Digital Dictionary of Buddhism: Sanskrit Terms Index: v [updated: 5/7/2012]


√vā 微動, , 飄鼓

√vac 今當說, , 報言, 我今當說, 所言, 白言, 答言, , 言曰, 謂言

√vad 答問, , ,

√vah , , , , 漂蕩, 牽引, , , 遊履

√vand , 稽首禮

√vand: abhi-√vand 禮敬

√vas 止住, 經宿

√vid 作念, , , 逼惱, 領納

√vīj

√vraj 來生, 安行,

√vṛdh 增進, 滋長

√vṛṣ

√vṛt 現在前, 生起, 遍在, 集會

√vyadh ,

va ,

, , 或復, , ,

vā deśyeta 講讚

vā ghṛta-pradīpa 油蘇

vā punaḥ 或復

va-√gāh ,

vabhāva-prajñapty-eṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 緣自性如實知, 隨自性施設求如實智

vāc 槃遮, 正語, 正說

vac

vāc , 言詞, 言語, 言說, 言辭, , 語言, , , , , 音聲

vācā 歎詠,

vācaka 能詮, 能說, , ,

vācaṃ √bhāṣ

vācaṃ bhāṣamāṇaḥ 發言

vācaṃ bhāṣate 說此言

vācāmanasā 身口意

vacana , 口業, , 所發言, 所言, 所證

vācana 披讀

vacana , , 經說, , 聖教, , 言說, 言辭, , 語言, 語路

vācana

vacana

vācana

vacana 說此言,

vācana

vacana-patha , 言詞, 言道, 語路,

vacanīya 可說, 應吿彼曰, 應吿彼言, 應諫, ,

vacas ,

vacasā parijitaḥ 言善通利

vacasā su-parijitāḥ 言善通利

vacasāparicitān 未善通利

vacasā---su-paricitaḥ 言善通利

vācayiṣyati.... svādhyāyiṣyati 諷讀

vācayitavya 應讀誦, 諷誦讀

vācayitu-kāma 樂說

vācika ,

vācikâpatti 口罪

vācikī 口作,

vācita

vaco-gata

vacṣyati 當說

vācya 可說,

vācyamāna 讀誦

vāda , , ,

vada

vāda , 言說, 言論, , , , , 論議, 論體性

vāda-adhikaraṇa 論處所

vāda-adhiṣṭhāna 論所依

vāda-alaṃkāra 論莊嚴

vādâdhikaraṇa ,

vadam 教授

vadāmi 我說

vadana 婆達, 容顏, 形貌, , 面目, 面門, , 顏姿

vāda-nigraha 論墮負

vāda-niḥsaraṇa 論出離

vādāpita 拊弄

vādāpiya 拊弄

vadara

vadatāṃ varaḥ 無上尊

vaḍavā-mukha 海門

vādayati ,

vāde bahukarā dharmāḥ 論多所作法

vademi 廣讚

vadeta 廣讚

vadeti 廣讚

vadha , 損壞, 損害

vādha 損惱

vadha , , 殺害, 殺生,

vadhâbhiprâya 欲害

vadhâbhiprāya 欲殺

vadhâdi 殺生等

vadha-hiṃsā-citta 殺害心

vadhaka

vādhaka 害者

vadhaka , 怨家, , 殺害, 殺者

vadhaka-citta 害心

vadhaka-puruṣa 屠人

vādhā-kāra 損害

vādhana 逼惱

vādhanâtmaka 逼迫

vadhâpatti 殺罪

vadhârtham 欲害, 欲殺,

vadhira

vadhita

vādhita

vadhū-jana

vadhukā 母人

vadhya 所滅, , 沮壞, 獄囚, 被害

vadhya-ghāta 魁膾

vādin , , 立論, 能說, , , , , , 論師, 論者,

vādināṃvaraḥ 大師

vādinī 論者

vaḍiśa 婆利, ,

vādita 伎樂, 倡伎, , 樂器, 讚言

vāditṛ 論師

vāditra 伎樂, 樂器, 絃管

vādya 伎樂, 妓樂, , 樂器

vādya-bhāṇḍa 樂器, 鼓伎

vādya-svara 樂音

vadyatā

vadyôttama 大醫王

vāg-abhilāpa

vāg-duścarita 語惡行, 語罪

vāg-guhya 語密

vāg-guhyatā 語密

vāg-vastu 語言

vāg-vijñapti , 言教, 言說, 語表

vāg-viṣaya 言境界

vāg-viśuddhi 淨語

vāg-vyāhāra , 言說

vāha 婆訶, 婆訶摩, 廻轉, , , , , 迴轉

vaha 運載

vāhaka 招致,

vahana

vāhana , 婆喝那, , , 運轉

vahanabhirūḍha 駛流

vāhanīya

vāhayati

vāhi-mārga 運轉道

vāhin 生起, , , , 運載, 運轉

vāhitā 任運轉

vāhita , , , , 驅擯

vahni ,

vahuri

vāhya

vaibhaṅgikaṃ √dā 施物

vaibhāṣika 大毘婆沙, 毘婆沙師

Vaibhāṣika 毘婆沙論師

vaibhāṣikīya 毘婆沙師

vaibhāṣya 大毘婆沙

vaibhutva 自在

vaibhutva-vipakṣa 自在障

vaibhūtvika 定自在所生色

vaicakṣaṇya 敏捷

vaicitrya , 多差別, 差別, 差別品類, 種種, 諸相

vaicitrya-naya

vaidharmya 不相似, , 異法

vaidharmya-dṛṣṭânta 異喩, 異法喩

vaidharmya-dṛṣṭânta-hetu 因異品

vaidharmyavat 不順法

vaidhurya 不相應, , ,

vaiḍūrya 吠努璃耶, 吠琉璃, 吠瑠璃, 吠瑠璃耶, 樓黎, 毘琉璃, 毘琉璃寶, 毘瑠璃, 毘頭利, 淨琉璃, 淨瑠璃

vaidūrya 琉璃

vaiḍūrya 琉璃

vaidūrya 琉璃寶

vaiḍūrya 瑠璃, 璢璃, 鞞稠利夜

vaidūrya-maṇi-ratna 琉璃寶珠

vaiḍūryamaya 紺琉璃

vaiḍūrya-nirbhāsa 琉璃光

vaidya 良醫, , , 醫師, 醫王

vaidya-bhikṣu 醫師

vaidyaka 惡師

vaidya-puruṣa 良醫,

vaidya-rāja 大醫王, 醫王

vaidya-viśārada 良醫

vaidyika 醫師

vaiguṇya 失度,

vaihāyas 虛空

vaihāyasa , 虛空

vaihāyasa-kuṭika 重閣

vaijayanta 勝幡, 勝殿, 天宮, 帝釋宮, 殊勝, 軒飾

vaijayantaḥ prāsādaḥ 殊勝殿

vaijayantī

vaikalpa 諸相

vaikalya 不全, 不具, 乏少, 匱乏, , , 損減, , 缺減, , , 離散

vaikṛta 變異, 轉異

vailakṣaṇya 別異相, 無作者

vaimalya 無垢, 離垢

vaimalya-dhātu 無垢

vaimalya-pariśuddhi 離垢淸淨

vaimalya-viśuddha 離垢淸淨

vaimanasya 嫌恨

vaimatika

vaimātratā 分布, 差別, 次第

vaimukhya 厭背, 厭離, 憎背, 棄捨, 棄背, 背捨, 能棄捨

vainaika 可化

vainaika-sattva 可化衆生

vaināśa , 壞者,

vaināśika , 壞者,

vainayika 可得度, 調伏, 開化

vaineya 度者, 所化, 調伏, 道律

vaineyika , 得度, 得調伏, 開化

vaiphalya 無果

vaipulya 增長, , 大方廣, 大方等, 妙方便, , 廣博, 廣大, 廣經, 方廣, 方正, 方等, 方等壇, 毘佛略, 毘佛畧, 深廣, 裴佛略, 裴弗略, 鞞佛略

vaipulyasūtra 大乘經典

vaipulya-sūtra 方廣經, 方等經

vaipulyasūtrânta- 大乘經典

vaipulya-sūtrânta 方等經

vaipulyatā 廣大

vaira 嫌恨, , 怨嫌, 怨害, 怨害嫌恨, 怨恨, 怨憎, 怨敵, 怨結, , 瞋恚, 結恨

vairāgya , 厭捨, , 離染, 離欲, 離貪

vairāgya-bhūmi 離欲地

vairāgya-kāla 離欲時

vairāgyaṃ karoti 能離欲

vairāgyaṃ-√kṛ 離欲

vairāgyāt parihīyate 離欲退

vairāgyatā 不染

vairamaṇa 遠離,

vairambha 吠嵐, 吠嵐婆, 吠藍婆, 旋嵐, 毘嵐, 毘嵐風, 毘藍, 迅猛風, 鞞藍婆

vairambhāḥ...vāyavaḥ 吠嵐婆

vairambha-vāta 毘嵐風

vairambhavāta 藍風

vairambha-vāyu 毘藍風

vaira-nipīḍana 報怨

vairânubandha 結恨

vairâśaya , 怨結

vairin 怨家

vairocana 徧一切處, 徧照, 明淨, 毘盧舍那佛, 顯明

Vairocana-raśmi-pratimaṇḍitā 光明莊嚴, 照明嚴飾, 莊嚴照明

vairodhika 相違, 變異,

vairūḍhi 增長

vairūpya 毀形, 異類, 醜陋

vairya 勇健

vaisādṛśya 不爾

vaiśākha 二月, 別枝

Vaiśākha 吠舍佉

vaiśākha 毘舍佉

Vaiśākha 薜舍佉

vaiśākha 長養

Vaiśākha 鞞索迦

vaiśākha 鼻奢佉

vaiśālī 廣嚴

vaiṣamika 互相違

vaiṣamya 不安, 不平等, 不調, 互違, 無因, 異因, , 錯亂,

vaiśāradya 無所畏, 無畏, 無疑, 離怖畏

vaiśāradyaṃ caturvidham 四種無畏

vaiśāradyāni granthataḥ 無畏文

vaiśāradya-prāpta 得無畏

vaiśāradya-vibhāga 無畏

vaiśeṣika , 勝論宗, 勝論師, 勝進, 有勝, 殊勝

vaiśeṣika-guṇa 勝品功德

vaiśeṣikatā 勝進, 殊勝性

vaiśeṣya

vaiśramaṇa 神呪

vaiśravaṇa 財主

vaistārika 流布

vaistārikī-√bhū 流布

vaistārikīṃ √kṛ 流布

vaiśvā-nara

vaiśvāsika , 安悅

vaiśya 吠奢, 吠舍, 商賈, , 居士, 毘吠, 毘舍, 鞞吠, 鞞舍

vaiśyaḥ 商賈

vaitulyasūtra 大乘經典

vaitulya-sūtra 方等經

vaitulyasūtrânta 大乘經典

vaitulya-sūtrânta 方等經

vaivarjita

vaivarṇika 醜陋

vaivartika 鞞跋致

vaivṛti 非世俗

vaiyākaraṇa 表白, 通釋

vaiyāpṛtya

vaiyāprtya 營事

vaiyāpṛtya-kāra 營事

vaiyāpṛtya-kara 衆主

vaiyāpṛtya-karman 福業

vaiyāpṛtya-kriyā 事業, 供事

vaiyarthya , 應無用, 無用, , 虛妄, 虛空

vaiyavadānika 淸淨

vaiyāvṛtya 事業, 供事, 供給, , 營事, 營務

vaiyāvṛtya-kara 供事, 執事, 營事, 衆主

vaiyāvṛtya-kriyā 供事

vaiyāvṛtyaṃ kṛtam 供給

vajira 金剛

vajra 伐折羅, 伐闍羅, 和夷羅, 嚩日囉, 嚩日羅, 斡資羅, , 波闍羅, 縛日羅, 越闍, 跋折囉, 跋折羅, 跋日羅, 跋闍羅, 金剛, 金剛杵, 霹靂

vajra-bhūmi 金剛位, 金剛地

vajra-bodhi 金剛智

vajra-buddha 金剛佛

vajra-buddhi 金剛慧

vajrācārya 金剛阿闍梨

vajrâcārya 阿闍梨

vajra-deha 空智

vajradevas 金剛天

vajradhāra 伐折羅陀羅

vajra-dhara 執金剛

vajradhara 執金剛神

vajradhāra 持金剛

vajra-dhara 金剛手

vajradhātu 嚩日囉馱睹, 金剛界, 金界

vajra-dhātu-maṇḍala 金剛界曼荼羅

vajra-dhvani 雷震

vajrâḍhya 金剛寶

vajra-dṛḍha 金剛堅固

vajra-dṛḍhatā 金剛堅固

vajra-garbha 金剛, 金剛藏, 金剛體

vajra-ghana 心如金剛

vajra-jñāna 金剛智

vajrajvāla 伐折羅嚩羅

vajra-kalpa 如金剛, 猶如金剛

vajra-kāya 金剛身

vajraketu 金剛幡

vajra-kīla 金剛杵

vajrakīla 金剛橛

vajrakīlaka 金剛橛

vajrakīlaya 金剛橛

vajrakṣetra 金剛刹

vajra-kula 金剛種

vajra-maṇḍala 金剛輪

vajramati 金剛智

vajramaya-parvata 金剛山

vajrāmaya-parvata 金剛山

vajra-mukhī 金剛口

vajra-muṣṭi 金剛堅固

vajra-netra 金剛眼

vajrâṅga 金剛身

vajra-pāṇi 執金剛, 執金剛神

vajrapāṇi 持金剛

vajra-pāṇi 金剛力士, 金剛密跡, 金剛手, 金剛神

Vajra-pāṇi-balin 金剛力士

vajrapāṇinā bodhisattvena mahāsattvena 金剛手菩薩

vajra-pāṇir mahā-yakṣaḥ 執金剛神

vajra-pāṇi-yakṣa 執金剛神

vajra-parvata 金剛山

vajrapāśa 金剛索

vajra-prabha 金剛光明

vajra-ratna 金剛寶

vajra-ratna-kośa 金剛寶藏

vajra-samādhi 金剛三昧, 金剛喩定

vajrasamādhi 金剛定

vajra-saṃhananā 金剛山

vajra-saṃhata 金剛堅固

vajra-saṃhatana-kāya 金剛身

vajrâsana 金剛座

vajrāsana 金剛座床

vajra-sāra 金剛堅固

vajra-sattva 金剛手菩薩

vajra-śṛṅkhalā 金剛鏁

vajra-tala-sthāna 金剛際

vajrâtmaka 金剛身

vajrâtman 金剛身

vajra-tuṣṭi 極喜

vajratva 金剛體

vajra-upama 金剛喩

vajra-upama-samādhi 金剛喩定

vajra-vara 金剛杵

vajravat 如金剛

vajrayāna 密宗, 金剛乘

vajrin 持金剛

vajri-puṣpa 金剛華

vajrodaka 跋折囉鄔陀迦

vajrôdaka 金剛水

vajrôpama 如杵, 如金剛, 金剛

vajrôpamo-nāma-samādhiḥ 金剛喩三摩地

vakīrṇa 覆蓋

vāk-karman 口業, , , 語業, 語言

vāk-karmānta 語業

vāk-kāya-karma 身語

vāk-kāya-karman 身口

vakkula 薄倶羅, 薄拘盧

vāk-pāruṣya 麤言

vāk-patha , 言辭, 音聲

vāk-pratyudāhāra 發言

vakra

vakra-nāsa 偏戾, 曲戻

vakrī 婆利

vāk-samatā 語等

vāk-saṃvara 語戒

vakṣas

vakṣyāmaḥ 當廣說

vakṣyāmi 今當說, 我今當說

vakṣyati 應知, 當辯

vaktāro bhavanti 世間說

vaktavya 作如是言, 得說, , 應作是說, 應名, 應問, 應思擇, 應知, 應答, 所應行, 所疑, 爲證, 當說, 當辯, 解釋, 言論, , 說示, , 開顯, 難言,

