√śak 力能
√sañj 希望, 所礙, 染著, 滯礙, 相著, 罣礙, 計著
√śās 立教
√śī 寢寐
√sic 澆
√śiṣ 在
√ślāgh 欲饒益
√śliṣ 附
√spand 動轉
√sphar 周匝遍照, 周徧, 周遍, 徧, 徧滿, 放, 能遍, 至心, 遍覆
√sphāy 興
√sphuṭ 顯
√sṛ 變生
√sṛp 匐
√śru śṛṇoti 得聞
√suc 悔
√śudh 行淸淨
√suṣ 碎
√śuṣ 竭
śa 奢
sa 娑
sā 娑
sa evâsau 卽
sa svacittaṃ paribhāṣitavān 自悔責
sa-ātmaka 有我
sa-bala 強
śabala 雜色
śabda 名, 嚾呼, 字, 所聞, 法, 聞, 聲, 聲塵, 言, 說, 音, 音聲
śabda-āyatana 聲處
śabda-brahman 梵音
śabdaka 音聲
śabdaṃ śṛṇoti 聞聲
śabdānityatve 聲爲無常等
śabdâpadeśa 說
śabdârtha 音義
śabda-śāstra 聲論
śabda-śloka 聲頌
śabda-śravaṇa 聞聲
śabda-tanmātra 聲唯
śabdatas 以聲
śabdâtmaka 聲爲體
śabda-vācā 聲語
śabda-vijñapti 聲
śabda-viṣaya 聲境
śabdaya (den.) 呼
śabdaya 報
śabdâyatana 聲入
śābdikīya 聲論師
sabhāga 同, 同共, 同品, 同種, 相似, 相應, 等, 等分, 衆同分
sabhāga-carita 同行
sabhāga-dhātu 同分界
sabhāga-hetutva 同類因
sabhāgatā 共, 劫中, 同, 同分, 同行者, 同類, 等分
sabhāgatāvat 同分
sābhāsa 似
sabhayatva 怖畏
sabhikṣuka 有比丘
sābhisaṃskāraḥ sābhogo nirnimitto vihāraḥ 有加行有功用無相住
sābhisaṃskāra-parinirvāyin 有行般, 有行般涅槃
sābhogo nirnimitto vihāraḥ 有功用無相住
sabhya 軌
sabījatva 有種
sabrahmacārin 同梵行者
sacca-vāda 眞實言
ṣac-chāstṛ 六師
sacchidra 孔隙
sacchidratva 毀禁
sacela 著衣
sacetana 有覺
sa-chaidra 孔隙
sa-chidra 有間隙
śācī 舍脂
saci 若
sa-citta 有心
sacittaka 有心者
sa-cittakāvasthā 有心位
ṣaḍ 六
ṣaḍ ādhyātmika-āyatanāni 六內處
ṣaḍ aham 六日
ṣaḍ anuśayāḥ 六隨眠
ṣaḍ anuttaryāṇi 六無上
ṣaḍ āśrayāḥ 六根
ṣaḍ bāhya-āyatanāni 六外處
ṣaḍ dhātavaḥ 六種
ṣaḍ dravyāni 六物
ṣaḍ gotrāṇi 六性
ṣaḍ kāmadeva 六欲天
ṣaḍ vedanā-kāyāḥ 六受身
ṣaḍ viṣayāḥ 六境
ṣaḍ...deva-nikāyāḥ 六欲天
sadā śānta 常恆寂然
ṣaḍ-abhijñā 六通
ṣaḍ-ādhyātmikâyatana 六情
sadama 調伏
ṣaḍ-aṅga 六根
ṣaḍ-anuśaya 六隨眠
sada-paribhūta 常不輕
sadā-paribhūta 常不輕
sadā-prarudita 普慈
sad-arthaṃ supadâkṣaram 文義巧妙
ṣaḍ-asaṃskṛta 六無爲
sad-asattā 有無
sadāsthitaḥ 常住
sadā-śūnya 常空
sadâvikāritva-guṇa 不變
sadā-vṛtti 常起
ṣaḍāyatana 六處支
ṣaḍ-āyatana nirmukta 離六處
ṣaḍ-āyatana-viśeṣa 六處殊勝
ṣaḍ-bāhyâyatana 六塵
sad-bhāva 住
sadbhāva 實是有
sad-bhāva 實有, 有, 決定有, 法住, 眞實, 自性
sad-bhāvâbhāva 有無
ṣaḍbhiḥpāramitābhiḥ 六波羅蜜, 六波羅蜜多
ṣaḍbhir abhijñābhiḥ 六種神通
ṣaḍbhir māsaiḥ 六月
ṣaḍ-bhūmika 六地
ṣaḍ-bhūta 六大
sadbhūta 實有
sadbhūta 眞實有
sadbhūta-dharmaḥ 實有法
sadbhūta-pratyavekṣā 妙觀察智
ṣaḍ-danta-pāṇḍara-gaja-pota 六牙白象
sad-dharaṃ śṛṇvataḥ 聽聞正法
saddharma- 大經典
sad-dharma 妙典, 妙法, 實法, 微妙法, 正法, 正要, 法, 法寶, 淨法, 眞實法
sad-dharma 藏法
sad-dharma- 雅典
saddharma-bhraṣṭa 法滅
saddharma-cakra 妙法輪
sad-dharma-cira-sthitika 正法久住
saddharma-gañja 妙法藏
ṣaḍ-dharmāḥ 六法戒
saddharma-kāya 法身
saddharma-mahā-parigraha 受法
sad-dharma-netrī 正法眼
saddharmântardhāna 法滅
saddharmântardhi 法滅
saddharmâpavādaka 誹謗正法
saddharma-pratikṣepa 像法, 誹謗正法, 謗正法, 謗法
saddharma-pratikṣepâvaraṇa-kṛta 誹謗正法
saddharma-pratikṣipta 誹謗正法
sad-dharma-pratirūpaka 像似正法
saddharma-pratirūpaka 像法
saddharma-puṇḍarīka 妙法蓮華
saddharmapuṇḍarīka samādhi 正法華定
saddharma-puṇḍarīka-samādhi 正法華三昧, 法華三昧
saddharma-śravaṇa 聽聞正法
sad-dharma-śravaṇa 聽聞正法
saddharma-śreṣṭha 尊正法
saddharmasyasthitirdīrghā 法住
saddharma-vipralopa 法滅
sad-dharma-vṛṣṭi 微妙法雨
ṣaḍ-dhātavaḥ 六界
ṣaḍ-dhātūni 六界
ṣaḍ-digbhāga 六方
sadevaka 有天
ṣaḍ-gati 六道
sad-gati 善生
ṣaḍ-gotra 六性
ṣaḍ-grāma 六入
śaḍha 諛諂
sādhana 作, 修習, 因, 成, 成就, 成就法, 成立, 招集
sadhāna 能成
sādhanâbhāsa 似能立
sādhana-dharma-asiddha 能立法不成
sādhanadharma-avyāvṛtta 能立不遣
sādhanasya api sadhyātaḥ 能成
sādhanīya 成就
sādhāraṇa 倶, 共, 共有, 同, 平等, 紹, 總, 通用
sādhāraṇa-karman 共業
sādhāraṇa-phala 共果
sādharana-siddhi 共同成就
sādharmya-dṛṣṭânta 同法喩
sādharmyeṇa dṛṣṭânta-abhāsaḥ 似同法喩
sadhātu 一界
sādhayat 立
sādhayati 作, 呪詛, 成, 成就, 教, 能成立
ṣaḍhetavaḥ 六因
sādhika 過
sādhito bhavati 成立
sādhu 不倒, 勝, 唯願, 善, 善哉, 善巧, 善法, 善說, 好, 娑度, 尼犍子, 慶, 最勝, 爲善, 薩, 諦
sādhu suṣṭhu 應善懇到
sādhu vata 唯願
sādhu-cara 善行
sādhu-kāram anupradāsyati 讚善
sādhukāraṃ dāsyati 讚歎善
sādhukāraṃ pradāsyanti 讚歎善
sādhukāraṃ pradāsyati 讚歎善
sādhu-mati 善慧
sādhu-matī 善慧地
sādhu-mati 妙善
sādhumatī 第九地
sādhu-matī bhūmiḥ 善慧地
sādhu-rūpa 形貌端嚴
sādhv-ācābhāsa 似能立
sādhya 不成就, 作, 化, 已破, 得成, 成, 成就, 所作, 所成就, 所成立, 所立, 疑, 調伏
sādhyadharma-siddha 所立不成過, 所立法不成
ṣaḍ-jagati 六道
ṣaḍ-kāma-deva 欲界六天
sadman 宮
ṣaḍ-mūla-kleśa 六根本煩惱
sadôpasthita 常住
sadôpasthita-smṛtitā 常住正念
sadoṣa 有瞋
ṣaḍ-pāda-śāstra 六足論
ṣaḍ-prakāro vipakṣaḥ 六蔽
ṣaḍ-rasāḥ 六味
sādṛśa 如
sadṛśa 如此
sadrśa 平等
sādṛśa 相似
sadṛśa 等, 等無有異, 若, 譬, 譬喩, 譬如, 量等, 障礙, 隨
sādṛśaka 如
sadṛśam 如
sadṛśa-utpatti 相似生
sadṛśo’ham asmîti vidhā 我等慢類
sadṛśo’smi 我等慢類
sadṛṣṭānta 有譬喩
sādṛśyānuvartin 相似轉
ṣaḍ-ṛtu 六時
ṣaḍsaṃvṛta 六境
sa-duḥkha 有苦
ṣaḍ-vaiśeṣika-padârtha 六句義勝論派
ṣaḍ-vargika 六群
ṣaḍ-vārgika 六群
ṣaḍ-vargikā bhikṣavaḥ 六群比丘
ṣaḍ-vargiṇīya 六群
ṣaḍ-vargīya 六衆
saḍ-varṣa 六年
ṣaḍ-varṣa 沙婆婆瑟
ṣaḍ-vedanā 六受
sadveṣa 有瞋
ṣaḍ-vidha 六種
ṣaḍvidhaḥ
ṣaḍ-vidhaṃ satyam 六諦
ṣaḍ-vidha-niyati-pāta 六決定, 六種決定
ṣaḍvidhe viṣaye 六境界
ṣaḍ-vidheviṣaye 六境
ṣaḍ-vijñāna 六識
ṣaḍ-vijñāna-dhātu 六識界
ṣaḍ-vijñāna-kāyaḥ 六識身
ṣaḍvijñānāni 六識
ṣaḍ-vijñānâśraya 依六識
ṣaḍ-vikāra 六種
ṣaḍ-vikārāḥ prakampāḥ 六種震動
ṣaḍ-vikāram 六反
ṣaḍ-vikāram prākampat 六反震動
ṣaḍ-viṃśati 二十六
ṣaḍ-vipakṣa* 六蔽
ṣaḍ-viṣaya 六塵
sad-viṣaya 有境
ṣaḍ-viṣaya-dhātavḥ 六境
sādya 降伏
sādyadharma-avyāvṛtta 所立不遣, 所立法不遣
sadyo-jātaka 兒
sagamana 共行
sagaṇana 算
sāgara-buddha-bodhim 道意海
sāgara-mudrā-samādhi 海印三昧
sāgara-tīra 海岸
sāgarêndra 龍
sa-gaurava 恭肅
sagaurava 謙敬
sa-gaurava 謙肅
saḥ 索
saha (-pratilabdha~). punar 更卽
saha 一時倶, 一法, 以, 倶, 倶時, 共, 具, 兼, 卽時, 合
sahā 合
saha 已卽
Sahā 平等忍辱
saha 竝
sahā 索訶
sahā 駛流
saha dharmeṇa 共法
sahā lokadhātu 忍世界
saha vartate 倶起
saha...udbhūtiḥ 倶成
saha-bhāva 共有, 共生, 合, 合相, 相應, 雙
sahabhū 倶有法
saha-bhū 倶生, 倶生相應, 共, 共有, 共生, 相應, 相應法, 隨行
sahabhū-hetu 倶有因
saha-bhūta 共生
saha-bhūtāśraya 倶有依
saha-bhūto hetuḥ 倶有因
sahabhuvaḥ...dharmāḥ 倶有法
sahabhv-āśraya 倶有依
saha-cara 同處
saha-carya 倶行
sāhacarya 共行
sāha-carya 同行
saha-caryā 善行
sāhacarya-niyama 定相應
saha-citta 同心
saha-citta-mātra 心所念
saha-cittôtpāda 應念卽至
saha-cittôtpāda-dharma-cakra-pravartin 轉法輪菩薩
saha-dharma 共法
saha-dharmeṇa 如法
saha-dhārmika-bodhisattva 同法菩薩
sahâgamana 共行
sahâgāra-śayya 共宿
saha-gata 倶
sahagata 倶生
saha-gata 倶行, 共, 共行, 具, 恆隨, 相應
śahaiḥ 漸漸
sahaika-āśaya 同一味意樂
saha-ja 倶
sahaja 倶生
saha-ja 倶生
sahajā 有倶生
saha-ja 現在
sahaja-dharmâtmâgrahā 倶生法我執
saha-jaḥ---āśayaḥ 倶生意樂
saha-jaḥ-prabhāvaḥ 倶生威力
sahaja-muditā 倶生喜
sahajânanda 倶生喜
sahaja-pudgalâtma-grāha 倶生人我執
sahajatva 倶生
saha-jatva 共起
sahaja-yāna 倶生乘
saha-kāla 倶
sahāloka 忍界
sahā-lokadhātu 娑訶樓陀
sahālokadhātu 忍界
sāhaṃkāra-manaskāratā 我執
sahāṃ-pati 娑婆世界主
sahanavartate 遮
saha-niṣadyā 共坐
saharṣa 歡喜
sahârtha 倶
sāhasa 卒暴
sahasā 同
sāhasa 強作
sahasā balena 以凶力
sahasaiva 歘然
sahasôdgata 善生
sahasra-guṇa 千倍
sāhasra-lokadhātu 千世界
sahasram ākhyātam 說千數
sāhasraś cūḍikaḥ 小千世界
sāhasraś cūḍiko lokadhātuḥ 小千界
sahasraśas 千遍
sahasra-śiti 八萬
sahasratamīṃ---kalām 千倍
saha-śravaṇāt 聞
sahasrêkṣaṇa 千眼
sāhasrika 一千
sāhasrika-cūḍika-loka-dhātu 小千世界
sāhasrikaś cūḍikaḥ 小千
sahatiṣṭhati 住
sahāvasthāna 同處
sahâvasthāna-virodha 同處相違
sahāyaka 朋友
sahâyaka 親厚
sahāyāṃ lokadhātau 娑婆世界
sahâyatva 伴
sahâyī-bhāva 助伴
sahāyī-bhāva 同事
sahāyī-bhāvaṃ gacchan 爲助伴
sahāyī-bhāvaṃ gacchati 作助伴, 爲助伴
sahâyin 助伴
sāhāyyaṃ √gam 佐助
sa-hetuka 有因
sahetuka 爲因
sahitā 利益
sahita 助伴, 合, 同, 有益, 相因, 相應, 相連, 稱順, 親附, 起, 齊
sahitakā āsate 共坐
sahitatva 互相應
sahôtpāda 倶生
sahôtpanna 倶生
saikāni pañcāśat 五十一
śaikṣa 學, 學人, 學位, 學者, 有學, 有學者, 有學聖人, 有所作, 聖人, 聖者
śaikṣā 衆學
śaikṣa-bhūmi 學地
śaikṣabhūmi 有學地
śaikṣa-citta 有學
śaikṣa-dharma 學法
śaikṣādharmāḥ 衆學法
śaikṣa-kāla 學位
śaikṣam aśaikṣam 學無學心
śaikṣā-pada 學處
śaikṣatva 有學
śaikṣâvasthā 學位
śaikṣī 學
śaikṣī bhūmiḥ 學地
śaikṣya-bhūtasya bodhisattvasya 菩薩學道
śaikṣyâvasthā 學位
śailêndra 大山
śaileya 石
śailīka 石
śailpasthānika 工巧
śaivala 施婆羅
śaiya 矢
sajaḍatara 癡冥
sajāti 同
sajjaya (den.) 敷
sajjaya 莊嚴
sajjī-√kṛ 設
sajvāla 熾盛
sajyotsnāyā vā rātryāḥ 晴明夜
śaka 塞迦
śāka 菜
sakala 一切, 一切所有, 全, 具足, 攝, 普, 普遍, 皆, 皆具, 盡, 總, 遍
sakala-bandhana 具縛
sakalâṅga 全分
sakalāṅga 全分
sakala-vastu 全分
sakala-vikala 具不具
sākalyena nirdeśaḥ 具演說
sakaraṇīya 有所作
sa-karaṇīyāvasthā 有功用位
sakāritra 功能
sa-karmaka 有業用
śakas 塞迦
sakāśāt 從
sakha 朋
śākha 枝
sakhi 朋
sakhila 善友
sākhilya 親言
sākhilya* 和順
sakiṅkiṇījālâbhipralambita 珠交露幔
sa-kleśatva 有煩惱
śaknoti 力能
śaknuyāt 有能
śakrâbhilagna-maṇi-ratna 釋迦毘楞伽寶
śakrābhilagna-maṇi-ratna 釋迦毘楞伽摩尼寶
sakṛd vadan 一稱
sakṛd vadet 一稱
sakṛd-āgāmin 一來, 一來向, 一來果, 二果, 往來
sakṛd-āgāmin 斯陀含, 斯陀含道, 證一來果, 頻來果
sakṛd-āgāmi-phala 一來向, 斯陀含果, 頻來果
sakṛd-āgāmi-pratipannaka 一來向, 斯陀含向
sakṛd---saṃbhavaḥ 頓起
sakṛdvāram 一遍
sakṛt 一, 一刹那, 一往, 一時, 一遍, 同一時, 妬
śakṛt 屎
sakṛt pratilabhate 頓得
sakṛta-kara-puṭa 合掌
sakṛt-pratilambha 頓得
sakṛt-sarva-sattva-parigraha 頓普攝受
sākṣāt-√kṛ 圓證
sākṣāt-kartavya 應作證
sākṣāt-kartavyaṃ satyam 證實
sākṣāt-kartum 能證
sākṣāt-kṛta 作證, 實證, 已證, 悟, 所得, 所證, 獲得, 現證, 證, 證得
sākṣāt-kṛti 證
sākṣāt-kṛtvā 證已
sākṣi-bhūta 作證
sākṣin 現, 現證, 眞證, 試驗, 證, 證知, 證義者, 證者
sākṣin-bhava 本有
sākṣitva 證義
sakta 住
śakta 成
sakta 所著
śakta 能
śaktatva 得
sakthan 腿
sakthi 足
śakti 刀, 力, 力能, 功力, 功能, 堪能, 威, 戈
sakti 染著
śakti-bheda 功能差別
sakti-bhoga 著財
śakti-hīna 無能
śakti-lābha 堅牢
śaktitas 隨力所能
śakto labdhum 能引生
saktu 麨
śaktu 麨
śaktuka 麨
saktu-prasṛta 唯一麨團
śakulā 賢
śakunā 禽
śakuni-pada 鳥迹
śakunta 飛鳥
śakya 功能
sakya 可
śakyāḥ kartum anirvṛtāḥ 不入涅槃
śakya-karaṇa 所作
śākya-muni 釋迦
śākya-nāyaka 釋迦
śākya-puṃgava 釋師子
śākya-pūrvīya 釋門
śākyaputriya 釋子
śākya-putrīya 釋門
śākya-putrīya-bhāva 釋種
śākya-rājan 釋王
śākya-rṣabha 釋迦
śākyasiṃha 大釋師子
śākya-tanaya 釋種
śākya-vaṃśa 釋種
sālā 屋
śāla 沙羅
sala 沙羅樹
śālā 講堂
salajja 慚愧
śalāka 籌
śalākā 籌
śālakā 舍羅
śalākā 設邏哥
śalākā-cāraṇa 行籌
śalākôddeśikā 行籌
salakṣaṇa 有相
sālamba 有所緣
sālambanatva 有所緣
sāla-puṣpa 天花
sālarāja 沙羅王
sālā-sāmantaka 講堂
śāla-vana 娑羅
salilâñjali 甘露
sa-liṅga 有形
sal-lakṣaṇa 有相
sal-lakṣaṇāḥ dharmāḥ 有相法
sal-līnâśaya 懈怠者
śālmalī 舍摩利
śālmalī-vana 樹林
sālohito vā bhrātā vā 親里
śāluka 舍樓伽
saṃ 桑
sam-√as 合說
saṃ-√bandh 引無義
saṃ-√bhāṣ 問訊
saṃ-√bhid 刺
saṃ-√budh 出於世
sam-√ci 累
saṃ-√cint 故作意思
sam-√cud 誨責
saṃ-√daṃś 螫
saṃ-√dhā 密意
sam-√dṛś 顯照
saṃ-√grah 正攝受
saṃ-√hṛṣ 生歡喜
saṃ-√kamp 震動
saṃ-√kuc 慼
saṃ-√kuṭ 擣
saṃ-√lap saṃlapet 談論
saṃ-√muh 錯
saṃ-√mūrch 悶絕
saṃ-√nah 被
sam-√pad 成辦
saṃ-√prach 反問
saṃ-√rakṣ 守護
sam-√śliṣ 貼
saṃ-√sṛ 在生死, 往, 往來, 往還, 生死流轉, 輪囘, 輪轉
saṃ-√śri 往
saṃ-√syand 會入
saṃ-√tras 怖
sam-√tras 恐
saṃ-√tṛp; saṃtarpayitvā 令充足
saṃ-√vas 共住
saṃ-√vid 具有
saṃ-√vṛ 護持
saṃ-√vṛdh 長
sama- 依
śama 制
sama 同, 同一, 善, 均, 坦然, 夷, 如, 妬, 安
śama 定
śama 息
śama 禁戒
śama 舍摩
sama 譬
śama 除
śamā pratipat 寂靜行
sam-ā-√dāsamādāpayati 令修
sam-ā-√dhā 得定
sam-ā-√kṛṣ 鉤召
sam-ā-√pad 修入, 修定, 入三昧, 入於三昧, 入觀, 入靜慮, 數習, 能入
sama-bhāga 等分
sam-abhi-√ruh 登
samabhiruta 逐
samabhyudhgacchet 踊現
samābṛṃhayitṛ 能拔
śama-buddhi 寂靜
samācaraṇa 行
samādāna 修, 受, 受學, 受持, 受生, 受行, 奉行, 得, 意, 所受, 所受持, 攝取, 攝受, 果報, 正受, 深心, 現化, 現受, 自攝, 至誠, 誓願
samādāna-śīla 所受戒
samādānika 受所引色
sama-dantatā 齒齊平
samādāpaka 教
samādāpanā 勸導
samādāpana 勸發
samādapana 勸示
samādāpana- 勸示
samādāpana 勸請, 教化, 教化令得, 教導, 普化, 望想
samādāpanatā 勸授
samādāpanī 教導
samādāpayatām 教導
samādāpayati 令修, 勸, 勸令, 勸修, 勸勉, 勸授, 勸行, 勸進, 教, 教令, 教化, 教導, 教行, 能正勸導
samādāpayitvā 教導
samādapenti 勸助
samādapeti 勸助
samādapiṣye 勸助化
samādāpitavat 令行
samādāpya 勸化
sama-darśin 平等觀
samādātavya 應受
samādāya pragṛhya 堅持
samādāya saṃrakṣya 受護
samādāya vartante 受行
samādāyaka 能受
samādāyapragṛhya 執
samādeśa 等顯
samādhāna 等持
sama-dhāraṇa 等住
sama-dharaṇa 量等
sama-dharmatā 平等法性
samādhātu-kāma 欲定
samādhaya (den.) 得定心
samādhi 一心, 三摩地, 三摩提, 三昧, 三昧之定, 三昧定, 三昧正取, 三昧正定, 三昧法, 住, 定, 定力, 定心, 寂定, 得定, 正受, 正定, 禪定, 等持, 觀行, 靜慮
samādhi-bala 定力
samadhigama 趣
samādhi-gocara 三摩地所行
samādhi-gocaraṃ pratibimbam 三摩地所行影像
samādhi-jaṃ prīti-sukham 定生喜樂
samādhi-kathā 定論
samādhi-labdha 得定
samādhi-lābha 得定
samādhiṃ samāpanna 定意
samādhi-māra 三昧魔
samādhîndriya 定根
samādhi-nimitta 定相
samādhi-phala 定果
samādhi-prajñā 定慧
samādhi-rāja 三昧經
samādhi-rāja-samādhi 三昧王三昧
samādhi-sahagata-śīla 定共戒
samādhi-saṃbhāra 等持資糧
samādhi-saṃbhūta 定
samādhi-saṃbodhy-aṅga 定覺支
samādhi-skandha 定蘊
sam-adhi-ṣthā 加持
samādhi-sukha-samāpatti-manomaya 三昧樂正受意生身
samādhi-vaśa 定自在力
samādhi-vaśavartin 三昧自在
samādhi-vaśin 定自在
samādhi-vaśitā 定自在
samādhi-vaśitva 定自在
samādhi-viṣaya 定境界
samādhi-viśeṣa 勝定
samādhīyate 定
samādhiyate 得定
samādhi-yoga 定相應
samādīyamāna 欲受
samagra 具, 具足, 勝, 合, 同修, 和合, 大
saṃagra 結集
samagrāḥ patanti 聚集
samagrāḥpatanti 集
samagra-saṃgha 和合僧
sāmagrī 具, 合, 和, 和合, 和合性, 會遇, 聚
sāmagri 聚集
sāmagrī dātum 佐助
sāmagrī-parīkṣā 觀因果
sāmagrī-samavadhāna 聚集
samagrya 具足
sâmagryâbhāva 無聚集
samāhāra* 總
samahātman 大威德
sama-hīna 下中
sama-hīnôttama 上下
samāhita 一心, 三摩呬多, 入觀, 和, 安布, 定, 定心
