√vac 今當說, 啓, 報言, 我今當說, 所言, 白言, 答言, 言, 言曰, 謂言
√vah 御, 挽, 泛, 流, 漂蕩, 牽引, 負, 通, 遊履
√vand: abhi-√vand 禮敬
√vīj 扇
√vṛṣ 注
vā deśyeta 講讚
vā ghṛta-pradīpa 油蘇
vā punaḥ 或復
vabhāva-prajñapty-eṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 緣自性如實知, 隨自性施設求如實智
vac 言
vāc 言, 言詞, 言語, 言說, 言辭, 語, 語言, 說, 辭, 辯, 音, 音聲
vācaṃ √bhāṣ 言
vācaṃ bhāṣamāṇaḥ 發言
vācaṃ bhāṣate 說此言
vācāmanasā 身口意
vācana 披讀
vacana 教, 經, 經說, 義, 聖教, 言, 言說, 言辭, 語, 語言, 語路
vācana 誦
vacana 說
vācana 說
vācana 讀
vacanīya 可說, 應吿彼曰, 應吿彼言, 應諫, 請, 諫
vacasā parijitaḥ 言善通利
vacasā su-parijitāḥ 言善通利
vacasāparicitān 未善通利
vacasā---su-paricitaḥ 言善通利
vācayiṣyati.... svādhyāyiṣyati 諷讀
vācayitu-kāma 樂說
vācikâpatti 口罪
vācita 誦
vaco-gata 教
vacṣyati 當說
vācyamāna 讀誦
vada 言
vāda 言, 言說, 言論, 語, 誦, 說, 論, 論議, 論體性
vāda-adhikaraṇa 論處所
vāda-adhiṣṭhāna 論所依
vāda-alaṃkāra 論莊嚴
vadam 教授
vadāmi 我說
vadana 婆達, 容顏, 形貌, 面, 面目, 面門, 顏, 顏姿
vāda-nigraha 論墮負
vāda-niḥsaraṇa 論出離
vādāpita 拊弄
vādāpiya 拊弄
vadara 果
vadatāṃ varaḥ 無上尊
vaḍavā-mukha 海門
vāde bahukarā dharmāḥ 論多所作法
vademi 廣讚
vadeta 廣讚
vadeti 廣讚
vādha 損惱
vadhâbhiprâya 欲害
vadhâbhiprāya 欲殺
vadhâdi 殺生等
vadha-hiṃsā-citta 殺害心
vadhaka 害
vādhaka 害者
vadhaka-citta 害心
vadhaka-puruṣa 屠人
vādhā-kāra 損害
vādhana 逼惱
vādhanâtmaka 逼迫
vadhâpatti 殺罪
vadhira 聾
vadhita 害
vādhita 違
vadhū-jana 婦
vadhukā 母人
vadhya-ghāta 魁膾
vādin 執, 稱, 立論, 能說, 見, 言, 語, 說, 論, 論師, 論者, 部
vādināṃvaraḥ 大師
vādinī 論者
vāditṛ 論師
vādya-svara 樂音
vadyatā 語
vadyôttama 大醫王
vāg-abhilāpa 音
vāg-guhya 語密
vāg-guhyatā 語密
vāg-vastu 語言
vāg-viṣaya 言境界
vāg-viśuddhi 淨語
vāha 婆訶, 婆訶摩, 廻轉, 流, 篅, 行, 轉, 迴轉
vaha 運載
vahana 去
vahanabhirūḍha 駛流
vāhanīya 轉
vāhayati 御
vāhi-mārga 運轉道
vāhitā 任運轉
vahuri 香
vāhya 轉
vaibhaṅgikaṃ √dā 施物
Vaibhāṣika 毘婆沙論師
vaibhāṣikīya 毘婆沙師
vaibhāṣya 大毘婆沙
vaibhutva 自在
vaibhutva-vipakṣa 自在障
vaibhūtvika 定自在所生色
vaicakṣaṇya 敏捷
vaicitrya 別, 多差別, 差別, 差別品類, 種種, 諸相
vaicitrya-naya 義
vaidharmya-dṛṣṭânta-hetu 因異品
vaidharmyavat 不順法
vaiḍūrya 吠努璃耶, 吠琉璃, 吠瑠璃, 吠瑠璃耶, 樓黎, 毘琉璃, 毘琉璃寶, 毘瑠璃, 毘頭利, 淨琉璃, 淨瑠璃
vaidūrya 琉璃
vaiḍūrya 琉璃
vaidūrya 琉璃寶
vaidūrya-maṇi-ratna 琉璃寶珠
vaiḍūryamaya 紺琉璃
vaiḍūrya-nirbhāsa 琉璃光
vaidya-bhikṣu 醫師
vaidyaka 惡師
vaidya-viśārada 良醫
vaidyika 醫師
vaihāyas 虛空
vaihāyasa-kuṭika 重閣
vaijayanta 勝幡, 勝殿, 天宮, 帝釋宮, 殊勝, 軒飾
vaijayantaḥ prāsādaḥ 殊勝殿
vaijayantī 幡
vaikalpa 諸相
vaikalya 不全, 不具, 乏少, 匱乏, 失, 差, 損減, 無, 缺減, 闕, 離, 離散
vaimalya-dhātu 無垢
vaimalya-pariśuddhi 離垢淸淨
vaimalya-viśuddha 離垢淸淨
vaimanasya 嫌恨
vaimatika 疑
vaimukhya 厭背, 厭離, 憎背, 棄捨, 棄背, 背捨, 能棄捨
vainaika 可化
vainaika-sattva 可化衆生
vaiphalya 無果
vaipulya 增長, 大, 大方廣, 大方等, 妙方便, 廣, 廣博, 廣大, 廣經, 方廣, 方正, 方等, 方等壇, 毘佛略, 毘佛畧, 深廣, 裴佛略, 裴弗略, 鞞佛略
vaipulyasūtra 大乘經典
vaipulyasūtrânta- 大乘經典
vaipulya-sūtrânta 方等經
vaipulyatā 廣大
vaira 嫌恨, 怨, 怨嫌, 怨害, 怨害嫌恨, 怨恨, 怨憎, 怨敵, 怨結, 恨, 瞋恚, 結恨
vairāgya-bhūmi 離欲地
vairāgya-kāla 離欲時
vairāgyaṃ karoti 能離欲
vairāgyaṃ-√kṛ 離欲
vairāgyāt parihīyate 離欲退
vairāgyatā 不染
vairambha 吠嵐, 吠嵐婆, 吠藍婆, 旋嵐, 毘嵐, 毘嵐風, 毘藍, 迅猛風, 鞞藍婆
vairambhāḥ...vāyavaḥ 吠嵐婆
vairambha-vāta 毘嵐風
vairambhavāta 藍風
vairambha-vāyu 毘藍風
vaira-nipīḍana 報怨
vairânubandha 結恨
vairin 怨家
vairocana 徧一切處, 徧照, 明淨, 毘盧舍那佛, 顯明
Vairocana-raśmi-pratimaṇḍitā 光明莊嚴, 照明嚴飾, 莊嚴照明
vairūḍhi 增長
vairya 勇健
vaisādṛśya 不爾
Vaiśākha 吠舍佉
vaiśākha 毘舍佉
Vaiśākha 薜舍佉
vaiśākha 長養
Vaiśākha 鞞索迦
vaiśākha 鼻奢佉
vaiśālī 廣嚴
vaiṣamika 互相違
vaiṣamya 不安, 不平等, 不調, 互違, 無因, 異因, 違, 錯亂, 除
vaiśāradyaṃ caturvidham 四種無畏
vaiśāradyāni granthataḥ 無畏文
vaiśāradya-prāpta 得無畏
vaiśāradya-vibhāga 無畏
vaiśeṣika 勝, 勝論宗, 勝論師, 勝進, 有勝, 殊勝
vaiśeṣika-guṇa 勝品功德
vaiśeṣya 勝
vaiśramaṇa 神呪
vaiśravaṇa 財主
vaistārika 流布
vaistārikī-√bhū 流布
vaistārikīṃ √kṛ 流布
vaiśvā-nara 火
vaiśya 吠奢, 吠舍, 商賈, 坐, 居士, 毘吠, 毘舍, 鞞吠, 鞞舍
vaiśyaḥ 商賈
vaitulyasūtra 大乘經典
vaitulya-sūtra 方等經
vaitulyasūtrânta 大乘經典
vaitulya-sūtrânta 方等經
vaivarjita 離
vaivarṇika 醜陋
vaivartika 鞞跋致
vaivṛti 非世俗
vaiyāpṛtya 營
vaiyāprtya 營事
vaiyāpṛtya-kāra 營事
vaiyāpṛtya-kara 衆主
vaiyāpṛtya-karman 福業
vaiyarthya 壞, 應無用, 無用, 空, 虛妄, 虛空
vaiyavadānika 淸淨
vaiyāvṛtya 事業, 供事, 供給, 營, 營事, 營務
vaiyāvṛtya-kara 供事, 執事, 營事, 衆主
vaiyāvṛtya-kriyā 供事
vaiyāvṛtyaṃ kṛtam 供給
vajira 金剛
vajra 伐折羅, 伐闍羅, 和夷羅, 嚩日囉, 嚩日羅, 斡資羅, 杵, 波闍羅, 縛日羅, 越闍, 跋折囉, 跋折羅, 跋日羅, 跋闍羅, 金剛, 金剛杵, 霹靂
vajra-bodhi 金剛智
vajra-buddha 金剛佛
vajra-buddhi 金剛慧
vajrācārya 金剛阿闍梨
vajrâcārya 阿闍梨
vajra-deha 空智
vajradevas 金剛天
vajradhāra 伐折羅陀羅
vajra-dhara 執金剛
vajradhara 執金剛神
vajradhāra 持金剛
vajra-dhara 金剛手
vajra-dhātu-maṇḍala 金剛界曼荼羅
vajra-dhvani 雷震
vajrâḍhya 金剛寶
vajra-dṛḍha 金剛堅固
vajra-dṛḍhatā 金剛堅固
vajra-ghana 心如金剛
vajra-jñāna 金剛智
vajrajvāla 伐折羅嚩羅
vajra-kāya 金剛身
vajraketu 金剛幡
vajra-kīla 金剛杵
vajrakīla 金剛橛
vajrakīlaka 金剛橛
vajrakīlaya 金剛橛
vajrakṣetra 金剛刹
vajra-kula 金剛種
vajra-maṇḍala 金剛輪
vajramati 金剛智
vajramaya-parvata 金剛山
vajrāmaya-parvata 金剛山
vajra-mukhī 金剛口
vajra-muṣṭi 金剛堅固
vajra-netra 金剛眼
vajrâṅga 金剛身
vajrapāṇi 持金剛
vajra-pāṇi 金剛力士, 金剛密跡, 金剛手, 金剛神
Vajra-pāṇi-balin 金剛力士
vajrapāṇinā bodhisattvena mahāsattvena 金剛手菩薩
vajra-pāṇir mahā-yakṣaḥ 執金剛神
vajra-pāṇi-yakṣa 執金剛神
vajra-parvata 金剛山
vajrapāśa 金剛索
vajra-prabha 金剛光明
vajra-ratna 金剛寶
vajra-ratna-kośa 金剛寶藏
vajrasamādhi 金剛定
vajra-saṃhananā 金剛山
vajra-saṃhata 金剛堅固
vajra-saṃhatana-kāya 金剛身
vajrâsana 金剛座
vajrāsana 金剛座床
vajra-sāra 金剛堅固
vajra-sattva 金剛手菩薩
vajra-śṛṅkhalā 金剛鏁
vajra-tala-sthāna 金剛際
vajrâtmaka 金剛身
vajrâtman 金剛身
vajra-tuṣṭi 極喜
vajratva 金剛體
vajra-upama 金剛喩
vajra-upama-samādhi 金剛喩定
vajra-vara 金剛杵
vajravat 如金剛
vajrin 持金剛
vajri-puṣpa 金剛華
vajrodaka 跋折囉鄔陀迦
vajrôdaka 金剛水
vajrôpamo-nāma-samādhiḥ 金剛喩三摩地
vakīrṇa 覆蓋
vāk-karmānta 語業
vāk-kāya-karma 身語
vāk-kāya-karman 身口
vāk-pāruṣya 麤言
