Digital Dictionary of Buddhism: Sanskrit Terms Index [updated: 1/15/2016]


Abhijit-Śravaṇā 阿尸羅婆那

Abṛha 阿惟潘天

akṣobhya-dhāraṇī 不動咒, 不動慈救咒, 不動慈護咒, 不動陀羅尼

Anavatapta 達池

Andūka 頞杜迦

Anurādhā 阿奴邏陀

apramāṇâbha 廅波, 廅波摩那, 廅波摩那天, 無量光, 阿波摩那天, 阿波摩那婆, 阿波羅摩那阿婆

Asipattravana 刃葉林

Avaragodānīya 西瞿陀尼

Aviha 阿惟潘天

Avīci 河鼻旨

Avṛhāta(pa) 阿比耶陀天

Aśokarājâvadāna 阿育王傳, 阿育王傳

Aśvayuja 阿濕縛庾闍, 頞濕婆庾闍, 頞濕縛庾闍

Aśvimī 阿濕毘儞

Aśvinī 虛宿, 阿濕毘儞

Aṅgāraka 火星曜, 火曜星

Aṣāḍhā 軫宿, 阿薩多

aṣṭâṅga 八支

aṣṭâṅga-mārga 八正道, 八正道, 八聖道, 八聖道支, 八道

aṣṭâṅga-samanvāgatam upavāsam 八戒齋

aṣṭâṅga-samanvāgatopavāsa 八支齋

aṣṭâṅga-samanvāgatôpavāsa 八關齋戒

aṣṭâṅgaḥ...mārgaḥ 八道支

Aṭaṭa 呵羅羅, 頞哳吒

Bhavâgra-bhūmika 有頂

Bhavâgra-ja 有頂

Bhādrapadamāsa 婆捺囉婆捺麽洗, 婆達羅鉢陀, 孟秋, 跋婆捺囉娜, 跋婆捺囉娜, 跋陀娜婆娜

Brahmapârṣadya 梵波產天

Brahmā 婆羅賀磨

Brāhman 婆囉賀磨拏

Buddhâvataṃsake mahā-vaipulya-sūtre 華嚴經

Buddhôṣṇīṣa 佛頂尊

Bṛhat° 惟于潘天

Caitra-māsa 怛囉麼洗, 正月

Caitya-giri 支帝耶山, 象山

Caitya-parvata 支帝耶山, 象山

Candrâbhibhū 月像

Daśaśata-nayana 釋提桓因

Devasopān 天衢

Durdharṣa-dvārapāla 不可越守護

Gandharva 彥達縛

Gaṅga-vālikā 恆邊沙, 江河沙

Gaṅgadevī 恆竭

Grāha-mātṛkā 曜母

Indraceṭa 因陀囉誓多

Indravatī 因陀羅跋帝

Irṣyāpaṇḍaka 妒黃門

Itivṛttaka 目多伽

Jambu-dvīpa 南閻浮

Jambudvīpa 南贍部洲, 穢樹城, 穢洲, 譫浮洲, 贍部提, 閻浮利, 閻浮州, 閻浮提, 閻浮洲

Jambūdvipa 贍部洲

Jayānti 闍演底

Kalaviṇka 加蘭伽

Kaliṅga-rāja 惡王

Ketu 計都曜

Khadira 羯達羅

Kirāta 罽羅多

Kuñjara 于闍羅, 于闍那

Kāmâvacara 炎天

Kārttika-māsa 迦哩底迦麼洗, 迦哩底迦麼洗, 迦提月, 迦提月, 迦栗底迦月, 迦栗底迦月, 迦絺那月

Licchavi 栗呫毘

Lokântarika 孤地獄, 孤獨地獄

Mahêśvara 魔醯首羅

Mahā-vaipulya 摩訶惟曰羅

Mahā-vevulla 摩訶惟曰羅

Mahābrahma 摩訶梵天

Mahābrāhmaṇas 大梵

Mahācakravāla 大鐵圍山

Mahādharmanirdeśa 大頌

Mahānirdeśa 大頌

Mahāprajñāpāramitā 大慧度

Mahāratna padmagarbhaṃ siṃhâsanam 寶蓮華師子之座

Mahāratnapratimaṇḍita 大寶莊嚴

Mahāraurava-narakaḥ 大叫地獄

Mahāsaṃnipāta 大集部

Mahātāpana 大炎熱, 極熱地獄

Mahāśālivat 摩訶沙利婆

Manojña-śabdābhigarjita 妙音徧滿

Manojñaśabdābhigarjita 妙音遍滿

Mathāva 摩沓媻

Mañjūṣaka 小赤華

Māra 弊魔

Māra-kali-cakra 魔官

Māra-karma 魔爲

Māra-pratyarthika 魔賊

Naivasaṃjñā 尼惟先天

Naivasaṃjñā(nāsaṃjñâyatana) 尼惟先天

Nandanavana 難檀桓

Nirmāṇarati 不憍樂天, 不驕樂天, 尼摩羅提天, 尼摩羅提羅憐耨天, 尼摩羅提羅憐耨天

Nāivasaṃjñānāsṃjñāyatana 非有想非無想天

Nīlapiṭa 尼羅蔽荼, 靑藏

Okiṇṇakusuma 漚辰那拘尼摩, 漚辰那拘束摩

Pajāvadi 波耶和提

Parīttaśubha 波栗多修呵天

Parīttaśubhadeva 波栗多首婆

Parīttaśuha 波栗多修呵天

Parīttâbha 波利陀天

Parīttāha 波利陀天

Parīttā’a 波利陀天

Piṇḍāra 賓吒羅, 賓跎羅, 賓頭, 集欲

Pratāpana 大炎熱, 極熱地獄

Pratāpana-narakaḥ 大熱地獄

Pāligodha 愛樂, 諸雜, 貪著,

Pāliguddha 愛樂

Pālita-śiras 髮白

Pāndurā 白衣

Pūraṇa 棓剌拏

Pūrva-videha 東弗婆提

Pūrva-videhaḥ 弗婆毘提訶, 東勝身洲

Pūrvavidehaḥ 勝身洲

Pūrvaṃ videho dvīpaḥ 東勝身洲

Pṛthivī-dhātu

Pṛthivī-pradeśa 國土,

Ratnaprabhāsa 寶明

Ratnaviśuddhā 寶淨

Ratnâvabhāsa 寶音

Raurava-narakaḥ 號叫地獄

Rohiṇī

Satya 薩遮

Saṃghāta-narakaḥ 衆合地獄

Saṃjīva-naraka 等活地獄

Saṃyuktapiṭaka 雜藏

Sitâtapatra 悉怛多般怛羅

Sthavirânanda 大德阿難

Sudarśanāḥ 善見天

Sudṛśa 善見天

Sudṛśās 須達天

Sudṛśāḥ 善現天, 善現色

Suhakiṇṇa 修乾天

Sukhavihāra-parivarta 安樂行

Sukhāvatī 極樂

Sukhāvatī-lokadhātu 安養國

Supratiṣṭhasya nāga-rājasyaga 善住龍王

Suvarṇuagotra 蘇伐剌拏瞿怛羅

Tattvârtha 實義

Trayastriṃśas 怛梨天

Trāyastriṃśas 多羅夜登陸舍

Trāyastriṃśat-kāyika 忉利迦翼

Tuṣida 兜術陀天

Tuṣita 兜術陀天, 睹史多天, 覩史多天

Uttara-kaurava 北倶盧洲, 北拘盧洲

Uttarakuru-dvīpa 北倶盧洲, 北拘盧洲

Vaibhāṣika 毘婆沙論師

Vairocana-raśmi-pratimaṇḍitā 光明莊嚴, 照明嚴飾, 莊嚴照明

Vajrapāṇi-balin 金剛力士

Vimalacitra 吠摩質怛利

Vāseṭṭha 婆私吒

Yamadevaloka 焰摩天

Yavana-loka 臾那世界國

Yogâcāra 修習行, 修行, 修行者, 坐禪, 坐禪人, 應行, 方便, 瑜伽觀行, 瑜伽師, 相應, 觀行, 觀行者

Yogâcāra-bhūmi 瑜伽師地

Yāma 炎天

a (an-) 不爲

a (an-).