vaktṛ 人說

vak-tṛ 作是說

vaktṛ 教師, 有言, 能說, 能說者, ,

vaktra 面目

vaktra-mukha-nirīkṣaṇa 瞻視

vākya 所許, , , 方言, , , 緣具, 縛迦, , 言詞, 言論, 言辭, , 語言,

vākya-artha 所立名

vakya-dhāraṇi 法陀羅尼

vākyârtha 何義, , 語義

vāla 一毛, , , 毛端,

vālâgra 毛端, 毛頭

vālâgra-koṭi , 毛端

vālaka

valāka

vāla-koṭi 毛端

vāla-patha 毛端, 毛道, 毛頭

vāla-rajju 毛繩

vāla-vejanikā 白拂

vāla-vījanī 拂子

vāla-vyajana 白拂

valgu 儒雅, , 微妙, 深遠, 甘美, 美妙

valgu-svara 妙聲, 微妙音

vālikā 流沙

valikā

vālika gaṅgayā 恆河沙

vālikagaṅgayā 恆沙

valina 面皺

valī-pracuratā

valīpracuratā 襵多

valiśa 婆利

valita , 纏繞

valka 樹皮

valkala 樹皮, 草衣

vallakā 簫笛

vallakī 琴瑟, 簫笛

vallari

valli 行列

vallī 行列

vālukā

vāma , 左手, 縛摩,

vāma-dakṣiṇa 兩邊, 左右

vāmaka 除害

vamana

vamati

vāminī

vaṃka-nāsa 偏戾, 曲戻

vaṃśa 威德, , , 竹林, , , 繼嗣, 聖種,

vaṃśa ca dāru~ ca..... stambha 椽柱

vaṃśa-gata 障礙,

vaṃśa-vana-gulma 竹林

vaṃśya , 種姓

vāṅ niścarati 有所說

vana 叢林, 嚩泥, 婆提, 婆那, 密林, 山林, , 樹林, 深山

vāṇa

vana 縛尼, 草木

vāna 裁縫女, 防那

vana 飯那

vana-bhūmi 林樹間, 閑處

vana-cārin 空閑

vana-gahana 樹林, 稠林

vana-khaṇḍa 叢林

vana-latā 林藤

vana-prastha 林間

vānara 獼猴

vana-ṣaṇḍa 叢樹, 密林

vanasaṇḍa 山林

vanas-pate 叢林

vanas-pati , 樹林

vanatha 稠林

vana-veṇu 竹林

vañcaituṃ pravṛttaḥ 欺誑

vañcana , 欺誑, , , 誑惑

vañcayate

vañcayati , , 欺誑,

vañcita 欺誑

vandāmi 盤荼昧

vandana 伴談, 伴題, 供養, 和南, 婆南, 恭敬, 恭敬作禮, 恭敬禮拜, , 敬禮, 末捺南, 槃淡, 煩淡, 煩談, 畔彈南, 畔睇,

vandanā

vandana 禮事, 禮拜

vandanā 禮拜

vandana 禮敬, 稽首, 頂禮

vandanī 敬禮, 盤荼昧

vandanīya 應供養, 敬禮, 禮拜, 頂禮

vande 滿泥, 漫提

vandhyā 無果, 石女

vandhya ,

vandhyā 虛棄

vandhyā-duhitṛ 石女

vandhyā-putra 石女兒

vandi 稽首

vandika

vandita 敬禮, 禮拜, 禮敬

vanditavya

vanditvā 已畢,

vandya 禮拜, 禮敬

vandyatva 禮敬

vanī 婆提

vāṇī

vaṇij 商人, 賈客

vāṇija 商人

vaṇija 賈客

vāṇijaka 商人

vaṇijyā

vāṇijya 商人

vaṇijyā 商估

vāṇijya 商估

vaṇijya 商賈

vaṇijyā 殉利

vāṇijya 治生

vaṇijya 經營, 資身什物

vaṇijyā-prayukta 殉利

vanīpaka 乞丐

vanitā 婦女

vanīyaka 乞人

vānīyaka 孤獨

vaṅka 不相應, , 諂曲

vaṅka-mukha 窊曲

vaṅka-oṣṭha 咼斜, 喎斜

vaṅkī-bhavati

vāṅ-manas-karman 語業意業

vāṅ-mārga 說道

vāṅ-mātratva 但有言說

vānta ,

vānta-doṣa 離過

vāntam

vāntī-bhūta 寂靜

vāntī-kṛta 消除, 純熟

vāpayati

vāpeti

vāpī 浴池

vāpī-taṭa 池岸

vapus 色貌, , 身相,

var peta 圓具

vara , 上跡, , , 執攬, , ,

vāra

vara , 所求, 所須, 最勝, 極淨, 殊勝, 無上, 端嚴, 第一, 誠實, 超世, ,

vara-bodhi-cārikā 佛行

vara-bodhicitta 無上心

vara-da 與願

vara-dharma 妙法

varâgra 最勝

varâgra-bodhi 無上菩提, 菩提

vārāhī 囀羅呬

vara-jñāna 勝智

varākā

vara-kalyāṇa 勝善

varam ,

vāram

varam ā-√khyā 爲高

varam...varaṃ na ,

vāra-mukhyā 婇女, 婬女

vāraṃvāram

varaṇaka

vārānaseyaka 婆羅痆斯

vāraṇatvam...pāṇḍaram 白象

varâṅga-rūpin 端正

vara-pradāna 施恩, 與願

vara-praṇidhāna 弘誓, 超世願,

vara-pravara 殊勝

vara-ruci 妙好

vara-sūri 菩薩

vara-sūtra 大乘經典

varasūtra 弘摸

varatrā

vara-yāna 佛乘, 最勝乘

varayati

vārayati 能遮

varca-kuṭī ,

varcas

vardalikā 大陰雨, 陰雨

vardhaka , 增長

vardhamāna 增上, 增進, 漸增, 漸增盛

vardhamānaka 增長

vardhana 令增長, , 增進, 生成, , 長養

vardhayati , , 增益, 增進, 長養

vardhayitum 加行

vardhayitvā 更加, 更增

vardhika 長養

vardhita , 增長

varga 一品, 伐伽, 名號, , , , , , , 聚會, , , 跋渠, ,

vargī-kṛta 所集

vargīya ,

vāri 大水, 大海水, 婆利, 婆梨,

vāri-dhārā

vāri-dhara

vāri-dhārā

vāri-ja 蓮花

vārika

vāri-madhya 水中

vāriṣyante 呵教

vārita

varja 遠離,

varjana 遠離, ,

varjayanti 捨棄離

varjayati , 遠離, , , 離別

varjayitvā

varjita 所逼, 所離, 捐棄, 棄捨, , , , 蠲棄, 貧匱, 遠離, ,

varjya 惡處, 所離, , 遠離, ,

varman ,

varmita 被甲

varṇa 光色, 功德, 功能, 名聞, , 形色, , 文字, 種類, 稱名, 稱揚讚美,

varna

varṇa 色像, 色相, 色身, 色類, , , 讚嘆, 讚歎, 讚美, , , 顯相, 顯色,

varṇa... pravadet 宣譽

varṇa-adi 色等

varṇa-bhāṣin 咨嗟

varṇa-kīrti-śabda 名聞

varṇaṃ 讚功德

varṇaṃ bhāṣeta 讚說

varṇaṃ stutim 讚美

varṇa-nibha 色相

varṇa-puṣkalatā 色類

varṇa-rāga 色愛, 色欲, 色貪

varṇa-rāgâbhāva 無色貪

varṇârha 應讚

varṇa-rūpa 色相, 顯色

varṇa-saṃpad 形色具足

varṇa-saṃpanna 形色具足

varṇa-saṃsthāna 形相, 顯形

varṇa-sthāyin 形色

varṇasyahartā 讚歎

varṇatas

varṇa-vāda 讚說

varṇa-vādin 發聲讚歎, 稱揚, 讚歎

varṇa-vādita 讚歎

varṇa-vāditā 讚美

varṇâvarṇa 毀譽

varṇaya (den.) 分別說, 有餘師說,

varṇaya 應如是說,

varṇayanti stuvanti praśaṃsanti 稱揚讚歎

varṇayati 稱揚

varṇayitavya 應稱揚

varṇita 所稱, 所稱歎, , 讚歎

varṇo bhāṣitaḥ 讚說

varṣ panāyikā

varṣa 伐里沙

varṣā 坐夏

varṣa

varṣā

varṣa 夏安居

varṣā 夏安居

varṣa 夏時, 夏臘

varṣā 婆利師

varṣa , 雨安居, 雨際, 風雨

varṣâgra 夏臘

varṣaka 拔師

varṣāka 拔師

varṣa-kāla

varṣākāla 婆師

varṣâkāra 行雨

varṣakī 拔師

varṣām upagacchati 雨安居

varṣās 跋利沙, 雨安居, 雨時

varṣa-sahasra 千年, 千載

varṣa-śata 百年

varṣā-vāsana 夏安居

varṣavasāna 雨安居

varṣā-vusta 夏安居

vārṣika 夏時, 婆使迦, 婆利史迦羅, 婆利師迦, 婆利師迦花, 婆師, 婆師波利, 婆師迦

varṣika 拔師

varṣikā 拔師

vārṣika , 雨安居

varṣipālī 婆師

varṣôpanāmayika 雨安居

varṣôpanāyikā 夏安居

varṣôpanāyikāyām...paścimikāyām 後安居

varṣôṣita 夏坐, 夏安居

vārṣya 伐里沙

varta

vartaka , , 轉所依

vartamāna , 今現在, , , , 現世, 現前, 現在, 現在世, 現在時, 現法, 現轉,

vartamāna-bhāva 現在分

vartamānâbhyatīta 過現

vartamānaḥ pratyayaḥ 現在緣

vartamāna-kāla 現在

vartamāna-kālikā 現在

vartamānam anāgatam 現在未來

vartamānam-adhvānam 現在世

vartamāna-pratyaya 現在緣, 現緣

vartamānatā 現在

vartamāne---adhvani 現在世

vartamāne'dhvanis 現世

vartana ,

vartanatā , 修習,

vartani , 方所, 方隅

vartanī 東方

vartani , , 道理

vartate

varti , , 燈炷

vartī ,

vartikā ,

vartin ,

vartitavya

vartitva ,

vartman , , 行路, , , 道路

vārttā 消息,

vārttika 大疏, 解釋

vartula

vartura

varuṇa 婆樓那龍王, 水神

varuṇâlaya 大海

vāryate ,

varyiṣye 覩眄

vāsa

vaśa

vāsa

vaśa

vāsa , 所在

vaśa 敬愛

vāsa 暫停,

vasā

vaśa 自在

vāsa ,

vaśa 親近

vāsa

vā-śabda 復言, 或言

vāsa-bhūmi 住地

vaśa-ga 自在而行, 降伏, 隨行

vaśa-gata 得大自在, 得自在, 所攝受,

vāsaṃ 分別

vaśaṃ 順伏, 順服

vaśaṃ √kṛ 敬愛

vaśaṃ √nī 敬愛

vaśam ā-√gam

vāsaṃ kalpayiṣyanti 居跱

vaśaṃ-gata

vaśaṃ-karin 敬愛

vasana

vāsanā , 執著, , 有習, 殘氣, , 熏修, 熏習, , 習氣,

vāsana 薰習

vāsanā 薰習

vasana , , 貪欲

vāsanā 餘習

vāsanā-kleśa 煩惱習, 習煩惱

vāsanā-samudghāta 永害習氣

vāsanatā 薰習, 餘習

vāsanā-upādāna 習氣執受

vāsanā-vyādhi

vaśaṅ-kara 能伏

vasanta

vasanta-kāla 春時

vasanta-vayantī 主夜神, 婆珊婆演底

vasanti 住止, 居止, 頓止

vaśānuga 隨順

vāsas

vaśāt 由隨

-vaśāt

vaśatas 障礙, , 隨意

vaśa-vartanatā 隨自在轉

vaśavarti-deva-rāja 他化自在天王

vaśa-vartin 自在, 自在天

vaśavartin 自在尊豪

vaśa-vartin 隨自在轉

vaśa-vartitā 自在, 自在而轉, 自屬

vaśa-vartitva 自在

vaśe vartayat 自在轉

vaśena

-vaśena

vaśena 由隨

-vaśena

Vāseṭṭha 婆私吒

vāsī

vāśī

vaśī-√bhū 得自在

vaśī-√kṛ 制止,

vaśi-bhāva 自在

vaśī-bhūta 得自在, 心自在, 心自在者

vaśībhūta 由己行者

vaśī-bhūta 自在

vaśibhūta 自在者

vaśika 不自在

vasika 得自在,

vaśīkaraṇa 伐施迦囉軌

vaśī-karaṇa 愛敬, 敬愛, 調伏

vaśīkaraṇa 鉤召法

vaśī-kṛta

vāsin , 居在

vaśin 得自在, 得自在力, 自在

vāśin 自在

vaśin 自在力, 自在天

vāsin

vasiṣṭha 安住

vasita

vaśitā 得自在, 有力, 有勢力

vāsita , 熏修,

vaśitā 自在, 自在力

vāsita 薰習

vaśitā 降伏

vaśitā-prāpta 得自在

vaśitā-prāptāḥ... bodhisattvāḥ 大力菩薩

vaśitva 自在, 自在力

vaśitva-lābha 得自在

vaśitvâvighāta 自在無礙

vāṣpa-mokṣa 啼哭

vāstavikatā 眞實

vasti

vasti-guhya 勢峰, 藏密, 陰莖

vastra , , , 縛薩怛羅, , 衣服, 衣物

vastra-cchedana 割截衣

vastrânta 衣角

vastra-prada 施他衣服

vastra-pūta ,

vastrôttarīya

vastu 世事, , 事境, 事物, 事相, , 依止, 依處, , , , , 境事, 境界, 婆藪斗, 所依

vāstu 所處

vastu 本有, 根本, , 法類, , , , , 諸法, 財物, 跋窣堵, , 體事, 體相

vastu-dāna 物施

vastu-grāhaka 事能取

vastu-jñāna 一切智

vastujñāna 一切相智

vastuka , 供具

vastu-kṛta 爲事

vastu-mātra 唯事, 唯有事

vastu-nimittârambaṇa 事相

vastu-paryanta 事究竟

vastu-paryeṣaṇā 事尋思, 事求, 義尋思, 隨事求

vastu-patita

vastu-pratisaṃyukta 田地

vastu-prativikalpa-vijñāna 分別事識

vastu-śabda

vastu-saṃgrāhaṇī 攝事

vastutva , 有物, 法體

vastu-veṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 事尋思所引如實智, 緣物如實知, 隨事求如實智