vāk-pratyudāhāra 發言
vakra 曲
vakrī 婆利
vāk-samatā 語等
vāk-saṃvara 語戒
vakṣas 胸
vakṣyāmaḥ 當廣說
vaktāro bhavanti 世間說
vaktavya 作如是言, 得說, 應, 應作是說, 應名, 應問, 應思擇, 應知, 應答, 所應行, 所疑, 爲證, 當說, 當辯, 解釋, 言論, 說, 說示, 責, 開顯, 難言, 顯
vaktṛ 人說
vak-tṛ 作是說
vaktra 面目
vaktra-mukha-nirīkṣaṇa 瞻視
vākya 所許, 教, 文, 方言, 章, 經, 緣具, 縛迦, 言, 言詞, 言論, 言辭, 語, 語言, 說
vākya-artha 所立名
vakya-dhāraṇi 法陀羅尼
vālaka 環
valāka 雲
vāla-koṭi 毛端
vāla-rajju 毛繩
vāla-vejanikā 白拂
vāla-vījanī 拂子
vāla-vyajana 白拂
vālikā 流沙
valikā 皺
vālika gaṅgayā 恆河沙
vālikagaṅgayā 恆沙
valina 面皺
valī-pracuratā 攝
valīpracuratā 襵多
valiśa 婆利
valka 樹皮
vallakā 簫笛
vallari 琴
valli 行列
vallī 行列
vālukā 沙
vāmaka 除害
vamana 吐
vamati 吐
vāminī 短
vaṃśa 威德, 性, 種, 竹林, 笛, 簫, 繼嗣, 聖種, 胎
vaṃśa ca dāru~ ca..... stambha 椽柱
vaṃśa-vana-gulma 竹林
vāṅ niścarati 有所說
vana 叢林, 嚩泥, 婆提, 婆那, 密林, 山林, 林, 樹林, 深山
vāṇa 箭
vana 飯那
vana-cārin 空閑
vana-khaṇḍa 叢林
vana-latā 林藤
vana-prastha 林間
vānara 獼猴
vanasaṇḍa 山林
vanas-pate 叢林
vanatha 稠林
vana-veṇu 竹林
vañcaituṃ pravṛttaḥ 欺誑
vañcayate 欺
vañcita 欺誑
vandāmi 盤荼昧
vandana 伴談, 伴題, 供養, 和南, 婆南, 恭敬, 恭敬作禮, 恭敬禮拜, 拜, 敬禮, 末捺南, 槃淡, 煩淡, 煩談, 畔彈南, 畔睇, 禮
vandanā 禮
vandanā 禮拜
vandhyā 虛棄
vandhyā-duhitṛ 石女
vandhyā-putra 石女兒
vandi 稽首
vandika 禮
vanditavya 禮
vandyatva 禮敬
vanī 婆提
vāṇī 說
vāṇija 商人
vaṇija 賈客
vāṇijaka 商人
vaṇijyā 商
vāṇijya 商人
vaṇijyā 商估
vāṇijya 商估
vaṇijya 商賈
vaṇijyā 殉利
vāṇijya 治生
vaṇijyā-prayukta 殉利
vanīpaka 乞丐
vanitā 婦女
vanīyaka 乞人
vānīyaka 孤獨
vaṅka-mukha 窊曲
vaṅkī-bhavati 側
vāṅ-manas-karman 語業意業
vāṅ-mārga 說道
vāṅ-mātratva 但有言說
vānta-doṣa 離過
vāntam 吐
vāntī-bhūta 寂靜
vāpayati 下
vāpeti 取
vāpī 浴池
vāpī-taṭa 池岸
var peta 圓具
vāra 守
vara 恩, 所求, 所須, 最勝, 極淨, 殊勝, 無上, 端嚴, 第一, 誠實, 超世, 願, 高
vara-bodhi-cārikā 佛行
vara-bodhicitta 無上心
vara-da 與願
vara-dharma 妙法
varâgra 最勝
vārāhī 囀羅呬
vara-jñāna 勝智
varākā 賤
vara-kalyāṇa 勝善
vāram 遍
varam ā-√khyā 爲高
vāraṃvāram 遍
varaṇaka 覆
vārānaseyaka 婆羅痆斯
vāraṇatvam...pāṇḍaram 白象
varâṅga-rūpin 端正
vara-pravara 殊勝
vara-ruci 妙好
vara-sūri 菩薩
vara-sūtra 大乘經典
varasūtra 弘摸
varatrā 索
varayati 求
vārayati 能遮
varcas 貌
vardhamānaka 增長
vardhana 令增長, 增, 增進, 生成, 長, 長養
vardhayitum 加行
vardhika 長養
varga 一品, 伐伽, 名號, 品, 多, 方, 種, 群, 聚, 聚會, 衆, 諸, 跋渠, 部, 頻
vargī-kṛta 所集
vāri-dhārā 水
vāri-dhara 雲
vāri-dhārā 雲
vāri-ja 蓮花
vārika 管
vāri-madhya 水中
vāriṣyante 呵教
vārita 遮
varjayanti 捨棄離
varjayitvā 除
varjita 所逼, 所離, 捐棄, 棄捨, 決, 減, 無, 蠲棄, 貧匱, 遠離, 除, 離
varmita 被甲
varṇa 光色, 功德, 功能, 名聞, 字, 形色, 性, 文字, 種類, 稱名, 稱揚讚美, 美
varna 色
varṇa 色像, 色相, 色身, 色類, 誦, 譽, 讚嘆, 讚歎, 讚美, 音, 顯, 顯相, 顯色, 體
varṇa... pravadet 宣譽
varṇa-adi 色等
varṇa-bhāṣin 咨嗟
varṇa-kīrti-śabda 名聞
varṇaṃ 讚功德
varṇaṃ bhāṣeta 讚說
varṇaṃ stutim 讚美
varṇa-nibha 色相
varṇa-puṣkalatā 色類
varṇa-rāgâbhāva 無色貪
varṇârha 應讚
varṇa-saṃpad 形色具足
varṇa-saṃpanna 形色具足
varṇa-sthāyin 形色
varṇasyahartā 讚歎
varṇatas 顯
varṇa-vāda 讚說
varṇa-vādita 讚歎
varṇa-vāditā 讚美
varṇâvarṇa 毀譽
varṇayanti stuvanti praśaṃsanti 稱揚讚歎
varṇayati 稱揚
varṇayitavya 應稱揚
varṇo bhāṣitaḥ 讚說
varṣ panāyikā 坐
varṣa 伐里沙
varṣā 坐夏
varṣa 夏
varṣā 夏
varṣa 夏安居
varṣā 夏安居
varṣā 婆利師
varṣâgra 夏臘
varṣaka 拔師
varṣāka 拔師
varṣa-kāla 夏
varṣākāla 婆師
varṣâkāra 行雨
varṣakī 拔師
varṣām upagacchati 雨安居
varṣa-śata 百年
varṣā-vāsana 夏安居
varṣavasāna 雨安居
varṣā-vusta 夏安居
vārṣika 夏時, 婆使迦, 婆利史迦羅, 婆利師迦, 婆利師迦花, 婆師, 婆師波利, 婆師迦
varṣika 拔師
varṣikā 拔師
varṣipālī 婆師
varṣôpanāmayika 雨安居
varṣôpanāyikā 夏安居
varṣôpanāyikāyām...paścimikāyām 後安居
vārṣya 伐里沙
varta 旋
vartamāna 今, 今現在, 住, 在, 現, 現世, 現前, 現在, 現在世, 現在時, 現法, 現轉, 轉
vartamāna-bhāva 現在分
vartamānâbhyatīta 過現
vartamānaḥ pratyayaḥ 現在緣
vartamāna-kāla 現在
vartamāna-kālikā 現在
vartamānam anāgatam 現在未來
vartamānam-adhvānam 現在世
vartamānatā 現在
vartamāne---adhvani 現在世
vartamāne'dhvanis 現世
vartanī 東方
vartate 轉
vartitavya 轉
vartula 圓
vartura 圓
varuṇâlaya 大海
varyiṣye 覩眄
vāsa 住
vaśa 依
vāsa 停
vaśa 力
vaśa 敬愛
vasā 脂
vaśa 自在
vaśa 親近
vāsa 餠
vāsa-bhūmi 住地
vāsaṃ 分別
vaśaṃ √kṛ 敬愛
vaśaṃ √nī 敬愛
vaśam ā-√gam 屬
vāsaṃ kalpayiṣyanti 居跱
vaśaṃ-gata 墮
vaśaṃ-karin 敬愛
vasana 住
vāsanā 勳, 執著, 性, 有習, 殘氣, 熏, 熏修, 熏習, 習, 習氣, 薰
vāsana 薰習
vāsanā 薰習
vāsanā 餘習
vāsanā-samudghāta 永害習氣
vāsanā-upādāna 習氣執受
vāsanā-vyādhi 習
vaśaṅ-kara 能伏
vasanta 春
vasanta-kāla 春時
vaśānuga 隨順
vāsas 衣
vaśāt 由隨
-vaśāt 隨
vaśa-vartanatā 隨自在轉
vaśavarti-deva-rāja 他化自在天王
vaśavartin 自在尊豪
vaśa-vartin 隨自在轉
vaśa-vartitva 自在
vaśe vartayat 自在轉
vaśena 依
-vaśena 就
vaśena 由隨
-vaśena 隨
Vāseṭṭha 婆私吒
vāsī 斧
vāśī 斧
vaśī-√bhū 得自在
vaśi-bhāva 自在
vaśībhūta 由己行者
vaśī-bhūta 自在
vaśibhūta 自在者
vaśika 不自在
vaśīkaraṇa 伐施迦囉軌
vaśīkaraṇa 鉤召法
vaśī-kṛta 制
vāśin 自在
vāsin 處
vasiṣṭha 安住
vasita 在
vāsita 薰習
vaśitā 降伏
vaśitā-prāpta 得自在
vaśitā-prāptāḥ... bodhisattvāḥ 大力菩薩
vaśitva-lābha 得自在
vaśitvâvighāta 自在無礙
vāṣpa-mokṣa 啼哭
vāstavikatā 眞實
vasti 陰
vastra 布, 氎, 疊, 縛薩怛羅, 衣, 衣服, 衣物
vastra-cchedana 割截衣
vastrânta 衣角
vastra-prada 施他衣服
vastrôttarīya 繒
vastu 世事, 事, 事境, 事物, 事相, 依, 依止, 依處, 具, 分, 塵, 境, 境事, 境界, 婆藪斗, 所依
vāstu 所處
vastu 本有, 根本, 法, 法類, 物, 種, 義, 處, 諸法, 財物, 跋窣堵, 類, 體事, 體相
vastu-dāna 物施
vastu-grāhaka 事能取
vastu-jñāna 一切智
vastujñāna 一切相智
vastu-kṛta 爲事
vastu-nimittârambaṇa 事相
vastu-paryanta 事究竟
vastu-paryeṣaṇā 事尋思, 事求, 義尋思, 隨事求
vastu-patita 墮
vastu-pratisaṃyukta 田地
vastu-prativikalpa-vijñāna 分別事識
vastu-śabda 事
vastu-saṃgrāhaṇī 攝事
vastu-veṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 事尋思所引如實智, 緣物如實知, 隨事求如實智
vastv-antâlambana 事邊際所緣
vasumati 地慧童子
vasu-mati 大地
vāsya 住
vaśya 信愛, 孝, 得自在, 敬愛, 發遣, 繋屬, 繫屬
vaśyā bhaviṣyati 得自在
vaśya-putra 孝子
vata 可愍
vaṭa 場
vāṭa 場
vāṭa 里
vāta 風
vatabhayaṃ 風災
vātalikā 風
vāta-maṇḍala 風輪
vāta-maṇḍalī 風輪
vāta-samaya 風時
vāta-vṛṣṭa 風雨