a akṣaṇāni 八惡處

a jana

a(an-) , 未曾, , 遠離, ,

a(an-). 不作, 不可, , 無有, ,

ab-dhārā 水大

ab-dhātu , 水種, 水大

ab-rajas 水塵

ab-vajra 金剛水

ababa 阿波波

abahir-mukhatva 內門轉

abala-durbala 力劣

abala-karaṇa 破壞

abalaṃ-kartṛ

abalaṃ-√kṛ 壞散

abalīyastva

abandhyāṃ kurvanti 不唐捐

abdhuta-dharma 阿浮達磨

abha 阿婆

abhaviṣyat , 當來

abhavya 不堪任

abhavya-rūpa 無所堪能

abhavyatva 不感

abhavyaḥ kartum 不造

abhavyaḥ---saṃmukhīi-kartum 不能現起

abhaya-prāpta 得無所畏

abhaya-tyāga 無畏捨

abhaya-vāsin 住無畏

abhayandada 施無畏

abhayaṃ vātsalyam 無畏憐愍

abhayā 無畏

abhaṅga 不壞,

abhedana 不破

abhedatā 不可壞

abhedena 無差別, , , 通論

abhedena...rktāḥ 總說

abhedenâhuḥ 總說

abhedyā 不可破壞

abhedyāśaya 不壞意樂

abhi-dyotana

abhi-gaṇaya , 計挍

abhi-gaṇaya (den.) , 計數

abhi-lamb 極覆

abhi-ni-mantraya (den.) 勸喩

abhi-ni-mantraya (den.). 謂言

abhi-ni-viś

abhi-ni-√grah , 制伏, 制伏

abhi-ni-√viś 堅執, 起執著,

abhi-nir-hṛ* 引發

abhi-nir-√hṛ 動搖, 引無義, 能引生, 能發

abhi-nir-√ji 征服, 調伏

abhi-nir-√mā 化作, 化現, 變爲

abhi-nir-√vā 令入涅槃

abhi-nir-√vṛt 成辦, 所起, 能感

abhi-niṣ-√kram 捨家

abhi-pra-mud

abhi-pra-sad 深信

abhi-pra-√kṝ

abhi-pra-√lamb 極覆

abhi-pra-√sad; abhiprasīdanti 生淨信

abhi-pra-√vṛt 現轉

abhi-prasārayati

abhi-sam-ā-√gam 證入現觀

abhi-sam-√as 總攝

abhi-sam-√i 正見

abhi-saṃ 遍攝

abhi-saṃ-budh 現證,

abhi-saṃ-s-√kṛ 積集, 造作

abhi-saṃ-√bandh

abhi-saṃ-√budh 得大菩提, 當證, 當證, 能證

abhi-saṃ-√kṣip , 略攝, 略爲, 總攝

abhi-saṃ-√sphuṭ

abhi-saṃ-√tap 調練

abhi-vi-añj

abhi-vy-ā-√hṛ

abhi-vy-√añj 了別,

abhi-vṛt 越度

abhi-śrad-√dhā; abhiśraddadhāti 生淨信

abhi-ṣṭu (√stu). 讚曰

abhi-√bhū 善能摧伏, 得勝, 得自在, 摧伏, 映奪, 普勝, 能摧伏, 蔽抑, 覆蔽,

abhi-√car 私通

abhi-√dhā

abhi-√dhāv 馳求

abhi-√druh 加害

abhi-√gam , 易可解, 測量

abhi-√han 崩壞,

abhi-√jan 生起

abhi-√jñā , 瞻覩

abhi-√lamb 極覆

abhi-√lap 有言說, 言所說, 詮表, 說言語

abhi-√laṣ 好樂, 希望, 愛樂

abhi-√mṛd 能伏, 能降伏

abhi-√nand 信受奉行, 大歡喜, 所求欲, 欣求, 歡喜信受

abhi-√pat

abhi-√ram 安坐, 愛樂, 適悅

abhi-√ruh ,

abhi-√stu 說頌曰

abhi-√syad 滋潤

abhi-√syand 灌灑

abhi-√tvar 速疾

abhi-√vad

abhi-√vand

abhi-√vṛṣ

abhi-√yuj 勤修精進, 奉行

abhibhavati 能摧伏

abhibhavitu-kāma 欲勝

abhibhavitum 摧伏

abhibhuva

abhibhv-āyatana 勝處

abhibhūya 勇決

abhibhūya-gantrī 勝出

abhibhūyate 制伏, , 退, 逼切

abhicchādayati

abhicchādayeta 覆陰

abhicchādita , 覆護

abhichanna 普覆

abhicāruka 降伏

abhidarśanīya 姝好, 甘露淨法

abhidharma-upadeśa 說此法

abhidharmôpadeśa 正說

abhidhyālu 生貪著, , 貪欲

abhidhātarya 言語

abhidhāyaka 名言

abhidhīyate

abhidnetavya

abhidrohin 差違, 毀辱

abhidrohiṇī 毀辱

abhidruhyati 加害,

abhidyotana , 證得, , 顯了, 顯示

abhidyotayati 開示

abhidyotita 明達

abhigamanīya 可尊, 所尊, 所歸趣, 所親近, 易可解, 歸仰

abhigata 橫取

abhigṛddha 耽著, , 貪著

abhihṛṣṭa

abhijña-jñāta 神通智

abhijñatara 勝通慧

abhijñeya 所達

abhijñârtham 爲通

abhijñā ṣaḍvidhā 六通

abhijñā-caryā 神力, 神通行

abhijñā-jñāna 神通智, 通智

abhijñā-pañca 五神通

abhijñā-phala 變化心

abhijñā-prabhāva 神通威力

abhijñā-vikrīḍita 遊戲神通

abhijñā-vikurvaṇa 遊戲神通

abhijñā-śabda 諸通慧聲

abhijñāmaya 修得

abhijñānâbhijñāta 衆所知識

abhijñāta 名稱高遠, 衆所知識

abhijñātuṃsamarthe 能解

abhijñāya deśitaḥ

abhijāta-kulôpapatti 生尊貴家

abhikrama-pratikrama 往來

abhikramaḥ pratikramaḥ 往來, 徃來

abhikrāmati vā pratikrāmati vā 進止

abhikrāntâbhikrānta 皆來

abhikāṅkṣin

abhikīrtana , 論說

abhikīrṇa , 普散,

abhikṣu 非比丘

abhilabdha

abhilagna 所著, ,

abhilambate 極覆

abhilapana 不忘, 不謬, 明記

abhilapanatā 具說, 明記, 明說

abhilapita

abhilapyante 詮表

abhilapyate 言所說

abhilaṣita 所喜

abhilikhita ,

abhilocana

abhilāpa-marga 言語道

abhilāpa-mārga 言道, 說道

abhilāpa-saṃjñā 戲論想

abhilāpa-vikalpa 言說妄想

abhilāpa-viśliṣṭa 離言說

abhilāpa-ātmakaḥ svabhāvaḥ---nâsti 所言自性都無所有

abhilāpin 問訊, 善言, ,

abhilāpita ,

abhilāpya 可言說, 戲論, 所言說, , , 語默,

abhilāpya-svabhāva 言說自性

abhilāpya-sāmānya 總言, 總說

abhilāpya-vastu 所言說事

abhilāpābhisaṃskāra-pratibhāsasya svabhāvasya 言說造作影像自性

abhilāpāḥ pravartante 言說轉

abhilāsin 專求

abhilāṣa-kṛt ,

abhilāṣa-parama 專求

abhilāṣaṇa 專求, 希求, ,

abhilāṣita 希求

abhilāṣya , 愛著

abhimukham 現前, 遙望, 阿比目佉, 阿毘目佉

abhimukhatva 方便, 現前, 臨欲

abhimukhya 現在前

abhimukhī-bhūmi 現前地

abhimukti 阿毘目底

abhimāna-patita 增上慢者

abhimāna-prāpta 增上慢, 增上慢者

abhimānatā 起增上慢

abhimānika 增上慢, 增上慢人, 憍慢, 憍慢心, 我慢, 貢高

abhinadana

abhinadita

abhinandana-hetu 爲欣悅

abhinandanti 令歡喜

abhinandanā 所悕

abhinandatā 希求

abhinandita 所喜

abhinavatā 新成

abhineti

abhinigṛhīta 所制, 所執, 所持

abhinigṛhṇāti 制伏

abhinirgṛhīta 所動

abhinirharamāṇa 神變

abhinirharati 能發

abhinirharaṇa 出生, 顯出

abhinirharaṇatā

abhinirhāra , , , 出世, 出生, 出離, 善說, , 得起, 成就, 成滿, 所起, 滿足, , , 能引, , , , , 顯出

abhinirhāra-mukha 引發門

abhinirhṛta 修習, 修行, 出生, 已發, , , 得成, 成就, 所引發, , , , , , , 送往

abhinirhṛti 成就

abhinirjitya

abhinirmimīte 化作

abhinirmimīyāt 化作

abhinirmirṇeyam 化造立作

abhinirmiṇoti 化作

abhinirmāya , 化作

abhinirvarjya 捨離

abhinirvartaka , 生起

abhinirvartana ,

abhinirvartate 能感

abhinirvartayati , , 成就, 成辦, 成辨, ,

abhinirvartayiṣyati 應生

abhinirvarteta 可立

abhinirvartya

abhinirvṛta 所成就

abhinirvṛttaye bhavati 得生起

abhinirvṛtti-hetu 生起因

abhinirvṛtti-viśeṣa 生差別

abhiniryāta 出生, 成就, 所生

abhinirūpaṇā 最極推尋, 計度, 計度分別, 顯示

abhinirūpaṇā-vikalpa 計度分別

abhinivartayati 增長, , , ,

abhinivesa

abhiniveśa-darśana-kṛta 妄見所計

abhiniveśa-prativikalpa 計著

abhiniveśa-vāsanā 執習氣

abhiniveśana 倚著, 執著,

abhiniveśayati , 堅執, , 計著

abhiniveśêñjita 執著動亂

abhiniveṣṭavya 執著

abhiniviśamāna 欲取

abhinivṛtta , ,

abhinivṛtti

abhiniśrita , 依止

abhiniḥprapañca 無戲論

abhiniḥsṛta

abhiniṣkrama , 出家

abhiniṣkramaṇa 出家

abhiniṣpanna , 幻作, , 得成, 得生, , 成就,

abhiniṣpanna-cīvara 得衣

abhiniṣpanne cīvare 得衣

abhiniṣpādana 成辨

abhiniṣpādanatā

abhiniṣpādayati , 成就

abhiniṣpādya 得成, 所生

abhinna-lakṣaṇa 不壞相, 無差別相

abhinna-mata 異見

abhinnârtha 一義

abhinunna 所逼

abhiparasīdati 深信

abhipraghātita , , 殺害

abhiprakīrṇa 周遍

abhipralambate 極覆

abhipralambayati

abhipralambita ,

abhipramoda 喜悅, 喜歡

abhipramodana 生歡喜

abhipramodanā 深生歡喜

abhipramodayan

abhiprarthana , 求覓

abhiprasanna , 信受, 信敬, 信樂, 憶持, 敬重, 正信者, , 淸淨, 淸白, 生信心, ,

abhiprasāda , 信順, 尊敬, 敬尊

abhiprasādayati 歡喜, 淨信

abhiprasādayitavya 信解

abhipravartate

abhipravarṣaṇa

abhipravarṣaṇatā

abhipravṛṣṭa 繽紛

abhipraya 意樂

abhipraya-mātra 但起心

abhipraya-vaśa

abhiprayika

abhiprayuktavat 修習

abhipreta-vastu 可愛事, 所樂事

abhipretatva 可愛, 可愛樂

abhipretāṃ diśam 所至處

abhipūjayati 供養

abhiramya 可愛樂

abhirata-rūpā viharanti 喜樂安住

abhirocana 樂求

abhirocanatā

abhirocate samabhirocate 端嚴

abhirohayati

abhirohaṇa

abhirādhana 生歡喜心

abhirūpayā prasādikayā darśanīyayā

abhirūpayāprasādikayādarśanīyayā 端正

abhirūpya 容色

abhirūḍha , 乘者, , ,

abhisamasya 略說, , 總攝

abhisamaya 前解

abhisamaya-dharma 如實修行

abhisamaya-jñāna-satyâbhisamaya 現觀智諦現觀

abhisamaya-prāpti 證法

abhisamayat 正解,

abhisamayântika 所得, 所起

abhisambodhi 阿惟三佛

abhisambudhyati 成道

abhisamita 所得, 現觀, 現證, ,

abhisamitavat 現觀

abhisamā 現觀

abhisamācārika 威儀

abhisamāgacchat 證入現觀

abhisamāgata 入現觀已

abhisañ-cetayitam 造作

abhisaṃbadhyate 和合, 相應

abhisaṃbandha 相應

abhisaṃbhava 信解, ,

abhisaṃbhotsyante 當證

abhisaṃbhotsyate 能證

abhisaṃboddhavya 所證

abhisaṃboddhu-kāma 欲得, 欲求

abhisaṃboddhum 能證

abhisaṃbodha 平等覺, 得菩提, 成佛, 成正覺, 所證, 無上菩提, 無上覺, 現前等覺, 現正等覺, 現等覺, 等覺, 菩提, , 覺如, 覺寤, 覺知, , 證得, 證知, 阿毘三佛

abhisaṃbodhana 現證,

abhisaṃbodhanatā , 覺知

abhisaṃbodhi 三菩提, 大菩提, 成佛, 成正覺, 成等正覺, 成道, 正覺, 現等覺, , 菩提, , 證得

abhisaṃbuddha 已證, , 得最正覺, 得道, , 成佛, 成最正覺, 成等正覺, 所覺, 所證, 最正覺, 現正等覺, 現等正覺, 現等覺, 現覺, , , 證得, 證知, 阿惟三佛, 阿毘三佛, 阿毘三佛陀

abhisaṃbuddha-bodhervihāraḥ 現前等覺大菩提住

abhisaṃbuddha-bodhi 現前等覺大菩提, 證菩提

abhisaṃbuddha-mātra 初成佛時

abhisaṃbuddha-mātre 初成佛時

abhisaṃbuddhanatā

abhisaṃbudhya 正覺, 等覺

abhisaṃbudhyana 證成

abhisaṃbudhyate 當證, 能證

abhisaṃdarśayati

abhisaṃdhi-dharma 祕密

abhisaṃdhi-vacana 密說

abhisaṃdhyôkta 不了義說

abhisaṃghātayati 和合

abhisaṃkṣepaṇatā , 略說

abhisaṃkṣepika 極略色

abhisaṃkṣepârtha

abhisaṃkṣipati 略攝

abhisaṃkṣipya , 略說, , 總攝

abhisaṃparāya 後世, 後世, 後法, 未來, 當來, 過往

abhisaṃplava

abhisaṃprasthita

abhisaṃpratyaya 信解, 信順, 深信解, 深生信解, 現前忍許

abhisaṃpratyaya-jāta 深生信解

abhisaṃskaraṇa , 造作

abhisaṃskaraṇatā , ,

abhisaṃskaroti 造作

abhisaṃskāra-sthāna 行處

abhisaṃskārika 造作

abhisaṃskṛtāvasthā 已辦

abhisaṃtāpayat 調練

abhittvā 不破

abhitvaraṇatā 速疾

abhitūrṇā 悶亂

abhivanditvā 已畢

abhivardhana 增勝

abhivardhayati 增益

abhivartante 越度

abhivicitrita 莊嚴

abhivijñāpayati 令解, 演說

abhivinaya 比尼

abhivyajyate 分別, 所分

abhivyāpana 增益

abhivādana-vandana 恭敬禮拜

abhivādanā 恭敬

abhivādayati

abhivāhayati 守護,

abhiyoga-klama 精勤

abhiyoga-klamâdhiṣṭhāna 精懃

abhiyukta-rūpa 勇猛

abhiśaṅkin

abhiśraddhāna 信受

abhiṣajyate 怨嫌

abhiṣecanī 灌頂

abhiṣeka 阿惟顏

abhiṣekabhūmi 灌頂位

abhiṣekatā 受職

abhiṣekâvasthā 灌頂位

abhiṣiktaka 受職

abhiṣiktatā 受職

abhiṣyandana , 滋潤,

abhiṣyandayanti 灌灑

abhiṣyandayati 柔軟, 滋潤

abhiṣyandita 所潤, 滋長, , 潤澤,

abhiṣṭutya

abhi√bhū 爲殊勝

abhra-jāla 雲霧羅網

abhra-lola 浮雲

abhra-megha

abhra-paṭala 琉璃

abhra-saṃnibha 如雲

abhraṣṭa 不毀犯

abhrāntika 不迷

abhy-anu-jñā 開許

abhy-anu-√jñā 印可,

abhy-anu-√mud 隨喜

abhy-atî(√i).

abhy-ava-√hṛ ,

abhy-ava-√kṝ

abhy-ud-dhṛ

abhy-ud-dhṛ (√dhṛ/√hṛ).

abhy-ud-√gam , 飛騰,

abhy-ud-√kṣip

abhy-ud-√īkṣ 端視

abhy-upa-gam

abhy-upa-√gam 信受, 自稱, 誓受, 追求

abhy-upê (√i).

abhy-ut-√kṣip

abhy-ā-√cakṣ

abhy-ā-√khyā ,

abhy-ā-√kṝ , 普散

abhy-√arc , 禮敬

abhyadhikam 倍增

abhyantara-niviṣṭe 恃怙

abhyantara-oṣṭha 褰縮

abhyantara-parivāra 內眷屬

abhyantaratva

abhyanujñātā 開許

abhyanujānāti 開許

abhyanumodana 隨喜

abhyanumodayati 起隨喜心

abhyanumodayiṣyanti 代勸助

abhyarhya 恭敬

abhyasat 慣習, 更學

abhyastatā 串習

abhyasya 數數修習

abhyasyat

abhyatīta-kāla-gata 過往遷謝

abhyatītavayo'nuprāpta 衰邁

abhyatītāḥ saṃbuddhāḥ 過去佛

abhyavaharati

abhyavaharaṇa-kāla 正食時

abhyavahriyate

abhyavahṛyate 所食

abhyavakiradhvam 供散

abhyavakiritavya 奉散

abhyavakāśika 坐空地, 居露地, 極逈色

abhyaṇgôdvartana 塗身按摩

abhyokirat 供散

abhyokiriyāṇa 供散

abhyudaka-bhājana 水流

abhyudaya-mārga 勝生道

abhyuddharaṇa 令出,

abhyudgata 出離

abhyupagacchati 誓受

abhyupagama-siddhânta 不顧論宗

abhyupagamyate 信受, 可然,

abhyupagata 出家

abhyupetya 先誓限

abhyutkṣipta 所渧

abhyutsada , 熾盛

abhyutsāha 勝能, 勇悍, 堪能, 策勵

abhyācakṣa 誹謗

abhyākhya 陵蔑

abhyākhyāyika 毀謗, 誹謗

abhyāsa-bahulīkāra 多修

abhyāsa-vaśa 數習

abhyāsa-vāsanā 熏習種子

abhyāsanna 在近, 漸近

abhyūhana 推度

abhyūhanā 推度

abhyūhita

abhāga 同類

abhājanī-bhūta 非器, 非法器

abhājanī-bhūtatva 非器

abhāva-gatika 無自性

abhāva-lakṣaṇa 無有相, 無相

abhāva-mukha 無門

abhāva-mātra 全無, 唯無

abhāva-svabhāva 無性, 無性爲性

abhāva-svabhāva-śūnyatā 無性自性空, 無法有法空

abhāva-svabhāvatā 無性爲性

abhāva-śūnyatā 無性空, 無法空, 無物空

abhāvita 非修

abhāṣita-pūrva 先所未說

abhīkṣṇa-darśana 常見

abhīkṣṇa-dānatā 數數惠施

abhīkṣṇa-samudācāra 數數現行

abhīkṣṇa-samudācārin 數數起

abhīkṣṇam , , , 數數, 數起

abhīkṣṇatva

abhīkṣṇya-aṇuṣaṅgataḥ 數現行故

abhīkṣṇâbhyāsa 數修

abhīkṣm 頻數

abhūm 我作

abhūmi-praviṣṭa 地前, 未入地

abhūt 先有, 已具, 已有, 已生, 曾有

abhūta-dravya 無物

abhūta-kalpa 分別, 虛妄, 虛妄分別

abhūta-kalpa-ja 虛妄分別

abhūta-kalpana 分別, 虛妄, 虛妄分別

abhūta-parikalpa 虛妄分別,

abhūta-parikalpita 虛妄分別

abhūta-saṃjñā 非相

abhūta-vikalpa 妄想, 虛妄分別

abhūtvā 先無, 未有, 本無

abhūtvā bhavanam 未有有

abhūtvā bhavati 未有有

abhūtvā bhāvaḥ 本無今有

abhūtvā-bhāva 未有有

abhūtvā-bhūta 未有有

abimba 非像

abrahamacaryā-veramaṇī 不婬慾

abrahma-carya 不淨行, , 婬欲, 非梵行

abrahma-carya-virati 淫戒

abrahma-cārin 行非梵行, 非梵行

abrahmacarya-karaṇa 行非梵行, 非梵行

abrahmacarya-virati 離非梵行

abuddha-nāman 無佛

abuddhi-pūrva 不思

abudha-bodhana 令他知

abudha-bodhana-artham 爲欲令他知

abādhitvā 不破, 不破壞

abādhyatā 無退屈

abāla-bhāgīya 智慧

abāla-jātīya 智慧

abṛha 無煩, 無煩天

abṛhāḥ 無煩天

acakṣuṣ-mata 無慧目

acakṣuṣmat 無慧目

acala 阿遮

acalakarma 不動業

acalana 不亂, 不動, 無動

acalatā 不動, 無動轉

acalita 不動, 不可動, 無動, 無動轉

acalitatva 不動

acalya 無動

acalêndra , 山王

acalā 不動地, 無動, 阿遮羅

acalābhūmiḥ 不動地

acapala 無動

acarita 未行

acaryā 惡行

acaukṣa 不淨

acchala 無謬

acchambhita 無畏

acchatika 淨人

acchatva 極淨, 淸淨,

acchatā 澄淸

acchaṭa-saṃghāta 彈指

acchaṭika 彈指

acchaṭikā 彈指

acchaṭā 一彈指, 彈指

acchaṭā-mātram 彈指頃

acchaṭā-mātreṇa 彈指頃

acchaṭā-saṃghāta 彈指

acchaṭā-saṃghāta-mātram 彈指頃

accheda 不斷, 不斷絕, 不絕

acchedakaṃ 囓半, 齧半

acchidra-śila 不破戒

according to the questioner's ability 對機

acela 裸身

acelaka 無衣, 裸形

acelaka-parivrājaka 裸形外道

acetanatva 無意, 非情

achidra-kārin 所作無缺

acikitsa 不可治

acinta 不可思議

acintaka 不思

acintayitvā 不思量, 非思量

acintika 不可思議

acintiya 不可思議, 不思議, 奇特, 難思議

acintya-cyuti 不思議變易死

acintya-jñāna 不思議智

acintya-mati 不思議慧童子

acintya-mukta 不思議解脫

acintya-naya 不可思議

acintya-pariṇāma 不思議變

acintya-pariṇāmin 不思議變

acintya-pariṇāminī cyutiḥ 不思議變易死

acintya-prabha 不思議光

acintya-prabhāvatā 不思議

acintya-viṣaya 不思議境

acintyadhātu 不思議界

acintyatva 不可思議

acintyatā 不可得思議

acintyârtha 不可思議

acinyta-abhijñā 不可思議神通

acira-prasuta 初生

acira-sthitika 不久住

acira-upapanna 新生

acireṇa 不久

acirôdita 初出

acitta-dharma 非心法

acitta-samāpatti 二定, 二無心定, 無心定

acittaka 無心位, 非心法

acittakā-bhūmiḥ 無心地

acittakāyāḥ samāpatteḥ 無心定

acittika 無心, 無有心

acittike samāpattī 無心定

acodya 不可難, 不成難, 難不然, 非難

acyuta-gāmin 不退, 不退轉, 無有退轉

acāliya 不動

acārya-muṣṭi 師拳

adahat 不燒

adarśitva 不見

adarśitā 不見

adatta-phalatvāt 與果

adattaṃ bhojanam 不受食

adattâdāna 不與取, 不與取, 不與取, 偸盜, 劫盜, 強盜, , 盜竊,

adattâdāna-viramaṇa 不信, 不盜

adattâdāna-virati 不信

adattâdāyika 偸取

adattâdāyin 不與取, 偸盜,

adaya

adaṇḍena 刑罰, 黜罰

adbhir ekâ 一水

adbhuta-dharma-paryāya 未曾有經

adbhuta-prāpta 得未曾有

adbhutam 奇哉, 希法, 未曾有

adbhutaprāpta 疑怪

adbhūta 希有

adbhūta-dharma 未曾有法

adeha 非身

adeśa-apradeśa 無方無處

adeśanā 非說

adeśanā -avatāra 非說

adeśita-śikṣā 不學

adha-mūrdha

adhara-bhūmi 下地

adhara-bhūmika , 下地

adhara-bhūmikāni kliṣṭāni 下地染汚心

adhara-dhyāna 下地

adhara-dhātuka 下地, 下界

adhara-dhātukānāṃ trayāṇāṃ 下三

adhara-kramāt 逆次

adhara-puruṣa 下士

adhara-svābhūmi 下地

adhara-tala

adhareṇa manasā 下心

adharma-caryā 非法行

adharma-cārin 非法行

adharma-pakṣa 惡黨

adharma-vādin 非法言

adharmeṇa 不如法, 以非法

adharmya 無法

adharo dhātuḥ 下界

adharodhātuḥ

adharābhūmiḥ 下地

adharāni trīṇi kliṣṭāni 下地染汚心

adhaḥ prayāti 墮惡

adhaḥ-kāya 下身分, 身下

adhaḥsamādhi

adheṣiṣū 勸諫

adhi-gam

adhi-iṣ 勸請

adhi-muc 信解, 起勝解

adhi-sthā 加被

adhi-vas 忍受,

adhi-ṣthā 加持

adhi-ṣṭhā (√sthā) 守護, 護持

adhi-ṣṭhā (√sthā). , , 變成

adhi-√bhāṣ

adhi-√gam 能證, 遇得, 遇得

adhi-√kṛ 修持

adhi-√muc 得脫, 深信解, 諦受, 起勝解

adhi-√vas 忍受, 能忍受

adhicetas 定心

adhicitta 增上心, 增上意

adhicitta-vihāra 增上心住

adhicitta-śikṣa 增上定學

adhicittam 增上心

adhicittaṃ 定學

adhicittaṃ śikṣā 增上心學

adhidaivata 本尊

adhigacchati 能證, 遇得

adhigama , 了達, 修得, 修行, , , 得果, 得行, , 成就, 成正覺, 成道, 所修, 所得, 所證, 智慧, 曉了, , 知見, 能觸, 能趣證, , , , , 證得, 證法, 趣證, ,