vastv-antâlambana 事邊際所緣

vasu , , 婆萸, 婆藪, , 財物

vasu-dhā , 地中, 大地, 普地

vasumati 地慧童子

vasu-mati 大地

vasuṃ-dharā 土地, , 大地

vāsya

vaśya 信愛, , 得自在, 敬愛, 發遣, 繋屬, 繫屬

vaśyā bhaviṣyati 得自在

vaśya-putra 孝子

-vat , 猶如, 猶若, , 譬如

vata 可愍

vaṭa

vāṭa

vāta 微風, , 淸風

vāṭa

vāta

vatabhayaṃ 風災

vātalikā

vāta-maṇḍala 風輪

vāta-maṇḍalī 風輪

vataṃsaka , 莊嚴

vāta-samaya 風時

vāta-vṛṣṭa 風雨

vāta-vṛṣṭa-samaya 風雨時

vātâyana 軒窗

vātâyana-cchidra-rajas 日光塵, 隙遊塵

vātêrita 風動, 風所吹

vatī 拔提

vatikā

vātôdaka-vṛṣṭi 風水雨

vatsa 善男子, 婆蹉, , 拔婆, 牛子, , 犢子

vatsala 愛心, , 慈愍, 慈愛, 憐愍, 憐愍心, , 樂聞, 護念

vatsalatā , 親愛

vatsalatva

vātsalya 憐愍

vātsalyam-vistīrṇam 廣大憐愍

vatsanābha 婆蹉那婆

vatsara

vātyā 大災風, 波樓那, 畔喋婆, 迅猛風,

vayaṃ 余黨, 徒等

vayam 我等

vayaṃ

vayas , 年齒

vāyasa

vayasya 知識

vayasyaka 同學, 耆舊

vāyava 西北,

vāyavī 西北

vāyavo vānti 風吹, 風起

vāyavya 西北

vāyu 婆牖, 婆瘦, 縛叟, , 風大, 風性, 風起

vāyu-bhūta

vāyu-daivata 婆庾, 縛臾, 風神

vāyu-dhātu , 風大, 風界

vāyu-maṇḍala 大風輪, 風輪

vāyu-maṇḍalaka 風輪

vāyu-saṃvartanī 風災

vāyu-skandha 大風輪

veda , , 受者

Veda 吠陀

veda 圍陀, 持明, 明論, 皮陀,

vedaka 受者, 明者, 知者, 覺者

vedanā , 受支, 受蘊, 受陰, , 所受, , ,

vedana 能受

vedanā , 苦切, 苦惱, 苦樂, 苦痛,

vedana 覺知

vedanā 諸受

vedana 領納

vedanā 領納

vedanâbhibhūta 苦惱患

vedanā-bhinna 苦痛

vedanā-gatânusmṛti 受念住

vedanaika-deśa 受一分

vedanā-kāla 受位

vedanā-kṣaya 受盡

vedanā-saṃjñā 受想

vedanā-skandha 受蘊, 受陰

vedanā-smṛty-upasthāna 受念處

vedanā-smṛty-upasthānam 受念住

vedanā-sukha 受樂, 樂受

vedanā-traya 三受

vedanâvasthā 受位

vedanāyāṃ vedanânupaśyanā-smṛtyupasthānam 受念住

vedanīya , 受報, 受相應, , 必有, , 應受, 應知, 所受, , , 順生, 領受

vedanīyatā ,

vedanôtpatti 生受

vedayate 所受

vedayati , ,

vedayita

vedayita-duḥkha 受苦

vedayita-sukha 受樂

vedayitṛ 有受

vedha , 簡擇

vedhana , 損害

vedhāpayati

vedhya

vedikā 椽梠, 欄楯,

vedin ,

vedīn

vedita , , 所行處, 行處

veditā

vedita-sukha 受樂

veditavya , 應了知, 應當了知, 應知, 所知, 當知, 當知亦爾,

veditṛ 知者

vedya , , , 所知, 所證,

vedyate 所領,

vega , , , 勢力, 勢用, , 猛利, , 迅速, 速疾

vega-sara

vegavat

velā , ,

velācakra 時輪, 薜攞斫羯羅

veṇi

veṇu ,

veṇu-vana 竹林, 竹林精舍

veṇuvana-kāraṇḍaka-nivāpa 鵲園

veśa 作行,

veṣa

veśa

veṣa

veśa 形像

veṣa 形貌

veśa 毘舍

veṣa

veśa

veṣa

vesara

veśa-rūpa-dhārin 化身

veṣa-rūpa-dhārin 化身, 變身

veśika 婬女

veśman ,

veṣṭita , , , , 纏繞, ,

veṣṭya 安置

veśyā 婇女, 婬女

vetāḍa 毘陀羅, 蠱道符呪, 迷憺羅, , 鬼魅

vetāla 毘陀羅, 藹吉, 起尸鬼, 起屍鬼, 鞞陀路婆, 韋陀羅,

vetanaka

vetasa 楊枝

vetra , 鞭杖

vettṛ

vetya

vhavat

vhidyate

vî (√i) 常滅

vi- , , 無有, 遠離, , 除滅, ,

vi-√bhaj 分布, 正分別

vi-√bhī

vi-√bhram 沈淪, 迷亂

vi-√bhū 除遣

vi-√cal 動搖, 離散

vi-√car 動搖, ,

vi-√ceṣṭ 不作饒益,

vi-√ci 審正思擇, 簡擇, 能正思擇, 選擇

vi-√cint 思念, 簡擇

vi-√dhā

vi-√dhāv

vi-√dhmā 能破壞, 蠲除

vi-√dṝ

vi-√dviṣ 憎嫉

vi-√gam 得離, , , 除遣

vi-√garh 呵責, , 訶責,

vi-√grah , 鬪諍

vi-√hā 所捨, 斷除, 棄捨,

vi-√han 匱乏

vi-√hiṃs 傷害

vi-√hṛ ,

vi-√ji 摧伏,

vi-√jñā 了境, 正了知, 知得, 能了別

vi-√jṛmbh 奮迅

vi-√kas

vi-√katth 毀辱

vi-√kḷp 起分別

vi-√kṛ 轉變, 遊戲

vi-√kram 往還

vi-√krī 衒賣, ,

vi-√krīḍ 遊戲

vi-√kruś 大叫, 大喚,

vi-√kṣip , 馳散

vi-√laṅgh 得起,

vi-√lap 啼哭

vi-√lup 劫奪

vi-√mṛś 作念, 尋求

vi-√muc 令得解脫, 滅除, 背捨, 證得解脫

vi-√naś 失壞, 損壞, 斷壞

vi-√nī 荷負, 調, 調伏, 開化, 開誘,

vi-√nud 除遣

vi-√pac

vi-√pad ,

vi-√rāj , 高顯

vi-√ram 永離, 當離

vi-√ru

vi-√ruc 端嚴

vi-√rudh 相違, 違背

vi-√ruh 生起, ,

vi-√sad 退沒

vi-√śas 殺害

vi-√śiṣ 勝過, 最勝, 殊勝

vi-√smṛ , 忘失

vi-√spṛdh , ,

vi-√śram , 休息, 止息

vi-√śrambh 信受

vi-√sṛj

vi-√stṛ

vi-√śudh 得淸淨, 成淨

vi-√śudh; viśodhayat 能淨修治

vi-√śudh; viśodhayati 除棄

vi-√śvas

vi-√tark

vi-√tras

vi-√tṛp

vi-√vad , 諍訟, 違諍

vi-√vas 經宿

vi-√vṛ ,

vi-√vṛdh 得增長, 生長

vi-√vṛt 成立, 退轉

vibandha , 能礙, 能遮, , 要契, ,

vibandha-karā āvaraṇa-bhūtāḥ 能爲障礙

vibandhakatva , 能遮

vibandhana , 覆障,

vibandha-saṃkleśa 障礙雜染

vibandha-sthāyī upāyaḥ 共立要契方便善巧

vibandha-sthita 立要, 立要契

vibandhatva 能遮

vibhā 尾儞也

vibhāga 修習, 分位, 分別, 分散, 分析, 差別, 廣分別, , 簡擇, , , 辯釋, 部分,

vibhāgaṃ lakṣayet 分別

vibhagna

vi-bhaj 分別

vibhajana 分別, 開示

vibhajanatā 分別,

vibhajati 正分別

vibhajya 分別, 分明, , 部分差別

vibhajya vaktavyam 分別記

vibhajya-nirdeśa 分別說

vibhajyate 分別

vibhajya-vyākaraṇa 分別記

vibhakta 分別, 分散, 別釋, 嚴淨, , 散亂, 開闡, , 離散

vibhaktavya 應分別

vibhakti 分別, 剖析, 差別,

vibhaktitā 差別

vibhaṅga , 分別, 差別, 廣辯, ,

vibhāsā 不定, 分別說

vibhāṣā 分別說, 婆沙, 廣解, 廣說, 毘婆娑, 毘婆沙, 種種說, 鞞婆尸, 鞞婆沙, 鼻婆沙

vibhāsati 暉曜

vibhāti 暉曜

vibhava 不生

vibhāva 分別

vibhava

vibhāva 所見

vibhava , 散壞, , , , 無有, 能盡除遣, 自在

vibhāva 諸物

vibhava 遠離, 除遣, 離有

vibhava-abhilāṣin 遠離求有

vibhavadṛṣṭi 有無見

vibhava-dṛṣṭi 無見

vibhāvaka 觀察

vibhava-lakṣaṇa 壞相

vibhāvanā

vibhāvana 修習

vibhāvanā 分別, 別境心所

vibhāvana 善知

vibhāvanā 壞相, 妄想

vibhāvana 思量, 曉了

vibhāvanā 正除遣

vibhāvana 能正顯除, , 觀察

vibhāvanā 觀察

vibhāvana 觀想, , 開示

vibhāvanā 除遣

vibhāvanatā 觀察, 開示, , 顯除

vibhava-tṛṣṇā 斷愛, 無有愛

vibhāvayat 諦觀

vibhāvayati 分別, , 思惟, 思惟觀察, , 曉了, , 略說

vibhavayati

vibhāvayati 能知, , , 觀察, 觀想, 除遣

vibhāvin

vibhāvita , 修習已, , 棄捨, 滅盡, 滅除

vibhavita

vibhāvita 簡擇, 能除, , 觀察, , 遠離,

vibhavyate

vibheda 乖離

vibhedaka 破壞

vibhedya 乖離

vibhinna 乖離, 種種

vibhīṣaṇa 怖畏

vibhrama , 惑亂, , , 迷亂, 迷悶, 迷沒, 迷謬

vibhrānta , , 愚惑, 散亂

vibhraṣṭa 退墮

vibhū 周徧

vibhu 如來

vi-bhū

vibhū 尾扶

vibhu 自在

vibhugna 已變

vibhūṣaṇa , 嚴具, 端嚴, 莊嚴,

vibhūṣita , 莊嚴,

vibhūta 制伏

vibhutā 化身

vibhūta , 能伏, 能伏滅, , 除遣,

vibhūti 功德, 妙事, , 自在

vibhūti-sukha 富樂

vibhutva 勢力, , 神通, 自在, 自在力, 變化, , 通力,

vibhutva-lābha 得通

vibhutva-lābhin 得神通

vibhutva-vipakṣa 自在障

vibodha 得佛道, 成佛, , 開化

vibuddha , 成等正覺, 眷屬, , 覺知

vibuddhana

vibūta

vicakṣaṇa 明了, 瞻勞, 聰叡, 聰慧者, 聰明, 通達, 選擇, 黠慧者

vicakṣaṇatā 捷利

vicālana 動搖, 覺知

vicalayitum

vi-car 觀察

vicāra , 分別, , , 所念,

vicara 毘遮羅

vicāra 毘遮羅, , 觀察

vicaraṇa 作行

vicāraṇa 分別

vicāraṇā

vicāraṇa 思察

vicāraṇā 思惟

vicāraṇa 思惟觀察, 思量

vicāraṇā 思量

vicāraṇa

vicāraṇā

vicāraṇa

vicāraṇā

vicāraṇa 觀察

vicāraṇā 觀察

vicāraṇa 遠離,

vicāraṇa-citta 觀察心

vicārayati , , 心觀, , 思察, 思惟, 思量, , 簡擇, , 觀察

vicārayitavya 應觀

vicarci 水腹

vicarcikā 水腫, 疥癩

vicarcika-dadru-kaṇḍū 水腹

vicārin 修習

vicārita , 思惟, 思量, 曉了

vicarita

vicārita , 觀察

vicārya 應思, 應思擇, 應觀察

vicāryamāṇa 思量

vicāryate

vicaṭana ,

vicaya 決擇, 簡擇, , 觀察, 選擇,

vicaya-vidhi-jña

vicchanda 呵責

vicchandanā

vicchandana 捨欲

vicchandanā , 毀呰

vicchandana ,

vi-cchandaya (den.) 厭背

vicchandayati 令永斷

viccheda , 差別, , 斷壞, 斷盡, 斷絕

vicchettṛ 能除

vi-cchid (√chid) 打破

vicchindaka

vicchinna 斷絕, 間斷, , 隔別

viceṣṭana 越作用

viceṣṭate 不作饒益

vicetas 應觀察

vīci , 間隙

vicikitsā 沈吟, 狐疑, 猶豫

vicikitsa

vicikitsā , 疑心, 疑悔, 疑惑, 疑網, 疑難, 邪疑

vicikitsā-āvaraṇa 疑蓋

vicikitsā-bahula 多疑

vicikitsaka , 疑惑

vicikitsā-kathaṃ-kathā

vicikitsām āpadyeran 沈吟

vicikitsana

vicikitsā-nivaraṇa 疑蓋

vicikitsā-nīvaraṇa 疑蓋

vicikitsânuśaya , 疑使

vicikitsā-prāpta 本志

vicikitsā-sahagataṃ cittam 疑惑心

vicikitsā-saṃyojana 疑結

vicikitsat ,

vicikitsati 猶豫, 疑滯

vicikitsita 猶豫, 生疑

vi-cin 思擇

vicinoti 審正思擇, 簡擇, 能正思擇

vicintayati 熟思

vicintayeyus 思求

vicintita , 思察, 思想, 所念