vāta-vṛṣṭa-samaya 風雨時
vātâyana 軒窗
vātâyana-cchidra-rajas 日光塵, 隙遊塵
vatī 拔提
vatikā 丸
vātôdaka-vṛṣṭi 風水雨
vatsa 善男子, 婆蹉, 子, 拔婆, 牛子, 犢, 犢子
vatsala 愛心, 慈, 慈愍, 慈愛, 憐愍, 憐愍心, 樂, 樂聞, 護念
vatsalatva 愛
vātsalya 憐愍
vātsalyam-vistīrṇam 廣大憐愍
vatsanābha 婆蹉那婆
vatsara 歲
vayam 我等
vayaṃ 鄙
vāyasa 烏
vayasya 知識
vāyavī 西北
vāyavya 西北
vāyu 婆牖, 婆瘦, 縛叟, 風, 風大, 風性, 風起
vāyu-bhūta 風
vāyu-maṇḍalaka 風輪
vāyu-saṃvartanī 風災
vāyu-skandha 大風輪
Veda 吠陀
vedanā 受, 受支, 受蘊, 受陰, 惱, 所受, 樂, 求, 痛
vedana 能受
vedana 覺知
vedanā 諸受
vedana 領納
vedanā 領納
vedanâbhibhūta 苦惱患
vedanā-bhinna 苦痛
vedanā-gatânusmṛti 受念住
vedanaika-deśa 受一分
vedanā-kāla 受位
vedanā-kṣaya 受盡
vedanā-saṃjñā 受想
vedanā-smṛty-upasthāna 受念處
vedanā-smṛty-upasthānam 受念住
vedanā-traya 三受
vedanâvasthā 受位
vedanāyāṃ vedanânupaśyanā-smṛtyupasthānam 受念住
vedanīya 受, 受報, 受相應, 報, 必有, 感, 應受, 應知, 所受, 證, 順, 順生, 領受
vedanôtpatti 生受
vedayate 所受
vedayita 受
vedayita-duḥkha 受苦
vedayita-sukha 受樂
vedayitṛ 有受
vedhāpayati 刺
vedhya 透
vedīn 解
veditā 解
vedita-sukha 受樂
veditavya 名, 應了知, 應當了知, 應知, 所知, 當知, 當知亦爾, 知
veditṛ 知者
vega 力, 勝, 勢, 勢力, 勢用, 猛, 猛利, 疾, 迅速, 速疾
vega-sara 騾
vegavat 疾
veṇi 髮
veṇuvana-kāraṇḍaka-nivāpa 鵲園
veṣa 像
veśa 形
veṣa 形
veśa 形像
veṣa 形貌
veśa 毘舍
veṣa 相
veśa 身
veṣa 身
vesara 騾
veśa-rūpa-dhārin 化身
veśika 婬女
veṣṭya 安置
vetāla 毘陀羅, 藹吉, 起尸鬼, 起屍鬼, 鞞陀路婆, 韋陀羅, 鬼
vetanaka 價
vetasa 楊枝
vettṛ 知
vetya 透
vhavat 生
vhidyate 破
vî (√i) 常滅
vi-√bhī 怖
vi-√bhū 除遣
vi-√dhā 興
vi-√dhāv 憂
vi-√dṝ 劈
vi-√dviṣ 憎嫉
vi-√han 匱乏
vi-√hiṃs 傷害
vi-√jṛmbh 奮迅
vi-√kas 開
vi-√katth 毀辱
vi-√kḷp 起分別
vi-√kram 往還
vi-√krīḍ 遊戲
vi-√lap 啼哭
vi-√lup 劫奪
vi-√nud 除遣
vi-√pac 熟
vi-√ru 啼
vi-√ruc 端嚴
vi-√sad 退沒
vi-√śas 殺害
vi-√śrambh 信受
vi-√sṛj 放
vi-√stṛ 布
vi-√śudh; viśodhayat 能淨修治
vi-√śudh; viśodhayati 除棄
vi-√śvas 保
vi-√tark 慮
vi-√tras 怖
vi-√tṛp 倦
vi-√vas 經宿
vibandha 縛, 能礙, 能遮, 要, 要契, 遮, 障
vibandha-karā āvaraṇa-bhūtāḥ 能爲障礙
vibandha-saṃkleśa 障礙雜染
vibandha-sthāyī upāyaḥ 共立要契方便善巧
vibandhatva 能遮
vibhā 尾儞也
vibhāga 修習, 分位, 分別, 分散, 分析, 差別, 廣分別, 散, 簡擇, 辨, 辯, 辯釋, 部分, 離
vibhāgaṃ lakṣayet 分別
vibhagna 羸
vi-bhaj 分別
vibhajati 正分別
vibhajya vaktavyam 分別記
vibhajya-nirdeśa 分別說
vibhajyate 分別
vibhajya-vyākaraṇa 分別記
vibhakta 分別, 分散, 別釋, 嚴淨, 散, 散亂, 開闡, 離, 離散
vibhaktavya 應分別
vibhaktitā 差別
vibhāṣā 分別說, 婆沙, 廣解, 廣說, 毘婆娑, 毘婆沙, 種種說, 鞞婆尸, 鞞婆沙, 鼻婆沙
vibhāsati 暉曜
vibhāti 暉曜
vibhava 不生
vibhāva 分別
vibhava 壞
vibhāva 所見
vibhava 散, 散壞, 斷, 滅, 無, 無有, 能盡除遣, 自在
vibhāva 諸物
vibhava-abhilāṣin 遠離求有
vibhavadṛṣṭi 有無見
vibhava-dṛṣṭi 無見
vibhāvaka 觀察
vibhava-lakṣaṇa 壞相
vibhāvanā 修
vibhāvana 修習
vibhāvana 善知
vibhāvanā 正除遣
vibhāvanā 觀察
vibhāvanā 除遣
vibhāvayat 諦觀
vibhāvayati 分別, 尋, 思惟, 思惟觀察, 想, 曉了, 現, 略說
vibhavayati 知
vibhāvayati 能知, 見, 觀, 觀察, 觀想, 除遣
vibhāvin 離
vibhāvita 修, 修習已, 壞, 棄捨, 滅盡, 滅除
vibhavita 知
vibhāvita 簡擇, 能除, 觀, 觀察, 起, 遠離, 離
vibhavyate 知
vibheda 乖離
vibhedaka 破壞
vibhedya 乖離
vibhīṣaṇa 怖畏
vibhrama 亂, 惑亂, 誤, 迷, 迷亂, 迷悶, 迷沒, 迷謬
vibhraṣṭa 退墮
vibhū 周徧
vibhu 如來
vi-bhū 尋
vibhū 尾扶
vibhu 自在
vibhugna 已變
vibhūta 制伏
vibhutā 化身
vibhūti-sukha 富樂
vibhutva 勢力, 化, 神通, 自在, 自在力, 變化, 通, 通力, 遍
vibhutva-lābha 得通
vibhutva-lābhin 得神通
vibhutva-vipakṣa 自在障
vibuddhana 知
vibūta 伏
vicakṣaṇa 明了, 瞻勞, 聰叡, 聰慧者, 聰明, 通達, 選擇, 黠慧者
vicakṣaṇatā 捷利
vicalayitum 傾
vi-car 觀察
vicara 毘遮羅
vicaraṇa 作行
vicāraṇa 分別
vicāraṇā 思
vicāraṇa 思察
vicāraṇā 思惟
vicāraṇā 思量
vicāraṇa 行
vicāraṇā 行
vicāraṇa 觀
vicāraṇā 觀
vicāraṇa 觀察
vicāraṇā 觀察
vicāraṇa-citta 觀察心
vicārayati 伺, 察, 心觀, 思, 思察, 思惟, 思量, 知, 簡擇, 觀, 觀察
vicārayitavya 應觀
vicarci 水腹
vicarcika-dadru-kaṇḍū 水腹
vicārin 修習
vicarita 行
vicāryamāṇa 思量
vicāryate 思
vicaya-vidhi-jña 達
vicchanda 呵責
vicchandanā 壞
vicchandana 捨欲
vi-cchandaya (den.) 厭背
vicchandayati 令永斷
vicchettṛ 能除
vi-cchid (√chid) 打破
vicchindaka 斷
viceṣṭana 越作用
viceṣṭate 不作饒益
vicetas 應觀察
vicikitsa 疑
vicikitsā 疑, 疑心, 疑悔, 疑惑, 疑網, 疑難, 邪疑
vicikitsā-āvaraṇa 疑蓋
vicikitsā-bahula 多疑
vicikitsā-kathaṃ-kathā 疑
vicikitsām āpadyeran 沈吟
vicikitsana 疑
vicikitsā-nivaraṇa 疑蓋
vicikitsā-nīvaraṇa 疑蓋
vicikitsā-prāpta 本志
vicikitsā-sahagataṃ cittam 疑惑心
vicikitsā-saṃyojana 疑結
vi-cin 思擇
vicintayati 熟思
vicintayeyus 思求
vicitra 多, 多種, 妙, 殊勝, 異類, 種種, 種種殊勝, 端嚴, 綺靡, 莊嚴, 衆, 諸, 間飾
vicitra-abha 種種現
vicitrâbha 見種種
vicitra-citra 麗妙
vicitra-rūpa 如斯色像
vicitra-veśa 種種形
vicitra-vijñapti 諸識
vicitrita 莊嚴
vid 受
vidagdhakasaṃjñā 噉想
vidagdhaka-saṃjñā 燒想
viḍāla-pada 撮
vidarbhaṇa 說
vidarśanā 慧
vidarśana 示現
vidarśanā 示現
vidarśana 能示
vidarśanā 見
vidarśanā 觀
vidarśana 觀察
vidarśanā 觀察
viddhi 應知
viddhika 刺
viddhvā 用
videṣa 厭
vidhā 作
vidhâdi 類等
vidhamana 散壞, 斷, 消除, 破, 破壞, 除, 除滅
vidhāna 事, 儀式, 儀軌, 審, 成, 所造, 放, 教, 決定, 法, 法事, 立, 結
vidhana 貧窮
vidhāna 道理
vidhartavya 帶
vidhāyaka 起
vidhi 事, 作, 儀式, 儀軌, 式, 所爲, 方, 方便, 方軌, 次第, 法, 法事, 法式, 法用, 相, 規則, 規定, 言, 軌, 軌儀, 軌則, 道
vidhivat 依法
vidhi-yuktam 依法
vidhu 波奴
vidhuniya 破
vidhūpita 燒
vidhūta 離
vidhvaṃsaka 壞
vidhvaṃsa-kara 摧伏
vidhvaṃsana 壞, 威伏, 摧伏, 敗壞, 毀, 消滅, 破, 破壞, 能破, 降伏
vidhvaṃsana-dharma 有沒法
vidhvaṃsana-kara 摧伏, 破, 能破, 能破壞, 除
vidhvastatā 壞
vidita 分別, 察, 知, 能解, 說, 證知, 領納
vidita-dharma 知法
viditvā 知已
viditva 覲瞻
vidoṣa 離瞋
vīdṛṣṭi 見
vidṛṣṭi 邪見
vidṛśyate 現
vidu-paṇḍita 具足智慧
vidūra 極遠
vidura 聰
vidūra 遠
vidūṣaṇā 厭惡
vidūṣanā 悔過
vidūṣaṇa 毀壞
vidūṣaṇā 汚
vidūṣaṇa 破壞
vidūṣaṇā 穢汚
vidūṣaṇā-pratipakṣa 厭患對治
vi-dūṣaya (den.) 厭惡
vidvas 上智, 大智, 旣知, 明智, 智, 智人, 智慧者, 有智, 聖人, 聰, 黠慧
vidveṣa 嫌, 惡, 憎, 憎恚, 憎背, 捨, 瞋恨
vidviṣa 謗
vidviṣat 憎嫉
-vidya 幻術
vidyā 慧, 明, 明了, 明呪, 明咒, 明者, 明處, 明論, 智, 毘睇, 眞言, 解, 識, 達
vidya 陀羅尼
vidyā 韋陀論
vidyā-caraṇa-saṃpanna 明行, 明行圓滿, 明行足, 毘侈遮羅那, 毘侈遮羅那三般那, 鞞侈遮羅那, 鞞侈遮羅那三般那
vidyā-caraṇa-saṃpannaḥ 明行圓滿
vidyācarasaṃpanna 明行成