saṃāhita 定心
samāhita 寂定, 寂靜, 得定, 攝, 有等引, 正在定, 無不定, 禪定, 等引, 等攝, 行專一, 調定, 齊密
samāhitâsamāhita 定不定
śamaikāyana-mārga 一向趣寂
samājaṃ √gam 雲集
samājam ā-√gam 雲集
samājamāpadya 悉
sama-jñā 等想
samakālatva 等時
sama-kārin 平等
samākarṣaṇa 鉤召
sama-kāruṇya 平等大悲
samākīrṇa 雲集
samāklinna 濕
samākrānta 踏
samakṣa 現前
samākyāna 爲他說
samalā tathatā 眞如有雜垢
samālabdha 得
samalâmala 垢淨
samala-nirmala 垢淨
samalā-tathatā 有垢眞如
samaṃ 同共
samam ākranti mahīm 等案地
samaṃ vahataḥ 齊
samaṃ vātsalyam 平等憐愍
samaṃ---cittam 平等心
sāman 歌詠
samana 寂
samāna 平等
samaṇa 息心
śamana 愈
śamana 能止
samāna 齊
samāna-citta 同心
samāna-dharmatā 平等法性
samāna-jātīya 等類
samānaṃ phalam 等流果
sama-nāmaka 同名
samanantara 卽, 彈指, 次, 次前, 次第, 次第緣, 相續, 等無間
samanantara āśrayaḥ 等無間依, 開導依, 開導根, 開避法
samanantara-kṣana 前刹那
samanantara-nirvartana 次第生
samanantara-pratyaya 初緣, 次第緣, 等無間緣
samanantara-pratyaya-bhāva 等無間緣
samānârthatā-saṃgraha 同事攝
samānârthatā-saṃgraha-vastu 同事攝事
samāna-śīlatā 同戒
samanaska 意識
samanaskāra 有作意
samānatā 無二
samānāyayati 集
samaṅgin 行
samānôpādhyāya 同學
sāmanta 四方
samanta- 廣普
samantabhadra-bodhisattva-carī 普賢行
samantabhadra-caryā 普賢之德
samanta-bhadra-caryā 普賢行
samantabhadra-caryā 普賢道
samantabhadra-caryā-praṇidhāna-rāja 普賢菩薩行願讚
samanta-cakṣuṣ 普智尊
samantagandha 三曼陀犍陀
samanta-java 遍遊行
sāmantaka 前, 前方便, 加行, 周圍, 無色定, 近分, 近方便, 近處
sāmantakāt 皆
sāmantakīya 近分
samanta-mukha 普門
samanta-netra 普眼
samantânugata 平等, 普徧, 普等, 普等三昧, 普遍
samanta-parikṣipta 周圍
sāmanta-rājan 諸侯
samantara-pradhvasta 有滅
samanta-saṃbhava 普遍
samantatas 周圍, 周徧, 周遍, 四面, 徧, 普, 普遍, 遍
samantâvabhāsa 遍照
samanta-vilokitā 普觀
samantena 倶
samantena kṛte 充備
samantêryā-patha 徧界
sam-anu-√bandh 隨
sam-anu-√bhāṣ 諫
sam-anu-√grah 諫
sam-anu-√śās 化導
sam-anu-√śī 隨增
samanubhaya 無異
samanugrāhiyamāṇa 撿挍
samanugrāhiyamāna 檢校
samanukampaka 憐愍
samanuprāpaṇa 得
samanuprāpta 得受
samanupraveśa 攝
samānuṣa 人
samanuśāsa 教勅
samanuśāsana 教誡
samanuśāsitavya 諫
samanuśāsti 教誡
samanusmarāmī 憶識
samanusmarati 隨念
samanusmartavya 當念
samanuyujyamāna 檢校
sam-anv-√iṣ 尋求
sam-anv-ā-√hṛ 常念
sam-anv-ā√hṛ 故作
sam-anv-ā-√hṛ 能念
samanvābaraṇa 住持
samanvāgama 不相捨離, 成, 成就, 獲, 相應
samanvāgama-bhāva 成就
samanvāgamana 成就
samanvāgata 倶, 備, 具, 具足, 具足修滿, 具足成就, 取證, 得, 得成, 成, 成就, 成滿, 所成就, 有, 犯, 發, 皆悉具足, 相應, 造
samanvāgatatva 成就
samanvāhṛta 常念, 憶念, 觀察, 護助, 護念
samanvāhṛta-cetas 護念
samanvita 具足, 圓備, 成, 成就, 有, 相應, 證
sāmānya 三摩若, 共, 共相, 同, 均, 平等, 惣, 相似, 等, 總, 通, 通用, 通相, 通義, 都
sāmānya-gata 同
sāmānya-kleśa 共相惑
sāmānya-lakṣaṇa 共相, 同相, 總相, 通相
sāmānya-lakṣaṇa-prabheda 共相差別
sāmānyatas* 總說
sāmānya-vaiśeṣikapadârtha 同句義
sāmānya-viṣaya 共相境
sāmānyena nirdeśaḥ 通說
sāmānyenâbhidhānam 通名
sāmānyôpagamana 同趣
samāpadana 證入
samāpadya 受
samāpadyate vyuttiṣṭhate 入出
samāpadyati 受
samapagama 寂滅
sama-pakṣa 朋黨
samāpana 究竟
samāpanna 三摩半那, 住, 入定, 入觀, 和合, 在, 在定, 定, 定中, 得, 有, 生
samāpatsyante 能入
samāpattavya 現入
samāpatti 三摩拔提, 三摩越, 三摩跋提, 三摩鉢底, 三摩鉢提, 修定, 修得, 修觀, 入觀, 受, 定, 寂滅定, 平等, 正受, 正定, 相續, 禪定, 等至
samāpattī acitte 二無心定
samāpatti-āvaraṇa 定障
samāpatti-citta 入心, 入無色定, 定心, 心力
samāpatti-dravya 定, 定法, 等持, 等至
samāpatti-dvaya 二定
samāpatti-nirdeśa 定品
samāpatti-nirdeśe kośa-sthāne 定品
samāpatti-prayoga 修觀
samāpatti-sukha 三昧樂
samāpatty-antara 定
samāpatty-avatāra 入於三昧
samāpatty-indriya 定根
samāpattyupapatti 若定若生
sama-prāpta 平等
sama-prastara 平等
sama-pravṛtti 同行
samāpta 三波多, 全, 周遍, 圓滿, 得, 收, 究竟, 竟, 罷, 都盡
samāptatva 究竟
samārāgita 得
sama-rasa 等味
sama-raveṇa 同聲
samāropa 別有, 增, 增益, 妄生增益, 安立有, 建立, 有, 益
samaropa 立
samāropaṇa 增益
samāropâpavādânta 有無二見
samāropika 增益
samāropitatva 增益
samarpayati 傳
samarpita 具, 具足, 受, 得, 獲致, 獻, 蒙
samarpitâbhavan samanvitâsi 悲惱
samartha 了, 便可, 力, 功能, 堪, 堪能, 有功能, 有堪任, 有堪能, 有能, 能, 能堪, 能至, 能辦
samarthana 功用
samarthya 力
sāmarthya 功用, 功能, 勇悍, 堪能, 成辨, 有能, 用, 神力, 能
samārūḍha 乘, 伏, 住, 同行, 在, 安住, 昇上, 行
samārūdha 載
sam-ā-ruh 起增益執
sama-sādṛśa 如
sama-sahita 齊密
sama-sama 平等, 平等平等, 相當, 等等, 與等者, 齊等
samasambodhi (samyaksambodhi 等覺
sama-samī-bhūta 相和
samāsa-nirdeśa 略說
samāsa-nirdeśatas 略說
samāsanna kāraṇatva 近因
samāsanna-pratyaya 近緣
samāsārtha 略義
samāsa-saṃgraha-nirdeśa 略說
samāśāsti 求
samāsa-vyāsa 廣略
sāmāsika 總說
samasta 一切, 倶, 全, 卽, 合, 和合, 收, 略, 總, 總攝, 聚, 聚集, 集
samasta-mahāyāna 一切大乘
samastāt 一切
sama-svabhāva 平等
samāśvāsana 安穩
samāśvāsayati 慰
samatā 共, 坦然, 平等, 平等性, 普遍, 皆, 相似, 等
samataajñāna 平等智
samatā-citta 平等心
samatā-jñāna 平等性智
sama-tala 平坦
samatânugata 能隨順
samatâśaya 平等
śamatha 修觀, 停, 奢摩他, 奢摩他觀, 奢摩陀, 定心, 寂止, 寂然, 寂靜
samatha 止
śamatha 止, 止住, 止息, 消滅, 滅, 禪定, 等靜, 舍摩他
śamatha-carita 修止行
śamatha-mārga 止道
śamatha-pakṣa 止
śamatha-pakṣya 奢摩他品
śamatha-vipaśyanā 奢摩他毘婆舍那
śamatha-vipaśyana 奢摩他毘缽舍那
śamatha-vipaśyanā 奢摩他毘缽舍那, 奢摩他毘鉢舍那, 止觀
śamatha-vipaśyanā-bhāvanā 修止觀
śamatha-vipaśyanā-upekṣā 止觀捨
śamathôpastabdha 奢摩他力之所任持
samatikram 超過
samatikrama 出過, 出離, 度, 息, 捨, 犯, 能破, 超, 超越, 越, 過, 過度, 遠離, 離
samatikramaṇa 出, 出過, 度, 超, 越, 過, 過度, 遠離
samatikramatā 超
samatikrama-utpatti 超越三昧
samatikramāya nirvāṇa-paryavasānaṃ 入近
samatikrānta 出, 出過, 已超, 超, 超出, 超過, 過, 離
samatikrāntatva 違越
samatīta 過
śamâtmaka 安靜
samāttaṃ rakṣati 護持
samātta-saṃvara 攝律儀
samātta-śikṣā 所受學
samatva 平等
sama-utpatti 倶生
sam-ava-√dhā 放
sam-ava-√kṝ 普散
samavadhāna 値遇, 倶, 倶生, 值遇, 共, 共會, 共行, 合, 同一集會, 同住, 同止, 和合, 和會, 成就, 會, 會合, 植, 植遇, 現前, 相隨, 竝起, 見, 親近, 遇, 集會
samavadhāna-gata 戀著, 成就, 植, 植遇, 遇
samavadhāna-gatābhaveyuḥ 具足
samāvajj[ate] 三昧越
samāvarjana 合和
sama-varṇa 等色
samāvartana 雲集
samavaśaraṇa 依止
samavasaraṇa 周遍, 攝, 攝取, 普, 普遍, 相入, 究竟, 等, 等趣, 證入, 趣向, 通達, 遍, 遍周, 達
samavasaraṇa-saṃdarśana 普現
samavāya 三摩婆夜, 和合, 相續, 聚, 聚集, 衆緣和合
samavāyi-kāraṇa 和合因緣
sāma-vedaḥ 娑摩吠陀
samāveśa 所著
sama-viṣama 安危
samaya 三摩耶, 三昧耶, 宗, 時, 本文, 本誓, 約, 頃
samayâcārikā 精懃
samaya-jñatā 知時
samaya-maṇḍala 三昧耶曼荼羅
samayâpekṣā 待時
śamayati 寂靜, 息, 抑, 折伏, 斷, 滅盡, 滅除
samaye 三摩曳
samayena 昔時
sāmayika 時
sāmayikī 時
samā-yoga 制立
samāyoga 勤修
samāyukta 付囑, 合, 平等和合, 所應, 攝, 相應, 結集, 統攝
samāyuktavat 和合
samāyuta 合
saṃbaddha 不相捨離, 依, 共, 合, 和合, 屬, 爲緣, 相, 相屬, 相應, 相續, 縛, 繋屬, 繫屬
saṃbaddha-saṃbhūtatva 相應發
saṃbādha-pradeśa 總言
saṃbādha-saṃkaṭa 艱難事
saṃbādha-saṃkata 迫迮
saṃbādha-saṃkaṭa-prāpti 遭艱難事
saṃbadhnīyāt 捉
saṃbadhyate 相應
saṃbahulāḥśaikṣa-dharmāḥ 衆學法
saṃbandha 依止, 合, 同, 和合, 屬, 引導, 相依, 相合, 相應, 相符, 相續, 相關, 結, 續, 連
saṃbandha-duḥkhatā 相應苦
saṃbandhaṃ √kṛ 結婚
saṃbandha-uparama 相應斷
sāṃbandhika 相應
saṃbandhôtpādin 續生
śambara 鹿
saṃbhāra 具, 功德, 助道, 勝行, 和合, 器仗, 圓滿, 方便, 求生, 福德, 福智, 聚, 莊嚴, 行, 資, 資具, 資粮, 資糧
saṃbhāra-bhāva 資糧
saṃbhāra-dvaya 二種業
saṃbhāra-mārga 資糧道
saṃbhāratā 資糧
saṃbhārâvasthā 資糧位
saṃbhāra-vibhāga 二聚
saṃbhārayati 修
saṃbhāṣaṇa 言論
saṃbhāṣita-nirdeśa 敷闡
saṃbhava 串習, 事, 出, 出生, 受生, 合, 因, 容, 容受, 容可, 容有, 得成, 得有, 應成, 成, 所生, 數習, 有, 本, 理, 生, 生成, 生有, 種, 立, 能, 興
saṃbhāva 興
saṃbhavâbhāva 不生
saṃbhavaiṣin 求生
saṃbhavaiṣitva 樂受生
saṃbhava-lakṣaṇa 生相
sambhavat-pramanā 量有
saṃbhāvita 疑
saṃbhāvyatām 應知
saṃbhāvyate 顯
saṃbheda 分, 分別, 別異, 壞, 差別, 攝, 種種
saṃbhindati 刺
saṃbhinna 分別, 別, 壞, 差別, 斷, 有差別, 綺, 離
saṃbhinna-deśanā 分別說
saṃbhinnâlambana 壞緣
saṃbhinna-pralāpa 綺言, 綺語, 誑語, 雜穢, 雜穢語
saṃbhinna-pralāpāt 雜穢語
saṃbhinna-pralāpāt prativirati 不綺語
saṃbhinna-pralāpa-viramaṇa 不綺語
saṃbhinna-pralāpitā 雜穢語
saṃbhinna-prarāpa-viramaṇa 不綺語
sambhinna-svabhāva 別性
saṃbhinna-vedanā 雜受
saṃbhoga 事業, 事用, 受, 受樂, 報, 大樂, 食
saṃbhogakāya 覺相
sāṃbhogya 食
saṃbhrama 憂怖
saṃbhrānta 困
saṃbhṛta 和合, 已具, 所防護, 畜積, 積財, 聚, 蓄積, 隨增, 集
saṃbhṛti 聚
saṃbhṛti-dvaya 二諦
śaṃbhu 息災
saṃbhu 所生
saṃ-bhū* 與
saṃbhuñjeya 供給所須
saṃbhūta 出生, 同在, 所生, 所起, 有, 現, 生, 生已, 發, 資助, 起
saṃbodhi 三菩提, 成道, 正等菩提, 等菩提, 菩提
saṃbodhi-lola 求菩提
saṃbodhi-parāyaṇa 趣菩提
saṃbodhi-prāpta 得道
saṃbodhi-sattva 菩薩
saṃbodhita 開度
saṃbodhyamāna 道意
saṃbodhy-upāya 菩提方便
saṃbuddha 三佛陀, 世尊, 佛如來, 如來, 徧覺, 所識, 正覺, 等正覺, 等覺, 覺性, 覺者, 遍知
saṃbuddha-dharma 所得法
saṃbuddha-garbha 如來藏
saṃbuddha-kārya 佛事
saṃbuddha-kāya 佛法身
saṃbuddha-kṛtya 佛事
saṃbuddha-pṛthivī 佛地
saṃcara 去行
saṃcara 易
saṃcāra 易, 異, 相轉, 移轉, 練, 行, 趣, 轉, 轉易, 遷
saṃcāra-vyādhi 證
saṃcarita 行
sāmcaritra 媒媾
saṃcaritra 媒嫁
sāṃcaritra 行媒媾
saṃcaya 儲, 出生, 和合, 增長, 成就, 畜, 聚, 聚集, 藏, 集
saṃcaya-gata 集
saṃcayana 招
saṃcetana 故意
saṃcetanīya 故意
saṃcetanīyaṃ karma 故思業
saṃcetanīyaṃ karman 故思業
saṃchādayati 覆
saṃchanna 彌覆, 徧覆, 所覆, 纏, 羅覆, 覆, 覆翳, 覆蓋, 覆障, 遍覆
saṃchindati 斫
saṃchinna 決除
saṃcintya 作意, 心, 意, 故心, 故思, 故意
saṃcita 微聚, 所集, 積, 積集, 聚, 聚集, 集, 集成
saṃcitanika-karman 故思業
saṃcitatva 滋長
saṃcodaka 開發
saṃcodanin 照
saṃcodayati 勸發, 勸請, 勸進, 彰, 悟, 打破, 熏修, 誨責, 警覺, 開悟
samcūrṇya 齧
saṃdarśaka 合集, 演說, 示, 示悟, 示現, 開示
saṃdarśana 出, 得見, 明, 現, 現前, 示, 示現, 見, 觀, 說, 變現, 開示, 顯, 顯示
saṃdarśana-mātraka 暫得見
saṃdarśanârtham 爲顯
saṃdarśayamāna 解現
saṃdarśayeyuḥ 顯照
saṃdarśayitṛ 顯示
saṃdarśin 等觀
saṃdarśita 示
saṃdeha-jaha 斷疑
saṃdeha-kara 生疑惑
saṃdeśa 傳
saṃdeśanatā 顯示
saṃdhā-bhāṣita 隨宜說法
saṃdhā-bhāṣita-nirdeśa 隨宜說法
saṃdhābhāṣya 意趣
saṃdhāraṇa 不斷, 任持, 住持, 傳持, 受持, 執, 執持, 堅持, 守護, 持, 攝住, 攝持, 能持, 護持
saṃdhāraṇatā 護
saṃdhārita 任持
saṃdhāritatva 攝持
saṃdhāvya saṃsṛtya 在生死
saṃdhāya-bhāṣita 祕密教
saṃdhāya-bhāṣita-vacana 密說
saṃdhāyôkta 密意說
saṃdhi 密意, 指, 接, 支節, 旨趣, 深密, 相應, 相續, 節, 節節, 結, 結生, 續, 託, 託生, 託胎
saṃdhibhyaḥ 故
saṃdhi-citta 結生識
saṃdhi-kriyā 往返和好
saṃdhi-nirmocana 解深密
saṃdhi-nirmokṣa 釋義
saṃdhi-sāmagrī 和合
saṃdhi-visaṃdhayaś ca duḥkhanti 患厭
saṃdhukṣaṇa 增長
saṃdhūkṣaṇa 擾亂
saṃdhukṣaṇa 燃
saṃdhyā 祕密
saṃdhya 輪迴
saṃdhyā 隱覆
saṃdhyā-bhāṣā 佛語
saṃdhy-asaṃdhi 深密義
saṃdigdha 猶豫
saṃdigdha-asiddha 猶豫不成
saṃdigdhârtha 疑惑
saṃdigdhāsiddha 猶豫不成過
saṃdoṣa 惡業
saṃ-dṛś 現有
sam-dṛś 示現
saṃdṛśya 觀覩
saṃdṛśyamāna 正等顯現
saṃdṛśyante 所現行
samena 以正
sametu 和合
sameyamāṇa 志求無上道
saṃgacchati 滅盡
saṃgamārtha 和合義
saṃgamya 和合
saṃgaṇanāṃ karoti 計校
saṃgati 事
samgati 合
saṃgati 合, 和合, 善道, 會遇, 植, 植遇, 法, 聚集
saṃgha 僧, 僧企耶, 僧伽, 僧佉, 僧家, 僧寶, 僧衆, 和合僧, 多, 大衆, 教團, 桑渴耶, 聚, 衆, 衆僧
-saṃgha 諸
saṃgha 集會
saṃgha-avaśeṣa 僧伽婆尸沙
saṃgha-bhakta 僧食
saṃgha-bheda-karaṇa 破僧
saṃgha-bhedika 破僧
saṃghâbhigṛha 僧院
saṃgha-kalpa 僧可
saṃghaṃ śaraṇaṃ √gam 歸依僧
saṃghaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依僧
saṃgha-madhya 僧中
saṃgha-madhye 衆中
samghārāma 寺院
saṃghârāma 藍宇
saṃgha-raṇa 僧諠雜
saṃgha-ratna 僧寶
saṃgha-śabda 僧聲
saṃgha-sāmagrī 和合僧
saṃgha-saṃmuti 僧羯磨
saṃgha-sthavira 上座
saṃghāṭa 僧伽多
saṃghāta 全身, 合會, 和, 和合, 微聚, 聚, 聚集
Saṃghāta 衆合
saṃghāta 衆合地獄
Saṃghāta 衆磕
saṃghāta 集
saṃghāṭa 集會
saṃghāta-hetupratyaya 和合因緣
Saṃghāta-narakaḥ 衆合地獄
saṃghāṭī 僧伽梨
saṃghāti 僧伽梨衣
saṃghāṭī 僧伽棃, 僧伽胝, 僧伽黎, 法服, 祇支
saṃghātī 袈裟
saṃghāṭī-dhāraṇa 著衣
saṃghâtiśeṣa 僧殘
saṃghaṭṭa 鬪
saṃgha-vibheda 僧破壞
saṃghāya-dvāra 僧門
saṃghha-ārāma 僧伽利依
sāṃghika-kriyā-kāra 僧制
sāṃghikaṃ bhaktam 僧食
sāṃghikaṃ dravyam 現前僧物
sāṃghikaṃdravyam 僧物
sāṃghikaṃlābham 僧物
sāṃghika-vihāra 僧房
sāṃghikebhikṣu-vihāre 僧房
saṃghôddeśaka 爲衆
saṃgīti 伎樂, 會, 歌詠, 法會, 演說, 結集, 衆誦, 要集, 詠, 誦, 誦念, 集, 集會, 集結
saṃgīti-kāra 結集者
saṃgīti-paryāya 別誦
saṃ-grah 擧
saṃgraha 取
saṃgrāha 取
saṃgraha 受, 受持, 和合, 增, 得, 愍, 愛護, 所攝, 所顧錄, 持, 攝, 攝取, 攝受, 攝持, 攝濟, 方便攝受, 普攝
saṃgrāha 普攝
saṃgraha 獲, 略, 益, 總攝, 能攝, 能攝受, 著, 親愛, 集, 饒益
saṃgraha-lakṣaṇa 攝相
saṃgraha-padârtha 和合句義
saṃgrāha-śloka 說偈
saṃgraha-vastu 利行攝, 四攝, 四攝事, 攝事, 攝法
saṃgraha-vastu-catuṣka 四攝事
saṃgraha-vibhāga 四攝行
saṃgrāhy 攝受
saṃgrāṃa 陣
saṃgrāme pratyupasthite 戰諍
saṃgṛddha 貪
saṃgṛhīta 已攝, 所取, 所攝, 攝, 攝取, 攝受, 相應, 總持, 能攝
saṃgṛhṇāti 正攝受
saṃhanana 堅固
saṃharṣaṇa 讚揚
saṃharṣaṇatā 令其歡喜
saṃharṣaṇīyatva 喜心
saṃharṣita-tanu 歡喜無量
saṃhāta 聚
saṃhriyante 招集
saṃhriyate 衰
saṃhṛtya 攝受
samī-√kṛ 等無有異
sāmīcī 和同, 和敬, 和順, 恭敬, 應爾, 敬禮, 法爾, 跪
sāmīcī-karma-śīla 修和敬業
sāmīcīṃ kṛtvā 恭敬供養
sāmīcī-pratipanna 同得, 和敬行, 隨法行
samidh 柴
samidha 柴
samīkṣā 三彌叉
samīkṣaṇa 見
samiñjita-prasārita 屈申
samīpa-vāsin 近住
samīraṇa 動轉
sāmiṣa-citta 染愛心
sāmiṣam udakam 洗鉢水
sāmiṣa-pātrôdaka 洗鉢水
śamitṛ 息
saṃjānaṃti vā vedayaṃti vā cetayaṃti vā budhyaṃti vā 識省
saṃjānante 念知
saṃjānanti 解知
saṃjanayitvā 作
saṃjānīyāt 領知
saṃjānīyuḥ 諦觀
saṃjāti 等生
saṃjaya 散脂
saṃjīv 等活
saṃjīva 等活地獄
Saṃjīva-naraka 等活地獄
saṃjīvane mahā-narake 等活地獄
saṃjñ 執
saṃjñā 假建立, 假想, 假立, 僧若, 名, 名字, 名想, 名爲, 名號, 心, 思, 思想, 悟, 想, 想念, 想蘊, 意, 智見, 相, 看, 立名, 等解了, 蘇, 號, 覺, 觀, 謂, 願
saṃjñā-gata 妄想顚倒
saṃjñā-graha 著想
saṃjñā-grāha 顚倒
saṃjñā-granthi 妄想顚倒
saṃjñākāra 想行
saṃjñā-karaṇa 作想
saṃjñā-kṛta-bandhana 虛妄顚倒
saṃjñāna-skandha 想蘊
saṃjñā-nirodha 想滅
saṃjñântara-viśeṣa 名別
saṃjñāpanatā 曉悟
saṃjñā-parikalpa 妄想分別
samjñăpayati 了解
saṃjñāpayati 化
saṃjñapayati 實解
saṃjñāpayati 實解
saṃjñapayati 曉喩
saṃjñāpayati 曉喩
saṃjñapayati 辭謝
saṃjñapta 曉喩
saṃjñaptim anuprayacchati 諫誨
saṃjñaptiṃ pratigṛhṇāti 受謝