vicitra , 多種, , 殊勝, 異類, 種種, 種種殊勝, 端嚴, 綺靡, 莊嚴, , , 間飾

vicitra-abha 種種現

vicitrâbha 見種種

vicitra-citra 麗妙

vicitra-rūpa 如斯色像

vicitratā 種種, 種種事, 莊嚴

vicitra-veśa 種種形

vicitra-vijñapti 諸識

vicitrika 所有種, , 衆事

vicitrita 莊嚴

vid

vidagdhaka 火燒, 焚燒,

vidagdhakasaṃjñā 噉想

vidagdhaka-saṃjñā 燒想

viḍāla-pada

viḍambita 毀辱,

vidāraṇa 分析, 斷除, 離散

vidarbhaṇa

vidārita ,

vidarśanā

vidarśana 示現

vidarśanā 示現

vidarśana 能示

vidarśanā

vidarśana 覩見,

vidarśanā

vidarśana 觀察

vidarśanā 觀察

vidarśayati , 現變

viddha , , 所引發, 通達

viddhi 應知

viddhika

viddhvā

videṣa

vidhā

vidha 方便,

vidhā , , 通達, 造作

vidhâdi 類等

vidhamaka ,

vidhamana 散壞, , 消除, , 破壞, , 除滅

vidhamanatā , , 能破, 除滅

vidhamayati , , 破壞, 能破

vidhāna , 儀式, 儀軌, , , 所造, , , 決定, , 法事, ,

vidhana 貧窮

vidhāna 道理

vidhāraṇa 能遮, , 遍覆

vidhartavya

vidhāyaka

vidheya 善順, , , 繋屬, 繫屬, 隨順

vidhi , , 儀式, 儀軌, , 所爲, , 方便, 方軌, 次第, , 法事, 法式, 法用, , 規則, 規定, , , 軌儀, 軌則,

vidhi-jña , , , 辯了

vidhivat 依法

vidhīyate , , 所用, , ,

vidhi-yuktam 依法

vidhu 波奴

vidhuniya

vidhūpita

vidhūta 能離, 能離相

vidhuta ,

vidhūta

vidhvaṃsaka

vidhvaṃsa-kara 摧伏

vidhvaṃsana , 威伏, 摧伏, 敗壞, , 消滅, , 破壞, 能破, 降伏

vidhvaṃsana-dharma 有沒法

vidhvaṃsana-kara 摧伏, , 能破, 能破壞,

vidhvaṃsita 已盡,

vidhvasta 惑亂, 降伏

vidhvastatā

vidiś 四維, 四隅, 方角, ,

vidiśā 四維, 境域,

vidita 分別, , , 能解, , 證知, 領納

vidita-dharma 知法

viditvā 知已

viditva 覲瞻

vidoṣa 離瞋

vidrāvaṇa ,

vīdṛṣṭi

vidṛṣṭi 邪見

vidṛśyate

vidu 世尊, , 智慧, , 聰慧

vidu-paṇḍita 具足智慧

vidūra 極遠

vidura

vidūra

vidus 聖人, 聰慧

vidūṣaṇā 厭惡

vidūṣanā 悔過

vidūṣaṇa 毀壞

vidūṣaṇā

vidūṣaṇa 破壞

vidūṣaṇā 穢汚

vidūṣaṇā-pratipakṣa 厭患對治

vi-dūṣaya (den.) 厭惡

vidvas 上智, 大智, 旣知, 明智, , 智人, 智慧者, 有智, 聖人, , 黠慧

vidveṣa , , , 憎恚, 憎背, , 瞋恨

vidveṣaṇa , 憎嫉

vidviṣa

vidviṣat 憎嫉

vidyā 吠陀論, , 呪術, 大明, 尾底牙

-vidya 幻術

vidyā , , 明了, 明呪, 明咒, 明者, 明處, 明論, , 毘睇, 眞言, , ,

vidya 陀羅尼

vidyā 韋陀論

vidyā-caraṇa 明行, 明行足

vidyā-caraṇa-saṃpanna 明行, 明行圓滿, 明行足, 毘侈遮羅那, 毘侈遮羅那三般那, 鞞侈遮羅那, 鞞侈遮羅那三般那

vidyā-caraṇa-saṃpannaḥ 明行圓滿

vidyācarasaṃpanna 明行成

vidyā-dhara 持明

vidyādhara-piṭaka 持明藏

vidyādharapiṭaka 禁呪藏

vidyamāna 實有, , 有別體, 有法, 有體

vidyamāna-dharma 有法

vidyamāna-lakṣaṇa 有相

vidyamāna-lakṣaṇo dharmaḥ 有相法

vidyamānatā 恆有,

vidyamāne vastuni 有體事

vidyamāne vastuni nirabhilāpye 離言諸有體事

vidyā-rāja 明王

vidyā-sthāna 明處

vidyāt ,

vidyate , 名爲, 實有, ,

vidyā-vāda 異論

vidyu

vidyul-latā

vidyu-mālin 電光

vidyun-mālā

vidyut , 電光

vidyut-prabha 電光

vigacchanti 除遣

vigacchati 得離

vigaḍita 傾斜,

vigama , 分散, , , , 毘笈摩, , , , 遠離, , , 頻伽陀

vigarha

vigarhaka

vigarhaṇa 毀呰

vigarhante 呵責

vigarhanti 訶責

vigarhita 呵責

vigata 棄捨, 毘笈摩, 永離, , , , , , 遠離, , , , 頻伽陀

vigata-bhṛkuṭi 遠離顰蹙

vigata-bhrūkuṭi 遠離顰蹙

vigata-dveṣa 無瞋, 離瞋

vigata-mala 無垢, 離垢

vigata-moha 無癡, 離癡

vigata-pāpa 罪滅

vigata-pratyarthika 無怨

vigata-rāga 無欲, 離欲, 離貪

vigata-rajas 離垢

vigata-roga 除病

vigata-śoka 離憂

vigatôpakleśa 離隨煩惱

vigayama

vigha

vighasa 不淨

vighāta 乏少, , , 徒勞, 懷疑, 損害, 損惱, 破壞, , 能破, 貧窮, , 違害, , ,

vighātaka ,

vighāta-kārakatva 匱乏

vighāta-vantaḥ 匱乏

vighaṭayati

vighātin 匱乏, 損惱, 貧匱,

vighātita ,

vighna , , , ,

vighna-bhūta , 能礙

vighna-kāra

vighna-kāraṇa 爲礙, 爲障

vighna-kārin

vighnaya

vighuṣṭa 廣布, , 暢聞

vighuṣṭa-śabda 暢聞

vigopita

vigraha 佛身, , , , 形像, 形色, 法身, , , , 色像, , 諍訟, , 身體, 違反, 違諍, , , 鬪諍

vigraham āpannā bhavanti 討伐, 討罰

vigraha-vivāda 共諍, 諍竸, 諍訟

vigrāhayati 受持

vigrāhin ,

vigrāhita 惡見, 惡見人

vigṛhīta 諍訟

vigṛhīta-vivāda 違諍

vigṛhya 諍竸

vigṛhya-kathā , 諍竸

viguṇa 無德, 相違

viguṇī karoti 違逆

viḥ

viha-ga 飛鳥

vihāni , , , , 退失, 退捨

vihanyamāna 沒在

vihanyate 匱乏, 憂惱, 趣求

vihāra , 住處, 修行, 僧伽藍, 僧坊, 僧房, , , 堂閣, , 安住, 室宇, , 寺舍, 寺院, 床褥, 房舍, 所住, 所在, 本處, 止息, 毘訶羅, 精室, 精舍, , 行住, 遊戲, 遊行處, 重閣, 靜室, 鼻訶羅

vihāra-... ratnāmaya 寶舍

vihāra-bhūmi 住地

vihāra-bhūmi-vibhāga 住相

vihāraḥ adhicittaḥ 增上心住

viharaṇa

viharaṇtānāṃ vṛṣabho samāno 衆主

viharanti 近住, 遊詣

viharaṇtīnāṃ vṛṣabhī samānā 衆主

vihārapāla 婆羅, 毘訶羅波羅, 護寺

vihāra-paramatā 住最勝

vihāra-pariśodhana 修治諸住

vihāra-pariśodhanā dharmāḥ 淨修住法

vihāra-stha 住寺

vihāra-sukha , 樂法

viharāsvāmin 主事

vihāra-svāmin 寺主

vihārasvāmin 毘訶羅莎弭

viharat

viharati

vihāra-vastu 僧房

vihāre 寺中

vihārin , 安住, 常住, , 親近

vihāritva

vihartavya

vihata 壞心, 摧伏, 能破

vihāya , , 棄捨,

vihāyas , 空界, 虛空

vihāyasântarīkṣa 虛空

vihāyasi- kuṭikā 重閣

viheṭhā 嬈亂, 嬈害,

viheṭha 惱亂

viheṭhābhiprāya 懷恚惱心

viheṭhaka , 惱亂者, , 損害

viheṭhana 不受

viheṭhanā

viheṭhana , 嬈亂,

viheṭhanā

viheṭhana 惱亂

viheṭhanā 惱亂

viheṭhana 惱他, 惱害, 損惱

viheṭhanā 損惱

viheṭhana 擾亂

viheṭhanā 擾亂,

viheṭhana 逼迫

viheṭhana-karaṇīya 惱害

viheṭhanatā 損惱

viheṭhaya

viheṭhayati 侵害, , 困苦, , 惱亂, 損惱, 擾亂, 破壞, , 逼惱

viheṭhita , , 惱亂, 擾亂

vihiṃsā 加害, , , 損害, 殺害, 逼惱

vihiṃsā-citta 惱心, 損害心

vihiṃsana , , , 逼惱

vihiṃsanaka 惱他

vihīna 不全

vīhīna

vihīna , , 已失, , 棄捨, , 滅除, , 缺減, 退, 退已

vihita , 作行, 分明說, 化爲, 差別, 已破, 所引, 所立, 所行, 所造, , , 異相, 相應, , , ,

vihīyate ,

vihṛta 安住

vihṛtya 能安住

vihvala ,

vihvalī-bhūta 恐怖

viiparya 顚倒

viipramukta 遠離

vīja ,

vijahanā ,

vijana 寂靜, 寂靜處

vījana

vijana 空寂

vijānaka

vijānana 了別

vijānanā 了別

vijānanti 解達

vijānate 覩知

vijānāti 正了知, 能識

vijānati

vijāniyāna 覩衆色像

vijaṭāpayati

vijātīya 異類

vijaya , , 摧伏, 摧滅, 最勝, , 調伏, , 降伏

vijaya-labdha 能破

vijayin 最勝

vijetṛ , 普能降伏, 能勝

vijita , 折伏, 能勝, 臣民

vijitavat 毘指多婆多

vijitāvin 能伏

vijitya 摧伏

vi-jñā

vijña 叡哲, 慧雅, , 有智, 有解

vi-jñā 正了知

vijñā

vijña 聰慧者, ,

vijñā

vijñaguru-sthānīya 尊重弟子

vijñâhāra 識食

vijñair bodhi-sattvaiḥ 有智菩薩

vijñāna , 了別, , 心法, 意識, 應知, 有智, 毘若南, 毘闍那, , 聰慧者, , , 識支, 識蘊, 識食

vijñāna-adi 識等

vijñāna-āhāra 識食

vijñāna-anantya 識無邊

vijñāna-anantya-āyatana 識無邊處

vijñāna-āśraya 識所依

vijñāna-bīja 結生識, 識種子

vijñāna-cakṣus 眼識

vijñāna-dhātu 心界, 識界

vijñāna-gata 識類

vijñānâhāra 識食

vijñāna-kāya 識身

vijñānâlaya 藏識, 阿梨耶識

vijñānam āhāraḥ 識食

vijñāna-mātratva 唯識性

vijñānanā 神識

vijñānana-lakṣaṇa 了別相

vijñānānamtyāyatanam 識無邊處地

vijñānânantyâyatana 識無邊處, 識處

vijñānânantya-yatana-deva 無邊識處天

vijñānâṅga

vijñāna-pañcaka 五識

vijñāna-parāvṛtti 轉識

vijñāna-pariṇāma 識所變, 識轉變

vijñāna-pratyaya 依識, 識緣

vijñāna-pravṛtti 識生, 識轉

vijñāna-sāmānya 識同

vijñāna-saṃāyukta 識相應

vijñāna-saṃbhava 識生

vijñāna-saṃtāna 識相續

vijñāna-saṃtati 識相續

vijñāna-skandha 識藏, 識陰

vijñāna-srotas 識相續

vijñāna-sthitayaḥ 識住

vijñāna-sthiti 識住

vijñāna-svabhāva 識性

vijñāna-taraṅga 識波, 識波浪

vijñāna-vādin 唯識論者

vijñāna-vipariṇāma 識變異

vijñānâyatana 識處

vijñānôtpatti 發識, 識生, 識起

vijñāpana , 了別, 分別, 勸導, 所現

vijñapana

vijñāpana , , , 證知

vijñapana 開悟

vijñāpana 顯現

vijñāpanatā 表示

vijñāpanīya 普覺

vijñāpayāmāsuḥ 白言

vijñāpayati 令知

vijñăpayati 假立

vijñāpayati , 啓白

vijñapayati

vijñāpayati , 示現, 能了別, 開啓

vijñāpayet

vijñāpeti

vijñapetvā

vijñāpetvā

vijñāpita ,

vijñapiya

vijñaptam abhūt

vijñapti , 了別, 了悟, , 假名, 假施設, , 唯識, 悟入, 意識, 所取, , 施設, 普知, 有教, 有表業, 毘若底, , , , 示現, , 表了, 表彰, 表業, 表義, 表色, 言教, , 諸識, , , 顯現, 顯示