adhigama-dharma 所證法,

adhigama-yukta 具證

adhigamatas

adhigamavābodha 證智

adhigamya 所應證, 證知

adhigamyate ,

adhigamyatva

adhigamârtha 證義

adhigamôpeta 具證

adhika-gaṇanā 長數

adhikam 增益

adhikam...prabhutvam 勝自在

adhikaraṇa-śamatha 滅法, 滅諍

adhikaraṇa-śamathair dharmaiḥ 滅諍法

adhikaraṇaṃ samādhāya 共諍

adhikatara 勝增上, , 最勝,

adhikaṃ kṛtvā 爲長

adhikârtha 同事

adhikābhavati

adhikān prakṣipya 更增

adhikānprakṣipya

adhikāra-samāropa 增益

adhikāratā

adhikṛtyâha 所表

adhikṛtyôktam

adhilaya

adhilayaṃ

adhimathyamāna

adhimoca 信解

adhimoktavya

adhimoktu-kāma 欲證

adhimoktṛ

adhimokṣa , , 信樂, 信行, 信解, 勝解, 意樂, 所信, 橫計, ,

adhimokṣyati 信解

adhimucya

adhimucyamāna 信解, 勝解, , 生信解

adhimucyanā , 信解

adhimucyate 信解, 明信, 起勝解

adhimukha

adhimuktatva 勝解

adhimuktavat 有信解

adhimukti 意解

adhimukti- 大信力

adhimukti-avasthā 願樂位

adhimukti-bala 解脫力

adhimukti-bhāvanā

adhimukti-caryā 信行, 勝解行, 盡信之行, 解行

adhimukti-caryā-bhūmi 加行位, 勝解行地, 解行地

adhimukti-caryā-vihāra 勝解行住

adhimukti-cārin 勝解行

adhimukti-mārga 解脫道

adhimukti-samutthāpitaṃ tad-upamaṃ bījam 勝解所起相似種子

adhimukti-vaśitā 勝解自在

adhimukti-vaṃśa 解脫性

adhimukti-vihīna 劣解

adhimuktikatā 勝解,

adhimuktitva 樂喜

adhimuktitā 勝解,

adhimukty-avasthā 勝解行位

adhimuktīya ye sthitāḥ 履懷

adhimāna 增上慢, , 慢恣, 憍慢, 我勝慢, 我慢, 過慢

adhimāna- 甚慢恣

adhimāna-prāpta 增上慢

adhimāna-saṃjñā 憍慢心

adhimānika 增上慢, 增上慢者, 憍慢恣, 深重, 甚慢, 自大

adhimānin 增上慢人, , 憍慢, 自大, 自高心

adhimātra-kṣānti 上忍, 大忍

adhimātra-lolupa 貪著

adhimātra-madhya 上中, 上中品

adhimātra-madhya-ṃrdu 上中下

adhimātra-manâpatva 極悅意

adhimātra-medhasa 上聰敏

adhimātra-mṛdu 上下

adhimātra-paripāka 上品成熟

adhimātram 增上

adhimātratama

adhimātratva 上者, 成上品

adhimātratā , 增上, 過量

adhimātratā paryavasthānasya 上品纏

adhimātraḥ---paripākaḥ 上品成熟

adhimātrâdhimātra 上上, 上上品, 最上上品

adhimātrāvasthā 上位

adhinatva 障礙

adhinātra-pāka 上品成熟

adhipa-ja 增上, 增上所生

adhipateyatā

adhipateyā 爲主

adhipateḥ phalam 增上果

adhipati-bhūta 爲增上, 爲增上緣

adhipati-phala 增上, 增上果

adhipati-pratyaya 增上緣, 增上緣依

adhipatipratyaya 所緣緣

adhipatitva 增上, 增上力

adhipatitā 增上力

adhipatiṃ kṛtvā 增上力故

adhiprajña-vihāra 增上慧住

adhiprajñaṃ 慧學

adhiprajñaṃ śikṣā 增上慧學

adhiprajñā 增上慧, , 般若

adhiprajñā-śikṣā 學慧

adhipācanā 成熟

adhisthita

adhisthāna

adhisthāyaka 所依

adhitiṣṭhanti 加被

adhitiṣṭhet

adhivacana-patha 增語路

adhivacanâhvaya 依言, 增語

adhivimokṣa 勝解

adhivāsaka

adhivāsanatā 執著, 容受, 所依止

adhivāsanā , 安受, 安忍, , 忍受, 障礙,

adhivāsaya

adhivāsayat 忍受

adhivāsayati , 受所請, 受請, 堪忍, , 忍受, 染著, 聽許, , 能忍受, , , 許受,

adhivāsā

adhiśīla 增上戒, 增上戒學, 增戒學, 淸淨戒

adhiśīla-vihāra 增上戒住

adhiśīla-śikṣā 學戒

adhiśīlam 戒學

adhiśīlaṃ śikṣā 增上戒學

adhiṣṭhana 力住持

adhiṣṭhihitavya 應念, 應畜

adhiṣṭhitatva 受持, 所建立, 護念

adhiṣṭhita~ 存立, 建護

adhiṣṭhāna-bhāva 爲依處

adhiṣṭhāna-bhūta 實依處

adhiṣṭhāna-bāla 加持力

adhiṣṭhāna-samanvāgama 住持

adhiṣṭhāna-vaśa 依止

adhiṣṭhānatas 由依,

adhiṣṭhānaṃ kṛtvā 爲依止

adhiṣṭhātavya 所建立

adhiṣṭhāya , 依緣, 由願,

adho √gam

adho-bhūmika , 下地

adho-bhūmikomārgaḥ 下地

adho-gāminī 下水

adho-mūrdha

adho-vṛtti 下生, 下轉

adhomukhī-bhavat 向下

adhumātra-raudra 上品暴惡

adhva-mārga 所至, 行路, 行道

adhva-saṃgṛhītatva 世所攝

adhva-traya 三世

adhva-vinirmukta 解脫法, 非世

adhva-viprayukta 非世

adhvika

adhvāna 道行, 道路

adhvāna-gamana 行路, 道行

adhvāna-mārga 所至, 行路, 行道, 道行, 道路

adhvāna-mārgaṃ pratipadyate 道行

adhvānam 現世

adhy-ava-√lamb 遍覆, 遍覆

adhy-ud-√gam 上昇

adhy-upêkṣ

adhy-upêkṣ (√īkṣ). 放捨

adhy-ā-car 現行

adhy-ā-√car

adhy-ā-√hṛ 牽出

adhy-ā-√lamb 依附, 普觀, 緣慮

adhy-ā-√pad

adhy-ā-√vah

adhy-ā-√vas 令安, , 在居, 復安, 處居

adhyakṣam

adhyardhe māsi 一月半

adhyavalambate 遍覆

adhyavasāna-gata 執著

adhyavasānam āpannaḥ 貪求

adhyavasānatā

adhyavasāyam āpannaḥ 堅執

adhyeṣaka 勸請, 啓勸

adhyeṣami 啓勸

adhyeṣante 啓勸

adhyeṣati......saṃprakāśanatāyai 付授

adhyeṣayati 勸請, 發問, , 請問, 請說

adhyeṣaṇa-yācana 勸請

adhyeṣaṇā 勸請,

adhyeṣaṇāṃ kṛtvā 請言

adhyeṣita 受請, 歸請

adhyeṣitavya

adhyeṣiṣu 啓勸

adhyeṣiṣū 啓諫

adhyeṣya

adhyeṣṭa ,

adhyomardati

adhyucyamāna

adhyupekṣat 棄捨

adhyupekṣate 棄捨

adhyupekṣaṇa

adhyupekṣaṇā , 棄捨, 行捨

adhyupekṣitum 棄捨

adhyupekṣya , 棄捨, 能捨

adhyupekṣā 捨心, 捨離, 棄捨

adhyuṣita-praśasta-stavita 遊戲處

adhyācarati 現行

adhyācaraṇa 修行

adhyācirṇa

adhyācāra 不現, 修行, , 犯事

adhyācāra-dharma 現行法

adhyācāratā 現行

adhyāhāraka

adhyākrānta 有大勢力, 越背

adhyālamba

adhyālambana 增上所緣, , 思念, 所緣, 欲得, , 爲所緣, 現觀, , 緣慮, 能求,

adhyālambanatā 攀緣, , 趣求

adhyālambheya 擧持

adhyālambitavya 應求,

adhyālambitva 擧持

adhyāpadyamāna 多行

adhyāpanna 毀犯, 違犯

adhyāpatti 所犯, , 犯戒人, 犯重, , ,

adhyāropayati ,

adhyārāma 僧伽藍, 僧房,

adhyātma 內心

adhyātma-bahirdhā 內外

adhyātma-bahirdhā-śūnyatā 內外空

adhyātma-bala 自力

adhyātma-bāhya 內外

adhyātma-citta 內心

adhyātma-pratyaya 內緣

adhyātma-rata 內證

adhyātma-rūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati mahadgatāni 內有色想觀外色多

adhyātma-saṃprasāda 內等淨

adhyātma-saṃstha 內住

adhyātma-śūnyatā 內空

adhyātmaka

adhyātmam , 於內

adhyātmam anupaśyan 內觀

adhyātmam arūpa-saṃjñī bahirdhā rūpāṇi paśyaty-ayaṃ dvitīyo vimokṣaḥ 內無色想觀外色解脫

adhyātmam upâdāya 依內

adhyātmam-arūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati mahadgatāni 內無色想觀外色多

adhyātmam-arūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati parīttāni 內無色想觀外色少

adhyātman 內身

adhyātmaṃ cetaḥ-śamathaḥ 內心寂靜

adhyātuma 內明

adhyāvahati

adhyāvasati 受用

adhyāvāsa 住處

adhyāvāsa-gata 白衣舍

adhyāśaya 一心, , 信心, 信樂, 勝意樂, 善意, 增上, 增上心, 增上意樂, , 心念, 心所念, , 志意, 志樂, , 意樂, 故意, 樂欲, 欲樂, 正信, 正心, 深心, 深極, 發心, 直心, 至心, 至誠, , 誠心,

adhyāśaya-lakṣaṇa 相行

adhyāśaya-prāyoga 意樂加行

adhyāśaya-śuddha 淨勝意樂

adhyāśaya-śuddhi 淨勝意樂, 淨心

adhyāśaya-śuddhi-bhūmi 淨心地

adhyāśayena 至心

adhî (√i).

adhîṣ (√iṣ)

adhîṣ (√iṣ). 請問

adhîṣ(√iṣ) 白言

adhāraṇatā 不持

adhāropita 增益

adhārā 無持

adhātu 非界

adhīrga-kāla 未久

adhūna 今時

adi

adina-manas 怯劣

adinna 不受

adinnam ādiyamānaḥ 不與取

adinnâdāna 不與取

adinnâdāna-veramaṇī 不偸盜

aditas

adivya-dṛś 無眼見者

adorned by jewels 寶飾

adoṣa 有何失, 無失, 無有失, 無有過, 無此過

adruta 不速

adrākṣit...dūrataḥ 遙見

adrākṣīt 曾見

aduḥkha-asuhkha-vedanīya 不苦不樂受業

aduḥkha-sukha vedanā 不苦不樂受

aduḥkhâsukha 不苦不樂, 不苦不樂, 倶非, 無苦樂

aduḥkhâsukha-vedanīyaṃ karma 順不苦不樂受業

aduḥkhâsukhita 不苦不樂

advaidhī-kāra 無差別

advaidhī-kāratva 不可分別, 無分別

advaita 不二

advaya 二無

advaya-dharma 不二法

advaya-dharma-paryāya 不二法門

advaya-dharmatā 無二法

advaya-lakṣaṇa 無二, 無二相

advaya-mukha 不二門

advaya-samudācāra 不二現行

advayatva 無二

advayatva-buddha-vihāra-parama-pāramī-prāpta 得佛無二住勝彼岸

advayatā 不二法

advayârtha 無二

adveṣa 無嗔

adveṣakuśalamūla 無瞋善根

adya-d-agreṇa 今已去, 從今日後

adya-kāla 現在世

adyate 所食

adyavasita

adyâgreṇa 從今, 從今已去, 從今日

adāha 不燒

adān me dānam 報恩施

adīna-manas 心無怯劣

adīnatva 無法

adīrgha-kālika 短時

adīrgha-kālikaḥ parigrahaḥ 短時攝受

adūṣaṇatā 不汚

adṛśyair ātma-bhāvaiḥ 隱形

adṛśyamāna 無有

adṛṣṭa-pūrva 奇特, 本所不見

adṛṣṭvā 不見

agada-bhaiṣajya 阿伽陀藥

agaha

agama 阿伽摩

agamaka 不知, 非知

agamanatā 不往

agamika 無去

agamya-gamana 行不應行, 行非行

agantukatva

agaru-gandha 沈香

agate 未至

agatikā gatiḥ 行無行

agaurava 不孝, 不敬, 不生恭敬, 不生敬重, 憎嫉

agauravatā 不敬

agaveṣaṇa 不見

agaveṣin 無求

agha-hantṛ 滅罪

agha-niṣṭha 色究竟處

aghana 阿伽曇, 阿迦囊

aghanam 阿迦囊

aghaṭṭitebhyas tūryebhyaḥ 天鼓

agilāna 不病, 除病

agitika 不去

aglāna 不病, 無病, 無癡, 除病

agna 阿迦色

agni-bhayaṃ 火災

agni-dagdha 火葬

agni-devatā 火天

agni-dhātu-samādhi 火界定

agni-dāha-kṛta 火所燒

agni-jvālôpama 如火焰

agni-kalpiya 火淨

agni-mathana 鑽火

agni-paricāraka 事火

agni-praveṣa 赴火

agni-skandha 大火, 火災, 火聚

agni-vibhāga 最勝

agni-vṛtta 然火, 轉火

agni-śaraṇa 火壇

agnihotra 祀火

agninā---udakena 水火

agnir utthitaḥ 被燒

agny-ambu-vāyu 火水風

agny-arthin 鑽火

agny-ādi 火等

agocarī-√bhū 毀壞

agotra 無姓, 無種姓, 無種性, 非性, 非種

agotra-stha 住無種姓

agotra-sthāna 住無種姓

agotraka 無性, 無種

agotrakaḥ 決定種性

agra 增上法

agra-bhūta 爲尊

agra-bodhi 佛道, 大尊道, 大菩提, 妙菩提, 尊正道, 尊覺, 尊道, 最正覺, 無上尊道, 無上道

agra-dharma 世間第一法, 世第一, 世第一位, 世第一法, 大尊法, 大經法, 實智, 尊法訓, 無上道教, 第一, 第一位, 第一法, 第一義, 經典