saṃjñaptim...anuprayacchati 懺謝
saṃjñapyamāna 諫謝
saṃjñā-saṃketa 假想施設
saṃjñā-skandha 想蘊
saṃjñā-upaga 愛想
saṃjñā-vedanā 想受
saṃjñā-vedayita 想受
saṃjñā-vedayita-nirodha 想受滅
saṃjñā-vedayita-nirodha-asaṃskṛta 想受滅無爲
saṃjñā-vedayita-nirodha-samāpatti 滅受想定
saṃjñā-vedita 想受
saṃjñā-vedita-nirodha 想受滅, 滅受想定, 無心定
saṃjñā-vedita-nirodha-samāpatti 滅受想定
saṃjñā-vijñāna 識相
saṃjñā-viniveśa 立名
saṃjñeya 散脂
sāṃjñika-sāttva 有想有情
saṃjñitva 想
saṃjñôtpanna 得名
saṃkakṣikā 竭支, 僧却崎, 僧祇支, 僧竭支, 僧脚欹迦, 祇支
saṃkala 鎖
śaṃkala 鎖
saṃkalana 合數, 和合, 數, 異名, 禁戒, 算, 能數, 集
saṃkalayya 攝
saṃkalikā 鎖
śaṃkalikā 鎖
saṃkalpa 分別, 大願, 尋, 心, 志, 念, 思念, 思惟, 思想, 想念, 想習, 意解, 智, 正思惟, 疑網, 覺, 覺觀, 計度, 願
saṃkalpa-bala 分別力
saṃkalpa-mātra 暫思惟
saṃkalpita 分別
saṃkampita 震動
saṃkara-kalakalā 喧雜
saṃkara-śodhayeyu 繕治
saṃkāra-śodhayeyu 繕治
sāṃkarya 亂
sāṃkārya 亂
sāṃkarya 散
sāṃkārya 散
sāṃkāśya 光明
saṃkaṭa 厄難, 周障, 嶮難, 恐怖, 辛, 迫迮, 迮, 難
saṃkaṭayati 擣
sāṃkathya-viniścaya 論議決擇
saṃketa 世俗, 世流布語, 假, 假名, 假立, 假設, 名字, 和合, 施設, 表示, 顯
sāṃketika-duḥkha-hetu 世俗苦因
sāṃketika-jñāna 世俗智
saṃkhya 數
saṃkhyā 數
saṃkhyā-gaṇita 數
sāṃkhya-pakṣa 數論
sāṃkhya-vāda 僧佉
saṃkhya-vada 僧佉派
sāṃkhya-vāda 數論
saṃkhya-vada 數論派
saṃkhyeya 數
saṃkleśa 不淨, 和合, 垢, 塵勞, 塵欲, 惱亂, 有垢, 染, 染惱, 染汚, 煩惑, 煩惱, 穢汚, 雜染, 雜染者, 難
saṃkleśa-lakṣaṇa 染相
saṃkleśa-nivṛtti 雜染還滅
saṃkleśa-pakṣa 染品
saṃkleśa-pakṣa-prātipakṣika 對治
saṃkleśa-pakṣya 雜染品
saṃkleśayati 所惱
saṃkleśo vyavadānaṃ ca draṣṭavyam 有染淨
saṃ-kliś 惱亂
saṃkliṣṭa 垢, 有染汚, 染, 染汚, 染著, 汚, 雜染
saṃkliṣṭa-citta 雜染心
saṃkliṣṭaṃ-dānam 雜染施
saṃkliṣṭatā 染相
saṃkliṣṭṛ 染者
saṃkoca 合, 屈, 怖畏, 怯劣, 恐怖, 沈沒, 破, 退沒
saṃkocana-prasāraṇa 屈伸
saṃkoṭayati 擣
saṃkramaṇaka 遊行
saṃkrāmaṇī 還
saṃkrāmita 取合
saṃkrānti 來去, 分, 去行, 得度, 流轉, 移轉, 轉, 轉至, 遷, 遷流
saṃkrāntitā 移轉
saṃkrīḍataḥ saṃkilikilāyamānasya 戲笑
saṃkrīḍate 嬉戲
saṃkṣepa-nirdeśa 略說
saṃkṣepa-prathana 卷舒
saṃkṣepataḥ 略說
saṃkṣepatas 略
saṃkṣepato deśitaḥ 略而說之
saṃkṣepatodeśitaḥ 略說
saṃkṣepeṇôktam 略說
saṃkṣepeṇôktiḥ 略說
saṃkṣepôkti 略說
saṃkṣipta 攝, 極略, 狹, 略, 略說, 聚, 集
saṃkṣiptāni cittāni 攝心
saṃkṣiptena 取要言之
saṃkṣīptena 略說
saṃkṣobha paścima 最末世
saṃkṣobha-kaṣāya 穢濁
saṃkṣobhita 惑亂
saṃkṣobhya 憤發
saṃkṣubdha 瞋
saṃkula 和合
saṃkuñcana 屈
saṃkuñcayati 閉
saṃkusumita 華
saṃkusumita-rāja-tathāgata 開敷華王如來
saṃkuṭayati 擣
samlagnikā 叉
saṃlagnikā 連
saṃ-lakṣ* 等解了
saṃlakṣaṇā 解了
saṃ-lakṣaya (den.) 心念
saṃlakṣayati 惟忖
saṃlapitavya 談論
saṃlīna 怯弱
saṃlīyana 怯軟
saṃlīyate 捨
saṃlulita 亂
saṃmānanāṃ-karoti 恭敬供養
saṃmānanīya 行思
saṃmanta 差
saṃmantavya 差
saṃmantrita 教
saṃmantrya 說
saṃmārjana 拭
saṃmārjanī 拭
saṃmarṣaṇa 忍
sammata 三末多
saṃmata 似, 共許, 同意, 名, 名字, 尊敬, 差, 忍, 想, 所許, 拜, 聽
saṃmīlita 閉塞
saṃmiñjita 屈
sāṃmiñjita 屈
saṃmita 量
saṃmodana 慶悅
saṃmodanī-vāc 慰喩語
saṃmodayati 歡喜
saṃmodika 善友
saṃmoha 愚惑, 愚癡, 愚迷, 無明, 無知, 癡, 癡冥, 癡迷, 癡闇, 等愚, 迷, 迷謬
saṃmoha... bhoti 忘錯
saṃmohanīya 幻惑
saṃmṛṣṭa 掃
saṃmuḍha 愚癡
saṃmūḍha 愚癡, 有愚癡者, 無智, 疑, 癡, 癡人, 癡闇
sammūdha 迷
saṃmūḍha-buddhi 癡
saṃmukha 前, 對, 對面, 現前, 現在前, 面現, 面自
saṃmukham (upadarśayitvā) 目自
saṃmukhāvasthita 現在前
saṃmukha-vinaya 現前毘尼
saṃmukhi-√kṛ 得現前
saṃmukhībhāva 現
saṃmukhī-bhāva 現來, 現前, 現在前, 現行, 現證, 生
saṃmukhībhāva 行
saṃmukhī-bhāva 起
saṃmukhībhāva-lābha 現成
saṃmukhī-bhūta 現前, 現在, 現在前, 現行
saṃmukhībhūta 目下
saṃmukhī-bhūta 面王
saṃmukhībhūte 已有
saṃmukhī-kuryāt 可生
sāṃmukhya 現
saṃmuṃjīta 共宿
sammūrcchati 依託
sammūrcchita 依託
saṃmūrcchitâbhūt 充遍
saṃmuti 羯磨
sammutthāna 發起
saṃnāhaṃ saṃnahyati 被弘誓鎧
saṃnahana 被甲
saṃnāha-saṃnaddha 僧那, 僧那僧涅, 弘誓
saṃnāmayati 調順
saṃ-ni-√rudh 能遮
saṃ-ni-√viś 安其所
sam-ni-√yuj 勸令修習
saṃnicayaṃ gacchati 造集
saṃnidhānārtha 於格
saṃnidhānârthaḥ 所依聲
saṃnidhi-kāra-bhojana 宿食
saṃnidhi-prāpta 貯畜
sāṃnidhya-mātra 在
saṃnihita-bhojana 宿食
samnikarsa 合
saṃnikṛṣta-mukha 近門
saṃnipāta 共, 合, 和, 和合, 會, 生, 病, 相對, 聚集, 衆, 集, 集會
saṃnipāta-ja 和合生
saṃnipātana 來會
sāṃnipātika 和合
saṃnipatita 來, 來會, 來集, 倶, 倶來, 周旋, 和合, 聚, 集, 集會, 雲集
saṃnipātya 幷會
saṃniruddha 纏
saṃniśraya 依, 依止, 所依, 所依止, 爲依止, 爲所依止
saṃniśraya-dāna 作所依
saṃniśrayādhiṣṭhāna 依止處
saṃniśrayâdhiṣṭhāna 依處
saṃniśrita 住, 依, 依止, 依生, 持, 計著, 貪
saṃniśrityādhiṣṭhāna 依止處
saṃniṣṭhāpana 決定
saṃniveśa 住, 依, 依止, 依處, 合會, 和合, 因緣和合, 安住, 安布, 形相, 形量, 所居, 處, 衆生, 集會
saṃniveśanā 安置
saṃniviṣṭa 住, 依附, 備足, 在, 安布, 安立深固, 聚集, 著, 起
saṃniviṣṭatā 悉備足
saṃniyoga 合
saṃniyojayati 勸令修習, 安處, 成就, 授, 正安處, 能正安立, 能正安處
samohatā 闇癡冥
samôtpatti 倶生
saṃpad 修行, 具, 具足, 具足修滿, 善, 圓, 圓滿, 德, 成就, 果, 示現, 究竟, 義, 興, 莊嚴, 行
saṃpada 具足
saṃpāda 成辦
saṃpada 最勝
saṃpādaka 能辦
saṃpādana 作, 修行, 具, 悉具, 成, 成就, 成滿, 成立
saṃpādanatā 能成辦
saṃpadin 具足
saṃpadyate 能成辦
saṃpakva 已熟
saṃpakva-mati 已熟
saṃpanna 充實, 具, 具足, 具足者, 利物, 圓滿, 彌滿, 成就, 成立, 有者, 極鮮白, 滿足, 盛, 相應, 眞正, 著
saṃpannasya vastrasya 極鮮白衣
saṃpanna-vipannatā 盛衰
sāmparāyika 當作
sāṃparāyika 當來成佛
saṃ-pari-√mṛj 抹
saṃparīkṣā 等解了
saṃparimārjayati 摩觸
saṃparipṛṣṭa 請問
saṃpaśyamāna 見
saṃpaśyanta 觀見
saṃpaṭṭhika 發趣
saṃpatti 三拔諦, 三跋致, 三跋諦, 具, 具足, 合會, 圓滿, 富樂, 成, 成就, 成熟, 成辨, 榮, 樂具, 淸淨之行, 盛, 福, 究竟, 與, 興, 興盛, 遂, 隨應
saṃpatti-kāla 成
saṃpatti-vipatti 興盛衰損, 興衰, 遂不遂
saṃpīḍyate 壞
sam-pra-√hṛṣ 慶慰
saṃ-pra-√muh 迷亂
saṃ-pra-√muṣ 忘失
saṃ-pra-√viś 得聞
saṃ-pra-√vṛt 得起
saṃprabuddha 正覺
saṃpradālayati 裂
saṃpradāna 施與
sampradānaṃ 所爲聲
sāmpradānika 爲格
saṃpradhāryate 可說
saṃpradhī 慧
saṃpradīpayati 慶喜
saṃpradīpta 然
saṃprāgata 等供
saṃpragraha 善攝
saṃpragrāhaka 擧恃
saṃpragṛhīta 策勵
saṃpraharṣaka 喜, 心生歡喜, 慶喜, 生歡喜
saṃpraharṣaṇā 令其歡喜
saṃpraharṣanī 慶慰
saṃpraharṣayatām 慶慰
saṃpraharṣayati 令其歡喜, 喜, 慶喜, 慶悅, 慶慰, 生歡喜心
saṃpraharṣayitavya 慶慰
saṃpraharṣayitvā 慶慰
saṃprajāna 正了知, 正念, 正智, 正知, 正解
saṃprajānad-vihāritā 正知而住
samprajanya 正知力
saṃprajanya-bala 正知力
saṃprajvālayām āsa 蛇維
saṃprajvālayati 燒
saṃprakalpyate 分別
saṃprakampana 震動
sam-pra-kāś 開示
saṃprakāśa 開示
saṃprakāśaka 開示
saṃprakāśayati 演說, 照, 爲開顯, 示導, 說, 開導, 開顯, 顯, 顯示
saṃprakāśayiṣyanti 班宣
saṃprakāśayitṛ 能照
saṃprakāśayti 開示
saṃprakāśita 所開, 正善開示, 演散, 演說, 照了, 誦念, 說, 顯現
saṃprakāśitavat 說
samprakhyāna 了別
saṃ-pra-kīrtaya (den.) 觀行
saṃpramoṣa-dharma 忘失法
saṃpramuṣyate 忘失
saṃprāpaṇâśaya 證
saṃprāpayāmi 纏綿
saṃprāpta 三鉢羅佉哆, 到, 善至, 所得, 所至, 時至, 獲得, 至
saṃprapūraṇa 圓滿
saṃprārpaṇa 給施
saṃprasajyate 立爲
saṃpraśamana 消除
saṃprasārita 散
saṃprasthita 作, 修行, 去, 向, 學, 安住, 往, 所趣, 發, 發趣, 等趣, 行, 趣
saṃpratāḍana 擊
sāṃprata-kāla 現
saṃpraticchādana 蓋
saṃpratigrahītṛ 信受
saṃ-prati-iṣ 領受
saṃpratipatti 正行
saṃpratîṣ 受持
saṃ-pratiṣ 障礙
saṃ-pratîṣ(√iṣ) 隨
saṃpratyaya 信, 信受, 信心, 信解, 正信, 決定信, 顯
saṃpratyaya-jananā 生淨信
saṃpratyaya-jāta 生信
saṃpratyāyana 顯了
saṃpratyayâvaraṇa 信解障
saṃpratyayita 可信
saṃpratyeṣaka 求
saṃpratyeṣaṇa 受
saṃpravādana 擊
saṃpravārayati 供給
saṃpravarjana 離
saṃpravartika 生
saṃpravedayati 顯示
saṃpraveśayet 擧著
saṃprayoga 共相應, 會, 相應, 相應法, 相續, 繫, 遇
saṃprayogatas 相應
saṃprayoga-vedanīyatā 受相應, 相應受
saṃprayogeṇa kuśalāḥ 相應善
saṃprayogin 相應
saṃprayojana 結
saṃprayujyate 相應
saṃprayukta 共相應, 應, 懷, 所屬, 所繫, 相應, 相應法, 繋屬, 繫, 繫屬, 行
saṃprayuktādharmāḥ 相應
saṃprayukta-hetu 相應因
samprayuktānām...dharmāṇām 相應法
saṃprayukta-viprayukta 相應不相應
saṃpṛcchati 反問
saṃprekṣita 瞻仰
saṃpreṣaṇa 遣
saṃpreṣayati 趣
saṃpreṣeṇa 至
sāṃpreya 應
saṃpreya 應爲
sāṃpreya 聽
sāṃpreya-gāmin 能趣
saṃpūjayati 供養
saṃpūjya 供養
saṃpuraskṛtya 向
saṃpuraṣkṛtya 現作
saṃpūrṇa 充足, 具, 具足, 圓, 圓滿, 悉成滿, 極成滿, 滿足
saṃpūrṇa-bhoga 有財
sampūrṇa-karuṇâṅga 大悲周遍
saṃpūrṇa-pramāṇa 量圓滿
saṃpūrṇatara 圓
saṃpuṣpita 開敷
saṃpuṭa 三補吒
saṃpuṭântara 內心
saṃrajyate 起著
saṃrakṣaṇa 護
saṃrakṣita 守護, 將護, 所護, 持, 欽仰, 護
saṃrakṣya 愛念救護
saṃrakta-citta 愛染心
saṃrambha* 動搖
saṃrañjanī 喜
samṛddhi 勝事, 圓滿, 如意, 富樂, 山, 得, 成, 成就, 樂, 生, 皆悉成就, 自在, 隆盛
saṃśamaka 息滅
saṃśamanatā 療
saṃśamayati 息
saṃśamitu-kāma 欲除
saṃśānta 靜息
saṃsāra 世, 世間, 僧娑洛, 分段身, 有, 流轉, 流轉生死, 海, 無始生死, 生死, 生死之苦, 生死法, 生死流轉, 生死輪轉, 輪囘, 輪廻, 輪轉, 輪迴, 轉輪, 遊行
saṃsāra eva nirvāṇam 生死卽涅槃
saṃsāra-avacarin 生死中
saṃsāra-dharma 生死法
saṃsāra-kāntāra-mārga 生死曠野嶮道
saṃsāra-kāya 生死身
saṃsāra-mahârṇava 生死海
saṃsaraṇa 生死
saṃsāra-nirvāṇa 生死涅槃
saṃsāra-nirvāṇa-samatā 世間涅槃平等
saṃsāra-nirvāṇâsaṃbhinna 生死涅槃無二無別
saṃsārâparityāga 不捨衆生
saṃsāra-pravartaka 住世間
saṃsāra-sāgara 生死海
saṃsāra-sāgarâvagāhana 度生死海
saṃsāra-srotas 生死, 生死流, 生死道, 輪迴
saṃsāra-vinivarti 度生死
saṃsāre saṃsaratā 流轉生死
saṃsāre---saṃsarataḥ 生死流轉
saṃsarga 共合
samsarga 合
saṃsarga 合, 合時, 和合, 喧嘩, 憒鬧, 所合, 擾亂, 會, 相應, 相雜, 習俗, 習近, 聚集, 衆集, 親, 親近, 觸, 諠雜, 近, 雜住
saṃsarga-bhūmi 螯閙
saṃsarga-doṣa 過患
saṃsargaṃvrajanti 合
saṃsarga-viveka 遠離憒鬧
saṃsārin 輪轉
saṃśaya 狐疑, 沈吟, 猶豫, 疑, 疑心, 疑悔, 疑惑, 疑慮, 疑網
saṃśaya-hāni 斷疑
saṃśaya-jaha 斷疑
saṃśaya-kaukṛtya 疑悔
saṃśaya-prāpta 疑惑
śaṃsayati 說
saṃśaya-vimati 疑惑
saṃśaya-vinaya 斷疑
saṃśaya-vipratisāra 疑悔
saṃśayôpacchedana 斷疑
saṃsevate 交啓
saṃsevin 親近
saṃshaya 猶疑
saṃsiddhi 成就
saṃsiddhika 自然
samskāra 僧塞迦羅
saṃskāra 功用, 所作, 所行, 有, 有爲, 有爲法, 有爲行, 業行, 爲作
saṃskara 生死
saṃskāra 生死, 行, 行勢力, 行支, 行蘊, 諸行, 資助
saṃskāra duḥkhatā 行苦
saṃskāra-buddhi 行覺
saṃskāra-duḥkha 行苦
saṃskāra-gata 有爲
saṃskāra-gati 生死
saṃskāra-grahaṇa 言行
saṃskāra-janma 行生
saṃskāra-mātraka 唯有諸行
saṃskāra-mātrakam etat 唯有諸行
saṃskaraṇa 修治
saṃskārāṇām 一切有爲法
saṃskāra-naya 諸行法
saṃskāra-nirodha 行滅
saṃskāra-parīkṣā 觀行
saṃskāra-pradhāna 行勝
saṃskārâsaṃskṛtatva 有爲無爲
saṃskāra-saṃtati 諸行相續
saṃskāra-skandha 行蘊
saṃskāra-skandha-saṃgraha 行蘊攝
saṃskṛta 作, 和合, 有爲, 有爲法, 有爲諸法, 行, 諸行
saṃskṛtā vimuktiḥ 有爲解脫
saṃskṛtādharmāḥ 有爲
saṃskṛta-dharmāh 有爲法
saṃskṛtādharmāḥ 有爲法
saṃskṛta-grahaṇa 有爲名
saṃskṛtaḥ-saṃsāraḥ 有爲世間
saṃskṛta-lakṣaṇa 有爲, 有爲法, 有爲相, 相, 行相
saṃskṛtam...nirvāṇam 有爲涅槃
saṃskṛta-phala 有爲果
saṃskṛta-śūnyatā 有爲空
saṃskṛtasya vastunaḥ 有爲事
saṃskṛtatva 有爲
saṃśliṣṭa 和合
saṃśliṣyati 現生
samsṅgin 相應
saṃśobhita 莊嚴
samśodhaka 止息
saṃśodhana 作淸淨
saṃsparśa-ja 觸
saṃsparśana 觸
saṃspṛṣṭa 觸證
saṃśrāvaṇa 令聞
samśrāvitaka 聽受者
samśraya 依止
saṃśraya 依附
saṃśrayatva 依
saṃśrita 依止
samśrita 依處
saṃsṛjyamāna 合時
saṃsṛṣṭa 共有, 合, 所繫, 所雜, 染, 混, 相應, 觸
saṃsṛṣṭā 近住
saṃsrsta 雜
saṃsṛṣṭa 雜糅
saṃsṛṣṭa-lakṣaṇa 雜相
saṃsṛṣṭatva 合
saṃsṛṣṭa-vihāritā 樂相雜住
saṃstara 坐具, 坐臥具, 布, 座, 散, 敷, 蓐, 褥
saṃstaraṇa 座
saṃstaraṇaka 褥
saṃstarika 敷座
saṃstava 串習, 問訊, 數習, 親, 親近, 讚歎
saṃstavitvāna 稱詠
saṃsthā 隨住
saṃsthâgāra 大殿
saṃsthāna 住, 如, 幖幟, 形, 形狀, 形相, 形色, 形貌
saṃsthana 形量
saṃsthāna-rāga 形貌欲
saṃsthāna-rūpa 形色
saṃsthāpayitvā 勸助
saṃsthāsyate 存立
saṃstheya 安布
saṃsthita 住, 安, 安住, 有, 正安住, 處, 變爲, 趣求
saṃsthiti 住處
saṃsthito'bhūt 化成
saṃstīrya 敷
saṃstuta 串習, 慣習, 數習, 熟, 知識, 稱, 親厚, 親友, 識
saṃstutāḥ sapraṇayāḥ 親厚
saṃstutaka 引說
saṃstutaṃ vijñair 明立
saṃstutikā 知友
samśuddhi 淸淨
saṃśuddhi 淸淨
saṃśuṣka- 枯燥
saṃsveda-ja 濕生
saṃsveda-jā yoniḥ 濕生
saṃsvedajā-yoni 濕生
saṃtāna 心, 性, 相狀, 相續, 衆生, 行列, 身
saṃtānâbheda 身無差別
saṃtānâbhinna 身無差別
saṃtāna-samudbhava 續生
saṃtānatas 依相續
saṃtāna-vartin 相續生
samtāpa 火所燒
saṃtāpa 熱惱
saṃtāpana 調練
saṃtāpanīya 調練
saṃtapta-manas 憂悲
saṃtapye 灼愓
saṃtāraṇa 導御
saṃtāraṇatā 令度
saṃtarpayati 令充足, 令飽滿, 滿足, 飽, 飽滿
saṃtarpayati... jātipramāṇataṃ gacchanti 滋育
saṃtarpayet 豐足
saṃtarpayiṣyāmi 充潤
saṃtarpayiṣye 充潤
saṃtati-pravṛtti 相續生
saṃtati-samārūḍha 相續逼切
saṃtīraṇa 推求
saṃtīraṇā 觀察
saṃtīrita 思
saṃtīrṇa 越
saṃtiṣṭhate 能正安住
saṃtoṣa 知足
saṃtoṣaṇa 喜, 愛敬, 慰喩, 歡喜, 歡悅, 滿足, 等喜, 適悅
saṃtoṣaṇīya 歡喜
saṃtoṣayati 歡喜
saṃtrāsaka 怖
saṃtrāsam ā-√pad 怖
saṃtrāsam āpadyate 有怖畏
saṃtrāsam āpatsyaṃti 驚疑
saṃtrāsana 怖畏
saṃtrasta 驚畏
saṃtuṣṭi-karin 喜
saṃtuṣto-deva-rājaḥ 珊覩史多天王
sam-uc-√chid 斷壞
samuccheda 所滅, 斷, 斷壞, 斷除, 永斷, 滅, 絕
samucchedana 斷
samucchedika 休廢
samucchidyate 被斷
samucchina 永滅無餘
samucchinna 已斷, 斷, 斷已, 棄捨, 永斷, 滅
samucchinna-kuśala-mūla 斷善根, 斷善者
samucchinnāni kuśala-mūlāni 斷善根
samucchinnānikuśala-mūlāni 斷善根
samucchrāya 勝事
samucchraya 化身, 尊位, 最末後身, 極尊貴位, 榮, 蔭蓋, 身, 量, 高
samucchrāya 高
sam-ud-√i 聚集
sam-ud-a√gam 圓滿證
samudācāra 作, 作意, 因, 得起, 所行, 數行, 現在前行, 現行, 生, 生起, 發, 習, 行, 起, 起行, 造行, 集, 集起
samudācāratā 行
samudācāra-vaśa-vartitā 能現行自在轉
samudācaritatta 數
samudāgacchanti 得圓證
samudāgama 修, 修證, 具足, 功德, 圓證, 尋, 得, 成, 成就, 成辨, 所行, 所證, 所集, 果, 正勤, 歸, 眞修
samudagama 知
samudāgama 究竟, 習, 習起, 能圓滿證, 能圓證, 能成辦, 能證, 至, 證, 證入, 集
samudāgata 修學, 修行, 得, 得智慧, 成就, 所修, 所集, 所集成, 滿足, 生, 眞修, 證得
samudāhāra 演說
samudāhāraka 語
samudān tavat 圓滿
samudānayana 修, 具, 合, 引導, 積累, 集
samudānāyayati 求
samudānayita 成辨
samudānetavya 取
samudānetṛ 集者
sam-ud-ā-nī 精勤修習
samudānīta 已證, 得, 所集, 習, 習所成, 聚, 造行, 集
samudānīta-gotra 習種性
samudānitavat 圓滿
samudānītavat 成
samudāniya 合集
samudāpana 讚勵
samudaya 三牟提耶, 作因, 依, 合, 和合, 和合生, 生
samudāya 總
samudāya 聚
samudaya 聚諦
samudāya 聚集
samudaya 苦集, 起, 集, 集會, 集聖諦, 集起
samudayâkāra 集相
samudaya-satya 集
samudayasatya 集聖諦
samudaya-satya 集諦
samudayāstaṃga 起盡
samudaye-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 集法忍
