Digital Dictionary of Buddhism: Sanskrit Terms Index: p [updated: 5/7/2012]


√pā

√pac , 煎煮, ,

√paṃs

√paś 得見, 正見, 當觀, , 瞻視, , 觀已

√pat , 顚墜

√paṭh 所誦, , ,

√phal 受果,

√piṣ ,

√plu 能浮

√prach 問言, 問訊, 啓白, 所問, 發問, 白言, 請問, 諮問, 開啓

√prath

√prī 深生愛, 生樂

√puṣ 養育

-pa

pācaka 成生, 淳熟

pācana 成熟

pācanā 成生

pācana

pacana 燒煮

pācattika , 波夜提

pācayitvā 煮熟

pācika 成生

pācita

pacyante 煎煮

pacyate

pad

pada 一句, , , 住處, , 句義

pāda 四分

pada 妙迹, , 文句, 果位, , 波陀,

pāda

pada , , ,

pāda

pada , , , 鉢曇, 鉢陀

pada-artha 句義

padâgāmin 足行

pāda-gāmin 足行

pādaka ,

pada-kāya , 句身

pada-kāyika , 足行

pādāṃ cchirasā vandati 頭面禮足

padam...naiṣṭhikam 究竟

pāda-mrakṣaṇa 塗足油

pāda-mūlika

padānāmarthaḥ 句義

pāda-pa 大樹

pāda-paka 林木

pāda-pārṣṇi 足跟趺

pādapīṭha 寶机

pāda-prakṣālana 洗足

pāda-pratiṣṭhāpana

padârtha , 句義

padârtha-mātra 少句義

pada-sthāna 依處, 基趾, 所依處

pāda-tala 足下, 足處

pāda-talayor 於雙足下

padāti 篋藏

padatva

pādau 雙足

pādau śirāsā vandati 接足作禮

padau śirasā vandati 頭面作禮

pādau śirasā vanditvā 頭面禮足

pādau śirasâbhivandya 頭面禮足

pāda-vanda 禮拜

pāda-veṣṭanikā

padā-vihāra

pada-vyañjana 句義, 名句字, 名句文, 文句, 次緖

pada-vyañjanāni 句誼, 句逗

pad-dhati 道路

pāde pādam ādhāya 翹足

pāde patitaḥ 頭面禮

padeka

pādepatitaḥ 頂禮

padeśita

padma , 寶花, 波頭摩, 波頭摩華, 紅蓮, 紅蓮花, 紅蓮華, 缽特摩, 般那摩, , , 蓮花, 蓮華, , , 赤蓮華, 鉢弩摩, 鉢曇摩, 鉢特, 鉢特摩, 鉢納摩, 鉢頭摩

padma-āsana 結跏趺坐, 蓮華坐, 跏趺坐

padma-cāriṇī 大黃

padma-gaṇa 蓮華

padma-garbha 蓮華藏

padma-garbha-loka-dhātu 蓮華藏世界

padmaka 蓮華

padma-patra 蓮華

padma-puṣpa 赤蓮華

padmarāga 赤光珠

padma-rāga 赤眞珠

padmarāga 鉢摩羅伽, 鉢曇摩羅伽

padma-saṃkāśa 蓮華

padma-saṃstha 蓮華座

padmâsana 蓮華座

padmāvatī 蓮花, 蓮華

padmavimāna 蓮宮

padminī 蓮池

padmôdbhava 蓮華生

padmôttara 華上, 蓮華上

pādôpajīvin

pādukā

paduma 蓮花, 蓮華, , , 鉢納摩

padya

pādya 淨水

padya

paiṇḍapātika 乞食, 分衞, 常乞食, 次第乞食

paiṇḍilika 乞食

paiṇḍilya 受施

paiśunika 綺言, 綺語

paiśunya 兩舌, , 誑言, 離間, 離間語

paiśunyāt prativirati 不兩舌

paiśunyāt prativiratiḥ 不重舌

paiśunya-vāda 兩舌

paitā-maha 祖父

paitṛ 祖父

paitṛka

paitṛviṣayika , 鬼神

pāka , 成熟

paka

pāka , 熟變,

pāka-ja , 熟變

pākhanda 鉢健提

pakka

pakṣa , 偏黨, , 博吃蒭, , , , 對治, , 朋黨, , , , , 立宗, 立義, , , 羽翮, , 翅羽, 若謂, , , , , 道理, , , , , 麤品, , 黨類

pakṣa-ābhāsā 似宗

pakṣâbhāsa 似立宗

pakṣadharma 宗法

pakṣa-dharmatva 遍是宗法性

pakṣa-dvaya 二品, 二義, 二途

pakṣa-grahaṇa 品言

pakṣa-gupta

pakṣa-hetu-dṛṣṭāntābhāsānāṃ 似宗因喩

pakṣaka

pakṣapaṇḍaka 博叉

pakṣa-paṇḍakā 博叉半擇迦, 博叉般荼迦

pakṣa-pāta 偏黨, 朋黨

pakṣa-patita 偏黨

pakṣa-pratipakṣa 逆順

pakṣas

pakṣatā 宗性, 朋翼

pakṣatva 宗體

pakṣa-vacanam 立宗言

pakṣī śakuniḥ 飛鳥

pakṣika

pākṣika

pakṣika

pākṣika , , 朋黨, 立義

pakṣin , 遊禽, 飛鳥

pakṣman

pakṣya , , , 種性

pakṣyatva

pakti 成熟,

pakva 成熟,

pakvâśaya 熟藏

pakvāśaya 熟藏

pākya 成熟, 所熟,

pala 四兩分

pāla 婆羅, , 守護,

pala

pāla ,

pala 鉢羅, 鐃益

pāla 饒益

palāda 鉢羅

pālaka , 擁護

palāla-puñja 草菴

palāle 草中

pālana 能持

palāṇḍu 大蒜, ,

pālanīya 可護

palāśa 波羅伽, , , 鉢羅奢

pālaya (den.)

palāyate 出離

pālayisyati 應護

pālevata

Pāligodha 愛樂, 諸雜, 貪著,

Pāliguddha 愛樂

pālita 擁護

Pālita 白髮

pālita

Pālita-śiras 髮白

pālitya 皓首,

pallaṭṭhaka 貿易

pallava 枝葉

palvala , 所居

pālyate 所得

paṃcasu kaṣāyeṣu lokeṣu 五濁世, 五濁惡世

paṃsaka 卑下, , , 陵蔑

paṃsana , 毀謗, , 誹謗

paṃsayati , 取足, , 毀呰, 毀辱, , , 輕賤, 陵蔑

paṃsin

paṃśin

paṃsin 輕蔑

paṃsitavat 呵罵

pāṃśu 不淨

pāṃsu

pāṃśu , 埃塵

pāṃsu

pāṃśu , 塵坌,

pāṃsu 糞掃

pāṃśu 糞掃

pāṃsu-kūla 糞掃衣

pāṃśu-kūla 糞掃衣

pāṃsu-kūlam cīvarānām 糞掃衣

pāṃsu-kūlika 糞掃衣

pāṃśu-kūlika 糞掃衣

pāṃśu-kūlikaḥ 糞掃衣, 著弊納衣

pāṃsu-rajas

pāṇ u

pan-√bhram

pāna 波尼, 波抳, 波那, 漿,

paṇa

pāna , 飮食

pāna-bhojana 飮食, 飮食等物

pānâgāra 酤酒

pānaka

paṇaka 癩病

pāṇaka 蟲蚤

pānaka

paṇana

pāna-rasa 蘇蜜

paṇasa 半娜, 半娜裟

panasa 半那娑, 波那姿

paṇasa 波那娑

paṇava ,

pañca , 五種, 半者, 般遮

pañca dhātavaḥ 五界

pañca dṛṣṭayaḥ 五見

pañca gandhāḥ 五香

pañca gotrāḥ 五種姓

pañca hetavaḥ 五因

pañca kāma-guṇāḥ 五欲

pañca kāraṇāni 五因

pañca nikāyāḥ 五部

pañca nivaraṇāni 五種蓋

pañca phalāni 五果

pañca śuddhâvāsāḥ 五淨居

pañca vastūni 五事

pañca(vārṣika)pariṣad 無遮大會, 無遮會

pañca...śuddhâvāsôpapattayaḥ 五淨居

panca...ūrdhva-bhāgīyāni 五上分結

pañca-abhisamaya-gotra 五種種性

pañca-adīnavāḥ 五種失

pañca-anāgāmin 五種不還

pañca-āvarabhāgīya-saṃyojanāni 五下分結

pañca-avayava-vākya 五支作法

pañca-balāni 五力

pañca-bhava-cakra 五趣生死輪

pañcabhiḥ 五欲

pañcabhiḥ kāma-guṇaiḥ 妙五欲

pañca-bhijñā 五旬

pañcâbhijñā 五神通

pañcābhijñā 五種神通

pañcâbhijña 五通

pañcâbhijñā 五通, 般遮旬

pañcābhijñāna 般遮旬

pañcabhikṣavaḥ 五比丘

pañcabhir dharmaiḥ 五德

pañcabhojanīya 五正食, 半者蒲膳尼

pañca-bhojanīya 半者蒲闍尼

pañca-bhū 五地

pañca-bhūmi 五地

pañca-bhūmika 五地

pañca-bhūta 五大

pañcabhyo nivaraṇebhyaḥ 五種蓋

pañca-buddha 五佛

pañca-buddhîndriyāṇi 五知根

pañca-cakṣūṃṣi 五眼

pañcadaśa 十五

pañca-daśī 十五日

pañcadaśī-candra 月十五日

pañca-daśika 十五日

pañcadhā 五分, 五大, 五種

pañcadhā kṛtvā 爲五

pañca-dharma 五法

pañca-dharma-kośāḥ 五法藏

pañca-dharma-skandhāḥ 五分法身

pañcâdhyātma 內五

pañca-doṣa 五失

pañca-dṛṣṭayaḥ 五利使, 五見

pañca-dṛṣṭi 五惡見, 五見

pañcâgama 五阿含

pañca-gaṇḍaka 五趣

pañcagatayaḥ 五趣

pañca-gati 五趣

pañca-gatika 五趣

pañca-gavya 五淨

pañca-gotrāḥ 五種性

pañca-gotrāṇi 五性, 五種性

pañca-guṇa 五功德, 五功德門, 五妙欲, 五種功德

pañca-jagati 五趣

pañca-jñānāni 五智

pañcaka 五唯

pañca-kāma 五欲

pañca-kāma-guṇa 五欲

pañcâkāra 五事, 五種

pañcākāra 五種相

pañcâkāra-guṇa 五功德, 五功德門

pañca-kāraṇa 五因

pañca-kāraṇa-saṃbhava 五因

pañca-karmêndriyāṇi 五作根, 五作業根

pañca-kasāda-kāla 五濁惡世

pañca-kaṣāya 五濁

pañca-kaṣāya-kāla 五濁世, 五濁惡世

pañca-kaṣāya-loka 五濁世

pañca-kāya 五身

pañcakhādanīya 半者佉但尼, 半者珂但尼

pañcakkhuttas 第五

pañca-kula 五部

pañca-kula-tathāgata 五族如來

pañcama 第五

pañca-mahā-bhūtāni 五大

pañca-maṇḍala 五輪

pañca-maṇḍalaka 五輪

pañca-mandala-namaskara 五體投地

pañcama-prahara 五更

pañca-mārga 五位

pañca-mārga; pañca-jagati 五道

pañcame aprameyā 五無量

pañcamī 五地, 第五, 第五地

pañcamī vijñāna-sthitiḥ 第五識住

pañcânāgāminaḥ 五種阿那含

pañcānām abhijñānām 五通

pañcānām aṅgatvam 五支

pañcānām avara-bhāgīyānaṃ 五下分結

pañcānām indriyāṇām 五根

pañcānāṃ śuddhāvāsānāṃ devānām 五淨居天

pañcānāṃcittānām 五識

pañcânantarya 五無間

pañcānantarya 五逆罪

pañcânantarya-karaṇa pañcânantarya-karaṇa 五無間罪

pañcânantaryāṇi 五無間

pañcānantaryāṇi karmāṇi 五無間業

pañcânantaryāṇi karmāṇi 五無間極重罪業

pañcâṅga 五分, 五德, 五支

pañcâṅgāni 五分, 五支

pañcâṅga-tūrya 五樂

pañcâṅgika 五支

pañcâṅgikaṃ tūryam 五樂

pañca-nīvaraṇa 五蓋

pañca-nivaraṇāni 五蓋

pañcânuśaṃsa 五德, 自恣五德

pañca-pāramitā 五波羅蜜

pañca-parivyaya 五辛

pañcaphalāni 異熟等五果

pañca-piṭaka 五藏

pañca-prajña 五種般若

pañca-prakāra 五品, 五種, 五部

pañca-prakāro hetuḥ 五因

pañca-pratisandhyaḥ 五位胎中, 胎內五位

pañca-rasa 五味

pañca-rasāḥ 五味

pañcârthāḥ 五塵, 五境

pañca-rūpa-megha 五色雲

pañcāśa 二三十

pañcāśad 事障

pañcasaptati 七十五

pañca-saptati-dharma 七十五法

pañca-saptati-sahasra 七萬五千

pañca-sarvatraga 五遍行

pañcāśat 五十

pañca-śata 五百

pañca-śatāninaya-saṃgītiḥ 五百結集

pañcāśat-dvi-śatamśīla 二百五十戒

pañca-śatī 末世

pañcāśat-saika 五十一

pañca-śikhin 五頂

pañca-śikṣā 五戒

pañca-śīkṣā-padāni 五學處

pañca-śikṣā-padāni 五戒

pañca-śīla 五戒

pañca-skandha 五蘊, 五衆, 五陰

pañca-skandhāḥ 五蘊

pañca-skandhaka 五蘊, 五陰

pañca-smṛti 五停心觀

pañcasu bhūmiṣu 五地

pañca-śuddhâvāsāḥ 五淨居天

pañca-śuddhâvāsakāyika 五淨居

pañca-śūla 五鈷

pañcasûpādāna-skandheṣu 五陰

pañca-tanmātrāṇi 五唯量, 五微塵

pañca-tathāgata 五如來

pañca-upādāna 五取蘊

pañca-upādāna-skandha 五取蘊

pañca-upāya 五方便

pañcaūrdhvabhāgīya-saṃyojanāni 五上分結

pañcāvara-bhāgīya-saṃyojana 五下分結

pañcâvaraṇa 五蓋, 五障

pañcavargika 拘鄰五人

pañca-vargīyaḥdiṇaya 五比丘

pañca-varṇa 五大色, 五種, 五色

pañca-vārṣika 五年會

pañcavarṣika 無遮大會

pañca-vārṣika 無遮會, 般遮于瑟, 般遮婆瑟

pañca-vārṣikamaha 五年大會

pañcavārṣikamaha 無遮大會

pañca-vārṣika-pariṣad 五年大會

pañca-vedanāḥ 五受

pañca-vibhīṣaṇa 五怖畏, 五畏

pañca-vidha 五品, 五種, 五部

pañca-vidhaṃ satyam 五諦

pañcavidhaysa pāpasya 五種惡

pañca-vidyā 五明

pañca-vidyā-sthāna 五明處

pañca-vijñāna 五識

pañca-vijñāna-dhātu 五識

pañca-vijñāna-kāya 五識, 五識身

pañcavijñāna-kāyāḥ 五識

pañca-vijñāna-kāya-saṃprayuktā bhūmiḥ 五識身相應地

pañca-vikṣepa 五種散亂

pañca-viṃśati 二十五

pañca-viṃśati-bhava 二十五有

pañcaviṃśati-tattva 二十五眞實, 二十五諦

pañca-viniyata 五別境

pañca-viṣaya 五塵, 五境

pañcaviṣayāḥ 五塵

pañca-viṣayāḥ 五境

pañca-vyavacāra 五行

pañca-yāna 五乘, 五衍

pañcâyudha 五箭

pañcêndriya 五根

pañcêndriya-dhātavaḥ 五根

pañcêndriya-ja 五根生

pañcendriyāṇi 五善根

pañcêndriyāṇi 五根

pañcêndriyârtha 根境

pañcêndriyâśraya 依五根

pāñcika 半支迦, 第五, 般遮子旬

pañcôpādāna-skandha 五受陰, 五陰, 五陰法

pañcôrdhva-bhāgīya 五順上分結

paṇḍaka 不男, 半擇迦, 槃特, 槃陀, 犍不男, 疾癩, 般吒, 般茶迦, 般荼迦, 閹人, 非男非女, 黃門

pāṇḍaka/lohitaka 般荼慮伽法

pāṇḍara 潔白, 白色,

pāṇḍara ṣaḍdanta gajarājan 白象王

pāṇḍara-hastin 白象

pāṇḍaraka 潔白, 白淨

paṇḍara-vāsinī 白衣

pāṇḍara-vāsinī 白衣

paṇ-ḍita 喇嘛

paṇḍita 敖黠, 明士, 明智者, 明達, 智人, 智慧者, 智慧莊嚴

pandita 智者

paṇḍita 有德, 有智, 有智慧, 知者, 聖者, 聰叡者, 聰慧, 聰慧者, 聰敏, 聰明, , 行人, 親教師, , , 賢善, 長者有智, 高才, 黠慧, 黠慧者

paṇḍita jñānavant 憶辨

paṇḍitajāti 智性

paṇḍita-jātīya , 智慧, 有智,

paṇḍita-vijña 明智

pāṇḍitya 有智, 聰敏, 覺明

pāṇḍu ,

pāṇḍuka

pāṇḍu-palāśa 黃葉

Pāndurā 白衣

pāṇḍu-roga 黃病

-pāṇi 執持

pāṇī

-pāṇi 手執

pāṇi 手掌

-pāṇi

pāṇi 播尼

panicarya 修習

pāṇi-lekha 手文

pāṇi-pāda 手足

pāṇi-parimārjita 手摩

pāṇi-sparśa 手觸

pāṇi-tala

pānīya

pāniya

pānīya-sthālaka 水器

pāṇi-yuga 兩手

pañjara 半遮羅, 樊籠, 牢獄, , , 羅網

paṅka 塗灰, , 淤泥

paṅka-ja 蓮華

pankṣaya

paṅkti 行樹, , 安布, 布列, 聚集, , , 行列,

panna-ga , 龍神

panvarjana

panveṣṭita

paṇya , 財物, 貿易

pāpa 不善, 不宜, , 弊惡, , 惡事, 惡業, 惡法, 惡者, 惡趣, 業障, 災厄, , 罪性, 罪惡, 罪業, , 過咎, 重說

pāpa-caryā 造惡

pāpacittā 無道

pāpa-deśanā 懺悔

pāpa-deśana 說罪

pāpa-dharma 惡法

pāpaka , 惡事, 惡邪,

pāpakā a-kuśalā dharmāḥ 惡不善法

pāpaka-dṛṣṭa-gata 惡見

pāpaka-dṛṣṭi-gata 惡見, 惡邪見

pāpakāḥ...dharmāḥ 惡法

pāpaka-mitra 惡友, 惡知識

pāpa-kārin 作罪, 惡行

pāpa-karman 惡業, 罪業

pāpa-karmin 惡業

pāpa-kṛt 作罪

pāpa-mati 邪見

pāpa-mitra 惡友, 惡知識

pāpa-mitra-parigṛhīta 惡友所攝

pāpa-mitra-saṃsevin 惡友所攝

pāpa-mitratā 惡友

pāpa-puṇya 善惡

pāpa-samācāra 惡行, 行惡行

pāpa-sattva 惡人

pāpâśaya 惡意, 惡意樂

pāpa-suhṛd 惡知識

pāpatā ,

pāpêcchā 惡欲

pāpika , 惡邪

pāpikā dṛṣṭiḥ 惡邪見

pāpikādṛṣṭiḥ 惡見, 邪見

pāpin 罪人

pāpīyas , 波旬踰

para , 上跡, , , 他人, , , , 已下, , 彼人

pāra 彼岸

para 所餘, 最勝, , , 無上, , 異法, 究竟

pāra 究竟

para 能取, , 餘人, 餘物

parā-√han , ,

parā-√ji 摧伏,

parā-√mṛś 執取,

para-anugraha 能攝受他

para-artha 他利, 爲他

para-artha-anumāna 他比, 他比量, 爲他比量

para-artha-āśraya 依他

para-bala 他力

para-bhāga 餘分

para-bhaṇita 他語

para-bhāryā 他妻妾

para-bhāva 他性, 他處, 依他

para-bhāva-śūnyatā 他性空

para-bhedana 壞他

para-bhoga 他財

para-bhūmika 餘地

para-cakra 他國, 怨敵, 怨賊,

pāracitraka 畫度樹

para-citta 他心

paracitta-dhī 他心智

paracitta-jñāna 他心智

para-citta-jñāna 他心通, 知他心智

paracittajñāna 知他心通

para-citta-jñāna 知彼心, 見他心智

para-citta-jñānam 他心智證通

para-cittānuvartanatā 隨他心轉

paracitta-vid 他心智, 他心智者

para-citta-vid 有他心智者

para-dāra 他妻妾

para-darśana

para-deśanā 他說

parādhyeṣaṇa 請他

para-dravya 他物

para-dṛṣṭi 他見

para-duḥkha 他苦

pāra-ga 到彼岸, , 得度

Pāraga 波羅迦

pāra-ga , 通達, 遠達

pāra-gāmin

pāra-gata , 到彼岸, , 度彼岸,

pāragate 般羅揭帝

parāhaṇana

parāhananti 擊扣,

parāhata ,

parahita 利人

para-hita 利他, 爲衆生, 益他

para-hita-kriyā 他益

para-hita-pratipatti 利他, 利他德

para-hita-pratipatti-saṃpad 利他行滿

para-hṛta 他所引奪

parâhṛta

paraiḥ kārayataḥ 教他作

para-jana 非親

parājaya , 摧伏, , , 降伏,

pārājayika 他勝, 波羅夷, 無餘

pārājayika-sthānīya 他勝處

pārājayika-sthānīya-dharma 他勝處法

pārājika 他勝, 他勝罪, 他勝處, 他勝處法, , 四波羅夷, 四重罪, 墮不如, 極惡, 波羅夷, 波羅夷罪, 波羅市迦, 無餘

pārājikāya āpattīye 學悔

parājita 他勝, 得勝, 摧伏, , 爲他所勝, 降伏

pāraka 波波羅

para-kārita 教他

para-kārya 利他事

para-kāya 他身

parakīya 他所有, 屬他

parākrama , 勇健, 勇猛, , , 勤行, 增進, 大勢力, 安隱處, , 精進, 紹隆, , 超越

parākrama-kāla 便

parākrama-śīlatva 稟性勇決

parākramet 勤方便

parākrānta

para-krtā 他作

para-kṛta 從他生

para-loka 他界, 前世, 宿世, 後世, 未來, 未來世

paraloka 餘世

param , 所謂, 最極長, , 極長, 次第

param adhyeṣate 請他

pāraṃ gaccheyam 限盡

paraṃ maraṇāt 死後

paraṃ padam 涅槃

parama , 上跡, , , , , 廣大, 彼岸, , 最勝, 最極, 最爲殊勝, 最第一, , 極重, 欣載, 殊勝, 爲勝, , , 眞實, 究竟, 第一, 第一義, 第一義諦, , 鉢羅弭