agra-dharma-anantaram 世第一法無間

agra-dharma-kathikānām 都講

agra-dṛṣṭi , 執爲最勝

agra-grāha 執爲最勝

agra-mati 勝意

agra-phalamarhatvam 阿羅漢果

agra-prajñapti 最上施設

agra-prajñā , 智慧爲上

agra-prāpta 最爲第一

agra-puṃgava 聖人

agra-samaya 勝三昧

agra-sattva

agra-sattva-vara 人中尊

agra-saṃsthita 最勝

agra-yāna-saṃbhāṣā 大乘說

agra-yānika 最勝乘

agra-śreṣṭha 最第一, 第一

agra-śrāvaka 尊弟子

agra-śuddhi 淨勝

agrabodhi 上尊佛道, 上尊道, 佛尊道, 道尊

agradharma 道尊

agrahaṇa 不可取, 不可知, 不執, 不明, 未至, 無所取, 無攝

agram

agratara 精妙

agrataḥ 現前

agrataḥ sthāpayitvā 爲首

agrathita 不縛

agratva , 最勝, 最爲勝, 第一

agratā , 最勝, 第一, 第一

agratāyām upanayanti 進趣

agrya dharmakathikānām 尊法講

agrya-bhūta 爲最第一

agryatva 最勝

agryāśaya 最上意樂

agrāha 邪因, 邪執

agrāhaṇa 不攝

agurava 無信

aguru-kurvat 不供養

agurutā 不重

agāgatādhvan 來世

agāra , 舍宅

agāram adhyāvasitum 在家

agārasyânagārikāṃ 出家

agārika 在家

agṛhīta 不可得

ahaha 嘔侯侯, 阿呵呵

aham iti 計我

aham iti mamêti ca vikalpaḥ 我所分別

aham iti vikalpaḥ 我分別

ahany ahani 日日

ahar-niśam 晝夜

ahaṃ-kāra* 吾我

ahaṃ-mānin 我慢

ahaṃ... ih'āgataḥ 遇會

ahaṃkāra-mamakāra 我見

ahaṃkāra-mamakāra-parityāga 斷我見

ahaṃkāra-manaskāratā 我執

ahaṃkāra-vastu 我事

ahetu-phala 非因果

ahetu-pratyaya 非因緣

ahetu-pratyaya* 無因緣

ahetu-sad-bhāva 無因

ahetu-samutpanna 無因生

ahetu-viṣama-hetu 無因惡因

ahetu-viṣama-hetu-vādin 無因惡因種種諍論

ahetu-vādin 無因果

ahetu-vṛtti 無因緣

ahetuka-kāraṇa-vāda 無因

ahetukatva 無因, 無因果

ahetukatā 無因

ahetutas 無因

aheya 不可斷, 不斷, 無斷, 非所斷, 非滅

aheṭha 不惱

ahitatva 無利益

aho bata 奇哉, 奇哉奇哉

aho hi 大哉

aho kaṣṭam 嗚呼

aho vata 快哉, 豈不快哉

ahoaho 希法

ahoḍima 醜陋

ahrasvī-karaṇa 不令乏短

ahrīyamāna 無慚

ahvaya

ahāni 不退

ahārya-dharman 不壞法

ahīnatva 無減

ahīnatā 不減, 無減

ahīnânadhika 不增不減

ahīnêndriya 無減

ahū 阿呼

ahūṃ 阿吽

aihajanmika 現在生

aihika-sukha 現世樂

aihipaśyika 來觀

aikadeśya 一分

aikadhyam , , 爲一, , 略有二種, 略說

aikadhyam abhisaṃkṣiptaḥ 聚集

aikadhyam abhisaṃkṣipya 總合爲一

aikadhyamabhisaṃkṣipya

aikadhyatā

aikāntikatā 一向

airyā-cāri 威儀

airyā-patha 威儀

airyācāryā saṃpannā 具足威儀

airyāpathika 威儀, 威儀路

airyāpathikâdīni cittāni 威儀等心

aitadīśvarya 大富樂

aiśvarya-adhipati 自在增上

aiśvarya-bala 自在力

aiśvarya-gata 得自在

aiśvarya-saṃpanna 自在具足

aiśvarya-saṃpat 自在具足

aiśvaryam uttaram 自在樂

aiśvaryaṃ vaśe vartayanti 富貴自在

aiṇeya-jaṅgha 瑿泥耶踹, 鹿王

aiṇeyajaṅgha 伊泥延腨相

aiṣyat

aja-padaka-daṇḍa 鑷子

aja-rathaka 羊車

ajala 非水

ajalpitavya 不應說

ajanita 無生

ajanman 不生, 不起, 無受生, 無生, 無起

ajanmatva 不起, 無生

ajanmatā 不生, 無起

ajeyatva 不可勝

ajihvaka

ajitaṃjaya 阿誓單闍那

ajyate

ajña 無知

ajñaptiṃ √da 役使

ajñāna 無智, 無知

ajñāna-mithyâbhiniveśa 無智邪執

ajñāna-timira 無明覆

ajñānaka 巧便

ajñānakarmatṛṣṇā 無明業愛

ajñāna~ 淳愚

ajñānena 不知故

ajñānâvaraṇa 無知障, 無知障

ajñāpaka 非知, 非證

ajñāta-caryā 密行

ajñātika 非親里

ajñātṛ 不知者

ajāna 不知

ajānaka 不生, 不知, 巧便, 無生, 無知

ajānakā dharma 無所生法

ajānamāna 無知

ajānanti 不知

ajānāna 不知

ajāta-pakṣa 翅未成就, 翅羽未成

ajāta-pūrva 本不生

ajāta-samatā 不生平等性

ajātaka 不生, 無生, 無起

ajātatva 不生, 無生

ajāti 不生, 無生

ajātika 不生, 無生

ajāty-anutpatti 不生不滅

ajīvata 無壽命

ajīvika 邪命

ajīvikā 不活

ajīvikā-bhaya 不活恐怖, 不活畏

ajīvita 阿視婆多

akalaha 無諍

akallola

akalmāṣa-śīla 不汚戒, 淸淨戒

akalpana 無分別

akalpana-jñāna 正智

akalpanā 無分別, 無有分別

akalpanā-jñāna 無分別智

akalpanā-jñāna-bala 無分別智力

akalpika 不淨, 不淨物, 不淸淨, 無分別, 非儀, 非法

akalpikair upakaraṇaiḥ 不淨物

akalpiya 不淨

akalpiya-kāra 無淨人

akaluṣa 無垢染

akaluṣī-karaṇa 不濁

akalyāṇa-mitratā 惡友

akampa 無動

akampanatā 不動, 不能動

akampeyyā 不動

akampiya 不傾動, 不動, 不動轉, 不能動

akampya-citta 心不動

akaniṣṭha-bhavana 色究竟處

akaniṣṭhānāṃ sthānam 色究竟處, 阿迦尼師吒

akaniṣṭhāḥ 色頂

akaraṇa-saṃvara 無毀犯

akaraṇatā 不作

akaraṇīyâvasthā 無功用位

akarmanyatā 麤身

akarmaṇya 無所堪能

akarmaṇyatā 無堪任性

akartṛka 無作者

akaruṇā 無悲

akathya 與語

akaukṛtya 不悔, 無哀愍

akauśalya 非巧

akaṃpanatā 傾動

akeśaka 無髮

akhara 不強

akhaṇḍa-cārin 無缺

akhaṇḍanatā 不破

akhaṇḍanā 不缺

akheda 不厭, 不退, 不退轉, 無倦, 無厭倦, 無有厭倦, 無有退轉

akheda-vipakṣa 無厭倦所對治

akhedatā 不厭

akhedaṃ vātsalyam 無倦憐愍

akhedita 厭倦

akheditā 無有厭倦

akhilatas

akhinna 不退, 厭倦, 無厭倦

akhinnaḥ-bhavati 無有厭倦

akhyānatā 不見

akilāsika 不懈怠

akilāsikatva 不懈怠

akilāsin 不懈怠, 懈廢

akilāsitva 不退

akisara 無梗澀

akiñcanāyatana 無所有處定

akiṃcana 無所有, 無煩惱, 非煩惱

akiṃcanyâyatana-samāpatti 無所有處定

akiṃcid 都無, 都無所有

akliṣṭa-avyākṛta 無覆無記

akliṣṭa-cetas 不染心

akliṣṭa-manas 心不染

akliṣṭam ajñānam 不染無知

akliṣṭaḥ dharmāḥ 不染法

akliṣṭâjñāna 不染愚, 不染汚無明, 不染汚無知

akliṣṭâvyākṛta 淨無記, 無覆無記

akliṣṭâvyākṛtodharmaḥ 無覆無記

aklānta 懈倦, 懈廢

aklānta-kāya 病倦

akopya 不動, 不可壞, 不壞, 不壞法

akopya-citta-vimukti 不動解脫

akopya-dharman 不動, 不動法, 不壞法

akopya-dharmatāṃgataḥ 不動

akopya-vīrya 無動精進

akopya・dharma (arhan) 不動法

akriyā 不作, 不作惡, 無事, 非作

akriyāanabhisaṃskṛta 無作

akupyanatā 無分別

akurvan 遠離

akurvat 不作, 不生, 非作

akurvāṇa 不作

akuthita 不壞

akuśala 不善法, 善等

akuśala-citta 不善心

akuśala-dharma 不善法, 不善法

akuśala-dharma-tathatā 不善法眞如

akuśala-dṛṣṭi 惡見, 邪見

akuśala-karma 不善業, 惡業

akuśala-karman 罪業

akuśala-karmâbhisaṃskāra 作不善法

akuśala-mahā-bhūmika-dharma 大不善地法

akuśala-mūla 不善根, 巧便, 惡根

akuśala-mūla-traya 三不善根

akuśala-nivṛtâvyākṛta 不善有覆

akuśalam...karma 不善

akuśalamūla 深重

akuśalasya karmaṇaḥ 惡業果

akuśalasya nāmadheyam 不善名

akuśalatva 非善

akuśalaṃkarma 惡業

akuśalaṃkaukṛtyam 不善

akuśalebhyaḥ karma-pathebhyaḥ 不善業道

akuśalmūlavat 深重

akuśalā dharmāḥ 不善法

akuśalānāṃ karma-pathānām 不善業道

akuśalāt sthānāt 不善處

akuśalāḥ karma-pathāḥ 惡業道

akuṭilatā 不邪

akāla-bhojana 非時食, 食非時食

akāla-cyuti 非時死

akāla-maraṇa 橫死

akāla-mṛtyu 非時死

akālekhādanīyaṃkhādet 非時食

akāma-kāra 不得自在

akāma-kāritva 不自在

akāmaka

akāmika 不欲

akānta-rūpatva 醜陋

akāra-ādyanutpādaḥ 阿字本不生

akāraka 無作, 無作者

akārakatva 無作者

akāraṇa-ja 無因生

akāraṇa-prāpti 不成因

akāruṇya 心無悲愍

akārya-kāraṇa-bhāva 非因果

akāryaka 無果

akāryatva 非果

akāśânantya-yatanaṃ 無邊空處天

akāśâsaṃskṛta 虛空無爲

akāṅkṣamāṇa

akśobhyaḥ 不動如來

akūṭa-rāśitva 無積

akṛcchra-lābhitā 得無艱難

akṛcchratva 無難

akṛpatā 無悲

akṛpaṇa 非貧

akṛta 未修

akṛta-jña 不知恩

akṛta-puṇya 無福, 無福德

akṛta-yogya 未精硏究

akṛtaka 不作, 無作, 非作, 非所作

akṛtatva 非所作

akṛtrima-dharmatā 非作法

akṛtsna-vṛtti 不具有

akṛtvā 不作

akṛtā-bharaṇa 未作莊嚴具

akṛtāvaraṇa 無有障礙

akṛṣṇa 非黑

akṣara-pada 字句, 文句, 文字句

akṣara-patita 墮文字

akṣara-samatā 字等

akṣara-varjita 離文字

akṣarâpagata 離字, 離文字

akṣataḥ 長時

akṣaya 無有盡, 無盡

akṣaya-dharma 無盡法

akṣaya-kośa 無盡功德藏

akṣaya-pratibhāna 辯才無盡

akṣayâkara 不可盡, 無盡藏

akṣaṇa 八惡處

akṣaṇa-prāpta 無暇

akṣaṇika 非刹那

akṣaṇôpapaṭṭayaḥ 諸難之趣

akṣema 不安, 不安隱

akṣematva 不安隱, 不安隱性

akṣeya 無盡

akṣi-stha 眼中

akṣi-tārakā 眼睛

akṣi-vikāra 瞬眼

akṣiṃ nipātayati 瞬眼

akṣiṇī baddhvā 覆面

akṣobhaṇatā 不動

akṣobhita 不動

akṣobhya 阿芻婆

akṣobhya-buddha 不動如來

akṣobhya-rāja 阿芻婆

akṣoḍa 胡桃

akṣoḍaka 胡桃

akṣubhita-citta 定心

akṣy-abhijñā 天眼通, 眼通

akṣīṇâyus 未盡壽量

alabdha-ātmaka 身相

alabdha-śarīra 無相

alabdhâtmaka 無性

alabha 無貪

alabhya 不可得

alajjana 無恥

alajjin 無羞恥

alajjā 無恥, 無有羞恥

alakāvatī 有財

alakṣatva 無形相, 無相

alakṣaṇa-dharma 無相之法

alakṣaṇa-dharma-parâyaṇa 趣無相法

alakṣaṇa-samatā 無相平等性

alakṣaṇa-śūnyatā 無相空

alakṣaṇabuddha 無相佛

alakṣaṇaka 無相好, 無相

alakṣaṇatā 無相

alam asya 槃結

alam-kāra

alasa 嬾墮, 懶惰

alaya 無没

alaṃ prasaṅgena 且止傍論

alaṃ vistareṇa 且止廣諍

alaṃ-karat 莊嚴

alaṃ-karatā 莊嚴

alaṃ-kāratā 莊嚴

alaṃkāra-bhūta 如瓔珞, 莊嚴

alaṃkāra-vidhi-kṛta 作莊嚴具

alaṃkāra-vyūha 莊嚴

alaṃkāra-śubha 淨莊嚴, 長莊嚴

alaṃkāra-śubha-vyūha 長莊嚴

alaṃkāraka 莊嚴

alaṃkāravat 如瓔珞

alaṃkārôpavicāra 莊嚴具

alipta 無染, 無染著

aliṅgavat 無形

allīyati

alobha-dveṣa-moha 三善根

alobha-kuśala-mūla 無貪善根

alobhya 不歡喜, 無貪, 非想

alobhâdi 無貪等

alobhâdveṣa 無貪無瞋

alokôttaratva 世間

alpa-bahu 少多

alpa-bhāṣatā 少語言

alpa-bhāṣya 濡遲

alpa-kuśala-mūla , 德薄, 本德

alpa-kṛcchreṇa 少用功力, 無有艱苦, 爲少用功, 速疾

alpa-kṛtya 少事, 少所作, 少業, 淺行

alpa-kṛtyatā 少業

alpa-mahat 大小

alpa-mahā 大小

alpa-mātraka , 少分

alpa-mūlya 易得

alpa-phala 少果, 果子

alpa-sthāma 怯弱

alpa-sthāmatā 無威德

alpa-viloka 無憒鬧

alpa-śabda 小聲, 少語言

alpa-śruta 少聞

alpa-śrutatva 少聞

alpam āyuḥ 短壽

alpeśākhya 薄小宗葉

alpântara 少分

alpârtha 少事, 少事

alpârthatā 少事, 少事

alpâyuṣa 短命

alpâyuṣka 短命

alpâyuṣkatā 短命

alpêccha 寡欲, 少貪, 少欲

alpêcchatā 少欲, 少欲知足

alpêcchatā-saṃtuṣṭi 知足少欲

alpêcchu 少欲

alpêcchuḥ saṃtuṣṭah 少欲知足

alpêcchuḥ saṃtuṣṭaḥ 少欲知足

alpêcchā 少欲

alpêcchā-saṃtuṣṭi 少欲知足

alpêsâkhya

alpêśâkhya 少福, 薄福

alpôtsuka 安住, 無勞, 無所憂, 默然

alpôtsukas tiṣṭhati 默然而住

alpābādha 少病, 無疾病

alpābādhatā 少病

aluḍita 不濁

alābha 無利

alābhin 不得, 未得

alāpya 無言

alāta-cakra 旋火輪, 火聚

alātacakra 火輪

alīna 不懈怠, 不沒, 不退弱, 勇猛, 無下劣, 無劣, 無染

alīna-citta 心無怯劣

alīnatva 無所怯懼, 無所畏

amadya-pāna 不飮酒者

amahad-gata , 非大

amahadgatāni cittāni 小心

amahiṣṭha 不受

amaitrī 無慈

amala-dharma-cakṣus 離垢眼

amala-dhātu 無垢性

amala-rūpa 無漏色

amala-vijñāna 如來識, 庵摩羅識, 淨識, 無垢識, 無漏識, 第九識, 阿末羅識

amalavijñāna 淸淨識, 菴摩羅識, 阿摩羅識

amalo mārgaḥ 淨道

amalā 菴摩勒

amalāvimala 不垢不淨

amana-āpa ,

amanana 無念, 無思慮

amananatā 無念

amanasi kurvataḥ 不思惟

amanasikaraṇa 不起正思惟

amanasikāra 不作意, 不念, 不計, , 無念, 無思惟, 異意

amanaskāra

amanaāpa 不可意,

amandībhāva 不羸劣

amanuṣa 非人

amanuṣya-kṛtya 人吉遮

amanuṣyī 非人女

amanyamānatā 無所執

amanyanā 無可取, 無慢

amanâpa 不可意, 不愛, 切心, 意不悅, , 違意, , 非愛

amanâpika 不順意

amara-bhavana 帝釋宮

amara-pura-bhavana 天宮

amara-saṃgha 諸天