vijñaptiḥ...anivṛtâvyākṛtā 無覆無記

vijñaptika

vijñapti-karman 表業

vijñapti-mātra 唯識

vijñapti-mātra-jñāna 唯識智

vijñapti-mātraka 唯識

vijñapti-mātratā 唯識, 唯識實性, 唯識理, 唯識義

vijñaptimātratā 毘若底摩呾剌多

vijñapti-mātratā-anartha 唯識無境

vijñapti-mātratva 唯識性

vijñapti-śīla 作戒

vijñapty-avijñapty 表無表, 表無表業

vijñapty-avijñapty-ākhya-karman 表無表, 表無表業

vijña-puruṣa 有智者

vijñāpyate 應知,

vijñāsyate 應成

vijñāta 所了, 所知, 所識, , 能了, , , , 識知

vijñātavya 可知, 得知, 應知, 欲顯

vijñātum

vijñāyate 可解, 所知, 所識, , , , 顯示

vijñāyeta 令知, 應知, 爲顯

vijñeya 可了, 善了知, 應知, 所了, 所知, 所識, 明了, 易可解了, 易悟解, 易解, , 起識了別

vijñin 慧雅

vijñū 慧雅

vijṛmbhā

vijṛmbha 奮迅

vijṛmbhita 奮迅,

vijrmbhita

vijṛmbhya 奮迅

vijugupsaka 厭離

vijugupsanatā

vijugupsate , 厭惡, 厭離, 誹謗

vijugupsita , 毀辱

vikaca

vikala 不具, 不具根, 匱乏

vikāla

vikala , , 無有, 缺減, 諸根不具,

vikāla 非時

vikala-bandhana 不具縛

vikālabhojana 不食肉

vikāla-bhojana 非時食

vikāla-bhojanād vairamaṇī (virati) 不非時食

vikalaṃ maṇḍalam 不圓

vikalêndriya 根缺

vikalī-bhāva

vikalmaṣa 無染著

vikalpa , 分別, 分別異, , 執著, 妄想, 差別, , , 思惟, , 淨施, 異分別, , 種種分別, 虛妄分別, 覺觀, 計著,

vikalpâbhiniveśa 計著

vikalpa-buddhi 分別智, 分別解

vikalpa-darśana 分別見

vikalpādhiṣṭhāna 分別所依

vikalpādhiṣṭhānasya prapañca-vastunaḥ 分別戲論所依緣事

vikalpa-hetoḥ 淨施因緣

vikalpa-hetu 淨施因緣

vikalpaka 分別

vikalpakaṃ mano-vijñānam 分別意識

vikalpakatva 能分別

vikalpālambana 分別所緣

vikalpana 分別, 妄想

vikalpanā 淨施

vikalpana 異分別,

vikalpa-patita 虛妄分別

vikalpa-pracāra 分別現行

vikalpa-prapañca 分別戲論

vikalpa-prapañcādhiṣṭhāna 分別戲論所依

vikalpa-prapañca-vastu 分別戲論所依緣事

vikalpa-varjita 無分別

vikalpayat 分別

vikalpayataḥ samutpadyate 分別而生

vikalpayati 分別, , 起分別

vikalpayet 作淨

vikalpayitavya 可分別, 淨施

vikalpetvā 淨施

vikalpikā 分別

vikalpika 淸淨

vikalpita 作淨, 分別, 分別所執, 妄分別, 妄情, 妄想, 妄計, 所分別, 所畜,

vikalpita-lakṣaṇa 分別相

vikalpitasya jñeya-svabhāvasya 分別所執境界自性

vikalpya 可分別

vikalpyate 會釋, 有分別

vikampana 傾動

vikampitatva 動搖, 搖動

vikāra , , 差別, , 有差別, , , , , 變壞, 變易, 變異, , 轉異, 轉變, 馳散

vikāra-dharmiṇītva 轉變

vikāra-kāriṇ 能壞

vikaraṇa

vikāra-vikāritva 變異

vikārayati 分別

vikārita , 轉變

vikāritva , 轉異

vikāsa , 開敷

vikāsana

vikāśana

vikasita 花開

vikaṭa 猛利

vikhāditaka 壞爛, 蟲食, 食噉

vikhyāna

vikhyāpana

vikhyāpayati

vikhyāta 名聞,

vikhykāpana

vikīmatva 分散

vikiraṇa , 壞散, 摧伏, , , , , 降伏, , 離散

vikirayaṃāṇa

vikirayati

vikīrṇa 參差, , , , 散亂

vikīrṇatva 散亂

vikīryate 分散, 所吹,

viklava , , , 迷亂

viklavī-√kṛ

viklinna

viklpaka 隨意

vikopa ,

vikopana

vikopanā

vikopana 毀壞, 能動, , 變異

vikopayati ,

vikopayitavya , 起惡

vikopita

vikopya

vikrama , 勇猛, 勤行精進, 奮迅, , 威德, , , 遊行

vikrāmin , 勇猛,

vikrānta 勇健, 勇猛, 奮迅

vikrānta-gāmin ,

vikraya 貨賣, ,

vikrayin

vikretum 衒賣

vikreya 貨賣

vikrīḍana 娯樂, 遊戲

vikrīḍanatā 遊戲

vikrīḍita 奮迅, , 神變, 自娛, 自娯, 遊戲, 遊戲神通

vikrīḍitâbhijñā 遊諸神通

vikrīta 買得,

vikriyā , 變異

vikriya ,

vikriyā 轉變

vikṛta , , 所著, 變異, 變相, , 醜陋, 顚倒

vikṛtajña 無恩, 背恩

vikṛta-varṇa-vastra 壞色衣

vikṛti , 殊品, 無常, , , , 變壞, 變易

vikrti 變異

vikṛti 變異, 退轉

vikṣaṇa 一念, 一時

vīkṣaṇa

vikṣata 潰爛

vikṣepa , 亂心, 亂意, , 動搖, 掉亂, , , 散亂, 散動, 聚散, 雜亂

vikṣepa-citta

vikṣepaka

vikṣepam āpadyate 矯亂

vi-kṣip 散亂

vikṣipta , 亂心, 亂想, 惑亂, , , 擾亂, , 散亂, 散動, 散在, 散心, , 虛妄顚倒, 迷亂

vikṣipta-citta , 亂心, 亂意, 散亂, 散亂心, 散心

vikṣipta-cittaka 亂心

vikṣiptaka 分散, , 敗壞, 散壞, 變壞, 離散

vikṣiptakasaṃjñā 散想

vikṣiptaka-saṃjñā 離散想

vikṣiptaṃ cittaṃ 散心

vikṣiptatā 散亂

vikṣiptatva

vikṣipyate 散亂, 馳散

vikṣobha

vikṣobhaṇa 摧伏

vikṣobhya 憤發

vikṣrpa 煩惱

vikurbaṇa 變化

vikurvā 神通, 神通力, 自在力, 變化, 變現

vikurvamāṇa 神力

vikurvāṇa , 幻化

vikurvaṇa 神力自在, 神變, 神通, 自在用, 變化, 變現, 遊戲

vikurvaṇatā 變現

vikurvat 自在

vikurvayā 自在神力

vikurvita 化行, 威神力, 神力, 神通, 神通事, 神通力, 自在力, 變化, 變現, 遊戲神通

vikuṭṭanā

vilagna

vilakṣa 離相

vilakṣaṇa 無相, , 異相

vilaksaṇa 離相

vilakṣaṇa 離相

vilakṣaṇatva 相異

vîlakya

vilamba 取著,

vilambana 慢緩

vilambita 留滯

vilaṅghana

vilaya , 散壞

vilayaṃsamupanitā 除滅

vilekha , , 惱心,

vilekhâpanayana

vilekhya 悔過

vilepana , 塗香, 末香,

vilepana-cūrṇa 澤香

vilepana-gandha 塗香

vilīna , 滅壞, ,

vilīnatva

vilobhayati 愛著

vilohitaka 血塗

vilohitakasaṃjñā 血塗想

vilohitaka-saṃjñā 血塗想, 血塗相

vilokana , 觀察

vilokayanti 窺看

vilokayati 觀察,

vilokīta

vilokita 觀察

vilokya , 見已,

viloma , 相違, 破壞,

vilomana 違背

vilomayati 違逆

vilopa 損減, , 破壞

vilopa-kāraka 損減

vilopayati

vilopin 竊盜

vilopita

vilūha

vilupta

vimalā 毘摩

vimala 淸淨, 無垢

vimalā 無垢

vimala 菩薩淨, 離垢

vimalā 離垢, 離垢地

vimala-(netra) 明好

vimala-bhāsa 淨照明, 離垢顯曜

vimalâbhasvara 淨照明, 離垢顯曜

vimalābhūmiḥ 離垢地

vimalābodhisattva-bhūmiḥ 離垢地

vimala-buddha-guṇa 佛無量功德

Vimalacitra 吠摩質怛利

vimala-datta-samādhi 施離垢三昧

vimala-gaura 白淨

vimalânana 無塵垢

vimala-netra 淨眼

vimala-nirbhāsa 淨光, 離垢光

vimala-prabha 無垢光, 無垢光明

vimala-prabhā 無垢光明

vimala-prabhāsa 淨光, 淨光明, 離垢光

vimala-samādhi 離垢三昧

vimala-śuddhi 離垢淸淨

vimāna 天宮, , 宮室, 宮殿, 梵宮, 樓閣, 殿, , 臺觀, 華土, , , 館宇

vimanas , 憂婆提舍

vimanaska 令其憂惱, 心擾亂, 愁憂, 憂惱, 有愁憂, 異心, 異意

vimāna-vāsin 空居天

vimānayati ,

vimarda 問難, 思量

vimarda-sahiṣṇu 堪忍問難

vimardasaho bhavati 能堪忍

vimarśa 思量, 猶豫,

vimātha-kara , 能破

vimati 二心, , , 狐疑, 猶豫, 異覺, , 疑念, 疑惑, 疑網, 顚倒

vimati-prahāṇa 斷疑

vimati-saṃdeha 疑惑

vimātra 種種

vimātratā 不同, 差別, 種種

vimba , 影像, 頻婆

vimbara 避羅, 頻婆羅

vimbi-sāra 頻婆娑羅

vimbohana

vimiśra

vimocaka 度脫, 能離

vimocana 令解脫,

vimocanatā

vimocayati 令得解脫, , 度脫, 消除,

vimocayitṛ 令脫

vimocya

vimogha 虛妄

vimoha

vimohita 疑惑

vimokṣa 毘木叉, 毘目叉, 背捨, 脫門, , 遠離

vimokṣa-bhavana 解脫處

vimokṣa-dvāra 解脫門,

vimokṣa-mārga 解脫道

vimokṣa-mukha 解脫門

vimokṣa-mukha-traya 三脫門, 三解脫門

vimokṣaṇa , , 能解脫

vimokṣa-nimittam 爲解脫

vimokṣa-traya 三解脫, 三解脫門

vimokṣa-viśeṣa 解脫勝

vimokṣin

vi-mṛś 推求

vimṛṣṭa-kāñcana-nibha 眞金色

viṃśati 二十

viṃśati upakleśa 二十隨煩惱

viṃśati-kalpa-sahasra 二萬劫

viṃśati-sahasra 二萬

vimucyate 勝解, 永解脫, 證得解脫

vimūḍha 愚癡, 疑惑,

vimūḍhâtman 愚癡人

vimukha 不現前, , 厭背, 棄背, , 能超, 違背

vimukhatā 背捨

vimukhī-√bhū 背捨

vimukta , 善解脫, 已得解脫, 已解脫, , 度脫, 得解脫, 消滅, , 遠離,

vimuktaghosa 毘目多羅, 毘目瞿沙

vimukti 度脫, 毘木底, 毘目叉, 解脫處, 遠離,

vimuktiḥ---paripūrayati 圓滿解脫

vimukti-jñāna 解脫智, 解脫知見

vimukti-jñāna-darśana 解脫智見, 解脫知見

vimukti-jñāna-darśana-skandha 解脫智見蘊

vimukti-kāya 解脫身

vimukti-lakṣaṇa 解脫相

vimukti-mārga 解脫道

vimukti-paripācinī 成熟解脫

vimukti-rasa 解脫味

vimukti-samatā 解脫同

vimukti-skandha 解脫分, 解脫蘊, 解脫身

vimukti-tulyatva 解脫同

vimukty-ānantarya-patha 無間解脫

vimukty-āvaraṇa 解脫障

vimukty-āyatana 解脫處

vimukty-eka-rasatā 解脫一味

viṃvara 像摸, 頻婆羅

vinā 不受, 不待

vīṇā 批那

vinā 未有, , 無有,

vīṇā , 琴瑟, 箜篌

vinā 遠離, , ,

vinā-bhāva 別離

vinā-bhāvika 別離

vinaddha 莊飾

vināmayati

vinânyonyam 隨闕一

vinânyonyena

vinâpiyatnāt 自然

vināśa , 壞滅, 壞相, 損害, 摧滅, , 敗壞, 散壞, 朽壞, , , 滅壞, 無常, 破壞, 破滅, 科律

vināśa-dharma 誼法

vināśaka , 破壞, 能破,

vināśana , 毀壞

vināśānityatā 滅壞無常

vināśayati , 失壞, , 能壞

vināśika

vināśin , 滅壞

vināśita , 流溢

vinaṣṭa , 已滅, , 散失, , 滅壞, 破壞, 謝滅, 變壞

vinaṣṭa-citta 悶絕

vinaṣṭa-dṛṣṭi 邪見

vinaśyet 騷散

vinata 比那, 比那多, 毘那

vinataka 毘泥吒迦, 毘那怛迦

vinaya , 可化, , , 律儀戒, 成熟, , 戒律, 教化, , 正法律, 比尼, 毘奈耶, 毘尼, 毘柰耶, 毘泥迦, 毘那耶, 法律, 能伏, 調, 調伏, 降伏, 鞞尼, 鼻那夜