paramā bodhiḥ 大菩提

parama-āścarya-samanvāgata 第一希有

parama-bodhi 鉢羅摩菩提

parama-dharmaiśvarya 自在

parama-durgandha 極臭

parama-duṣkara 難中之難, 難行

paramâgra-bodhi 上佛道

parama-guru-sthānīya 尊重師長

paramaiśvarya 自在

parama-jñāna 第一義智

parama-kalyāṇa 極善, 極妙

parama-kalyāṇāśaya 極善意樂

parama-kāra-kriyā 福田

parama-kāruṇika 慈悲

parama-kāruṇya 大悲

parama-kāruṇyaṃ cittam utpanno babhūva 生大悲心, 起大悲心

parama-kauśalya 極善

paramâlaya-vijñāna 阿梨耶本識

paramam 圓滿,

-paramam

paramaṃ dharma-sthiti-jñānam 最勝妙法住智

paramânanda 勝歡喜

para-mano-jñāna 他心智

paramâṇu 微聚, 極微, , 鄰虛

paramāṇu-mātra 一極微

paramânu-rājaḥ-sama 塵數, 微塵等

paramâṇu-rajas

paramâṇurūpa 極微

paramâṇuśas 極微

pāra-manuṣya 他人

paramāṇv-antara 一極微

parama-pārami 勝彼岸

parama-pārami-prāpta 究竟

parama-pāramitā 第一彼岸

parama-pradhāna 最勝

paramāpramāda-vihārin 最勝無放逸住

parama-praśama 第一寂滅

parama-praśānta 最極寂靜

parama-prīti-kara 可愛樂, 歡喜

parama-puṇya-kṣetra 第一福田

parama-ramya

parāmarśa 取著, , 能取

parāmarśana , 所取

parāmarśa-saṃyojana 取結

parāmarśa-sthāyin 堅執

parama-rṣi 勝仙, 大仙, 大聖

paramârtha 勝義, 勝義諦, , 實性, 波羅末陀

Paramârtha 深義

paramârtha 眞實, 眞實義, 眞義, 眞諦, 第一最, 第一義, 第一義諦

paramârtha -siddhi 勝義有

paramârtha~... bhūta 究暢

paramârtha-dharma 勝義法

paramārtha-dharma 眞實法

paramârtha-jñāna 勝義智

paramārtha-jñāna 眞解

paramârtha-jñāna 第一義智

paramârtha-kovida 知勝義

Paramârtha-kuśala 善於勝義

paramârtha-lakṣaṇa 第一義諦

paramârtha-naya 勝義

paramârtha-niḥsvabhāvatā 勝義無性

paramârtha-saṃvṛti-satyau 眞俗二諦

paramârtha-sat 勝義, 勝義諦, 眞實, 眞諦

paramârtha-satya 勝義諦, 眞諦, 第一義諦

paramârtha-satyatā 勝義諦

pāramârtha-siddhânta 第一義悉檀

paramārtha-śubha 眞實善

paramârtha-śūnyatā 勝義空, 第一義空

paramârthatā 眞實

paramârthathatā 眞如

paramârthena , 眞實

paramârthena bhāvaḥ 實有, 眞實有

paramârthena kuśalam 眞實善

pāramārthika 勝義, 彼岸, 眞實, 第一義

pāramārthikaḥ svabhāvaḥ 勝義自性

pāramârthika-jñāna 第一義智

pāramārthikaṃ duḥkha-hetum 勝義苦因

pāramârthika-siddhānta 第一義悉檀

pāramārthikasya duḥkhasya 勝義苦

paramârya 大聖

parama-śabda 勝言

paramâścarya 希法, 甚爲希有

parama-snigdha-bhāva 柔軟

parama-śuddha 第一淸淨

paramasukha 度門

parama-sūkṣma 微細

paramatā 最勝, 無上, , 第一彼岸

paramatas

parama-tīkṣṇêndriya 第一利根

paramâtman 第一義

paramatva , , 無上

parama-vihāra 最上住

parama-viśuddha 第一淸淨

param-bhāva 安隱

paramêśvara 勝自在, 大自在

pāraṃ-gata 到彼岸, , 能度彼岸, , 通達

pārami 彼岸, , 究竟

parami 第一

pāramī 第一彼岸

pārami-gata , 到彼岸, 度無極

pāramiṃ-gata 具足, , 到彼岸, , 度無極, 得究竟, 皆具足

pārami-prāpta 波羅蜜多, 至究竟

pāramitā 到彼岸, 婆羅蜜, , 度無極, 彼岸, , 波羅蜜, 波羅蜜多, 無極, 蜜多, 諸波羅蜜

pāramitā-carya 波羅蜜多行

pāramitāḥ pañca 五度, 五波羅蜜

pāramitā-prāpta 到彼岸

param-maraṇa 極死

paramo gatiṃ-gataḥ 至究竟

paramôdāra 最極廣大

paraṃ-par 轉授

paraṃ-parā

paraṃ-para 展轉

paraṃparā 展轉

paraṃ-parā 展轉

pāraṃ-para 展轉

paraṃ-para 數數

paraṃ-parā 次第, 相傳, 相續, 輪轉, 轉轉

paraṃparāgata 展轉傳來

paraṃparā-saṃtāna 展轉相續

paraṃparā-samudāgama 次第現

paraṃpara-vṛddhi 展轉增長

paraṃ-parayā 展轉, 輪轉

pāraṃparya

pāraṃ-parya 展轉

pāraṃparya 相續

pāraṃ-paryeṇa 展轉, 展轉力

pāraṃparyeṇa 更互, 當時

parāmṛśati 執取

parāmṛṣṭa , 妄有執取, ,

parāmṛṣṭi

para-nirmita 他化

paranirmita-vaśavartin 他化天, 他化自在天, 波羅奢華, 波羅尼密婆舍跋提天

para-nirmita-vaśa-vartin 第六天, 自在天

para-nirmita-vaśa-vartino devāḥ 他化自在天

parāṅ-mukha 不貪, 厭離, , 捨離, 棄捨, , 遠離,

parāṅmukhī-bhūta 遠去

parânta 後際

parânugraha 利他, 饒益他

parānugraha 饒益於他

parānuvṛtti 隨他轉

parâpakāra 怨害

parāpakāraṃ marṣayati kṣamate 耐他怨害忍

parāpakāra-marṣaṇā-kṣānti 耐他怨害忍

para-pakṣa 他宗, 朋黨, 異部

para-paṃsaka 毀他

para-paṃsanā 毀他

parâpara 上下, 利鈍

parāpara 勝劣

parâpara 彼此, 轉轉

para-pārami 第一彼岸

parâparatā 利鈍

para-parigṛhīta 他所有, 繋屬, 繫屬, 限礙

para-pīḍa 逼惱

para-praṇeya 隨他轉

pāra-prāpta 究竟, 通達

para-pratibaddha 依他

para-pratyaya 他緣

para-pravāda 異論, 邪論

parapravādi-cakra 外道邪論

para-pravādin 他論, 外學, 外道, 外道異論

parapravādin 異論

para-pravādin 異論, 異道, 瞋恚心

parāpṛṣṭhī-bhūta 棄捨, 棄背

parāpṛṣṭhīkṛta 落在他後

parāpṛṣṭhī-kṛta 退

para-pudgala 他人, 彼人

para-pudgala-ja 他人作

para-puruṣa 他人

para-rāṣṭra 他土, 他境

para-rātra 中後夜

parârtha 他事, 他利益, 利他, 爲利他

parârtha-parama 利他爲勝

para-sainya 怨敵

para-samādāpanā 勸請

para-saṃbaddha

para-saṃbhāvanā 他信

para-saṃjñāpanatā 曉悟他

para-saṃpratyaya 信他

para-saṃpratyāyana 爲他顯了

para-sattva 他人, 他有情

para-sattva-bhoga 他物, 他財

para-sattva-bhoga-vipralopin 盜他財

Pārasīka 波西目伽

parasmaipada 般羅颯迷

paraspara 互爲

paras-para 展轉, 展轉相望, 彼彼, 彼我, 彼此, 更互, 更相

paraspara 異相

paras-para , 相對, , 遞相

paraspara-hetu 展轉因

paras-param 共相, 展轉, 更互, 更相, , 相繼,

paraspara-sabhāga-hetu 展轉爲因

paraspara-samanvāgama 更互相應

paras-paratas 展轉

paraspara-viruddha 互相違諍, 相違

parâśraya 依他

para-strī-gamana 邪行

paraśu

para-sva 他所有, 他物, 他財

parataḥ 從他

para-tantra

paratantra 依他

para-tantra 依他性

paratantra 依他起

para-tantra 因緣法, 因緣法體, 屬他, 緣起

paratantra 緣起性

para-tantra 繋屬, 繫屬

paratantra-lakṣaṇa 依他性相, 依他起相

paratantra-svabhāva 依他性, 依他起性, 依他起自性

para-tantratā 屬他

pāratantrya 不得自在, 因緣, 屬他, 緣起, 繋屬, 繫屬

paratas 他所, , 對他, 於他

para-tīrthya 外道

parâtman 他相, 自他

parâtma-samatā 自他平等

paratra 來生, 後世, 於餘生, , 餘生

pāratrika ,

paratva ,

para-vacana 他語

para-vāda 他說法, 他論, 異論

paravādin 異論

para-vādin 異道

parâvamanyanatā 輕慢他人

para-vañcana 誑他

para-vañcana-śīla 欺誑

pārāvat 波羅越

pārāvata 鳩鴿, 鴿

para-vidheya 隨順於彼

para-viheṭhana 惱他

para-vijñapana 令他

para-vijñāpana 令他

para-vijñapti 令他

para-vijñapti-saṃbhava 依他而得起

parāviṣ-√kṛ 深生

parāvṛtta , 滅盡, , , , 轉依, 轉滅, 轉變, 迴轉,

parāvṛtta-janman 轉生

parāvṛttâśraya 轉依

parāvṛtti 所轉, , , 轉依, 轉所依, 轉身

parāvṛtti-gata 轉所依

para-vyābādha 他害

para-vyasana 損他

parâyaṇa , 依護, , , , , 所歸趣, 擁護, 攝念, , 歸依, 殊勝, 決定, 決定得, , 當墮, , 究竟, 究竟道, , , ,

parāyana

parâyaṇa 趣向, 趣求,

pārāyaṇika 異乘

pareṇa 上界, , , 次前,

pareṇa parataram 次復有, 次有

pareṇaparatareṇa

pareṣām arthāya 爲利他

pareṣāṃ duḥkhena 他苦

pareṣām...ākāṅkṣamāṇānām ārocayanti 隨其所欲能爲他說

pareṣāṃ-vistareṇa prakāśayiṣyati 廣爲他說

pareṣu satkṛtya dānam 施他

pareṣusatkṛtyadānam

pārevata

pari- , , , , ,

pari 波利

pari- , ,

pari-√bhāṣ 呵責,

pari-√bhū 輕陵

pari-√bhuj 取用, 堪受, , 能受用

pari-√car; paricārayante 受樂

pari-√dah 焚燒

pari-√dam 調伏

pari-√dhāv 馳求

pari-√dīp ,

pari-√div 啼哭

pari-√grah 信受, , , 現正攝受, 當正攝受

pari√grah 能攝持

pari-√hā 損減, 棄捨, 減少, 滅除

pari-√has 戲笑

pari-√hṛ 制伏, 能免, 荷擔, ,

pari-√jap

pari-√jñā 遍知

pari-√khid 厭倦, 疲倦

pari-√klid 爛壞

pari-√kliś 逼惱

pari-√kḷp

pari-√kṛṣ 修瑩, 能善修瑩

pari-√mṛj 摩頂

pari-√muc 能解脫

pari-√nam 迴求

pari-√pac 令成熟, 能成熟

pari-√pālaya 養育

pari-√plu 漂溺

pari-√pṛ 得圓滿

pari-√prach 借問, 問訊, 請問, 請言, 諮問

pari-√snā 洗身

pari-√śuṣ 乾竭, 枯竭

pari-√trā

pari-√trā; paritrāyamāṇa 濟拔

pari-√trā; paritrāyate 濟拔

pari-√tras , 疲倦

pari-√tyaj 棄捨

pari-√vad 毀呰

pari-√viṣ 施食, 與食, 飮食供養

pari-√vṛt 轉捨

paribaddha ,

paribhāga

paribhakṣayanti 齟齚

paribhāṣa

paribhāṣā , 呵責, 罵言

paribhāṣa 罵辱

paribhaṣā

paribhāṣa

paribhāṣaka 呵責, 惡罵

paribhāṣaṇa 剋責

paribhāṣaṇā 剋責

paribhāṣaṇa , 發言

paribhāṣaṇā

paribhāṣaṇa 訶責,

paribhāṣana

paribhāṣaṇa

paribhāṣayati

paribhāṣayitvā 示說

paribhāṣita 惡罵,

paribhāṣitavat 惡罵

paribhāṣyate 當辯,

paribhava 毀訾, ,

paribhāva

paribhava 輕蔑

paribhava-citta 輕蔑心

paribhāvana 久修

paribhāvanā 修習, 熏修, 薰習

paribhavana 輕心

paribhāvayati , 觀想

paribhāvita , 修理, 修習, 勤修, , 專心, 思惟, 成就, 所引, 所熏, 所熏習, 所顯, 數習, 熏修, 脩理, 薰習,

paribhāvita-mānasa 熏修心

paribhāvitatva 所生, 熏修

paribhāvyamāna 修習, 修行

paribheda , 損壞, 損害, , 變異

paribhoga 別受用, 別用, , , 所受用, , , 能受用, 財業, 財物, 財用, , 資具, 資用, , 身所著,

paribhogin

paribhogitva 能受用

paribhoktavya

paribhraṃśa 失壞

paribhraṣṭa , 所忘失, 損失, , 遠離

paribhujyamāna 食時

paribhukta , , 統領,

paribhuṃjet 委付

paribhuṃjeta 委付

paribhuñja 臨眄

paribhuñjataṃ 臨眄

paribhuñjeya

paribhuñjīta 委付

paribhuṅkta , 飮食

paribhūta 輕賤

paribuddhyiṣyati 達了

pari-car 承事

paricāraka 侍者, 給侍

paricarati 承事

paricārayati 受樂, 自在

paricareya 供養

paricārikā 侍女

paricārika

paricārita 喜樂

paricaryā , , 供事, 供給, 供養, 僮僕, 恭敬, 承事, 瑩飾, 給侍,

paricaryāṃ---nābhyupagacchati 不誓承事

paricāryathā 調隱

paricaya 串習, , 修習, 慣習, 數習, , 表彰, ,

pariccheda 分別, 分成, 分析, 分段, 分決, 分齊, , 差別,

pariccheda-aṇga 分決分

pariccheda-jarā-maraṇa 分段生死

paricchedâkāra 分別相

pariccheda-kara 分別諸法, 斷除一切

paricchetum

pari-cchid 了別, 決定分別

pari-cchid) 分別

paricchidyate 分別

paricchinna , ,

paricchinnatva 有分限

paricita 串習, 善通利, 積習, 調伏, 長養

paricitra 波利質多羅, 波利質羅

paricodanatā 開悟

paricodya

paridāgha , , 熱惱,

paridāgha-samaya 熱時

paridāha , 欝蒸, , , , 熱惱, , 燒惱, 苦惱, 鬱蒸

paridāha-kāla-samaya 熱時

paridāhya 炙燒,

paridahyamāna 所燒, 所逼

paridahyate 所逼, 熱惱, 燒熱

paridamana , 調

parideva 不安, , 悲歎, , , 過患

parideva-jāta 生悲

paridevaka

parideva-kara 憂惱

paridevana ,

paridevayanti

paridevita

paridhāna

paridhovaniya 淨水

paridīna-manas

pari-dīp

paridīpaka

pari-dīpaka

paridīpaka 說示, 顯示

paridīpana , 所顯, 示現,

paridīpanā 通達

paridīpana

paridīpanā 顯了

paridīpana 顯示

paridīpanā 顯示

paridīpayati , 讚嘆, , 顯示

paridīpita , 應知, 所顯, 所顯示, , 示現, 能顯現, , , , 顯了, 顯現, 顯示

paridūṣita 瞋恚, 瞋恨

parig ṛhṇāti...abhūtam 妄取

parigaṇyamāna , 算計

parigardha 貪著

parigata

parigaveṣaṇa 勤求

parigaveṣayat 觀察

parigha 關鑰

parigraha 住持, 住著, , 取著, , 受持, 可受, 和合, , 執持, 守護, , , 所取, 所受, 所攝, 所攝受, , , 攝取, 攝受, 攝持, 攝護, 染著, 正攝受, 繋屬, 繫屬, 能取, 能攝受, 親近, 計執, , 護念, 護持, 貪求, 貪計, 饒益

parigraha-hetu 攝受因, 攝因

parigrāhaka , , 攝受, , 護持

parigrahaṇa , , 攝受

parigraha-saṃjñā 攝受想

parigraha-smṛtayaḥ 念恩

parigraha-vastu 攝受事

parigrahīṣyanti 當正攝受

parigrahītavya 應攝受

parigṛddha 所著, , , 貪著,

parigredha 貪愛, 貪著

parigṛh ta

parigṛhīta , , 受持, 執持, , 成就, 所得, 所攝, 所攝受, 所知, 所護, , 攝取, 攝受, , 親近, 護持, 遵崇

parigṛhīta-kalyāṇa-mitra 親近善知識

parigṛhītatā 所攝持

parigṛhītatva 攝受

parigṛhītavat 思惟攝取

parigṛhṇ ya

parigṛhṇanti 現正攝受

parigṛhya , , 修已, 根著

parihāṇa , , 應斷, , 減損, 破壞, 衰退, 退, 退墮, 退失

parihāṇa-dharman 退, 退墮

parihāṇāya 隨順退墮

parihāṇāya dharmam 順退法

parihāṇi , , 已滅, , 有退, , , 衰退, 退, 退墮, 退失, 退捨, 退轉

parihāṇika 退失

parihāṇi-saṃbhava 有退失

parihāṇīya 退

parihāra 令不生, , ,

parīhāra

parihāra , , 通釋, 遠離, , , , 釋難, ,

pariharaṇa 將護,

parihārârtham

pariharati 能免,

pārihārika 受持, 所受

parihartavya

parihartum 止息

parihārya 應釋, ,

parihāsa 戲笑, 適悅

parihīna

parihīṇa , 微劣, , 羸弱, 退, 退墮, 退失, 遠離

parihīyamāṇa 退轉

parihiyate

parihīyate , 滅盡, 退, 退墮, 退失, 退轉

parihṛta

parijana 使者, 親屬

pārijāta 天樹王, 波利質多, 波利質羅, 畫度樹

pārijāta[ka] 畫度樹

pārijātaka 園生, 圓生, 婆利闍多迦, 彼岸生, 樹王, 波利質多羅樹, 畫度樹, 高遍樹

parijaya 修得, 修習, 勝利, 積習,

parijayaṃ √kṛ 調習

parijeta

parijita 善通利, 誦得, 通利

parijjāna

pari-jñā 了知

parijñā 全知, 徧知, 斷智, , 永斷, , , 見苦, 觀智, 計著, 通達

pari-jñā 遍了知

parijñā 遍智, 遍知

parijñâkhya 遍知

parijñāna 了別, 了知, 徧知, , , 能知, , 觀察, 記識, 證知, 通達, 遍智, 遍知, 遠離

parijñānâbhāva 不能知

parijñānata

parijñāta 徧知, , , , 遍智, 遍知,

parijñātavya 了悟, 遍知,

parijñāyate , 觀察

parijñeya 應知, 所知,

parikalpa , 分別, 妄想, , 虛妄, 虛妄分別, 計度, 遍計

parikalpanā 分別, , 妄想, 所計

parikalpana 起諸分別

parikalpanā 遍計

parikalpa-nimitta-grāha 分別取相

parikalpârtha 分別義

parikalpa-samutthita 分別生, 分別起, 遍計所起

parikalpayāmāsa 了別,

parikalpayati 分別, , 希望,

parikalpayitavya 應分別

parikalpita 分別, , 妄想, 妄計, 徧計, 所分別, 細分別, 虛妄分別, , 遍計, 遍計所執性

parikalpita-dharmâtma-grahā 分別法我執

parikalpitaḥ svabhāvaḥ 遍計所執自性

parikalpita-lakṣaṇa 分別相, 遍計所執相

parīkalpita-pudgalāt magrāha 分別人我執

parikalpita-rūpa 遍計所起色

parikalpita-svabhāva 分別性, 遍計所執性, 遍計所執自性

parikalpyamāna 分別執

parikalpyate 分別, , 取著, 可分別,

parikara 波伽羅, 波利伽羅

parikarma-bhāvanā 熟治修習

parikarma-kṛta 作修治, , 修行, 已修, 已具足, , , 瑩飾, 造作

parikarman 修治, 修行, 嚴具, 成辨, 本業, 本行, , , , 淨業, 淸淨, 瑩飾

parikarmaṇa

parikarmin 修治, 已淨,

parikarmita 修治

parikarṣaka 化御

parikarṣaṇa 引導, , , 率領,

parikarṣati 能善修瑩

parikarṣita 所逼

parikathā 正論

parikhā

parikha 坑塹

parikheda , , 憂惱, 疲倦, 苦惱, 苦行, 退

parikhedita 極疲厭性, 苦惱, 觸惱

parikhidyamāna 穢厭, 穢垢

parikhinna 勞苦, , 厭倦, , , 疲倦

parikīrtana 所說法, 示現, , 讚歎

parikīrtanatā 吿言

pari-kīrtaya (den.) 分別說,

pari-kīrtaya , 稱揚讚歎

parikīrtayat 稱美

parikīrtayati

parikīrtayitvā 當稱述

parikīrtita 上說, 勝利, 向說, , 宣說, 所列, 所稱, 略說,

parikīrtyamāna

parikleśa 勤苦, 懃苦, 艱辛

pariklidyate 爛壞

parikliṣṭa , 雜染

parikliśya 疲倦

parikopa 懷忿,

parikrama 次第行

parikramaṇa 行處

parikṛṣṭa 飢虛

parîkṣ (√īkṣ) 簡擇

parīkṣā 分別, , , 簡擇, , 觀察, 解了

parīkṣaka , 能觀

parîkṣaṇa 簡擇

parīkṣaṇa

parikṣaya 有盡, 有終盡, , 消盡, , 滅盡, , 盡期, 盡滅, 窮盡

parikṣaya-bhaṅgura 滅盡

parikṣayaṃ √gam 窮劫

parikṣayaṃ paryādānaṃ gaccheyuḥ 可窮盡

parikṣayaṃ saṃpadi 滅盡

parikṣīṇa 已盡, 悉盡, 枯涸, , 謝滅

parikṣīṇa-bhava-saṃyojana 盡諸有結

parikṣipta 周遍, 散亂, 普遍

parīkṣita 所觀察, 簡擇

parikṣya 審諦

parīkṣya 思惟, 應觀察, 應量, 所觀察

parikṣyamāna 如實觀

parīkṣyate 思量, ,

parikuśala ,

pārima

parimāṇa 形量, 有量, 計量, , , 齊限

parimāṇa-baddha 有限

parimāṇa-niyata 定量

parimāṇa-pariccheda 形量

parimaṇḍala , 圓壇, 圓滿, , 身相圓滿

parimaṇḍalatva , 圓滿, 身圓滿

parimardana 按摩

parimardāpayati

parimardayamāna 摧滅, 除滅

pari-mārg (den.) 尋求

parimārgamāṇa

parimārgaṇa 尋求, 尋覓, 希求, , 追求

parimārjayati ,

parimārjita

parimârtha 弘摸

pārime tīre 於彼岸

parimīmāṃsām āpadyate 周遍伺察

parimīmānsām āpadyate 周遍觀察

parimita , 有量

parimocana

parimocanā 度脫

parimocana 救濟, , 解脫,

parimocayati , 免出, 出離, , 救濟, 救療, , 除差

parimocayita 蠲除

parimocita , 度脫

parimokṣyadhve 瘳除

parimoṣaka

parimṛṣṭa

parimṛṣṭâdarśa-maṇḍala 明鏡,

parimukta , , , , 遠離,

pariṇāha 周圍, 周圓, , , 廣長,

pari-ṇam (√nam) 消化, 變現, 轉變

pari-ṇam) 變生

pariṇāma , 囘向, 圓融, 廻向

parināṃa 所變

pariṇāma 消化, , , 能變, 能轉, , 變化, 變易, 變異, , 轉異, 轉變, 迴向, 迴轉,

pariṇāma-duḥkhatā 壞苦

pariṇāmaka 廻向, 迴向

pariṇāmana

pariṇāmaṇa 囘向

pariṇamana 廻向

pariṇāmana 廻向

pariṇāmanā 廻向, 成就, 無倒迴向

pariṇāmana

pariṇāmanā 變易

pariṇāmana

pariṇāmanā 轉變

pariṇamana 迴向

pariṇāmana 迴向

pariṇāmanā 迴向,

pariṇāmanânyathābhāva 轉變

pariṇamanatā 廻向, 迴向

pariṇāmanā-vaśa 迴向力

pariṇamat 變成

pariṇāma-viśeṣa 轉異

pariṇāmayat 勸助

pariṇāmayati 囘向, 廻向, 能消, 迴向, 迴求

pariṇāmayitavya 廻向, 迴向

pariṇamayitṛ 廻向, 迴向

pariṇāmika 廻向

pāriṇāmika 能變, 變易

pariṇāmika 變異, 轉變, 迴向

pāriṇāmikī 能變

pāriṇāmikī cyutiḥ 變易死, 變易生死

parinamiki-jarā-maraṇa 變易生死

pariṇāmin ,

pariṇamiṣyati 消化

pariṇamita 廻向

pariṇāmita 廻向, , 變易, 變異

pariṇamita 趣向, 迴向

pariṇāmita 迴向

pariṇāmitum

pariṇata , 廻向, 成熟, , 變成, 變異, 轉變, 迴向,

pariṇati 廻向, 變易, 變異, 轉變, 迴向, 迴轉

pariṇaya

pariṇāyaka 將導, , 導師, 導首,

pariṇāyika

parīndāmi 付囑

parindāmy anuparindāmi nikṣipāmy upanikṣipāmi 付囑

parĭndanā 付囑

parīndanā 利益

parīndita 付囑,

pari-ṇī (√nī)

pari-nir-√vā 入般涅槃, 得般涅槃, 涅槃, 般涅槃, 謝滅

parinirvāṇa 取滅度, 善寂, 大寂定, 波利涅縛南, 涅槃, , 滅度, 無想門, 究竟涅槃, 般泥曰

pariṇirvāṇa 般泥洹

parinirvāṇa 般涅槃

pariṇirvāṇa 般涅槃

pariNirvāṇa 般涅槃那

parinirvāṇa-dharma 般涅槃法

parinirvāṇa-dharmaka 有般涅槃法者, 般涅槃法者

parinirvāṇa-dharman 涅槃

parinirvāṇa-gotraka 涅槃性

parinirvāṇa-kāla 涅槃時

parinirvāṇam 入涅槃

pariṇirvāṇaṃ prāpnuyāt 得般涅槃

parinirvāṇa-saṃjñin 滅度想

parinirvāpayitṛ 令般涅槃

parinirvāpita 得滅度者

pariṇirvāti 入滅

parinirvāti 得般涅槃

parinirvāyāt

parinirvāyin 涅槃,

pariṇirvāyin , 般涅槃

parinirvṛta 入於涅槃, 入涅槃, 入滅, 入滅度, 取滅度, 寂滅, 寂靜, 已成佛, 已般涅槃, 涅槃, 淸淨, , 滅度

pariṇirvṛta 般泥洹, 般涅槃, 般涅槃者

parinirvṛti 入般涅槃

pariṇirvṛti 般涅槃

pariṇirvṛtta 般涅槃

pariniṣpādana , 成熟

pariniṣpadana 成辨

pariniṣpādita 成就

pariniṣpanna 修成, 圓成, 圓成實, 圓成實性, 圓融, 實實, 實成就, 實有

pariṇiṣpanna 得成

pariniṣpanna , 成就, 成滿, 成辨, 決定, 滿足, 眞實, 眞實性, 第一義, 證得, 逮成

pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ 圓成實自性, 眞實性

pariniṣpanna-lakṣaṇa 圓成實相

pariniṣpanna-pakvêndriya 根熟

pariniṣpanna-svabhāva 圓成實性, 圓成實自性, 眞實性

pariniṣpatti , 具足, 圓實, 圓成, 圓成實, , 成就, 成滿, 成辦, 成辨, , 眞實, 究竟

pariniṣṭhatā 究竟

pariniṣṭhita 已得究竟, 究竟

parinivṛta 涅槃

parip ryate 圓滿

paripācaka , 成就, 成熟, 能成熟

paripācakāḥ pudgalāḥ 能成熟補特伽羅

paripācaka-pudgala 能成熟補特伽羅

paripācana 令熟, , 化度

paripacana 成熟

paripācana 成熟, 成生, 教化, , 能成熟

paripācanā 能成熟

paripācanatā 化度

paripācana-upāya 成熟方便

paripācayati 令成就, 令成熟, , , 成熟, 教化, , , 能成熟, 能消, 饒益

paripācayiṣyati 建發

paripācita 化度, 受化, , 成就, 成熟, 所成熟, 教化, 讚歎, 開化

paripācya 所成熟

paripācyamāna 成就, 究竟

paripācya-pudgala 所成熟補特伽羅

paripacyate

paripāka , , 成就, 成熟, 所成熟, 教化, 教化衆生, 消化, 滿足, , 熟變, 異熟, 能成熟, 變異, 開化

paripāka-phala 果異熟

paripāka-samudāgama 所成熟修證圓滿

paripāka-svabhāva 成熟自性

paripākatā 成就

paripāka-vinaya 化度

paripākôpāya 成熟方便

paripakva 已成熟, 已成熟者, 已熟, 成就, 成熟, 淳熟, , 純熟

paripakvêndriya 根熟

paripālaka 守護

paripālana 守護

paripālanā 守護

paripālana 擁護

pari-pālaya (den.) 守護

paripālaya (den.) 擁護

paripālayati 養育

paripālita 供養

paripālya 守護

paripantha

paripantha-kāraka 障道

paripanthatā

paripanthin ,

paripāṭana

paripātayati 廻向

paripāṭayati

paripātayati 迴向

paripāṭi 次第

paripātyamāna 所惱

pariphulla , , 開敷

pariphullatā 開敷

pariphullita 開敷

paripīḍā 逼惱, 逼迫

paripīḍana , , 逼迫

paripīḍita 所逼,

paripiṇḍita , 會合, ,

paripiṇḍtia

paripiṭṭita 所剝

pariplava 擾亂

paripoṣayati 長養

paripoṣayet 長養

pari-pṛ 滿足

pari-pra-ap 能及

pari-prâp(āp)