samudaye'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 集類忍
samuddhāta 永拔
samudgata 出, 出生, 成就, 最勝, 涌出, 無上, 生, 盛, 積, 等起, 起, 超, 踊出, 高出
samudgatatva 平等出現
samudghāta 壞, 摧伏, 摧滅, 斷, 斷除, 殺害, 永害, 永斷, 永盡, 消, 滅, 被害, 遠離, 除
samudghāṭa 除
samudghāta 除滅
samudghāṭana 開
samudghāṭin 除
samudīrita 所引
samudīrṇā 動
samudita 具, 具足, 和合, 增, 總, 聚, 藏
samudra-kaccha 海岸
samudra-madhya 海淵
samudra-tīra 海岸
samudravat 如海
sāmudrika 海岸
sam-ud-tij 讚勵
samudvānta 散
samūha 和合
saṃūha 積聚
samūhatva 合
samukarī 普散
samukti 總說
samūla 相應
samullokita 觀
samupa- 依
sam-upa-√yā 隨
samupādanīya 取
samupanāmayāmāsa 貢上
samupanikṣipta 在
samupārjita 所得
samupasthāpayati 發起
samupasthāpita 所等起
samupasthita 臨
sam-upêkṣ (√īkṣ) 棄捨
samupekṣa 捨
samupekṣā 除捨
samupekṣaka 捨
sam-ut-√kṣip 擧
sam-ut-√sṛj 棄捨
samuthāpika 成
sāmutkarṣika 增進
samutsarga 施
samuttejaka 讚勵
samuttejana 讚勵
samuttejanī 讚勵
samuttejayatām 讚勵
samuttejayitvā 讚勵
samutthāna 出, 募, 因, 等起, 緣起, 起, 集起
samutthāneṇa-kuśalāḥ 等起善
samutthāpanatā 發起
samutthāpita 所發, 所等起, 所起, 有, 發, 發起, 造
samutthita 所得, 所生, 所等起, 所起, 發, 發起, 起
samuttīrṇa 超
saṃvak 直
saṃvala 直
saṃvara 三跋羅, 制止, 善戒, 守, 守護, 律, 律儀, 戒, 持戒, 禁戒, 護, 護戒, 防護
saṃvaraḥ karaṇīyaḥ 決定防護
saṃvara-karaṇīya 禁戒
saṃvara-lābha 得戒
saṃvaraṇa-prahāṇa 律儀斷
saṃvara-prāpti 得戒
saṃvara-samādāna 受戒
saṃvara-sthāyin 安住律儀
saṃvaratā 堅持禁戒
saṃvardhaka 育
saṃvardhika 長養
saṃvardhita 增, 增長, 所集, 生育, 長養, 養
sāṃvarika 律儀
saṃvarjaṇa 厭離
saṃvarṇanatā 歎
saṃ-varṇaya (den.) 讚嘆
saṃ-varṇaya (den.). 諮嗟
saṃvarṇeya 歎譽
saṃvarôtpatti 發戒
saṃvarta 壞, 壞劫, 壞相, 怖, 成, 敗, 散壞, 有壞, 破壞
saṃvartaka 出生
saṃvartamāna 正壞
saṃvartanā 斷除
saṃvartanīya-karman 能感
saṃvartante 能令
saṃvartanyaḥ...tisraḥ 三災
saṃvarta-siddha-kalpaḥ 空劫
saṃvartate 能證
saṃvarta-vivarta 成壞
saṃvarta-vivarta-kalpa 成壞劫
saṃvartu-kāma 供養
saṃvāsa 住, 共住, 同住, 同居, 同止, 布薩, 所居, 會, 止住, 處, 行欲, 親近
saṃvāsa-anvaya 共住多時
saṃvasana 住
saṃvasat 和合
saṃvasati 共住
saṃvaseya 共宿
saṃvāsin 住
saṃvastavya 應共住
saṃvedya 領納
saṃvega 厭, 厭怖, 厭惡, 厭離, 厭離心, 怖畏, 憂惱, 紛擾, 速疾, 遠離
saṃvegamāpadyate 離
samvejana 厭心
saṃvejita 起厭心
saṃveṣita 住
saṃveṣṭa 纏繞
saṃveṣṭayati 遶
saṃ-vi-√dhā 議
saṃvibhāga 供給, 分, 平等而分布, 惠施, 捨, 施, 法施
saṃvibhāga-śīla 性
saṃvibhajana 施
saṃ-vid 現有
saṃvida 悟
saṃvidhā 方便
saṃvidita 正知
saṃvidyamāna 現有
saṃvidyamāne 若有
saṃvidyante 現有
saṃvij 生厭
saṃvīta 具
saṃvitti 思惟
saṃvṛddha-karuṇa 增長悲愍
saṃvṛta 密護, 律儀, 戒, 持戒, 攝護, 有護, 藏, 護, 閉, 防, 防禁, 防護
saṃvṛta-ātman 能自防禁
saṃvṛti 三佛栗底, 世, 世俗, 世俗法, 世俗說, 世說, 世諦, 俗, 假, 律儀, 施設, 生死, 護
saṃvṛti-jñāna 世俗, 世俗智, 世智, 俗, 俗智, 等智
saṃvṛti-pada-sthāna 世諦
saṃvṛti-sat 世俗, 世俗諦, 俗有, 俗諦, 施設有
saṃvṛti-satya-dharmatā 世諦第一義諦
saṃvṛti-vaśāt 隨順世間
saṃvṛtta 出, 到, 受, 圓, 圓滿, 壞, 成滿, 生, 長, 長大
saṃvṛtta-m-abhūt 化成
saṃvṛtti-satyatva 世俗諦
samvṛtti-satyatva 俗諦
saṃvṛtto bhavati tathāgata-kule 長如來家
samyag ākhyātāḥ 正說
samyag evôpaparīkṣate 正觀察
samyag vidūṣayati 正毀
samyag-abhilāpa 直語
samyag-ājiva 正命
samyag-ājñā 正智
samyag-ālambanī kurvat 正緣
samyag-anuṣṭhāna 正隨念
samyag-āśaya 無倒意樂
samyag-āśu 無倒速疾
samyag-avabodha 實解, 正智, 正覺, 通曉
samyag-aviparyasta 離戲論
samyag-darśikatva 正說
samyag-deśikatva 正說
samyag-dharma 正法
samyag-dharma-prakāśana 開法
samyag-dṛś 正見
samyag-dṛṣṭika 正見
samyag-jñānin 正智
samyag-manasikāra 正思惟
samyag-mati 正思惟
samyag-nirāmiṣa-citta 無染心
samyag-upanidhyāna 正思惟
samyag-upasthita 正現在前
samyag-upāya 正方便
samyag-vadamāna 正語
samyag-vāk-karmāntâjīva 正語業命
samyag-vīrya 正精進
samyag-vyapadeśa 正教
samyag-vyavacāraṇa 正觀察
samyag-vyavalokita 正解
samyag-yoga-kriyā 正勤修學
samyak 三藐, 以正言, 具足, 勝, 善, 如實, 最勝, 正, 正等, 無顚倒, 眞, 等, 能正
samyak √paś 正見
samyak cittaṃ praṇidhadhāti 自誓心發正願
samyak parigṛhītaḥ 正攝受
samyak pratividhyati 正通達
samyaka 聖
samyak-codaka 正擧
samyak-codita 正教誨
samyak-jñāna 正智
samyak-jñāna-samārambha 無顚倒智發起
samyak-karma-anta 正業
samyak-niyata-rāśi 正性定聚
samyak-parijñāna 正了知
samyak-paryeṣaṇa 能正推求
samyak-prahāṇa-vibhāga 四正勤
samyak-praṇidhāna 正願
samyak-praṇihita 正願
samyak-pratipad 勝業
samyak-pratipanna 勤修正行, 正修行, 正行, 能正行
samyak-pratipatti 教化, 正行, 正道, 直行
samyak-pratyupasthita 正現在前
samyak-pravāraṇa 正廣恣
samyak-pravāraṇā 正廣恣語
samyak-prayogatā 正加行
samyak-prayoga-vibhāga 六種正行, 正行
samyak-prāyogikaṃ jñānam 正加行智
samyak-prayukta 修正行, 正修方便, 正勤修學, 正方便, 正行
samyak-samādāpanatā 正勸導
samyak-saṃbodhi 一切種智, 三藐三菩提, 三貌糝帽地, 正智, 正眞之道, 正眞道, 正等菩提, 正等覺, 正覺, 等正覺, 等覺
samyak-saṃbuddha 三耶三佛, 三耶三佛陀, 三藐三佛, 三藐三佛陀, 三藐三沒馱, 三那三佛, 佛世尊, 佛如來, 平等覺, 正徧智, 正徧知, 正等覺, 正等覺無畏, 正覺, 正遍知, 等正覺
samyak-saṃbuddhaḥ 正遍知
samyak-saṃgraha 正攝受
samyak-saṃjñapta 以正言曉喩
samyak-saṃkalpa 正思, 正思惟, 正行, 正覺
samyak-saṃniyoga 正安處
samyak-saṃtīraṇā 正觀察
samyak-siddhi 眞有
samyak-siṃha-nāda 正師子吼
samyak-smṛti 正念
samyak-sthiti 正定
samyak-sukhena 易
samyaktvaṃ---nyāmam avakrāmati 趣入正性離生
samyaktva-niyāma-avakramaṇa 入正定
samyaktva-niyāma-avakrānti 入正性離生
samyaktva-niyatāḥ sattva-rāṣih 正定聚衆生
samyaktva-niyato rāṣiḥ 正定聚
samyaktva-parigraha 無倒攝受
saṃyama 制, 守護, 律儀, 戒, 禁戒, 護, 靜息
saṃyamana 止息
saṃyamayati 止息
saṃyamayya 能止息
samyoga 依
saṃyoga 依, 倶, 合, 合會, 和合, 會, 會合, 有, 相應, 結, 給侍, 繋屬, 繋縛, 繫, 繫屬, 繫縛, 聚, 聚集, 觸, 遇
saṃyoga-dravya 結
saṃyogin 合
saṃyojana 合, 和合, 煩惱, 痛, 結, 結使, 纏
saṃyojana-bandhana 結縛
saṃyojana-dvaya 二結
saṃyojanānām 五下分結
saṃyojana-prasaṅga 結
saṃyojanīya 所繫縛
saṃyojayāmi 纏綿
saṃyukta 共, 共生, 助伴, 勤, 合, 和合, 應, 所繫, 相應, 相應法, 繋縛, 繫, 聚, 聚集
saṃyuktapiṭaka 雜藏
śanaiḥ 漸漸
śanais 漸
śanaiś-cara 鎭星
sanaraka 地獄
sanātana 不動
sanātha 有依
sa-nātha 有依
sānāthya 依怙
śaṇḍha 奄人
saṇḍha 扇搋
śaṇḍha 旃提羅
ṣaṇḍhâdi 黃門等
sandhânulepa 塗香
saṇḍhilā 羼提羅
ṣaṇḍhilā 闡提羅
śaṇḍila 羼提羅
saṅga 執著, 希求, 愛著, 所取, 所著, 染著, 欲, 滯, 礙
sāṅga 總
sāṅgana 有點
saṇghāṭī 九品大衣
saṅghāṭī 伽梨
saṇghāṭi 伽胝
sa-nidāna 有因緣
sanidarzana 現
sanimitta 有相
sāñjali 叉手
sañjāti 等生
sañjīva 等活
sañjīve mahā-narake 等活大那落迦
saṅkalī-kṛta 鉤鎖
saṅkalī-kṛtaṃ brahma-caryam 鉤鎖梵行
śaṅkara 骸骨
sāṅkāśya 僧柯者
śāṅkha 珂
śaṅkha 珂貝, 螺, 螺文, 蠡, 角貝, 角鬢, 貝, 霜佉, 餉佉
śaṅkha-śikhā 螺髻
śaṅkha-svara-samācāra 螺音狗行
śaṇkha-svara-samācāra 螺音狗行
śaṅkha-varṇa 白色
śāṅkhya 珂
śaṅkita 慮
śaṅkitatva 驚懼
śaṅku; aṅka 鉤
san-mārga 正道
san-mitra 善友
sann asaṃś ceti 有及非有
ṣaṇṇāṃ viṣayāṇām 六塵
saṇṇāṃviṣayāṇām 六境
ṣaṇ-ṇavati 九十六
sanniveśa 安立
saṅskrit 梵語
śānta 停, 冷, 善寂, 善順, 奢多, 寂定, 寂滅
sānta 寂靜
śānta 寂靜
sānta 恬怕
śāntā 捨
santa 有
santa 物
śanta 盡
śānta saddharma 寂正法
śānta-citta 勝奢摩他
śānta-dharma 寂滅法
śānta-dharmatā 寂靜
śānta-mānasa 心寂靜
śānta-mati 靜慧
śāntaṃnirvāṇam 涅槃寂靜
śānta-nirodha 滅盡
śānta-praṇīta 靜妙
śānta-praśānta 寂滅
santāpta 熾然
sântar 超外
sântara 有間
sāntara 有間
sāntara-vyantara 有異品無異品
sāntarāya 有障
śāntatā 捨
śānta-tara 極靜
santati 相續
śāntatva 寂靜
śānti 寂, 寂寞, 寂淨, 寂滅, 寂然, 寂靜, 息, 息災, 涅槃
śanti 淸涼
śānti-karī 寂靜
santikāt 從
sāntike 近處
śāntiṃ-gata 入寂滅
śānti-patha 寂靜處
śānti-prāpta sunirvṛta 善寂滅度
śānti-samādhi 寂靜三昧
śānti-svasty-ayana 安樂
śāntitva 滅
santras- 驚
sānubandha 相續
sānucāra 隨行
sānuśaya 有隨眠
sānusrava 有流
sapakṣa evāsti 同品定有性
sapakṣaikadeśavṛtti vipakṣavyāpī-anaikāntika 同品一分轉異品遍轉
sāpakṣāla 有過失
sāparādhika 得重罪
sa-parigraha 所有
saparihāra 開遮
saparitāpana 有怖
saparivartamāna 行
saparyavasthāna 纏
śapatha-hṛdaya 誓心
sāpattika 有犯
sāpekṣā 顧戀
sāphalya 有果報
saprabha 明
saprabheda 差別
sāpramādika 不放逸
sapramāṇa 有量
saprāṇaka 有蟲
sa-prāṇaka 有蟲
sa-praṇaya 親厚
saprasaṅga 傍論
sapratibhaya 有怖
sa-pratibhaya 有怖
sa-prātihārya 有神變
sapratikarman 可治
sapratisaraṇa 有依
sa-pratisaraṇa 有依怙
sapratisaraṇa 有怙
sa-pratisaraṇa 有怙
sapratisaraṇa 有所依
sapratīśatā 敬
sapratyaya 有緣
sa-pravibhāga 廣分別
saprayanta 有功用
sapta bhavāḥ 七有
sapta bhūmayaḥ 七地
sapta dhanāni 七財
sapta dhātavaḥ 七界
sapta divasāni 七日
sapta dravyāṇi 七法
sapta dṛṣṭayaḥ 七見
sapta grahāḥ 七曜
sapta mānāḥ 七種慢
sapta manaskārāḥ 七種作意
sapta māsāḥ 七月
sapta parigraha-vastūni 七攝受事
sapta sad-gatayaḥ 七善士趣
sapta saptâhāni 七七日
sapta satpuruṣa-gatayaḥ 七善士趣
sapta śītāḥ 七海
sapta sthānāni 七處
sapta sūryāḥ 七日
sapta vibhaktayaḥ 七例句
sapta vijñāna-sthitayaḥ 七識住
sapta-anitya 七種無常
saptabauddha-parṣadāḥ 七衆
saptabhis tāla-paṅktibhiḥ 七重行樹
sapta-bhūmika 七地
sapta-bodhy-aṅga 七菩提分, 七覺, 七覺分, 七覺支
saptabodhy-aṇgāni 七等覺支
saptabodhy-aṅgāni 七菩提分
sapta-bodhy-aṅgāni 七覺分
sapta-bodhy-angāni 七覺支
sapta-bodhy-bodhy-aṅga 七菩提寶
sapta-citta 七心
saptacitta-dhātavaḥ 七心界
saptacittāni 七心界
sapta-daśa bhūmayaḥ 十七地
sapta-dhā 七
saptadhā samkleśaḥ 七難
saptadhana 七聖
saptadhātavaḥ 七心界
saptādhikaraṇa-śamatha 七滅諍法
saptâdhikaraṇa-śamathādharmāḥ 七滅諍法
saptâdhikaraṇa-śamathāḥ 七滅諍
saptâha 七日
sapta-haimāḥ 七金山
saptâham atināmayāmi 乃至七日
saptâhika 七日
saptāho-rātra 七日七夜
sapta-janman 七生
sapta-karman 七羯磨
sapta-koṭī-buddha-mātṛ 七倶胝佛母
sapta-kṛt 七生
sapta-kṛtvas 七生
saptama 七
saptama-bhūmi 七住
sapta-māna 七慢
sapta-māsa 七月
saptamātṛ 七摩怛里
saptamī vijñāna-sthitiḥ 第七識住
sapta-naikāyika 七衆
sapta-nairyāṇika 七衆
saptānāṃ ratnānām 七寶
saptâṅga 七分
saptâṅga-pūja 七支
saptânuśaya 七隨眠
sapta-pada-gamana 行七步
sapta-padâśīviṣa-daṣṭa 七步蛇
sapta-prakāra 七種
sapta-pravṛtti-vijñāna 七轉識
saptaratnamaya kūṭāgāra 七寶臺
sapta-ratna-maya stūpa 七寶塔寺
saptaratnamaya stūpa 七寶寺, 七寶浮圖
saptaratnamaya... bhājana 七寶鉢
saptaratnamaya-rāja-kula 七寶宮
saptaratna-samanvāgata 七寶成就
sapta-rātra 七日
sapta-rātriṃ-divasam 七日七夜
sapta-rṣi-tārā 七星
saptāryadhāna 七聖財
saptāryāṇi dhanāni 七聖財
sapta-saṃbodhy-aṅga 七覺分
sapta-sapta 七七
sapta-sapti 日
sapta-śatāninaya-saṃgītāḥ 七百結集
sapta-śītāḥ 七香海
sapta-sthāna 七處
sapta-tathāgata 七佛
sapta-tathāgatāḥ 七如衆
saptati 七十
saptatriṃśad bodhi-pākṣika-dharmāḥ 三十七品
sapta-triṃśad-bodhi-pakṣikā dharmāḥ 三十七覺支
saptatriṃśad-bodhi-pakṣikādharmāḥ 三十七菩提分法
saptatriṃśad-bodhi-pakṣikā-dharmāḥ 三十七道品
sapta-triṃśad-bodhi-pakṣyān dharmān 三十七菩提分法
sapta-triṃśat 三十七
saptatriṃśat bodhipakṣika dharma 三十七品助道法
sapta-vidha 七
saptavijñāna-sthitayaḥ 七識住
saptôtsada 七處皆滿
saptôtsada-kāyatā 於其身上七處皆滿
sara 娑羅
śara 射
sara 箭
śara 箭
sarabha 師子
sarad 秋
śarad 秋
sarada 秋
śarada 秋
sāra-dṛḍha 堅固
śāradya-bhaya 怖, 怖畏, 怯畏, 恐怖, 畏
sa-rāgaṃ cittam 有貪心
sarāgatā 有貪
sāra-gata 骨
sāra-gatasya---jñeyâvaraṇa-pakṣyasya 在肉所知障品
sarahasya 祕密
sarajas 有塵
sāraka 堅固
sārambāṇa 有所緣
sārambaṇa 有緣
śarān...pañca 五箭
saraṇa 有諍
saraṇa 流轉
śaraṇa-gamana 三歸, 受三歸, 歸, 歸依, 歸命
śaraṇâgata 來投
śaraṇa-gata 歸
śaraṇa-gati 歸依
śaraṇaṃ gacchatam 應歸
śaraṇa-pragata 歸
śaraṇa-pratipatti-viśeṣaṇa 行差別
śaraṇatā 歸
sārasa 娑羅娑
sārasa-loman 鴻毛
sāra-saṃjñin 堅固想
sarasi-sujāta 蓮華
saras-taḍāga 池沼
Sarasvatī 辯天
sārathi 導
śarati 謝
sāravat 堅固
saraya 依
sārāyaṇīya 和合
sārdha 一時
sârdha 共
sārdhaṃ 共倶
sārdhaṃ saṃmukhaṃ 對相
sārdhaṃ-vihārin 共住
śārdūla 師子
sarga 世間, 化生, 品, 次序, 次第, 生, 起, 造化
sargaka 出生
śari 舍利
śarī 舍利
śārī 舍羅
sārīkā 舍利
śārikā 舍羅
śarīra 佛舍利, 佛骨, 依止, 像, 室利羅, 實利, 形, 形像, 形色, 攝哩藍, 界, 相, 聖軀, 舍利, 色身, 設利, 設利羅, 質, 身, 身色, 身體, 軀, 遺形, 靈骨, 骨身, 體, 體性
śarīra-bheda 捨身
śarīra-dhātu 身界
śarīra-dhātuka 身界
śarīra-gati 便利
śarīrâlambanatva 緣身
śarīraṃ duḥkham 身苦
śarīra-māṃsa 身肉
śarīra-pradeśa 身分
śarīra-prakāśa 申
śarīra-pratimā 形像
śarīra-saṃghāta 全身舍利
śarīra-stūpa 舍利塔
śarīratā 身
śarīravat 有身
śarīrâvayava 身分
śarīrika 身
śarīrin 衆生
śarkalā 瓦
śarkara 沙
sarkara 沙礫
śarkarā 石蜜
śārkara 石蜜
sarkara-kaṭhalya 沙礫
śarkara-madhu 石蜜
śarman 樂
sarpa-daivata 龍神
sarpauṣadhi 薩裒煞地
sarpiḥ-pradyotika 酥燈
sarpi-maṇḍa 醍醐
sarpir-maṇḍa 醍醐
sarpis-taila 酥油
sarpi-taila 酥油
sarṣapa-phala 芥子
sarṣapopama-kalpa 芥子劫
sârthaka 有義
sārthaka 須
sārthakya 利益
sārthavāha 商主
sārtha-vāha 商主, 商人, 導師, 導首, 賈客
sarūpa 似
sarva 一切, 一切世間, 一切所有, 一切法, 一切皆, 一切種, 僉, 僉共, 全, 徧, 悉, 所有, 擧, 普, 普遍, 極, 無量, 皆, 皆悉, 皆普, 盡, 種種, 竟, 等共, 總, 萬, 薩婆, 衆, 諸, 諸所有, 諸法, 通, 遍, 遍一切, 都
sarvā avasthā 一切分位
sarvā diśaḥ 諸方
sarva eva 咸倶
sarvā prajñā 一切慧
sarva tathāgatāhbinukha-vijñāpana-labdhi 諸佛現前三昧
sarva-acāra-mala 一切有漏法
sarva-alamba 一切境
sarva-aṅga 一切分
sarva-artha 一切種利
sarva-arthatā 一切利
sarva-ārya-pudgala 諸聖者
sarva-āvaraṇa-vimukti-lakṣaṇa 離一切障
sarva-bhadra-caryā 普賢行
sarvabhāva 一切有
sarva-bhāva 一切法
sarvābhāva 一切都無所有
sarvabhāva 諸法
sarva-bhaya 一切惡趣
sarva-bhaya-upadrava 一切憂苦
sarvabhayopadravakāntāra 險道
sarvâbhibhū 無畏
sarva-bhuj 食一切
sarva-bhūmi 諸地
sārva-bhūmika 一切地
sarva-bījakam ālaya-vijñānam 一切種子阿賴耶識
sarva-bījakam vijñānam 一切種子識
sarva-bījaka-vijñāna 一切種識
sarva-bīja-vijñāna 一切種子識
sarva-bodhi-pakṣya 一切菩提分法
sarva-bodhisattva 一切諸菩薩
sarva-buddha 一切佛, 一切覺, 一切諸佛, 一切諸如來, 諸佛, 諸佛世尊
sarva-buddha-dharma 一切佛法
sarva-buddha-dharma-deśanā-saṃdhāraṇata 持一切佛法
sarva-buddhaiḥ samam 與諸佛同
sarva-buddha-kṣetra 一切佛刹, 一切佛國土, 無際土
sarva-buddhâṅgavatī dhāraṇī 諸佛集會陀羅尼經
sarva-buddha-śaikṣya 一切佛弟子
sarva-buddha-samatā 一切佛平等性
sarva-buddha-saṃgīti 諸佛集
sarva-cetas 一切心
sarva-cetasā 專心
sarvadā...asti 恆有
sarva-deśa 一切方所
sarva-dharma 一切