amara-vitarka 不死覺

amaraṇa-vitarka 不死覺

amarāḥ 天衆

amarṣa-kṛta 不耐

amarṣayat 不忍

amatsarin 矜惜

amatsaritva 不嫉, 無慳

amaṇgala 不吉祥

ambu-candra 水中月

ambu-candraka 水月

ambu-hrada 池水

amegha 無雲

ameya-ga 無量

amita-prabha 無量光, 無量光明, 無量光明土

amithyatva 不虛

amiśratva 不相雜, 非合

amlikā 菴弭羅

amogha 無有罪益

amogha-darśin 見義

amoghatā 不空, 不空過

amoha 無癡

amoha-kuśala-mūla 無癡善根

amokṣa-bhāgīya-kuśala-mūla 無解脫分善根

amokṣa-kāraṇa 不至解脫

ampalabhya 不可得

amuktasya śaikṣasya 未解脫

amusita

amuṣita 不妄

amānayati 輕毀

amānâpika 不可意

amāpya 不可比, 不可量

amārga 道外

amārtayā 非量

amātra-jña 不知足者

amāyā 無誑, 非幻

amāyāvin 無幻, 無誑

amūlaka 無根謗

amūlakâbhyākhyāna 無根謗

amūrtivat 無質礙

amūḍha-vinaya 不癡毘尼

amṛta-dhātu 甘露界

amṛta-dhātu-dvāra 甘露門

amṛta-dvāra 甘露門

amṛta-pada 不死處

amṛta-rasa 甘露味

amṛta-rāja 甘露王

amṛtakuṇḍalin 甘露軍荼利明王

amṛtakuṇḍalī 闇密里帝軍荼利

amṛtasya dundubhi 甘露法鼓

amṛtaṃ padam 涅槃

amṛṣa 非虛

anabhibhava-nīyatva 不能伏

anabhibhū 無能及者

anabhidhyâdi 無貪等

anabhidhyâvyāpāda 無貪無瞋

anabhidhyâvyāpāda-samyagdṛṣṭi 無貪等

anabhidhyā 無貪

anabhidroha 不相謀略

anabhidrohin 不行欺誑

anabhijñatā 不知, 不能知

anabhijñā 非明

anabhijñāya 未達

anabhilapya 不可說

anabhilāpa 無說

anabhilāpya 不可宣說, 不可得說, 不可言, 不可計, 不可說, 不說言語, 出離言語道, 四不可說, 無言, 無言說, 無說, 語默, 離言

anabhilāpya-kośa 不可說藏

anabhilāpyânabhilāpya 不可說不可說

anabhinirvṛttatva 無生

anabhinirvṛtti 不涅槃, 不可轉, 不起,

anabhiniveśa 不取著, 不執著, 不妄執著, 無執著, 無所著

anabhiniveśanatā 無執著, 離著

anabhiniviṣṭa 無所著

anabhiprasanna 不信者, 未信者

anabhipretatva 厭惡, 非愛

anabhirata 不樂

anabhirati 不喜, 不染, 不樂著, 厭離

anabhirāddhya 不順

anabhisaṃbodha 不證

anabhisaṃbuddha 未成佛

anabhisaṃskāra 不作, 不作加行, 不作意, 不作行, 不由功用, 任運, 無作, 無功用, 無加行, 無所行, 無爲, 無行, 無造, 非行

anabhisaṃskāra-parinirvāyin 無行, 無行般

anabhisaṃskāra-parinirvāṇayin 無行般涅槃

anabhisaṃskāra-vāhitā 任運轉

anabhisaṃskṛta 食生

anabhisaṃskṛtatva 無爲

anabhrakāḥ 無陰行天, 無雲天

anabhyasta 不習

anabhyasūyat 和顏

anabhyupagama 不決定

anabhyupagamatva 不可得

anabhyāgama 不受, 不得, 不得

anabodha 悟解

anadhigate’dhigata-saṃjñī 未證謂證

anadhikatva 無增

anadhimucyamāna 不能信解, 無信解

anadhimukti 不信, 無信解, 無勝解

anadhivāsanā 不忍

anadhvan 無爲, 非三世, 非世

anadhyavasita 不習, 不著, 不貪

anadhyavasāna 不受, 無著

anadhyavasāya 不堅執

anadhyācāra 無犯

anadhyāpanna 不犯

anadhyāvācāya 莫犯

anadhīṣṭa-kalyāna-mitra 不請之友, 不請友

anagra-śūnyatā 無始空

anaikāntika 不定

anaikāntika doṣa 不定過

anaikāntika-viruddhâvyabhicārin 決定相違, 相違決定, 相違決定不定過

anaikāntikatā 非一向

anaimittika 無相

anairyāṇika 不出, 不出離

anairyāṇika āśayaḥ 不出離意樂

anairyāṇikīṃ---pratipadam 不出離行

anaiśvarya-gata 不得自在

anaiṣṭhika 非究竟

anakṣara-patita 不墮文字

anakṣaratva 無字, 離文字

analpaka , 限計

analpakam 偏黨

anandhakāra 無闇, 無闇

ananta-cakṣus 無極明目, 道目

ananta-dhātu 無邊法界

ananta-ghoṣa 響流十方

ananta-jñāna 無量智

ananta-kalpa-koṭi 萬億劫

ananta-koṭi 無邊際

ananta-madhya 無中邊, 無邊, 無量

ananta-mukha 無量門

ananta-nirdeśa 無量義

ananta-nirdeśa-pratiṣṭhāna 無量頌

ananta-prabheda 無邊, 無邊差別

ananta-tejas 大威

ananta-viṣaya 無量境界

anantaka 限計

anantakam 偏黨

anantanirdeśapratiṣṭhāna 立無量頌

anantanirdeśapratiṣṭhāna samādhi 無量義處三昧

anantara-pratyaya 次第緣

anantara-saṃbhūti 次第生

anantaram 不遠, , , 如次, 後次第, , 從此, 從此, , 次後, 次第, 無間, 爾時,

anantaraṃ saṃhitam 無間卽於爾時

anantarya 無間

anantarôkta 如是

anantarāya 無障, 無障礙

anantatayā 無邊故

anantaṃ lokam 無邊世界

anantâparyanta 不可計, 無邊, 無邊無際, 無邊際, 無量無邊

anantā matiḥ 無邊智

anantāloka 無量智光

ananugama

ananugraha 不利

ananujñāta 不許

ananupradāna 不施

ananuprayacchat 不施

ananurūpatva 不順

ananusūyā 無忍

ananutāpya 無悔

ananuśravaṇa 不生

ananya-neya 不由他悟, 非餘所引

ananya-tathatā 不變異性, 無異

ananyam 不異, 非餘

ananyathâvagamya 如實知

ananyathā 不異, 無異, 無變, 無變異, 非變異

ananyathā-bhāva 不變

ananyathāt 不異

ananyathātva 不異, 不虛, 無異

anapagama 未離

anapakarṣaṇa 不滅

anapakṛṣṭa 非靜,

anaparânta-koṭi 無邊際

anapatrapā 無愧, 無慚

anapatrāpin 無愧

anapatrāpya 無愧, 無慚, 無慚愧

anapavāda 不損, 不損減, 無損減, 無減

anapekṣa 不希, 不望

anapekṣatā 棄捨

anapekṣā 不愛樂, 無顧戀

anapoddhṛta-mūla 根未熟

anapāya-ga 不墮惡道

anargha-mūlya 無價

anargha-prāpta 無價

anargheya 無價

anartha 不饒益事, 無義無利, 無義語

anartha-jāla-vigama 滅諸惡法

anarthaugha 災患, 災橫

anarthika 不惜, 不愛, 不欲, 不求, 不爲, 不貪, 棄捨

anarthin 不求

anarthântaratva 不異, 體無別

anarthôpasaṃhita , 引無義, 有害, 能引無義

anarthôpasaṃhitā dharmāḥ 能引無義聚法

anatarā-pratyarthika 內敵

anatikrama-yoga 不得過

anatikramaṇa 不違越

anatiritta 不作殘

anatīta 不能超過

anaudārika

anavabodha 不知, 不解

anavabodhaka 不了, 不覺

anavabodhanā 不知

anavadhārin 不知, 不能知

anavadhārita 不了, 不知

anavadya-dānatā 無罪施, 無罪施

anavadya-kāritā 無罪修作

anavakāra 無解

anavakṛṣṭa 非靜

anavalokayitvā 不聽

anavalokita-mūrdhatā 無能見頂

anavalīna 不劣, 不劣心, 不怯

anavalīnatā 不沒, 不退, 無滯礙

anavamardanīya 不敗

anavamṛdya 不能礙, 難伏

anavamṛdyatā 不可屈

anavanata 不低, 不低下

anavanata-kāya 身不僂曲

anavanata-kāyatā 身不僂曲

anavanta 不僂曲

anavanāmita-vaijayanta 常立勝幡

anavara-agre 從無始

anavaropita-kuśalamūla 善根未熟

anavarâgra 從無始來, 無始世, 無際

anavarâgra-śūnyatā 無始空, 無際空

anavasaṃbodha 不解

anavasthā 無窮, 無邊際

anavasthāna 不定

anavataptasya sarasaḥ 無熱池

anavatrāpin 無愧

anavatrāpya 無愧

anavatāra 不知, 不通

anavavāda 誹謗, 非言

anavaśeṣa 無餘

anavaśeṣatas

anavaśruta 無漏, 無漏心

anavekṣatā 不貪, 無著

anavekṣā 不愛樂

anavolakita mūrdhatā 無見頂, 無見頂相

anaya 非理

anayatara-asiddha 隨一不成

anaśana 不食

anaśana-sthāna 不食

anaṅgana 無染

anaṅgaṇa 無染, 無煩惱, 非煩惱

andha-badhira 盲聾

andha-bhūta 盲冥

andha-kāra-nimitta 闇相

andha-locana 生盲

andha-puruṣa 盲人

andhabhūta 蔽闇

andhakāra---rātryāḥ 闇夜

andhakāra-tamisra 幽冥

andhakāra-tamisrā 黑闇

andhakāra-tamisrāyā rātryāḥ 陰闇夜, 陰闇夜

andhakārī-bhūta 隱沒

andhruva 無止息

andhīkṛta bālabuddhi 愚聵

andūka-mañjari 阿梨

aneka-bhikṣu-gaṇa 比丘衆

aneka-mati 種種心

aneka-mūlya 無價

aneka-paryāya 無量門

aneka-paryāyeṇa 以無量門, 方便, 無數方便, 無量方便, 種種因緣

aneka-prakalpa 多種

aneka-prakāra 無量

aneka-prakāra-bheda 無量差別

aneka-samādhi 無量三昧

aneka-vidham 種種

aneka-vividhā 種種

anekair-kalpaiḥ 無量劫

anekatvâpṛthaktva 不一不多

anekântika-hetu 不定因

anekârthatva 義非一

anekâsaṃkhyeya 無量阿僧祇

anena kāraṇena 由是因緣

anena paryāyena 以是因緣

anena paryāyeṇa 如斯比類, 如是比類, 是故, 由此道理

anena---paryāyeṇa 由此因緣

aneḍaka 淸淨

anicchantika 阿闡底, 阿闡底遮

anicchantikatā 不生信心

anicchat 不欲

anidarśana 不可見, 不見, 無形, 無礙, 無見, 非現, 非喩, 非顯

anidarśana-sapratigha 不可見有對

anidhana 無終

anidhyamāna 不燒

anigṛhīta 散亂

aniketa-cārin 無所障礙, 無相行

anikṣipta-dhura 不休息, 不捨精進, 勇猛精進, 無有休息

anikṣipta-dhuratā 定行

anilambha 不可得, 無得, 無所得, 無所有, 無相, 無礙, 無緣, 無著

anilā

animajjana ,

animitta-dvāra 無相門

animitta-lakṣaṇa 異相

animitta-samādhi 無相三摩地, 無相三昧

animittaḥ samādhiḥ 無相三摩地

animiṣa-nayana 目不暫捨

animiṣair netraiḥ 目不暫捨

animnônnata 無有高下

aninditā 不欺

anindriya 無根

anirantara 未能無間

aniravadya

anirdhāraṇa 不決定

anirdṣṭa 未說

anirgama 不出, 不去, 無出

anirjāta 不滅, 非所生

anirodha 不滅, 無滅, 非滅

anirodham anutpādam 不生亦不滅

anirodhikāanirjāta 無滅

anirodhita 無沒

anirodhānupāda 不滅不生

anirudhyamāna 不滅

anirvāpita 不滅

aniryāṇa 不出, 未出

aniryūha 無去

anitya 不定

anitya-adi 無常等

anitya-asāra-saṃjñā 堅固

anitya-duḥkha 無常苦

anitya-duḥkha-śūnyânātman 非常苦空非我

anitya-kārin 所作不定

anitya-lakṣaṇa 無常相

anitya-saṃjñā 無常, 無常想

anityato duḥkhataḥ śūnyato’nātmataś ca 非常苦空非我

anityatvam...saṃskārāṇāṃ 諸行無常

anityatânityatā 滅滅

anityatânupaśyanā 無常觀

anityatā 不定

anityatā-parīkṣā 無常觀

anityaḥ śabda 聲無常

anitye nityam iti 於無常執常

anityābatasaṃskārāḥ 諸行無常

anityāḥ sarva-saṃskārāḥ 一切行無常

anivartya 不可轉, 不轉, 不退, 不退轉

anivāraṇa 不遮

anivṛt 不退, 無退屈

anivṛta-avyākṛta 無覆無記

anivṛta-avyākṛtaṃ-cittaṃ 無覆無記心

anivṛtti 無止息

anivṛttitā 無止息性

anivṛtâvyākṛta 染汚, 無覆, 無覆無記, 無覆無記性, 無記性

aniyama 不定

aniyata 不定

aniyata-bheda 不定

aniyata-gotraka 不定性, 不定種性

aniyata-gotraḥ 不定種性

aniyata-rāśi 不定聚, 不定聚衆生

aniyata-vedanīya 不定, 不定受業

aniyata-vedanīya-karma 不定業

aniyata-vipāka 不定

aniyataikatara-gotra 不定種性

aniyati-patita 不定, 未定

aniyato rāśiḥ 不定聚

aniyatā dharmāḥ 不定法

aniyatā-bhūmika 不定地法

aniñja 不動

aniñjamāna 不動

aniñjana 不動

aniñjita 不動

aniñjya 不動, 無動

aniñjya-bhūta 不動

aniśamya 非靜

aniścita 不定

aniścāraṇatā 不出,

aniśrita 不住, 不依, 悕望, 悕求, 無依, 無所依, 無所依止, 無所著,

aniśrita-vihārin 心無所著, 無所著

aniśritya-dānatā 無依惠施

aniśānta 無盡

aniḥsaraṇa 無出

aniḥśaraṇa 非出世

aniḥśrita 無依, 無所著

aniṣkuha 嫉恚

aniṣṭa-phala 非愛果

aniṣṭa-saṃyoga 怨憎會

aniṣṭhita-jñāna 未究竟智

aniṣṭhitam

aniṣṭo-vipāka 罪報

aniṣṭo-vipākaḥ 罪報

ankurâdi 芽等

anna-pāna 具饍, 所飮食, 飮食

anna-pāna-khādya-bhojya 飮食

annaṃ pānaṃ ca 飮食

annâsava 飮酒

anoPālipta 無所染, 無所著, 無染著

anolīna 不怯, 無所畏

anonata 跱立

anopalambha 無著

anopalipta 不染

anopavādin 不說過

anta-ananta 有邊無邊, 邊無邊

anta-anantavattva 有邊無邊, 邊無邊

anta-dvaya 二見

anta-dvaya-varjita 離邊

anta-dvaya-vivarjita 不墮二邊, 遠離二邊, 離二邊, 離於二邊

anta-grahaṇa 邊見

anta-grāha 邊執, 邊見

anta-grāha-dṛṣṭi 邊見

anta-karin

anta-koṭī 邊際

anta-kriyā 後際, 邊際

anta-kṛt

anta-varjana 離邊

anta-yuga 末世

antagrāha-dṛṣṭi 邊執見, 邊見

antamaśato 乃至

antantaram 又復

antar dvīpāḥ---aṣṭau 八中洲

antar-

antar-bahis 內外

antar-dhā

antar-dhāni

antar-dhāyiṣu 滅盡

antar-gatatā 攝取

antar-gṛham 家內

antar-ikṣa

antar-ita 相去, 被障, ,

antar-jana 家人

antar-vi-√dhā 無所見

antar-vāsa 中宿衣, 作衣, 安呾婆娑, 安多婆裟, 安多會, 安憺婆沙, 安陀會, 安陀衞, 安陀衣, 裏衣

antar-vāsaka 中宿衣, 五條, 安多衞, 安陀會

antar-āla 其間

antar-āyaṇa 四衢道

antar-āyika

antar-īkṣa , 空中, 空界

antar-ṇī (√nī)