pariprāpayati

pariprāpta

pariprāpti

paripraśna , 請問

pari-praśnaya (den.) 請問, 諮問

paripraśnī-√kṛ 請問

paripraśnī-karoti 請問

paripraśnī-kṛta 廣問, , 請問

paripraśnyate 應問

paripṛcchā 借問, 反問, , 問論, 所問, 請問, 諮請

paripṛcchadhvaṃ 敬問

paripṛcchaka 聽者, 諮問

paripṛcchamāna 借問

paripṛcchana 反問, 請問, 諮問

paripṛcchanatā 樂聞, 請問, 諮問

paripṛcchasi 諮啓

paripṛcchati 致問

paripṛcchā-vyākaraṇa 反問記

paripṛcchet 請問

paripṛcchiṣya 諮問

paripṛcchita 所問, 請問

paripṛcchitāḥ paripraśnī-kṛtāḥ 請問

paripṛcchya 反問

paripṛṣṭa , 請問,

paripṛṣṭāḥ paripraśnī-kṛtāś ca 請問

paripṛṣṭâḥ paripraśnī-kṛtāś ca

paripuṇṇa 勝妙

paripūra 圓滿

paripūraka 圓滿

pāripūraka 圓滿

paripūraka 悉成就, 能滿

paripūraṇa 圓滿, 圓滿成就, 成滿, 普遍, 滿足

paripurāṇa 速圓滿

paripūrayati , 具足, 具足圓滿, 圓滿, , 成就, 成滿, 滿足,

paripūrayet 究竟

paripūrayitvā 得圓滿已

paripūri

pāripūrī 具足

paripūri 圓滿, , 成就, 所圓滿, 滿, 滿足, 究竟, 能圓滿

paripūrika 圓滿

paripūrin 具生, 圓滿, 滿足

paripūrita 圓滿

pāripūrita 滿足

paripūritas 究竟

paripūrṇa ,

paripūrna 具足

paripūrṇa 具足, , 圓布, 圓滿, 圓融, , 增長, 已具足, 已滿, 已滿足, 彌滿, 徧滿, 普滿, 滿, 滿足, 皆具足, 盈滿

paripūrṇa-kārin 具足, 圓滿, 滿分

paripūrṇa-manoratha 意車圓滿

paripūrṇa-nimitta 本瑞

paripūrṇa-saṃkalpa 思惟圓滿, 滿願, 願滿

paripūrṇa-śīla 具足戒, 受具

paripūrṇa-śukla-dharma 淸淨圓滿

paripūrṇa-vyañjana 具足相, 身滿足

paripūrṇeṣu karma-patheṣu 圓滿業道

paripūrṇeṣu-karma 圓滿業

paripūrti 具足, 滿足

paripūrya 具足

pāripūrya 成就

paripūrya 成滿, 滿足

paripūryante viśeṣeṇa 圓滿殊勝

paripūryate 增益, 增長, 得圓滿,

paripuṣṭa 增長

paripuṣṭatama 轉勝

paripuṣṭatara 轉增

parirakṣaṇa 將護,

parirakṣat 護惜

parirakṣita 守護, , , 護持

parîṣ (√iṣ) 尋求, 尋覓, 樂聞

parîṣ (√iṣ). 追求

parîṣ 專求

pariṣ

parīṣ

pariṣad 一切衆, 徒衆, 會中, 會衆, , 諸大衆, 集會

pariṣad-gaṇa 大衆

pariṣadi 大衆中

pariṣadi samyak siṃha-nādaṃ nadati 大衆中正師子吼

pariṣad-śāradya-bhaya 處衆怯畏

pāriṣadya , ,

parisamanta

parisāmantaka 周圍

parisamāpta 具足

parisamāpti 已作, , 畢竟, 究竟, 能成就

parisamāpyate 成就

parisaṃdarśana 示現

parisaṃkhyā

parisaṃkhyāna ,

parisaṃkhyāta

parisaṃsthāpana 任持

parisaṃsthāpayati

parisaṃstuta 所稱, 所讚

parisaṃstuta. praśasta 所稱歎

pariṣaṇḍa , , 階梯

pariśaṅkā

pariśaṅkita

pariṣan-maṇḍala 衆會

parisarpaṇa 遊行

pariṣeka

parisevaka 親近

pariṣikta

pariśiṣṭa 其餘, , 所餘, 最勝, 餘殘

pariṣkāra , 所須之物, 樂具, , , , 財寶, 財物, , 資具, 資助, 資生, 資生具, 資糧, 資身, 資身什物

pariṣkārâdhyavasāna 貪著資生具

pariṣkāratā 資生具

pariṣkāra-vaśitā 財自在

pariṣkārôpakaraṇa 資具

pariṣkhāra 波利迦羅

pariśodhaka 修治, 消除,

pāriśodhaka

pariśodhaka 淨治, 淨除, 淸淨

pāriśodhaka 淸淨

pariśodhaka 能淨

pariśodhakāni karmāṇi 能修治業

pariśodhana 修治, 嚴淨, 圓淨, , 淸淨, 能淨修治, 莊嚴

pariśodhanatā 淨修治

pariśodhayat 淨修

pariśodhayati , 淸淨, 除滅

pariśodhita , 淨除, 淸淨

pariśoṣayati 乾竭

parispanda , 動轉,

parispharaṇa 徧覆

parisphuṭa 周遍, 圓滿, 彌覆, 徧滿, 明了, 普徧, , , 遍照

pariśrama 劬勞, 攝受, , 疲倦, 疲勞

pariśrama-klama 疲倦

pariśrāmaṇa 漉水囊

pariśrānta 疲倦, 疲極

parisrava 流水, 流漏

pariśrāvaṇa 漉水囊

parisrāvaṇa 濾水囊, 鉢里薩囉伐拏

parisrāvana 騷毘羅

pārisravika 流漏

parīṣṭi ,

pariśuddha 善淸淨, 嚴淨, , 明徹, 本來淸淨, , 淳淨, 淸淨, 淸淨行, 淸白, 純淸淨

pariśuddha-buddha-kṣetra 淨佛國土

pariśuddhaḥ paryavadātaḥ 明淨

pariśuddhâjīva 淨命

pariśuddhaka 淸淨

pariśuddha-kṣetra 國土淸淨

pariśuddha-śīlatā 淨持戒

pariśuddhatara 分明

pariśuddha-tara 轉明

pariśuddhi 嚴淨, 圓淨, , 淸淨, 淸潔

pari-śudh 淸淨

pariśuṣka 枯燥, 枯竭,

pari-ṣvaj (√svaj).

pari-ṣvaj 和合

pariṣvajana

pariṣvakta

pariṣvaṅga 和合

pari-ṣyand (√syand) 潤澤

pariṣyanda ,

parīta 付囑, , 安住, 所逼, 所遍

parita 障礙

parīta

paritāpa , 熱惱

paritāpana ,

paritapta , 熱惱

paritaptavya 憂惱, 生憂惱

paritarpita

paritarṣaṇa , 渇愛, 渴愛

paritasana 惆悵, 憂愁

paritasyamāna 疑慮

paritasyati

paritayakta

paritāyitavya 救拔

paritoṣa , 愛樂, ,

paritrāṇa , , 度脫, 拔濟, 救拔, 救脫, 普覆, , 濟拔

paritrāṇatā , 攝護, 救濟, , 濟拔, 能救, 覆陰

paritrāsa 恐怖

paritrātavya 應拔濟, 救濟

paritrātṛ 饒益

paritrāyaṇa

paritṛpta 厭足

parītta , 下品, 乏少,

paritta 付囑

parītta , , 小心, , 少分, , 微小, 狹小, 狹少, 短促,

parīttâbha 少光

parīttâbhā 少光

parīttâbha 少光天

parīttâbhā 少光天

parīttabha 水微天

parīttâbhā-deva-nikāya 少光

parīttābhās 廅天

parītta-bhoga 貧窮

parīttaka 微少

parītta-kārin 所作狹小

parītta-kuśala-mūla 少善根

parīttam—-dhanam 少財

parīttāni kuśala-mūlāni 少善根

parītta-prahāṇa-rati 少分樂斷

parītta-śubha 小善

Parītta-śubha 少淨天

Parīttaśubhadeva 少淨天, 波栗多首婆, 約淨天

parīttatā ,

parīttava

paritulana 思量, 校量,

parituṣṭa 欣載, 無礙意, 知足,

parityāga 不惜, 令其捨, 令捨, 惠施, , 捐捨, , 捨離, , , 棄捨, 無所顧, 能捨, 能施,

parityāga-dharma 捨法

parityāgin 布施,

parityāgitā ,

parityaja

parityājya

parityajyate , 捨離, 棄捨, 當捨

parityakṣyate 棄捨

parityakta , 棄捨

parityaktavya 應捨,

parityaktu-kāma 欲捨

parivāda 毀謗

parivañcana 行欺誑

parivañcayitā

parivañcayitṛ ,

parivañcita

parivāra , 助伴, 圍繞, 圍遶, 官屬, , 眷屬, 眷屬圍遶,

parīvāra

parivāra 隨行

parivāraṇa 守護

parivāritā 僚屬

parivārita 圍遶, 爲眷屬,

parivarjaka 捨離

parivarjana , 捨離, 能離, 遠離, ,

parivarjanatā 捨離, 遠離

parivarjanīya 棄捨, 遠離

parivarjayati 捨離, 遠避, 遠離

parivarjayet 勿親近, 屏除, 屛除

parivarjayitavya 應當遠離

parivarjita 所棄, 遠離,

parivarta , , , , 法門, 發起, , ,

parivartā dhāraṇī 旋陀羅尼

parivartaka 貿易, , 轉依, 迴轉

parivartamāna 沒在

parivartana , , 迴轉

parivartayati 變作, 變成, 貿易, , 轉作

parivarteta 可轉

parivartin

parivārya

parivāsa 別住, 法華義記, 波利婆沙,

parivāsa-dāna 別住

parivāsita 薰習

pariveṇa 住處, 精舍

pāriveṇika 戒序

pariveṣṭana

pariveṣṭita 繋縛, , 纏裹, , 被著

pari-vi-√tark 周遍尋思, 遍尋思

pariviṣṭa

parivitarka , 思惟, 所念

parivitarkayati 周遍尋思, 遍尋思

parivrājaka 出家之人, 出家人, 外異學, 外道, 普行, 梵志, 道人

parivrājakas 異學

parivṛta 周遍, 圍遶, 在邊, 已般涅槃, , 輔翼,

parivṛtta 展轉, , , , 輪迴,

parivṛtta-janman 轉生, 轉身

parivṛttâśraya 轉依

parivṛtti 改轉, , , 轉作, 轉滅

parivyakta 分明

pāriyātra 畫度樹

pāriyātraka 大集會, 畫度樹

parmātman 大我

parṇa 樹葉, ,

parṇa-krimi

parokṣa 不現見, 不顯, 智外

paro'kṣa 深事

parokṣa-viṣaya 不現見境

parokṣa-viṣayālambana 緣不現見境

parôpaghāta 害他

parôpatāpa 惱他

parôpatāpin 惱他人

parôtpīḍa 逼迫

parpaṭaka ,

parṣā ,

parsac-chāradya-bhaya 大衆威德畏

parṣad 一切大衆, 大會, 大衆, 大衆會, 大集, 徒衆, , 梵衆, , 衆會, 衆生, 集會

parṣadā 徒衆, 都會

parṣad-gata 於大衆中, 處衆

parṣadi 在大衆中, 於大衆中

parṣad-maṇḍala 佛會

pārṣadya

parṣa-gata 於大衆中, 處衆

parṣan-madhya-gata 於大衆中

parṣan-maṇḍala 大衆, 會處, , 集會

parṣan-maṇḍala-vyūha 大衆圍遶, 集會

parṣat-saṃnipāta 大衆, , 集會

pārṣṇi , , 跟趺,

pārśva , , , 波濕縛, , , , ,

pārśvaka

pārśvam

pārśvaṃ

pārśvam

pārśvânugata 所護, 隨應

pārśva-śayana 倚臥

pārśvatas 四面

pārśve 一邊

pārśveṣu sarveṣu 四面

pārśvika

pārthag-jana 凡夫

pārthagjanika 凡愚, 居異生位者, 異生

pārthag-janikī 居異生位者

paruṣa , 惡口, 暴惡, , , , , 麤惡, 麤獷, 麤語

pāruṣakā-vana 麤惡苑

paruṣa-vāc 惡口

paruṣa-vacana 惡口, 惡罵, 惡語, 麤語

paruṣa-vacanād viramayati 不惡口

paruṣa-vacana-samudācārin 惡罵

paruṣa-vacana-viramaṇa 不惡口

paruṣa-vākya 語麁惡, 語麤惡

paruṣayā vācā 麤惡語

pāruṣika 惡口

pāruṣya 惡口, 惡罵, 惡語, , , 麤惡, 麤惡語, 麤獷, 麤語

pāruṣyaka 麤惡苑

pāruṣyāt 麤惡語

pāruṣyāt prativiratiḥ 不惡口

parvan 支節, 時節, ,

parvata 大山, , 鉢伐多, 陵丘阜

parvata-kandara 山中, 山谷

parvata-kūṭa 高山

parvata-rāja 大寶山王, 山王

parvata-śikharôtsaṅga 山頂

parvatopama-kalpa 磐石劫

paryā

pary-ā-√iṣ 求請, 訪求, 追求

paryādāna , , , 永斷, 永盡, , 消竭, , 滅盡, , 窮極, , 衰退

paryādānatā

paryādatta

paryādatte 窮盡

paryādāya 無餘, , , 變異

paryādīyate 斷絕, , 滅盡

pary-ā-iṣ 尋思

pary-āiṣ*

paryāṇa

paryaṅka , , ,

paryaṇka

paryaṅka 牀座, 端座, 結加趺坐, 結跏趺坐, 跏坐, 跏趺坐, 金剛座, 高座

paryaṅka bandhitva 加趺

paryaṅka-baddha 結跏趺坐

paryaṅkabandha 結跏趺坐

paryaṅkam ābhujya 加趺

paryaṅkamābhujyôpaviśati 結跏趺坐

paryaṅka-nibandha-niṣadyā 結跏趺坐

paryaṅke 座中

paryanta , 所圍繞, , , 極少, 畢竟, , 究竟, , 邊崖, 邊涯, 邊際, 限礙,

paryanta-gata 邊際

paryanta-kāla 究竟

paryantatā 邊際

paryantī-kṛta 有能限量, 有限

paryanuyoga

paryanviṣṭa ,

paryāpanna , 墮攝, , , 所屬, 所攝, 所有, 所繫, , , 相應, 繋屬, 繫屬, , 邊際

paryāptavat 通利

paryāpti 得究竟

paryasta , , 敗壞

paryātta

pary-ava-√dā 轉令明淨

paryavadāna 明淨

paryavadāpakatva 令明淨

paryavadāpayati 轉令明淨

paryavadāpayitṛ 流通

paryavadāpita 光澤, 明徹

paryavadāpyate 極淨

paryavadāta , 淸白, 淸白梵行, 潔白, 鮮白

paryavagāḍha 至誠, 通達

paryavanaddha 所覆, 纏繞, 纏裹, , 覆翳

paryavanāha

pary-avâp (√āp) 如說修行, 精勤修學,

pary-avâp (√āp). 得究竟, 通利

pary-avâp 善通利

paryavāpnoti 令得究竟

paryavāpta 所習, 硏尋

paryavāptavya 所求

paryavāpti , 通利

paryavāpya 令得究竟

paryavarodha

paryavasāna 後際, , , 爲後, , 究竟, , 終歸, , 還歸

paryavasānatva 究竟

paryavasāne 竟語

paryavasāne kalyāṇam 後善

paryavasthāna 上心, 上心惑, 上煩, 使煩惱, 心惑, , 瞋恚, 結使, , , 纏垢, 纏斷,

paryavasthāna-manasikāra 纏心

paryavasthānīya 相應, 障礙, ,

paryavasthita 所纏, 所變異,

paryavasthita-cetas 結使, 纏心

paryāya 分別, , 別名, 別異, , 名之差別, 名異, 名目, , 因緣, 差別, 後報, , 方便, 次第, 法門, , 異名, 異因緣, 異門, , , , 義門, 言說, 道理, ,