vidyā-dhara 持明
vidyādhara-piṭaka 持明藏
vidyādharapiṭaka 禁呪藏
vidyamāna-dharma 有法
vidyamāna-lakṣaṇa 有相
vidyamāna-lakṣaṇo dharmaḥ 有相法
vidyamāne vastuni 有體事
vidyamāne vastuni nirabhilāpye 離言諸有體事
vidyā-rāja 明王
vidyā-sthāna 明處
vidyā-vāda 異論
vidyu 電
vidyul-latā 電
vidyu-mālin 電光
vidyun-mālā 電
vidyut-prabha 電光
vigacchanti 除遣
vigacchati 得離
vigama 不, 分散, 壞, 息, 斷, 毘笈摩, 滅, 無, 盡, 遠離, 除, 離, 頻伽陀
vigarha 毀
vigarhaka 毀
vigarhaṇa 毀呰
vigarhante 呵責
vigarhanti 訶責
vigarhita 呵責
vigata 棄捨, 毘笈摩, 永離, 無, 盡, 變, 超, 過, 遠離, 除, 離, 非, 頻伽陀
vigata-bhṛkuṭi 遠離顰蹙
vigata-bhrūkuṭi 遠離顰蹙
vigata-pāpa 罪滅
vigata-pratyarthika 無怨
vigata-rajas 離垢
vigata-roga 除病
vigata-śoka 離憂
vigatôpakleśa 離隨煩惱
vigayama 壞
vigha 礙
vighasa 不淨
vighāta 乏少, 匱, 害, 徒勞, 懷疑, 損害, 損惱, 破壞, 礙, 能破, 貧窮, 違, 違害, 障, 離, 難
vighāta-kārakatva 匱乏
vighāta-vantaḥ 匱乏
vighaṭayati 開
vighna-kāra 障
vighna-kārin 障
vighnaya 障
vighuṣṭa-śabda 暢聞
vigopita 露
vigraha 佛身, 像, 執, 形, 形像, 形色, 法身, 狀, 竸, 胎, 色像, 諍, 諍訟, 身, 身體, 違反, 違諍, 體, 鬪, 鬪諍
vigraham āpannā bhavanti 討伐, 討罰
vigrāhayati 受持
vigṛhīta 諍訟
vigṛhīta-vivāda 違諍
vigṛhya 諍竸
viguṇī karoti 違逆
viḥ 勿
viha-ga 飛鳥
vihanyamāna 沒在
vihāra 住, 住處, 修行, 僧伽藍, 僧坊, 僧房, 前, 園, 堂閣, 境, 安住, 室宇, 寺, 寺舍, 寺院, 床褥, 房舍, 所住, 所在, 本處, 止息, 毘訶羅, 精室, 精舍, 行, 行住, 遊戲, 遊行處, 重閣, 靜室, 鼻訶羅
vihāra-... ratnāmaya 寶舍
vihāra-bhūmi 住地
vihāra-bhūmi-vibhāga 住相
vihāraḥ adhicittaḥ 增上心住
viharaṇa 行
viharaṇtānāṃ vṛṣabho samāno 衆主
viharaṇtīnāṃ vṛṣabhī samānā 衆主
vihāra-paramatā 住最勝
vihāra-pariśodhana 修治諸住
vihāra-pariśodhanā dharmāḥ 淨修住法
vihāra-stha 住寺
viharāsvāmin 主事
vihāra-svāmin 寺主
vihārasvāmin 毘訶羅莎弭
viharat 住
viharati 住
vihāra-vastu 僧房
vihāre 寺中
vihāritva 住
vihartavya 住
vihāyasântarīkṣa 虛空
vihāyasi- kuṭikā 重閣
viheṭha 惱亂
viheṭhābhiprāya 懷恚惱心
viheṭhana 不受
viheṭhanā 亂
viheṭhanā 惱
viheṭhana 惱亂
viheṭhanā 惱亂
viheṭhanā 損惱
viheṭhana 擾亂
viheṭhana 逼迫
viheṭhana-karaṇīya 惱害
viheṭhanatā 損惱
viheṭhaya 害
viheṭhayati 侵害, 傷, 困苦, 惱, 惱亂, 損惱, 擾亂, 破壞, 逼, 逼惱
vihiṃsanaka 惱他
vihīna 不全
vīhīna 乏
vihīna 劣, 失, 已失, 捨, 棄捨, 滅, 滅除, 無, 缺減, 退, 退已
vihita 作, 作行, 分明說, 化爲, 差別, 已破, 所引, 所立, 所行, 所造, 斷, 滅, 異相, 相應, 蓋, 說, 遮, 釋
vihṛta 安住
vihṛtya 能安住
vihvalī-bhūta 恐怖
viiparya 顚倒
viipramukta 遠離
vījana 扇
vijana 空寂
vijānaka 解
vijānana 了別
vijānanā 了別
vijānanti 解達
vijānate 覩知
vijānati 解
vijāniyāna 覩衆色像
vijaṭāpayati 擘
vijātīya 異類
vijaya 勝, 壞, 摧伏, 摧滅, 最勝, 破, 調伏, 降, 降伏
vijaya-labdha 能破
vijayin 最勝
vijitavat 毘指多婆多
vijitāvin 能伏
vijitya 摧伏
vi-jñā 了
vi-jñā 正了知
vijñā 知
vijñā 識
vijñaguru-sthānīya 尊重弟子
vijñâhāra 識食
vijñair bodhi-sattvaiḥ 有智菩薩
vijñāna 了, 了別, 心, 心法, 意識, 應知, 有智, 毘若南, 毘闍那, 知, 聰慧者, 解, 識, 識支, 識蘊, 識食
vijñāna-adi 識等
vijñāna-āhāra 識食
vijñāna-anantya 識無邊
vijñāna-anantya-āyatana 識無邊處
vijñāna-āśraya 識所依
vijñāna-cakṣus 眼識
vijñāna-gata 識類
vijñānâhāra 識食
vijñāna-kāya 識身
vijñānam āhāraḥ 識食
vijñāna-mātratva 唯識性
vijñānanā 神識
vijñānana-lakṣaṇa 了別相
vijñānānamtyāyatanam 識無邊處地
vijñānânantya-yatana-deva 無邊識處天
vijñānâṅga 識
vijñāna-pañcaka 五識
vijñāna-parāvṛtti 轉識
vijñāna-sāmānya 識同
vijñāna-saṃāyukta 識相應
vijñāna-saṃbhava 識生
vijñāna-saṃtāna 識相續
vijñāna-saṃtati 識相續
vijñāna-srotas 識相續
vijñāna-sthitayaḥ 識住
vijñāna-sthiti 識住
vijñāna-svabhāva 識性
vijñāna-vādin 唯識論者
vijñāna-vipariṇāma 識變異
vijñānâyatana 識處
vijñapana 教
vijñapana 開悟
vijñāpana 顯現
vijñāpanatā 表示
vijñāpanīya 普覺
vijñāpayāmāsuḥ 白言
vijñāpayati 令知
vijñăpayati 假立
vijñapayati 教
vijñāpayet 乞
vijñāpeti 索
vijñapetvā 乞
vijñāpetvā 乞
vijñapiya 乞
vijñaptam abhūt 出
vijñapti 了, 了別, 了悟, 作, 假名, 假施設, 取, 唯識, 悟入, 意識, 所取, 教, 施設, 普知, 有教, 有表業, 毘若底, 現, 相, 知, 示現, 表, 表了, 表彰, 表業, 表義, 表色, 言教, 說, 諸識, 識, 顯, 顯現, 顯示
vijñaptiḥ...anivṛtâvyākṛtā 無覆無記
vijñaptika 了
vijñapti-karman 表業
vijñapti-mātra 唯識
vijñapti-mātra-jñāna 唯識智
vijñapti-mātraka 唯識
vijñapti-mātratā 唯識, 唯識實性, 唯識理, 唯識義
vijñaptimātratā 毘若底摩呾剌多
vijñapti-mātratā-anartha 唯識無境
vijñapti-mātratva 唯識性
vijñapti-śīla 作戒
vijñapty-avijñapty-ākhya-karman 表無表, 表無表業
vijña-puruṣa 有智者
vijñāsyate 應成
vijñāta 所了, 所知, 所識, 知, 能了, 覺, 解, 識, 識知
vijñātum 緣
vijñāyate 可解, 所知, 所識, 知, 證, 顯, 顯示
vijñeya 可了, 善了知, 應知, 所了, 所知, 所識, 明了, 易可解了, 易悟解, 易解, 識, 起識了別
vijñin 慧雅
vijñū 慧雅
vijṛmbhā 呵
vijṛmbha 奮迅
vijrmbhita 缺
vijṛmbhya 奮迅
vijugupsaka 厭離
vijugupsanatā 厭
vikaca 開
vikāla 夜
vikāla 非時
vikala-bandhana 不具縛
vikālabhojana 不食肉
vikāla-bhojana 非時食
vikāla-bhojanād vairamaṇī (virati) 不非時食
vikalaṃ maṇḍalam 不圓
vikalêndriya 根缺
vikalī-bhāva 剜
vikalmaṣa 無染著
vikalpa 分, 分別, 分別異, 別, 執著, 妄想, 差別, 念, 思, 思惟, 想, 淨施, 異分別, 疑, 種種分別, 虛妄分別, 覺觀, 計著, 轉
vikalpâbhiniveśa 計著
vikalpa-darśana 分別見
vikalpādhiṣṭhāna 分別所依
vikalpādhiṣṭhānasya prapañca-vastunaḥ 分別戲論所依緣事
vikalpa-hetoḥ 淨施因緣
vikalpa-hetu 淨施因緣
vikalpaka 分別
vikalpakaṃ mano-vijñānam 分別意識
vikalpakatva 能分別
vikalpālambana 分別所緣
vikalpanā 淨施
vikalpa-patita 虛妄分別
vikalpa-pracāra 分別現行
vikalpa-prapañca 分別戲論
vikalpa-prapañcādhiṣṭhāna 分別戲論所依
vikalpa-prapañca-vastu 分別戲論所依緣事
vikalpa-varjita 無分別
vikalpayat 分別
vikalpayataḥ samutpadyate 分別而生
vikalpayet 作淨
vikalpetvā 淨施
vikalpikā 分別
vikalpika 淸淨
vikalpita 作淨, 分別, 分別所執, 妄分別, 妄情, 妄想, 妄計, 所分別, 所畜, 疑
vikalpita-lakṣaṇa 分別相
vikalpitasya jñeya-svabhāvasya 分別所執境界自性
vikalpya 可分別
vikampana 傾動
vikāra 動, 反, 差別, 患, 有差別, 異, 病, 種, 變, 變壞, 變易, 變異, 轉, 轉異, 轉變, 馳散
vikāra-dharmiṇītva 轉變
vikāra-kāriṇ 能壞
vikaraṇa 散
vikāra-vikāritva 變異
vikārayati 分別
vikāsana 申
vikāśana 申
vikasita 花開
vikaṭa 猛利
vikhyāna 光
vikhyāpana 顯
vikhyāpayati 現
vikhykāpana 說
vikīmatva 分散
vikiraṇa 壞, 壞散, 摧伏, 散, 滅, 破, 蠲, 降伏, 除, 離散
vikirayaṃāṇa 破
vikirayati 壞
vikīrṇatva 散亂
viklavī-√kṛ 困
viklinna 爛
viklpaka 隨意
vikopana 壞
vikopanā 壞
vikopita 壞