vinayâbhyupāya 教化方便

vinaya-dhara 律師, 持律, 持律者

vināyaka 上尊, 世仁, 勝導者, 善導, 大尊雄, 大聖雄, 天人尊, 如來, 導師

vinayāka 廣說者

vināyaka 毘那夜加, 聖將

vinaya-kriyā 作業, 教化

vinayana 化導, 應斷, , 調伏

vinayanatā 調伏

vinayann ā bhavāt bhavam 無爲果

vinaya-piṭaka 律藏, 毘尼藏

vinayapiṭaka 毘柰耶藏

vinaya-śikṣita 學律

vinayat

vinaya-viniścaya 決定毘尼

vinaye câgame sthitān 三藏學者

vināyika 導利

vinayôpāya-dhātu 調伏方便界

vineduḥ 暢發

vinetavyaṃ manyeta 欲度, 欲調伏

vinetṛ 勝獎者, 導師, 調伏

vineya , , 化人, 受化, 受化人, 可化, 弟子, 所化, 所調, 教化, , 爲教化, 調伏, 順伏, 順服

vineya-dhātu 可化衆生, 所調伏界

vineya-kārya

vineyânurūpa 隨宜

vineya-saṃtāna 化人

vineya-sasya-paripācana 成熟衆生

vineya-sattva 所化有情

vineya-upāya-āprameyaḥ 調伏方便界無量

vi-nī 調伏

vini bandha 繋縛

vi-ni-√dhā 覆藏

vi-ni-√han

vi-ni-√pat

vi-ni-√vṛt 謝滅

vinibaddha 所繫, , 通達

vinibandha 拘礙,

vinibandhana 連續

vinibhāga-gata 別異, 殊異,

vinidhāya

vinidhāya saṃjñāṃ 覆想

vinidhāya-saṃjñā 想轉變, 轉想

vinigraha , 摧伏, 方便調伏

vinihatya 殺害

vinihita 荷負

viniḥsṛṣṭa

viniḥsṛta , 出離, 所宣

vinikalpa 無分別

vinīlaka , 靑瘀

vinīlaka-saṃjñā 靑瘀想, 靑瘀相, 靑相

vinipāta 三塗, , 墮諸惡趣, 墮邪見, , 惡趣, 惡道, 深坑, , 退, 退墮, 退失

vinipāta-gāmin

vinipāta-gata 入滅

vinipāta-sthāna 深坑

vinipātayati

vinirbhāga 相離,

vinirbheda

Vinirbhoga 離衰

vinirbhūta

vinirdhāva

vinirdhāvana

vinirgata ,

vinirjaya , 能伏, 能降

vinirmita , 化作

vinirmukta , 已解脫, , , , 遠離, ,

vinirmukti ,

vinirṇaya 決擇

vinirvṛtti

viniścaya , 決定, 決擇, 決斷, 簡擇, 論議決擇,

viniścaya-jña 能通

viniścayaṃ kṛtvā 諮講

viniścita 決了, 決定,

viniścita-karman 決定業

vinīta , 善攝, 度脫, 所化, 所度, 教化, , 柔和, 調伏, 調順

vinītā 調順

vinīta 通達, 降伏,

vinīta sūratās 善軟

vinīta-kriyā

vinītavat 度脫

vinīti 調

vinīvaraṇa 無蓋, 離諸障礙

vinivārayati

vinivarta 退, 遠離

vinivartana , , , , 方便化導, , 無有, 能轉, , 退轉,

vinivartanatā 捨離, 遠離,

vinivartate 伏滅

vinivartayati , 超出, , 遠離, , 除滅,

vinivarti

vinivartita

vinivartiya 盡除, 除滅

vinivartya 捨離, 除滅

viniveśa 假立,

vinivṛtta , 不作, , 捨離, , , , 退, 退轉, 遠離,

vinivṛtti 休息, , , , , 永斷, , 滅除, 謝滅, 變壞, 退, 遠離

vinivrtti

vinivṛtti , , ,

vinīya 制伏, 調伏

viniyoga 使, 保任, , 決定, 配屬

viniyujyate 如應安立

viṇ-mutra 屎尿

vinoda , ,

vinodana 令離, , , ,

vinodanatā 除遣

vinodani 斷除

vinodayat 除棄

vinodayati , , 消除, 能解, 除滅, 除遣

vinyasta

vipācanā

vipacya 已熟

vipacyate , 成熟, 果報

vipādana , , 損害, 相違, , 破壞,

vipādanatā 破壞

vipādayati 敗壞

vipādita , 損害, 被損害

vipaḍumaka 爛壞

vipadyamāna

vipāka , 成熟, 有報, , 果報, 果熟, 毘播迦, 淳熟, , 現報, , 異熟, 異熟因, 異熟果, 罪緣

vipākâbhinirvṛtti 與果

vipāka-bhūmi 果地

vipāka-citta 異熟

vipāka-dāna 與異熟

vipāka-dharmatva 異熟法

vipāka-hetu 報因, 異熟因

vipāka-ja , 報得, 報生

vipākaja 果報

vipāka-ja 異熟, 異熟生

vipākâkhya 果報, 異熟, 異熟果

vipāka-kṣaya 果報盡

vipāka-lakṣaṇa 果相

vipākântara 異熟, 餘異熟

vipāka-phala , 報果, 果報, 異熟, 異熟果

vipāka-saṃgṛhīta 異熟所攝

vipāka-svabhāva 異熟生

vipākâvakāśa 異熟

vipākâvaraṇa 報障, 異熟障

vipāka-vijñāna 異熟識

vipāka-vistara 大果報

vipakṣa , 對治, 對治法, , 所對治, 所治, , 異品, 異品類, , , , 除障,

vipakṣa-bhūta 對治, 所對, 相違

vipakṣaikadeśavṛtti sepakṣavyāpī-anaikāntika 異品一分轉同品遍轉

vipakṣa-prahāṇa 障斷

vipakṣa-prātikpakṣika 障治

vipakṣa-pratipakṣa 所治能治, 能治

vipakṣa-pratipakṣatā 障對治

vipakṣa-rahitatva 離彼障

vipakṣe asattvaṃ 異品遍無性

vipakṣika

vipakti 所熟, 果生, , 生果

vipakva 已熟, 異熟

vipañcita 廣顯, 演說, 無戲論,

vipanna 不成就, 厭離, , , 捨離, , 毀壞, 毀犯, , , 破壞,

vipariṇāma

vipari-ṇāma

vipariṇāma 敗壞, , 變壞, 變易, 變異, 轉變

vipariṇāma-dharma 轉法

vipariṇāma-dharmaka 敗壞

vipariṇāma-dharman 變異

viparināma-dhārmīn 變壞

vipariṇāma-duḥkhatā 壞苦

vipariṇāmatā 變壞, 變異

vipariṇāmin 變壞, 變異

vipariṇata , , 變異, 變相

viparīta 了戾

viparita

viparīta , , 有倒, , , 相違, 顚倒

viparīta-anvaya 倒合

viparīta-darśana 顚倒見

viparīta-dṛṣṭi 邪見

viparīta-grāhin 顚倒執

viparīta-hasta-pāda 手脚, 繚關

viparīta-netra 角皇

viparīta-sādhana 相違因

viparīta-saṃjñā 倒想

viparīta-saṃjñin

viparītatva 顚倒

viparītavyātireka 倒離

viparītena---manaskāreṇa 倒作意

viparokṣa 不現

viparokṣaka 不現見

viparokṣāvasthita 不現前

viparsyā 悔還

viparyāsa 亂倒, , 有礙, 虛妄, 虛妄顚倒, 顚倒, 顚倒夢想

viparyāsa-bhūta-nirdeśa 顚倒

viparyāsa-catuṣka 四倒, 四種顚倒, 四顚倒

viparyāsa-mūla 倒根本

viparyāsa-niṣyanda 倒等流

viparyasta , 有顚倒, 顚倒

viparyastâlambana 顚倒緣

viparyasta-mati 倒心

viparyasta-saṃjñā 想倒

viparyasyate 悔還

viparyaya 七顚倒, , 別異, , , , 異此, 相違

viparyāya 相違, ,

viparyaya 翻此, 遠離, 顚倒

viparyayād 相違

viparyaya-gata 顚倒者

viparyaya-jñāna 顚倒識

viparyayamāna 顚倒時

viparyayat

viparyayeṇa

viparyayena 相違

vipaścit

vipaśyaka ,

vipaśyanā 毘鉢, 內觀

vipaśyana 勝觀

vipaśyanā 妙觀, , 智慧, 正見, 毘婆奢那, 毘婆舍那, 毘缽舍那

vipaśyana 等觀,

vipaśyanā , 貫穿

vipaśyanā-bala 慧力

vipaśyanā-bhāvanā 修毘婆舍那,

vipaśyanā-carita 觀行

vipaśyanā-mārga 觀道

vipaśyanā-nimitta 觀相

vipaśyanā-pakṣya 觀品

vipaśyin 勝觀, 種種見, ,

vipātana 退墮

vipatha 僻路, 惡道, 邪道

vipatti 不成就, 不遂, 別離, , , , 損減, , , 無常, , , , 衰損

vipatti-sthita 不具足者

vipra 梵志

vi-pra-√labh

vi-pra-√naś 還滅

vi-pra-√vad 陷逗

vipraghātika 殘害

vipraghātikaṃ kurvanti 殘害

vipraharṣa 歡喜

viprahīṇa 已斷, , , 遠離

viprakarṣa 極遠, 福田,

viprakaṭa 有事

viprakīrṇa 分散

viprakīrna

viprakīrṇa , 散亂

viprakrī

viprakṛṣṭa , 極遠, 相去, ,

viprakṛta 妨廢, 變異事

vipralabdha

vipralambha

vipralambhana 欺誑,

vipralambhayitṛ

vipralāpa 浮妄言說, 綺言, 號叫

vip-ralopa

vipralopa 斷絕, 毀壞, , 滅盡

vipralopatā 敗壞

vipralopin

vipramokṣa ,

vipramokṣârtham 爲解脫

vipramokṣayitvā 令脫

vipramukta , 拔斷, , , 解脫,

vipramuṣita

vipraṇāśa ,

vipranāśa

vipraṇāśa 破壞, 變壞

vipraṇāśayati

vipranaṣṭa

vipraṇaṣṭa 敗壞

vipranaṣṭa

vipra-prabha 大光

viprasanna 寂靜, 淸淨

viprasārita-oṣṭha 褰縮

vi-prati√pad 爲邪行

vi-prati-√pad 行婬, 起諸邪行,

vipratibandha , 要契, ,

vipratibandhenâvatiṣṭhate 立要契

vipratibandhenāvatiṣṭhate 立要契

vipratipadyeta 起諸邪行

vipratipanna 乖違, , 犯罪, 疑網, 相違, 行非梵行, , 顚倒

vipratipatti , , 惡行, 變異事, , 迷執, 邪行

vipratisāra 入心, 後悔, , 悔心, 悔愧, , 憂婆提舍, 憂悔, 改悔, 疑悔, 變悔

vipratisārin , 憂悔

vipratyanīka 怨敵, 比擬,

vipratyanīka-vādin 怨敵異論, 諍論

vipratyanīka-virodha 怨敵相違

vipratyaya 不信

vi-pra-vad 傾滅

vipravādana

vipravādayati 陷逗

vipravādayiṣyāmi 傾滅

vi-pra-vas

vipravāsa , 離過

vipravaseya

vipraveśa 悟入

viprayoga 別離, ,

viprayoga-bhaṅgura 離散

viprayukta 不相應, 不相應法, 不相應行, , 心不相應行, 遠離, , , 非相應

viprayuktānām...saṃskārāṇām 不相應行

viprayuktas saṃskārāh 心不相應行法

viprayukta-saṃskāra 不相應行

viprayukta-saṃskāra-svabhāva 不相應行爲性, 不相應行蘊所攝

viprayyuktas saṃskārāh 不相應行

vipṛṣṭhī-√bhū

vipṛṣṭhī-√kṛ

vīpsā 種種,

vipula , , , 寬博, 寬廣, , 廣博, 廣多, 廣大, 廣普, 廣長, 毘富羅, 毘布羅, 無邊, 無量,

vipula-gata

vipula-kārin 所作廣大

vipula-karuṇāśaya 廣大悲愍意樂

vipulamati 廣慧

vipulāni cittāni 廣心

vipulaprajñā 廣慧

vipula-rddhi 威德自在, 弘普

vipula-saṃkṣipta 廣狹

vipulatā , 廣大, 成大

vipulatara

vipulâtmaka

vipula-vīrya 廣大精進

vipulena mahad-gatena pramāṇena 廣大無量

vipuleṣv ātma-bhāveṣu 身形廣大

vipulī-karaṇa 增長

vipūti

vipūyaka , 膿爛, 臭穢

vipūyaka-saṃjñā 膿爛想

vīra 力士, 勇健, , 多力, 志勇精進, 無畏, 精進

viraḍī-kṛta

virāga 厭離, 淸淨, 遠離, , 離垢, 離果, 離染, 離欲, 離貪

virāga-dhātu 離欲界

virāga-hetu 離因

virāga-saṃjñā 離想

vi-rāgaya (den.) , 厭背

virāgita 毀破, 違犯

virāgitā

viraha 別離, , 遠離, ,

virahayati

virahita 不得, , 捨離, 棄捨, , , 遠離, ,

virahitatā

virahitatva

virāj 微妙, 端嚴

viraja , 淨勝, 無垢, 無穢, 遠塵, , 離垢, 離塵, 離塵垢, 離欲

viraja vītamala 遠塵離垢

virajaṃ 遠塵

virajas 無垢, 離垢

viraja-samādhi , 寂定

virajaska 無垢

virājita 晃耀, 莊嚴

virajo vigata-malam 遠塵離垢

virajyamāna 得離欲

virajyate 離欲

virakta , , 離染, 離欲, 離貪

virakti 遠離,

virala

virala-danta 露齒

virama 遠離,

viramaṇa , 遠離,

virameyuḥ 當離

vīraṇa

vīraṇakacchapa 毘囉拏羯車婆,

vira-sena

virata 所離

virati 不喜樂, , 棄捨, 永離,

virati-samādāna 受持遠離

virecana

vireka

virikta 排出,

virocana 毘盧舍, , 照耀

virodha 乖反, , , 災禍, , 相違, 相違背, , 違背

virodhatā 乖反

virodhayati ,

virodhin 相違,

virodhitva 相違

viroha ,

virohaṇa 增長, , , 能長, 長養

virolita ,

viropaṇa

viruddha 乖違, , 反逆, 叛逆, , 相違, , , 違害, 違諍

viruddha-avyabhicārin 決定相違, 相違決定

viruddhahetu 相違因

viruddha-hetuka 相違因

viruddhatva 永背,

virūḍha 出生

virūḍhaka 勝生, 增長, 琉璃

virūḍhi ,

virūḍhita 增長

virūpa 不似, 可畏, , 醜惡, 醜陋

virūpa-karaṇī jarā 衰老

vīrya , 力精, 勇健, 勝進

virya 勢力

vīrya , 勤修, 勤精進, 勤行, 尾唎也, 正勤, 毘梨, 毘梨耶, 毘離耶, 策勤, 策勵, 精勤, 精進, 精進力, 自力,

vīryâambha

vīrya-ārambha 勤精進

vīrya-arambha 發起精進

vīrya-bala 精進力

vīrya-bodhyaṅga 精進覺

vīrya-citta 勤心

vīrya-dhanam 勤財

vīryaḥ 精進根

vīryam ārabhate 發勤精進

vīrya-pāramitā 毘梨耶波羅蜜

vīrya-pāramita 精進度

vīrya-pāramitā 精進波羅蜜, 精進波羅蜜多, 進滿

vīryârambha 勇猛, 發勤

vīryārambha 發勤精進

vīryârambha 精懃, 精進

vīryārambha-saṃjanana 發勤

vīrya-ṛddhi-pāda 勤神足

virya-ṛddhi-pāda 進如意足

vīrya-saha 護持

vīrya-saṃbodhy-aṅga 精進等覺支, 精進覺支

vīrya-saṃprayoga 精進相應

vīryatā 精進

vīryavat 勇猛, 有勤

vīryêndriya 精進根, 進根

vīryêndriyam 精進根

viṣ

viṣa , 毒藥, 蠱毒

visabhāga 不同, 不同分, , , 異分, 異類

visabhāga-bhūmika 異地

visabhāga-dhātu 他界

visabhāgâśaya 不動, 異分意樂, 異相

visabhāgatā 異分

visabhāge citte 不同分心

vi-ṣad (√sad) , ,

vi-ṣad 毀犯退屈

viśada 上妙淸淨,

viṣāda

viśada 廣博

visada 廣大

viśada 廣大

viṣāda , 憂婆提舍, 憂惱

viṣa-da 無盡

viṣāda 疑悔

visāda 退屈

viśada-dānatā 廣大施

viśadam 分明, 增明

viṣādam āpadyate 退屈

viṣāda-pravāraṇa 廣恣

viśada-pravāraṇa 自恣

viśadatva

viśadita

visadṛśa 不似, 不相似, , 異類,

visadṛśôtpatti

viśākhā 毘舍佉

viṣakta ,

viṣa-kumbha 毒器

viśāla , 廣大, 廣長

viśāla-mati 廣慧

vi-sam-√vad 誑惑

viṣama 不同, 不平等, 不盡, 不相, 不等, 不齊, , , 差別, 差特, , 惱亂, , , , 邪反戾, 邪惡, , 險難, 非法

viṣama-cārin 不平等行, 行不平等

viṣama-caryā 不平等行, 惡行

visāmagrī 不具, 不集, 壞散

viṣama-hetu 不平等因, 惡因

viṣama-hetu-vādin 不平等因論者

viṣamâjīva 邪命

viṣama-kāla 惡時, 非時

viṣama-karman 不平等事, 不平等業, 惡業

viṣamâparihāreṇa kālaṃ karoti 橫死

visaṃdhi 不相應,

viṣame karmaṇi 不平等事業

visaṃjñin

visammūddha

visaṃmūḍha 愚癡, 癡惑, , 迷沒

visaṃpādayati 敗壞

visaṃprayukta 不具, 不存

visaṃsthita

vi-sam-vad

visaṃvāda 欺誑

visaṃvādaka , 欺誑

visaṃvādana , 虛誑, , 諍訟

visaṃvādayati 乖諍, 欺誑, 誑惑

visaṃvādika

visaṃvādita 欺誑,

visaṃvāditva 虛妄顚倒

visaṃyoga 不具, 不相應, 別離, 捨離, 擇滅, 擇滅無爲, , 永離, , , , 解脫, 遠離, , 離繫, 離繫果

visaṃyoga-dravya 擇滅

visaṃyoga-lābha 永離

visaṃyoga-phala 相離果, 解脫果, 遠離, , 離繫, 離繫果

visaṃyoga-prāpti 斷得

visaṃyojana 遠離,

visaṃyukta 不相應, 遠離, , 離繫

visaṃyuktatva 不相應

viśāṇa 毘沙拏

viṣāna

viṣa-nāga 毒龍

viśaṅkā ,

viṣaṇṇa

viṣanna 退屈

viṣaṇṇa 退屈

visāra

visara

visāra , 散亂, 散動, , 轉布, , 馳散

viśārada 威勢, 無所畏, 無有怖畏, 無畏, 秉修,

viśāradatā 無畏

viśāradatva 無所畏

visaraṇa , 散動

visaratā 違犯

visarga , , 捨施, 漏失

visārin 散亂, , 馳散

visāriṇī

viśarīra 離身

visarj 分散

visarjaka

visarjana , 發遣, ,

visarjanīya

visarjayati 令還, 發遣,

visarjayitum 發遣

visarjayitvā

visarjita ,

visarpat

visarpin 障礙,

viṣa-śara 毒箭

viśasta

viśāta 不正, 不齊,

viṣauṣadhi 毒藥

viṣa-vāsanā 毒氣

viṣaya , 五欲, 化境, , 國土,

viśaya

viṣaya , 塵境界, , 境界, 外塵, 外境, 所知, 所緣, 所行, 所行境界, , , 緣境, , , 諸境界,

viṣaya-bala 境界力

viṣaya-bhāva 爲境界

viṣaya-kāmêndriya 愛樂, 貪欲

viṣayâlambana 緣諸境界

viṣaya-nimitta 境相

viṣaya-nirmāṇa 化境

viṣaya-paryeṣṭi 追求

viṣaya-saṃprāpti 境合, 與境合

viṣaya-svāmika 國主

viṣaya-svāmin 國主, 國王

viṣayasya vijñaptiḥ 了別境, 了境

viṣayatva 境界, 所知

viṣaya-vijñāna 境識

viṣaya-vijñapti 了別境, 了境

viṣayin , 有境

viṣayita 境界

viṣayôparama 離塵

viśeṣa 分別, , 別異, 別異相, 別相, 別相諦, , 勝利, 勝進, 勝道, 勝類, 各各差別, 各差別, 同異句義, , 增益, 增進, , 差別, 差特, 差異, 所以, 最勝, , 殊勝, 殊勝妙, 殊異, 毘尸沙, , 異相, 異義, , 義理, 能別, 高勝