paryāya-dvaya 二句

paryayaṇa 波演那, 波衍那

paryāya-nāma 異名

paryāyârtha 異門義

paryāyārtha-nirvacana-prabheda 異門義趣釋詞差別

paryāya-śabda 異名

paryāya-vacana 異名

paryāyeṇa 交代, 展轉, 方便, 更互, 遞互

paryeṣā

paryeṣaka 尋求, 應求

paryeṣakaṃ cittam 尋求心

paryeṣamāṇa 征營, 慕求, , 求救, 行索

paryeṣaṇa 尋求

paryeṣaṇā 尋求

paryeṣaṇa 推求

paryeṣaṇā 推求

paryeṣaṇa

paryeṣaṇā

paryesaṇā

paryeṣaṇa

paryeṣaṇā

paryeṣaṇa 追求

paryeṣaṇā 追求

paryeṣanâbhiyukta

paryeṣaṇatā 勤求

paryeṣaṇā-vibhāga

paryeṣate 慕係, 求請, 訪求, 追求

paryeṣati 行索

paryeṣayati

paryeṣayāti

paryeṣet

paryeṣeya

paryeṣita 勤求, 所學,

paryeṣitavat

paryeṣitavya 應求, , 求索, 當求

paryeṣta 專求

paryeṣṭa

paryeṣṭavya 欲求

paryeṣṭi 一向求, , 尋求, 尋覓, 希求, 所求, 樂求, , 求索, , 訪求, 追求, 馳求

paryodavana

paryudāsa 不是,

paryudāsayati ,

paryudāsayitum 爲破

paryudasta 已破, ,

paryudasya

paryupāpana

pary-upâs (√ās) 供事

pary-upâs 生恭敬

paryupāsana 供養

paryupāsanā 供養, 尊敬

paryupāsana 恭敬, 親承, 親近

paryupāsayati , 供養

paryupāsita 供養, 已曾供養, 親近

paryupāsitāvin 奉遵

paryupāsitavya 恭敬, 應供養

paryupasthāna 供養

paryupasthita 親近

paryupayoga

paryutthāna 使, 有流, , 發起, 結使, , , 隨煩惱

paryutthita 所著

paś 觀察

pāśa 播捨, 枷鎖, , , , 罥網, , 羂索, 羅網,

pāśa-guṇa 繋縛

pāśaka 羂索

pāsakamālā 數珠

pāśakamāla 鉢塞莫

pāṣāṇa 瓦礫

pāṣaṇa

pāṣāṇa ,

pāṣāṇaーnimitta 結界石

pāṣāṇa-nimitta 戒壇石

pāṣaṇda 外道

pāṣaṇḍa 異道, 道法, 邪道, 鉢健提

pāṣaṇḍika 修道者

pāṣaṇḍin 鉢健提

paścād āgatā 後來

paścād āgatvā 後來, 從來

paścād anutpannānām 後不起

paścād-bhaktikatva 先止後食

paścād-utpanna 後生

paśca-kāle 未來, 末世

paścān-mukho ni-√vṛt 還至

paścāt , 在後, 後方, 後時, , 於後, , 然後, 西, 障礙,

paścāt prajāyate 後生

paścāt-kāla 後世

paścāt-kāla-ja 後生, 未來

paścāt-kāle sudāruṇe 於後惡世

paścāt-phala 後果

pāścāttyāḥ 西方諸師

paścimā 後世人

paścima 後末, 後末世, 於後, 最後, 最爲後, 未來, 末代, 末後, 西, 西方, 跛室制麼

paścimā dik 西方

paścimā janatā 後世人

paścima pañcāśati 五濁世

paścimaka 最末後身

paścima-kāla 未來世, 末世

paścimās trayaḥ 後三

paścimāyā janatāyāḥ 後世

paścimāyāṃ diśi 西, 西方

paścime bhave 最後有

paścime kāle 末世

paścimika 後安居

paścimo yāmaḥ 後分

paścimôttara 西北

paścimôttarā 西北

pāṣi

paśu 傍生, 牛羊, , , 衆生

pāśu-pata 自在, 自在天

paśu-ratha 羊車

paśu-vadha 殺羊

paśyaka 可見, 能見者, , 見者

paśyāmi 覩衆色像, 覽歷

paśyanti

paśyantu 當觀

paśyat 審觀, 正見, , 觀已

paśyati , 觀見

paśyiṣu 覩衆色像

pāta

paṭa

pāta

paṭa , , 所著衣, ,

pāṭa

paṭa , , 缽吒,

pāta 退

paṭa 鉢吒

pāta

paṭācārā 微妙

paṭaha 鐘鼓

patāka 寶幢,

patākā

paṭākā

patāka , 幢幡

patākā

paṭaka

patākā 波哆迦

pātaka 波逸提

patākā-vaijayantī

pātakin 業障

patala

paṭala

pātāla

Pātāla 沃焦石

pāṭala 波羅羅

pātāla ,

paṭala , 翳障, , ,

pāṭala-taila-pradīpa 波羅羅

pāṭalī 波吒羅

pāṭaliputra 波吒釐子城

pataṃ-ga 蚊虻,

pataṃti 崩倒, 碎散, 震裂

patana 墜落,

pātana , ,

pāṭana 散亂

pātana ,

pāṭana

pātana 調伏

patana-prasaṅga 應墮

pāṭanârha 可破

patanīya 犯重

pātañjali 墮水

patanti 墮落

pātāpanaka

pāṭāpanaka

pāṭāpayet

paṭa-śukla

paṭa-sūtra

patat

pāṭava

pātayantika 單墮, , 波夜提

pātayati , 摧破, , , 流出, 陷墜

pātayitvā

pāṭeti

path , , 道路

pāṭha 句義,

patha , 境界

pāṭha 念誦, , 文句

patha ,

pāṭha , , 誦念, ,

patha , , , 道路

pāṭhaka

paṭhana 言論, 誦念,

pātheya 資粮, 資糧

paṭhita , ,

pathya , 所宜,

pathy-adana 糧食

pathyâdana 糧食

paṭhyate , 作是說, , ,

paṭhyate sma 所誦

pathyauṣadha 良藥

pati , , , , , 波帝, , 鉢底

patikūla

patita , 偏黨, ,

pātita

patita 墮在, , 所攝, , 漏失, , 破壞, 被害, 躃地, , 隨順, 頽毀

patita-danto 缺落

patitatva 所攝, 障礙,

pāṭita-vipāṭita

patitôcchrita 勝劣

pāṭiyaka

paṭīyas. paṭutama 明了

patnī 妻女, , 縛底

-patnīka 妻妾

paṭôpalabdhi 得衣

pātra , 多羅, 應器, 應量器

patra 樹葉

pātra 波怛囉, 田器,

patra 華葉, 貝葉

pātra , 鉢呾羅, 鉢多, 鉢多羅, 鉢盂

pātra-bhūta

pātra-cīvara 衣鉢

pātra-dhāraṇa 持缽, 持鉢

pātra-karaka 應器, 甁鉢

pātraṃ praticchādeti 覆鉢

pātra-nikubjanā 覆鉢

pātra-praticchādana 覆鉢

pātra-saṃdhunaka 覆鉢

pātra-saṃnicaya 長鉢

pātrī 道器,

paṭṭa , , 縵衣, , 繒幡, 茵褥,

paṭṭabaddha 道服飾

paṭṭa-dāma 華幡

paṭṭaka ,

paṭṭâmśu

paṭṭa-sūtra

paṭṭava

patthara

patti ,

patti-peṭaka 篋藏

patti-pīṭhaka 篋藏

pattīya (den.) 信受

pattīyanatā

pattra , , 梖多樹, 梖多羅, 梖多葉, 樹葉, , , 華葉, , , 藿香, 貝多, 貝葉

paṭu 分明, , , 捷利, , 明了, 明利, 猛利, 聰明

paṭu-buddhi 智慧明了, 覺慧

paṭukêndriya 聰利

paṭu-mandatā 明昧

paṭutva 了別, 明了, 明利

paṭv-indriya 聰利

pāṭyate

patyaya

paudgalika 己物, , 縱情

paulkasa 卜羯娑, 補羯娑

paunarbhavika 後有

paunar-bhavika 後有, 未來有

paunar-bhavikī 未來有

paunaruktya 重罪, 重說

paur 圓上

paura , 臣民

paurāṇa 古昔, 宿世, 宿作, , 昔時, 曩昔, , 本行,

paurāṇaka

paurāṇaṃ karma 宿業

paurāṇa-nagara-patha 古城平坦正道

paurāṇa-sthiti 本住

paurāṇa-sthiti-dharmatā 本住法

paurāṇika 本住, 過去

paura-saṃgha 臣民

paurī-vāc 先首語

paurodhasa 門師

paurohitya 門師

pauruṣa 丈夫, , 勝者, 士用

pauruṣeya 作使, 使者, , 僕使, 士用

pauruva-janmika 先世

paurva

paurvajanmaka 先世, 前世, 過去世

paurvaka , 過去

paurvāparyeṇa 前後

paurvika ,

paurvikī...caryā 本行

pauṣa 十月

Pauṣa 布史

pauṣamāsa 寶沙麽洗

pauṣpa 如華,

pauṣpaka

pauṣṭika 圓滿, 報瑟置迦, 增益, 布瑟徵迦, 補瑟徵迦, 補瑟置, 補瑟迦

pautra

pāvakī

pavana 林野, 靜處,

pavana-viṣaya 境界風

paviṣṭa

pavitra 吉祥

pāyantika 波夜提, 波逸底迦

payas , 婆耶, , 波耶

pāyasa 乳糜

pāyattika 波夜提, 波羅逸尼柯, 波藥致, 波逸底迦, 波逸提

pāyayat 飮兒乳

pāyayati

payo-da

pe 以要言之

peja

pela

pelava

pelava-paṭa 羅縠, 輕縠

perfect teaching 圓教

peśala 具全, , 忍辱柔和, 柔和, 淸淨, 純淨,

peśī , 凝結, 卑尸迦, , 箄尸, 蔽尸, 閉尸

peta 彼茶

peṭa

peṭā

peṭa

peṭā

peyā

peyāla

peyālam 乃至, 乃至廣說, 以要言之, 如是作, 當知亦爾

phala , , , 得果, , 所得果, , 果報, 果樹, 果體, , 沙門果, 法果, 生果, , 頗羅

phala-bhāva 果分

phala-bhraṣṭa 退位

phala-bhūta

phala-cihna-bhūta 果相

phala-dāna 與果

phala-dharma-kāya 果法身

phala-dvaya 二種果

phala-hetu-bhāva 因果性

phala-hetv-apavādin 因果撥無, 撥無因果

phalaka , 皮袋, ,

phala-kāla 果時

phala-kṛto viśeṣaḥ 果勝

phalâkṣepa 取果

phalaṃ √dā 與果

phalaṃ pra-√yam 與果

phalaṃ pratigṛhītam 取果

phalaṃ prayacchati 與果

phala-mārga

phala-nirdeśa 說果

phalānuśaṃśa 果利, 果勝利

phala-pāka 果熟

phala-parigraha 得果

phala-pariṇāma 果能變, 迴轉

phala-paripūri 果滿

phala-prāpti 得果, 至果

phala-pratipannaka-mārga 向道

phalâpti 得果

phalârtha

phalârtham 爲果

phalasa 婆羅奢, 赤花樹

phala-sad-bhāva 因果

phala-śālin

phala-saṃbhava 得果,

phala-samudāgama 得果

phala-stha 住果, 得者

phalasyârthaḥ

phalatā , 果報

phalatas , 果差別

phala-traya 三果

phala-tvac

phalatvāt 由果故

phala-utpatti 生果

phala-vaiśeṣya 果勝

phalâvasthā 果位

phala-vipāka 果及異熟, 果報, 果異熟

phala-viśeṣa 果差別

phala-viśiṣṭa 勝果

phala-vṛkṣa 果樹

phalgu 枝葉, , 虛僞, 虛妄

phalgu-gata 在膚,

phālguna 十二月

Phālguna 頗勒具那

phālguna 頗勒窶拏

phālgunamāsa 叵囉虞那麼洗, 頗勒窶拏

phalita 有果

phalôpabhoga 受用果

phalôtpatti 果生, 生子

phaṇa

phaṇā

phāṇita 沙糖, 石蜜, 砂糖, 頗尼多

phāṣa 安樂

phāsa 安穩

phāṣa 安穩

phāṣaka 安樂,

phāsubhavati 安樂,

phaṭ 泮吒

phāṭika 頗梨

phena ,

phena-marīci 水沫泡焰, 芭蕉

phena-marīci-kalpa 沫泡

phena-piṇḍa 水上泡, 沫泡, 泡沫, 聚沫

phoṣiya

phulla-padma

phullika 花開

phullita

pi

pī ha 坐具

pibayati

picchila

picu 綿

pīḍā 擾亂, , , 逼惱

piḍā 逼迫

pīḍā

piḍakā

pīḍā-kāra 傷害

pīḍana , 苦逼, 逼惱, 逼迫

pīḍayati 逼迫

pidhāna ,

pidhātavya

pidhita 永斷

pīḍita 所逼, , 苦惱,

pīḍyamāna

pihita ,

pilinda-vatsa 畢鄰陀婆蹉

pinaddha

pīna-stana 乳出

piṇḍa 一合, , 乞食, 信施, , 和合, ,

piṇda

piṇḍa , , , , 行乞, , , ,

piṇḍa-artha 略釋,

piṇḍa-bhakṣa 行乞

piṇḍa-cāra 乞食

piṇḍa-cārika 乞食

piṇḍa-caryā 分衞

piṇḍa-grāha 一合相, 總執

piṇḍa-grāha-hetuka 總執爲因

piṇḍa-grāha-vikalpa 總執分別

piṇḍaka 乞食,

piṇḍakam anu-pra-√yam 供給, 給施

piṇḍakena yogôdvahanaṃ √kṛ 奉施飮食

piṇḍakenapratipādayati 供養

piṇḍa-pāta , 乞食, 供養

piṇḍapāta 儐荼夜, 分衞, 團墮

piṇḍa-pāta 托鉢, , 施食

piṇḍapāta 賓荼波多

piṇḍa-pāta , 飮食

piṇḍa-pātika 常乞食, 常行乞食

piṇḍapātra 乞食鉢

Piṇḍāra 賓吒羅, 賓跎羅, 賓頭, 集欲

piṇḍârtha 合義, 略說

piṇḍārtha 總義

piṇḍârtha 要義

piṇḍa-veṇu

piṇḍāya 乞食

piṇḍaya , 和合

piṇḍāya caritvā 乞已

piṇḍayitvā

piṇḍī-bhūta 所集

piṇḍikā

piṇḍī-kṛtvā 聚集

piṇḍī-kṛtya

piṇḍita 合成, 合數

piṇḍôddāna 略攝頌

piṇḍtia

piṅga 金色

piṅgala 冰伽羅, ,

piñjita

pipāsa

pipāsā

pipāsa 渇愛

pipāsā 渇愛,

pipāsa 渴愛

pipāsā 渴愛

pipāsita

pipīla 臂卑履也,

pipīlaka 臂卑履也,

pipīlika 蟻子

pipīlikā 蟻子

pippala 卑鉢羅, 波戌, 畢波羅, 畢缽羅樹, 畢鉢, 畢鉢樹, 畢鉢羅, 畢鉢羅樹, 痺鉢羅, 菩提樹, 賓撥利力叉, 賓鉢羅

pippala-vṛkṣa 賓撥利力叉

pippalī 畢鉢

piśāca 反足, 反足羅刹, 比耶反足, 毘舍闍, 毘舍闍鬼, 畢舍遮, 神鬼, 臂奢柘, 食肉, , 鬼神, 鬼魅

piśācāḥ 畢舍遮, 臂舍柘

piśācaka 毘舍闍, 毘舍闍鬼,

piśācī 毘舍支, 毘舍遮,

pīṣâpayitvā 擣篩

pīṣayati

pīṣayitvā

piśita 身肉

piṣṭvā 搗和

piśuna 兩舌, 惡口, 離間

piśunāṃ vācam 兩舌

piśunāṃvācam 兩舌

piśunāṃ-vācam 離間語言

piśuna-vāc 兩舌, 離間語

piśuna-vacana 兩舌, 離間

piśuna-vacanād vivecayati 不兩舌

piśuna-vacana-viramaṇa 不兩舌

pīta

piṭa

pīta , 飮已,

piṭaka 彼茶, 必棏家, 教藏, 昆勒, 比摘迦, 毘勒, 法藏, , , , , 蜫勒, 覆障

piṭaka-kośa 比吒迦倶舍,

piṭaka-mātṛkā 藏摩怛理迦

piṭaka-traya 三藏

piṭaka-vicarci--dadru-kaṇḍū 惡瘡

pītala

pitā-maha 先亡, 宗祖, , 祖父,

pitā-putra 父子

pitaraḥ 祖宗

pitarau 父母

pīṭha , , 牀座, 篋藏, 繩床

pīṭhaka 几案,

pithana

piṭharikā 小器

pithat

pithaya(den-)

pithayitavya

pīṭhika

pīṭhikā

pithita 滅除, , 閉塞

pītika

pitṛ 卑帝利, 比多, , 畢帝黎, 餓鬼

pitṛ-ghāta 害父, 殺父

pitṛ-ghātaka 殺父

pitṛ-jña 供養父, 孝順父

pitṛ-kalpa 父母

pitṛ-loka 餓鬼

pitṛ-lokam āgatāḥ 生餓鬼

pitṛ-mātṛ 父母

pitṛ-oka 餓鬼趣

pitṛ-putra 父子

pitṛ-vadha 殺父

pitta , , , , 黃熱, 黃病

pīyūṣa 甘露

plakṣa 波叉, 畢利叉, 畢洛叉

plava ,

plavana

plāvayan 漂蕩

plihā

ploti

plotika ,

pluta , 超出

poṣa 長養, , 養者, 養育, 養育者

poṣadha 八戒, 八戒齋, 善宿, 布沙他, 布灑他, 布薩, 布薩日, 本齋, , 說戒, 長養, , 齋戒

poṣadha-nidarśana 布灑他

poṣadha-pratisaṃyukta 布薩

poṣadha-vāsa 持齋

poṣadhika 布薩

poṣadhin 持淨戒

poṣaka 滋長, 養育, 養育者

poṣakatva

poṣaṃ dadhāti 能長養

poṣaṇa 長養, , 養育

poṣayati 長養

poṣika 能長養, 養育

poṣin , 衆生身

pota , 舟航, 船舫,

potaka , 小兒

Potalaka 寶陀巖

potti-khaṇḍa 小段

pṛ thag-nirdeśa 別說

pṛ thag-ukta 別說

pra-

pra-√āp 當得

pra-√bādh 逼惱

pra-√bhū; prabhāvyate 所顯

pra-√budh 能發

pra-√cal 振動, 降生, 震動

pra-√car , 流布

pra-√cyu 驅擯

pra-√dā , 奉獻

pra-√dhā 任持

pra-√dhāv 馳求

pra-√dhvaṃs 滅壞

pra-√duṣ

pra-√ghṛ ,

pra-√grah 正照取, 策勵

pra-√hā 伏斷, 斷除, 棄捨, 永斷, 能斷除, 能除, 自破

pra-√hā prajahāti 能斷

pra-√hi

pra-√hlād 令悅豫

pra-√hṛ , , 加害, , , 違諍

pra-√īkṣ 相視

pra-√īr 策發

pra-√iṣ 發遣

pra-√jan 續生

pra-√jñā 得智, 得見, 智覺, 正了知, 簡擇

pra-√kamp 振動, 震動

pra-√kāś 宣暢, , 發露

pra-√kram ,

pra-√kṣal , , 澡浴

pra-√kṣip ,

pra-√kup 生瞋恨

pra-√lamb

pra-√lap 虛妄說

pra-√mad 醉亂

pra-√math 打碎

pra-√mṛd

pra-√muc , , ,

pra-√mud 生歡喜

pra-√muṣ 忘失

pra-√pat 墜落

pra-√pīḍ

prâ-√rabh 共造

pra-√rud

pra-√sad 愛樂

pra-√sad* 信樂

pra-√śam 殄息, 消散, 消除

pra-√skand , 心樂, 悟入

pra-√sṛ 周徧

pra-√srambh 休息

pra-√śrambh 休息

pra-√srambh 得休息, 得輕安

pra-√sru

pra-√sū , , 造作

pra-√śvas 出息

pra-√syand

pra-√taḍ

pra-√tap 普明, , 照曜

pra-√vā

pra-√vac , ,

pra-√vah 漂蕩

pra-√vas 驅擯

pra-√viś 上生, 來入, 入內, , 悟入

prâ-√vṛ

pra-√vṛdh ,

pra-√vṛt , 得起, 所現, 生起, 相續生, 能發起, 能轉, 轉增, , 運轉,

pra-√yam 得出,

pra-√yat 勤方便

pra-√yuj 勤修加行, 精勤修學, 能修作

pra-āp

prabala 威勢

prabāla 珊明

prabāla-puṣpa 寶花

prabalatva

prābalya 最勝

prabandha , 相續, ,

prabandhana 相續

prabandha-pravṛtti 相續流轉

prābandhika 相續, 連綿

prābandhikatva 相續

prabandhôparama 間斷

prabandhôtpāda 相續生

prabha

-prabha

prabhā , 光明, 光曜

-prabha 光焰

prabhā 光照, 圓光, 威神光明

prabha 所放光明

prabhā 放光, , 炎明, , 焰明, , 燈明

-prabha 神光

prabhā 莊嚴

prabhā bhavati 發明

prabhā saṃbhavati 發光明

prabhā...devatānām

prabhā-devatānām 天光

prabhā-kara

prabha-kara 光麗

prabhā-kara , , 發光, 能照

prabhā-karī 發光

prabhākarī 發光地

prabhā-karī 發光地

prabhākarī bhūmiḥ 明地

prabhā-karī bhūmiḥ 發光地

prabhākari-bhūmi 發光地

prabhā-karin

prabhāṃ prāpya 日出時

prabhā-maṇḍala 光座, 圓光

prabhaṃ-kara 光明, , 然燈, 照耀, 燃燈

prabhā-raśmi 光明

prabhā-rūpa

prabhāsa , 光明, 婆頗裟, , 明照, 金光, 開示

prabhāṣāmi 散吿

prabhāsa-śrī 光德

prabhāsayat 法光

prabhāsayati

prabhāṣita

prabhāsvara 光徹, 光明, 光淨, 光照, 光音, 光麗, 嚴淨, , 明曜, 明朗, 明淨, 明顯

prabhāsvarā 明顯

prabhāsvara , 淸淨, 能照

prabhāsvaratā 光明, 明淨, 淸淨

prabhāsvaratara 光麗, 明了, 明淨

prabhāsvaratva 明淨

prabhāṣyate

prabhāta 明旦

prabhāta-kāla 晨朝

prabhāva 光明

prabhava ,

prabhāva , 功能, 勢用, 大勢力, 大神通力, , , 威光, 威力, 威勢, 威德, 威神, 威神力, 微妙神力,

prabhava , 所生, 所起,

prabhāva 殊妙

prabhava

prabhāva 眞妙, 神力, 神通, 自在, 自在力

prabhava

prabhāva

prabhāva-guṇa 威德自在

prabhāvaka 究竟

prabhāvana , 出生

prabhāvanā

prabhāvana , 思惟,

prabhavana 生起

prabhāvana 觀想

prabhāvanā , , 開示

prabhāvanatā

prabhāvani

prabhava-śabda 有名, 生聲

prabhāva-saṃpad 威德

prabhāvāśaya 威力意樂

prabhāvatā 出生

prabhavatā 因生性, 生性

prabhāva-vikurvaṇa 威力神變

prabhāvayati , 顯了

prabhāvita 修行, , , 名爲, 得名爲, , 從此生, 應知, 所作, 所顯, , , 能顯, , , 顯了, 顯成, 顯示

prabhāvitatva , 所顯, 示現

prabhāvyate , 分別, , 得名, ,

prabhavyate 顯了

prabhāvyate 顯現

prabheda 分別, 分破, 品類差別, 差別, 差別法, , , , 解釋

prabheda-gati-lakṣaṇa 分別相, 差別之相

prabhedana 分別, 差別

prabheda-naya 差別道理

prabhedaśas 分別, 差別, 若廣分別

prabhedaśonirdiśanti 解釋

prabhinna 分別

prabhraṣṭa ,

prābhṛta 奉上

prabhṛta 奉獻

prābhṛta 財物

prabhṛti , 伴黨, , , 爲初, ,

prabhu 主宰

prabhū

prabhu 尊貴位, , 本尊, 殊勝

prabhū 波羅赴

prabhu 自在, 鉢唎部

prabhu-dravya-balin 豐財

prabhukta

prabhūtā 具足

prabhūta , , 廣多, 廣長, 無量, 盈溢

prabhutā 自在

prabhūtā 自在

prabhūta , 衆多

prabhūta-bhojana-rāga 多食貪

prabhūta-dhana 大財

prabhūta-jihva 大舌相

prabhūta-jihvā 廣長舌, 廣長舌相

prabhūta-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相

prabhūta-tanu 廣長

prabhūta-tanu-jihva 其舌廣薄, 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄

prabhūta-tanu-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄

prabhūtatara 增勝

prabhūta-tara 增勝

prabhūtatara

prabhutva 自在

prabodha

prabodhana 正覺

prabodhayati 能發

prabodhya

prabrājeti

prabuddha 眞覺, 覺位

pracālaka , ,

pracalana

pracalāyati

pracalita 震動

pracaṇḍa 可畏, , 暴惡

pracāra 往往, 所行, 普遊, 現行, , 行境界, 行相,

pracāratā 所行, 現行

pracārin 修行, , , 遊行

pracarita

pracarita-śūnyatā 行空

pracaya , 集起

pracayôdaya 集起

pracchanna 覆藏, 隱身

pracchannam

praccheda 分分

pracchinna , 斷除

prachanna 覆藏

pracitaṃ rūpam 積集色

pracodita 請問

pracura , 成辨, 明利, 熾盛, 興盛, 衆多,

pracurā bhaviṣyanti 當得興盛

pracuratā 熾盛

prācurya , ,

pracyāvayati 驅擯

pra-cyu 驅擯

pracyuta , , 謝滅, 退

pracyuti ,

-prada 普施

prada 給施, 能施

pradadhāti 持心, 精勤

pradakṣiṇa 右繞

pradakṣina 循環

pradakṣiṇa 應順, 旋右, 福田, 鉢喇特崎拏, 隨順

pradakṣiṇā 隨順

pradakṣiṇa , 順應

pradakṣiṇa-grāhin 隨順, 隨順教誨,

pradakṣiṇaṃ √kṛ

pradakṣiṇaṃ pra-√kṛ

pradakṣiṇâvarta 右繞

pradakṣiṇī-√kṛ , 遶佛

pradakṣiṇī-kartavya 右繞

pradakṣiṇīkṛtvā 畢已

pradakṣiṇī-kṛtya 旋繞

pradakṣiṇīkṛtya 畢已

pradāmaka 能調

pradāna 奉施, 布施, 廣施, 所施, , , 施他,

pradāna-sūra 惠施

pradārita

pradarśana , , 示導, 表示, , , 顯了, 顯現, 顯示

pradarśayati , , 開示,

pradarśayitavya

pradârtha

pradârthaka

pradāsa

pradāśa

pradāsa

pradāśa

pradāśin

pradatta āsīt 供上

pradattim āsi 供上

pradāyika

pradeśa 一分, , , 土地, , , 如是處, 少分, , 此處, , , 處所,

pradeśa-rāja 粟散王

pradeśatas

pradeśayati

prādeśika 一分, 一方, 分限, , 少分

prādeśika-jñāna 少智慧

pradhāna 上首, , 勝妙, 勝性, 勝果, 勝者, , , 尊者, 微妙, , , , , 最勝, 最極, 最爲殊勝, , 正勤, 殊勝, 無上, 自性, 鉢羅陀那

pradhānāṅga 勝分

pradhānatā

pradhānatara

pradhānatva

prādhānika , 就勝

pradhāno nāstikaḥ 最極無者

pradhānya

prādhānya , , 最勝, 殊勝

prādhānyāt 就勝

prādhānyena 就勝, 就最勝

pradhāraṇa

pradharṣa ,

pradharṣaṇa 降伏

pradharṣayati ,

pradhāvita 疾走,

pradhūpita

pradhvaṃsa , 滅壞

pradhvaṃsin

pradhvasta , 破壞

pradhyāyamāna 思惟

pradīpa , , , , 然燈, 燃燈, , 燈光, 燈明, 燈焰,

pradīpasyāviśuddhasya 昧燈

pradīpasyāviśuddhasya svabhāvaḥ 昧燈體

pradīpavat 如燈

pradīpika

pradīpikā

pradīpita 示現

pradīpta 崩倒, 極燒熱, , , 焚燒, , , , , 碎散, 震裂

pradīptaḥ...ayaḥ-piṇḍaḥ 熱鐵

pradoṣa , , , 晨朝,

pradroha 怨敵

prādu-bhūta

pradugdha

prāduḥ syāt 自然生

prādur-√bhū 流行, 湧出, 續生

prādur-bhāva , 出世, 出生, 受生, 在世,

pradur-bhāva 示現

prādur-bhāva 續生, , 顯然

prādur-bhū

prādur-bhūta , 受生

prādurbhūta 旣得生已

prādur-bhūta 發起,

prādur-bhūya

prāduṣ-√kṛ 從出,

pra-dūṣaya

pradūṣayanti 嫌恨

pradūṣika

prāduṣ-kṛtavat

praduṣṭa , 極惡, 瞋恚

praduṣṭa-manas 惡意

praduṣyanti

pradveṣa 憎嫉

pradyota , 勝光, , , , 燈明

prāg āsan 初生, 劫初

prāg ebhyaḥ so’sti 本住

prāg eva 何況, , , 況復, 而況

prāg eva punaḥ 況復

prāg-abhāva 無前

pragāḍha , 堅固, , 極重, , 猛利, 精勤,

pragāḍhatara 極重

pragalbha 自大

pragama

prāgarat 流襦

prāg-bhāra

prāgbhāra

prāg-bhāra 懸岸, 懸崖, , 臨入, ,

praggharat 流襦

pragharanti 流注

pragharat

prāgharat 流襦

pragharita

pra-ghātaya (den-) 殺害

pra-ghātaya (den.) 毀壞

praghātayati ,

praghātita

pragopita 隱覆

pra-grah*

pragraha

pragrahaṇa 受持, , 攝取,

pragraha-nimitta 起相

pragrahītavya 攝伏, 降伏

pragṛhīta , ,

pragṛhītâñjali 合掌

pragṛhṇāti 正照取, , 策勵

pragṛhya , 堅持

praguṇa 同順, ,

prāg-vāyu 風起

prāha

prahāṇa 厭離, , 對治, 已滅, 已離, 悉斷, , 所棄捨, 所滅, , 捨離, 擇滅,

prahaṇa 斷惑

prahāna 斷滅

prahāṇa 斷盡, 斷除, 斷集, 棄捨, 永斷, , 消滅, , 滅盡, 滅除, , , , 能止, 能滅除,

prahāna 遠離

prahāṇa 遠離, , 除斷, 除滅,

prahāna 離染

prahāṇa 頓斷

prahāṇa-arāmatā 樂斷

prahāṇa-hetu 遠離

prahāṇa-mārga 斷道, 滅道

prahāṇa-parijñā 斷智

prahāṇa-prahāṇa 斷斷

prahāṇa-pratipakṣa 作斷對治, 斷對治

prahāṇa-śālā 溫室

prahāṇa-saṃjñā 斷想

prahāṇa-saṃskāra 斷行, 資糧

prahāṇâvāhana 永斷,

prahāṇavat 永斷

prahāṇa-viveka 斷除

prahāṇi 退墮

prahāra 加行,

prahara

prahāra 手打

prahara

prahāra

prahara

prahārâbhihata 打擲

prahāra-dāna

prahāraka

prahāraṃ √dā

praharaṇa 刀杖, 器仗, 捶打

praharanti 加害

prahāra-pāruṣya 打罵

prahareya

prahāritā

praharṣa 歡喜

praharṣa-jāta 心生歡喜, 生歡喜

praharṣita 歡喜, 歡悅, 甚歡喜, 生歡喜

praharṣita-cetasa 心生歡喜

praharṣita-manas 心甚歡喜

praharṣita-mānasa 心大歡喜, 心生歡喜

prahartum 加害

prahasita 微笑

prahātavya 可滅, 應捨, 應斷, 應滅, 應除, 所應斷, 所滅, 所破, , , 遠離

prahāya , , 斷除, 棄捨, , 能斷滅

praheya 可捨, 所斷, 所滅, , 遠離, 除滅,

praheyatva 遮斷

prahīṇa 出離, 對治, 已斷, 已棄, 已永斷, 已滅, 所滅, 所離, , , 斷已, 斷惑, 斷除, 棄捨, 永離

prahiṇa

prahīṇa , 滅盡, 滅除, , 退, 遍斷

prahīna 遠離

prahīṇa 遠離, , 除滅,

prahīṇa-āvaraṇa 斷障

prahīṇa-kleśa 斷煩惱

prahīṇāni-bhava-bandhāni 斷有縛

prahīṇatva 已斷, 已滅, , 永斷

prahīṇa-vicikitsa 斷疑

prahinoti

prahitâtman 一心

prahīyamāṇa 永斷

prahīyate 滅除, 退失

prahlāda 歡喜, 淸涼

prahlādana , 安穩, 淸涼, 踊躍

prahlādana-karin

prahlādayati 令悅豫

prahlādita 柔軟, 歡喜, 淸涼

prahlādita-kāya-citta 身心柔軟

prahrāda 歡喜

prahṛṣṭa , , 歡喜, 踊躍

prahṛṣṭa... bhavasva 宜應

prahṛṣṭa-citta 歡喜心, 生歡喜

prahṛtya 加刀杖

prāhvanīya 應奉請

praitsṃvedana

praj apti

prajā , 世人, 世界, 世間, , 大衆, , 有情, , 率土, 衆生, 衆生類

prajahana 除滅

prajahāti 棄捨, 能斷除

prajahīta 應斷

prajahitva 除棄

prajāna 聖達

prajāna uttamaḥ 人中尊

prajānam uttama 上慧

prajānamāna 識慧

prajānatā

prajānāti 了知, 正了知, , 謂觀

prajā-pati 世主, 世界主, 梵天, 梵天王, 梵王

prajāta-mātra 初生,

prajêśvara 世界主

pra-jñā 假設

prājña

prajñā 妙慧, 實了知

prājña 巧慧

prajña

prajñā 慧力, 慧體

prājña

prajñā 普明, , 智慧

prājña 智慧具足, 有智

pra-jñā 正了知

prajñā 正慧, 波若

-prajña 知法

prajñā 聖慧

prājña , 聰慧

prajñā 般羅若, 般若

prājña 行人

prajñā 覺慧, , 鉢羅枳孃, 鉢羅若, 鉢羅賢禳, 鉢若, 靈知,

prajñā mānasī 心智

pra-jñā* 制立

prajñā-ākāra 智慧行

prajñā-bala 慧力, 智慧力

prajñā-bala-sthāma 善權道力, 大善寂力

prajñâbhā 威光, 慧光明淨, 智慧明了

prajñā-bhāvanā 修慧

prajñā-cakṣus 慧眼, 智慧眼

prajñā-cāra 慧行

prajñā-dhana 慧財

prajñâdhāra 慧行

prajñâditya 慧日

prajñâditya-maṇḍala 慧日

prajñā-dravya 慧體,

prajñā-dvāra 智慧門

prajñā-gocara 慧境界, 智所行

prajñā-jīva 慧命

prajñā-jīvita 慧命

prajñā-jñāna 大智慧, 智慧, 般若智

prajñā-jñāna-darśana 智慧

prajñā-jñāna-viśiṣṭa-locana 廣大智慧觀

prajñākara-gotra 智性

prajñā-khaḍga 智慧劍

prajñâloka 慧光明

prajñāloka 智慧光明

prajñâmalā 淨慧, 淨智

prajñāna 可知, ,

prajñā-netra 慧眼

prajñāpana 整理, 施設

prajñā-pāramitā 佛母

prajñāpāramitā 慧度

prajñā-pāramitā 慧波羅蜜, 慧波羅蜜多

prajñāpāramitā 明度無極

prajñā-pāramitā 智度, 智慧波羅蜜, 智波羅蜜, 般若, 般若到彼岸, 般若波羅蜜, 般若波羅蜜多

prajñā-pāramitā-vihāra 般若波羅蜜多住

prajñapaya 安施

prajñapayanti 制立

prajñapayasva 安施

prajñâpayati 假名

prajñāpayati 假立, ,

prajñapayati 安置

prajñāpayati 安置, 教令

prajñapayati

prajñāpayati

prajñapayati 敷設

prajñāpayati 敷設

prajñapayati 流布

prajñāpayati 流布,

prajñapayati

prajñāpayati ,

prajñāpayati prātimokṣam 制戒

prajñā-prabheda 分別慧

prajña-prabhūta-kośa 慧音

prajñā-pradīpa 慧炬, 慧燈

prajñā-prakāśa 智慧光明

prajñapta , 制戒, 安置, 所制立, 所施設, , 施設, 施設安立, , , , ,

prajñapta~ 化作

prajñaptaḥ prakāśitaḥ 施設開示

prajñapti , 假名, 假安立, 假建立, 假施設, 假立, 假設, 假說, , 分別論, , , , , , 成立, 整理, , 敷設, 施設假名, 施說, , 立名, 能制立, 虛假, , 言說, ,