sarvadharma 一切法
sarva-dharma 一切法
sarva-dharma 諸法
sarva-dharmā anātmānah 一切法無我
sarva-dharma-abhisaṃbodhi-vaiśāradya 一切智無所畏, 等覺無畏, 諸法現等覺無畏
sarva-dharmâbhisaṃbodhi 知一切法
sarva-dharmâbhisambodhi-vaiśāradyaṃ 正等覺無畏
sarva-dharma-gatiṃgata 通達一切法
sarva-dharmāḥ 無願
sarva-dharmāḥ anityāḥ 一切法皆無我
sarva-dharmaiśvarya-bala 一切法中得自在力
sarva-dharma-nairātmya 一切法無我
sarva-dharmāṇāṃ bhūta-nayaḥ 諸法實相
sarva-dharmāṇāṃ dharmatā 諸法實相
sarva-dharmāṇāṃdharmatā 諸法實相
sarva-dharmāṇāṃprakṛtiḥ 法性
sarva-dharma-naya-kuśala 門
sarva-dharma-paramārthāvatāra-jñāna 一切法第一義智, 入一切法第一義智
sarva-dharma-parikṣā 觀法
sarva-dharma-pratilambha 得一切法
sarva-dharma-samatā 一切平等
sarva-dharma-saṃjñā 一切諸法想
sarvadharma-śūnyatā 一切法空
sarva-dharma-śūnyatā 諸法皆空, 諸法空
sarva-dharma-svabhāva 諸法自性
sarva-dharma-tathatā 一切法如, 一切法門, 諸法實相
sarva-dharma-vaśa-vartin 於一切法而得自在
sarva-dhātu 一切界
sarva-dhātuka 一切界
sarvādhiṣṭhāna 一切依處
sarvâdhva-ga 通三世
sarvâdhvaka 三世
sarva-dhyāna 一切靜慮
sarvādīnavānuśaṃsa 一切過患及與功德
sarva-doṣa 衆過患
sarva-dṛṣṭi 諸見
sarva-dṛṣṭi-gata 一切見趣
sarva-duḥkha-prakāra 衆苦
sarva-gāmin 遍行
sarva-gatatva 遍
sarva-gati-hetu 一切趣因
sarva-guṇa 一切功德
sarva-guṇalaṃkāra-vyūha 一切淨功德莊嚴
sarva-guṇâlaṃkāra-vyūha 衆德本嚴淨三昧正定
sarvair buddha-guṇaih 佛功德
sarva-jagad-upajīvya 衆生
sarva-jagat 一切衆生
sarva-jagat-pāra-gata 度諸衆生
sarva-janman 一切生
sarva-jña 一切智人
sarvajña 一切智者
sarvajña 薩云若, 薩伐若, 薩婆若, 薩婆若多, 薩婆若那
sarvajñā 薩般若
sarvajña 薩藝然
sarvajñā 諸佛
sarvajña-bala 一切智
sarvajña-bhūmi 一切智地
sarvajña-dharmatā 一切智
sarvajña-jñāna 一切智, 一切智人, 一切智智
sarva-jña-jñāna 一切智智
sarvajña-jñāna 一切種智
sarvajña-jñāna- 愍慧
sarvajñāna 一切相智
sarva-jñāna 薩婆若
sarva-jñāna-saṃgraha 攝一切智
sarva-jñatā 一切智
sarvajñatā 一切智相
sarva-jñatā 一切種智
sarvajñatā 佛智
sarvajñatā 薩般若多
sarva-jñatā-citta 一切智心
sarva-jñatā-jñāna 一切智智
sarvajña-tattva 一切智
sarvajña-yāna 敏慧
sarva-jñeya-suvicāritayā buddhyā 一切所知善觀察覺
sarvākâbhisaṃbodha 圓滿加行
sārva-kālikam 一切時
sarva-kāma 一切欲
sarvakāma 薩婆迦摩
sarva-kāma 衆願
sarva-kāma-viṣaya 一切欲
sarva-kāṅkṣā-cheda 除疑惑
sarvākāra 一切品類
sarvākāra 遍一切種
sarvākārāḥ pariśuddhayaḥ 一切種淸淨
sarvâkāra-jñatā 一切相智, 一切種, 一切種智, 種智, 薩婆若
sarvâkāra-jñatā-caryā 道行
sarvâkāra-jñatā-vibhāga 種智
sarva-karaṇa 一切因
sarvākārāpagata-tamaska 離一切闇
sarvākāra-paripūrṇa 衆相圓滿
sarvākārāś catasraḥ pariśuddhayaḥ 四一切種淸淨
sarvâkāra-sarva-dharma 一切法
sarvākāra-sarva-jña-jñāna 一切行相一切智智
sarvâkāra-satya-darśana 一切種智
sarvâkāra-svarūpa 一切自相
sarvākāra-vara-jñāna 一切種妙智
sarvâkāra-varôpetāśūnyatā 一切種智
sarvâkāra-varôpeta-śūnyatâbhinirhāra 一切種智
sarva-karma-patha 一切業道
sarva-kāya-karma jñāna-pūrvaṃgamaṃ jñānânuparivarti 一切身業隨智慧行
sarvakleśa 薩婆吃隸奢
sarva-kleśa 諸煩惱
sarva-kleśa-kośa 一切煩惱藏
sarva-kleśa-niranubandha-jñāna 一切煩惱不隨縛智
sarva-kriyā 一切所作事
sarvakṛt 一切所作
sarva-kṣetra 諸世間
sarva-laukika 一切世間
sarva-loka 一切世間
saṛva-loka 一切衆生
sarva-loka-dhātu 一切世界
sarva-lokânukampaka 哀愍世間
sarva-loka-priya-darśana 一切衆生喜見
sarva-loka-stha 一切
sarvaloka-vipratyanīyaka 俗穢
sarva-loka-vyavalokanā 遍觀世間
sarva-loke’nabhirati-saṃjñā 世間不可樂想
sarvâlpa 極少
sarvaṃ 普悉
sarvam idam 一切物
sarvaṃ śūnyam 一切皆空
sarvam...jagat 一切世間
sarva-mahā-māra 衆魔
sarva-mahā-māra-pramardanôttama-siddhi 降伏一切大魔最勝成就, 降伏魔怨
sarva-mala-apagata 離諸垢
sarva-māṃsa 一切肉
sarvamanātmakam 無我
sarvamanityam 無常
sarva-māra-bala 一切魔怨大威力
sarva-māra-pramardin 摧伏一切魔怨
sarvamaśubham 不淨
sarvaṃ-vijñānam 一切識
sarvān 此輩
sarvâṅga-pratyaṅgôpeta 身分
sarva-nidāna 一切因緣
sarva-nimitta 一切相
sarva-nivaraṇa-viṣkambhin 除蓋障
sarva-nivāraṇa-viṣkambhin 除蓋障
sarva-pārśva 周圍
sarva-paścima 最後一念
sarvâpāyôpapatti 墮諸惡趣
sarva-prada 普施
sarva-prakāram 一切種
sarva-prathamatara 先來
sarva-pratigha 一切瞋
sarva-prativiśiṣṭa 一切最勝
sarva-pūjā 種種供養
sarva-puṇya-samuccaya 集一切功德
sarva-puṇya-samuccaya-samādhi 等集衆德三昧
sarva-rāga 一切欲
sarva-rāga-viśuddhitā 煩惱淸淨
sarva-raṅga 五色
sarva-ratnâkāra 無量寶
sarva-ratna-maya 衆寶
sarvârtha-bodha 一切覺
sarvârtha-samṛddhi 一切事成
sarvârtha-siddha 一切義成
sarva-rūpa-saṃdarśana 現一切色身, 現入衆像
sarva-ruta-kauśalya 普曉諸音
sarvarutakauśalyā 法音方便
sarva-ruta-kauśalya 解一切衆生言語, 解一切衆生語言
sarvarutakauśalyā.... dhāraṇī 曉了一切諸音總持
sarva-ruta-kauśalya-dhāraṇī 了一切音總持
sarvaruta-kauśalyânugatā dhāraṇī 曉一切音方便總持
sarvarutakauśalyâvartā 曉一切音方便總持, 曉了一切諸音總持, 法音方便
sarvârya-pudgala 一切聖人
sarvāsā 薩羅縛奢
sarva-samatā 一切平等
sarva-samatā-praveśa 入一切平等
sarva-samayam 恆
sarva-saṃgrāha 攝一切
sarva-saṃgraha 總攝
sarva-saṃgrāha 總攝一切
sarva-saṃjñā-kṛta-bandhana 一切妄想顚倒
sarva-saṃkhyāta 一切物
sarva-sampad-adhigamāya nairyāṇika-pratipat tathatva-vaiśāradyaṃ 說出道無畏
sarva-saṃpatti 一切具足
sarva-saṃskārā duḥkhāḥ 一切皆苦, 一切行苦
sarva-saṃskārāanityāḥ 諸行無常
sarva-saṃskārāḥ 一切行
sarva-śarīra 一切身
sarva-sāsrava 一切有漏
sarva-śāstra-jñāna-samudāgama 證得一切論智
sarvāsatī 咸
sarva-sattva 一切, 一切有情, 一切有情之類, 一切衆生, 世間有情, 有情
sarvasattva 薩和薩
sarvasattva- 薩和薩
sarva-sattva 衆生, 諸有情, 諸群生, 諸衆生
sarva-sattva-adhiṣṭāna 安樂一切有情
sarva-sattva-apāya 棄於衆生一切惡趣
sarva-sattva-apāya-jahanā 離諸惡趣
sarva-sattva-dhātu 一切有情界
sarva-sattva-dhātu-paritrāṇatā 救度一切衆生, 救護衆生
sarva-sattva-hita 利益衆生
sarva-sattvair 衆生類
sarva-sattva-kleśa-vāsanā 一切煩惱習氣
sarva-sattva-nimitta 一切衆生
sarvasattva-pāpa-prahāṇa 一切衆生離諸惡趣
sarva-sattva-paritrāṇa 度一切衆生, 救護一切衆生
sarva-sattvās tathāgata-garbhāḥ 一切衆生有如來藏
sarva-sattva-samatā 一切衆生平等
sarva-sattva-vajratā 一切衆生平等
sarva-sattva-vinaya 一切有情調伏
sarva-sattvôpajīvyatva 利益衆生
sarva-śeṣatas 一切處
sarvasiddhārtha 薩婆悉多
sarva-siddhīḥ prāpnuyuḥ 作利益事
sarva-śīla 一切戒
sarvāsrava-kṣaya 一切漏盡
sarvâsrava-kṣaya-jñāna-vaiśāradyaṃ 漏永盡無畏
sarva-sthānântara 一切處
sarvâsti-dāna 一切捨
sarvāsu...gatiṣu 諸趣
sarva-sukha-phāṣa-vihārartha 採毅
sarva-sukhôpadhāna- 施安
sarva-sūkṣma 極細
sarvasyāṃjātau 生生世世
sarvatā 一切性
sarvataḥ 遍一切種
sarvataḥ parivārya 周匝圍繞
sarvatas 一切, 一切種, 一切處, 周遍, 徧, 於一切處, 普遍, 諸方, 遍, 遍一切, 遍一切處, 遍處
sarva-tathāgata 一切如來, 一切諸佛, 群聖, 諸如來
sarva-tathāgata-jñāna-mudrā 一切如來智印
sarva-tathāgata-muṣṭi 一切如來智印
sarvathā 一切, 一切方便, 一切種, 一向, 全, 定, 必, 必定, 本, 永, 決定, 由一切種
sarvatha 皆
sarvathā na-asti 一向無
sarvathā nâsti 全無
sarvathā-jñāna 一切種智
sarvathānâsti 除
sarvāthasiddha 一切事成, 一切成就, 一切義成就, 薩婆悉多, 薩婆悉達多, 薩婆悉馱, 薩婆曷剌他悉陀
sarvathātva 一切種
sarvâtmatā 一切我
sarvatra 一切, 一切世, 一切位中, 一切所, 一切處, 恆, 於一切, 於一切世, 於一切時, 於一切處, 普, 普恆, 普於一切, 無量境界, 皆, 盡, 諸, 諸處, 遍, 遍一切處, 遍處, 遍行
sarvatra jñeye 於一切境界
sarvatra vaśitāprdpti 十自在
sarvatraga 徧
sarvatraga 遍
sarvatra-ga 遍
sarvatraga 遍行
sarvatra-ga 遍行一切
sarvatragahetu 徧行因
sarvatraga-hetu 牽引因
sarvatragâkhya 遍行
sarvatra-gāminī pratipad 遍趣行
sarvatra-gāminī---pratipad 遍趣正行
sarvatra-gāminī-pratipaj-jñāna-bala 徧趣行智力, 遍趣行智力
sarvatragârtha 徧一切處
sarvatragatva 遍行
sarva-traidhātukâdhipati 三界主
sarvatra-jñāna 一切智
sarvatra-jñeye 於一切法
sarvatva 普攝
sarvâvabodha 一切覺
sarva-vāda-caryôccheda 言語道斷
sarva-vāk-karma jñāna-pūrvaṃgamaṃ jñānânuparivarti 一切口業隨智慧行
sarvāvasthā-prayoga 一切分位加行
sarva-vastuka 一切事
sarva-vastūni 諸法
sarvāvat 一切, 一切悉, 周遍, 普, 普遍, 皆
sarvāvatī'yaṃ lokadhātu 三千大千
sarva-vedita 一切受
sarvāveṇika-buddha-dharma 一切不共佛法
sarva-vid-dhṛdaya 一切佛心
sarvâvikalpanatā 離一切分別
sarva-vīrya 一切精進
sarva-viṣaya 一切境
sarva-vyasana 一切煩惱障
sārvayānikī 一切乘
sarve anyonya-bhavanāni gatvā 各相
sarve anyonyasya 各相
sarve bhāvāḥ 一切有爲
sarve dharmā anātmānaḥ 諸法無我
sarve dharmāḥ 一切法
sarve saṃskṛtā 一切有爲
sarve saṃskṛtā dharmāḥ 一切有爲法, 一切法
sarve...ārya-pudgalāḥ 一切聖人
sarve-bodhi-sattvāḥ 一切菩薩
sarvedharmāḥ 諸法
sarveṇa prakāreṇa 一切種
sarveṇa sarvam 一切一切, 一切種, 一切種皆, 一切種類, 一切都, 全
sarveṇa sarvaṃ na santi 全無
sarvêndriya 諸根
sarveṣām...kleśānām 諸惑
sarveṣu nikāya-antareṣu 諸部
sarvo mohaḥ 一切無明
sarvôpadhi 一切依
sarvôpakaraṇa 一切資具
sarvôpakleśa-mala 一切煩惱垢
sarvôtpatti 一切法
-śas 隨
śaśa-dhara 懷兎
śasaka 導示
śaśaka 舍舍迦
saśakya 能
saśalya 苦惱
śāsana 佛教, 佛法, 佛聖教, 傳, 如來聖教, 威伏, 學世, 所說法, 所證, 敕
śāśana 教
śāsana 法教, 法義, 法詔, 法輪, 經, 經法教, 聖教, 能伏, 訓, 遺教, 遺法
śāsana-apavāda 譏謗
śāsana-lopa 教法壞
śāsanam 佛教
śāsana-pratihata 憎背聖教
śāsana-pratyarthika 聖教怨敵
sāśaṅka 有疑
sāśaṅka-saṃmata 有疑
sāśaṅkatva 疑慮
śāsayaṃti 導示
śaśī 舍支
śaśin 舍支
śaśorṇa 一兎毛塵
sāsrava-jñāna 有漏智
sāsrava-karma-hetuka 有漏業因
sāsrava-karma-klesa 有漏諸業煩惱
sāsrava-karman 有漏業
sāsravaṃ cittam 有漏心
sāsravaṃ vastu 有漏法
sāsravânāsrava 有漏無漏
sāsrava-prajñā 有漏慧
śāsṛ-kula 佛家
śāstā deva-manuṣyāṇām 天人師, 舍多提婆摩菟舍喃
śāstā saddharmaṃ 寂正法
śāstādevānāṃcamanuṣyāṇāṃca 天人師
śāstāloke 天人師
ṣaṣṭha 第六
ṣaṣṭhī vijñāna-sthitiḥ 第六識住
ṣaṣṭi 六十
śāsti 教誡
śāsti sma 判
śāstisma 說
śāstṛ 世多羅, 世尊, 世雄, 佛大師, 善知識, 大師, 天人師, 天師, 如理師, 寂靜, 尊者, 導師, 師, 師主, 教師, 無上法王, 聖師, 能調
śastra 兵
śāstra 典籍
śāstra 因論, 奢薩擔羅, 教, 書論, 本論, 正論
śastra 箭
śāstra 聖教, 聖說, 舍薩擔羅, 論, 論書, 諸論, 阿毘達磨藏
śastrādāna 持刀
śastra-hāraka 持刀
śāstra-jñatā-vipakṣa 善知論所對治
śastra-kāra 法主
śāstra-kāra 論主
śastra-kṛt 法主
śāstra-kṛt 論主
śastramaya 鐵輪
śāstra-pāṭha 阿毘達磨藏
śāstra-saṃjñaka 文句
śāstra-saṃjñāka 論
śāstratas 聖說
śāstṛ-kṛtya 佛事
śāstṛ-saṃpad 大師圓滿
śāstuḥ 佛教
śāstuś śāsanedharmeṣu 佛法
sasvāmika 有主
śaśvat 常
śaśvat dṛṣṭi 常論
śāśvata 一切時常, 不壞, 不變, 常, 常住, 常恆, 常持, 恆, 有常, 無有變易, 究竟
śāśvata-dṛṣṭi 常見
śāśvata-lakṣaṇa 常住相
śāśvatam 常
śāśvatânta 常邊
śāśvata-prasaṅga 應是常
śāśvatatva-prasaṅga 常
śāśvatāya paraiti 墮常邊
śāśvatika 常住
śāśvatôccheda 斷常
śāśvatôccheda-dṛṣṭi 斷常
śāśvatôcchedânta-grāha 常斷邊執
śasya 穀
śasya 苗稼
sasya 豆
sasya-jāti 稼穡
sasya-saṃpad 富樂
ṣaṭ
sat 仁者
ṣaṭ 六
sat 勝, 善, 妙, 妙善, 實, 微妙, 有, 有智, 有智者, 有法, 有物, 正, 法, 眞, 眞實, 美, 薩, 賢, 賢良
ṣaṭ kāmavacarā devāḥ 六欲天
ṣaṭ kāraṇāni 六種因
ṣaṭ kleśāḥ 六煩惱
ṣaṭ śāstārāḥ 六師
ṣaṭ sātatyā
ṣaṭ sparśāḥ 六觸
ṣaṭ sparśa-kāya 六觸身
ṣaṭ tṛṣṇā-kāyāḥ 六愛身
ṣaṭ...deva-nikāyāḥ 六天
ṣaṭ...sparśâyatanāni 六觸處
śata 一百
śāṭa 內衣
śāta 可愛
sāta 平安
śāta 樂
sāta 正
śata 正
śāta 正
śata 百
śāṭa 衣
sāta 適悅
Śatabhiṣā 舍多毘沙
śatadhā 百分
śata-guṇa 百倍
śata-kiraṇa 百千光明
śatam śikṣā-karaṇi 百衆學
śatam śikṣā-karaṇīya 百衆學法
śatamdharma 百法
śātana 墮
śatana 敗壞
śātana 敗壞
sātantya-kāri 常恆
śatāpadīyo 蚰蜒
śata-pañcaka 五百
śata-pattra 蓮花
śatapuṇya 百福法
śata-puṇya-lakṣaṇān 百福相, 百福莊嚴相
śata-rasa 百味
śata-rasa-bhojana 百味飮食
śata-sahasra 億, 十萬, 百千, 百千數, 百萬
śata-sahasra-guṇaṃ samākhyātam 說百千數
śata-sahasratama 百千分
sataścâsataśca 有無
śatâṣṭa 一百八
sāta-sukha-sahagata 樂倶行
sātata 恆
satata 恆常
satata-dṛṣṭi 身見
śatatama 百分
śatatamīṃ---kalām 百倍
satata-pravardhita 增
satata-samita 常恆
satata-samitâbhiyukta 常精進
satata-samitam 常, 恆, 恆常, 恆常無間, 無間無缺
sātata-vihāra 恆住
sātatika 常
sātatya 常, 恆, 恆常, 無間, 畢竟, 相續無間
sātatya-karaṇīya 常修習
sātatya-kāritā 常作
sātatyena 恆
ṣaṭ-cetanā-kāyāḥ 六思身
śāṭha 諂詐
śāṭhya 諂曲
śāṭhya-mada-māyā 諂誑憍
śāṭī 衣
sati 雖有
śāṭikā 衣
śatimā 百分
sātisāra 有所違越
sātisāro bhavati 得罪
sātisārobhavati 違
ṣaṭkāmavacarā deva-nikāyāḥ 六欲天
satkāraṃ kariṣyati 方當
ṣaṭ-kāraṇa 六因
ṣaṭkāraṇāni 六因
sat-kārârha 可敬
satkārārha 可敬
satkārârtham 爲供養
satkareta 供奉養
satkartavya 恭敬
sat-kartavya 應恭敬
sat-kārya 因中有果
sat-kārya-vāda 因中說果
satkāya-darśana 身見
satkāya-dṛś 身見
sat-kāya-dṛṣṭi 僞身見
satkāya-dṛṣṭi 執著我見, 壞見, 我見, 有身見, 薩迦耶見, 身見
sat-kāya-dṛṣṭi 離身見
satkāya-dṛṣṭi-patita 身見
sat-kāya-nirodha 離身見
satkāyântagrāha-dṛṣṭi 身見邊見, 身邊二見
sat-kriyā 供養
ṣaṭ-kṛtvas 六時
satkṛtya 慇重
satkṛtya-dānatā 慇重惠施
satkṛtya-kārin 恭敬
satkṛtya-prayoga 殷重加行
satkṛtya-prayogitva 殷重加行
ṣaṭ-pāramitā 六度, 六德, 六波羅蜜, 六波羅蜜多, 六種波羅蜜
ṣaṭ-pāramitāḥ 六到彼岸
ṣaṭ-pāramitā-saṃgīti 六波羅蜜
sat-patha 正道
sat-pauruṣya 丈夫
sātpauruṣya-yukta 善士
sat-puruṣa 丈夫, 上士, 仁者, 勝人, 善丈夫, 善人, 善友, 善士, 善知識, 大士, 正善丈夫, 正士
satpuruṣa 賢善
satpuruṣa-gati 賢善行
sat-puruṣāṇāṃ darśī 親近善士
satpuruṣâpāśraya 近善士
sat-puruṣa-saṃsevā 親近善士
satpuruṣa-sevin 親近善士
śatru 冤, 寃, 怨, 怨家, 怨敵, 怨結, 怨賊, 捨覩嚧, 爍覩嚧, 設咄嚕, 設覩嚕, 設都嚧
śatru-pakṣa 怨
ṣaṭ-sahasra 六千
ṣaṭ-samāsa 六離合釋
Ṣaṭ-samāsa 殺三摩娑
ṣaṭ-samāsāḥ 六合釋
ṣaṭ-śāstārāḥ 六師外道
ṣaṭsu bhūmiṣu 六地
ṣaṭsu kāleṣu 六時
satsu saṃvidyamāneṣu 現有
sattâsattā 有無
satthar 世多羅
śatthar 世多羅
ṣaṭ-triṃśat 三十六
sattva 事, 人, 人天, 剛決, 力, 勇, 勇健, 含識, 喜, 喜樂, 境, 士, 士夫, 大士, 存, 彼, 心力, 情, 我, 有, 有情, 有情者, 有情類, 有相, 根, 民, 物, 生靈, 索哆, 群萌, 萌類, 薩埵, 衆生, 諸有情類, 輩, 闇塞
sattva-artha 利衆生
sattva-bala 人力
sattva-bhājana-loka 器世間
sattva-bhavana 衆生身
sattva-bhoga 衆生受用
sattva-carita-sahasra 有情八十千行
sattva-deha 衆生身
sattva-dhātu 人本, 有情界, 衆生, 衆生世間, 衆生性, 衆生界, 衆生身
sattva-dravya 有情
sattva-dṛṣṭi 衆生見
sattva-gaṇa 一切衆生
sattva-guṇa 衆生性
sattvāḥ 群品類
sattvâheṭha 不惱衆生
sattva-hitaṃ-kara 利益衆生
sattva-hitârtham 利樂有情
sattva-hitâśaya 利物
sattvâkara 衆生
sattva-kārya 利衆生事
sattva-kaṣāya 衆生濁
sattva-kriyânuṣṭhāna 利益衆生
sattva-kṣānti 生忍
sattva-lakṣaṇa 衆生相
sattvālambanā maitrī 有情緣慈
sattvālambanā-karuṇā 衆生緣慈
sattvān anupahatya 不惱衆生
sattvānām 無色界
sattvānāṃ karmabhiḥ 衆生業
sattvānāṃ pratityasamutpādaḥ 有情緣起
sattvānāṃ-kṛtaśaḥ 爲度有情
sattva-nikāya 有情之類, 有情種類, 有情衆, 衆生, 衆生界中
sattvânugrāhakaṃ śīlam 饒益有情戒
sattvânugrāhakam...śīlam 攝衆生戒