viśeṣa-adhigama 勝行處

viśeṣa-bhāgīya 勝分, 勝進分, 決擇分

viśeṣâbhiṣeka 殊勝灌頂

viśeṣâdhigama 勝行

viśeṣādhigama 差別證

viśeṣâdhigama 證得

viśeṣa-gamana 勝進

viśeṣa-gāmin 勝行, 勝進

viśeṣa-gāmitā , 最勝

viśeṣa-jñāna 勝智

viśeṣaka 分別

viśeṣa-lakṣaṇa 勝相, 差別相

viśeṣa-mārga 勝進道

viśeṣa-mārga viśeṣôttara 勝進

viśeṣa-mati 最上意

viśeṣa-muditā 極喜

viśeṣaṇa 分別

viśesana 差別

viśeṣaṇa 差別, 簡別, 能別

viśeṣaṇârtham 爲簡

viśeṣa-phala 勝果

viśeṣa-prajñapti 差別假立

viśeṣa-prajñapti-paryeṣaṇā 差別假立尋思, 差別施設求

viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gata 差別假立尋思所引

viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gataṃ yathābhūta-parijñānam 差別假立尋思所引如實智, 緣差別如實知, 隨差別施設求如實智

viśeṣatā 差別,

viśeṣāvasthā 勝德位

viśeṣavat 奇特

viśesavat 最勝

viśeṣavat 殊勝

viśeṣayati 令見

viśeṣeṇa kāruṇya-cittatā 勝悲心

viśeṣita 差別, 簡別

viśeṣitatva 增勝

viśeṣya 所別

viśikha

viśīṇa

viśīrṇa 分散, 圮坼, 毀壞, 磨滅, 褫落

viśīryate 分散, , 散壞, 破壞, 離散

viśiṣṭa ,

viśista

viśiṣṭa , 升進, 尊勝, 差別, 最勝, 最尊

viśista 殊勝

viśiṣṭa 殊勝, 無上, 無勝, 無等, 爲最勝, ,

viśiṣṭa phala 尊德果

viśiṣṭa-cāritra 上行

viśiṣṭa-lakṣaṇa 分別相

viśiṣṭā-pratipattiḥ 別修, 差別正行

viśiṣṭa-sthāna-prāpti 豪貴

viśiṣṭatā , , 差別, 差別性, 最勝, 殊勝

viśiṣṭatara , 最勝, 殊勝, 轉增

viśiṣṭatva , , 差別, 最勝, 殊勝

viśiṣyamāna 倍勝

viṣkabhyate 所伏

vi-ṣkambh 制伏

viṣkambhaṇa 制伏, 折伏, , 消除, , 能伏滅

viṣkambhana

viṣkambhaṇatā

viṣkambhī

viṣkambhin

viṣkambhita 永離

viśleṣa 乖離, , 別離, 遠離,

viśleṣita 分離

viśliṣṭa , ,

vismāpana 希有心

vismāpanā 生希有心

vismāpita

vismara

vismaraṇa 忘失

vismarati 忘失

vismārayati , 忘失

vismaya 希法, , , 疑惑, 驚駭

vismayanīyaadbhuta-dharma 希法

vismaya-prāpta 愕如

vi-smṛ 忘失

vismṛta 不覺,

viṣṇu 堅固

viśodhaka , 淸淨, 淸淨者

viśodhana 修治, , 治心, , 淨修治, 淸淨

viśodhanā 淸淨

viśodhana 能淨修治

viśodhanârtha 淸淨

viśodhayati 令得淸淨, 令淨, 嚴淨, 得淸淨, 消除, , 淸淨,

viśodhayitavya 淸淨

viśodhita 已淨, , 淸淨, 離垢

viśodhya , 淸淨

viśodhyaṃ bījam 可修治種子

viśoka 伎樂

viśoṣita 枯竭

viṣpanda , 身業

vispandana 馳散

vispandita ,

vispaṣṭa 分明

vispaṣṭā 分明

vispaṣṭa 開示, , 顯了

vispaṣṭam 分明, 明了

visphārayati 流布

visphāti 開敷

visphurat 廣大, 變化

visra-gandha 臭穢

viśrama

viśrāma

viśrama-bhūta

viśrāmaṇa 休息

viśrāṃaṇa

viśrāmaṇa 息處, 止息

viśrambha 委信,

viśramitva

viśrānta 休息, 得休息,

viśraya

visṛjana

visṛṣṭa 捨與,

visṛṣṭi

visṛta ,

viśruta , 廣流, 所聞, 號曰,

viṣṭabdha 不生

viṣṭāpayati 能成立

vistara 乃至廣說, , , , 廣大, 廣解

vistāra 廣長

vistara

vistāra

vistara

vistāra

vistara

vistara-nirdeśa 廣宣說

vistara-prabheda 廣略

vistara-vibhāga 廣分別, 廣開

vistareṇa , , 廣說

vistareṇa saṃprakāśayati 廣宣, 廣演, 散解, 義要

vistareṇa...ākhyāyiṣyate 當廣分別, 當廣說

vistareṇasaṃprakāśayiṣyati 開示

vistarī-√kṛ 分布

vi-ṣṭhā (√sthā) 懈廢,

vi-ṣṭhā 不能安住, ,

viṣṭhāpayati 徧滿, 普徧, 莊嚴

vistīṇa 廣大

vistīrṇa , , 廣博,

vistīrṇatva 徧滿

viṣūcikā 宿食

viśuddha 善淨, 寂靜, 微戍陀, 挺特, 明顯, , 淸淨, , 究竟淸淨,

viśuddhā kṣāntiḥ 淸淨忍

viśuddhā prakṛtiḥ 自性淸淨心

viśuddha-avasthā 淸淨位

viśuddha-bodhi 淸淨慧, 淸淨覺

viśuddha-cāritra 淸淨行

viśuddha-citta 淨心

viśuddha-cittaśuddhâdhimukti 淨心

viśuddha-dāna 淨施

viśuddha-dṛṣṭi 見淨

viśuddha-gocara 空閑

viśuddhānāṃ yoginām 淨行者

viśuddha-netra 淨眼

viśuddha-śraddhā 淨信

viśuddhatā 淸淨

viśuddhatara 淸淨殊勝

viśuddhataratā 轉得明淨

viśuddhatva 極淸淨

viśuddhâvasthā 淸淨

viśuddha-vimala-prajñā 淨智

viśuddhi 明瞭, , 淸淨, 滅除, 莊嚴

viśuddhi-bhavyatā 堪淨

viśuddhi-deva 淨天, 淸淨天

viśuddhi-dharma 淸淨性

viśuddhi-gotra

viśuddhi-hetu 淸淨

viśuddhi-lakṣaṇa 淸淨相

viśuddhi-samāsanna āśayaḥ 近淸淨意樂

viśuddhi-taratāṃ gacchati 轉復明淨

viśuddhi-tathatā 淸淨如

viśuddhi-viśeṣa 淸淨勝

viśuddhi-yoni 淸淨

viśuddhôpāya 究竟淸淨方便善巧

viśudhante 成淨

viśudhyate 淸淨

viśudhyati 得淸淨

viśuṣka 枯涸,

viśva , 毘濕婆, 毘濕波, 種種, , ,

viṣvak

viśva-karman 巧業

viśva-rūpa 種種色

viśvarūpa 衆色

viśvāsa , 倚信

viśvasa

viśvāsa 委寄, 親厚

visvāsamāna 教益

viśvāsin 誠實

viśvasta 忨忨

viśvasta-mānasa 意堅

viśvāsya 同意

viśvāsyatā 仰信

viśva-varṇa 雜色

viṣyin 境界

vīta 已離, 遠離,

vīta-doṣa 離瞋

vitakṣita 簡擇

vitalābha 得利

vītamala 離垢

vīta-moha 離癡

vitāna- 寶幔

vitāna

vitānaka

viṭapa ,

vitapana

vitāpana

vīta-rāga 已得離欲, 已離, 已離欲, 已離欲人, 已離欲者, 斷愛, 無漏,

vītarāga 離染

vīta-rāga 離欲, 離欲人, 離欲者, 離貪

vītarāga-bhūmi 離欲地

vita-rāga-bhūmi 離欲時

vitardi 臺座

vitarka , 尋伺, 尋思, 尋求, , 思惟, 思覺, 思量, 想念, 欲覺, 毘怛迦, 疑惑, 臆度, , 計度, 諸惡尋思

vitarkâbhāva 無尋

vitarka-cāra 尋伺, 覺觀

vitarka-carita 尋思行

vitarka-pūrvaka 先尋思

vitarka-sthānīya 可尋思

vitarka-vicāra 尋伺, 覺觀

vitarka-vicāra-prīti-sukha 尋伺喜樂

vitarkita , 思惟,

vitarkovicāraḥ 覺觀

vitarkya 已覺, 有尋

vitasti 一張手, 一磔手, , , ,

vitata , 彌覆, 敷設,

vitatha 不如, 不實, , 幻夢, , 惡邪, 虛妄, 非如, 非眞, 顚倒

vitatha-darśana 惡邪見

vitatha-parikalpa 無分別

vitatha-saṃjñin 妄想

vitathatā 顚倒

viṭhapana 妄想, , 莊嚴, 變現, 長養

viṭhapyate

vīthī 世間,

vīthi 街巷

vīthī 街巷, ,

vīthika

vitimira 離癡

vītivṛtta 形服

vitrāsa ,

vitṛpta 厭足

vitṛṣṇa 不愛樂, 離欲

vitta 財寶, 財物

viṭṭālita

vittatva 自在

vitti , ,

vitti-traya 三受

vivācayati 毀謗

vivāda , , , , 訟諍, , 誹謗, , 諍訟, , 論議, 諸過, 違諍, 鬪諍

vivādin

vivāha , , 婚姻, , 毘婆訶

vivāha-kāla 娶婦,

vivakṣā 欲說

vivakṣitatva 欲說,

vivara 像摸, ,

vivaram anu-pra-√yam 斷壞

vivaraṇa 分別, 消除, 發露, 能顯, , , 開示, 開顯

vivaraṇatā 廣開, 開示

vivarântara 中間

vivardhaka 增益, 增長

vivardhamāna 增長, 運運增長

vivardhana , 增進, 漸增長, 長養

vivardhanatā 增長, 長養

vivardhayati 增益, 增長, 得增長, 熾盛, 生長, 長養

vivardhita 增長,

vivarita

vivaritvā 開近顯遠

vivarjaka 捨離,

vivarjana , , 遠離

vivarjanā 遠離

vivarjaṇa 遠離

vivarjana

vivarjanatā 遠離,

vivarjanīya 所離,

vivarjayati , 捨離, 棄捨, , 遠離, ,

vivarjayet 棄除, 蠲捨

vivarjayitavya 當遠離, 遠離

vivarjayitvā 棄離, 解斷

vivarjita 出離, 所離, , , , , , 遠離, , ,

vivarjitatva

vivarjya 遠離

vivarṇa 壞色,

vivarṇa-vastra 壞色衣

vivarṇayanti 毀呰

vivarṇita 不稱歎, 所呵, 所呵毀, 所讚毀, 毀呰, 毀辱, 訶毀

vivarta 令滅, , , 成相, 成立, , 捨離, 斷除, 棄捨, 生成, , 退轉, 遠離,

vivarta kalpa 成劫

vivarta-kalpa 成劫

vivartamāna 正成,

vivartana

vivartanā

vivartana 遠離

vivartanī , 成劫, 成立

vivartanyām 成時

vivarta-siddha-kalpaḥ 住劫

vivarta-sthāyi-kalpa 住劫

vivartayati , 移轉

vivartiṣyate 應成

vivartya 鞞跋致

vivaśa 不自在

vivāsa

vivaṭāpeti

vivecana , , 遠離, ,

vivecanatā , 遠離

vivecayitum ,

vivecyamāna 分別, 觀察

viveka 分離, , 厭離, 寂然不動, 寂靜, 斷除, 毘吠伽, 永離, 空寂, 觀察, 遠離, ,

viveka-cārin 遠離行

viveka-ja 離生

vivekajaṃ prīti-sukham 離生喜樂

viveka-jaṃ prīti-sukham 離生喜樂

viveka-je prīti-sukhe 離生喜樂

viveka-jena prīti-sukhena 離生喜樂

vivekajena...sukham 離生喜樂

viveka-kāma 樂寂靜

vivekatā 分析觀

vividha 各各異, 外異, , 無量, 種種,

vividham 種種

vivikta , 寂寞, 寂靜, 性離, , , , 空寂, , 遠離, , , 離相

vivikta-dharma 寂靜法

vivikta-samatā 解脫平等性

viviktatā 如實解, , 遠離

viviktatva 遠離

vivṛddha 增進, , 長大

vivṛddhi , 增勝, 增長, , , 長養

vivṛta 分別, , 明了, , , 發露, , , 辯了

vivṛtā 辯了

vivṛta 遠離, , 開顯, , , 顯了, 顯示, 顯露

vivṛti 勝義

vivṛtta , 顯了

viya ,

viyoga 不相應, 別離, , , ,

viyogā 相應

viyoga , 離散, 離繫

viyogâśaya 離心

viyojayati

viyūha , 莊嚴

viyūhana

viyukta 不相應, , 遠離,

viyuktatva 不相應,

vraṇa , , 瑕疵, , , 癰疽, 癰痤, 癰瘡

vraṇa-mukha 瘡門

vrata , 修行, 善行, , 威儀行, 孝順, 律儀, , 戒行, 正受, 沒栗多, , 禁戒, 苦行, ,

vrata-tapa 苦行

vratika 禁戒

vratin 行人, 行者

vṛddha 上座, , 增長, 朽邁, , 老年, 老朽, 老朽耄, 老者, 耆年, 耆舊, 衰邁,

vṛddhā āsannā 上坐

vṛddha-āloka-samādhi 明增

vṛddha-mahallaka 衰變

vṛddha-nara 尊宿

vṛddhânta 上座, 尊宿,

vṛddhâsana 上座

vṛddhatara 耆宿, 長老

vṛddhataraka 上座

vṛddha-taraka 耆宿

vṛddhataraka 耆長, 長老

vṛddha-vedanīya 老年

vṛddha-yoṣit

vṛddhi 功德,

vrddhi

vṛddhi , 增上, 增勝, 增廣, 增益, 增進, 富樂, , , , , 轉增

vṛddhī

vṛddhi , 長大, 長養

vṛddhi-hrāsau na bhavataḥ 無增減

vṛddhika 增長

vṛddhi-kāṣṭhā-gata 至究竟

vṛddhiṃgacchati 增長

vṛddhi-nayana 增長

vṛddhi-phala 增長果

vṛhas-pati 太白星

vṛhat

vṛhat-phala 廣果

vrīhi 種子,

vṛjina

vṛka 毘利差,

vṛkka

vṛkkā

vṛkṣa , 樹林, 毘利差, 畢利叉

vṛkṣa-gahana 叢林

vṛkṣa-mūla 林樹下, 樹下

vṛkṣa-mūlika 坐樹下

vṛkṣa-vāṭikā 後園

vṛṃhaṇa 增長

vṛnda

vṛnta ,

vṛṣa 牛王

vṛṣabha , 牛王

vṛṣabhitā 威神

vṛṣabhita 牛王

vṛṣabhitā 自在神力

vṛṣaṇa

vṛṣṭi 天雨,

vṛta , 覆蓋

vṛthā 無用,

vṛti

vṛtta , 事業, 因緣, , , 妙善

vrtta

vṛtta 戒行, , 文章, , 淨戒, , , 誦得, , ,

vṛttânta

vṛtta-samācāra 戒行

vṛttāśaya 遮止意樂

vṛtti , , 作事, , 功能, , 所作, , 現前, , 生具, 生起, , , , , , , , ,

vṛtti-caryā 善行

vṛttin

vrttin 淨行