prajñapti-bhāva 假名有

prajñapti-dharma

prajñāpti-graha-kalpa 假有能取分別

prājñaptika , 假名, 施設

prajñapti-mātra 假名, 唯假

prajñapti-mātraka , 施設

prajñapti-saṃvṛti 假世俗

prajñapti-sat , 假名, 假名有, 假有

prajñapti-sattva 假有

prajñapti-sāvadhya 庶戒

prajñapti-sāvadya 遮戒, 遮罪

prajñapti-śīla 遮戒

prajñaptitas , 假名有

prajñapti-vāda 假立言說

prajñapti-vāda-svabhāva 假說自性

prajñapti-vastu

prajñapti-vyavasthāna 施設建立, 流布

prajñā-pūrvaka 慧爲先

prajñāpya 假名

prajñapyante 假設

prajñapyate 假立

prajñāpyate 假說名

prajñapyate 分別假立, 可知, , 施設, , ,

prajñāpyate

prajñā-samādhi 慧定, 般若三昧

prajñā-saṃpad 慧具足, 智慧具足

prajñā-śikṣā 慧學

prajñā-skandha 慧蘊

prajñā-svabhāva 慧性, 慧爲性, 慧爲體

prajñâtmaka 慧性, 慧爲性, 慧爲體

prajñāvabhāsa 慧照明

prajñâvabhāsa 智慧光明

prajñāvat , 智慧具足, 智慧勇猛, 智慧明了, 智慧第一, 有智慧

prajñāvatāmagryaḥ 智慧第一

prajñā-vimukta 慧解脫

prajñā-vimukti 慧善解脫, 慧脫, 慧解脫

prajñā-viśesa 擇滅

prajñā-viśeṣa 智慧勝

prajña-viyūha 慧嚴

prajñāyāḥ-prabhāvaḥ 般若威力

prajñāyate 分別, 可了知, 可知, 施設, 示現, 立爲

prajñêndriya , 慧根

prajñôpāya 慧方便, 智慧方便

prajvālayati

prajvalita 所惱, 放火, , , 猛火

prāk , , 本住, , 隨方

prakalpayati 分別, 思惟, , , , 觀想,

prakalpita 分別, 妄計, 思惟,

prakampa 震動

prakampana 震動

prakampat 動震, 震動

prākampat 震動

prakampita , 震動

prakampyamāna 震動

prakāra 一品, , , , 品類, 品類差別

prākāra 垣牆, ,

prakāra 差別,

prākāra 波羅伽羅, 牆壁

prakāra 理趣, , , 種種, , , 行相, 諸雜, 資具, , ,

prakāra-bheda 品別, 差別, 種差別, 類差別

prakaraṇa , 分別, 品類, 因緣, , , , 鉢剌迦羅

prakāra-prabheda 品類分別, 品類差別

prakāraśas 別異

prakarṣa , 最勝, , 究竟,

prākarṣakatva

prakarṣaṃ gacchanti 爲究竟

prakarṣa-yukta , 勝類

prākarṣika 相續

pra-kāś 開示

prakāśa 修行, , 光明, , , 晃曜, , , 猶如, 相似, , 虛空, , , , 顯示

prakāśaka 能照,

prakāśakatva

prakāśamāna 極講說

prakāśana , 尊修受, , 明了, 演說,

prakāśanā 發露

prakāśana 等開示, 能照, 能現, 能顯, , , 開演, 開示

prakāśanā 開示

prakāśana 顯了

prakāśanā 顯示

prakāśatva

prakāśayāmas 當復

prakāśayanti 所可

prakāśayat

prakāśayati , 宣暢, 明了, , 演說, , , 解釋, , 說法, 開示,

prakāśayer 講專

prakāśayitṛ 開示, 顯示

prakāśika 能顯,

prakāśita 所可, 所讚, 演散, 演說, , 開示, 顯示

prakāśya ,

prakāśyeta 講讚

prakaṭa 明顯

prakathita

prakaṭya

prākhārat 流襦

prakhya

-prakhya 猶如,

prakhyālana

prakhyāna

prakhyāti 光起

prakiraṇa

prakīrṇa , 諠雜, 雜亂

prakīrṇa-keśa 蓬亂

prakīrṇa-keśin 頭髮蓬亂

prakīrṇa-vāc 雜言

prakīrtita

praklinna-vastra 朽故弊壞衣

prakḷpti 執有

prakopa , 相違,

prakopam āpadyante 互相違反

prāk-paścāt 先後

prakrama 次第

prakramaṇa ,

prakramana

prakrāmat 去來進止

prakrameya 捨去

prakrānta , 已出, , , , 遊行, 香去

prakriṭistha-gotra 性種性

prakriyā 事業, ,

prakrrameya 逃逝

prakṛṣṭa , 最勝, 殊勝,

prakṛṣṭatara

prakṛṣṭataratva 最勝

prākṛta 下劣, , , , 常流, 平常

prakṛta 所作, 正論

prākṛta... śrotrêndriya 常耳

prākṛta....śrotrêndriya 肉耳根

prākṛta-hastin 香象

prākṛtaka 所生, 父母所生

prakṛtatva 自性

prakṛteḥ pariśuddhatvāt 性本淨

prakṛti , 先來, 冥初, 冥性, 冥諦, 因緣, 實性, , 性自, 性行, 性體, , 本來, 本性, , 畢竟, 眞實之相, 稟性, 自性, 自然, 自相, 自體, 諸法實相, 鉢吉帝

prakrti 非變異

prakṛti , 體性

prakṛti-bhadratā 性仁賢, 性自仁賢

prakṛti-bhāsvara 性淸淨

prakṛti-durbala 自性羸

prākṛtika 常耳

prakṛtika , 爲體

prakṛti-lakṣaṇa 性相

prakṛti-pariṇirvṛta 自性涅槃

prakṛti-pariśudda 自性淸淨

prakṛti-pariśudda-citta 性淨心, 本性淸淨心

prakṛti-pariśuddha 本淨, 淸淨, 淸淨相, 自性本來淸淨

prakṛti-pariśuddha; atyanta-prakṛti-pariśuddhi 本性淸淨

prakṛti-pariśuddha-citta 自性淸淨心

prakṛti-pariśuddhatva 自性淸淨

prakṛti-pariśuddhi 本來淸淨, 本性淸淨

prakṛti-prabhā 常光

prakṛti-prabhāsvara 性淨, 本來淸淨, 本性淸淨, 自性淸淨

prakṛti-prabhāsvara-citta 自性淸淨心

prakṛti-prabhāsvaratā 本性淸淨

prakṛti-prabhāsvaratva 本性淸淨

prakṛti-sāvadya 性罪

prakṛti-sāvadya-lakṣaṇa 性罪相

prakṛti-sāvadyaṃ madyam 飮酒是性罪

prakṛti-śīla 性戒

prakṛti-stha 平復, , 性種, 本性, 本性住, 自性淸淨心

prakṛtistha-gotra 本性住種性

prakṛti-sthaṃ bījam 本性住種子

prakṛti-sthaṃ gotram 本性住種姓, 本性界

prakṛti-śuddhatva 自性

prakṛti-śūnyatā 性空, 本性空, 自性空, 自相空

prakṛtitva 自性

prakṛti-vikṣepa 自性散亂

prakṛti-vimukta 自性解脫

prakṛti-viśuddha-gotra 淸淨性

prakṛtyā 任性, , 性本, 性自, , 本來, 本性, 爲性, 稟性, 自性, 自然

prakṛtyā eva 性本

prakṛtyā mṛdv-indriyatā 性軟根

prakṛtyā saṃdṛśyate 自性顯現

prakṛtyā tīkṣṇêndriyatā 性利根

prakṛty-abhāva 性皆空

prakṛtyaiva-upapadyamānaḥ 稟性生時

prakṛty-ātmabhāva 常身

prakṛty-ātmatā 性成就

prakśāita

prakṣālana , 洗除,

prakṣālya 洗濯

prakṣepa , , ,

prakṣeptavya 應加,

prakṣipanti ,

prakṣipāt 擧著

prakṣipet 投盡, 擧著

prakṣipta , , , ,

prakṣipya ,

prakṣipyamāna

prakṣipyate

prāktana

pralamba , ,

pralambita ,

pralāpa 啼哭, 妄說, 戲論, , 言說, , 雜穢語

pralāpin 常悲怨, 穢語, ,

pralaya , ,

pralayaṃyāti

pralobhayati , 引導, , 退捨

pralopa , 敗壞, 沮壞, ,

pralugna 損失, 朽壞

pralujyamāna

pralujyate , 變壞

praluṭhita , 轉入

prama 微妙

pramāda 危亡

pramadā 妓女

pramāda 惡行, 放逸, 縱逸, 迷醉, 退,

pramāda-caryā 放逸行

pramāda-kausīdya 放逸懈怠

pramāda-pada 放逸處

pramādâspada 惡行所依

pramāda-sthāna 放逸處

pramāda-sthānīya 居放逸處

pramādin 放逸

pramāditā 放逸, 放逸性

pramādya 放逸

pramadyati 極憍醉

pramāṇa 信明, 分量, 分齊, , 定量, 弘雅, 形量, , 數量

pramāna

pramāṇa , , , 邊際, , , 限算

pramāṇaka ,

pramāṇaṃ √grah 規模

pramāṇam atikrameya 過量

pramāṇaṃ na... vidyate 稱度

pramāṇa-traya 三量

pramāṇatva

pramāṇī-√kṛ 爲定量

pramāṇika 有限

prāmāṇika 有限, ,

prāmāṇikatva

prāmāṇikatvena stheyaḥ 取則

prāmāṇikī...bhavet...pramāṇena 有能限量, 有限

prāmānya

prāmāṇya

pramardaka 摧伏, 摧滅, , 能伏, 能破

pramardana 摧伏, , 能摧, , 降伏

pramardayati 摧伏, 摧滅, 降伏

pramardin 摧伏, , 降伏

pramathana 摧伏, 降伏

pramathana-śamana

pramathin 降伏

pramātra 極量

pramatta 惛醉, 放逸, 迷醉, 雜亂

pramattāḥ sattvāḥ 放逸有情

pramattaka 放逸, 迷醉

prameya , 所量,

prameyatva 所量性

pramocaka 令得度脫, 度脫, 救濟,

pramocana 度脫, , 救濟, 能解

pramocanatā

pramocayāmi 度脫

pramocayante 度脫

pramocayat 度脫

pramocayati 令得出, 度脫, , 過度

pramoda 極喜, 歡喜

pramodanā

pramodanīya , 歡喜

pramodârtha 第一義

pramodaya...harṣaṃ janaya 發起悅可

pramodita 隨喜

pramodya

prāmodya , 喜樂

pramodya 大樂

prāmodya , 極喜, , ,

pramodya 歡喜

prāmodya 歡喜, 歡悅, 自慶, 踊躍

prāmodya-bahula 極多歡喜

prāmodya-harṣa 歡喜

prāmodya-harṣaṃ janayasva

prāmodya-jāta 欣載, 歡喜

prāmodya-labdha 歡喜悅

pramodyate

pramokṣa , 度脫

pramokṣaṇa , 能除, 除滅

pramoṣa ,

pramoṣaka 忘念

pramucyate 省練, 能解脫

pramudita , 極喜

pramuditā 極喜地

pramudita 極歡喜, 歡喜

pramuditā 歡喜, 歡喜地

pramudita 歡悅, 生歡喜, 適悅

pramuditā bhūmiḥ 歡喜地

pramuditā-bhūmi 極喜地

pramudita-citta 心喜, 心生歡喜

pramudita-dānatā 歡喜惠施

pramudita-vihāra 極歡喜住

pramukha 上最, 上首, 元首, ,

pramukhatā 棄背

prāmukhya 上首, 導首

prāmukhyena 爲上首

pramukta , 出離, , 放演, , 解脫,

pramuktatva 遠離

pramuñca 敷揚

pramuñcahi 敷揚

pramuñcamāna 演奮

pramuñcana , , 普放

pramuñcat

prāmuñcat 演放

pramuṣita

pramuṣitayā-smṛtyā 失念

pramuṣṭa

pramuṣyate 忘失

prāṇa , , 壽命, 性命, , 波那, , 生命, 身命

prāṇa-apeta 捨生

praṇāda 妙聲,

prāṇa-hara 奪命

prāṇa-hārin 奪命

prāṇaka 微命, 有命,

prāṇaka-jāta

prāṇa-koṭī 無量衆

praṇālī

pra-ṇam (√nam) 曲躬, , 禮敬, 謙下

pra-ṇam 恭敬, 恭敬禮拜

praṇama

praṇāma 歸命, , 禮拜

praṇāmaṃ karoti 恭敬禮拜

praṇāmayati

praṇāmita

praṇamya 供養

pra-ṇaś (√naś) 損減

pra-ṇaś 悉除

praṇāśa , 失壞, 散壞,

praṇāśana ,

praṇāśāpraṇāśa-patha-vivaraṇa 開示壞不壞路

praṇāśayati , 違失

pranāśayitṛ 消滅

praṇaṣṭa

pranaṣṭa ,

praṇaṣṭa

pranaṣṭa 失壞, 變壞, 退墮, 遠離

pranaṣṭaka

pranaṣṭa-rasa 變壞味

praṇata , , , 謙下, 轉變

praṇata-kāya 曲躬

praṇatâṅga 曲躬

prāṇâtighāta

prāṇâtipāta 奪命, , 殺害, 殺業, 殺生, 殺生罪

prāṇâtipātād viratiḥ 不殺

prāṇātipātâdattādāna 殺盜

prāṇâtipātâdi 殺生等

prāṇâtipāta-kāraka 殺者

prāṇâtipātāt prativirataḥ 不殺生

prāṇâtipātâvadya 殺生罪, 殺罪

prāṇâtipāta-viramaṇa 不殺, 不殺生

prāṇâtipāta-virati 不殺, 不殺戒, 不殺生, 離殺

prāṇâtipātika 殺生者

prāṇātipātika 殺生者

prāṇātipātikam---avadyam 殺生罪

prāṇâtipātin 害他命, 殺生

praṇaya 親愛

praṇāyaka 將導, 導師

pranāyaka 至導者

praṇetṛ

pranetṛ 至獎者

praṇetṛ

praṇeya 障礙, , 隨教

pra-ṇī (√nī). 普化

prāṇi- 群萌

pra-ṇī(√nī) 開化

pra-ṇī(nī)

pra-ṇi-√dhā 起正願

pra-ṇi-√pat , 接足, ,

prāṇi-bhūta 有命者, 蠢動, 衆生

praṇidadhat 起正願

pra-ṇi-dhā 起正願

praṇidhāna 作願

pranidhāna 勝願

praṇidhāna 勸助, 大願

praṇidhana 宿願

praṇidhāna 弘願, 思願, 悲願, 意願, 本誓, 本願, 本願行, 欲樂, 正願, 殊願, 發願, 祈願, 誓願, 雅願, , 願求

Praṇidhāna 願波羅蜜多

praṇidhāna-bala 志願力, 正願力

praṇidhānaṃ 發願

praṇidhāna-mahā-daśa 十大願

praṇidhāna-pāramitā 願波羅蜜, 願波羅蜜多

praṇidhāna-praṇidhāna-balika 願力

praṇidhāna-vaśa 本願力, 願力

pranidhāna-vaśitā 大願力

praṇidhāna-vaśitā 願自在

praṇidhānavat 發弘誓願

praṇidhāna-viśeṣa 勝願, 大願, 弘誓, 本願,

praṇidhānu 所願

praṇidhātavya 所應願

praṇidhāya 悲願力, 正願, 由願力, 輕微, 願求

praṇidhi 大誓願, 大願, 弘誓

praṇidhī 弘誓

praṇidhi 弘誓願, 本願, 本願力

praṇīdhi 本願力

praṇidhi 樂欲, 發心, 行願, 誓願, , 願心, 願求

praṇidhi-bala 弘誓, 本願, 願心

praṇidhi-cakra-maṇḍala 願輪

praṇidhi-citta 願心

praṇidhi-jñāna 願智

praṇidhiṃ cakāra 發願

praṇidhi-viśeṣa 大誓願, 大願, 妙願

praṇihita 樂欲, , 願求

prāṇi-jāti

prāṇi-māraṇa

prāṇin , 含靈,

prānin 微命

prāṇin , 有情, , 生命, 群萌, 萌類, , 蟲蚤, 衆生

prāṇinaṃjīvitādvyaparopayet

praṇipatati śirasā 稽首禮

praṇipatita 敬禮, 普禮

praṇīta , 上妙, , , 勝妙, 可愛

pranīta ,

praṇīta , 廣大, 微妙, 最勝

pranīta 殊勝

praṇīta 殊妙, 珍妙, ,

praṇīta-bhojana 美食

praṇīta-bhojana-rāga 美食貪

praṇīta-dharma 勝妙法

praṇīta-kāya 妙身

praṇītaṃ ---cittam 勝心

praṇītatā

praṇītatara , 最極殊妙

praṇītatas

prāṇi-vadha , 殺生

prāṇi-vadhâdi 殺生等

prāñjali 合掌

prāñjali-bhūta 合掌, 合掌恭敬, 至誠

prāñjali-kṛta 合掌

prāñjaliṃ √nam 合掌恭敬

praṇodana

prāṇôpaghāta 損害衆生

pransanga

prānta , 淸淨, , 邊際

prānta-koṭika 邊際,

prānta-koṭika-dhyāna 邊際定, 頂禪

prānta-koṭika-dhyāna-bala 依邊際定

prānta-vana-prasthā 林中

prâp (√āp) 應得, 應名, 應成, 應至, 所立, , 更有, ,

prāp 受名

prâp

prapā

prapācana , 成熟

prapācanā 淳熟

prāpaka

prapāka

prāpaka , 成就, 滿足

prapāka

prāpaka

prāpaṇa , 得入, 所得, 所證

prāpaṇatā 障礙,

prapañca 亂心, 妄想, , 戲論, 覺觀

prapañcair aprapañcitaḥ 無戲論

prapañcanā 戲論

prapañca-saṃjñā 戲論想

prapañcita 戲論

prapāṇḍara 充潔

prāpaṇin 得成

prapanna ,

prapāta , , 堆阜, , 墜落, , 大坑, , , , 深坑, , 險難

prapatana

prapatanti 墜墮,

prapāta-śvabhra 丘坑

prapātayati

prapatita , , 顚墜

prapatti 修行, 正修

prāpayati , 顯示

praphullita , 開敷

prapīḍana 按摩, 苦惱, 逼惱

prapīḍita , 所逼, 所逼迫

prapīḍya

prapīḍyante ,

prāpin

prāpita

prāpnoti 獲成

prāpnuvanti 獲致

prāpnuvat , 應至, 求得

prāpnuyāt , 應成, 證得

prāpsyanti 當得

prāpta , , 具足, , , 圓滿, , 已得, 已證得, 得自在, , 應至, , 成就, 所得, 所證, , 獲得, 獲致, , , , , 證得, 通達, , 逮得, 遭遇

prāptā bhaveyuḥ 獲得

prāpta-)saṃjñin 謂爲

prāpta-dharma 得法

prāpta-guṇa 所得功德

prāpta-kāla 時至

prāpta-phala 得果, 德果

prāpta-pūrva 所能得

prāptatva 已得, , 獲得

prāpta-viṣaya 境合

prāptavya , 必得, 應得, 所應得

prāptavyam artham 應得義

prāptavye arthe 應得義

prāptavye-arthe 應得義

prāpti , , 得有, 所得

prapti 所證

prāpti 有所得, , 獲得, 能得, , 至得, , 證得, 遭遇

prāpti-dharma 證法

prāpti-dharmatā 所得法

prāpti-hetu 得因

prāptimat 所得

prāpti-prāpti 得得

prāpti-sākṣāt-karaṇa 證得

prāpti-sākṣāt-kṛti 證得

prāpti-samutpāda 得起

prāptitas 由得

prāpto’si buddha-jñānam 成正覺

prāptu-kāma 欲得

prāptyāvasthā 至位

prāpty-upāya 得方便

prāpty-utpāda 得起

prapūjayati 供養

prapūjita 受供養

prapūraṇa 圓滿, 能滿

prapūrayati 圓滿, 滿足

prapūrayiṣyaty ayaṃ dharma-śaṅkham 吹法螺

prapūrita 圓滿

prapūryate 成就

prapuṣpita 斑斕, 斒斕, 煒曄, 種種殊妙

prāpya , , 應得, 所得, 所應得, , 證得

prāpyate , 得成, 應得, 能招, 能證得

prārambha 作已, 始起, , 發生

praroha , 長養

praroha-dharmin 所生

prarohaṇa

prārthanā 希望, 希欲

prārthana 希求

prārthanā 希求, 愛樂, 所求, , 樂求,

prārthana

prārthanā , , 追求, 願樂

prārthanīya 所求

prārthanīyatva 欣求

prârthaya (den.) 乞求, 希求, 愛樂, 爲求

prârthaya

prārthaya 求得

prârthayaati

prārthayate 願樂

prārthayitavya 希求,

prārthenti 逮明

prārthita , , 求願

prārthīya 所希求

prarūḍha ,

prarudita ,

prarūpaṇa 便

prarūpaṇā 極推尋

prarūpaṇa 顯相

pra-rūpaya (den.)

pra-rūpaya

prāsa

prasabham

prasāda , , 信受

prāsāda 信受

prasāda 信心, 信心歡喜, 信樂,

prāsāda , 堂屋, 堂殿, 堂舍, 堂閣

prasāda 增上心

prāsāda 大殿

prasāda 妙喜, 妙淨信心

prāsāda

prasāda 得信, 心念, 心淸淨, , , 敬心

prāsāda , 樓閣

prasāda 歡喜, 歡喜信樂, 歡喜心, 正信, 歸信, 歸心, 殊勝

prāsāda 殿, 殿堂

prasāda , 淨信

prāsāda 淨信心

prasāda 淨心, , 淳淨, 淸淨, 淸淨心, 澄淨, 生淨信, 端正, 篤信

prāsāda 精舍, 臺觀, , 講堂, 跋羅娑馱, 跋路娑陀, 跋路婆陀

prasāda-citta 信心, 淸淨心

prāsāda-gata 堂舍

prasāda-karī 嚴淨

prasādana 善和諍訟, , 淨信, 淸淨, 生歡喜

prasāda-pratilabdha 得信, 有信

prāsāda-tala

prasādavat 淨信, 淸淨, 能信

prasādavatī-samādhi 喜信淨三昧

prāsāda-vimāna 宮殿

prasādayati 合掌, 歡喜, , 淨信

prasādhaka 成立

prasādhana 成就, 成立

prasādhayati

prasādhayitu-kāma 欲顯示

prasādhita , 成就, 所建立,

prāsādika , 可喜, , 嚴麗, , , 淨好, 淸淨無穢, 端嚴, 端正

prāsādikā 端正

prāsādika

prāsādikatva 淸淨

prāsādikāyo 端正

prasādya 淨信

prasaha

prasahya , 顯顯

prasahya prasahya 顯顯

prasajya-pratiṣedha 是遮, 無滅

prasajyate 則有, , 如是則, ,

prasajyeran

prasajyet

prasajyeta

prāsaka 波羅塞

praśākhā 五支, 支節, , 枝枝, 枝葉

praśākha 鉢羅奢佉

praśākhā 鉢羅賖佉

prasakta 則有, , 應成, , 樂著,

prasakti 樂著

pra-sam-√īkṣ

praśama , 寂滅, 寂靜, , , 息除, , 救療, 救藥,

prasama 止息

praśama 止息

prasama

praśama 滅除, 解脫果, 除差, 除愈, 除滅

praśamana , 息除, 治療, , 療治, 能除, , 除愈, 除滅

praśamanatā 休息, 息滅

praśamayati , 殄息, , , 滅除, 能治

prasaṃkhyā

praśaṃsā 名稱, ,

praśaṃsanīya 讚歎

praśaṃsita 讚歎

praśaṃsya 應可稱讚

prasaṅga 傍論, 和合, , , , 得成, 思量, , 應在, 應成, 應是, 應然, 應爲, 應立, , 所未說, 所難, , , 相應, 相應義, 相關, , , , , , 過難, ,