vikopya 惱
vikrama 出, 勇猛, 勤行精進, 奮迅, 威, 威德, 行, 超, 遊行
vikrayin 賣
vikretum 衒賣
vikreya 貨賣
vikrīḍanatā 遊戲
vikrīḍita 奮迅, 樂, 神變, 自娛, 自娯, 遊戲, 遊戲神通
vikrīḍitâbhijñā 遊諸神通
vikriyā 轉變
vikṛta 壞, 惡, 所著, 變異, 變相, 醜, 醜陋, 顚倒
vikṛta-varṇa-vastra 壞色衣
vikṛti 根, 殊品, 無常, 異, 種, 變, 變壞, 變易
vikrti 變異
vīkṣaṇa 顧
vikṣata 潰爛
vikṣepa 亂, 亂心, 亂意, 動, 動搖, 掉亂, 揚, 散, 散亂, 散動, 聚散, 雜亂
vikṣepa-citta 亂
vikṣepaka 亂
vikṣepam āpadyate 矯亂
vi-kṣip 散亂
vikṣipta 亂, 亂心, 亂想, 惑亂, 懈, 擲, 擾亂, 散, 散亂, 散動, 散在, 散心, 聚, 虛妄顚倒, 迷亂
vikṣipta-citta 亂, 亂心, 亂意, 散亂, 散亂心, 散心
vikṣipta-cittaka 亂心
vikṣiptaka 分散, 敗, 敗壞, 散壞, 變壞, 離散
vikṣiptakasaṃjñā 散想
vikṣiptaka-saṃjñā 離散想
vikṣiptaṃ cittaṃ 散心
vikṣiptatā 散亂
vikṣiptatva 散
vikṣobha 動
vikṣobhaṇa 摧伏
vikṣobhya 憤發
vikṣrpa 煩惱
vikurbaṇa 變化
vikurvamāṇa 神力
vikurvaṇa 神力自在, 神變, 神通, 自在用, 變化, 變現, 遊戲
vikurvaṇatā 變現
vikurvat 自在
vikurvayā 自在神力
vikurvita 化行, 威神力, 神力, 神通, 神通事, 神通力, 自在力, 變化, 變現, 遊戲神通
vikuṭṭanā 壞
vilagna 著
vilakṣa 離相
vilaksaṇa 離相
vilakṣaṇa 離相
vilakṣaṇatva 相異
vîlakya 見
vilambana 慢緩
vilambita 留滯
vilaṅghana 離
vilayaṃsamupanitā 除滅
vilekhâpanayana 除
vilekhya 悔過
vilepana-cūrṇa 澤香
vilepana-gandha 塗香
vilīnatva 釋
vilobhayati 愛著
vilohitaka 血塗
vilohitakasaṃjñā 血塗想
vilokayanti 窺看
vilokīta 觀
vilokita 觀察
vilomana 違背
vilomayati 違逆
vilopa-kāraka 損減
vilopayati 破
vilopin 竊盜
vilopita 擘
vilūha 麤
vilupta 壞
vimalā 毘摩
vimalā 無垢
vimala-(netra) 明好
vimalābhūmiḥ 離垢地
vimalābodhisattva-bhūmiḥ 離垢地
vimala-buddha-guṇa 佛無量功德
Vimalacitra 吠摩質怛利
vimala-datta-samādhi 施離垢三昧
vimala-gaura 白淨
vimalânana 無塵垢
vimala-netra 淨眼
vimala-prabhā 無垢光明
vimala-samādhi 離垢三昧
vimala-śuddhi 離垢淸淨
vimāna 天宮, 宮, 宮室, 宮殿, 梵宮, 樓閣, 殿, 毀, 臺觀, 華土, 處, 輕, 館宇
vimanaska 令其憂惱, 心擾亂, 愁憂, 憂惱, 有愁憂, 異心, 異意
vimāna-vāsin 空居天
vimarda-sahiṣṇu 堪忍問難
vimardasaho bhavati 能堪忍
vimati 二心, 惑, 暗, 狐疑, 猶豫, 異覺, 疑, 疑念, 疑惑, 疑網, 顚倒
vimati-prahāṇa 斷疑
vimati-saṃdeha 疑惑
vimātra 種種
vimbi-sāra 頻婆娑羅
vimbohana 枕
vimiśra 雜
vimocanatā 免
vimocayitṛ 令脫
vimocya 離
vimogha 虛妄
vimoha 迷
vimohita 疑惑
vimokṣa 毘木叉, 毘目叉, 背捨, 脫門, 解, 遠離
vimokṣa-bhavana 解脫處
vimokṣa-mārga 解脫道
vimokṣa-mukha 解脫門
vimokṣa-nimittam 爲解脫
vimokṣa-viśeṣa 解脫勝
vimokṣin 度
vi-mṛś 推求
vimṛṣṭa-kāñcana-nibha 眞金色
viṃśati 二十
viṃśati upakleśa 二十隨煩惱
viṃśati-kalpa-sahasra 二萬劫
viṃśati-sahasra 二萬
vimūḍhâtman 愚癡人
vimukha 不現前, 厭, 厭背, 棄背, 絕, 能超, 違背
vimukhatā 背捨
vimukhī-√bhū 背捨
vimukta 却, 善解脫, 已得解脫, 已解脫, 度, 度脫, 得解脫, 消滅, 解, 遠離, 離
vimukti 度脫, 毘木底, 毘目叉, 解脫處, 遠離, 離
vimuktiḥ---paripūrayati 圓滿解脫
vimukti-jñāna-darśana 解脫智見, 解脫知見
vimukti-jñāna-darśana-skandha 解脫智見蘊
vimukti-kāya 解脫身
vimukti-lakṣaṇa 解脫相
vimukti-mārga 解脫道
vimukti-paripācinī 成熟解脫
vimukti-rasa 解脫味
vimukti-samatā 解脫同
vimukti-tulyatva 解脫同
vimukty-ānantarya-patha 無間解脫
vimukty-āvaraṇa 解脫障
vimukty-āyatana 解脫處
vimukty-eka-rasatā 解脫一味
vīṇā 批那
vinā-bhāva 別離
vinā-bhāvika 別離
vinaddha 莊飾
vināmayati 曲
vinânyonyam 隨闕一
vinânyonyena 離
vinâpiyatnāt 自然
vināśa 壞, 壞滅, 壞相, 損害, 摧滅, 敗, 敗壞, 散壞, 朽壞, 死, 滅, 滅壞, 無常, 破壞, 破滅, 科律
vināśa-dharma 誼法
vināśānityatā 滅壞無常
vināśika 壞
vinaṣṭa 壞, 已滅, 敗, 散失, 滅, 滅壞, 破壞, 謝滅, 變壞
vinaṣṭa-citta 悶絕
vinaṣṭa-dṛṣṭi 邪見
vinaśyet 騷散
vinaya 化, 可化, 度, 律, 律儀戒, 成熟, 戒, 戒律, 教化, 斷, 正法律, 比尼, 毘奈耶, 毘尼, 毘柰耶, 毘泥迦, 毘那耶, 法律, 能伏, 調, 調伏, 降伏, 鞞尼, 鼻那夜
vinayâbhyupāya 教化方便
vināyaka 上尊, 世仁, 勝導者, 善導, 大尊雄, 大聖雄, 天人尊, 如來, 導師
vinayāka 廣說者
vinayanatā 調伏
vinayann ā bhavāt bhavam 無爲果
vinayapiṭaka 毘柰耶藏
vinaya-śikṣita 學律
vinayat 伏
vinaya-viniścaya 決定毘尼
vinaye câgame sthitān 三藏學者
vināyika 導利
vinayôpāya-dhātu 調伏方便界
vineduḥ 暢發
vineya 伏, 化, 化人, 受化, 受化人, 可化, 弟子, 所化, 所調, 教化, 機, 爲教化, 調伏, 順伏, 順服
vineya-kārya 伏
vineyânurūpa 隨宜
vineya-saṃtāna 化人
vineya-sasya-paripācana 成熟衆生
vineya-sattva 所化有情
vineya-upāya-āprameyaḥ 調伏方便界無量
vi-nī 調伏
vini bandha 繋縛
vi-ni-√dhā 覆藏
vi-ni-√han 降
vi-ni-√pat 陷
vi-ni-√vṛt 謝滅
vinibandhana 連續
vinidhāya 轉
vinidhāya saṃjñāṃ 覆想
vinihatya 殺害
vinihita 荷負
viniḥsṛṣṭa 出
vinikalpa 無分別
vinipāta 三塗, 墮, 墮諸惡趣, 墮邪見, 失, 惡趣, 惡道, 深坑, 滅, 退, 退墮, 退失
vinipāta-gāmin 墮
vinipāta-gata 入滅
vinipāta-sthāna 深坑
vinipātayati 害
vinirbheda 破
Vinirbhoga 離衰
vinirbhūta 離
vinirdhāva 遣
vinirdhāvana 遣
vinirmukta 外, 已解脫, 捨, 放, 異, 遠離, 離, 非
vinirṇaya 決擇
vinirvṛtti 轉
viniścaya 判, 決定, 決擇, 決斷, 簡擇, 論議決擇, 顯
viniścaya-jña 能通
viniścayaṃ kṛtvā 諮講
viniścita-karman 決定業
vinīta 化, 善攝, 度脫, 所化, 所度, 教化, 柔, 柔和, 調伏, 調順
vinītā 調順
vinīta sūratās 善軟
vinīta-kriyā 化
vinītavat 度脫
vinīti 調
vinivārayati 遮
vinivartana 免, 息, 捨, 斷, 方便化導, 滅, 無有, 能轉, 轉, 退轉, 除
vinivartate 伏滅
vinivartayati 絕, 超出, 迴, 遠離, 除, 除滅, 離
vinivarti 度
vinivartita 轉
vinivṛtta 不, 不作, 捨, 捨離, 斷, 超, 轉, 退, 退轉, 遠離, 離
vinivṛtti 休息, 壞, 差, 愈, 斷, 永斷, 滅, 滅除, 謝滅, 變壞, 退, 遠離
vinivrtti 遣
viniyujyate 如應安立
viṇ-mutra 屎尿
vinodanatā 除遣
vinodani 斷除
vinodayat 除棄
vinodayati 捨, 斷, 消除, 能解, 除滅, 除遣
vinyasta 持
vipācanā 捨
vipacya 已熟
vipādana 壞, 害, 損害, 相違, 破, 破壞, 除
vipādanatā 破壞
vipādayati 敗壞
vipaḍumaka 爛壞
vipadyamāna 遭
vipāka 報, 成熟, 有報, 果, 果報, 果熟, 毘播迦, 淳熟, 熟, 現報, 異, 異熟, 異熟因, 異熟果, 罪緣
vipākâbhinirvṛtti 與果
vipāka-bhūmi 果地
vipāka-citta 異熟
vipāka-dāna 與異熟
vipāka-dharmatva 異熟法
vipākaja 果報
vipāka-kṣaya 果報盡
vipāka-lakṣaṇa 果相
vipāka-phala 報, 報果, 果報, 異熟, 異熟果
vipāka-saṃgṛhīta 異熟所攝
vipāka-svabhāva 異熟生
vipākâvakāśa 異熟
vipāka-vijñāna 異熟識
vipāka-vistara 大果報
vipakṣa 對, 對治, 對治法, 惑, 所對治, 所治, 治, 異品, 異品類, 逆, 違, 除, 除障, 障
vipakṣaikadeśavṛtti sepakṣavyāpī-anaikāntika 異品一分轉同品遍轉
vipakṣa-prahāṇa 障斷
vipakṣa-prātikpakṣika 障治
vipakṣa-pratipakṣatā 障對治
vipakṣa-rahitatva 離彼障
vipakṣe asattvaṃ 異品遍無性
vipakṣika 捨
vipanna 不成就, 厭離, 壞, 失, 捨離, 毀, 毀壞, 毀犯, 無, 犯, 破壞, 違
vipariṇāma 壞
vipari-ṇāma 失
vipariṇāma 敗壞, 變, 變壞, 變易, 變異, 轉變
vipariṇāma-dharma 轉法