vṛttin 能轉,

vṛttitva 得轉, ,

vṛtty-artha

vṛtty-avṛtti 行不行

vspus 色相

vuccati

vuddhi

vūḍha

vusta

vy-√aṃs 欺誑

vy-ā-√bādh

vy-ā-√dā

vy-ā-√han 違犯

vy-ā-√hṛ , , 語言, 讚言

vy-ā-√khyā 廣釋,

vy-ā-√kṛ 受記, 得記, 授記, 答言, 能正答, 能正記別, 與授記

vy-ā-√pad , 起瞋

vy-ā-√vṛt 轉捨, 迴轉

vy-ā-√yam 勇猛勤精進, 勝進, 勞苦, 發勤, 精勤修學

vyābādha , , , 損害, 逼惱

vyābādhana 損害

vyābādhya 惱害

vy-abhi-car 非決定

vyabhicāra 不定, , 改易

vyabhicarati 非決定

vyabhicārin 不定, 變異, , 非定

vyabhra , 無雲

vyāḍa 大惡, , 惡獸, 魍魎

vyāḍa-mṛga 惡獸

vyādha-nara 獵師

vyādhi 熱病, 疹疾, , 疾疫, , 病痛, 病苦, 苦患, 苦惱, 衆苦, , 重病

vyādhi~... sāṃnipātika

vyādhi-cikitsā 醫方

vyādhi-cikitsā-vidyā 醫方

vyādhi-duḥkha 病苦

vyādhi-durbala , 病人

vyādhi-jarā-maraṇa 老病死

vyādhi-kleśa 煩惱病

vyādhi-nirghātana 除病

vyādhi-praśama 救療疹疾

vyādhi-praśamanôpāya 疾病除愈方便

vyādhi-śamana 除病

vyādhi-sthānīya 如病

vyādhita 有疹疾, , 疾疫, , 病人, 病苦

vyādhitaṃ puruṣam 病者

vyādhmātakasaṃjñā 脹想

vyādhmātaka-saṃjñā 脹相, 膖脹想

vyadhvan 中道

vyādhy-anavanata 病力羸頓

vyāghāta 有礙, 相違

vyaghāta

vyāghra 弭也竭羅, , 虎狼

vyagra 不合, , 分別, , , 散心, 異緣, 遽務,

vyagra-hasta 執持

vyagrakaraṇa 離間

vyāhanyate 有礙

vyāhāra 戲論, 言說, 言辭, 言辭相,

vyāharita

vyāhatatva 有礙, 相違

vyāhṛta

vyajana , , 拂子

vyajyate , 顯示

vyākarā 授記

vyākaraṇa 分別解說, 受教, 受決, 受記, 可記, 和伽羅, 和伽羅那, 和羅那, 弊迦蘭陀, 得記, 授決, 授記, 殊決, 毘伽羅, 毘伽羅論, 毘何羯唎拏, 毘耶佉梨那, 毘耶羯剌諵, , , 聲明記論, , 記別, 記說, 記論,

vyākaraṇam 記別, 記莂

vyākarin

vyākariṣyasi

vyākariṣyat 應答

vyākarohi 解決

vyākaroti 能正答, 能正記別,

vyākhyā , ,

vyākhyāna 宣暢, , 解義, 解釋, , ,

vyākhyāsyāmaḥ 當廣分別, 當廣說

vyākhyāta 已破, 已釋, 已顯, 演說, ,

vyākhyāti

vyākhyāyate ,

vy-ā-kṛ 記別

vyākriyatām 可記

vyākṛta 得受記, 授記, 見蒙,

vyākṛti 受記,

vyakṣa 不具根

vyākṣepa 擾亂, 散亂

vyākṣepa-saṃsarga 諠雜

vyākṣipta 散動

vyakta ?

vyakta , 分明, 利根, , 明了, 智慧明了, , , 變異, , , 顯了, 顯示

vyakta-darśana 分明

vyaktam 分明

vyaktaṃ 多是

vyakta-nāma 顯名

vyaktârtha 了義

vyaktatara 明了

vyakti 明了,

vyaktim āpadyate , 顯了

vyākula , 擾亂, 無雜亂, , 雜亂

vyākulatva 雜亂

vyākulīkṛta

vyākuruṣva 解決

vyākuryām 若說

vyāma 一尋, 七尺, , ,

vyāma-prabhā 圓光

vyāma-prabhatā 常光一尋

vyāmiśra , 和合, 雜亂, 雜立

vyāmoha 愚癡

vyañcana 能照, , 顯示

vyānīlāyamāna 靑瘀

vyañjaka 了別, 能照, , 顯示

vyañjana 便善那, 便社那, 便膳那, , , , 屈曲, , 形相, 悉曇, , 文句, 文字, 文詞, , , 相好, , 言辭, , 身分, , , 顯了, 顯示

vyañjana-hetu 了因

vyañjana-kāya , 文身, 語言

vyañjanâlambana 字緣

vyañjana-mātra-bheda 義一名異

vyañjana-nānātva 文異

vyañjana-parivṛtti 轉作

vyañjana-pratisaraṇa 依文

vyañjana-svara 文字音聲

vyañjikā 了別

vyantī-bhāva 永變吐

vyantī-kṛta , 無邊際

vy-apa-√diś 分別說, 廣分別說, 白言, 起言, 起說

vy-apa-√kṛṣ 別離

vy-apa-√kṛs

vy-apa-√kṛṣ 除遣

vy-apa-√yā 消散

vy-ā-pad

vyāpāda , 忿, , , 損壞, , 瞋恚, 瞋恚心, 瞋恨, 瞋惱,

vyāpāda-citta 瞋恚心

vyāpāda-doṣa 瞋怒

vyāpādaṃprāpnoti

vyāpādana , 殺害

vyāpādânunaya 愛恚

vyāpāda-saṃdhukṣaṇa 瞋害

vyāpāda-saṃjñā 瞋想

vyāpādāt prativiratiḥ 離瞋

vyāpāda-viramaṇa 不瞋, 不瞋恚

vyāpādayati

vyapadeśa , , 流布, 言教, ,

vy-apa-diś 教授, 起說

vyapadiśanti 廣分別說, 起說

vyapadiśati 宣說

vyapadiśitavya

vyapadiṣṭa 宣說

vyāpadyate 恚害,

vyapagama 遠離

vyapagata 捨離, 止息, , , ,

vyapagata-khila-mala-pratigha 捨厭意

vyapakarṣa 遠離

vyapakarṣati 除遣

vyapakṛṣṭa 遠離,

vyāpana 徧滿, 遍滿

vyapanīta

vyāpanna , , 瞋害, 瞋恚, 瞋惱, 退, 退轉

vyāpanna-citta , , 瞋心, 瞋恚心

vyāpannacitta 瞋濁

vyāpāra 事務, 事用, 作用, 功用, 功能, 家業, 所用, 煩亂, , 用功, 經營, 經營遽務, 運轉, 遽務

vyāpāraṃ gacchati

vyaparopa

vyaparopayati , , , , ,

vyaparopita , 已斷,

vyapatrapitā 有愧

vyapatrāpya

vyapeta , 遠離,

vyāpin 具分, , 普徧, 普遍, , 遍轉

vyāpṛta 入者, , 役使, 思惟,

vyāpṛti , 供事,

vyāpta

vyāpti

vyarpaṇā 納受

vyartha 何用, , , 徒勞, 徒設, 無有, 無果, 無義,

vyāsa , 廣博, 廣大, 廣宣說

vyāsakta

vyasana 匱乏, 厄難, , 大苦惱, , 憂惱, 損減, , , , 煩惱, , 艱辛, , , 衰惱, ,

vyasana-stha 住艱辛

vyasanaugha 苦海

vyāsaṅga 煩籠, 迫迮, 遽務

vyāsaṅga-duḥkha 遽務憂苦

vyāseka , 散亂, , 馳散

vyāseka-visārin 馳散

vyāskandaka-samāpatti 非非想處

vyasta , , 散亂, ,

vyasta-lakṣaṇa-smṛty-upasthāna 別相念住

vyathā 怯弱, , 苦惱,

vyathita 恐怖

vy-ati-√kram , , , 過度

vyatibhinna 傷害,

vyatikīrṇa 相雜

vyatikrama , , , , 所犯, 毀犯, , , 越罪, , 違反, 違犯, 違越,

vyatikramaṇa

vyatikrama-saṃjñapti 他來諫謝

vyatikrama-vyavasthita 安住違犯

vyatikramya 違越

vyatikrānta 有違犯, 毀犯, 犯已,

vyatimiśra 和雜, 相雜, 雜亂

vyatireka ,

vya-tireka

vyatireka , , , , 離作法

vyatireka-vacana 遠離言

vyatireka-vyāpti 倒遍

vyatirikta 出過, , 遠離言,

vyatītya

vyativṛtta , , 遠離,

vyatyasta , , ,

vy-ava-√bhās

vy-ava-√kṝ 間雜, 雜修

vy-ava-√lok

vy-ava-√sā 比知

vyavacāra , , 觀察, 觀行, 輪轉

vyavacāraṇa 分別, 加行

vyavacāraṇā , 觀察

vyavacāraṇatā ,

vyavacāraṇâvasthā 加行位, 觀察

vyavacārayati , , 觀察

vyavacārayitavya , 參詳

vyavacārita 修行,

vyavaccheda 了別, , 分別, 定判, , 斷除, 永離

vyavacchinna , 分斷, , , 斷絕, 永斷

vyavadāna , 淨品, 淸淨, 白淨

vyavadāna-nimitta 淸淨體

vyavadāna-pakṣa 淨品, 淸淨品

vyavadāna-prakṛti 本性淸淨

vyavadāna-satya-dvaya 寂靜

vyāvadānika

vyavadāta 明淨, , 淸淨

vyavadāyate 淸淨

vyāvādha ,

vyavadhāna 覆障

vyāvadhya

vyāvadhya-citta 惱心

vyavadīraṇatā 怯弱, 深生怯弱, 生怯弱

vyavahāra 世俗, 世俗言, 世俗語言, 世諦, 世間言說, 世間說, 事業, , 俗諦, , 假名, 假立, 名言, 所受, 施設, , , , 言說, 言辭, , , 貿易, 賈作, 隨言說, 隨說

vyavahārâbhāva 無言說

vyavahāraṃ kurvan 分部

vyavahāra-mātraka 唯言

vyavahāra-pada 言說句

vyavahita 所間, 被障,

vyavahitatva

vyavahṛta

vyavakiraṇa 雜修

vyavakīrṇa 間雜, 雜亂, 雜修, 麤獷

vyavakīrṇa-bhāvanā 雜修

vyavakīrṇa-bhāvita 雜修

vyavakīrṇa-bhāvite...dhyāne 雜修

vyavakīrṇa-vipākatva 果報相續

vyavakīryamāṇa 間雜

vyavakīryate 爲雜, 雜修

vyavakṛṣṭa 寂靜, 遠離

vyavalambin 繋縛

vy-ava-lok 觀察, 觀照

vyavalokana

vyavalokanā

vyavalokana 觀察

vyavalokanā 觀察, 遍觀

vyavalokayati 照見, 瞻仰, , 觀察, 觀照, 觀知, 觀視, 觀達, 顧眄

vyavalokenti 達見

vyavalokita , 觀察

vyavaropayati ,

vyavaropya

vyāvartaka

vyāvartana 廻轉, , , 棄捨, , 轉向, 迴轉, , ,

vyāvartanârtham 爲斷

vyāvartayati , 對治, , 斷除, , 轉去, 轉捨, 轉滅, 迴轉, 除滅,

vyāvartayitavya 應捨,

vyāvartayitvā 棄捨

vyāvartita ,

vyāvartya 制伏, , 棄捨

vyāvartyate

vyavasāda 退失

vyavasādam ā-√pad 退沒

vyavasarga ,

vyavasarga-rata 喜捨, 樂棄捨

vyavasāya 了別, 事務, 事業, 作用, 勇猛, 動作, , 勤劬, 堪能, 定心, , 心決定, , 所作事業, 決定, 決斷, 深心, 誓願

vyāvasāyika 起作

vyavasita 已了, 愛著, 正爲

vyavasthā , , 住持

vy-ava-sthā 假立

vyavasthā 安置處

vy-ava-sthā 建立

vyavasthā 所立, , 立義, ,

vyavasthāna 出生, 分位差別, 分別, , , , 安住, 安立, 安置, 安處, 差別, 差別建立, , , 成立, , 施設, , 決了, 示現, , 立爲, , , 說法

vyavasthāpana 安立,

vyavasthāpanā 能成立

vyavasthāpayati 安置

vyavasthapayati

vyavasthāpita , 分別, 安立, 所制, 所安立, 所施設, 所爲立, 所立, , 立爲, ,

vyavasthāpyate , 可謂, 安立, 所立, , 立爲, ,

vyavasthāpyeta 假建立

vyavasthita , , 安住, , 成立, , 本住, 決定,

vyavatrāpya

vy-ā-vṛt 退還

vyāvṛta ,

vyāvṛtta 止息, , 迴轉, 退, ,

vyāvṛttatva ,

vyāvṛtti , , , , 退, 退轉, , ,

vyāvṛtya ,

vyaya , , 敗壞, 消除, , 滅盡, 無常,

vyāyacchamāna 勇猛精進, 勤精進

vyāyacchat 發勤精進

vyāyacchate 勇猛勤精進, 策勵

vyāyacchita 精進

vyaya-lakṣaṇa 滅相

vy-ā-yam 勇悍

vyā-yam*

vyāyāma 勇猛, , , 勤修, 勤劬, 勤精進, 大方便, 方便

vyāyama

vyāyāma 正勤, 正精進, , 策勤, 策勵, 精勤, 精進

vyāyantavya 勤方便

vyaya-śīla 可滅

vyolokenti 達見

vyoma-dhātu , 虛空

vyomaka

vyoman 虛空

vyomanm

vyuccheda 斷絕

vyucchinna 斷絕, 永盡,

vyucchitti ,

vy-ud-√pad 開悟令解

vyudāsa 出離, , , , , ,

vyūḍha 莊嚴

vyūha , 嚴淨, 莊嚴,

vyūha-kalpa 莊嚴劫

vyūhâlaṃkāra 淸淨莊嚴, 莊嚴

vyūhana ,

vyūha-rāja-samādhi 嚴淨王三昧

vy-upa-√śam 最極寂靜, 止息, 除愈

vyupaccheda 泯絕

vyupacchedana 永絕

vyupadeśa-karaṇa

vyupakarṣayitum

vy-upa-parîkṣ

vyupaparīkṣaṇa 思惟

vyuparama 休息,

vyupaśama 制止, 安心, 寂滅

vyupasama 寂靜

vyupaśama 寂靜, , 捨離, 止息, 永寂靜, 淸淨, , 滅除, 能除, 能除滅, 鎭靜, , 除滅

vyupaśamana , 最極寂靜

vyupaśamatā

vyupaśamayati 最極寂靜,

vyupaśamayitavya 應永滅

vyupaśānta 寂靜,

vyupatti-bhāvanā 覺悟修習

vyupekṣyamāṇa

vy-ut-√kram 超入,

vy-ut-√sthā 得還淨

vyutkramayati

vyutkrāntaka , 超入

vyutpādakatva 能了

vyutpādana 令識

vyutpādanârtham 令識

vyutpādayati 令起, 開悟, 開悟令解

vyutpādya 開示

vyutpanna 了別, 已解了者, , ,

vyutpatti 分成, 分解, , , 開曉, 開覺

vyutsarga ,

vyuttāna 出離

vy-ut-thā (√sthā) 引無義

vy-ut-thā (√sthā). 出觀

vyutthāna , 出定, 出觀, 從定出, , 生起, 發起, 能出, , , 還淨

vyutthāna-citta 前心

vyutthānâśaya 起心

vyutthānatā

vyutthāpana , 能建立

vyutthāpayati , 出離

vyutthāpya 拔濟

vyutthāya , 起已

vyutthita 不住, , 出定, 出觀, ,

vyuttiṣṭhate 得還淨


Last modified: Sun May 20 16:46:15 JST 2012