prasaṅga-parihārârtham 爲防因此犯性罪故

prasaṅgatva ,

prasanna 信敬, 信樂, 信者, , , 安靜, 得信, 恭敬, 明淨, 欽信, 歡喜, , 淨信, 淨潔, 淸淨, 澄淨, 純淨, 至誠

prasanna-citta 信樂, 喜心, 欣樂, 歡喜, 歡喜心, 淨信心, 淨心, 淸淨心, 至誠心, 起善心

prasanna-manas 慈心

prasanna-taḍāga 淸涼池

prasannêndriya 喜根

praśānta 休息, 安諦, 寂定, 寂滅, 寂然, 寂靜, , 最極寂靜, 極寂靜, 滅盡, , 除滅

praśānta-(cārin~) 定隱

praśāntâkāra 寂靜行

praśānta-karman 寂靜業

praśānta-nirvṛti 寂滅度

praśānta-vihārin 寂靜

praśānti 寂靜, 滅除,

prasāra ,

prasara 廣大, 徧滿, 普遍, 流布, 流散, 無邊, 相續, , ,

prasaraṃ na dadāti 不令流散

prasara-megha-samudra 雲海

prasāraṇa , ,

prasaraṇa

prasārayati 展舒,

prasārita , 展舒, 深入, , 開敷

prasārita-cakṣus 普觀

prasārita-oṣṭha 褰縮

prasarpaṇa ,

praśasta 吉祥, , 所稱, 所讚, 讚嘆, 讚歎

praśāstṛ 紹師

praśasyatama 可稱讚

prasaṭhatva

praśaṭha-vāhitā 放捨, 等流

prasava , , ,

prasava-dharma 生法

prasava-dharmin 能生

prasena 明顯, 波羅塞, 波羅塞戲

prasena-jit 勝光

prasiddha 共許, 宗說, , , 成就, 成立, 所成立, 所解, 明了, , , 皆有,

prasiddha-saṃbandha 相符極成, 相符極成過

prasiddha-tattva 極成眞實

prasiddhi , , 悉成就, , 成立, 成辨, 所成立

prasiddhy-artha

praśiṣya 徒孫

praskandati 趣入

praskandha ,

praskanna ,

praśna , , 問言, 所問, 樂聞, , 請問, , 諮問

praśna āgate 有問言

praśna-dvaya 二法

praśnaṃ aprākṣīt

praśnaṃ pṛcchanti 興問難

praśnaṃ pṛccheyuḥ 請問

praśnaṃ pṛṣṭaḥ 問難

praśnântara 別問

praśna-pṛṣṭa 於彼問難

praśna-udāhāra 能問

praśna-vyākaraṇa 正答,

prāśnika 問者

prāśnikā 有問者

prāśnikānām 有問者

praśoṣita

prasotṛ , 生者

prasphoṭana ,

prasrabdha 休息, 寂靜

praśrabdha 息除

prasrabdha , 止息

praśrabdha 止息

prasrabdha , 輕安

prasrabdha-citta 心輕安

prasrabdha-kāya 身淨, 身輕安

praśrabdha-kāya 身輕安

praśrabdhi 伏意

prasrabdhi

praśrabdhi

prasrabdhi 寂靜, , 止息

praśrabdhi , 猗適

prasrabdhi 輕安

praśrabdhi 輕安

prasrabdhi-samādhi 安定

prasrabdhi-saṃbodhyaṅga 輕安覺支

praśrabdhi-saṃbodhyaṅga 輕安覺支

prasrabdhi-sukha 輕安

praśrabhya 息除

prasrabhya 極淨,

praśrabhyate 獲得輕安, 輕安

prasrāva 便, 便穢, 小便, 小行, 尿,

prasrāva-karma 便利

prasravaṇa , ,

praśravaṇa

prasravaṇa 淸流

prasṛta 具足

prasṛtā 具足

prasṛta 周遍, , , , 所流, 所生, , 流布,

prasṛtā 莊嚴

prasṛta , , , 闡現, 隨順

prasruta

prastara , ,

prastāva

praṣṭavya 應問, 所問

praṣṭha

prastha , , , , 鉢羅薩他

prasthāna , , , , 發趣, 發願, 發願求, , , 趣向, 趣求

prasthāna-bhūmi 入地

prasthāpana 安立, 建立衆生

prasthāpayati 令發

prasthita , , , , 慕求, 根求, , 發趣, ,

prastuta

prasupta , 眠時,

prasupti ,

prasūta , , 所生

prasuta

prasūta , ,

prasūta-janman 現生

prasūti

praśvāsa 入息, , 出息

prasveda

prasyandamāna

prasyandita 流注

prasyanditaṃ praghāritam 流注

pratānatā , 增長, 廣大

pratānayati

pratanuka

pratanv-āvaraṇa 小障

pratāpa

pratapana 受煩

Pratāpana 大炎熱, 極熱地獄

pratāpana 極燒熱

pratāpana-naraka 極熱地獄

Pratāpana-narakaḥ 大熱地獄

pratāpane mahā-narake 極熱地獄

pratāpavat 光遠, 苦行

pratāpita

prātar

pratāraṇā 假許

pratāraṇī 濟度

pratārayati

pratas

pratata , 恆常

pratata-daśa-śatâṃśu 千光

pratatam 恆常

pratata-pāṇi 常舒手

pratatya-udbhava 緣起生

prateyaka-buddha 緣覺界

prathama ,

prathamā 初地

prathama , , , 後有, 最初, 略有二種, 第一初

prathamā 第一句

prathama

prathama eva janmani 今生

prathamā koṭiḥ 初句

prathamā vijñāna-sthitiḥ 第一識住

prathama-anāsrava 初無漏

prathamâbhinirvṛtta 初生

prathama-citta 初心

prathama-cittôpādika 初發意

prathama-cittôtpāda 初發心, 初發意, 前心, 最初發心, 發意

prathama-cittôtpādika 初發心, 最初發心, 發意

prathama-cittôtpādika-bodhisattva 初發意菩薩

prathama-dharmacakra-pravartana 初轉法輪

prathama-dhyāna 初定, 初禪, 初靜慮

prathama-dhyāna-bhūmi 初定

prathama-dhyāna-bhūmika 初定, 初靜慮, 初靜慮地

prathama-dhyānika 初靜慮

prathama-dhyānôpapanna 梵世, 生初靜慮

prathama-dvitīya 初二

prathamaḥ...bhavaḥ 後有

prathamaka

prathama-kalpa 劫初

prathama-kalpâsaṃkhyeya 初阿僧祇

prāthamakalpika 初學, 劫初

prathama-karmika 初業

prathamaṃ gotram 本所得性

prathamaṃ trayam 初三

prathama-madhyama-paścād-rātra 初中後夜

prathama-prasthāna 初發

prathamaś cittôtpādaḥ 最初發心

prathama-saṃnipāta 初會

prathamāt ,

prathamataḥ

prathamatas 先來,

prathama-yāna-saṃprasthita 初發心

prathame dhyāne 初定

prathame kalpâsaṃkhyeye 初阿僧祇

prathame yāme 初夜, 初更

prathamedhyāne 初靜慮

prathamena kalpena 初釋

prathamī 初地

prathamôdita 初生

prathamôpanipāta 初起

prathamôtpādana 初生, 初起

prathamôtpanna 初生

prathana

prāthanā , 貪求

pratî (√i) 信受, 爲緣

prati (√i) 計執

prati , ,

prati-

prati , 波羅提

prati-

prati ,

pratî 計爲

prati- ,

prati prati 別別

prati yathā-kāmam 隨所欲

prati-√bādh , 毀壞,

prati-√bhā 惟忖, 樂說, , 辯說

prati-√bhāṣ 稱說

prati-√bhās

prati-√budh , 覺寤

prati-√diś 悔除

prati-√grah 取果, 能受, 能策

prati-√han 侵害, 加害

prati-√jñā 知識, 自稱, 自稱歎, , , 識知

prati-√kāṅkṣ 希望, 希求,

prati-√kram

prati-√kruś , 謗毀

prati-√kṣip , , 違拒

prati-√labh 受得, 得至, 得見, 獲得, 能得, 轉得

prati-√pad 信受, 修作, 奉行, 施作, , 起行, , ,

prati-√ruh

prati-√ruṣ 報瞋

prati-√sev , 習近, 親附,

prati-√sṛ

prati-√sṛ; pratisarati 流散

prati-√śru 對曰, , 樂聞, 白言

prati-√taḍ 報打

prati-√vah 謗毀

prati-√vas 安止, 居止, 止住

prati-√vyadh 能達

pratibaddha 倶生, , , , 所繫, , 相連, , 繋屬, 繫屬, , 能礙, 補處, , 遍了知, 障礙,

pratibaddha-citta 繫心, 繼心

pratibādhana

pratibadhnīyāt 能遮

pratibadhyate

pratibādhyate

pratibala 力能, 堪能, 大勢力, 有力, 有勢力, 有大勢力, 有智力, , 自能, 隨力

pratibandha 不容, 作難, 對障, , 有礙, , 能遮, , ,

pratibandhana

prati-bhā 光明

pratibhā 辨了

pratibhādati

pratibhāga 分別

pratibhāna 智慧力, 樂說, 無礙辯才, 言詞, ,

pratibhāṇa

pratibhāna

pratibhāṇa

pratibhāna 辯了

pratibhāṇa 辯了

pratibhāna 辯才, 辯說

pratibhāṇa 辯說

pratibhāṇaka 樂說, 辯說

pratibhānam utpannam 善能問答

pratibhāna-pratisaṃvid 辯才無礙慧, 辯無礙解

pratibhāna-pratisaṃvit 辯才無礙慧, 辯無礙解

pratibhāna-saṃpanna 辯才無礙

pratibhāsa , 似生, 似顯現, , , 光影, 光明, , 幻影, 影像, 影現, 所現, , 普現, 普見, , , 現起, , 變似, 鏡像, , 電光, 顯現

pratibhāsa-mātraka 唯影像

pratibhāsa-prāpta 影現, 現影

pratibhāsa-sama 如影現, 如電光

pratibhāsatā 顯現

pratibhāsatva , 顯現

pratibhāsita 顯現

pratibhāsôpama 如電

pratibhāti 追憶

pratibhāva

pratibhaya , 怖畏, 恐畏

pratibhāyati 追憶

pratibhū ,

pratibimba , , 影像, 色像, 鏡中像, 鏡像, 面顏容, 顏容

pratibimbaka , , 色像, 鏡像

pratibimbam atikramya 超過影像

pratibimba-pratibhāsa 影像

pratibodha , 智慧

pratibodhaka 示悟

pratibodhita 警覺

pratibuddha 悟道, 覺時, , 黠慧

prati-budh 覺寤

pratibudhyamāna

pratibudhyati 覺寤

praticārin

praticchādana , 覆蔽, 覆藏, , 隱覆

praticchādanatā 隱覆

praticchādayati , , , 覆蓋, 覆藏, 遍覆, ,

praticchādeti 覆藏

praticchādika

praticchādita 羅覆

pratīcchana

praticchana ,

pratīcchanatā

praticchanna 彌覆, 所覆蔽, 羅覆, , 覆藏, , 隱覆

praticchannatā 彌覆

praticchi 奉持

praticchinna 斷除

praticchita 所攝受

pratīcchita 所攝受

praticitta-kṣaṇam 念念

prati-citta-kṣaṇam 於念念中

pratidarśana 可見,

pratideśanā 悔過, 懺悔, 鉢喇底提舍尼

prātideśanika 悔過, 提舍尼

pratideśanika 波羅提提舍尼

pratideśanīya 對說, 對首

pratideśaniya 對首懺悔

pratideśanīya 悔過, 悔過法, 提舍尼, 波羅底提舍尼, 波羅提提舍尼, 波羅提舍尼, 波羅舍尼, 波胝提舍尼, 鉢喇底提舍尼, 鉢喇底提舍那

pratideśanīyā dharmāḥ 悔過法

prātideśanīyāni 向彼悔

pratideśayanti 悔除

pratideśayataḥ 發露

pratideśayati , 悔過, 懺悔, 發露

pratideśayitavya 悔過, 波羅提提舍尼

pratideśika 有說

prātideśika 波羅提提舍尼

pratidivasam 於日日中, 日夜

pratidvaṃdva 對治, , 所對, 敵對, 相違

pratidvaṃdva-bhāva 對治, 相違

prati-dvaṃdvaya (den.) ,

pratidvaṃdvin 對治

pratidyotita 照耀

pratigatya 謝滅

pratigha , , 對治, , , 恚惱, , 惱亂, 愛憎, , 憎惡, 損害, 有對, 有待, , 瞋心, 瞋恚, 瞋煩惱, , , 罣礙, 誹謗, ,

pratigha-citta 恚惱心, , 有瞋恚心, , 瞋心, 瞋恚心

pratigha-cittatā 害心, 瞋恚心

pratighâkāra 瞋恚

pratigha-paryavasthāna 瞋纏

pratigha-sahagata

pratigha-saṃyojana 恚結

pratighāta , , , 恚惱, 憎恚, 損惱,

pratīghāta

pratighāta 瞋害, , 能治, 能礙,

pratighātaka 損壞, 損害

pratighātin 謗法者

prati-grah , 能策

pratigraha

pratigrāha

pratigraha 受已, , , 攝受, 能取, 與取, ,

pratigrāhaka , , 受持, 受者, 能受, 能授

pratigrahaṇa , , , 攝受

pratigrahītavya 當受

pratigrahītṛ

pratigrahītum 能受

pratigṛhīta , , 哀受, 已取, 所取

pratigṛhītṛ

pratigṛhṇāmi 能受

pratigṛhṇāti 納受, 能策

pratigṛhṇeya

pratigṛhṇitavya

pratigṛhṇītavya 得受, 應取

pratigṛhṇītvā

pratigṛhya , 奉持

pratigṛhya tiṣṭhati 堅持

pratigupta , ,

prati-han 加害

pratihaniṣyati 加害

pratihanyate , 對障, , 憎惡, 所罣礙, 有礙, 樂著

prātihārya , , 示導, 示現, 神力

pratihārya 神變

prātihārya 神足變化, 神通

pratihārya

prātihārya , 變化, 變現

pratihata , 憎嫉, 憎背, 毀壞, 毀壞他, , , 罣礙, 誹謗, , 輕毀,

prātihāya 示現

pratihita 所攝受

pratīhita 所攝受

prati-i

pratijña 作願

pratijñā 作願, 假立, 先許, 勸請, 妄稱, , 弘誓, 所立, 本宗, 本誓, , , 立宗, 立義, 立言, , 自所稱歎, 自稱, 自稱歎, 自言, 言說, , , 誓言, 誓願,

pratijñā-kāraka 自言

pratijñākāraka-vinaya 多語毘尼

pratijñām ārūḍhaḥ 立誓

pratijñāṃ kāritaḥ 立誓

pratijñāna , 自稱歎, ,

pratijñāna-sthāna 自稱歎處

pratijñā-pratibhāna-bala-sthāma 樂說辯力, 辯才慧力

pratijñāta 所立要, 所許, 自稱歎, 自證

pratijñātavya 應稱歎, , 答言, 自稱歎

pratijñā-virodha 違本宗

pratijñāyate 成立, , 立義,

pratijñôttaraṇatva 本願

prati-kāṅkṣ 希求

pratikāṅkṣa

pratikāṅkṣaṇa , 疑惑

pratikāṅkṣaṇatā 希望

prati-kāṅkṣaṇatā 希望

pratikāṅkṣati 希望

pratikāṅkṣin 希望, 愛樂,

pratikāṅkṣitavya 可知, 希求, , 應知, 所求

pratīkāra 侵害

pratikāra

pratīkāra

pratikāra 報恩

pratīkāra 報恩

pratikāra 對治

pratīkāra 對治

pratikāra 念恩

pratikara

pratikāra 恩報,

pratīkāra

pratikāra

pratīkāra 能對治

pratikāra 轉施

pratīkāra-bhūta 對治

pratīkāra-buddhyā 爲療病時

pratikaraṇatā , 悔除

pratikaroti 悔除, 發露

pratikartu 奪還

pratīkāśa 出生, , 猶如

pratikopayati 毀謗,

prati-kṛ 悔除

pratikrama

pratikrānta 迴轉, 鉢剌底羯爛多

pratikriyā 對治

pratikriya

pratikriyā

pratikṛta , 報恩, 悔除, 懺悔

pratikṛti , 報恩, 形像, 求報恩,

pratikṛtika 報恩

pratikruṣṭa 不宜

pratikruṣta 匪宜

pratikruṣṭa 相違, 鄙穢

pratikṣaṇa 念念

pratikṣaṇam 刹那刹那, 念念

pratikṣaṇôtpāda 念念生

pratikṣayântakāla 滅度後

pratikṣepa 對治, , 毀謗, 誹謗, , 謗毀,

pratikṣepaka 毀謗

pratikṣepaṇa 對治, 破壞,

pratikṣepaṇa-sāvadya 遮罪

pratikṣepaṇatā , 遮滅

prātikṣepika 消除

pratikṣepsyanti.... pratibādhiṣyante 拒逆

pratikṣepsyanti...pratibādhiṣyante

pratikṣeptṛ

pratikṣeptum 生誹謗

pratikṣipati

pratikṣipta 所制, , 誹謗, ,

pratikṣipyate

pratikubjita

pratikūla 不應, 不順, 厭背, 厭離, 可厭逆, 對治, , , 相違

pratikūlatā 違背

pratikūlatva

prātikūlya 厭逆, 違逆

prātikūlya-saṃjñā 厭逆想

pratilabdha 具足, 已得, , 得已, 成就, 所得, 曾得, 正得, , , , 貫暢, 通達, 逮致

pratilabdha-pūrva 曾得

pratilabdhavat

pratilabdhu-kāma 欲得

prati-labh 還得

pratilābha 財利

pratilābhaṃ lapsyanti 得爲

pratilabhamāna

pratilabhante 還得

pratilabhate 感得, 能得, 轉得

pratilābhika

pratilābhin 欲得, ,

pratilābhita

pratilābhitā 獲得

pratilabhyate

pratilambha , , , 成就, 成立, 所得, , 獲得, , 能令, 能得, 至得, , 證得, 通達, , 逮得, 逮致

pratilambhika ,

pratilapsyate 獲致

pratiloma 不合理, , 逆觀

pratilomaṃ samāpadya

pratilomânukrameṇa 逆次

pratilomānupūrvyā 逆次第

prātilomya

pratimā 佛像,

pratima

pratimā 尊像, , 形像

-pratima 猶如

pratima 譬如, 量等

pratimā-karaṇa 造形像

pratimaṇḍala 莊嚴

pratimaṇḍita 妙飾, 校飾, 淸淨, 莊嚴

pratimaṇḍita-vyūha 莊嚴

pratimantrayitavya 復說

prātimokṣa 別別解脫, 別解, 別解脫, 別解脫律儀, 婆羅提木叉, 學處, , , 戒本, 最勝, 波羅提木叉, 禁戒, 般羅底木叉, 處處解脫, 解脫戒, 說戒, 鉢喇底木叉

pratimokṣâkhya 別解脫律儀

prātimokṣâkhya 律儀, 波羅提木叉

pratimokṣa-saṃvara 別解脫律儀

prātimokṣa-saṃvara 別解脫戒, 律儀戒

prātimokṣa-saṃvara-saṃvṛta 持戒

prātimokṣa-sūtra 戒經

prātimokṣa-sūtrôddeśa 說戒

prātimokṣôddeśa 說戒

pratimuhyate 所惑

pratimukha 對面, 棄背

pratimukhā smṛtiḥ 背念

pratimukhatā 棄背

pratimukhī smṛtiḥ 背念

pratimukhīṃ smṛtim 背念

prati-ni-√sṛj ,

prati-ni-√vṛt 復還棄捨

pratiniḥsaraṇa 捨離

pratiniḥsareya

pratiniḥsarga , 永棄捨

pratinirvṛtta

pratinisevana

pratiniṣevaṇa 修習, 習近

pratiniṣevaṇatā 習近

pratinisevya

pratinisṛṣṭa 棄捨

pratinissareya

pratinissarga

pratinivārayati , , , ,

pratinivartate 復還棄捨

pratinivartayati 棄捨

pratinivartayiṣyāmo 免離

pratinivartita

pratinivṛtta

pratiniyama , 各各異, , 定異, 決定

pratiniyama-hetu 定別因, 定異因

pratiniyata , 決定

prati-pad 了別

pratipad , 所行道, 正行, , 現行, , 行跡, 行迹, , , 通行, , 道跡,

pratipadam avatāram 行跡趣入

pratipādana 惠施, , 成辦, 成辨, 所成就,

pratipādanā 行惠施

pratipādana 行至, , 趣向

pratipādayati 令達, 供養, , 施與, , , 開示

pratipad-darśana-heya 見道斷

pratipādita , 惠施, , , 滿足, 行惠施

pratipādya 所染, 所爲, 所示, , 攝在

pratipadyamāna 欲受, 正修行時, 現行,

pratipadyate 了別, 常行, 施作

pratipakṣa 制止, 對治, 對治法, 對治道, 斷除, 棄捨, , 治道, 爲療, 能治, 能除, ,

pratipakṣa-bala 對治力

pratipakṣa-bhāvanā 修對治

pratipakṣa-bhāvana 對治修

pratipakṣa-lābha 得對治

pratipakṣatā 對治

pratipakṣatas 對治故, 由對治故

pratipakṣatva 對治, 能治

pratipakṣa-udaya 對治生, 對治道生

prātipakṣika 對治, , 能治,

prātipakṣika-siddhânta 對治悉檀

prātipākṣika-siddhânta 對治悉檀

prātipakṣika-siddhânta 斷惡悉檀

pratipakṣôdaya 對治, 治生

pratipanna , , 修正行, 修行, 修行者, , 具足, 勤修正行, , , , 奉行, 安住, 常勤, 得住, 正行, 能順, , , 行者, ,

pratipannaka , , 向者, ,

pratipannatva 能正行

pratipaṇya 餘物

pratipat-satya 道諦

pratipattavya 供奉, 應知, 應行, 所修, 淸淨,

pratipatti , 修習, 修行, 勝行, , 善行, 奉行, , 成就, 所作, 所修, 所修正行, 正行, , , , 趣向, , , 隨順,

pratipatti-dharma 所行法

pratipatti-gata 在正行, 正行

pratipatti-kṛto viśeṣaḥ 行勝

pratipatti-pūja 上妙正行供養

pratipatti-pūjā 正行供養

pratipatti-sahagatā---pūjā 正行供養

pratipatti-saṃpad 行滿

pratipatti-vaidhurya 闕於正行

pratipatti-yoga 善行

pratipatti-yukta 隨順, 順行

pratipattṛ 能行, 行者

pratipatty-upāya 行方便

pratiprasabhya 用意

pratiprasaraṇa 爲依

pratiprasrabdha 休息

pratipraśrabdha 休息

pratiprasrabdha 已滅

pratipraśrabdha 已滅

pratiprasrabdha , 止息,

pratipraśrabdha 除滅

pratiprasrabdhi

pratipraśrabdhi 息滅, 息除, ,

pratiprasrabdhi 輕安,

pratipraśrabdhi ,

pratiprasrabdhya ,

pratiprasrabhya 休息

pratiprasrabhyate 捨離, 止息

pratiprasrambhaṇa 休息, , 棄捨

pratiprasrambhaṇatā

prati-prati 各各

pratipraveśa 能轉

pratipṛcchaka 請者

pratipriya

pratipudgala 雙比

pratipūjā

pratipūrayati 圓滿

pratipūri 具足, 圓滿

pratipūrṇa 具足, 圓滿, 成滿, 滿足

pratirājan 率伏

pratirava

pratiroṣayati 報瞋

pratirūpa , , 像似, 如法, , 所應, 正所應, 相似, 相應, 相稱, 端嚴, 美妙, ,

pratirūpa-deśa 順境

pratirūpaka 非實, , 似相, 作如, , 像似, 名字, , 形像, 影像, 彼行相, 相似, 譬類

pratirūpakah 像法

pratirūpa-kriyā 正事

pratîṣ (√iṣ)

pratîṣ(√iṣ) 肯受

pratīṣa 羞愧

pratisalyānaṃ 修攝

prati-saṃ-√dhā , 現生

prati-sam-√dhā

prati-saṃ-√hṛ 沮壞

prati-saṃ-√khyā 作念

pratisaṃ-√khyā 能思擇

prati-saṃ-√mud 問訊, 慰問

prati-sam-√mud 慶慰

prati-saṃ-√vid 具受,

pratiśamana 能除

pratiśāmayati 付與, 安置,

pratiśāmayīt 收撿

pratisamayya

pratiśamayya

pratisaṃdadhāna

pratisaṃdhāna 和合, 和好, , 相接, 相續,

pratisaṃdhānīya 和合

pratisaṃdhi 受生, 受身, , 投胎, , 次第, , 相續, , 結生, 結生相續, , 續生, , 託生, 隨生

pratisaṃdhi-bandha 生相續, 結生, 結生相續

pratisaṃdhiḥ 入胎

pratisaṃdhika 相續

pratisaṃdhiṃ √grah 受生

pratisaṃdhita ,

pratisaṃdhitāni kuśalamūlāni 續善根

pratisaṃdhi-vijñāna 結生識

pratisaṃdhīyate , 和合

pratisaṃharaṇa 攝受

pratisaṃhartṛ 護持

pratisaṃhārya 攝受

pratisaṃhṛta 還攝, 還歸

pratisaṃkhyā 審思惟, 思擇, 意思擇, 擇滅, , 數緣滅, 數緣盡, 正思擇, 簡擇

pratisaṃkhya-bhāvanā 數修習

pratisaṃkhyāna 思惟, 思擇, 數習, 智慧, 正思擇, 簡擇, 能思惟, 能正思擇

pratisaṃkhyāna bala 思擇力

pratisaṃkhyāna-bala 智慧力

pratisaṃkhyā-nirodha 擇滅, 數緣滅, 數緣盡

pratisaṃkhyā-nirodha-saṃskṛta 擇滅無爲

pratisaṃkhyāya 意思擇

pratisaṃkhyāya pratisaṃkhyāya 數數思擇

pratisaṃlāna 燕坐, 空閑處

pratisaṃlānaṃ sevate 修攝, 辟屛

pratisaṃlāna-pratisaṃlyāna 燕坐行

pratisaṃlāpa 燕坐

pratisaṃlapanaṃ sevate 修攝, 辟屏, 辟屛

pratisaṃlaya 能閑居

pratisaṃlayana 住定, 坐禪, 宴默, 燕坐, 禪定, 閑定, 靜室

pratisaṃlīna 止住, 靜坐

pratisaṃlyāna 燕坐, 閑定

pratisaṃlyānaṃ 辟屛

pratisaṃlyānaṃ sevati 修攝

pratisaṃmodana 問訊, 慶慰

pratisammodayanta 慶慰

pratisaṃmodayati 慰問

pratisammodayati 慶慰

pratisammodayet 慶慰

pratisammodyamāna 慶慰

prati-saṃ-mud 慰問

pratisaṃskāra 修治

pratisaṃskāraṇa 修理

pratisaṃskārita

pratisaṃskartavya 修治

pratisaṃvedanā 受者, 應知

pratisaṃvedana

pratisaṃvedayate 所受, 正受

pratisaṃvedayati , 覺知

pratisaṃveda-yāti 覺知

pratisaṃvedayati

pratisaṃvedin , , 覺了, , 領納

pratisaṃvedita 所受

prati-saṃ-vid ,

pratisaṃvid 四無礙辯, 妙辯才, , 無礙, 無礙智, 無礙解, 無礙辯, 無礙辯才

prati-saṃ-vid 覺知

pratisaṃvid , , 辯才智慧

pratisaṃvida 無礙解

pratisaṃvidita , 覺了

pratisaṃvid-vihāra 無礙解住

pratisaṃyukta , 具足, , , 所屬, 所繫, , 相應, 繋屬, , 繫屬,

pratisaraṇa 三歸依,

pratiśaraṇa

pratisaraṇa 依怙, 依止, 依趣, 堅固, , 所依

pratiśaraṇa 所依

pratisaraṇa 所依止, 所依止處, 所致, 攝取, 爲依止

pratiśaraṇa

pratisaraṇa 障礙

pratiśarana 障礙

pratisaraṇa

pratiśaraṇa

pratisaraṇa 隨順

pratisaraṇatva 所依

pratisāraṇīya 發喜

pratiśarīram 身身

pratisartavya

pratiṣeddhavya 不然

pratiṣedha 對治, 已破, , , , 能遮, 譏嫌戒, , 遮制, 遮戒, 遮遣, ,

pratiṣedha-artham 爲除

pratiṣedha-mātra 唯遮

pratiṣedhaṃkaroti

pratiṣedhana

pratisedhanā 遮止

pratiṣedhayati , 沮壞,

pratiṣetu-kāma 欲行

pratiṣevamāṇa 習近

pratiṣevaṇīya

pratisevanīya

pratisevyamāna 習行

pratiṣiddha 已破, 所除, , 斷絕, 斷除, ,

pratiṣiddhānujñāta-karman 制業開業

pratiṣiddhatva 已住

pratiṣidhyate ,

pratismrta 正念

pratismṛta 繫念

pratisṃvedin

pratispardhin , , 相對

pratisphuṭa 開敷

prati-sṛ

pratiśraya 宮室, 屋宇, 榻蓆, 舍宅

pratiśraya-rāga 屋宇貪

pratisrotas

pratiśrut

pratiśruta 對曰

pratiśruti

pratiśrutikā 深山響

pratiśrutkā 深山響

pratiśrutka

pratiśrutkā

pratiśrutkā-śabda

pratiśrutya

pratiṣṭhā 任持

pratiṣṭha

pratiṣṭhā , 住持, 住處

pratiṣṭha 依止

pratiṣṭhā 依止, 器世間, 國土

pratiṣṭha 安住

pratiṣṭhā 安立

pratiṣṭha 安處

prati-sthā 建立

pratiṣṭhā 建立, 所住, 所住處,

pratisthā 施設安立

pratiṣṭhā , 能建立, 能持

pratiṣṭhahanti 化立

pratiṣṭhā-hetu 住因, 建立因, 立因

pratiṣṭhāna 任持, , 住持, 住處, 依住, 安住, 所立,

pratiṣṭhāpaka 安置

pratiṣṭhāpa-kāma 使立

pratiṣṭhāpana , 安住, 安立, 安置, 安處,

pratiṣṭhā-paṭala 建立品

pratiṣṭhāpayati , 供養, , 安住, 安置, 攝受, 敷設, , 著地,

pratiṣṭhāpayitavya

pratiṣṭhāpita , ,

pratiṣṭhāpita~..... parisaṃsthāpita~ 化立

pratiṣṭhāpya ,

pratiṣṭhāpyante

pratiṣṭhatva 所依止

pratiṣṭhā-vastu 依處

pratiṣṭhāya 施與, 爲建立

pratiṣṭhita , 住止, 住立, , 依住, 依託, , 堅固, 安住, 安立, 安置, 所依住, 所依止, 所居, 所建立

pratisthita 施設安立

pratiṣṭhita , 爲依止, 統領, ,

pratiṣṭhitârtha 因義

pratiṣṭhitatva

pratiṣṭhitvā 安住

pratisyandana 寬博, 寬廣

pratīta 共了, 共知, 明了

pratitāḍayati 報打

pratīta-nāma 同所了名

pratīti 得成

pratītya , , , 因緣, 因緣故, 爲緣, , 緣生, 緣起, , 障礙,

pratītya samutpāda 緣生法

pratītya samutpanna 緣生法

pratītya samutpanna-dharma 緣生法

pratītya-dharma 因緣法

pratītya-dharmôdaya 緣起法

pratītya-samutpāda 因緣, 因緣法, 因緣起, 所生, 生緣, , 緣生, 緣起, 緣起法, 緣起義, 緣起論

pratītya-samutpada-gāthā 緣起偈, 緣起法頌

pratītya-samutpāda-jñāna 緣起智

pratītya-samutpādālambana 緣起觀

pratītya-samutpāda-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 緣起相應增上慧住