vipariṇāma-dharmaka 敗壞
vipariṇāma-dharman 變異
viparināma-dhārmīn 變壞
vipariṇāma-duḥkhatā 壞苦
viparīta 了戾
viparita 倒
viparīta 倒, 戾, 有倒, 犯, 異, 相違, 顚倒
viparīta-anvaya 倒合
viparīta-darśana 顚倒見
viparīta-dṛṣṭi 邪見
viparīta-grāhin 顚倒執
viparīta-netra 角皇
viparīta-sādhana 相違因
viparīta-saṃjñā 倒想
viparīta-saṃjñin 悷
viparītatva 顚倒
viparītavyātireka 倒離
viparītena---manaskāreṇa 倒作意
viparokṣa 不現
viparokṣaka 不現見
viparokṣāvasthita 不現前
viparsyā 悔還
viparyāsa 亂倒, 倒, 有礙, 虛妄, 虛妄顚倒, 顚倒, 顚倒夢想
viparyāsa-bhūta-nirdeśa 顚倒
viparyāsa-catuṣka 四倒, 四種顚倒, 四顚倒
viparyāsa-mūla 倒根本
viparyāsa-niṣyanda 倒等流
viparyastâlambana 顚倒緣
viparyasta-mati 倒心
viparyasta-saṃjñā 想倒
viparyasyate 悔還
viparyaya 七顚倒, 倒, 別異, 反, 對, 異, 異此, 相違
viparyayād 相違
viparyaya-gata 顚倒者
viparyaya-jñāna 顚倒識
viparyayamāna 顚倒時
viparyayat 翻
viparyayeṇa 異
viparyayena 相違
vipaścit 聰
vipaśyana 勝觀
vipaśyanā 妙觀, 慧, 智慧, 正見, 毘婆奢那, 毘婆舍那, 毘缽舍那
vipaśyanā-bala 慧力
vipaśyanā-carita 觀行
vipaśyanā-mārga 觀道
vipaśyanā-nimitta 觀相
vipaśyanā-pakṣya 觀品
vipātana 退墮
vipatti 不成就, 不遂, 別離, 壞, 妄, 惡, 損減, 敗, 毀, 無常, 犯, 破, 衰, 衰損
vipatti-sthita 不具足者
vipra 梵志
vi-pra-√labh 乖
vi-pra-√naś 還滅
vi-pra-√vad 陷逗
vipraghātika 殘害
vipraghātikaṃ kurvanti 殘害
vipraharṣa 歡喜
viprakaṭa 有事
viprakīrṇa 分散
viprakīrna 散
viprakrī 散
vipralabdha 誑
vipralambha 誑
vipralambhayitṛ 枉
vip-ralopa 失
vipralopatā 敗壞
vipralopin 盜
vipramokṣârtham 爲解脫
vipramokṣayitvā 令脫
vipramuṣita 忘
vipranāśa 毀
vipraṇāśayati 失
vipranaṣṭa 壞
vipraṇaṣṭa 敗壞
vipranaṣṭa 離
vipra-prabha 大光
viprasārita-oṣṭha 褰縮
vi-prati√pad 爲邪行
vipratibandhenâvatiṣṭhate 立要契
vipratibandhenāvatiṣṭhate 立要契
vipratipadyeta 起諸邪行
vipratipanna 乖違, 壞, 犯罪, 疑網, 相違, 行非梵行, 迷, 顚倒
vipratipatti 倒, 害, 惡行, 變異事, 迷, 迷執, 邪行
vipratisāra 入心, 後悔, 悔, 悔心, 悔愧, 憂, 憂婆提舍, 憂悔, 改悔, 疑悔, 變悔
vipratyanīka-virodha 怨敵相違
vipratyaya 不信
vi-pra-vad 傾滅
vipravādana 誑
vipravādayati 陷逗
vipravādayiṣyāmi 傾滅
vi-pra-vas 誑
vipravaseya 離
vipraveśa 悟入
viprayoga-bhaṅgura 離散
viprayukta 不相應, 不相應法, 不相應行, 失, 心不相應行, 遠離, 離, 非, 非相應
viprayuktānām...saṃskārāṇām 不相應行
viprayuktas saṃskārāh 心不相應行法
viprayukta-saṃskāra 不相應行
viprayukta-saṃskāra-svabhāva 不相應行爲性, 不相應行蘊所攝
viprayyuktas saṃskārāh 不相應行
vipṛṣṭhī-√bhū 悔
vipṛṣṭhī-√kṛ 悔
vipula 博, 多, 寬, 寬博, 寬廣, 廣, 廣博, 廣多, 廣大, 廣普, 廣長, 毘富羅, 毘布羅, 無邊, 無量, 遍
vipula-gata 大
vipula-kārin 所作廣大
vipula-karuṇāśaya 廣大悲愍意樂
vipulamati 廣慧
vipulāni cittāni 廣心
vipulaprajñā 廣慧
vipula-saṃkṣipta 廣狹
vipulatara 多
vipulâtmaka 大
vipula-vīrya 廣大精進
vipulena mahad-gatena pramāṇena 廣大無量
vipuleṣv ātma-bhāveṣu 身形廣大
vipulī-karaṇa 增長
vipūti 爛
vipūyaka-saṃjñā 膿爛想
vīra 力士, 勇健, 勤, 多力, 志勇精進, 無畏, 精進
viraḍī-kṛta 散
virāga 厭離, 淸淨, 遠離, 離, 離垢, 離果, 離染, 離欲, 離貪
virāga-dhātu 離欲界
virāga-hetu 離因
virāga-saṃjñā 離想
virāgitā 離
virahayati 除
virahita 不得, 捨, 捨離, 棄捨, 滅, 無, 遠離, 除, 離
virahitatā 離
virahitatva 離
viraja 淨, 淨勝, 無垢, 無穢, 遠塵, 離, 離垢, 離塵, 離塵垢, 離欲
viraja vītamala 遠塵離垢
virajaṃ 遠塵
virajaska 無垢
virajo vigata-malam 遠塵離垢
virajyamāna 得離欲
virajyate 離欲
virala 疎
virala-danta 露齒
virameyuḥ 當離
vīraṇa 藤
vira-sena 李
virata 所離
virati-samādāna 受持遠離
virecana 藥
vireka 出
virodha 乖反, 妨, 憎, 災禍, 疎, 相違, 相違背, 違, 違背
virodhatā 乖反
virodhitva 相違
viropaṇa 下
viruddha 乖違, 反, 反逆, 叛逆, 壞, 相違, 諍, 違, 違害, 違諍
viruddha-avyabhicārin 決定相違, 相違決定
viruddhahetu 相違因
viruddha-hetuka 相違因
virūḍha 出生
virūḍhita 增長
virūpa-karaṇī jarā 衰老
virya 勢力
vīrya 勤, 勤修, 勤精進, 勤行, 尾唎也, 正勤, 毘梨, 毘梨耶, 毘離耶, 策勤, 策勵, 精勤, 精進, 精進力, 自力, 進
vīryâambha 起
vīrya-ārambha 勤精進
vīrya-arambha 發起精進
vīrya-bala 精進力
vīrya-bodhyaṅga 精進覺
vīrya-citta 勤心
vīrya-dhanam 勤財
vīryaḥ 精進根
vīryam ārabhate 發勤精進
vīrya-pāramitā 毘梨耶波羅蜜
vīrya-pāramita 精進度
vīrya-pāramitā 精進波羅蜜, 精進波羅蜜多, 進滿
vīryārambha 發勤精進
vīryārambha-saṃjanana 發勤
vīrya-ṛddhi-pāda 勤神足
virya-ṛddhi-pāda 進如意足
vīrya-saha 護持
vīrya-saṃbodhy-aṅga 精進等覺支, 精進覺支
vīrya-saṃprayoga 精進相應
vīryatā 精進
vīryêndriyam 精進根
viṣ 屎
visabhāga 不同, 不同分, 別, 異, 異分, 異類
visabhāga-bhūmika 異地
visabhāga-dhātu 他界
visabhāgatā 異分
visabhāge citte 不同分心
vi-ṣad 毀犯退屈
viṣāda 屈
viśada 廣博
visada 廣大
viśada 廣大
viṣa-da 無盡
viṣāda 疑悔
visāda 退屈
viśada-dānatā 廣大施
viṣādam āpadyate 退屈
viṣāda-pravāraṇa 廣恣
viśada-pravāraṇa 自恣
viśadatva 勝
viśadita 開
visadṛśôtpatti 變
viśākhā 毘舍佉
viṣa-kumbha 毒器
viśāla-mati 廣慧
vi-sam-√vad 誑惑
viṣama 不同, 不平等, 不盡, 不相, 不等, 不齊, 危, 妖, 差別, 差特, 惡, 惱亂, 暴, 毒, 疎, 邪反戾, 邪惡, 險, 險難, 非法
viṣama-hetu-vādin 不平等因論者
viṣamâjīva 邪命
viṣamâparihāreṇa kālaṃ karoti 橫死
viṣame karmaṇi 不平等事業
visaṃjñin 想
visammūddha 迷
visaṃpādayati 敗壞
visaṃsthita 住
vi-sam-vad 誑
visaṃvāda 欺誑
visaṃvādika 誑
visaṃvāditva 虛妄顚倒
visaṃyoga 不具, 不相應, 別離, 捨離, 擇滅, 擇滅無爲, 斷, 永離, 滅, 無, 異, 解脫, 遠離, 離, 離繫, 離繫果
visaṃyoga-dravya 擇滅
visaṃyoga-lābha 永離
visaṃyoga-phala 相離果, 解脫果, 遠離, 離, 離繫, 離繫果
visaṃyoga-prāpti 斷得
visaṃyuktatva 不相應
viśāṇa 毘沙拏
viṣāna 角
viṣa-nāga 毒龍
viṣaṇṇa 惱
viṣanna 退屈
viṣaṇṇa 退屈
visāra 亂
visara 放
visāra 散, 散亂, 散動, 流, 轉布, 離, 馳散
viśārada 威勢, 無所畏, 無有怖畏, 無畏, 秉修, 辨
viśāradatā 無畏
viśāradatva 無所畏
visaratā 違犯
visāriṇī 散
viśarīra 離身
visarj 分散
visarjaka 釋
visarjanīya 施
visarjayitum 發遣
visarjayitvā 捨
visarpat 流
viṣa-śara 毒箭
viśasta 害
viṣauṣadhi 毒藥
viṣa-vāsanā 毒氣
viśaya 塵
viṣaya 塵, 塵境界, 境, 境界, 外塵, 外境, 所知, 所緣, 所行, 所行境界, 界, 緣, 緣境, 處, 行, 諸境界, 趣
viṣaya-bala 境界力
viṣaya-bhāva 爲境界
viṣayâlambana 緣諸境界
viṣaya-nimitta 境相
viṣaya-nirmāṇa 化境
viṣaya-paryeṣṭi 追求
viṣaya-svāmika 國主
viṣaya-vijñāna 境識
viṣayita 境界
viṣayôparama 離塵
viśeṣa 分別, 別, 別異, 別異相, 別相, 別相諦, 勝, 勝利, 勝進, 勝道, 勝類, 各各差別, 各差別, 同異句義, 增, 增益, 增進, 妙, 差別, 差特, 差異, 所以, 最勝, 殊, 殊勝, 殊勝妙, 殊異, 毘尸沙, 異, 異相, 異義, 相, 義理, 能別, 高勝
viśeṣa-adhigama 勝行處
viśeṣâbhiṣeka 殊勝灌頂
viśeṣâdhigama 勝行
viśeṣādhigama 差別證