sattvânugrahaṇa 攝有情
sattvânugraha-śīla 攝衆生戒
sattvânukampā 愍有情
sattvânukampana 憐愍衆生
sattvānunaya 愛諸有情
sattvânuvṛtti 隨生
sattva-pācana 成熟衆生
sattva-pada 衆生見
sattva-paripācana 建立衆生, 成就衆生, 成熟衆生
sattva-paripācanatā 成熟有情
sattva-paripāka 成熟, 成熟有情, 成熟有情行, 成熟衆生, 教化一切衆生, 教化衆生
sattva-paripāka-caryā 教化一切衆生
sattvâparityāga 利物
sattva-prajñapti 施設我
sattvârtha 利有情, 利益衆生, 利衆生事, 大義, 度諸衆生, 有情義利, 有情饒益, 衆生
sattvârtha-karaṇa 饒益有情
sattvârtha-kriyā 利他, 利有情事, 利益衆生, 饒益有情
sattvârtha-kriyânuṣṭhāna 利益衆生
sattvârtha-kriyā-prayoga 勤修習利有情事
sattvârtha-kriyā-śīla 接生戒, 攝衆生戒, 饒益有情戒
sattvârtha-prayukta 利他
sattvārthôpāya 有情饒益方便
sattva-sabhāgatā 有情同分
sattva-saṃbhava 有衆生
sattva-saṃjñā 衆生想
sattva-saṃkhyāta 有情, 有情數, 有情數色
sattva-saṃtānika 衆生身中
sattva-sāpekṣa 顧念有情
sattvâsattva 情非情
sattvâsattvâkhya 情非情
sattvâśaya 衆生心
sattvâtman 自他
sattvâtma-sama-darśika 自他平等
sattvāvāsa 有情居
sattva-vikalpa 分別異
sattva-vikṛti-pratisaṃyukta 衆生
sattvêndriya-parâpara-jñāna-bala 根上下智力
sāttvika 勇健
satva 有情
satva-avabodha 諦能覺
saty ātmani 我有
satya 事實, 四諦, 娑底也, 實, 實語, 實諦, 有義利, 法, 眞, 眞實, 眞理, 眞諦, 眞諦理, 聖諦, 至誠, 薩底也, 薩跢也
Satya 薩遮
satya 誓, 誓言, 誠, 誠實, 誠諦, 諦, 諦實, 諦理
satya-abhisamaya 聖諦現觀
satyābhisamaya 諦現觀
satya-darśana-mārga 見諦道
satya-darśin 見諦
satyadevatā 娑也地提嚩多
satya-dṛś 見諦
satya-dvaya 二諦
satya-dvaya-lakṣaṇa 二諦相
satya-dvi-lakṣaṇa 二諦相
satya-kāra 眞實
satyâkāra 諦智
satya-kauśalya 諦善巧
satyâlambana 緣四諦
satyālambana 緣諦
satyam 理實
satyāṃ śaktau 隨力所能
satya-naya 諦道理
satyāny abhisamāgacchanti 入諦現觀
satya-pada 諦句
satya-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 諸諦相應增上慧住
satyârtha 諦義
satya-traya 三諦
satyatva 諦
satyāvabodha 覺諸諦
satya-vāc 實語
satya-vacana 實言, 實語, 所言誠諦, 誓, 誓言
satya-vāda 實語
satya-vādinī 實語
satya-vyavasthāna 立諦
saubhāgya 大樂
saubhāgyā 愛敬
saubhāgya 樂
saugata 騷揭多
saukarâurabhrika 魁膾
saukarrabhrika 漁捕
saukarya 易
saukhya-hitâśaya 利益心
saukhyatā 安穩
saukṣmya 細
saukumārya 柔軟
saumanasya 喜, 喜受, 喜愛, 喜根, 喜樂, 悅意, 意樂, 歡喜
sāumanasya indriyam 喜根
saumanasya-citta 喜心
saumanasya-jāta 歡喜
saumanasya-prīti 歡喜
saumanasya-sukha 喜樂
saumanasya-svabhāva 喜受
saumanasyavedanā 喜受
saumanas-yendriya 喜根
saumanasyêndriya 喜根
saumanasyin 喜
saumya-darśana 歡喜
saumyatā 寂靜
saunikaurabhrrika 漁捕
saunikâurabhrrika 魁膾
saunikôrabhrika 魁膾
sa-upādāna 有取
sauparama 最第一
saura 日
saurasya vimānasya 日輪
śauraya-bodhisattva 大精進菩薩
sauri 威勢
śaurya 勇健
saurya 日
sauryo bhāsaḥ 日光
sauśīlya 善戒
sauṣirya 孔穴
sauṭīra 吉祥
śauṭīryavat 精進
sautrāntika 經部師
sauvacana 善言
sauvacasya 善言
sauvarṇaṃcakram 金輪
śava 攝嚩
sāvadāna 次第
sāvadāna-piṇḍa-pātika 次第乞食
sāvagraha 有所制約
śāvaka 子
sāvara-buddha-bodhis 道意海
savāsanā 習氣
savāsana-kleśa-jñeyâvaraṇa 煩惱障智障
sa-vāsana-sarva-kleśa-prahāṇa 一切煩惱習氣永斷
sāvaśeṣā 有餘
sāvaśeṣa 餘殃
sa-vastuka 依緣事
savastuka 有事
savastukāḥ kleśāḥ 有事煩惱
sāvayava 有分
savedanaka 有受
savicāra 念
savidyu niścarī 掣電
sa-vijñānaka 有識
savijñānaka-kāya 有識身
savikalpa-jñāna 有分別智
savikalpaka 有妄想
sa-vikalpaṃ pratibimbam 有分別影像
sa-vipāka 有異熟
savipāka 異熟
savipakṣa 能治
saviṣa-śalya 毒箭
sa-vistara-prabheda 廣分別義
sa-vitarka-vicāra 尋伺
sāvitrī 呪
savivāsā 有障
savyābādha 有壞
savyāpāra 遽務
savyâpasavya 左右
sa-vyāyāma 有超越
śay 睡
sāyâhna 夕
śayana-āsana 臥具
sayānaṃ 臥
śayanāsana 世耶那薩喃
śayanâsana 住處, 坐臥, 床臥, 床臥具, 床褥
śayanāsana 敷具
śayanâsana 牀褥
śayyâsana 住處, 床座, 床臥, 床褥, 臥具, 被枕
science of grammar 記論
ścota 動
secana 洗
secayati 灑
śekhiya 學
śekhiya-dharma 學法
śela 山
sena 部
senā 部
senā-vana 軍林
sêndriya 有根
sendriyaḥ kāyaḥ 有根身
senika 先尼
señjita 有動
śeṣā dharmāḥ 所餘法
śeṣa: abhyavakāśa 餘地
śeṣa-bhūta 殘
śeṣa-ja 餘生
śeṣâstitva 有餘
śeṣsa 餘
setu-samudghāta 令不生
sevaka 隨事者
sevakara 親
sevanā 習近
sevana 親近
sevanatāsādhana 修習
sevanīya 親近
sevat 事
sevate 交啓
sevati 交啓
sevita 圍遶
sevitavya 受
seyyathīdam 如是
sicyate 澡
siddha 名, 已成, 得成, 悉陀, 應成, 應知, 成, 成實, 成就
siddhā 成就
siddha 成熟, 成立, 所立, 極成, 然, 熟, 理極成, 神驗, 立, 義准, 自成
siddham 七曇
siddhāṃ 字母
siddham 悉談
siddhaṃ bhavati 應爾
siddhânta 宗, 宗趣, 悉彈多, 悉檀, 悉檀義, 成究竟, 本宗, 理, 道理
siddhânta-naya-deśanā 宗說
siddhârtha 一切義成
siddhavastu 悉曇章
siddhi 圓成, 圓滿, 大義, 得成, 悉利, 悉地, 悉底, 成, 成就, 成滿, 成立, 極成, 神驗, 究竟, 立
siddhi-kāla 成就時
siddhy-artham 爲成
sidhyate 立
sidhyati 成
śīghra-śīghraṃ tvaramāṇa-rūpaḥ 速疾
sikatā 砂
śikhā 頂
śikhā-jaṭā 辮髮
Śikhin 大梵天王
śikṣa 修學
śikṣā 修學, 學, 學戒, 學處, 式叉, 戒, 所學, 教, 法, 禁戒, 習學, 調
śikṣā karaṇīyā 應當學
śikṣā karanīyā 當勤修學
śikṣā karaṇīyā 當學
śikṣa-dhuta 頭陀行
śikṣākaraṇī 去叉迦羅尼, 尸叉罽羅尼, 式叉迦羅尼
śikṣā-karaṇīya 修學
śikṣākaraṇīya 百衆學
śikṣā-karaṇīya 精勤修學
śikṣamāṇa 修學
śikṣamāṇā 六法戒
śikṣamāṇa 學
śikṣamāṇā 學法女, 式叉尼, 式叉摩那, 式叉摩那尼
śikṣā-mārga 學道
śikṣā-mārga-saṃgṛhīta 學道所攝
śikṣaṇa 學
śikṣaṇa-śīla 有學
śikṣante 今學
śikṣā-pada 修學
śikṣāpada 十戒
śikṣā-padaṃ prajñapayanti 制立學處
śikṣāpadaṃ prajñaptam 制戒
śikṣā-pada-prajñapti 學戒
śikṣāpita 學
śikṣā-prajñapti 制戒
śikṣā-samādāna 學戒
śikṣā-sāmānya-gata 同學
śikṣā-sāmīcī-samāpanna 具足戒, 受具
śikṣayati 教
śikṣiṣyante 當學
śikṣita 修, 修學, 勤修, 勤學, 學, 習學, 解
śikṣitavat 已學
śikṣitavya 修學, 勤修學, 學, 應學, 應當學, 當勤修學, 當學
sikta 灑
sikthā 飯食
śikya 綱
śīla 具, 可, 善戒, 善行, 學處, 尸, 尸羅, 律, 性, 戒, 戒律, 戒性, 戒法, 戒行, 戒類, 所受戒, 持戒, 授戒, 根
śila 樂
śilā 石
śilā 試羅
śila 護
śīla 道禁
śilā 頗梨珠
śīla-abhisamaya 戒現觀
śīla-bhāvanā 修戒
śīla-bhraṃśa 壞戒
śila-bhraṃśa 破戒
śīlâcārya 戒師
śīla-caryā 戒行
śīla-dhana 戒財
śīla-dhara 持戒
śīla-dharma 戒法
śīla-dṛṣṭi 戒見
śīla-gaurava 敬重戒
śīla-lakṣaṇa 戒相
śīlaṃ samādāya 受持淨戒
śīlaṃ vipātayitvā 毀犯淨戒
śīlamaya 戒性
śīla-maya 戒性
śīlaṃrakṣati 持戒
śīlaṃsamādāyavartate 持戒
śīla-nimitta 戒相
śīla-pada 戒見
śīla-pāramitā 尸波羅蜜, 尸滿, 尸羅婆羅蜜, 尸羅波羅蜜, 戒波羅密, 戒波羅蜜, 戒波羅蜜多
śīla-prasāda 淨尸羅
śilā-putra 磨
śīla-samādhi-prajñā 戒定慧
śīla-saṃvara 尸羅律儀, 戒, 戒律儀, 戒行, 禁戒
śīla-saṃvara-samādāna 受戒, 所受戒, 所受淨戒
śīla-skandhika 戒蘊
śīla-śuddhi 聖戒
śīla-traya 三聚戒
śīlatva 爲法
śīlavat 具尸羅, 具戒, 持戒, 持淨戒, 有戒, 淨持戒
śīla-vat 淨持戒
śīla-vipanna 毀犯淨戒
śīlavrata 受持禁戒
śīla-vrata 戒禁
śīla-vrata-parāmarśa-dṛṣṭi 戒禁取, 戒禁取見
śīla-vrata-upādāna 戒禁取
śīlaya 戒
śiliṣṭa 捧
śilpa 人工, 伎藝, 匠所成, 工, 工巧, 巧, 技術, 藝, 造作
śilpa-kalā-vidyā 技術
śilpa-karma-sthāna 工巧業處
śilpa-karma-sthāna-vidyā 工業明處, 巧明
śilpa-sthāna-karma-sthāna 工巧業處
śilpasthānāni kauśalam 受學技藝
śilpa-sthāna-vidya 工巧明
śilpa-vidya 工業明
śilpa-vidyā 技術
śilpin 作者
sīmā 別住
śima 四摩
ṣīmā 戒壇
sīmā-bandha 結界
sīman 界分
sīmā-saṃdhi 關
siṃha 僧伽, 僧訶, 師子, 師子王, 獅, 獅子, 獅子王
siṃha-hanu 頷如師子
siṃha-hanuta 頷如師子
siṃhaka 師子
siṃhala 師子
siṃha-mṛga-rāja 師子坐
siṃhanāda 師子吼
siṃha-nāda 獅子吼
siṃha-nāda-nādin 師子吼
siṃha-nādin 師子吼
siṃha-pūrvārdha-kāyatā 身上半如師子王
siṃhāsana 師子寶床
siṃhāsana 師子牀
siṃhâsana 獅子座
siṃha-saudāsa 師子
siṃha-vijṛmbhita 師子奮迅
siṃha-vijṛmbhita-samādhi 師子奮迅三昧
siṃha-vijṛmbhito nāma samādhiḥ 師子奮迅三昧
siṃha-vikrīḍita-samādhi 師子奮迅三昧, 師子遊戲三昧
siñcet 澆
siñceya 澆
sindhupāra 辛頭波羅香
sindūra 申頭羅
sīṅgālaka 善生
śiṅghāṇa 洟
siṅghāṇaka 洟
śiṅghāṇaka 洟
siṅkalā 鎖
sirā 筋脈
śirā 筋脈
sirā 脈
śirā 脈
śira 頭
śirāṃsy avanāmya 低頭
śiras 腦, 頂, 頂上, 頭, 頭面, 頭頂, 首, 髮
śirasā 頂禮
śirasā praṇipatya 頭面接足
śirasā vanditvā 頭面禮
śirasas 從頭
śiraś-cheda 斷首
śiraś-chinna 斷首
śiras-kapāla 髑髏
śirasôdvahanān na khedam āpattavyam 頂戴不生厭倦
śirasôdvahatā 頂戴
śiras-tuṇḍa-muṇḍana 剃除鬚髮, 剃鬚髮, 除鬚髮
śirī 功德
śiri 吉祥
śirī 吉祥
sirī 福德
śirī-bala 功德力
śīrṇa-pakṣa 羽翮摧殘
śiro-ruha 髮
śirṣa 頂
śīryate 斷
śiṣṭa 餘者
śiśumāra 叔叔摩羅, 失守摩羅, 失收摩羅, 室獸摩羅
śiśu-māra 龍
śiśutva 嬰兒
śiṣya 學徒, 室灑, 弟子, 徒, 徒弟, 徒衆, 所教, 教, 聲聞
śiṣya-gotra 聲聞種性
śiṣyatva 弟子
sīta 寒時
śīta 寒時
śitā 海
sita 素
śīta-bhāvam utpadyamānam 凝結
śīta-dā 淸涼
śītaḥ...aṣṭau 八寒地獄
śīta-jvara 瘧
śītalikā 寒時
śīta-naraka 寒地獄
śīta-niraya 寒地獄
śīta-saṃsparśa 冷觸
sitātapatra 悉怛多般怛羅
sitātapatroṣṇīṣa-dhāraṇī 佛頂咒, 楞嚴咒
śītavana 大寒林, 安陀林, 寒林, 尸陀林, 屍陀林
śithila 墮, 慢, 慢緩, 懈, 懈怠, 柔軟, 緩, 縵緩
śithila-gati 懈怠
śithila-prayoga 慢緩
śīti-bhāva 淸涼
śīti-bhūta 淸涼
śītôṣṇa 寒熱
śiva 吉祥, 大自在, 妙, 安, 安隱, 寂靜, 寂靜法, 憺怕, 樂, 涅槃, 淨, 淸涼, 淸淨, 福壽
śivā 野干
śivaka 憺怕
śivaṃ-kara 吉祥
sīvanī 縫
śiva-pathikā 塚間
śivatva 淸涼
sīvita 刺
sīvitvā 縫
skabdha 嗹菫
skanda 嗹菫
skandha 取蘊, 哥大, 嗹菫, 塞建陀, 多集, 娑揵圖, 性, 所依, 犍度, 犍陀, 種種, 聚, 聚落, 肩, 胸, 莖, 藏, 蘊, 衆, 身, 陰
skandha-dhātv-āyatana 蘊界處, 蘊處界, 陰入界, 陰界入
skandhāḥ 諸陰
skandhaka 乾度, 品, 建圖, 建陀, 揵度, 犍度, 蘊, 陰
skandhâlaya 五蘊宅
skandha-mātra 卽五蘊, 唯有諸蘊, 蘊, 諸陰
skandhānām udayaṃ vyayam 陰衰
skandhānām udaya-vyayam 陰衰
skandha-paripāka 根熟
skandhâvāra 兵
skandha-vyavasthāna 五陰
skandhâyatana-dhātu 蘊處界, 陰入界, 陰界入
skhalita 失, 差違, 惡, 有所犯, 有犯, 有缺漏, 毀犯, 犯, 犯者, 誤失, 迷謬, 過, 過犯, 違犯, 錯誤, 非
skhālitya 衰
skhandhaka 娑犍圖
ślaiṣmika 癃
ślakṣṇatva 滑
ślakṣṇena vacasā 軟言
ślākṣṇya 柔軟
śleṣa 恩愛
śleṣatā 生
śleṣayati 和合
śleṣmaka 痰癊
śliṣṭa 捧
śliṣtā-bhāvanā 密合修習
śloka 偈, 名, 名利, 名稱, 名譽, 室盧迦, 室路迦, 詩, 讚頌, 輸盧迦, 頌, 首盧, 首盧柯, 首盧迦
śloka-lābha 得名利
ślokârdha 半偈
sma 矣
smaraṇa 念, 思念, 思惟, 憶念, 憶持, 比, 比知
smara-saṃkalpa 念
smaratā 念
smarayitavya 憶念
smārayitavya 憶念
smārita 念
smarita 憶念
smartavya 所念
śmaśāna 塚, 塚間, 士饅頭, 奢舍磨奢, 寒林, 尸摩舍那, 深摩舍那, 舍磨奢那
śmāśānikaḥ 塚間住
smauccita 集
smitaṃ √kṛ 微笑
smitaṃ prâviṣ-√kṛ 微笑
smitaṃ-karoti 欣笑
smita-mukha 舒顏
smita-pūrvaṃgama 含笑爲先
smṛta 了, 名, 名爲, 念, 應知, 攝意, 正念, 此名, 立, 說, 謂
smṛti 專念, 念, 思, 意, 慮, 憶念, 憶持, 智, 本心, 正念, 知, 記, 記念, 通, 隨念
smṛti-bala 念力
smṛti-buddhi 念慧
smṛti-lopa 失念
smṛtimat dhīra 總智
smṛtimat-paṇḍita 總智
smṛti-moṣa 失正念
smṛti-nāśa 失念
smṛtîndriya 念根
smṛti-pariśuddhi 念淸淨
smṛti-pradhāna 持念
smṛti-prajñā 念慧
smṛti-pramoṣa 失念
smṛtir na muṣyate 常思
smṛti-saṃprajanya 正念慧
smṛti-upasthāna 毘跋耶斯
smṛti-vaikalya 失念
smṛty-apramoṣatā 無失念
smṛty-upanibaddha 繫念
smṛty-upasthāna 念住
smrty-upasthāna 念處
smṛty-upasthāna 念處
smṛty-upasthāna-adi 念住等
snāna-parikarman 澡浴
snāna-śalā 浴室
snāpana 洗
snātra-śāṭaka 手巾
snāyu 筋
sneha 恩愛, 情欲, 愍念, 愛, 愛戀, 愛著, 戀, 我愛, 歡喜, 水, 沃, 潤, 濕, 濕性, 眷, 穢濕, 膏, 親愛, 計, 貪, 貪愛
sneha-gata 穢濕
snehana 潤澤
sneha-sthānīya 如膏
snehayati 潤
snigdhā 柔軟
snigdha 滋潤, 潤, 潤滑, 潤澤, 潤益, 肥膩, 膩, 親厚, 親愛, 親昵, 順
snigdha-bhāva 柔軟
snigdha-saṃtāna 身心柔軟
so saḥ 彼彼
śobhā 好
śobhā 端嚴
śobhā 莊嚴
śobhā. saṃnaddha 嚴
śobhā-karatva 莊嚴
śobhaṃti 豐羨
śobhana 勝生, 吉祥, 善, 善事, 妙, 安穩, 宜, 淨, 爲善, 端正, 莊嚴, 難及
śobhanaka 淸淨
śobhate 爲妙
śocāmi 悼感
śocati 愁憂
śocita 苦
ṣoḍaśa 十六
ṣoḍaśa...prakīrtitāḥ 十六大士
ṣoḍaśa-arhantaḥ 十六羅漢
ṣoḍaśa-citta 十六心
ṣoḍaśa-cittaka 十六心
ṣoḍaśâha 十六日
ṣoḍaśa-jāna-pada 十六大國
ṣoḍaśa-mahā-janapadā 十六大國
ṣoḍaśâryâkāra* 十六聖行
ṣoḍaśa-śūnyatā 十六空
ṣoḍaśa-vyūha 十六會
sodbhava 現在
ṣoḍhā 六種
śodha 嚴淨
soḍhavya 忍
śodhayitvā 還
so'haṃ 鄙
śoka 愁, 愁惱, 愁憂, 憂, 憂悲, 憂惱, 憂愁, 衆苦
śokâpagata 無憂
śoka-parideva-duḥkha-daurmanasya-upāyāsa 愁悲苦憂惱
śoka-śalya 毒箭
śoka-vigata 離憂
śokâyāsa 憂愁
sōma 月曜
soma-gupta 月藏
somaḥ 月曜
soma-śukla 白月
soma-vaṃśa 月種
sona 減
śoṇita-śukra 赤白
śoṇita-vireka 出血
sopādānasyavijñānasya 有取識
sopadhi 有依
sopadhika 有餘依
sopadhikā-bhūmiḥ 有餘依地
sôpadhi-śeṣa 有餘
sopadhiśeṣa 有餘依
sopādhiśeṣa-nirvāṇa 有餘依涅槃
sopadhiśeṣa-nirvāṇa 有餘涅槃
sopāna 階陛
sopāna-phalaka 蹬
sopāyitaka 眠
sopekṣa 捨
soratya 柔軟
sormika 波浪
śoṣayan 乾
sôtpattika 有因
sôttara 有上
sotthāna 緣起
spandana 動搖
spariśa 觸
sparśa 安隱, 更, 細柔, 觸, 觸境, 觸對, 觸支
sparśa... sarva-saukhya 細柔
sparśa-bhāva 觸
sparśa-bhūta 觸
sparśanā 得
sparśana-sparśa 摩觸
sparśanīya 所觸
sparśa-rāga 觸欲
sparśa-sukha 妙樂
sparśa-tanmātra 觸唯
sparśāyatana 觸處
sparśayati 得
sparśita 證得
sparśitavya 觸
sparśôtpatti 生觸
sparṣṭavya 觸
spharaṇa 周遍, 廣大, 廣布, 徧, 徧滿, 徧覆, 普, 普照, 普覆, 普遍, 流布, 究竟, 覆, 遍, 遍周, 遍照
sphāṭika 塞頗胝加
sphaṭika 塞頗胝迦, 婆致迦, 水玉, 水精, 玉, 王, 玻璃, 琉璃, 頗梨, 頗胝迦
sphaṭikamaya 琉璃
sphoṭaka 彈
sphoṭam ā-√pad 破裂
sphoṭam āpadyante 分裂
sphoṭana 破
sphoṭayati 開
sphoṭita 破
sphoṭya 開
sphuliṅga 光
sphuṭa 了然, 充遍, 分明, 周遍, 布, 徧, 徧滿, 惑亂, 所惑, 所明, 所覆, 所遍, 放, 明了, 晃耀, 普放, 照, 破壞, 華嚴, 遍, 遍照, 開
sphuṭika 敷
spraṣṭavyatva 觸
spraṣṭavya-vijñāna 觸識
spraṣṭṛ 能觸
spṛhā 希慕, 惜, 惜身命, 意願, 愛慕, 愛樂, 所求, 欣樂, 欲, 欲得, 欽樂
spṛha 求
spṛha 貪著
spṛhā 貪著
spṛhā;adhyavasāna 貪求
spṛhaṇa 喜
spṛhaṇā 希望
spṛhaṇā 求
spṛhaṇa 貪
spṛhayamāṇa-rūpa 希求品類
spṛhayamāna-rūpa 深生愛樂
spṛhentu 望想
spṛkka 塞畢力迦
spṛkkā 畢力迦
spṛś 觸證
sprśati 覺
spṛśati sākṣī-karoti 觸證
spṛśemahi 逮得
spṛśiṣyatha 發求
spṛṣta 受
spṛsṭa 所觸
spṛṣṭi 觸
spṛṣṭo bhavati 觸著
śraddadhānatā 信解
śraddadhāsyanti 欽樂
śraddadhī 覩信
śraddhā 信
śrāddha 信
śrāddha 信心
śrāddha 信解
śrāddha 有信
śraddhā 欲
śraddhā 淨信
śrāddha 淨心
śraddhā-adhimukti-viśuddhi 信勝解淨
śraddhā-āśaya 淨增上意
śraddhâbhisamaya 信現觀
śraddhā---cetasaḥ prasādaḥ 淨信心
śraddhā-deya 信施
śraddhā-dhana 信財
śraddha-dhānatā 深信
śraddhā-dharmânusārin 信行法行
ṣraddhâdhimukta 信解脫
śraddhâdhiṣṭhāna 所信
śraddhāgamana 信
śraddhā-gamanīya 信
śraddhā-jātâdhimukti-gata 生信勝解
śraddhā-mātraka 信心
śraddhā-mūla 信根
śraddhānīya 可信
śraddhânusāra 隨信行
śraddhā-prasāda 淨信
śraddhā-prasanna 信心
śraddhāsyanti 聽受
śraddhā-vipakṣa 信所對治
srag-dāman 鬘
śrama-khinna 懈息
śrama-klama 勞倦