antar-√bhū

antar-√dhā , 消盡, 還入, , 隱沒

antara

antara-bhava-stha 在中有

antara-dvīpa 中洲

antara-gata 內有,

antara-kalpa 中劫, 別劫

antara-varṣā 安居中

antarakalpam eva ca kṣapenti kalpāna sahasrakoṭyaḥ 劫數

antaravāsaka 內衣

antardhana 安怛陀那, 安怛但那

antardhita 沒盡

antardhānaṃ bhaviṣyati 當速滅沒

antardhānaṃ gacchet 中壞

antardhāni 滅沒

antardhāpayati 消盡

antardhīyate 化沒

antare kāla-kriyā 中夭

antareṇa kāla-kriyayā 中夭

antareṇa---prāyogam 不由方便

antargata-mānasa 內懷

antarikā 中間, ,

antarikṣavāsin 空居天

antarjñeya-tattva 內色

antarmukha-pravṛtta 內門轉

antarmukhatva 內門轉

antarvatī 懷胎

antarvāsa 中著衣

antarvāsaka 中衣, 安多婆沙, 安怛婆沙, 安陁會

antarvāsas 安陁會

antarôddāna 嗢柁南, 簡章

antarôpapadya-parinirvāyin 中生

antarôtpanna 中生

antarôttara 上下

antarā √bhū 中間

antarā-amitra 內怨

antarā-bhava 中時, 中有, 中陰

antarā-bhava-stha 住在中有

antarā-bhavika 中有, 中間, 中陰

antarā-kalpa 小劫

antarā-kathā-samudāhāra 議論

antarā-mala 內垢

antarā-maraṇa 中夭

antarā-mṛtyu 中夭

antarā-parinirvāyin 中般, 中般涅槃

antarā-parinirvṛti 中般涅槃

antarā-pūrṇatā 無增無減

antarā-sapatna 內忌

antarā-vāsa 暫停

antarābhava-saṃjñika 中有

antarābhava-skandha 中有

antarālatva 中間

antarāpaṇa-madhya-gata 於衢路

antarāt 於其中間

antarāya-kara 不能入, ,

antarāya-karaṇa 留難

antarāya-karman 斷絕

antarāya-vivarjanatā 遠離障

antarāyakatva 能障礙,

antarāyaṃ karoti 起障

antarāyaṃ √kṛ 留難

antarāyaṃkaroti

antarāyika , 障道

antarāyika-dharma 障法, 障礙法

antarāyika-dharmânyathātva-niścita-vyākaraṇa-vaiśāradyaṃ 說障法無畏

antarāyikā dharmāḥ 遮道法, 障礙法, 障道, 障道法

antarī-√kṛ 內懷,

antarīkṣa-cara 飛行

antarīkṣe vihāyasi 虛空中

antarīkṣā devāḥ 空居天

antataḥ 下至, 乃至, 最後, 最末後

antataḥ---api 下至

antaś-cārin 應修

antaśas 乃至

antaśaḥ...api 乃至

antaḥ

antaḥ sīman 界中

antaḥ-kriyā 邊際

antaḥ-pratiśrutkā

antaḥ-purikā 內人, 婇女, 宮人

antaḥ-sīman 界內

antaḥpura-madhya-gata 處宮中

antaḥpura-parivāra 婇女

antaḥpūti 內朽敗

ante 最後, 滿時

ante-vāsika 弟子

antika-sthā

antike , , 於彼,

antikāt 下至, ,

antikāti

antima-deha 後身, 最後身

antima-sarīra 最後身

anto nagaram 城內

anto nâsti 無有邊際

anto-pakva 內煮

anto-vusta 內宿

anto-śayyām 僧房中

antonâsti 無邊, 無邊際

antya-dharma-cakra 第三法輪

antya-navamī 後九

antyaṃ śrāmaṇya-phalam 阿羅漢

antyās trayaḥ 後三

antyāṣṭaka 後八

antâdyâsaṃbhava 本不生

antānantika 有邊無邊, 邊無邊

anu 助歡喜

anu- , 障礙, , 隨順,

anu-lomaya (den.) 和會

anu-lomaya (den.). 會通

anu-pari-√grah

anu-pari-√mṛj

anu-pari-√vṛt 婉轉, 遊戲, , 隨轉

anu-parĭnd (den.) 付囑

anu-pra-yam

anu-pra-√dā 付與, , ,

anu-pra-√iṣ 發遣

anu-pra-√pṛ

anu-pra-√viś 善入, 託生, 隨觀

anu-pra-√viś; anupraviśati 隨悟入

anu-pra-√vṛt 隨轉

anu-pra-√yam 奉上, 奉施, 惠施, 應施, 應施與, 持用布施, , , 行布施, 行惠施

anu-pra-√āp 當得, 隨得

anu-prap ,

anu-prap (√āp) 得至, 獲得

anu-pālaya (den.) 護持

anu-smṛ 隨念

anu-vi-tark 尋思

anu-vi-√car , 隨觀

anu-vi-√cint 作思惟, 作念, 繫念

anu-vi-√dhā , 隨行

anu-vy-ava-√hṛ 隨說

anu-ṣṭhā (√sthā).

anu-√bandh , 所護, 隨護

anu-√barh; anubṛṃhayati 令漸增長

anu-√bhū 受如意樂, 執受, 得受, 領納

anu-√budh 隨覺

anu-√cint 心思惟, 思念

anu-√dhvaṃs

anu-√gai 讚佛

anu-√gam 侍從, , , , 隨行

anu-√grah 饒益

anu-√jñā , ,

anu-√kamp 哀愍, 憐愍

anu-√mud 隨喜

anu-√nī 聞說

anu-√rakṣ 善守, , 將護, 尊敬, 敬尊, 隨護

anu-√sev

anu-√smṛ 思念, 思憶, , 發起隨念, 能憶念, 能隨念, 隨念

anu-√sṛ 隨行

anu-√vraj

anu-√vṛt , , 隨從, 隨行,

anu-√yā 侍從,

anu-√śikṣ 習學, 隨學

anu-√śru ,

anu-√śās

anu-√śī 所隨眠, 生起, 隨增

anubandha

anubhava-jñāna 證知

anubhavana ,

anubhavanatā ,

anubhavanā , 領納

anubhaya 不倶, 無二

anubhayathātva 非二

anubhayatva 不倶

anubhāva-nimitta 威相

anubhāṣita

anubhāṣṭa

anubhūyate , 受報,

anubodha 證法

anubodhi 阿耨菩提

anubuddha , 所知,

anubudhī 覺知

anubṛṃhayati 增長, 長養

anubṛṃhaṇā 增長

anubṛṃhita 增長

anucaraṇa 遊行

anucarita 交橫馳走, , , 遊行, 隨行, 隨順

anucaṅkramati 往返遊行, 經行

anuccalita 不能得出

anuccaśayanāmahāśayana 不坐高廣大牀

anucchava 淸徹

anucchavika 相合

anucālin

anucārika 親近

anudadhyamāna 奉施

anuddhata 無掉

anuddhatya 高擧

anuddiṣṭa 不與

anudghaṭita 不拔

anudgraha 不受, 不妄執著

anudharma 隨法, 隨順法

anudharma-cāra 隨法行

anudharma-pratipanna 隨法行

anudharma-pratipatti 隨法行

anudhvaṃsana

anudhvaṃsayati

anudhārmika 有法

anudhārmikī 如法

anudāhāra 不觀

anugacchati

anugamayitumutsahate 隨眠

anugatva 所隨逐

anugraha-kārin

anugrahârtha

anugrahôpaghāta 損益

anugrahīta 將護

anugrahītṛ 饒益

anugrāhitavya 應問

anuguṇatva 隨順,

anugīta 所歎, 所說法, 演說

anujavana

anujavita 隨去

anujñā-pratiṣedhanatā 開制

anujñāpita

anujñātu-kāmatā , 聽許

anujñātā

anukampa 哀愍

anukampanā , 憐愍

anukampya 悲哀

anukampârtham 垂哀

anukampā-citta 哀愍心, , 愍心, 慈悲心, 慈愍心, 憐愍心

anukampā-cittatā 憐愍心

anukampā-vaipulya 廣大哀愍

anukampām upâdāya 以憐愍, 慈悲故

anukampāśaya 哀愍意樂

anukaṃpanā 大哀

anukaṃpârthāya 加垂哀

anukramam 如次, 如次第, 次第

anukramaśas

anukrameṇa 以次, 漸漸

anukuṭṭaka

anukāra 蓬亂

anukūla-dharma-nirdeśa 隨應說法

anukūla-mārga-pratipanna 修菩薩道

anukūlatva

anukūlāṃ yuktim 順正理

anulakṣaṇa 隨相

anulepana-gandha 塗香

anulipya

anulokanatā 觀察

anuloma-kṛta

anuloma-pratiloma 順逆

anulomam 次第

anuloman

anulomaṃ samāpadya

anulomika 柔順, 柔順忍, 障礙, ,

anulomikī-dharma-kṣānti 柔順忍

anulomita 隨順,

anulomāṃ kathām 隨順說

anulābha

anumodadhvaṃ 勸讚

anumodanā 勸助, 隨喜

anumodanā-parivarta 隨喜品

anumodanīya 隨喜

anumodate 隨喜

anumodatha 勸讚

anumodati 代喜

anumodayati 隨喜

anumodayāmi 代歡喜, 勸助

anumodayī 代歡喜, 勸助

anumodet 代喜

anumodeta 代喜

anumoditṛ 隨喜

anumodāma 代勸助

anumodāmo 勸助

anumāna 驗量

anumāna-pramāṇa 比量

anumāna-viruddha 比量相違, 比量相違過

anumānasamyak 比量

anumānaṃ 法比量

anumānâbhāsa 似比量

anumānīya 可比

anumāsam ṛtur āgacchati 月華

anumīyate 比知, 比量

anunaya-sahagata

anunaya-saṃbandha 愛念

anunaya-saṃyojana 愛結

anunayamanuparivartin 隨順

anunnamana 不生憍慢

anunnatā 不滿足

anunāmita 跱立

anunīyatā 貪著

anupabṛṃhayatā 長養

anupacaya 不作, 損減, 無增長

anupaccheda 不斷, 不斷, 無斷盡, , 終無斷盡

anupacchedāya 紹繼

anupacchettṛ 不斷絕

anupacchinna 不斷

anupadeśa 不說

anupadhi 無依, 無取, 無所得

anupadhi-śeṣa nirvāṇa-dhātu~ 無餘界

anupadhi-śeṣa-nirvāṇa 無餘涅槃

anupadiṣṭa-jñāna 無師智

anupadrava 無患

anupagama 不隨

anupaghāta 不惱, 不損, 不破壞

anupahatya 不損惱

anupakliṣṭa 無憂, 無雜穢

anupakṣa 所隨逐

anupalabdha-śūnya 不可得空

anupalabdhi-hetu 不可得正因, 不覓正因

anupalabdhi-svabhāva 無所得性

anupalabdhitā 不可得, 無有

anupalabhamāna 不可得

anupalambha-śīla 無所得戒

anupalambha-śūnyatā 不可得空

anupalepa 不染, 無染

anupalipta 不染, 不染汚

anupalipta-citta 心不染

anupaliptatā 不染

anupama-citta 不思議

anupamā 無喩, 無比

anuparama 不息

anuparigraha 將護, 攝受, 攝持

anuparigrahītavya 應攝受

anuparigrāhikā 能攝

anuparigṛhīta , 攝受, 攝持

anuparikṣipta 周匝, 周遍,

anuparipālayati 隨護

anuparipāṭikā 次第

anuparivartaka 隨從, 隨行, 隨轉

anuparivartin 展轉, 隨行, 隨轉

anuparivārayati 圍遶, 所護, 護助,

anuparivārayitavya 護念, 護持

anuparuddha 不壞, 不死

anuparīndanā 囑累

anupasaṃpanna 不得戒, 未受具足, 未近圓, 未受近圓, 未受具戒, 未受具戒人

anupasaṃpanna-pudgala 未受具戒人

anupasaṃpannasya pudgalasya 未受具戒

anupasaṃpādya 不淸淨

anupastabdha

anupatapas 無惱

anupatati 隨墮

anupatta 不受

anupatti 不起

anupavādin 不說過

anupaśyana 循觀

anupaśyanā , 觀法

anupaśyati

anupaśyin ,

anupaśānta 不寂靜

anupma 阿婆磨

anupra-√yam 授與

anuprabaddha 相續

anuprabandha 次第, 無有間斷, 相續

anupradatta 供給, 能施

anupradānatā 隨與

anupradātavya 應與

anuprakṣipta 周徧

anupramodya 歡喜

anuprapnoti 隨得

anuprapnuvat 正得, 正至

anuprapsyāmaḥ 當得

anuprapuritum

anuprapya 所求

anupratipatti 隨行

anupravarta 相續

anupravartana , 隨轉, 隨順而轉

anupravartita 隨轉

anupraviśat 能悟入

anupraviśati 善入, 隨觀

anupraviṣṭa 具足, , 悟入, , 隨入

anupravṛtti 流轉

anuprayacchati 奉施, 應施, 應施與, 持用布施, 授與, , 行布施, 行惠施

anuprayāta , 障礙,

anupreṣayati 發遣

anupreṣita ,

anuprāpta svakârtha 逮得己利

anuprāptavat 已得,

anuprāpti 得得, 得得

anuprāptu-kāma 欲得

anupâda 無生

anupâdāya 無受, 無所作, 無起,

anupâlipta , 淸淨, 無所染, 無所著, 無染, 無染著, 無著

anupâliptatā 離一切染

anupâlita 守護, 擁護

anupâtta 無受, 無執, 無執受, 非執受, 非所執

anupâttika 無執受

anupādadāna 不取

anupādāna 無身, 離著, 離垢

anupādāya 不受, 不因, 不起

anupālanā 護持

anupālayati 長養

anupātta 不具, 不受, 不受, 不執受

anupāya 無方便, 非方便

anupāya-patita 無方便求道, 無求道方便

anupūrva-nimna 漸深

anupūrva-vihāra 次第住

anupūrva-vihāra-samāpatti 九次第定

anupūrvaka 次第

anupūrvam 以漸, 次第, , 漸漸, 隨其次第

anupūrvatas 次第

anupūrvaṃ-gaṇanā 數之次第

anupūrvena 便

anupūrveṇa 依次, 依次第, 僥會, 如前, 次第, , 轉稍

anupūrvin 次第

anupūrvâdhigama 次第得

anurakṣa

anurakṣamāṇa 將護, 苞育

anurakṣana 隨護

anurakṣanā 隨護

anurakṣaṇa-dharman 護法

anurakṣaṇā 守護, , 防護, 隨守護, 隨護

anurakṣaṇā-dharman 護法

anurakṣaṇā-prahāṇa 防護斷

anurakṣin 常護,

anurakṣita 守護, 寶護,

anurakṣitavya 應隨護

anurakṣitu-kāma 爲將護

anurakṣya 守護, 愛護

anurakṣyatva 愛護

anurakṣā , , 防慮

anurava 音詞

anuravaṇa 讚嘆

anurodha-virodha 親疎, 違順

anuroga

anurādhā 悅可

anurāgaṇa 愛樂, 敬愛, 隨染

anurūpatva

anurūpya 極殊妙

anurūpām 如理

anusadṛśaṃ pratibhāsam 相似顯現

anusahita 相隨, 隨會, 隨順

anusahâyī-bhūta 敬宗, 歸伏, 隨從

anusandhi 隨密

anusaṃdhi 位次, 次第, 深密, 甚深祕密, 相合, 相續

anusmarati 發起隨念, 能隨念, 隨念

anusmaraṇatā , 觀察

anusmariṣyanti 銘著

anusmartṛ 記憶, 隨念

anusmr 能憶

anusmṛti-bhāvanā 念觀

anusrota 瀑流,

anusrotas 隨流, 順流

anusroto gāminīnām 順流

anusroto-gāmin 順流

anusrotôpahṛta 漂溺

anusthānam-nispatti 成所作智

anustubhchandas 阿菟吒闡提

anusāritva , , 親近, , 障礙,

anutkrānta 不越

anutkṣepâprakṣepa 不增不減

anutpanna 未生, 未起

anutpanna-kṣāntika 無生忍

anutpanna-samatā 不生平等性

anutpannatva 不生, 無生

anutpannâniruddha 不生滅

anutpannâniruddhatā 不起不滅, 無生無滅

anutpannānāṃ punar-utpāda 已生善令增長

anutpannānāṃ samutpāda 未生善令生

anutpannāḥ...anāgatāḥ 未來未生

anutpatimat 無生

anutpatti 不復生

anutpatti-dharma 不生法

anutpatti-dharmaka 不生, 不生法, 無生法

anutpatti-dharman 不生

anutpatti-dharmatā 不起, 無生法

anutpattika 不生, 不起, 無生

anutpattika-dharma 無生法, 無生法忍

anutpattika-dharma-kṣānti-lābha 得無生忍, 得無生法忍, 無生忍, 無生法忍

anutpattika-dharma-kṣānti-paryeṣṭi 無生法忍

anutpattika-dharmatā 無生法性

anutpattikeṣu 無生法忍

anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiḥ 無所從生法樂

anutpattimat 無生因

anutpāda 不成佛

anutpāda-anirodha 不生不滅

anutpāda-jñāna-kṣāntika 無生忍

anutpāda-mati 無生, 無生智

anutpāda-naya 無生處

anutpādanatā 無生性

anutpādikā 無生

anutpādita 未曾得, 無起

anutpādita-citta 未發心

anutpāditatva 未來

anutpādya 未發

anutpādânirodha 不生不滅, 不生滅

anutpādânirodha-lakṣaṇa 無生滅相

anutpādā-jñāna 無生智

anutpīḍana 不惱

anutsada

anutsoḍhum 不應

anutsṛṣṭa 堅固

anuttara śiva jñāna 眞慧

anuttara-bodhi 無上菩提, 無上道, 菩提, 菩提道

anuttara-bodhi-citta 無上道心

anuttara-dharma 無上佛法

anuttara-dharma-cakra 無上法輪

anuttara-guṇa 無上功德

anuttara-jñāna 無上智

anuttara-mahā-dharma-cakra 大法輪

anuttara-phala 無上果

anuttaratas 無上

anuttaratva 無上

anuttaratā 上首, 無上

anuttaraṃ buddhajñānaṃ 阿耨多羅三耶三菩智

anuttarya 無上

anuttarā-samyak-saṃbodhi 佛智, 無上正徧智, 無上正眞, 無上正眞道, 無上正眞道意, 無上正等菩提, 無上正等覺, 無上正覺, 無上正遍智, 無上正遍道, 無上至眞正覺, 等覺無上菩提, 阿耨多羅三藐三菩提, 阿耨多羅三貘三菩提, 阿耨菩提, 阿菩提