viśeṣâdhigama 證得
viśeṣa-gamana 勝進
viśeṣa-jñāna 勝智
viśeṣaka 分別
viśeṣa-mārga 勝進道
viśeṣa-mārga viśeṣôttara 勝進
viśeṣa-mati 最上意
viśeṣa-muditā 極喜
viśeṣaṇa 分別
viśesana 差別
viśeṣaṇârtham 爲簡
viśeṣa-phala 勝果
viśeṣa-prajñapti 差別假立
viśeṣa-prajñapti-paryeṣaṇā 差別假立尋思, 差別施設求
viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gata 差別假立尋思所引
viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gataṃ yathābhūta-parijñānam 差別假立尋思所引如實智, 緣差別如實知, 隨差別施設求如實智
viśeṣāvasthā 勝德位
viśeṣavat 奇特
viśesavat 最勝
viśeṣavat 殊勝
viśeṣayati 令見
viśeṣeṇa kāruṇya-cittatā 勝悲心
viśeṣitatva 增勝
viśeṣya 所別
viśikha 箭
viśīṇa 壞
viśista 勝
viśista 殊勝
viśiṣṭa 殊勝, 無上, 無勝, 無等, 爲最勝, 異, 超
viśiṣṭa phala 尊德果
viśiṣṭa-cāritra 上行
viśiṣṭa-lakṣaṇa 分別相
viśiṣṭa-sthāna-prāpti 豪貴
viśiṣṭatā 勝, 增, 差別, 差別性, 最勝, 殊勝
viśiṣyamāna 倍勝
viṣkabhyate 所伏
vi-ṣkambh 制伏
viṣkambhaṇa 制伏, 折伏, 斷, 消除, 滅, 能伏滅
viṣkambhana 鉗
viṣkambhaṇatā 除
viṣkambhī 除
viṣkambhin 除
viṣkambhita 永離
viśleṣita 分離
vismāpana 希有心
vismāpanā 生希有心
vismāpita 怪
vismara 忘
vismaraṇa 忘失
vismarati 忘失
vismayanīyaadbhuta-dharma 希法
vismaya-prāpta 愕如
vi-smṛ 忘失
viṣṇu 堅固
viśodhana 修治, 成, 治心, 淨, 淨修治, 淸淨
viśodhanā 淸淨
viśodhana 能淨修治
viśodhanârtha 淸淨
viśodhayati 令得淸淨, 令淨, 嚴淨, 得淸淨, 消除, 淨, 淸淨, 除
viśodhayitavya 淸淨
viśodhyaṃ bījam 可修治種子
viśoka 伎樂
viśoṣita 枯竭
vispandana 馳散
vispaṣṭa 分明
vispaṣṭā 分明
visphārayati 流布
visphāti 開敷
visra-gandha 臭穢
viśrama 息
viśrāma 息
viśrama-bhūta 息
viśrāmaṇa 休息
viśrāṃaṇa 息
viśramitva 坐
viśraya 依
visṛjana 捨
visṛṣṭi 出
viṣṭabdha 不生
viṣṭāpayati 能成立
vistāra 廣長
vistara 普
vistāra 深
vistara 覆
vistāra 長
vistara 開
vistara-nirdeśa 廣宣說
vistara-prabheda 廣略
vistareṇa saṃprakāśayati 廣宣, 廣演, 散解, 義要
vistareṇa...ākhyāyiṣyate 當廣分別, 當廣說
vistareṇasaṃprakāśayiṣyati 開示
vistarī-√kṛ 分布
vistīṇa 廣大
vistīrṇatva 徧滿
viṣūcikā 宿食
viśuddha 善淨, 寂靜, 微戍陀, 挺特, 明顯, 淨, 淸淨, 皓, 究竟淸淨, 證
viśuddhā kṣāntiḥ 淸淨忍
viśuddhā prakṛtiḥ 自性淸淨心
viśuddha-avasthā 淸淨位
viśuddha-cāritra 淸淨行
viśuddha-citta 淨心
viśuddha-cittaśuddhâdhimukti 淨心
viśuddha-dāna 淨施
viśuddha-dṛṣṭi 見淨
viśuddha-gocara 空閑
viśuddhānāṃ yoginām 淨行者
viśuddha-netra 淨眼
viśuddha-śraddhā 淨信
viśuddhatā 淸淨
viśuddhatara 淸淨殊勝
viśuddhataratā 轉得明淨
viśuddhatva 極淸淨
viśuddhâvasthā 淸淨
viśuddha-vimala-prajñā 淨智
viśuddhi-bhavyatā 堪淨
viśuddhi-dharma 淸淨性
viśuddhi-gotra 性
viśuddhi-hetu 淸淨
viśuddhi-lakṣaṇa 淸淨相
viśuddhi-samāsanna āśayaḥ 近淸淨意樂
viśuddhi-taratāṃ gacchati 轉復明淨
viśuddhi-tathatā 淸淨如
viśuddhi-viśeṣa 淸淨勝
viśuddhi-yoni 淸淨
viśuddhôpāya 究竟淸淨方便善巧
viśudhante 成淨
viśudhyate 淸淨
viśudhyati 得淸淨
viśva 普, 毘濕婆, 毘濕波, 種種, 衆, 諸, 遍
viṣvak 四
viśva-karman 巧業
viśva-rūpa 種種色
viśvarūpa 衆色
viśvasa 委
visvāsamāna 教益
viśvāsin 誠實
viśvasta 忨忨
viśvasta-mānasa 意堅
viśvāsya 同意
viśvāsyatā 仰信
viśva-varṇa 雜色
viṣyin 境界
vīta-doṣa 離瞋
vitakṣita 簡擇
vitalābha 得利
vītamala 離垢
vīta-moha 離癡
vitāna- 寶幔
vitāna 蓋
vitānaka 覆
vitapana 炙
vitāpana 炙
vīta-rāga 已得離欲, 已離, 已離欲, 已離欲人, 已離欲者, 斷愛, 無漏, 離
vītarāga 離染
vītarāga-bhūmi 離欲地
vita-rāga-bhūmi 離欲時
vitardi 臺座
vitarka 尋, 尋伺, 尋思, 尋求, 心, 思惟, 思覺, 思量, 想念, 欲覺, 毘怛迦, 疑惑, 臆度, 覺, 計度, 諸惡尋思
vitarkâbhāva 無尋
vitarka-carita 尋思行
vitarka-pūrvaka 先尋思
vitarka-sthānīya 可尋思
vitarka-vicāra-prīti-sukha 尋伺喜樂
vitarkovicāraḥ 覺觀
vitatha 不如, 不實, 妄, 幻夢, 惡, 惡邪, 虛妄, 非如, 非眞, 顚倒
vitatha-darśana 惡邪見
vitatha-parikalpa 無分別
vitatha-saṃjñin 妄想
vitathatā 顚倒
viṭhapyate 障
vīthi 街巷
vīthika 肆
vitimira 離癡
vītivṛtta 形服
vitṛpta 厭足
viṭṭālita 汚
vittatva 自在
vitti-traya 三受
vivācayati 毀謗
vivāda 爭, 竸, 言, 訟, 訟諍, 語, 誹謗, 諍, 諍訟, 論, 論議, 諸過, 違諍, 鬪諍
vivādin 謗
vivakṣā 欲說
vivaram anu-pra-√yam 斷壞
vivaraṇa 分別, 消除, 發露, 能顯, 釋, 開, 開示, 開顯
vivarântara 中間
vivardhayati 增益, 增長, 得增長, 熾盛, 生長, 長養
vivarita 開
vivaritvā 開近顯遠
vivarjanā 遠離
vivarjaṇa 遠離
vivarjana 離
vivarjayati 捨, 捨離, 棄捨, 返, 遠離, 除, 離
vivarjita 出離, 所離, 敗, 斷, 無, 蠲, 遠, 遠離, 除, 離, 非
vivarjitatva 離
vivarjya 遠離
vivarṇa-vastra 壞色衣
vivarṇayanti 毀呰
vivarṇita 不稱歎, 所呵, 所呵毀, 所讚毀, 毀呰, 毀辱, 訶毀
vivarta 令滅, 壞, 成, 成相, 成立, 捨, 捨離, 斷除, 棄捨, 生成, 轉, 退轉, 遠離, 開
vivarta kalpa 成劫
vivarta-kalpa 成劫
vivartana 轉
vivartanā 轉
vivartana 遠離
vivartanyām 成時
vivarta-siddha-kalpaḥ 住劫
vivarta-sthāyi-kalpa 住劫
vivartiṣyate 應成
vivartya 鞞跋致
vivaśa 不自在
vivāsa 障
vivaṭāpeti 擘
viveka 分離, 厭, 厭離, 寂然不動, 寂靜, 斷除, 毘吠伽, 永離, 空寂, 觀察, 遠離, 除, 離
viveka-cārin 遠離行
viveka-ja 離生
vivekajaṃ prīti-sukham 離生喜樂
viveka-jaṃ prīti-sukham 離生喜樂
viveka-je prīti-sukhe 離生喜樂
viveka-jena prīti-sukhena 離生喜樂
vivekajena...sukham 離生喜樂
viveka-kāma 樂寂靜
vivekatā 分析觀
vividham 種種
vivikta 寂, 寂寞, 寂靜, 性離, 斷, 無, 空, 空寂, 遠, 遠離, 閑, 離, 離相
vivikta-dharma 寂靜法
vivikta-samatā 解脫平等性
viviktatva 遠離
vivṛta 分別, 捨, 明了, 現, 發, 發露, 起, 辯, 辯了
vivṛtā 辯了
vivṛta 遠離, 開, 開顯, 離, 顯, 顯了, 顯示, 顯露
vivṛti 勝義
viyogā 相應
viyogâśaya 離心
viyojayati 斷
viyūhana 嚴
vraṇa 失, 漏, 瑕疵, 瘡, 癰, 癰疽, 癰痤, 癰瘡
vraṇa-mukha 瘡門
vrata 修, 修行, 善行, 執, 威儀行, 孝順, 律儀, 戒, 戒行, 正受, 沒栗多, 禁, 禁戒, 苦行, 行, 願
vrata-tapa 苦行
vratika 禁戒
vṛddha 上座, 增, 增長, 朽邁, 老, 老年, 老朽, 老朽耄, 老者, 耆年, 耆舊, 衰邁, 長
vṛddhā āsannā 上坐
vṛddha-āloka-samādhi 明增
vṛddha-mahallaka 衰變
vṛddha-nara 尊宿
vṛddhâsana 上座
vṛddhataraka 上座
vṛddha-taraka 耆宿
vṛddha-vedanīya 老年
vṛddha-yoṣit 姥
vrddhi 增
vṛddhi 增, 增上, 增勝, 增廣, 增益, 增進, 富樂, 極, 溢, 滋, 益, 轉增
vṛddhī 進
vṛddhi-hrāsau na bhavataḥ 無增減
vṛddhika 增長
vṛddhi-kāṣṭhā-gata 至究竟
vṛddhiṃgacchati 增長
vṛddhi-nayana 增長
vṛddhi-phala 增長果
vṛhas-pati 太白星
vṛhat 弘
vṛhat-phala 廣果
vṛjina 罪
vṛkka 腎
vṛkkā 腎
vṛkṣa-gahana 叢林
vṛkṣa-mūlika 坐樹下
vṛkṣa-vāṭikā 後園
vṛṃhaṇa 增長
vṛnda 聚
vṛṣa 牛王
vṛṣabhitā 威神
vṛṣabhita 牛王
vṛṣabhitā 自在神力
vṛṣaṇa 核
vṛti 障
vrtta 德
vṛtta 戒行, 文, 文章, 方, 淨戒, 禁, 行, 誦得, 譚, 輪, 音
vṛttânta 狀
vṛtta-samācāra 戒行
vṛttāśaya 遮止意樂