śramaṇa 修善, 功勞, 勤勞, 勤息, 勤策, 喪門, 娑門, 室拏, 室摩那拏, 寂志, 息, 息心, 息慈, 桑門
śramana 止息
śramaṇa 沙門, 沙門那, 淨志, 舍囉摩拏, 舍羅磨拏, 靜志
śrāmaṇaka 沙門
śramaṇa-kāraka 作沙門
śramaṇa-pariṣad 沙門衆
śramaṇa-parṣad 沙門衆
śrāmanera 小道
śrāmaṇera 勤策, 勤策男, 室羅末尼羅, 求寂, 沙彌, 沙門
śrāmaṇeraka-saṃvara 勤策律儀, 勤策擁護, 室羅摩拏洛迦三跋羅
śrāmaṇera-saṃvara 勤策律儀, 十戒, 沙彌十戒, 沙彌戒
śrāmaṇerīka 室羅摩拏理迦
śrāmaṇerī-saṃvara 沙彌尼戒
śramaṇôddeśa 求寂
śrāmaṇôddeśa 求寂
śrāmaṇya-phala 沙門果
sraṃsa 損壞
sraṃsana 間
śrānti* 勞
śrāvaka 不共聲聞, 小乘人, 弟子, 羅漢, 聲獨, 聲聞, 聲聞人, 聲聞意, 舍羅婆迦, 賢聖, 阿羅漢
śrāvaka-bhūmi 聲聞地
śrāvaka-bodhi 聲聞菩提
śrāvaka-bodhi-phala 聲聞菩提
śrāvaka-dharma 聲聞法
śrāvaka-kāya 聲聞身
śrāvaka-naya 聲聞道
śrāvaka-pratyeka-bodhi 聲聞獨覺
śrāvaka-pratyekabuddha 二乘
śrāvaka-pratyekabuddha-tīrtha 二乘外道
śrāvaka-rūpa 聲聞身
śrāvaka-saṃgha 僧, 弟子衆, 聖弟子衆, 聲聞之衆, 聲聞僧, 聲聞衆
śrāvaka-sūtra 聲聞經
śrāvakatva 聲聞
śrāvaka-yānâbhisamaya-gotraḥ 聲聞乘種性
śrāvaka-yāna-gotra 聲聞乘性, 聲聞乘種性
śrāvaka-yāna-pratisaṃyukto dharmaḥ 聲聞乘相應法教
śrāvaka-yānika 聲聞乘
śrāvakayānika 聲聞人
śrāvaka-yāniya 求聲聞
śrāvakayānīya 聲聞人
śrāvaka-yānīya 諸聲聞乘
śrāvakīya 聲聞乘
śravaṇā 失羅婆
śrāvaṇa 室羅筏拏
śravaṇā 寂天
śravaṇa 得聞
śrāvaṇa 所聞
śravaṇa 樂聞
sravaṇa 流
srāvaṇa 潰
śravaṇā 牙
śravaṇa-cintanā 聽受思惟
śravaṇam 聽聞
śrāvaṇa-māsa 室羅筏拏
śravaṇa-patha 聞
śrāvanatva 所聞性
śravaṇāya gamiṣyāmaḥ 宜應
śravaṇāya gamiṣyāvaḥ 宜應
śravaṇīya 樂聞
śrāvayitu-kāma 聞服
śrāved avarṇam 罵
śrāvedavarṇam 誹謗
śreṇī 條
śreṇya 甁沙王
śreṣṭha 上, 上人, 上士, 上根, 上首, 勝, 妙, 妙法, 微妙, 最勝, 最尊, 最爲殊勝, 殊勝, 殊妙, 無上
śreṣṭhaṃpraṇītam 微妙
śreṣṭhatā 最勝
śreṣṭhatva 尊豪
śreṣṭhika 長者
śreyān asmi 我勝
śreyas 利益, 勝, 勝法, 善, 善業, 增益, 大, 大利, 妙, 寧, 寧當, 最勝
śreyo’ham asmîti vidhā 我勝慢類
sṛgāla 野干
śṛgāla 野干
śrī 修利, 光澤, 功德, 勝, 吉, 吉祥, 妙, 妙德, 妙相, 威德, 室利, 室哩, 室離, 富樂, 尸利, 師利, 德, 昔哩, 最尊, 殊勝, 瑞相, 祥, 祿, 福, 福德
śrī-garbha 功德藏
śrī-ghana 功德聚
śrīguṇa 尸梨伽那
śrī-kūṭa 妙頂
śrī-mahā-vidya-boddhisattva 大吉祥明菩薩
śrīmat 有德
śriṅkalā 索
śriṇotu 諦聽
śrī-samudaya 供養
śritavat 就
śrīvāsas 室利嚩塞迦
śrīvatsa 卍字
śrīvatsa-lakṣaṇa 卍字, 吉祥海雲相, 室利靺蹉洛刹曩, 萬字
śriye 室囇曳
sṛja 養者
sṛjana 捨
sṛjati 變生
śṛṅkhalika 索
śṛṇutasādhu 諦聽
śṛṇute 聽采
śṛṇvanti 聽禀
śṛṇvat 聽聞
śroṇa-koṭī-vimśa 二十億
srota-āpanna 入流, 初果, 窣路多阿半那, 蘇盧多波, 逆流, 道跡, 道迹, 須陀洹, 須陀洹人, 須陀般那, 預流向
srota-āpatti 溝港, 證預流果, 道跡, 須陀洹
srota-āpatti-āpanna 預流果
srota-āpatti-phala 預流果
srota-āpatti-phala-pratipannaka 初果向, 須陀洹, 預流向
srota-āpatti-pratipannaka 預流向
srotā-panna 預流果
śrotāpanna 預流果
srotâpatti 預流
śrotâpatti-phala 須陀洹道
srotas 水
śrota-vijñāna 耳識
srotobhiḥpravṛttiḥ 流轉
śrotra 娑路多羅, 戍縷多, 耳, 耳根, 聽, 能聽, 述嚕怛羅
śrotra-cakṣur-abhijñā 天眼耳
śrotra-indriya 耳根
śrotrâvabhāsa 耳
śrotra-vihīna 聾
śrotra-vikala 聾
śrotra-viṃśati-koṭī 二十億
śrotrâyatana 耳處
śrotrêndriya... prākṛtaka 常耳
śrotrêndriyasyâvabhāsam ā-√gam 得聞
śrotu-kāma 欲聞
sṛṣṭa 所生
srstitva 化作
śrunitvā 聞
śruṇitva 聞
śruṇitva... nāyakasya 緣從
śruta-bala 聽聞力
śruta-cintā 聞思
śruta-cintā-bhāvanā 聞思修
śruta-cintā-bhāvanā-maya 聞思修所成, 聞思修所生
śruta-cintā-bhāvanā-mayāḥ prajñāyāḥ 聞思修慧
śruta-cintāvat 聞思
śrutâdhāra 聞持
śruta-dhara-dhāraṇī 聞持陀羅尼
śrutâdi 聞所成慧
śrutākāra 聞行
śrutâkāra-dharmâlokâvabhāsa 聞行正法光明
śrutamaya 聞
śruta-maya 聞性
śrutamaya 聞所成
śrutamayâdikā dhiyaḥ 聞思修三慧
śruta-paryavāpti 多聞
śruta-prayoga 聞所成慧
śrutavān-ārya-śrāvaka 多聞聖弟子
śruta-vāsanā 聞熏習
śruta-vyasana 匱聞
śruti-cintā 聞思
śrutkā 響
śrūyate 聞
stage of provisioning 資糧位
stainya 賊
stainya-saṃvāsika 賊住
stainya-sārtha 賊
stamba 柱
stambha-mūla 柱根
stambhanī 施
stambhin 憍
stana 乳
stanita 吼
stanya 乳
stavârha 應讚
stava-vandana 禮佛
stavita 讚歎
steya-citta 盜心
steyâpatti 盜罪
steyârtha 賊
steya-saṃkhyāta 盜心
steya-saṃvāsika 賊住
steya-sārtha 賊
-stha 位
stha 停住
sthā 分位
sthala-ja 陸
sthala-jala 水陸
sthala-jalâkāśa 水陸空
sthale’saṃstīrṇe 空閑地
sthalī 分
sthālī 器
sthalī 川
sthāma-prāpta 得大勢
sthāmatva 勇猛
sthāna 事, 他那, 伸, 住, 住處, 具, 勝事, 吒那, 器世間, 地, 安, 屋宅, 座, 所, 所住, 所住處, 所依處, 所在, 所居, 所居處, 方所, 是, 是處, 有處, 止, 法, 立, 立因, 義, 職, 能住, 處, 處住, 處所, 阿薩曩
sthāna, śamatha 止門
sthāna-asthāna 是處非處
sthāna-jñāna-bāla 處智力
sthānaṃ niṣadyā śayyā-abhikramaḥ 行住坐卧, 行住坐臥
sthānâsthāna-jñāna-bala 處非處智力
sthānatva 處
sthāna-yoga 法住
sthaṇḍila 地
sthānīya 具, 名, 如, 屬, 得名, 猶如, 相似, 稱, 稱爲, 等, 處, 處所, 起, 順
sthāpana 念
sthāpanârtha 留
sthāpanīya-vyākaraṇa 捨置記
stha-pati 國主
sthāpayati 住, 內住, 唯除, 安, 安住, 安置, 布, 沒, 生, 留, 能住, 能安立, 著, 除
sthāpayitavya 減
sthāpeti 治
sthāpita 住, 停在, 安置, 所除, 生, 立, 著, 設, 起
sthāpya 捨置記
sthatā 住
sthātavya 住
sthātṛ 能住
sthātu-kāma 欲建
sthaulya 麤
sthāvarā 安住
sthāvarā 自性不動
sthavira 上座, 上首, 大弟子, 大德, 尊宿, 尊者, 悉他薜攞, 悉替耶, 慧命, 羅漢, 老, 老宿, 老年, 耆年, 耆長, 長老
sthhāsyatesvaliṅgavān 常住
sthira 不動, 住, 堅, 堅住, 堅固, 安住, 安靜, 息
sthira-mati 意堅
sthirī-karaṇa 住
sthita 住, 住立, 在, 坐, 存立, 安住, 安置, 已住, 常住, 敦肅, 有, 正安住, 立, 立住, 能住, 處, 行, 貪著
sthita-bhāva 住法
sthita-citta 住心
sthitaka 立
sthitâkampya* 等住
sthita-smṛti 安住正念
sthitatva 住
sthita-vinaṣṭatā 住滅
sthitâyoga 無住
sthiti 久住, 位, 住, 住持, 住相, 在, 堅住, 安住, 安定, 定, 定意, 本住, 當住, 能住, 處, 識住, 軌則
sthiti-bhāva 住法
sthiti-kāla 住時
sthitikatā 住
sthiti-saṃjñaka 住
sthiti-sthiti 住住
sthiti-vidhāna 立住
sthiti-vikrīḍita 遊戲
sthity-upastambha 任持
sthity-utpāda 生住
sthity-utpatti-pralaya 生住滅
sthorā 物
sthūla-bhittikatas 障
sthūlatā 肥
sthūlātyaya 薩偸羅
sthūlâtyaya 蘭
sthūlātyaya 重罪
sthūlâtyaya 麤罪
sthūlātyaya 麤罪
sthūlâvadya;aparādha 重說
sthūra 麤
stīna-middha 睡眠
stokam 少
stoka-stokam 漸
stomita 敬
stotavya 所讚
strī 女, 女人身, 女色, 女身, 婇女, 婦, 婦人, 婦女, 明妃, 母人, 采女, 陰
strī-bhava 女人身
strī-bhāva 女人身
strī-bhava 女像
strī-bhāva 女像
strī-bhava 女身
strī-bhāva 女身
strī-citta 女心
strī-kāya 女身
strī-liṅga 女形
strîndriya 女根
strī-nimitta* 女相
strī-paṇḍikā 石女
strī-pumāṃs 男女
strī-puruṣa-paricaryā 男女承事
strī-puruṣêndriya 二根
strī-rūpa 女身
stṛta 遍布
stry-ākṛti 女相
stūpa 佛圖, 佛塔, 佛塔寺, 佛廟, 佛支提, 偸婆, 兜婆, 刹, 卒塔婆, 卒都婆, 塔, 塔婆, 塔寺, 塔廟, 塡陵, 墳, 寺, 廟, 廟寺, 支提, 浮圖, 浮屠, 爪塔, 率都婆, 私鍮簸, 窣, 窣堵, 窣堵婆, 窣堵波, 窣堵波物, 窣覩波, 窣都婆, 素覩波
stupa 脂帝浮圖
stūpa 舍利塔, 藪斗婆, 藪斗波, 蘇偸婆, 靈廟, 龕
stūpa-saṃdarśana-parivarta 七寶塔
stūpavat 有窣堵波
stutavat 讚歎
stuvanti 稱揚
stuvanti varṇayati praśaṃsayanti 稱揚讚歎
styāna-middha 寢寐, 惛沉睡眠蓋, 惛眠, 惛眠蓋, 睡, 睡眠
styāna-middha-āvaraṇa 惛眠蓋, 睡眠蓋
styāna-middha-nivaraṇa 惛沈睡眠蓋, 惛眠蓋
styaya 盡
styāyana 睡
su 妙
su- 妙, 妙善, 孝, 安穩, 巧妙, 微妙, 易, 最勝, 極, 直, 美
su[san]niṣṭhā 善攝受
subāhu-paripṛcchā 蘇婆呼童子請問經
śubha 信, 可愛, 吉祥, 善, 善業, 善法, 嚴, 妙, 愛, 淨
śubha- 淨好
śubha 淨業, 淨處, 淸淨, 無漏, 白法, 白淨, 眞實, 福, 福業, 端嚴, 端正
śubhā laukikī samāpattiḥ 世間可愛妙定
śubha-ātma-sukha-nitya 淨我樂常
subhadraka 賢聖
śubha-dvaya 二聚
śubha-grahaṇa 善言
śubha-janman 善生
śubha-jñāna 妙智
śubhakara-siṃha 輸波迦羅
śubha-karman 善業者
Subhakiṇha, Subhakiṇṇa 修乾天
Śubhakṛtsna 修乾天
śubha-kṛtsna 遍淨天
śubha-kṛtsna-deva 遍淨天
śubha-kṛtsnāḥ 遍淨天
śubha-lakṣaṇa 淨法
śubha-locana 眞觀
śubham iti saṃjñā 淨想
śubham karma 善
śubhâmala 善無漏
śubha-manāpa-vastv-ālambana 緣淨妙可意事境
śubhaṃkarma 善業
śubhaṃ-karma 善業
śubha-pāramitā 淨波羅蜜
śubha-ratna-traya 三寶
śubha-saṃjñā 淨想
śubha-saṃjñin 淨想
su-bhāṣita 善言
subhāṣita dharma 法誨
subhāṣita-gamin 言
śubhāśubha 淨不淨
śubhāśubha-karman 淨不淨業
śubhâśubhasya karmaṇaḥ 善惡二業
śubhatā 善
śubha-vimokṣa 淨解脫
su-bhāvita 善修習
śubha-vyūha 淨莊嚴
śubhenamanasā 淨心
śubhin 有善
subhīṣma-rūpa 傾搖
śubhra 淸淨
subhūmi 善地
sūcanā 名
sucāru 端嚴
sucaukṣa 淸淨
sūcaya 示
sūcaya(den.) 顯
succhādita 張施
sūci 針
sūcī 鍼
śuci 鮮淨
sūcī-chidra 針孔
sūcikā 抹
śuci-lakṣaṇa 淨相
śucin 淸淨
śuci-puṣpa-mālya 華纓
sucira 久遠
suciram 從昔來
sucireṇa 多時
śuci-śveta-vastra 鮮白衣
sucitra-citra 麗妙
sūci-tūnī 針鋒
śuci-viparyāsa 淨顚倒
sudaṃṣṭra 蘇達拏
sūdana 除
sudarśaka 可說
Sudarśana 善現色
sudarśana 善見
su-darśana 善見
Sudarśana 須達梨舍那
Sudarśanāḥ 善見天
sudāruṇāṃ te anubhonti vedanāṃ 憂瘀
sudatta 善授
śuddhā 淸淨
śuddha 澤光
śuddhā 眞實
śuddha-bhūmi 淨地
śuddha-citta 淨心
śuddha-cittânuvṛtti 隨淨
śuddhâdhivāsa 淨居
śuddhâdhyāśaya 正心
śuddhâdhyāśaya 直心
śuddhādhyāśaya-bhūmi 淨勝意樂地
śuddhâdhyāśaya-bhūmi 淨心地
śuddhādhyāśaya-bhūmi 淸淨勝意樂地
śuddha-gocara 空閑
śuddhâjīva 淨命
śuddha-jñāna 淸淨智
śuddha-laukika-jñāna 世間淸淨
śuddha-locana 淸淨觀
śuddhâmala 淸淨無垢
śuddha-māṃsa 淨肉
śuddha-mati 淨意
śuddha-prāyaścittika 單墮
śuddha-raśmi-prabha 放光
śuddha-sāra 眞妙
śuddha-sattva 淸淨
śuddhāśaya 意樂淸淨
śuddhâśaya 淨心地
śuddhâśaya-bhūmi 淨心地
śuddhāśayatā 淸淨意樂
śuddhatā 淨
śuddhâtman 我淨
śuddhâvāsa 淨宮, 淨居, 淨居天, 淨處, 遍淨天
śuddhâvāsa-deva 淨居天
śuddhâvāsa-prabhāva 淨居天
śuddhâvāsika-deva 淨居天
śuddha-vimala 淸淨無垢
śuddhi-dūra āśayaḥ 遠淸淨意樂
śuddhitas 淸淨
śuddhodana 眞淨
śuddhy-abhiprāya 淸淨意樂
sudeśana 善說
sudeśikatva 善說
sûdgṛhīta 善取
śudha 净
śudha 淨
sudharma 善法
su-dharma 善法
sudharmā 善法堂
sudharmā 妙法堂
sudharmā nāma deva-sabhā 善法堂
sudharman 善法
sudharmatā 妙法
sudhauta 留
sudhīra 勇猛
śudhyantī 戍輪聿提
śūdra 惡種, 戊達羅, 戌捺羅, 戌達, 戌陀, 戌陀羅, 戍達, 戍達羅, 戍陀羅, 輸達羅, 農人, 須陀, 首陀羅
śūdraḥ 戌陀羅
sudṛḍhatva 堅牢
su-dṛśa 善現
sudṛśa 善見
Sudṛśa 善見天
sudṛśa 愛身天
Sudṛśās 須達天
sudṛṣṭa 善見
sudṛṣṭi 善見
suduḥkhita 極苦
suduḥkhito'smi 愁惱
suduḥkhito'smī 愁惱
sudūra-ga 遠去
sudurdama 難調
sudurdṛśa 難見
su-durjaya 極難勝
sudurjaya 難勝
sudurjayā 難勝地
sudurmedha 無智
sugamatva 易了
sugandha 好香
su-gandha 好香
sugandha- 快妙
su-gandha 芬馥
sugandha 香
sugandha-cūrṇa 妙香
sugandha-durgandha 香臭
sugandha-taila 香油
sugandhi 香
sugata 修伽多, 修伽度, 修伽陀, 善行, 善趣, 善逝, 大聖尊, 如來, 安住, 蘇揭多, 騷伽陁, 騷揭多
sugata-bimba 佛像
sugatasya putraḥ 菩薩
sugatasyaśrāvakāḥ 佛弟子
sugatasyaurasāḥ 菩薩
sugatâtmabhāva 如來藏
sugateh...pradeśaḥ 人趣
sugati-gāmin 往善趣
sūgatī-gata-patha 善趣
sugati-gati 善趣
sugati-paryāpanna 善趣攝
sughoṣa 微妙音聲
sugīta 善說
sugītaṃ 理作
su-grāhya 易解
sugṛhitaṃ 善知
sugrīva 和合
Suhakiṇṇa 修乾天
suharṣita 歡喜
suhṛda 同心
sujāta 善生
sujāṭā 善生
sujāta 妙生
sujaya 善勝
sujuṣṭa 善了
su-juṣṭa 善了
sujuṣṭa 善了知
suka 鸚鵡
śuka 鸚鵡
śūka 鸚鵡
sukalyāṇa 吉祥
sukathika 善說法
sukathita 善說
sukha 喜心, 喜樂, 如意, 安, 安樂, 安穩, 富樂, 快, 快樂, 悅, 所樂, 易, 曬罽, 極樂, 樂, 樂受, 樂根
sukha-avaha 樂具
sukha-citta 安樂
sukha-da 樂施
sukhādhyāśaya 安樂意樂
sukha-duḥkha 苦樂
sukha-duḥkhâdi 三受
sukha-duḥkhānubhava 受用苦樂
sukha-duḥkha-pratisaṃvedin 領受苦樂
sukhaidhita 自在
sukha-lābha 得樂
sukham 安詳
sukhaṃ 隱定
sukhaṃ phāsuṃ viharati 安樂行
sukhaṃ sparśaṃ vihāram 安樂行
sukhaṃ sparśaṃ viharati 安樂而住
sukhaṃ vihārāya 安樂行
sukhāmatī 須摩提
sukhânubhava 樂受
sukha-pakṣya 樂品
sukha-pāramitā 樂波羅蜜
sukha-prīti 喜樂
sukha-samarpita 得快樂
sukha-saṃjnā 樂
sukha-saṃjñā 樂想
sukha-saṃniṣaṇṇa 安坐不動
sukha-saṃprayukta 樂相應
sukha-saṃsparśa 觸樂
sukha-saṃsparśa-vihāratā 安樂行
sukha-saṃvāsya 易可共住
sukha-saṃvedanā 喜樂
sukha-saumanasya 喜樂
sukha-saumanasya-bahula 喜樂
sukhāśaya 安樂意樂
sukha-sparśa 樂
sukha-sparśaṃ viharati 安樂住
sukha-sthita 安坐
sukha-sthito bhavati 安樂行
sukha-svabhāva 樂
sukhâsvāda-dhāra 安樂
sukha-traya 三樂
sukha-upodāna 樂具
sukhâvaha-tāpaka 與樂
sukhāvatī 安樂, 安樂世界, 安樂國, 安養世界, 安養淨土
Sukhāvatī 極樂
sukhāvatī 極樂世界, 極樂國土, 極樂淨土, 淨土, 蘇訶嚩帝, 西方極樂, 西方淨土, 須阿提
sukhāvatī-kṣetra 安樂國
sukhāvatī-lokadhātu 安樂世界
Sukhāvatī-lokadhātu 安養國
sukha-vedanā 樂受
sukhā-vedanā 樂受
sukha-vedanīya 樂受
sukha-vedanīyaṃ karma 順樂受業
sukha-vedya 樂
sukha-vihāra 安住, 安樂行, 安行, 樂住, 樂處, 樂行
Sukhavihāra-parivarta 安樂行
sukha-vihāra-parivarta 安樂行品
sukha-vihārârtha 採毅
sukha-vihāratā 樂住
sukha-vihārin 安樂而住
sukha-viparyāsa 樂顚倒
sukha-viśeṣa 樂勝
sukhena 安詳
sukhena samanvāgataḥ 身心柔軟
sukhita 勝事, 受樂, 喜, 安樂, 得安樂, 有樂, 樂, 歡喜, 生歡喜, 與樂
sukhita-duḥkhita 苦樂
sukhita-karma 善業
sukhitāś ca viharanti 安樂行
sukhīyati 樂
sukhôpabhoga-paratva 受極樂
sukhôpadhāna 安樂事
sukhôpapatti 樂生
sukhôpasaṃhāra 與樂
sukhôpekṣā 樂捨
sukhôṣṇa 溫
śukla 不染汚, 不淨, 叔離, 善, 明, 淨, 淸淨, 淸白, 白, 白業, 白法, 白淨
śuklā 白淨
śuklā dharmāḥ 白法
ṣukla-dharma 善法
śukla-dharma 淨法, 淸白之法, 淸白法, 白法
śukla-gaṇa 白法
śukla-janman 勝生
śukla-karma-patha 白業
śuklamaya 白法
śuklâṃśa 善根
śukla-pakṣa 初生
śuklapakṣa 戌迦羅博乞史
śukla-pakṣya 白品
śukla-praṇidhāna 白淨願
śuklâspada 白業
śukla-vidarśanā-bhūmi 乾慧地
śukla-vipaśyanā 淨觀
śukla-vipaśyanā-bhūmi 乾慧地
Śukra 金星
śukra-śoṇita-mahābhūta 精血大種
sukṛta 善事
su-kṛta 善作
sukṛta 善修作
sukṛta-karma-kārita 善修作
su-kṛta-karmāntatā 善修事業
śūkṣma 微妙
sūkṣma 微細, 最細, 有細, 極微, 極微細, 極細, 深, 深妙, 細
sūkṣma-audārika 細麤
sūkṣma-cchavi 薄皮
sūkṣma-jñāna 微妙智
sūkṣma-mano-vijñāna 細意識
sūkṣma-nimitta 細相
sūkṣma-nimitta-prapañca 細相戲論
sūkṣmārtha 微義
sūkṣmārtha-cintaka 能思微義
sūkṣma-saṃjñā 微細想
sūkṣma-ślakṣṇa 細滑
sūkṣma-ślakṣṇa-tvacatā 身皮細滑
sūkṣmaudārika 麤細
sukṣmebīja 微妙字
sūkṣme---saṃjñā 細想
śukti 蛤
sukumāratara 柔軟
sulabdha 善得
su-labdha 善得
sulakṣita 莊嚴
sulekha 文字
śulkayitvā 輸稅
śuluka 鹽
sumagadhi 須摩提
sumahā 甚大
sumanā 修摩那
sumana 拘蘇摩
sumanā 稱意華, 蘇摩那, 蘇末那, 蘇蔓那, 須摩那, 須曼, 須曼那, 須末那
su-manas 心歡喜
sumanas 意悅
su-manas 意悅
su-manasikṛta 善思
su-manasīkṛta 善思
sumanasikṛta 善思惟
sumanaska 令其歡喜
sumanaska 歡喜
su-maṇḍita 妙莊嚴
sumānita 親近
sumanojña 可愛
sumanorama 悅意
sumārga 妙道
sumbha 妙言
sumedhā 妙慧
sumedhatā 念
Sumeru 蘇彌樓, 蘇迷, 蘇迷盧, 須彌, 須彌山, 須彌樓
sumeru-giri 須彌山
sumeru-giri-mūrdhan 須彌山頂
sumeru-kūṭa 須彌山
sumeru-mātra 如須彌山
sumeru-parvata-rāja 須彌山