pratītya-samutpāda-pravṛtti 由從

pratītya-samutpāda-pravṛtti-nivṛtti-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 緣起流轉止息相應增上慧住

pratītya-samutpādārtha 緣起義

pratītya-samutpādasya mukham 緣起門

pratītya-samutpāda-yoga 緣起道理

pratītya-samutpādita 緣生

pratītya-samutpadyamāna 緣起

pratītya-samutpanna 因緣, 因緣生, 從因緣生, 緣生, 緣起, 衆緣生

pratītyasamutpanna-dharma 因緣生法

pratītya-samutpannaṃ dharma-dhātum 緣生法界

pratītya-samutpannatva 緣所生

pratītya-samutpanneṣu dharmeṣu 緣生法

pratītyôtpāda 緣生

pratītyôtpāda-cakra 緣生輪

pratītyôtpadyate 緣所生

pratīty-utpanna 緣起

prativacana 報言

prativādin 敵者, 敵論者,

prativahana 誹謗

prativahiṣyaṃti 拒逆

prativandhâbhāva 無礙

prativāṇi 瞋恨

prativarjaṇa 還離

prativarṇika , 似相, 作如, , 像似, 形像, 相似

prativāryamāṇa 遮斷

prativasati 居止

prativedayāmi 班宣

prativedayate

prativedayati , 得解, , 覺知, 開悟, 開覺

prativedayiṣyāmaḥ 當辯

prativedayitavya 開悟

prativedha 分別, , 能善通達, 能通, 覺悟, , , 通達, , 開覺

prativedha-avasthā 通達位

prativedhanā 通達

prativedha-samartha 能達

prativedhatva 通達

prati-vi-√nud; prativinodayati 爲開解

prati-vi-√śubh 淨除

prativibhāga 分別, 差別, 差別之相

prativibhāvayamāna

prativibhāvayati

prativibuddha , 覺已, 開悟

prativibudhya 覺寤

prati-vid 通達

pratividdha , , , 覺知

pratividdhā 覺知

pratividdha 通達,

pratividhya , 通達

pratividhyamāna ,

pratividhyanti 了達

prativigata

prativijñapti 了別, 各各別, 施設, 莊嚴, 表了, 表色

prativikalpa 分別, 執著, 妄想, 虛妄分別,

prativikalpanā 分別

prativikalpana 妄想

prativikalpanā 妄想

prativikalpana 虛妄分別

prativikalpanā 虛妄分別

prativikalpavitavya 生分別

prativilomatā 違逆

prativimba , 鏡像

prati-vi-ni-√sṛj ,

prativinodana 滅除, , 開解, 除遣,

prativinodayati

prativiṇodayati 捨離

prativinodayati 開解

prativīnodayati

prativinodya 開解

prati-vi-nud , 開解

prati-vi-nud*

prativiramaṇatā , 捨離,

prativirata , 遠離,

prativirati ,

prativirodha 相違

prativiruddha 戰諍, 違拒, 違諍

prativiśeṣa , 差別

prativiśiṣṭa 最勝, 最爲殊勝, 殊勝

prativiśiṣṭatara 勝上

prativiśiṣyate 最勝, 有異

prativisrambhaṇatā 休息

prativivardhana 漸增長

prativśiṣṭa

prati-vyadh

pratīyate 可了知, 可解,

pratīyeta 得解, 應知,

pratoda , 杖捶,

praty-ā-√gam 還來

praty-ā-√jan 來生, 現生

praty-ā-√khyā 毀呰

praty-ā-√śaṃs 勸讚, 希望

pratyabhijñā ,

pratyabhijñāna ,

pratyabhijñāta 記識

pratyabhimukha

pratyabhiyoga

pratyācakṣāṇa

pratyāgacchati 還來

pratyāgamana , 更加, 計執

pratyāgata

pratyāgati 還來

pratyagra , 少年

pratyagra-yauvana 盛壯

pratyaham 於日日中

pratyāhārin

pratyājāta 受生已, 已生,

pratyājāti

pratyākhyāna , , 捨離, 棄捨, , 誹謗,

pratyākhyāta , 奉獻, , 棄捨, 破斥, 遠離

pratyakṣa 所證, 明見, , 現事, 現前, 現在, 現法, 現照, 現見, 現觀, 現證, 現證量, 現識, 現量, ,

pratyakṣābhāsa 似現量

pratyakṣa-bhāvin 現在

pratyakṣa-darśin 現見, 親見

pratyakṣa-jñāna 現量智

pratyakṣa-jñāna-utpatti 現量智生

pratyakṣa-kārin 現證

pratyakṣam 現量

pratyakṣaṃ paśyasi 現見

pratyakṣânubhāvika 現領受

pratyakṣa-pramāṇa 現量

pratyakṣârtha 現量義

pratyakṣasamyak 現量, 眞現量

pratyakṣatas 目前

pratyakṣatva 可證, 現前知, 現證, 現量, 證知

pratyakṣa-vihārin 見法

pratyakṣa-viruddha 現量相違, 現量相違過

pratyakṣa-viṣaya 現境

pratyakṣī-√kṛ 親觀

pratyakṣī-kāra 證得

pratyakṣī-kṛta 所證

pratyāma 自內

pratyamitra 怨家, 惡友, 惡知識, 率伏

pratyaṃśa

pratyānayana

pratyaṅga , 支節, , , 身分

pratyanīka 怨害, 怨家,

pratyanīka-vāda 怨害諍論

pratyanta 邊地

pratyanta-dvīpika 邊國

pratyanta-janapada 邊國, 邊地

pratyantarāyakatva 能障

pratyantika 邊地

pratyantima 邊地

pratyantimeṣu janapadeṣu 邊國

praty-anu-√bhu 現化

praty-anu-√bhū 現受, 能受用, 還受

pratyanubhavana

pratyanubhavanti 還受

praty-anu-bhū , 還受

pratyanubhūtavat

pratyanukampa 哀愍

pratyanuṣaṅga 對治, 能遮

pratyapakāra 報怨

pratyapara 下劣

pratyāpatti 制止, 還淨

pratyarpita 廁鈿

pratyarthika 外道, , 怨嫌, 怨害, 怨家, 怨憎, 怨敵, 怨賊, 率伏, ,

pratyarthin , 怨家

pratyāśaṃsatā 希望

pratyāśaṃsate 勸讚, 希望

pratyāśaṃsitavya 希求,

pratyāsannatā 親近

pratyāsannatva 親近

pratyaśrauṣīt 樂聞

pratyātma , 內身證, 自心, 自覺, 自證, 自身

pratyātma-adhigamana 速入

pratyātma-dharma 內身證法

pratyātma-dharma-sthititā 內身證法性, 緣自得法住

pratyātma-dharmatā 內法, 緣自得法, 自身內證法

pratyātmādhigama 內證

pratyātmâdhigama 緣自得, 自覺, 自證, 自身內證

pratyātmâdhigamana 內證

pratyātmâdhigata 自覺, 自身內證

pratyātma-jñāna-gati 自覺聖智

pratyātma-jñānatā 自內智, 自知

pratyātmam , 內自

pratyātmaṃ bhāvanā-maya 內證修性

pratyātma-mīmāṃsā-jñānena 自以慧見, 自以所見

pratyātmârya-gati 內證聖行

pratyātmârya-gati-gocara 內證聖行境界

pratyātmârya-jñāna 自覺聖智

pratyātmāryajñāna 自證聖智

pratyātma-vedanīya 內身證, 自內所證

pratyātma-vedita 自身內證

pratyātmaveditavya 內自所證

pratyātma-vedya 內身證, 自內所證, 自覺, 自覺聖智, 自證

pratyātma-vedya. svâdhigama 自所證

pratyātmika ,

pratyātmikī 內滅

pratyavagama 印解, 慧解, , 覺了,

pratyavagamya 已覺悟

pratyavagantavya 應知, 當知

praty-ava-īkṣ 觀照

pratyavalokana 觀察

pratyavara 下劣, 卑賤, 微劣, 微細, 鄙穢

pratyavarānta-yugika 濁惡

pratyavare---kṣetre 鄙穢田

pratyāvartya 退, 退轉

pratyavasthāna 成立, ,

praty-avêkṣ (√īkṣ) ,

praty-avêkṣ (√īkṣ,) pratyavekṣaka 伺察

praty-avêkṣ

praty-avêkṣ(√īkṣ) 諦觀

pratyavekṣā , , , 觀察

pratyavekṣa

pratyavekṣa-jñāna 妙觀察智

pratyavekṣā-jñāna 妙觀察智

pratyavekṣamāṇa 審諦觀察, , , 觀察已

pratyavekṣaṇa 伺察, 妙觀察

pratyavekṣaṇā 審觀察, 審諦觀察

pratyavekṣaṇa , 思惟

pratyavekṣaṇā 能正觀察

pratyavekṣaṇa , , 觀察

pratyavekṣaṇā 觀察

pratyavekṣaṇā-jñāna 妙觀察智

pratyavekṣaṇaka

pratyavekṣatā 現見

pratyavekṣate 觀照

pratyavekṣita 思惟, , , 觀察, 諦觀

pratyavekṣitavya

pratyaya , 依緣, , 信受, 信敬, 信解, , 因緣, , , 有爲法, 決定信, 生緣

pratyāya

pratyaya , 緣事, 緣性, 緣生法, 緣起, 衆緣, 諸緣

pratyāya

pratyaya 鉢羅底也

pratyaya-adhiṣṭhāna 緣依處

pratyaya-bala 緣力

pratyaya-bhāva 作因緣, , 爲因緣,

pratyaya-buddha 緣覺

pratyayâdhīnatva 待緣

pratyaya-hetu

pratyaya-jñāna 緣智

pratyāyaka 詮表, 證成

pratyaya-kṛti 緣起

pratyaya-kṣaya 緣盡

pratyaya-lakṣaṇa 緣相

pratyayam apekṣya 待緣

pratyayaṃ kṛtvā 有因緣

pratyayamaya 從緣生

pratyāyana 開悟,

pratyāyanârtham 爲顯

pratyāyanārthaṃ 開悟

pratyayanatā

pratyayāntara 異緣

pratyaya-parīkṣā 觀因緣

pratyayāpekṣa 待衆緣

pratyayâpekṣa 觀因緣

pratyaya-pratītya 隨緣

pratyaya-pratītyâvartana 隨緣轉變

pratyaya-pravāraṇā 別請

pratyaya-pravṛtti 依生, 緣生

pratyaya-sāmagrya 緣和合

pratyaya-sāmarthya-sadbhāva 緣力所生

pratyayatā 因緣, , 緣性, 緣起

pratyaya-vaidhurya 違緣

pratyaya-vaikalya 闕緣

pratyaya-vihvala 迷因緣

pratyaya-vijñāna 緣識

pratyaya-vīkṣaṇa 待緣

pratyayi-√bhū 作因緣

pratyayī-bhāva 緣性

pratyayita 可委, 意堅

pratyayitatva 可委

pratyayôdbhava 因緣生, 緣所生

pratyayôtpanna 從緣生, 緣生

pratyāytmika nirvṛti 內滅

pratyeka 一一各, 一一各有, , , 各各差別, , 孤獨, , 獨一, 獨覺, 緣一覺, 緣覺, 貝支迦, 辟支, 辟支佛, 辟支迦

pratyekabodhau cittam utpādayiṣyanti 辟支佛道

pratyeka-bodhi 獨覺, 獨覺菩提, 緣覺, 辟支佛

pratyeka-bodhi-buddha 緣覺, 辟支佛

pratyekabudda 緣覺佛

pratyekabuddha 支佛, 獨覺

pratyeka-buddha 獨覺果

pratyekabuddha 畢勒支底迦, 畢勒支底迦佛, 畢支佛

pratyeka-buddha 緣一覺

pratyekabuddha 緣覺

pratyeka-buddha 聲獨

pratyekabuddha 辟支佛, 辟支佛陀, 辟支迦佛, 辟支迦佛陀, 鉢剌翳伽佛陀, 鉢剌翳伽陀, 鉢剌翳迦佛陀, 麟角

pratyekabuddha-bhūmi 獨覺地, 辟支佛地

pratyekabuddha-gotra 獨覺種姓

pratyeka-buddha-gotra 獨覺種姓

pratyekabuddha-mārga 獨覺乘

pratyekabuddha-rūpa 辟支佛身

pratyeka-buddhatva 獨覺

pratyekabuddhatva 辟支佛道

pratyekabuddha-yāna 獨覺乘

pratyeka-buddha-yāna 緣覺乘

pratyeka-buddha-yānâbhisamaya-gotraḥ 獨覺乘種性

pratyekabuddha-yānika 緣覺乘, 辟支佛, 辟支佛人

pratyekabuddha-yānīya 求緣覺, 辟支佛

pratyeka-jina 緣覺, 辟支佛

pratyeka-jñāna 緣一覺

pratyekam ,

pratyekaṃ narakāḥ 孤地獄

pratyekaṃ trividhā 各有三

pratyeka-naraka 孤地獄, 孤獨地獄, 那落迦

pratyeka-pratyeka

pratyeka-pravāraṇā 別請

pratyeṣaka

pratyeṣemahi , 受領

pratyetavya 可知, 應如是知, 應知, 證知

pratykhyāna 遠離

pratyosareya

pratyrtpanna

pratyuccāra 復說

pratyuccāraṇa 復說

praty-ud-√gam 來迎, 承迎, , 迎接

praty-ud-ā-√vṛt 動作, 動轉, 復退轉, 退轉, 還來,

pratyudāhāra

pratyudāvarta 退轉

pratyudāvartanīya 退轉

pratyudāvartayati 復退轉

pratyudāvartita

pratyudāvartya , 退轉

praty-ud-ā-vṛt 退還

pratyudāvṛttaṃ cittam 不欲, 囘心

pratyuddhāra ,

pratyuddhāratā

pratyuddhṛtaṃpadam

pratyudgamana 來朝, 起迎,

pratyudgata , 迎接

pratyūḍha

pratyudyāna 來迎,

pratyukta , , 總答

pratyupabhoga 受用, 用事

pratyupakāra , 報恩, 恩報, 酬報

pratyupasthāna , 勤行, , 正現前, 正現在前, , 現前, 現在前, , 護持

pratyupasthānatā 現前

pratyupasthānatva 能現

pratyupasthāpana

pratyupasthāpita

pratyupasthita , 供養, 依止, , 安住, 將生, 將至, 得至, 所起, 方來, , 正現在前, 正至, 正起, 潛伏, , 現世, 現前, 現在前, , , 親近, , 起時

pratyupasthitaṃ bhavati 起現前

pratyupasthito bhavati 正現在前, 正起

pratyupta , 廁鈿, 莊嚴,

pratyuṣa

pratyutīrṇa

pratyutpanna 中際, , 今現在, 佛立, 現世, 現前, 現在

pratyutpannā 現在

pratyutpanna 現在世, 現在時, 般舟

pratyutpanna-buddha 現在諸佛

pratyutpanna-buddha-saṃmukhâvasthita-samādhi 常行三昧, 般舟三昧

pratyutpannādhvā 現在世

pratyutpanna-duḥkha 現苦

pratyutpannam 現世, 現在

pratyutpannam adhvānam 現在世

pratyutpannamadhvānam 現在

pratyutpanna-samādhi 般舟三昧

pratyutpannasamādhi 般舟念佛

pratyutpanne---adhvani 於現在

pratyuttara

pratyutthāna 慇懃, 起迎

pratyutthita

pravacana 佛法, 佛語, 契經, 我佛法, 我法, , 正法, , , 聖教, 聖言量, , 言教, , 說法

pravacana-dharmatā 教法

prāvaccana 正法

pravāda 彼計

pravāḍa 珊明, 珊瑚

pravāda 言論,

pravādin 異論,

pravādita

pravāha , , 流注, 相續, 隨流

pravāhin 普散

pravāhinī 大海

pravaktṛ 傳說

pravāla 珊瑚

pravaṇa , , , 樂聽, , 趣向

pravaṇā

pravaṇa 降伏, 隨順

pravara 上妙, , , 微妙, 最勝, 最第一, , 殊勝

pravara viśiṣṭa 最尊妙

pravara-agra-dharma 上妙法

pravarâgra 微妙

pravarâgra-dharma 殊特

pravāraṇā , 自恣

prāvaraṇa

pravāraṇā 鉢利婆剌拏

pravāraṇa 鉢和羅, 開具, 隨意

pravāraṇā 隨意, 隨意事

pravara-vara 最勝

pravārayati 供給

prāvarayati

pravārayitavya 自恣

pravārayitvā

pravardhita

pravāreya 自恣

pravārika 作隨意

pravārita 供給, 供養, , 自恣,

prāvaritvā 儭著, , 著衣, 襯著, 還去

prāvariyāṇa 報答

pravartaka , 善轉, , , , 順流

pravartaka-lakṣaṇa 流轉相

pravartamāna , 修習, ,

pravartana , 流布, , 能演說, 能轉, ,

pravartanā

pravartana

pravartanatā , 能轉, 障礙,

pravartate 作用, , 能發起,

pravartayatām ,

pravartayati , ,

pravarteta 應起

pravartita , , 暢說, , 能轉, , , 隨行

pravartitatva 所轉

pravartitavya

pra-vas 驅擯

pravāsa-gata 遠行

pravāsana 驅擯

pravāsanā 驅擯

pravāsanīya 應擯, 應滅擯, 擯出

pravāsatā 驅擯

pravāsayati , 驅擯

pravedanā

pravedayati 覺受, , , 開覺

pravedayiṣyāmaḥ 當廣說, 當辯

pravedita 所行, 所行處, 所證

praveṇī 餚饌

praveśa , 入胎, 得入, 悟入, , 普遊, 深入, 證入, , 趣入, 通達, , 鉢羅吠奢, , 隨悟入

praveśa-sthāna 入處

praveśayati 將入, 引入, 悟入,

praveśayatisma

praveṣṭavya 得入

praveṣṭum

pra-vi-√bhaj 正分別

pra-vi-√ci 最極思擇, 極善思擇, 極簡擇, 正思擇, 能正思擇

pra-vi-√hā 棄捨

pra-vi-√lī

pravibhāga 分出, 分別, 分齊, 差別, 知法, , 辯了

pravibhajati 正分別

pravibhakta 分別, 差別, 能顯

pravibhakti 差別

pravicāra

pravicārayamāna

pravicārayat 觀察

pravicaya 分別, 妙簡擇, 思惟觀察, 揀擇, 最極簡擇, 極簡擇, 簡擇, 觀察, , 選擇

pravicaya-buddhi 觀察智, 觀察覺

pravicaya-prabhāvita 簡擇顯示

pravicaya-vihāra 簡擇住

pra-vi-ci 思擇, 極簡擇

pravīcinoti 最極思擇, 最極簡擇, 極簡擇

pravicinoti 簡擇思惟

pravīcinoti 能正思擇

pravicinvat 極善思擇

pravicīyamāna , , 觀察

pravid

pravidārayati

pravīṇa ,

pravisārayati 亙然

praviśatu 可入

prāviṣkaroti 深生

prāviṣ-kriyamāṇa 吿示

pravisṛta

praviṣṭa , 來入, 入已, , 已入, 得入, 悟入, , , , , 證入, 趣入, 隨入

praviṣṭa-bhāvanā 上品修

pravistaraṇa 廣大

pravistaraṇatā 廣辯

praviśya 還入

praviveka 出離, 寂靜, 輕安, 遠離, , 靜處

praviveka-sukha 遠離樂

praviveka-vāsâbhirati 樂遠離

prāvivekya 寂滅, 樂處遠離, 樂遠離, 遠離

prāvivekyāntarāya 遠離障

pravivikta 樂遠離, 獨住, 空閑

pravivikta-śayana 遠離臥具

pravivikta-vihārin 遠離而住

pravivkta 遠離

pravraj 出家

pravrājaka 出家

pravrajana 出家,

pravrājana 擯出

pravrājayati , 擯出, 驅出

pravrajeti 令度

pravrajita 出家

pravrājita 出家

pravrajita 出家之人

pravrājita 出家之人

pravrajita 出家人

pravrājita 出家人

pravrajita 出家者, 捨家, 沙門,

pravrajitāḥ 出家

pravrajita-pakṣa 出家分, 出家品

pravrajita-pakṣa-gata 出家品

pravrajitvā 出家

pravrajya 出家

pravrajyā 出家, 出家作法

pravrājyate 令出家

pravṛddha , 增益, 增長, ,

pravṛddha-roga 重病

pravṛddhi 增長

prāvṛṇ-māsa 雨際

prāvṛṣ 雨際

pra-vṛt 應起

prāvṛta 在身, 所著, ,

pravṛtika 伴黨

pravṛtta 修行, 善通利, , 流轉, , 生起, 發起, , , , , 通利, 遭遇, 開示

pravṛttatva ,

pravṛtter āśrayaḥ 生死依

pravrtti

pravṛtti 作事, 增長, , , 流布, 流轉, 爲事, , 生死, 生緣, 生起, , 相續, 能轉, , , , 轉作, 轉現, 轉生, ,

pravṛtti-bheda 生起差別

pravṛtti-kāla 轉時

pravṛtti-lakṣaṇa 轉相

pravṛtti-pratītya-samutpāda 緣起流轉

pravṛttir duhkhasya 衆苦流轉

pravṛtti-tathatā 流轉眞如

pravṛtti-vairodhika 與流轉相違

pravṛtti-vijñāna 生起識, 用識, 轉識

pravṛtty-artha 流轉義

prāvṛtya

pra-vy-ā-√hṛ 對曰,

pravyāhāra 演說, ,

pravyāharī

pravyāhṛta 詮表,

prāya

prayacchanti 得出

prayāṇa , 行路

prāyaṇa

prayāsa 功用, 無厭怠

prāyaśas*

prāyaścitta , 波逸提

prāyaścittika 單墮, 波逸提

prayata 一心

prayāta , 所迷,

prayati 正行

prayatna 人工, , 功用, 動勇, 動發, , 策勵, 精勤

prayāya 譬喩

prāyeṇa , 多分

prayoga , 作加行, , 修習, 修習力, 修行, 出息, 加行, 加行位, 加行方便, 勤修, 勤加行, 勤行, 和合, , , , 所作, 所修, 教他, 方便, 方便法, , 正行, , 法用, , 療治, 發加行, 發行, 相應, 精勤加行, 精勤方便, 精進, 經營, 能修習, 自行, , 造作

prayoga āyoga 息利

prayoga-āyoga 出內

prayoga-bala 修習力, 加行力, 方便力

prayogaḥ kṛtaḥ 加行

prayoga-ja 加行, 加行得

prayogaṃ ca prayojayanti 入出, 紀別

prayoga-mārga 加行, 加行道, 勤加行道, 方便道

prayoga-prabheda 加行差別

prayoga-śuddhi 加行淸淨

prayogatas 加行, 加行故

prayogâvasthā 加行位, 行位

prayoga-viśeṣa 加行差別

prayoga-viśuddhi 加行淸淨

prayogeṇa , 和合時

prāyogika 修得

prayogika 加行

prāyogika 加行, 加行善, 加行得, 方便,

prāyogikā gunāḥ 加行善

prāyogika-caryā 加行行, 有加行行

prāyogika-caryā-paripūri 加行行圓滿, 有加行行圓滿

prāyogikaṃ vīryam 加行精進

prāyogikatva 加行, 方便

prayogin 加行, 方便

prayogitā 修加行, 正加行

prayogitva 加行, 勤方便

prayojana 因緣, 所爲, 所用, 所須, , 精勤修, , ,

prayojanâbhāva 無用

prayojanīya

prayojayati , , 教修習, 療治,

prayojya

prayoktavya 勤修加行, 應加

prayoktṛ 教者

pra-yuj 修習, 勤修正行, 正勤修, 精勤

prayujyamāna 勤修習, 勤修行時, 正勤修學

prayujyate , 修觀行, 加行, 勤修, 勤修習, 能修作

prayukta , 修行, 共相應, 加行, 勇猛精進, , 勤修習, 勤修行, 勤學, , 和合, 專求, 方便, , 正勤所修, , 相名, 相應, 精勤, , , , 調適

prayuktatva 和合, 聚集

prayuñjīta 和合

prayuta , 波羅由他, 鉢羅廋他, 鉢羅由他

pṛccha 受教, 受請

pṛcchā

pṛcchanti 啓問, 諮禀

pṛcchati

pṛcchā-visarjana 問答

pṛcchet 問言

prêkṣ (√īkṣ) 仰觀,

prêkṣ (√īkṣ). 瞻仰, 見解

prekṣā , , 直視, 瞻視, , , 觀察

prekṣamāṇa 相視, 瞻視, 觀察

prekṣaṇa 伎樂

prekṣaṇika

prekṣante 相視

prekṣin , 伺求, , , 思惟, , 欲求, , , 觀視,

prekṣita 相視, 瞻視, , 諦觀

prema 親昵

prema-citta 愛樂心

prema-gaurava 愛敬, 愛重

prema-jāta 生恭敬

preman 哀憐, 恭敬, 愍念, , 愛念, 愛敬, 愛樂, , , , , 樂著, 欽順, 親近

premaṇī

premaṇīya 作意, 可愛, 可愛樂, , , 愛樂, 慈悲

premanīya 所親昵

premaṇīya 欽敬

premânugata 慈念

prematā 愛念

prêr (√īr)