vṛtti 事, 作, 作事, 修, 功能, 得, 所作, 注, 現前, 生, 生具, 生起, 用, 疏, 聚, 能, 行, 起, 轉, 運, 障
vṛtti-caryā 善行
vṛttin 住
vrttin 淨行
vṛtty-artha 行
vṛtty-avṛtti 行不行
vspus 色相
vuccati 諫
vuddhi 智
vūḍha 嫁
vusta 竟
vy-√aṃs 欺誑
vy-ā-√bādh 傷
vy-ā-√dā 開
vy-ā-√han 違犯
vy-ā-√kṛ 受記, 得記, 授記, 答言, 能正答, 能正記別, 與授記
vy-ā-√yam 勇猛勤精進, 勝進, 勞苦, 發勤, 精勤修學
vyābādhana 損害
vyābādhya 惱害
vy-abhi-car 非決定
vyabhicarati 非決定
vyāḍa-mṛga 惡獸
vyādha-nara 獵師
vyādhi 熱病, 疹疾, 疾, 疾疫, 病, 病痛, 病苦, 苦患, 苦惱, 衆苦, 證, 重病
vyādhi~... sāṃnipātika 癖
vyādhi-cikitsā 醫方
vyādhi-cikitsā-vidyā 醫方
vyādhi-duḥkha 病苦
vyādhi-jarā-maraṇa 老病死
vyādhi-kleśa 煩惱病
vyādhi-nirghātana 除病
vyādhi-praśama 救療疹疾
vyādhi-praśamanôpāya 疾病除愈方便
vyādhi-śamana 除病
vyādhi-sthānīya 如病
vyādhita 有疹疾, 疾, 疾疫, 病, 病人, 病苦
vyādhitaṃ puruṣam 病者
vyādhmātakasaṃjñā 脹想
vyadhvan 中道
vyādhy-anavanata 病力羸頓
vyaghāta 礙
vyagra 不合, 分, 分別, 忙, 散, 散心, 異緣, 遽務, 間
vyagra-hasta 執持
vyagrakaraṇa 離間
vyāhanyate 有礙
vyāharita 語
vyāhṛta 說
vyākarā 授記
vyākaraṇa 分別解說, 受教, 受決, 受記, 可記, 和伽羅, 和伽羅那, 和羅那, 弊迦蘭陀, 得記, 授決, 授記, 殊決, 毘伽羅, 毘伽羅論, 毘何羯唎拏, 毘耶佉梨那, 毘耶羯剌諵, 決, 答, 聲明記論, 記, 記別, 記說, 記論, 說
vyākarin 說
vyākariṣyasi 莂
vyākariṣyat 應答
vyākarohi 解決
vyākhyāna 宣暢, 答, 解義, 解釋, 說, 論, 釋
vyākhyāta 已破, 已釋, 已顯, 演說, 說, 釋
vyākhyāti 謗
vy-ā-kṛ 記別
vyākriyatām 可記
vyakṣa 不具根
vyākṣepa-saṃsarga 諠雜
vyākṣipta 散動
vyakta ? 明
vyakta 了, 分明, 利根, 善, 明了, 智慧明了, 眞, 變, 變異, 辯, 顯, 顯了, 顯示
vyakta-darśana 分明
vyaktam 分明
vyaktaṃ 多是
vyakta-nāma 顯名
vyaktârtha 了義
vyaktatara 明了
vyākulatva 雜亂
vyākulīkṛta 亂
vyākuruṣva 解決
vyākuryām 若說
vyāma-prabhā 圓光
vyāma-prabhatā 常光一尋
vyāmoha 愚癡
vyānīlāyamāna 靑瘀
vyañjana 便善那, 便社那, 便膳那, 味, 好, 字, 屈曲, 形, 形相, 悉曇, 文, 文句, 文字, 文詞, 根, 相, 相好, 菜, 言辭, 語, 身分, 辭, 顯, 顯了, 顯示
vyañjana-hetu 了因
vyañjanâlambana 字緣
vyañjana-mātra-bheda 義一名異
vyañjana-nānātva 文異
vyañjana-parivṛtti 轉作
vyañjana-pratisaraṇa 依文
vyañjana-svara 文字音聲
vyañjikā 了別
vyantī-bhāva 永變吐
vy-apa-√diś 分別說, 廣分別說, 白言, 起言, 起說
vy-apa-√kṛṣ 別離
vy-apa-√kṛs 送
vy-apa-√kṛṣ 除遣
vy-apa-√yā 消散
vy-ā-pad 憤
vyāpāda 害, 忿, 恚, 憎, 損壞, 瞋, 瞋恚, 瞋恚心, 瞋恨, 瞋惱, 諍
vyāpāda-citta 瞋恚心
vyāpāda-doṣa 瞋怒
vyāpādaṃprāpnoti 死
vyāpādânunaya 愛恚
vyāpāda-saṃdhukṣaṇa 瞋害
vyāpāda-saṃjñā 瞋想
vyāpādāt prativiratiḥ 離瞋
vyāpādayati 害
vyapadiśati 宣說
vyapadiśitavya 言
vyapadiṣṭa 宣說
vyapagama 遠離
vyapagata-khila-mala-pratigha 捨厭意
vyapakarṣa 遠離
vyapakarṣati 除遣
vyapanīta 於
vyāpanna 死, 瞋, 瞋害, 瞋恚, 瞋惱, 退, 退轉
vyāpannacitta 瞋濁
vyāpāra 事務, 事用, 作用, 功用, 功能, 家業, 所用, 煩亂, 用, 用功, 經營, 經營遽務, 運轉, 遽務
vyāpāraṃ gacchati 助
vyaparopa 壞
vyaparopayati 壞, 奪, 害, 斷, 殺, 離
vyapatrapitā 有愧
vyapatrāpya 愧
vyāpta 飽
vyāpti 遍
vyarpaṇā 納受
vyartha 何用, 唐, 徒, 徒勞, 徒設, 無有, 無果, 無義, 虛
vyāsakta 起
vyasana 匱乏, 厄難, 去, 大苦惱, 惡, 憂惱, 損減, 死, 毀, 災, 煩惱, 破, 艱辛, 苦, 衰, 衰惱, 貪, 難
vyasana-stha 住艱辛
vyasanaugha 苦海
vyāsaṅga-duḥkha 遽務憂苦
vyāseka-visārin 馳散
vyāskandaka-samāpatti 非非想處
vyasta-lakṣaṇa-smṛty-upasthāna 別相念住
vyathita 恐怖
vyatikīrṇa 相雜
vyatikrama 出, 害, 度, 惱, 所犯, 毀犯, 犯, 越, 越罪, 過, 違反, 違犯, 違越, 離
vyatikramaṇa 超
vyatikrama-saṃjñapti 他來諫謝
vyatikrama-vyavasthita 安住違犯
vyatikramya 違越
vya-tireka 失
vyatireka-vacana 遠離言
vyatireka-vyāpti 倒遍
vyatītya 離
vy-ava-√bhās 露
vy-ava-√lok 看
vy-ava-√sā 比知
vyavaccheda 了別, 分, 分別, 定判, 斷, 斷除, 永離
vyavacchinna 分, 分斷, 別, 斷, 斷絕, 永斷
vyavadāna-nimitta 淸淨體
vyavadāna-prakṛti 本性淸淨
vyavadāna-satya-dvaya 寂靜
vyāvadānika 淨
vyavadāyate 淸淨
vyavadhāna 覆障
vyāvadhya 惱
vyāvadhya-citta 惱心
vyavahāra 世俗, 世俗言, 世俗語言, 世諦, 世間言說, 世間說, 事業, 俗, 俗諦, 假, 假名, 假立, 名言, 所受, 施設, 理, 略, 言, 言說, 言辭, 語, 說, 貿易, 賈作, 隨言說, 隨說
vyavahārâbhāva 無言說
vyavahāraṃ kurvan 分部
vyavahāra-mātraka 唯言
vyavahāra-pada 言說句
vyavahitatva 隔
vyavahṛta 說
vyavakiraṇa 雜修
vyavakīrṇa-bhāvanā 雜修
vyavakīrṇa-bhāvita 雜修
vyavakīrṇa-bhāvite...dhyāne 雜修
vyavakīrṇa-vipākatva 果報相續
vyavakīryamāṇa 間雜
vyavalambin 繋縛
vyavalokana 觀
vyavalokanā 觀
vyavalokana 觀察
vyavalokayati 照見, 瞻仰, 觀, 觀察, 觀照, 觀知, 觀視, 觀達, 顧眄
vyavalokenti 達見
vyavaropya 斷
vyāvartaka 離
vyāvartana 廻轉, 捨, 斷, 棄捨, 轉, 轉向, 迴轉, 遮, 除, 離
vyāvartanârtham 爲斷
vyāvartayati 不, 對治, 捨, 斷除, 轉, 轉去, 轉捨, 轉滅, 迴轉, 除滅, 離
vyāvartayitvā 棄捨
vyāvartyate 捨
vyavasāda 退失
vyavasādam ā-√pad 退沒
vyavasāya 了別, 事務, 事業, 作用, 勇猛, 動作, 勤, 勤劬, 堪能, 定心, 心, 心決定, 意, 所作事業, 決定, 決斷, 深心, 誓願
vyāvasāyika 起作
vy-ava-sthā 假立
vyavasthā 安置處
vy-ava-sthā 建立
vyavasthāna 出生, 分位差別, 分別, 判, 在, 安, 安住, 安立, 安置, 安處, 差別, 差別建立, 得, 成, 成立, 攝, 施設, 明, 決了, 示現, 立, 立爲, 處, 說, 說法
vyavasthāpanā 能成立
vyavasthāpayati 安置
vyavasthapayati 立
vyavasthāpita 住, 分別, 安立, 所制, 所安立, 所施設, 所爲立, 所立, 立, 立爲, 約, 說
vyavasthāpyate 分, 可謂, 安立, 所立, 立, 立爲, 說, 論
vyavasthāpyeta 假建立
vyavasthita 住, 在, 安住, 定, 成立, 有, 本住, 決定, 立
vyavatrāpya 愧
vy-ā-vṛt 退還
vyāvṛtti 捨, 斷, 滅, 轉, 退, 退轉, 遮, 除, 離
vyaya 去, 壞, 敗壞, 消除, 滅, 滅盡, 無常, 盡
vyāyacchat 發勤精進
vyāyacchita 精進
vyaya-lakṣaṇa 滅相
vy-ā-yam 勇悍
vyā-yam* 求
vyāyāma 勇猛, 勞, 勤, 勤修, 勤劬, 勤精進, 大方便, 方便
vyāyama 業
vyāyāma 正勤, 正精進, 疲, 策勤, 策勵, 精勤, 精進
vyāyantavya 勤方便
vyaya-śīla 可滅
vyolokenti 達見
vyomaka 臺
vyoman 虛空
vyomanm 空
vyuccheda 斷絕
vy-ud-√pad 開悟令解
vyūḍha 莊嚴
vyūha-kalpa 莊嚴劫
vyūha-rāja-samādhi 嚴淨王三昧
vyupaccheda 泯絕
vyupacchedana 永絕
vyupadeśa-karaṇa 說
vyupakarṣayitum 送
vy-upa-parîkṣ 見
vyupaparīkṣaṇa 思惟
vyupasama 寂靜
vyupaśama 寂靜, 息, 捨離, 止息, 永寂靜, 淸淨, 滅, 滅除, 能除, 能除滅, 鎭靜, 除, 除滅
vyupaśamatā 滅
vyupaśamayitavya 應永滅
vyupatti-bhāvanā 覺悟修習
vyupekṣyamāṇa 捨
vy-ut-√sthā 得還淨
vyutkramayati 越
vyutpādakatva 能了
vyutpādana 令識
vyutpādanârtham 令識
vyutpādya 開示
vyutpatti 分成, 分解, 學, 解, 開曉, 開覺
vyuttāna 出離
vy-ut-thā (√sthā) 引無義
vy-ut-thā (√sthā). 出觀
vyutthāna 出, 出定, 出觀, 從定出, 淨, 生起, 發起, 能出, 起, 越, 還淨
vyutthāna-citta 前心
vyutthānâśaya 起心
vyutthānatā 起
vyutthāpya 拔濟
vyuttiṣṭhate 得還淨