sumeru-śṛnga 須彌頂
sumitra 善友
sumitratā 善友
śuna 狗
sunātha-sādhukam 諦者
śuṇḍa 鼻
śuṇḍaka 鼻
sundaraka 孫陀利
sundara-nanda 善妙
suṅgī-bhūta 含花
sunibaddha 繫
sunidhyapta 善了達
sunigṛhīta 摧伏
su-nirmita 妙化
sunirmitaḥ-deva-rājaḥ 妙化天王
su-nirukta 善釋
suniṣpanna 極成
suniṣṭhita 究竟
śuṇṭhī 薑
śūnya 妙空, 本無, 無性, 空, 空寂, 空無, 舜若
śunya 虛
śunya-bhūta 空
śūnya-bhūta 空寂
śunya-dharma 空
śūnya-dharma 空法
śūnyâgāra 空室
śūnyāgāra 空室
śūnyāḥ sarva-dharmāḥ 一切法無性
śunyāḥ sarva-dharmāḥ 一切法空
śūnya-jñāna 空智
śunya-jñāna-avabodha 空智
śūnya-jñāna-vihīnatva 空智
śunyaka 空
śūnyakā 空寂
śūnyākāra 空行
śunyânātmâkāra 空無我
śunyânātman 空無我
śunyânimittâpraṇihita 空無相無願
śūnya-samanupaśyanā 觀空
śūnyatā 性空, 眞空, 空, 空寂, 空性, 空相, 空觀, 空解脫門, 空誼, 空門, 自性空, 自相空, 舜若多, 虛空, 虛空神
śūnyatā-jñāna 空智
śūnyatâkāra 空相
śūnyatā-lakṣaṇa 空相
śūnyatâlambana 緣空
śūnyatā-mukha 空門
śūnyatânātmatā 無我空
śunyatânupaśyanā 空觀
śunyatā-pada 空見
śūnyatā-pratisaṃyukta 空性相應
śunyatā-samādhi 空
śūnyatā-śūnyatā 空空
śunyatāvarūpam 空卽是色
śunyatā-vimokṣa-mukha 空解脫門
śūnyatāyā na pṛthag rūpam 色不異空
śunyatva 空
śūnyī-√bhū 漸捨
sūpa 羹
sūpacita-kuśala-mūla 積累德本
sūpadhārita 善黠慧
sūpalakṣa 易了知
sûpalakṣita 審思惟
sūpalakṣya 易了
sûpalakṣyatva 易了知
supaṇḍita 智人
sûpanibaddha 善安住
supāpaka 罪
su-paribhāvita 善修習
suparibhāvita 行
su-paricita 善通利
suparigṛhīta 親近
su-parijita 善通利
suparikarma-kṛta 修
suparīkṣita 極善思
suparipakva 熟
suparipūrṇa 具足
su-paripūrṇa 善周備
suparipūrṇa 滿足
supariśodhita 妙善修治
suparisphuṭa 周徧
supariśuddha 善淸淨
su-pariśuddha 善淸淨
supariśuddhâdarśa-maṇḍala 明鏡
supariśuddhi 明
suparītta 少
suparṇa 揭路荼
suparṇi-pakṣin 金翅鳥
sūpāsita 親近
sūpasthita 修習
sûpasthita 善守
supinôpama 猶如夢
supita 夢
suprabuddha 通達
suprajñapaka 可說
suprajñapta 快善
supramāṇena 應量
suprasanna-manas 淨心
suprasārita 展舒
supratibaddha 棄捨
Supratiṣṭhasya nāga-rājasyaga 善住龍王
su-pratiṣṭhita 善安住
su-pratiṣṭhita-pāda 足善安住
su-pratiṣṭhitapādatva 善安住
su-pratiṣṭhita-pādatva 足下善安住相
supratividdha 善解
supravartita 善轉
supravedita 善覺
supraveśa 易入
su-praveśa 易入
su-praveśana 易入
supraveśatva 易入
supravyāhṛta 善說
su-prayukta 善修習
supremaka 親近
su-premaṇīya 限節
supta-buddha 睡覺
supūrita 經
supuṣpa 肥壯
supuṣpita 華開敷
supuṣṭa 肥壯
supuṣya 肥壯
sura 修羅
surā 修羅酒
sūra 勇健
sura 天衆
śura 精進
surā 酒
śūra 首羅
sura-bandhu 天女
surabhi-gandha 香潔
suracita 結成
surādhas 善得
sura-garbha 天童
sura-kanyā 天女
surākṣasa 羅刹
surakṣita 守護
su-rakṣita 將御
surakṣita 所敬
surâlaya 天上
surā-maireya 酒
surā-maireya-madya-pāna 飮諸酒, 飮酒
surā-maireya-madya-pramādasthānād vairamaṇī 不飮酒
śuraṃgama-samādhi 健行三摩地
śūraṃgama-samādhi 健行三昧
śuraṃgama-samādhi 健行定
śūrāmgama-samādhi 勇伏定
śūraṃgama-samādhi 首楞嚴三昧
śūraṃgama-samādhi-sūtra 首楞嚴經
śūraṃgama-sūtra 首楞嚴經
śūraṃ-gamo nāma samādhiḥ 健行三摩地
suramya 最勝
sura-rṣi 天仙
surasa 美味
śūratā 勇猛
śūrpa 箕
suruciraṃ viśāla-netram 智慧眼
sūrya 修利, 光, 日, 日光, 日輪, 蘇利耶, 須梨耶
sūrya-bhūta 如日
sūryā-candramas 日月
sūryâdi 日等
sūrya-garbha 日藏
sūryâṃśu 日
sūryânana 日光
sūrya-prabha 日光
sūrya-prabhā 日光
sūrya-raśmi 日光
sūryasyābhyudgamana-samaya 日出時
sūryâvarta-samādhi 日轉三昧
sūrya-vimāna 日輪
sūryôdaya-kāla 日出時
susamāhita 等引
susamārjita 滿足
susamāyukta 圓滿
susaṃbhava 善生
susaṃbhṛta-saṃbhāra 積功累德
susaṃlakṣita 善了
su-saṃlakṣita 善了
susaṃnaddha dṛḍha-sthāma 無上意
su-saṃniviṣṭatā 善安立
su-saṃpannatva 極善圓滿
susaṃprajñā 智
su-saṃskṛta 善安其所
susaṃsparśa 好觸
su-saṃsparśa 好觸
su-saṃsthita 缺減
susaṃsthita 雅妙
susaṃvṛta 善守
su-saṃvṛta 善守
susaṃvṛta 護
su-saṃvṛtta 善圓滿
susaṃvṛtta 圓滿
su-saṃvṛtta-skandha 肩善圓滿
susāra 實
su-sārtha-vāha 大導師
susārthavāha 導師
susarvaga 遍行
susiddhi 妙成就
su-siddhi 悉地
suśikṣita 善學
suśīla 善戒
susīma 功德
suṣira 孔隙
śuṣira 孔隙
suṣira 空
śuṣira 空
śuṣiratva 空
śuṣka 乾, 少, 枯, 枯竭, 涸, 燥, 燥乾, 瘦燥, 竭, 萎
susnigdha 柔軟
suśobhana 莊嚴
suśobhita 微妙好
śuśrūṣā 孝順
śuśrūṣaṇa 供養
śuśrūṣati 聽
suśruta 善聽
su-śruta 善聽
susthita-mati 正意
suṣṭhu 善
suṣṭhū 快言
suṣṭhu 極
suṣṭhū 苦切
suṣṭhu 諦
suṣṭhū paribhāṣayitvā 苦切
suṣṭhûpadeśita 善說
suśuddha 善淸淨
sūsukhita 受樂
susukhita 安樂
su-śukla 鮮白
su-śukla-danta 齒鮮白
su-sūkṣma 最極微細
susvara 妙音
śuṣyati 減
sutā 娘
suta 子
sutanu 端嚴
sūtikā-madhya-sthita-bāla 嬰兒
sutīkṣṇa 大利
sutoṣaka 妙喜
sūtra 修他羅, 修妒路, 典詔, 善訓, 契經, 影訓, 正典摸, 法花, 涌泉, 深經, 理教, 直語, 素呾纜, 素怛纜, 素憺纜, 經, 綖, 綖經, 線, 線經, 繩, 脩多羅, 鎖, 阿含
sūtra-abhiprāya 經意
sūtra-anta 微妙經典
sūtra-antara 餘經
sūtra-artha 經意
sūtrâbhiprāya 契經言
sūtraka 繩
sūtra-kartṛ 造經
sūtram...vinayaḥ...abhidharmaḥ 三藏
sūtrânta 修多羅, 典詔, 契經, 教, 方等頌經, 經, 經典, 經部, 言說
sūtrânta-dhāraka 受持者, 學持者, 持書, 書寫者
sūtrânta-lekhaka 持書
sūtrānta-pratiśaraṇa 依經
sūtra-piṭaka 修多羅藏
sūtrapiṭaka 經典
sūtra-piṭaka 經藏
sūtra-rājan 經王
sūtrârtha 經義
sūtrasa 索
sūtra-vinaya-mātṛkā 契經調伏本母
sūtrâvirodha 無相違過
sūtraya (den.) 辯
sūtre 經中
sūtre prātimokṣe 波羅提木叉
sūtre vacanāt 作如是言
sūtrita 文
sūtrôddeśa 誦經
sūtrôdgrahaṇa 誦經
sūtta 臊陀
suvacas 善言
suvaidya 大醫
suvajrâjñā 教令
Suvarṇa 紫磨金
suvarṇa 紫磨黃金, 紫金, 美, 蘇伐刺, 蘇伐剌, 蘇伐羅, 金, 金光, 金光明, 金寶, 金色, 金銀, 黃金
suvarṇa-bhāva 金
suvarṇa-bherī 金鼓
suvarṇa-bimba 金像
suvarṇa-daṇḍa 金杖
suvarṇa-garbha 金藏
suvarṇa-ghaṇṭā 金鈴
suvarṇa-kāra 金師
suvarṇa-kuśalasya karmārasya 世間善巧工匠
suvarṇamaya-varṇa 金色
suvarṇa-nidhi-vṛkṣa 金樹
suvarṇa-paryaṅka 金床
suvarṇa-prabhāsa 金光明
suvarṇapuṣpāṇa kṛtaiś ca dāmair 煒曄
suvarṇapuṣpāṇa sahasradāmair 煒曄
suvarṇa-rūpyā 紫磨天金
suvarṇa-rūpya 金銀
suvarṇa-tantu 金縷
suvarṇa-vālukā 金沙
suvarṇa-varṇa 金色
Suvarṇuagotra 蘇伐剌拏瞿怛羅
śuvetanāya 明日
suvibhāga 善分別
suvibhakta 善分別
su-vicārita 善觀察
su-vicintita 善思
suvicitrita 莊嚴
suvicitta 善解
suvidhi-caraṇa 善方便
suvidhi-jña 能知
suvidūra 極遠
suvidyâgra 妙明
suvihita 善
suvijñāpaka 善學
suvikrānta 勇健
suvimokṣa 善解脫
suvimukta-citta 已脫
suvimukti-prajñā 解脫慧
suvineya 善化
su-viniścita 善決定
su-viniścitaṃ-praṇidhānam 善決定願
suvipula-jñāna 廣大智
suvismayat 奇雅
suviśuddha 善妙, 善淸淨, 妙, 妙好, 寂靜, 明淸
su-viśuddha 最極淸淨
suviśuddha 最淸淨
su-viśuddha 極善淸淨
suviśuddha 極淨
su-viśuddha 極淸淨
suviśuddha 淸淨
su-viśuddha-cakṣus 極淨眼
suviśuddha-dharma-dhātu 淸淨法界
su-viśuddhasya pradīpasya 明燈
su-viśuddhasya pradīpasya svabhāvaḥ 明燈體
su-viśuddhatā 善淸淨
suvuta 廣大
su-vyañjana 文巧
suvyañjana 言巧妙
suvyavastha 善成
suvyavasthita 安住
su-yāma 蘇夜摩
suyāma-deva-putra 妙善
suyāmatva 夜摩天王
suyāmo deva-rājaḥ 蘇夜摩天王
suyantrita 堅牢
suyoga 善寂
suyukta 勤
sva 人, 同, 己, 我, 所有, 本, 產業, 私, 臥寤, 自, 自己, 自身, 財寶
svabāhu-bala 自力
sva-bala 自力
svabhāva 性
svabhāva 本性
svabhava 自有
svabhāva 自有
svabhāva 自體
svabhāva 體性
sva-bhāva 體相
svabhāva-dvaya 二自性
svabhāvaḥ sarvadā câsti 法體恆有
svabhāvâkāraka 性
svabhāva-kāya 自性身
svabhāva-lakṣaṇa 一實相, 實相, 性相, 自性, 自性相, 自相
svabhāva-lakṣana 體相
svabhāva-mukha 有門
svabhāvâṅga 自體分
svabhāva-prahāṇa 自性斷
svabhāva-prajñapti 自性假立
svabhāva-prajñapti-paryeṣaṇā 自性假立尋思, 自性施設求
svabhāva-prajñapty-eṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 自性假立尋思所引如實智
svabhāva-saṃbhūta 自然生
svabhāva-śarīra-vastu 自性體事
svabhāva-siddhi 自性有
svabhāva-śīla 自性戒
svabhāva-smṛty-upasthāna 性念處
svabhāva-śuddha 自性淨
svabhāva-śunya 空
svabhāva-śūnyatā* 自相空
sva-bhāvatā 自性
svabhāvatā 體
sva-bhāvatva 同性
svabhāvatva 性
sva-bhāvatva 爲性
svabhāva-vastu 自性事
svabhāvavat 體
svabhāva-vikalpa 自性分別, 自性妄想, 自體分別
svabhāva-vimukta 自性解脫
svabhāvâviśeṣa 性無差別
svabhāva-viśeṣa 自性差別
svabhāva-viśeṣaṇa 自性差別
sva-bhāvena 自性
svabhāvena pariniṣpannaḥ 自性眞實
svabhāvena śūnyatā 自性空
svabhāvena śūnyatā* 自相空
svabhāvika 自性身
svābhāvika 自然得
svābhāvikatva 自然得
svâbhāvya 自體
svābhāvya 體相
svabhīkṣṇa 數數
svabhisaṃbandhita 能善現等覺
svābhisaṃbodhi-sthāna 證得
śvabhra 坑
śvabhra-prapāta 丘坑
svabhūmika 自地
sva-bhūta 各自
sv-abhyūhita 善思
sva-buddha 自悟
sva-buddhi-viṣayatā 自覺慧境界
sva-cchanda 自在
svacittadṛśyamātra 自心現量
svacitta-paryavadāna 自淨其意
sva-citta-vaśa-vartana 心自在轉
sva-citta-vaśitā 於其自心能自在轉
svādana 味
svādanīya 美味
sva-dāra 自妻
svadeha-parityāga 捨身
sva-deva 本尊
sva-dhā 己法
sva-dharma 自法
sva-dharman 己法
sva-dharmatā 自法
svâdhigama 自所得
svādhyātavya 應讀誦
svādhyāya 讀誦
svādhyāya-kriyā 讚歎
svadhyāyamāna 念誦
svādhyāyamāna 念誦
svâdhyāyana 誦
svadhyāyānam 諷頌
svadhyāyanti 精修
svādhyāyat 諷學
svādhyāyati 誦經
svâdhyāyita 誦
svādita 嘗
svāditavat 嘗
sva-dravya 自事
svādu-rasa 滋味
sva-garbha 大海水
svāgata 修伽陀, 善來, 善生, 沙伽陀, 沙竭陀, 海, 莎伽陀, 莎揭哆, 莎迦陀
svāgataṃ te astu 善來
sva-gocara 境界
svagotra 自種性
svagotra-vihāra 自種性住
svāhā 娑婆訶, 娑縛賀, 安定, 宿哈, 沙波訶, 莎呵, 莎訶, 薩婆訶, 蘇婆訶, 蘇波訶, 馺
sva-hasta 自手
sva-hastam 自手
sva-hastena 自手
sva-hita 自利
sva-hṛdaya 自心
svairam 隨意
sva-jana 親
sva-jāta 自性
svajāti-lakṣaṇa 自性
sva-jātīya 同種
sva-jīvita 自命
svaka 屬, 己, 我所, 本國, 本土, 私, 自事, 自己, 財寶
svaka-jana 臣
svakalpa-kalpita 分別
sv-ākāra 善因室
sva-kāraṇa 自性
svakarmânuṣṭhāna 家業
svakarma-vipāka 宿命
svakarmôdbhava 依自業而有
svakarmôdbhāva 自業
svakârtha 己利
svakārtha 自事義
svakārtha 自義
svaka-svakaṃ karma 自業
svaka-vijita 自境
sva-kāya 自身
svakhyāta 善說
svākhyāte 善說
svakīya 自身
sva-kleśa 自煩惱
svākoṭita 堅牢
sva-kṛta 自作
sva-kṛtya 自事
sva-kukṣi 胎
svakula-devatā 本尊
sva-kuśala 己德
svalābha-saṃtuṣṭa 少欲知足
sva-lakṣaṇa 別相, 性類, 本相, 相, 自性, 自相, 體相
svalakṣaṇâkāra 自相
svalakṣaṇa-kleśa 別相惑
svalakṣaṇa-manaskāra 自相作意
svalakṣaṇa-nirdeśa 說其相
svalakṣaṇa-smṛtyupasthāna 別相念處
svalakṣaṇâśuci 自相不淨
svalakṣaṇa-śūnya 自相空
svalakṣaṇa-śūnyatā 自相空
sva-lakṣaṇataś 自相
svālakṣaṇya 自相
svalaṃkṛta 光觀
sv-alaṃkṛta 妙莊嚴
sva-liṅga 自相
svaṃ 莎
svam ātmānam 自身
svaṃ cittam 自識
svām...bhāryām 自妻
sva-māṃsa 自身肉
sva-mano-ratha 隨意
sva-mata 自許
svaṃcittam 自心
svāmika 主宰
svāmin 主, 主宰, 其主, 國主, 夫, 宰, 宰主, 宰官, 家主, 牛主, 物主
svāmivacana 屬格
svāmi-vacanaṃ 所屬聲
svaṃ---karma karoti 自作業
svana 聲
śvānāḥ 狗犬
sva-nāma 自己名
sva-nāman 自名
sva-naya 眞實
svanaya-pratyavasthāna 眞實
svâṅga 自身
svāni...karmāṇi 自宿業
svânuvṛtti 自行
svapana 睡夢
svapana-yoga 夢觀
sva-para-hita 自利利他
sva-para-hita-pratipatti-saṃpad 自利利他圓滿
sva-parârtha-paṭala 自他利品
sva-para-samatā 自他平等
sva-para-saṃtāna-kleśa 自他相續煩惱
sva-para-sāṃtānika 自他相續
svāpateya 主宰
sva-phala 自果
svapitṛ 父王
svapna 夢, 夢境, 夢幻, 夢所見, 熟眠, 睡, 睡夢, 睡眠
svapna-antaragata 夢中
svapna-darśana 夢所見
svapnântaragata 夢
svapnāntara-gatasya citta-pracāraḥ 夢中心行
svapna-pada 夢見
svapnavat 如夢
svapnôpabhoga 夢
svapnôpamatā 如夢
svapnôpamatva 如夢
sva-prajña 智慧
sva-prakṛti 別性
svapratyātma-bhūmi 證地
svapratyātmâdhigama 所證, 自覺, 自身內證
svapratyātmârya-jñāna 自覺聖智
sva-pudgala 人
svaputra-māṃsa 子肉
svar 莎
svara~... madhura 美響
svārakṣita 護
svārakṣita-vākyaḥ...abhūt 修習善語
svarâṇga 音詞支具
svarāṅga-vibhakti 音詞支具剖析
svarasa-nirodha 自然滅
sva-rasa-vāhana 任運轉
svarasa-vāhin 任運
svarasena 無功用
svareṇa 以聲
svar-ga 生天
svargam ā-√ruh 生天
svarga-patha 天趣
svargârthaṃ dānam 希天施
svar-gati 生天
svargôpaga 生天上
svargôpapatti 生天
svartha 義妙
svārtha 自義
svârtha 自義利
svârtha-anumāna 自比量
svârtha-kriyā 自事
svârtha-parârtha 自利利他
svârtha-prāpti 自利
svârtha-viruddha 自語相違
svarūpatva 性
sva-rūpin 自性
sva-śabda 自名
sva-śakti 自能
sva-sāmānya-lakṣaṇa 自共相, 自相共相, 自相同相
svasaṃtānâvabhāsa 照自身
svasaṃtati-gatair duḥkhaiḥ 自苦
sva-saṃvid 自證
sva-saṃvitti 自證
sva-śarīra-jīvita 身命
svaśāstra-viruddha 聲爲常, 自教相違, 自教相違過
sva-siddhânta 自宗
svasiddhânta-naya 如實
svasṛ 姊妹
svâśraya 自依
śvaśrū 姑
svasthī-bhūta 愈
svastika 卍字, 卐, 吉祥, 塞縛悉底迦, 寶悉底迦, 德字, 穢佉阿悉底迦
svastika-pariyaṅka 結跏趺坐
svastika-paryaṅka 跏趺坐
svasty-ayana 安穩
svastyayana 趣吉祥
svastyayanaṃ ..... kariṣyāmo 加施
sva-sukha 自樂
sva-suta 己子
sva-sva 任運
svataḥ...utpannaḥ 自生
sva-tantra 依自, 實, 眞實, 自力, 自在, 自由
svātantrya 自在
svâtma-bhāva 己身
svātman 自相
svâvabodha 自覺
sva-vacana 自語
svavacana-viruddha 自語相違, 自語相違過
svavāda-vyavaṣṭhapana 成立一切自論
svavalokana 妙觀
svavaśa-ga 自在
sva-vikalpa 自分別
sva-vikalpa-vaśa 自分別力
sva-vitti 自證
sva-vṛtti 生具
svayam 各自, 自, 自心, 自有, 自然, 自身, 親自, 隨自
svayam abhijñayā 自覺
svayam abhijñayā sākṣāt-kṛtvôpasaṃpadya 自證通慧具足
svayam ātmanā 自身
svayaṃ ghnataḥ 自殺
svayaṃ svayam 各自
svayaṃ svayaṃ-bhuvaḥ 自由
svayaṃ vyupaśamayet 自滅
svayam...acarat 自行
svayam-abhāva 自無
svayam-ajāta-samatā 自然不生平等性
svayam-avasthāna 自住
svayaṃ-bhāva 自然
svayaṃ-bhū 世尊, 善逝, 大聖, 大自在, 如來, 無師自然, 自在, 自然, 自然生
svayaṃbhū 自然聖道
svayaṃ-bhū 自覺
svayaṃbhū-jñāna 無師智
svayaṃ-bhū-jñāna 無師自然妙智
svayaṃbhū-jñāna 自然慧
svayaṃbhu-jñāna 自然智
svayaṃbhū-jñāna 自然智慧
svayaṃbhuvaḥ 自然成佛道
svayaṃ-kāra 自作
svayaṃ-kārin 獨立
svayaṃ-kāriṇ 自修
svayamṃ-kārin 自能成辦
svayam-mṛtyutva 自死
svayaṃ-prabha 拘礙
svayaṃ-yāna 自伏
svebhyaḥ...avayavebhyaḥ 自分
svêcchā 如欲
sveda 汗
svedaḥ pragharati 汗流
svena 自內
svena bhāvena 自體性
svena lakṣanena 自體性
svenâtmanā 自體
svêṣṭa-deva 本尊
śveta ṣaḍdanta gajarājan 白象王
śveta-candana 白檀
śvetaka 白色
śveta-ketu 白淨
śveta-vastra 白衣
svīkaroti 耽
svī-kartavya 應取積
svī-kṛta 爲己有
svīkṛtya 執爲己有
śvitra 白癩
śvo-bhakta 餉
śvo-bhūta 明日
svyaṃ-bhū 自然
śyāmā 奢摩
śyāmaka 商莫迦
śyāmala 烏
syāmo 及逮得
śyānatva 凝
syandika 泥水
syāt 則, 卽爲, 可有, 名, 名爲, 得, 得成, 應, 成, 方得, 方有, 是, 是則, 有, 矣, 至, 若, 謂
syātām 雖有
-syati (fut.) 當
syūta 補