prêr√īr 策發

preraka 引行, , 策發, 起行

preraṇa

prerayati 策發

prerita , 引起, 所推運, ,

preryate

prêṣ (√iṣ) 發遣,

preṣaṇa 令作, 役使, 遣使

preṣayati 供養, 施與, 發遣, ,

preṣita , , ,

preṣya

preta 俾禮多, 卑利多, 嬉怡, 彌荔多, 畢利多, 祖父, 薜荔多, 閃多, 閉多, 閉黎多, , 餓鬼

pretā 餓鬼界

preta 餓鬼趣, 餓鬼道, , 鬼神, 鬼趣

preta-gati 餓鬼趣, 鬼趣, 鬼道

preta-loka 餓鬼

preta-pakṣa 黑月

preta-tiryag-naraka 三塗

preta-viṣaya 餓鬼, 餓鬼趣

pretāyatana 鬼趣, 鬼道

pretī 餓鬼

pretya 未來世

prīnayati 受樂受

prīṇayati 娯樂, 自娛樂

prīṇita , 喜樂, 慶悅, 歡喜

prīta 歡喜

prīta-manas , 心喜, 歡喜

prītatara 歡喜踊躍

prīti , 喜心, 喜根, 喜樂

priti 喜貪

prīti 大慶, 恩愛, , 愛慕, 愛敬, 愛樂, , , , 歡喜

prīti-darśin* 喜見

prītijanana 法喜

prīti-kara , 發喜, 發起

prītim...parām 踊躍大歡喜

prīti-manas 心喜

prīti-prāmodya 信樂, 欣悅, 歡喜, 歡喜勇躍, 歡悅, 解懌

prīti-saṃbodhy-aṅga 喜覺支

prīti-saṃjananatā 生歡喜

prīti-saukhya 喜樂

prīti-saukhya-samādhi 喜樂定

prīti-saumanasya 深心愛樂

prīti-saumanasya-jāta 歡喜

prīti-sphuṭa 充遍

prīti-sukha 喜樂

prīti-sukha-janana 生喜樂

prīty-ādi 喜樂定

prīty-upekṣaṇa 喜捨

priya 可愛, 可樂, 可欣, , , 好樂, 尊重敬愛, , 恩愛, 惜者, , 愛樂, 愛者, 慈愛, 所愛, 所重, 敬愛, , , 欣悅, 親愛, 饒益

priya manāpa 寵敬

priya viprayoga duḥkha 愛別離苦

priya-ākhyāna 愛語

priyâbhāṣin 愛語

priya-cittatā 愛樂心

priyadarśana 宗仰

Priyadarśana 愛見, 憙見

priya-darśana 欽效, 欽敬

priya-jana 所愛

priya-karaṇa 可愛

priyâkhyā 愛語

priyâkhyāna 愛語

priyâlāpa 善言, 愛語, 軟語, 輭語

priyaṃ kṛtaṃ bhoti 奉敬

priyaṃ-kara 愛敬

priyaṃ-vada 愛語

priyaṅgu

priyaṇgu

priyâpriya 怨親, 愛不愛, 憎愛

priya-rūpa 可喜

priyatā 可愛, , 愛念, 愛樂, 翫習

prīyate 愛樂, 深生愛

priyātithi 來求者

priyatva , 愛樂

priya-vacana 善言, 愛語

priya-vāditā 愛語, 軟語, 輭語

priya-vadyatā 愛語

priya-vayasya

priya-vikalpa 愛分別

priya-vinā-bhāva 愛別離苦

priya-vinā-bhāva-duḥkhaḥ 愛別離苦

priya-vipariṇāma-duḥkha 愛別離苦

priya-viprayoge duḥkham 愛別離苦

priya-viyoga 愛別離

pṛkkā 必栗迦, 畢力迦, 畢栗迦, 目蓿香, 觸香

prṇyamayaṃkṣetram 福田

prodbhūti 出生,

prokta , 名爲, 得名, , 開示

proṇa 趣向

proñchana ,

protkaṭa

protsāha 勇猛

protsāhanā 勸令, 勸發, 勸進

protsāhayati

pṛṣṭa , 請問

pṛṣṭavat 問言, 發問

pṛṣṭha 後起, , 障礙,

pṛṣṭha-bhūta 後起

pṛṣṭha-labdha 後得, 後得智, 隨得

pṛṣṭha-labdha-jñāna 後得智, 後智

pṛṣṭha-labdha-laukika-jñāna 後得世間智

pṛṣṭha-labdhena laukikena jñānena 後得世間智

pṛṣṭha-labdhena-laukikena jñānena 後得世間智

pṛṣṭhataḥ

pṛṣṭhataḥpṛṣṭhataḥ 障礙

pṛṣṭhatas 在後, 障礙,

pṛṣṭhato √yā

pṛṣṭhato’nu-√gam

pṛṣṭha-vaṃśa

prṭala-kośa

pṛthag nôcyate 不應別說

pṛthag-bhāva 別體, 異相

pṛthag-bhūta 差別, 獨住,

pṛthag-jana , 凡人, 凡夫, 凡夫人, 凡庶, 凡愚

pṛthagjana 必栗託仡那, 獨生

pṛthag-jana 異生

pṛthagjana-ātmabhāva 諸身

pṛthagjana-avasthā 凡夫位, 異生位

pṛthagjana-bhūmi 凡夫地, 異生地

pṛthagjana-bhūta 凡夫, 異生

pṛthagjana-kalyāṇaka 賢善異生

pṛthag-janatva 凡夫, 凡夫性, 凡夫衆生, 愚癡

prthagjanatva 異生性

pṛthag-vidha 各差別

pṛthag-vihita 立爲

pṛthak 分別, , , 各別, , , 獨得, ,

pṛthak pṛthak

pṛthak sthāpitāḥ 別立

pṛthak-kāraka

pṛthak-pṛthag-bhāva , 異相

pṛthaktva , 別異, 別體, , , 異法, 異相

pṛthaktva-vyavasthāna 種種

pṛthivī

Pṛthivī

pṛthivī , 地大

Pṛthivī 地界

pṛthivī 坑澗, , 大地, 天下, 波羅提毘, 波羅梯毘, 諸方, 鉢哩體吠, 鉢里體尾

pṛthivī-cāla 地動

pṛthivī-dhātu 土地

Pṛthivī-dhātu

pṛthivī-dhātu 地大, 地界, 地種, 大地

pṛthivii-maṇḍala 國界

pṛthivī-kampa 地動

pṛthivīṃ √khan 掘地

pṛthivī-maṇḍala 方域

Pṛthivī-pradeśa 國土,

pṛthivī-pradeśa

pṛthivi-pradeśe 地上

pṛthivī-rājas 地塵

pṛthivī-sama 如地

pṛthivîśvara 人王, 國王

pṛthivī-tala 土地

Pṛthivī-tala

pṛthivī-vajra 金剛地

pṛthivī-vivara-samudgama 從地涌出, 從地踊出

pṛthivī-vivarebhya unmajjantam 從地踊出

pṛthivyāṃ 反覆

pṛthivyāṃ nipātayiṣyasi 墮地

pṛthivyāṃ pra-√pat 躃地

pṛthivy-ap-tejo-vāyu 地水火風

pṛthu , , , 廣博, 廣大, 生長, ,

pṛthu-prajña 廣慧

pṛthu-vṛddhi-vaipulyatā 增長廣大

pṛthu-vṛddhi-vaipulyatāṃ gacchati 轉復增廣

pruṣvā ,

pryojana 方便

pudgala 丈夫, , 人身, 士夫, 富伽羅, 富特伽羅, 弗伽羅, , 數取趣, 有情, 有情類, 福伽羅, , 衆生, 補伽羅, 補特伽羅

pudgalābhāva 補特伽羅無性

pudgala-bheda 人差別

pudgala-dharma 我法

pudgala-dravya

pudgala-dṛṣṭi 人見, 我見

pudgala-dṛṣṭika 人見, 起我見

pudgala-grāha 取人

pudgala-nairātmaya 補特伽羅無我性

pudgala-nairātmya 人無我, 補特伽羅無我, 補特伽羅無我性

pudgala-prajñapti 人名

pudgala-pravicaya 簡擇補特伽羅

pudgala-saṃjñā 人相

pudgala-śūnyatā 生空

pudgala-vāda 說我

pudgala-viśeṣa 人差別

pudgala-vyavasthāna 建立補特伽羅

pudgalôpalabdhi 人智

pūga , 邑義

puggala

pūj 供事

pūjā , 供具, 供物, 供養, 供養儀, 利養, 加供, 奉獻, 恭敬, 恭敬供養, 愛敬,

pūja kṛtvā 事敬, 進上

pūja kṛtvāna 事敬

pūjādhikārika 爲供養

pūjaka 供養者

pūjā-karman 供養, 爲供養

pūjā-karmāya 爲供養

pūjākarma niryātayāmāsa

pūjāṃ ca kurvatā 訖竟

pūjana 供養

pūjanā 供養

pūjana 供養事, 利養

pūjanā 應供養

pūjana-arthāya 欲供養

pūjanīya 爲供養

pūjā-parigrahaṇa 供養攝受

pūjā-vidhāna 供養之具

pūjayamāna 供養

pūjayati 供養, , 敬愛, 習近, 讚嘆

pūjayitavya 應供養

pūjayitvā 進上

pūjeṣyatī 供侍

pūjita 供養, 奉侍, , 得供養, 所奉

pūjitva 恭敬

pūjôpasthāna 供事, 供養

pūjya 供養, 應供, 應供養

pūjyamāna 供養

pūjyatva 供養

pukkaśa 卜羯姿

pukkasa 獵師, 補羯娑

pula 富羅, 布羅

pūlā 布羅, 福羅, 腹羅

pulkasa 卜羯娑

pumāṃs 丈夫, , 好色者,

puṃ-gava , 最勝

pūṇa 僕拏

punaḥ , , 還復

punaḥ punaḥ 數數, 數起,

punaḥ...saṃjāyate 還生

punaḥ...saṃjīvayanti 還生

punaḥpunaḥ ,

punar , , , , 於今, , , 畢竟, 當有, ,

punar aparam

punar api 復更

punar āvartyate 還下

punar āvṛttih 還下

punar jāyate 更生

punar-ādāna 更受

punar-anadhyācāra 終不重犯

punarapi

punarāvartyate

punar-bhava 來生, 後有, 後生, 復有, 復生, 更有, 未來, 當有

punareva

puṇari 不那利華

punar-ukta 重罪, 重說

punaś ca 復次

punas tad eva 又卽此

puñchana

puṇḍarī 分陀利

puṇḍarīka 不那利華, 分荼利花, 分荼利華, 分荼利迦, 分陀利花, 分陀利華, 分陀利迦, 大蓮華, 奔荼, 奔荼利迦, 奔荼利迦花, 本拏哩迦, 白蓮, 白蓮花, 白蓮華, 百葉華, 芬利, 芬陀, 芬陀利華, ,

pundarīka 蓮花

puṇḍarīka 蓮花

pundarīka 蓮華

puṇḍarīka 蓮華

puṇḍraka 幖幟

puṅgala , 大丈夫

puñja

punnappunam

puṇya 功德, 功祚, , , 善本, 善根, 宿福慶, , , 福利, 福德, 福慶, 福施, 福業, 福行

puṇya-bala 功德力, 福力, 福德力

puṇyabala kumāra 福子

puṇya-bhāj 大福

puṇyâbhisaṃskāra 功德, 功德福, 所得功德, 福寧, 福施, 福行

puṇya-dvāra* 福德門

puṇya-garbha 功德藏

puṇya-hetu 福因

puṇya-jñāna 福慧, 福智

puṇya-jñāna-saṃbhāra 功德, 福德智慧資糧

puṇya-kāma 求福

puṇya-karman 福業

puṇya-kriyā 作福, 修福, 福業, 福行

puṇya-kriyā-vastu 福業事

puṇya-kṛta 世福, 福力

puṇya-kṣetra 勝福田, 福田

puṇya-kṣetra-bhūta 福田

puṇyâlaṃkāra 功德莊嚴

puṇyaṃ karma 福業

puṇyam kriyā 福業

puṇyaṃ kriyā 福業

puṇya-maṇḍala 圓滿功德

puṇyamaya kumāra 福子

puṇyāṇi karoti 作福

puṇyāṇi kurvataḥ 修福

puṇya-nidhi 功德藏

puṇya-pakṣa 福分

puṇya-pāramitā 功德

puṇya-phala 福果

puṇyaphala kumāra 福子

puṇya-prasava 福增, 福生天

puṇya-prasavāḥ 福生天

puṇya-raśmi 光德

puṇya-sāgara 功德海

puṇyaśālā 奔攘舍羅

puṇya-saṃbhāra 功德莊嚴, 善根, 福德, 福德資糧, 福行, 福資糧

puṇya-saṃcaya 福聚無量

puṇya-samudra 功德海

puṇya-skandha 功德聚, 功德藏, , 福聚

puṇya-sukha 福樂

puṇya-toya 功德海

puṇya-upārjana 修功德

puṇyavat 有德, 有福德

puṇyôdaya 增福

puṇyôpaga 福行

puṇyôpapatti 福生

pūpa

pūPālikā

purā ,

pura 國土, , , 城邑, 城郭, , 宮室,

purā 昔曾, , , 本時, 過去

puraḥ-pṛṣṭhataḥ 前後

puraḥ-sarin

pūraka 入息

purā-kalpa 儀軌

purāṇa

pūraṇa 圓滿

purāṇa 富樓那

pūraṇa 富樓那

purāṇa 富蘭那, 布剌拏

pūraṇa 布剌拏,

purāṇa ,

Pūraṇa 棓剌拏

pūraṇa 滿足

purāṇa , , 補剌拏,

pūraṇa

purāṇa 過去, 金錢, 銀錢,

purāṇa-dvitīya 本二

pūraṇa-kāśyapa 富蘭迦葉

purāṇa-mitra 慈室長者

purāṇatā

purāṇī-bhāva 朽故

puras-kṛta 侍從, 先導, 恭敬, 所敬, 翊從,

purastāt 向前, 在前, 對面,

purastime

puratas , , 對前, 應對, 面目

puratas tiṣṭheyam 在前立, 現其人前

purato √gam 在前

purato yāyin 前行

pūrayati , 修行, 圓滿, 成滿, 滿足, ,

pure ,

pure bhaktam 食前

purī , 城郭,

pūri 於過去

puri

pūri

puri 過去

pūrikā 布利迦

purima , , , 本來, 本生, 本際,

purimā

purima 東方, , 過去, 過去世

purima-carī 本行

purima-cari

purimā-diś 東方

purimaka

purima-yāma 初夜

purimika , 前安居

purimikāyāṃ varṣôpanāyikāyām 初安居, 前安居

pūrin 成就, 滿足

purīṣa 便利,

pūrita 滿足,

pūrna 充滿

pūrṇa 充遍, 具足, 周滿, 圓滿, 布剌拏, 彌滿, 滿, 滿足, , 盈滿, 補剌拏

pūrṇa-candra 明月

pūrṇa-gātra

pūrṇaghaṭa 卍字, 本囊伽吒

pūrṇa-ghaṭa 本囊伽吒

pūrṇaka 分那柯, 圓滿

pūrṇaṃ samatittikam 平滿

pūrṇa-maitrāyaṇ -putra* 圓滿

pūrṇa-maitrāyaṇī-putra 滿足

pūrṇa-māsī 十五日

pūrṇatā

pūrṇatva , 盈滿

puro-bhaktakā 小食

puro-ga

purohita 國師

puro-hita

purohita 師家

puro-hita 王師

purohita

purohita-kula 國師家

puro-java 爲本

puruṣa 丈夫, 丈夫身,

pūruṣa

puruṣa 人我, 人者, 人身, 使, 使者, 原人, , 士夫, 大士, , 富樓沙, 布嚕沙, 布路沙, 年少, , , 知者, 神我, , 補盧沙, 見者, 逋沙,

puruṣa-bhāva 丈夫相, 男相

puruṣa-bhūta 丈夫

puruṣa-damaka 調御丈夫, 調御師

purusadamya-sāratha 調御

puruṣa-damya-sārathi 丈夫調御士, 士道法御, 調御丈夫

puruṣa-dharma 人法

puruṣa-grāha 取我

puruṣa-hasta 人手

puruṣa-kāra 功用, 士夫作用, 士夫功業, 士夫用, 士用

puruṣakāra-ja 士用

puruṣakāra-phala 功用果

puruṣa-kāra-phala 士用果

puruṣâkṛti 男相

puruṣa-liṅga 男根

puruṣa-nimitta 男相

puruṣa-pravara 人中尊

puruṣa-pudgala 善男子, 士夫補特伽羅, 聖人, 賢聖

puruṣa-ṛṣabha 上人

puruṣârtha 我意

puruṣa-siṃha 人中師子

puruṣa-vara 天人師

puruṣa-viśeṣa 勝人

puruṣâyus 人壽

puruṣêndriya 根門, 男根

puruṣôttama 人中上, 大丈夫

pūrva 元宗, , 先世, 先來, 先已, 先發, , , 前世, , , 宿世, 往昔, 從先來, , 昔來, , , 本來, , 東方, 爲先, , 補囉嚩, 過去, 過去世

pūrvā dik 東方

pūrva-abhyāsa-vaśa 惑習氣

pūrva-apara-sahakrama

pūrva-ardha kāya 上身

pūrva-bhakṣikā 小食

pūrva-bhakta 食前

pūrva-bhava 昔曾, , 過去

pūrvabhaveṣu 過世

pūrvābhibhāṣin 先言, 先言問訊

pūrvābhilāpin 先言

pūrvâbhilāpin 先語

pūrvābhyāsa 先習

pūrvâbhyāsa 宿習

pūrvâbhyāsa-samutthita 先習起

pūrvābhyāsa-samutthitaṃ

pūrvâbhyāsatas 宿習

pūrva-buddha 先佛, 過去佛, 過去諸佛

pūrva-carama 始終

pūrvâcārya 古師, 有餘師

pūrva-carya 本行

pūrva-dakṣiṇa 東南

pūrva-dakṣiṇā 東南

pūrva-deha 前身

pūrva-deśa 東方

pūrva-dharma-sthititā 本住法

pūrva-dhyāna 初禪

pūrva-diś 東方

pūrva-dvitīyā 故二

pūrva-gama 前行

pūrva-hetu 前因, 宿因

pūrvâhṇa 初日分, , 晨朝, , 食前, 食時

pūrvâhṇa-kāla-samaya 晨朝

pūrva-janma-hetupratyaya 先世因緣

pūrva-janma-karman 先世業

pūrva-janman 先世, 宿世, 宿命, 過去

pūrva-janma-nidāna 先世因緣

pūrva-jāta 前生

pūrva-jina 先佛, 過去佛

pūrvaka , 先發, , , 宿世, , 爲先, 爲前, 爲首, 過去

pūrvakaḥ...parihāraḥ 前釋

pūrvaka-jñāna 宿智

pūrva-kāla 先時, , , 前時, 昔時, , 過去

pūrva-kāla-bhava 先有, 昔有, 本有

pūrvakaṃ saṃskāram 先行

pūrva-karma 初業

pūrva-karman 先業, 宿因, 宿業, 本業

pūrva-karma-phala 先業果

pūrvakasya tyāgaḥ 捨前

pūrvakau dvau 前二

pūrvakejanmani 宿世

pūrvakeṣv abhyatīteṣu 先過去

pūrvako hetuḥ 宿因

pūrvako saṃbhāraḥ 先世資糧

pūrva-koṭi 前際, 本際

pūrva-kṛta 先修, 先所作, 宿作

pūrva-kuśala-mūla 宿善

purvam

pūrvam , , 前世,

pūrvaṃ 往宿命時

pūrvam 從昔來, 昔時, ,

pūrvam eva

pūrvaṃ tāvat

pūrvam uktam 前說

pūrvam utpannānām 先起

pūrvaṃ videho dvīpaḥ 弗婆毘提訶

Pūrvaṃ videho dvīpaḥ 東勝身洲

pūrvaṃ vipakvam 先受

pūrvaṃ-gama 上首, 元首, , 前行, 在前, , 導首, 爲前導, 爲首, , 進行

-pūrvaṃ-gama

pūrvaṃ-gamaḥ 前導

pūrvaṃgamaṃ 本瑞應

pūrvaṃ-gamana 爲首

pūrvaṃ-gamatva 先導

pūrvaṃ-gamatvāt 爲上首

pūrvaṃ-gamāya 爲上首

pūrvamitra 慈室長者

pūrvaṅ-gama

pūrvaṅgama 出上

pūrva-nimantrita 請食

pūrva-nimitta 前兆

pūrvanimitta 本瑞, 本瑞應

pūrva-nimitta 本相, , 瑞相

pūrva-nirdeśa 先說

pūrva-nivāsa 先世因緣, 宿世, 宿住, 宿命, 過去世

pūrva-nivāsa* 前身

pūrva-nivāsa-jñāna 宿命智, 宿命智明

pūrva-nivāsânusmṛti 宿住智證明

pūrva-nivāsānusmṛti 宿住隨念

pūrva-nivāsânusmṛti 宿命, 宿命通

pūrva-nivāsânusmṛti-jñāna 宿命智, 宿命智明, 識宿命通

pūrva-nivāsa-smṛti 宿住通

pūrvânta , 前際, 昔時, , , 過去, 過去世,

pūrvântâdi 三際

pūrvânta-koṭī 過去世, 過去際

pūrvāntam anusmaran 前際隨念

pūrvântâparânta-cyuty-upapatti 死此生彼

pūrvāntâparānta-paricchinna 前後際斷

pūrvānta-sahagata 前際倶行

pūrvântatas 先世,

pūrvântika 前際

pūrvānubhūta 先所受

pūrvânupūrva

pūrvânusāreṇa 隨先

pūrvânusmṛti 宿命

pūrva-pādaka 初句

pūrva-pakṣa 因緣法

pūrvâpara 先後, 初後

pūrvāpara 前後

pūrvâparādha 本罪

pūrvāparānta 前後際

pūrvâparânta 本末

pūrvâparânta-madhya 三際

pūrvāpara-virodhatā 前後乖反

pūrva-parikarman 宿業

pūrva-paścima 東西

pūrva-prahīṇa , 本願

pūrva-praṇidhāna 宿願, 本大願, 本願, 本願力

pūrva-praṇidhāna-caryā 本行願

pūrva-praṇihita 本願

pūrva-pratijñā 本願

pūrva-pratijñāta 先許

pūrva-pratilabdha 先所得

pūrva-prayoga 先加行

pūrva-pūrva 前前

pūrva-rātra 初夜

pūrvârdha

pūrvārdha-kāya 身上半

pūrvâṣāḍhā

pūrva-śamatha-carita 先修止行

pūrva-samudra 東海

pūrva-śikṣā 初學

pūrvasya 前前

pūrvasyāṃ diśi 東方

pūrvataram

pūrva-tyāga 捨前

pūrva-ukta 前所說

pūrvavad vibhāgaḥ 如前分別

pūrvavat , 同前, 如上, 如上說, 如前, 如前所說, 如前釋

Pūrva-videha 東弗婆提

Pūrvavidehaḥ 勝身洲

Pūrva-videhaḥ 弗婆毘提訶, 東勝身洲

pūrva-yoga 先世, 前際, 本事, 本生, 本生事,

pūrva-yoga-pratisaṃyukta 先世相應

pūrva-yoga-saṃpanna 修成, 方便道

pūrva-yuga 耆舊

pūrve munayaḥ 過去佛

pūrvehi lokâcariyehi 更歷

pūrveṇa 於前

pūrveṇāpara 前後

pūrveṇāparam 前後

pūrve-nivāsa 宿住

pūrve-nivāsa-jñāna 宿住智

pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna 宿住智

pūrve-nivāsānusmṛti-jñāna 宿住隨念智

pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna 宿命智, 宿命智明, 宿命通

pūrve-nivāsānusmṛti-jñāna-bala 宿住隨念智力

pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna-bala 宿命力

pūrvika ,

purvika

pūrvika

pūrvikā 爲先

pūrvôtpanna 先有

pūrvôttara 東北

pūryate , , 變成

puṣkala 具足, 圓滿, 廣大

puṣkalatā

puṣkara 蓮花, 蓮華臺

puṣkariṇī 大池, 池沼, 浴池, 淸涼池

puṣkiriṇī 池沼, 涌泉

puṣpa 妙華, 布瑟波, 弗沙, , , 補澀波, 補澁波

puṣpâbhikīrṇa 散花

puṣpa-cchatra 華蓋

puṣpa-citra 華嚴

puṣpadeva 弗波提

puṣpa-gandha 香氣

puṣpāhara 弗婆呵羅

puṣpa-mālya 華纓

puṣpanāga 奔那伽, 龍華樹

puṣpa-phala 花果, 華菓

puṣpa-phala-vṛkṣa 菓樹, 華樹

puṣpa-pūjā 華供養

puṣpa-puṭa

puṣpa-varṣaṇa 雨華

puṣpāvatī-vana-rāja-saṃkusumitâbhijña 華色王

puṣpa-vikīrṇa 散華

puṣṭa 增上, 增長, 所圓滿

pusta 經卷

puṣṭa 長養

pustaka , 書寫, 竹帛, , , 經典, 經卷, 經本, 補薩多迦

pustaka-gata 經卷

pusta-karmā-maya 經字

pustakarman- 膠漆布

pustakâvaropitaṃ √kṛ 書寫

puṣṭatā 圓滿

puṣṭi 圓滿, 增益, 增長, 所資, 滋長, 資益, 資長, 長養

puṣṭi-hetu 增長因

puṣṭika 增益法

puṣṭita 所資

puṣṭy-artham

puṣya 勃沙,

Puṣya 富沙, 弗沙

puṣya 熾盛

Puṣya 補沙

puṣya 逋沙,

puṭa , ,

pūta

puṭa-bhedaka

pūtana 富單那

pūtanā 富多那

pūtana 富陀那

pūtanā 布單那, 布怛那

pūtana 溝邊溷鬼, 溷厠鬼, 溷神,

pūti , , 敕穢, , , , , , 臭穢

pūti-agada 布儞阿偈

pūti-bīja 敗種

pūtika 摧朽

pūti-kaḍevara 穢身

pūti-mukta-bhaiṣajya 腐爛藥, 腐爤藥, 陳棄藥

pūti-mūtraṃ bhaiṣajyānām 陳棄藥

pūti-vastra 弊衣

putra , , 子孫, 孫息, 弗多羅, 男女, 男子, 童男, 繼嗣

putra gaveṣamāṇa 變訟, 辯訟

putra jinasya aurasa 佛口所生子

putra-dāra 妻子

putraka , 小兒

putra-māṃsa 子肉

putra-pautra 子孫

puttali 色相

pūty-ambara 弊衣

pūvaka 過去世

pūya

pūya-bhāva 膿爛

pūya-mrakṣita 膿血

pūya-rudhira 膿血

pūya-śoṇita 膿血


Last modified: Sun May 20 16:42:42 JST 2012