anuttarā-samyaksambodhi 阿耨多羅三耶三佛, 阿耨多羅三耶三菩

anuttarā-samyaksambodhi~ 阿耨多羅三耶三菩阿惟三佛

anuttarā-samyāsaṃbodhi 阿耨多羅三耶三佛, 阿耨多羅三耶三菩

anuttarāsamyak-saṃbodhiḥ 無上菩提

anuttarāyāṃ samyak-saṃbodhau 無上覺

anuttarāyāṃ samyak-saṃbodhau cittam utpādayāmi 發無上正覺之心

anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau praṇidhāna 無上正眞道教

anuttarāṃ jñānam 無上慧

anuttarāṃ samyak-sambodhim abhisaṃbudhya 作佛

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim 無上菩提, 阿耨多羅三藐三菩提

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃbodhu-kāmaḥ 發無上正覺之心

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃbuddhasya 作佛, 成佛已來

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ 得阿耨多羅三藐三菩提

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃbudhya 已成佛, 成菩提

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃbudhyeyam 成正覺

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃprasthitā 大乘意

anuttarāṃ samyaksaṃbodhim āsādayeyam 證無上正等菩提

anuttarāṃsamyak-saṃbodhimabhisaṃbuddhasya 成佛

anuttarāṃsamyak-saṃbodhimadhigacchati 成道

anutthāpana 不能發

anuttrasta 不怖, 不畏, 不驚

anuttrasta-gati 不怖畏

anutāpya

anuvaktṛ 隨說

anuvartaka 善能隨順, 能隨, 能隨順, , 隨起, 隨轉, 隨順,

anuvartaka upāyah 隨轉方便

anuvartamāna , 隨轉

anuvartanatā , , 隨轉, 隨順行

anuvartanā 隨轉, 隨順

anuvartayati 能隨

anuvartita 修行, 如說修行

anuvarṇita 稱嘆, , 開演, 障礙, , 隨言, 隨釋

anuvarṣam 年年

anuvicarati 隨觀

anuvicaraṇa , 遊行

anuvicarita 隨所行, 隨行

anuvicintita 本願

anuvicāra

anuvicāramāṇa 觀察

anuvicārayati , 觀想

anuvicārayatī 觀察

anuvicāraṇā 隨伺

anuvicārita

anuvidhīyate

anuvidiś 四維

anuvilokayati , 觀察

anuvisara 流入

anuvisarañjara 流入

anuvisṛta 隨流

anuvitarkaṇā 隨尋

anuvitarkita 思惟, , 隨尋

anuvitarkitam anuvicāritam 隨尋伺

anuvyavahriyante 隨說

anuvyavahāra 作如是言, 作如是說, , 隨說

anuvyavahāra-hetu 流布因, 隨說因, 隨說因

anuvyañjana , 妙好, 相好, 種好, 隨好, 隨形好, 隱處

anuvāda-anuśāsanā 教授教誡

anuvāhin , 漂流, 漂溺, 障礙, , 隨順

anuvṛttaka

anuvṛṃhayati 長養

anuśakta 所隨逐

anuśamam anuśamam 年年

anuśaya-bhāva 隨眠有

anuśaya-vaśāt 由隨眠

anuśaya-śabda 名隨眠, 說隨眠

anuśayana 隨增

anuśayika

anuśayita 親愛, 隨眠

anuśayitatva 隨增

anuśayāvasthā 隨眠位

anuśaṃsa 利益, 功德, 功用, 功能, 勝利, 大利, , 福利, , 讚歎, 饒益

anuśaṃsana 功德, 勝利

anuśaṃsatva 勝利

anuśaṃsatā 勝利

anuśaṃsâṅga 利益分, 功德分

anuśaṃsā 利益, 功德, 勝利, 勝功德, 大勝利, , , , 福利

anuśaṃsāvasthā 功德位

anuśete 所隨眠

anuśikṣamāṇa 精修, 隨學

anuśikṣaṇa 隨學

anuśikṣitavya 當學, 隨學

anuśista 教授

anuśleṣa 次第

anuśliṣṭa 相應

anuśrāvayati

anuśrāvayatām 宣說

anuśrāvaṇā

anuśāsana-pratihārya 正教導

anuśāsanaṃ pratihāryam 正教導

anuśāsanâcāryaḥ 教授師

anuśāsanā 教導

anuśāsanī , 所說教, , 教誡,

anuśāsinī

anuśāsti , 教誡, 眞實說

anuśāsti-pratihārya 教誡神變

anuśāstṛ 教師, 襲師

anuśāyaka , 隨增

anuśāyita 隨增

anuśāyitva 隨眠

anuśāṣanī 教令

anuṣaṅgatas 恆有, 恆隨

anuṣṭhāna-kārya-pariniṣpatti 所作成辦

anuṣṭhānatā 能成立

anuṣṭubh 阿耨窣都婆

anu√mud 助歡喜

anv-ā-√hiṇḍ 普遍

anvardha

anvardha-māsam 半月半月

anvaya-jñāna 未知智, 比智, 比知, 類智

anvaya-jñāna-pakṣa 類智品

anvaya-traya 三類

anvayatva 極相似

anvayavyāpti 隨遍

anvayāgataṃ-rājyam 本土田

anvayāt , 爲因緣故

anvita

anvāgati 弩蘖帝

anvāhiṇḍayati

anvārdha

anvīkṣitṛ 觀察

anvīkṣya

anya-ananya 異不異

anya-bhava 當有

anya-bhāgīya 異分

anya-bhūmi 餘地

anya-bhūmika , 異地, 餘地

anya-deśa 異處, 餘方

anya-dā 有時

anya-gati 餘趣, 餘道

anya-gati-saṃdhi 異道

anya-gati-stha 餘趣

anya-gatika 別道

anya-jānmika 餘生

anya-jātīya 別種, 異類

anya-jātīyâlambana 異境

anya-kleśa 餘惑

anya-kula 餘家

anya-loka-dhātu 餘世界

anya-mano-jñāna 他心智

anya-mārga 別道, 勝道

anya-naikāyika 餘部

anya-neya 他所引

anya-pratyaya 別緣

anya-saṃskāra-pratyaya 緣行

anya-tīrtha 外道

anya-tīrthika 外道

anya-tīrthya 外道

anya-tīrthyāḥ 多種外道

anya-vartana 別作

anya-vāda 異語

anya-yāna 小乘, 異乘

anyad ālambanam 餘境

anyam-anya , 迭相, 遞相

anyam-anyaṃ nidhyāyati 相視

anyamanya 各各異

anyamanyam 展轉, 自共

anyamanyasya 各各異

anyamanyān 自共

anyasminkāle 非時

anyasyāṃ bhūmau 異地

anyasyāṃ gatau 餘道

anyat sarvam 餘皆

anyat...nôktam 不別說

anyatamaḥ sattvaḥ 一人

anyatamena---ekena 隨一

anyatamânyatama 隨一, 隨分

anyatamânyataram 展轉

anyatara-vaikalya 隨闕一種

anyatara-vaikalyāt 隨闕一種

anyataraṃ janapada-pradeśaṃ gacchet 僑亭

anyatarânyatara 別異, 種種

anyatarânyatareṇa dharmeṇa 一一如法

anyatarânyatarâpatti 一一犯

anyatarânyatarām āpattim 一一罪

anyatarâsiddha 隨一不成過

anyataḥ 異處

anyathânyathika 異異

anyathā hi 若不爾, 若異此者

anyathā punaḥ

anyathā-bhāva-darśana 有異

anyathā-bhāṣaṇa 異說

anyathā-bhūta-darśana 體變

anyathā-saṃjñin 異想

anyathā-vāc 異語

anyathātvatā , 轉變

anyathī-bhāva 變異

anyathī-bhāva-karaṇa 轉變

anyathī-bhūta , 變異

anyathībhāva-karaṇa 轉變

anyatnā 異相

anyatra bhūmau 餘地

anyatra janmani 當有

anyatra pratyayāt 除因緣

anyatra samaye 除因緣, 除餘時, 餘時

anyatra samayād 除餘時

anyatva 但理隨緣, , 別異, 各異, 差別, 有差別, , 異相, 異義, 異體, 變異, 轉變

anyaḥ...gatiḥ 別道

anyaṃ gatim 異趣

anye , , 有師, 有餘人, 有餘師, 餘說, 餘師

anye kleśāḥ 餘惑

anyena 捨去

anyena cetasā 別心, 異心

anyena manasā 別心

anyenânyasya 二法

anyenânyaṃ pratisaṃharantaḥ 假託餘事

anyeācāryāḥ 有餘師

anyi-viśāradā 不退轉子

anyo mārgaḥ 別道

anyonya-bala 互相依

anyonya-bhakṣaṇa 相食

anyonya-dravya-saṃyuktaṃ... dadyāt 補寫

anyonya-hetuka 展轉因, 相因

anyonya-hetutva 更互爲因

anyonya-janaka 展轉相生

anyonya-niśrita 互相依, 相依

anyonya-pratyayatva 更互爲緣

anyonya-pravṛtta 展轉相生

anyonya-samavasaraṇa 相入, 相攝

anyonya-vaśa 展轉力

anyonya-vaśāt 隨逐

anyonya-viniścaya 互顯

anyonya-viruddha 相違

anyonya-viśleṣa 更互乖離

anyonya-yoga-kṣema 安危共同

anyonyaika-kāryatva 同事

anyonyam 互相依, 各自, 展轉, 彼此, 更互, 更互相, 更相, , 相互,

anyonyena 更互

anyonyânāvaraṇa 不相障礙

anyonyâpekṣa 相待, 相空

anyonyāśritatva 互相依

anyo’nyaḥ 別別, 各各不同

anyâkāra 別相

anyâlambana 異境

anyânanyatva 一異, 異不異性, 非一非異

anyânya 別別, 種種

anyâpoha 除別

anyârthatva 有別義

anyâśraya 別依

anyônya-yoga 共同

anyātaka 非親里

anyātika 非親里

anyūnam anadhikam 無增無減

anyūnām anadhikām 無增無減

anâlambanatā 無攀緣

anâlambanâlambanā-karuṇā 無緣慈

anâlambanā maitrī 無緣慈

anâlambya 無依, 無著

anâlambyamāna 非所緣

anâpattika 無罪

anârya-jana 不善人, 非聖

anâstika 執有

anāPālipta 無所染

anābhibhū 無能及者

anābhibhūta 無倫匹

anābhoga 任運, 任運而轉, 無功, 無功用, 無開發, 自然, 開發

anābhoga-gati 無功用, 自然

anābhogatas 不假功用, 自然

anābhogo nirnimitto vihāraḥ 無功用無相住

anābhāsa 無影像, 無明, 無相, 無見

anābhāsa-gata 不見, 不顯現

anācakṣitapūrva 顯說

anācchedya 不壞, 不斷, 不斷絕, 不能壞, 不能斷壞, 不能斷滅, 久遠, 無斷

anācchedyatā 不能壞

anācāra 非儀

anācāryaka 不從師, 無師

anācāryaka-jñāna 師主

anācāryakam 無師

anādara-vṛtta

anādarya

anādeya 不信重

anādeya-vākya 言不威肅

anādeyâtiśaya 不可轉

anādhāra 無持

anādhīna 無所屬

anādi 非初

anādi-kāla 無始, 無始時來

anādi-kālam 無始已來

anādi-kālika 從無始世, 從無始來, 無始, 無始世, 無始世來

anādi-kālika-saṃsāra 無始世界

anādi-kāliko loka-dhātuḥ 無始世界

anādi-madhya-nidhana 非初非中後

anādi-nidhana-madhya 無初中後

anādi-saṃsāra 無始生死

anādika 無始

anādikamat 無始

anādiko loka-dhātuḥ 無始世界

anāgamana 不還

anāgamana-nirgama 不來不去

anāgamanatā 未來

anāgamya-bhūmika 未至, 未至定

anāgamya-phala 未至果

anāgamya-samādhi 未到定, 未至定

anāgamyântara-dhyāna-bhūmika 六地

anāgata-citta 未來心

anāgata-dharma 未來世事

anāgata-duḥkha 當來苦

anāgata-hetu 未來因

anāgata-janatā 後人

anāgata-janman 未來世

anāgata-kāla 未至

anāgata-lakṣaṇa 未來相

anāgata-pratyutpanna 未來現在

anāgatam , 未來

anāgataṃ cittaṃ na upalabyate 未來心不可得

anāgataṃ janma 未來生

anāgate 'dhvani 後際, 未來

anāgate 'dhve 未來世

anāgate'dhvani 却後, 當來, 當來之世

anāgate---adhvani 於未來

anāgate’dhvani 於未來世

anāgatika 無來, 無所從來, 非來, 非未來

anāgato 'dhvā 未來世

anāgatâdhvan 未來世

anāgatā-dharmāḥ 未來法

anāgatīka 無來

anāghāta 無恚

anāgrahīta-citta 祕惜

anāgāmi-phala 不還, 不還果, 那含果, 阿那含果

anāgāmi-phala-anāgāmin 阿那含果

anāgāmi-pratipannaka 不還向

anāgāmin-āpanna 不還向

anāgāmitva 不還

anāgāmitā 不還

anāgārika 非家

anāgārikāṃ pravrajitāḥ 出家

anāhūtā upasaṃkrameyā 而入

anājñāta 未知

anājñātam ājñāsyāmîndriyam 未知欲知根

anājñātam ājñāsyāmī 'ndriyam 未當知根

anājñātam-ājñāsyāmîndriya 未知欲知根, 未知當知根

anājīvika 不活

anākalpa 放恣, 放縱

anākhyāta 顯說

anālasa 槃結, 盤結, 解暢

anālaya 心無所著, 槃結, 無住處, 無依, 無所著, 無有住處, 無著, 無處所, 解暢

anālaya-[dharma] 槃結

anālayatā 無著, 離諸著

anāliḍha

anālīnatā 不沒

anālīḍha 不能測

anāmantrayitvā 不白

anāmiṣaṃ vātsalyam 無染憐愍

anānârtha 不異, 無異, 無種種

anānātva 無差別, 無異, 非異

anānātva-saṃjñā 無異想

anāpatti 不犯, , 無墮, 無罪, 無違犯, 無違犯, 非犯, 非罪

anārabdha 無作, 無起

anārambana 無所緣

anārambha-cittôtpādanā 未發心

anārogyatā 疾病

anāropânapavāda 無增減

anāsakti 無染著, 無著

anāsrava , 淨識, 無垢, 無流, 無流心, 無流法, 無漏, 無漏心, 無漏根, 道生, 阿那籬攞嚩, 阿那藪囉嚩

anāsrava-dhātu 無漏, 無漏法性, 無漏界

anāsrava-jñāna 無漏智

anāsrava-karma-hetuka 無漏業因

anāsrava-karman 無漏業

anāsrava-kuśala-mūla 無漏善根

anāsrava-marga 無漏聖道

anāsrava-prajñā 無漏智慧

anāsrava-pṛṣṭha-labdhena---laukikena jñānena 無漏後得世間智

anāsrava-samāpatti 無漏定

anāsrava-saṃskṛta 無漏有爲

anāsrava-saṃvara 無漏戒, 道共戒

anāsrava-śīla 無漏戒

anāsravatva 無漏

anāsravaṃ karma 無漏業

anāsrave samādhau 無漏定

anāsravo dharmaḥ 無流法, 無漏, 無漏法

anāsravo mārgaḥ 淨道, 無漏道

anāsravâbhisaṃskāra 無漏行

anāsravâlambana 無漏緣

anāsravêndriya 無漏根

anāsravā ceto-vimuktiḥ prajñā-vimuktiḥ 無漏心慧解脫

anāsravā dharmā 無餘法

anāsravā prajñā 無漏慧

anāsravā-dharmāḥ 無漏法

anāsravāvāhakena---jñānena 能引無漏智

anāsravāḥ saṃskārāḥ 無漏行

anāsravāṇi cittāni 無漏心

anāsvādita 離諸愛味

anāsvādya 不嘗

anātapta 無熾然

anātha-bhūta 孤獨

anātirikta kṛta 不作殘

anātma-bhūta 無我

anātma-saṃjñā 無我想

anātma-śūnyatas 無我空

anātma-śūnyatā 無我空

anātmakatva 無體性

anātmatva 無我性, 無我義

anātmatā 無主宰, 無我

anātmākāra 無我相

anātmīya 無我, 無我所, 非我所

anātta-manas 悋惜

anātta-manaska 意懷不悅

anātta-mānasa 生憂惱

anātyantika 不畢竟

anātyantikatva 不定, 非永

anātyantikatā 不畢竟

anātyantikī 不究竟

anāvaraṇa 不遮, 了了, 無有障礙, 無礙, 無障, 無障無礙, 無障礙, 虛空

anāvaraṇa-bhāva 不能礙, 不遮

anāvaraṇa-gatiṃ-gata 到無障處

anāvaraṇa-jñāna 無障智, 無障礙智

anāvaraṇa-jñāna-viśuddhi-mūla 無障智淨根本

anāvaraṇa-vimokṣa 無礙解脫

anāvaraṇatva 不遮, 無障礙

anāvaraṇatā 無所礙, 無所著, 無有障礙, 無礙

anāvaḍḍa

anāvilatā 不濁, 不亂, 離垢

anāviṣkṛtvā 不出, 不自說

anāvṛta-dhī 無障淨智

anāvṛti 容受, 無礙, 虛空

anāya-vyaya 不來不去

anāyatana-prāyoga 非處加行

anāyūha 無來

anāśana 斷食

anāśvāsika 無力

anīkṣā 難見

anīrṣu 不嫉

anīrṣuka 不嫉, 嫉恚, 摧滅嫉心

anītika 無疾

anīśvara 無有自在

anūnaka 滿足, 無減少, 皆共

anūnânadhika 無增無減

anūpabṛṃhayati 長養

anūpalipta 不染

anṛta-piśuna-paruṣa-sāntva 語四過

anṛta-vacana 妄言, 妄語

anṛta-vacana-viramaṇa 不妄語

ap-maṇḍala 水輪

ap-saṃjñā 水想

ap-saṃvartanī 水災

ap-skandha 大水, 大海, , 水災

apa-vad 誹謗,

apa-√bhāṣ 設謗言, 說此言

apa-√hā

apa-√hṛ 吹去, , 奪取, 將去, 強奪, 止息, 竊取

apa-√hṛ apaharati 劫奪

apa-√kram 棄捨去, 退散, 遠避

apa-√kṛṣ , 除遣

apa-√nī

apa-√raj 厭惡

apa-√vad 損減, 撥無, 生誹謗, , 起損減

apacāyaka 恭敬供養,

apacāyanā 恭敬,

apadiśyate 分別說, 分別說, 顯示

apadā 無足

apagamâgama 來去

apagata-kālaka 無瑕

apagata-vyūha

apaghāṭayati

apaharati 吹去

apahṛta-bhāra 捨重擔, 捨於重擔

apahṛtya

apakarṣati 除遣

apakarṣayati 消除, , 除滅

apakarṣin 滅除

apakarṣitatva 對治

apakarṣitavya

apakoṭana

apakrameta 逃逝

apakramitavya 退, 退散

apakrāmet 逃逝

apakrāntika

apakāra-karaṇa 不饒益

apakṛṣya 攝取

apakṣa-karaṇa

apakṣa-pāta 無偏黨

apakṣāla , 惱患, 災患, , 過患, 遠離

apamardana , 損惱,

apanayati

apaneya

apanihati

apaniheya

apaniya , 閉塞

apanīya 永滅, , 除遣

apanīyâpanīya 數數除遣

apara-anta 後邊

apara-bhava 後身

apara-janman 後世

apara-paryāya-vedaniya 後報

apara-paryāya-vedanīya 順後次受

apara-paryāya-vedanīya-karman 順後受業

apara-paryāya-vedanīyaṃ karma 後報, 順後受業

apara-pāryāya-vedanīya-karma 順後次受業

apara-sva 他物

aparacitta-vid 無他心智者

aparagati 阿波那伽低

aparagṛhītaṃ mātṛ-grāmam 母邑現無繫屬

aparam 後後, ,

aparam asmāt 從此後

aparapratyaya 非緣於他

aparañjana 憎惡

aparaś ca

apare 外道, , , 或有, 有師, 有餘師, 有餘師說, , 餘說, 餘師, 餘師說, 餘部

apare...āhuḥ 有餘師說

apareṇa

apareṇa samayena 後時, 於異時, 爾時, 異時

aparibhukta 委付

aparigṛhīta 不受, 無所著

aparigṛhīta-citta 心無所著, 祕惜

aparihāra 不救, 不能通, 不避

aparihāṇa-dharma 不壞法

aparihāṇa-dharman 不退法, 無退失

aparihāṇi 不退, 不退轉, 無復退轉, 無減

aparihāṇika 不退

aparihāṇīyatva 不退墮, 無有退

aparihīṇa 不退

aparijaya 不習

aparijñāna 不了知, 不知, 不解, 不識, 所不見,

aparijñāta 不知, 無知

aparijñātatva 不了知

aparijñāya 未通

aparikalpa 如實不分別, 非分別

aparikalpita 離妄想

aparikarmitatva 不修治

aparikheda 不厭, 不疲倦, 無厭足

aparikhedatā 無憂惱

aparikhidyamāna 無有厭倦

aparikhinna 無厭倦, 無有厭倦

aparikleśa 離諸煩惱

aparikīrti 不顯

aparimitatva 無量

aparimukta 不能解脫, 未免

aparinirvāṇa 不般涅槃, 無涅槃

aparinirvāṇa-dharmaka 無般涅槃法

aparinirvāṇa-dharmatva 不般涅槃法, 無般涅槃法

aparinirvāṇa-dharminn 無涅槃法

aparinirvāṇa-gotraka 無涅槃性

aparinirvṛta 不入涅槃, 不般涅槃, 未涅槃

apariniṣpanna 不可作, 不成就, 不眞實, 非圓成實, 非成就, 非眞實

apariniṣpannatva 不成實

apariniṣpatti 不成實, 不成就, 非圓成實

apariniṣṭhita 未得究竟

aparipācita 未熟

aparipūra 不滿

aparipūrṇa 不具, 不滿, 未具足, 未圓滿, 未滿

aparipūrṇa-saṃbhāratā 資糧未圓滿

aparipūrṇatva 不滿足

aparisphuṭa 不明了

aparitamanā 無有怯弱

aparitrāṇa 無歸

aparityakta 不施, 愛惜, 無捨

aparityakta-bhūmi 未離地

aparityāga 不棄捨

aparityājya 不能捨

aparivarta 不轉

aparivṛtta

apariśeṣam 無餘

apariśuddha 不淨, 不淸淨, 未善淸淨

aparo bhavaḥ 後有

aparo brāhmaṇaḥ 有婆羅門

aparo'pi 次復

aparopatāpin 不惱於他

apartrāpya ,

aparuṣā 無惡, 無盡意

aparyantatā 無邊

aparyantī-kṛta 無有邊際

aparyavasāna 無窮

aparyeṣṭa 不求

aparyuṣita 不經

aparyādatta 不可盡, 不可窮盡, 不滅, 無盡, 無邊無盡

aparyātta 不可窮, 不破, 無邊

aparâdhīna 不自在

aparânta-kalpa 來劫, 未來劫

aparânta-kalpa-koṭi 無量劫

aparânta-kalpaka 計後際

aparânta-koṭi 後際, 未來際, 邊際

aparânta-koṭi-niṣṭha 盡未來際, 窮未來際

aparânta-koṭī 後邊際, 盡未來際

aparânta-koṭī-gata 盡未來際

aparântaka 阿般蘭得迦

aparântakoṭi 無始世界

aparântika 後際, 未來

aparâparatva 別別

aparâpekṣā 觀他

aparā...kācit 餘人

aparādhika

aparājita 無勝印

aparākrama 無力

aparāmṛṣṭa-śīla 不取戒

aparāvṛtta 不轉

aparīkṣaka 不別, 愚人, 未別

aparītta 貧賤

apasmāra-rūpa 阿跋摩羅

apasmāraka 阿跋摩羅

apasvāpana 眠寐

apasārayitum

apatana 不墮,

apathyauṣadha 惡毒, 毒藥

apatita 未墮, 未至

apatitatva 不墮

apatitva 不墮

apatrapaṇatā

apatrapā , 慚愧,

apatrāpa , ,

apatrāpin 生愧

apatrāpya , , 慚愧, 慚愧心, 慚羞

apaunarbhavika 不復更生

apavadamāna 起損減執

apavadate 起損減

apavaderan 生誹謗

apavadita 撥無, 毀謗

apavarga-mārga 涅槃道, 解脫道

apaviddhaṃ bhavati 棄捨, 棄背

apavidhya 應捨,

apavādamāno nāśayati 損減執

apavādaṃ karoti 撥無

apavādika 損減, 撥無, 誹謗, , 起損減

apaśyaka 無見

apaśyamāna 不見

apaṃsayatā 不毀

apaṇa-krīta 無價

apaṭu-pracāra 行不明

apekṣa , 相空, 觀待,

apekṣana , 相待

apekṣate

apekṣatā 顧戀

apekṣā 相待

apekṣā-citta 悲戀心, 興悲戀心, 顧念

apekṣā-hetu 觀待因

apekṣā-yukti 觀待道理

aphāṣa

api ca , , , , , 雖則

api nu ,

api tu , , 此亦, , 而復, , 雖然

api tu khalu punaḥ , 若復

api tāvat

api-śabda 亦言

api... eva 故復

apoddhṛta 拔除, 滅盡

apodita 撥無

apra 阿婆羅藥

apra-durbhūta

aprabhinnapūrva 顯說

aprabhinnapūrva... anācakṣitapūrva 顯說

aprabhātā 未曉

apracarita 無行

apracarita-śūnyatā 無行空

apracāra ,

apradubbūta

apradur-bhāva 不生

apradurbhāva 無生

apraheya 不破, 非所斷, 非滅

aprahātavya 無斷, 非所斷

aprahāṇa 未盡, 無量

aprahīṇa 不斷, 不滅, 未斷, 未永斷, 無捨

aprajñānatas 不知, 不能知

aprajñāyamāna 不可知, 難了知

aprajāna 不知, 不能知

aprajānat 不信, 不可知, 不知, 不解, 未識

aprakampita 不動

aprakampya 不動, 不能動, 無動

aprakīrṇa 不雜

aprakṛta 無俗, 非常

aprakṛtāśayena 無俗意樂

aprakṣepa 不減, 無減

aprakṣyat 應問

apramatta 無放逸, 逸慢

aprameya-asaṃkhyeya kalpān 無量阿僧祇劫

aprameya-buddha 無量佛

aprameya-janman 無量世

aprameya-kalpa 無量劫

aprameya-puṇya 無量福

aprameya-puṇya-skandha 無量大功德藏

aprameyatā 無量

aprameya~ 不可復

aprameyo-jñānena 無量智

aprameyâsaṃkhyeya 無央數, 無量, 無量無數, 無量阿僧祇

aprameyâsaṃkhyeyâparimāṇa 無邊

aprameyāḥ puṇya-skandhāḥ 無量大功德藏

apramoṣa 無妄

apramuṣita 無忘失

apramāda-caryā 不放逸行

apramāda-vihārin 無放逸住

apramādya 不放逸

apramāṇa-citta 無量心

apramāṇa-dharma 無量法

apramāṇa-dharmatā 無量法

apramāṇa-guṇa 無量功德

apramāṇa-kārin 廣行, 所作無量

apramāṇa-kāya 無量身

apramāṇa-loka-dhātu 無量世界

apramāṇa-pakṣa 無量

apramāṇa-phalatā 無量果

apramāṇa-phalatāyām upanayati 感無量果

apramāṇa-phalatāyām upanītaṃ bhavati 感無量果

apramāṇa-prabhā 無量光明

apramāṇa-puṇya 無量福德

apramāṇa-raśmi 無量光明

apramāṇa-ābha 無量光天

apramāṇa-śubhāḥ 無量淨天

apramāṇatā 無量

aprapañca 無戲論, 離戲論

aprapañcatā 無性, 無戲論

aprapañcita 無戲論

aprapañcâtmaka 無戲論

aprasada

aprasiddha-viśeṣaṇa 能別不極成, 能別不極成過

aprasiddha-viśeṣya 所別不極成, 所別不極成過

aprasiddhi

aprasiddhobhaya. 倶不極成, 倶不極成過

aprasādika , 惡行,

aprati-pudgala 佛世尊

apratibala 無能

apratibalana 不能

apratibalatā 無力, 無力能

apratibhinnapūrva 顯說

apratighatva 無對, 無礙

apratighavat 無對

apratighā aṣṭau 八無礙

apratighāta 無礙, 無閡

apratighātitā 無礙

apratigrāhita 不受

apratigrāhita-bhukti 不受食

apratigṛhṇat 不受

apratihata-citta 淨心, 無礙心

apratihata-prabha 無礙光

apratijñāna 不立

apratikarmaṇāya 重犯

apratikāṅkṣamāṇa 不希

apratikāṅkṣatā 不望, 不求

apratikāṅkṣin 不求

apratikṣipat 不生誹謗

apratikṣipta 不誹謗

apratilabdha 不可得, 不得, 所未得, 未得, 未曾得

apratilabdha-pūrva 未曾得, 未曾有

apratilabdhatva 未通達

apratilambha 不能得

apratinirvartin 不退, 不退還

apratiprasrabdha 不息, , 未息, 無休息, 無有休息

apratiprasrambhaṇa 無有休息

apratipraśrabdha 不斷絕, 無盡, 無間斷

apratipraśrabdhi 無有休息

apratipudgala 無與等

apratipūrṇa 未具足

apratirodha 無違

apratirūpatā 非法

apratisama 不可比, 無對, 無等, 無等雙

apratisandhika 不相續

apratisaraṇa 無依

apratisaṃdhi 不續

apratisaṃhārya 不攝受

apratisaṃkhyāna 無知

apratisaṃkhyāya 不擇, 不由思擇, 不知,

apratisaṃkhyāya...upekṣate 不擇捨

apratisaṃkyā-nirodha 非擇滅無爲

apratisaṃvedada 不覺

apratisaṃvedana 不受

apratisaṃvedanā 無覺受

apratisaṃvedin 不生, 不知

apratisaṃvedita 不語

apratisaṃvidita 不語

apratisaṃyukta 不相應, 不繫, 不繫屬, 非相應

apratisaṃyuktena-cittena 不相應心

apratismṛta 不憶

apratisthita-nirvāṇa 無住處涅槃

aprativāṇi 不可制伏, 難制伏

aprativīryârambha 進力

apratiśaraṇa 無依

apratiṣṭhatā 不住

apratiṣṭhita-mānasa 心無所住

apratiṣṭhita-nirvāṇa 不住涅槃, 不般涅槃, 無住涅槃, 無住處涅槃

apratiṣṭhitatva 無住

apratiṣṭhitaṃ nirvâṇam 無住涅槃

apratiṣṭhitaṃnirvâṇam 無住處涅槃

apratiṣṭhito nirvāṇe 不住涅槃

apratyanīya 不信受

apratyavekṣitvā 不觀

apratyudāvarta 不退還

apratyudāvartanatā 不退, 不退轉, 無退轉

apratyudāvartanīya 不復退, 不退轉

apratyudāvartya 不可轉, 不退, 不退轉, 無有退轉

apratyudāvartya-dharma 不可轉法

apratyupakārâkāṅkṣa 不望報

apratyākhyāna 不棄捨

apratyākhyāya 不還

apratīta-nāma 非同所了名

apratītya 不因, 無緣

apratītya-samutpanna 不從因緣生

apratīśa 無有羞愧

apraveśa 不入

apraviśya 不能往

apraviṣṭa-nirgata 不出不入

apraviṣṭa-samādhi 印順定

apravyāharā 無所說

apravyāhāra 不可說

apravārita 不恣

apravṛttatva 不隨轉,

apravṛtti 止息

apravṛtti-vikalpa 不起分別

apravṛttitva 不生, 不起

apravṛttitā 無流轉性

aprayojana 無用

apraśānta 不寂靜

apraṇaṣṭa 不壞

apraṇi-bhūta 非情

apraṇidhāna 不願, 無願

apraṇidhāna-yoga 無願

apraṇihita 無作, 無願, 無願解脫門

apraṇihita-dvāra 無作門

apraṇihita-samādhi 無作三昧

apraṇihitaṃ vimokṣa-mukham 無願解脫門

apraṇihitāḥ 無願

apriya-saṃprāyoga-duḥkha 怨憎會苦

apriya-saṃyoga 怨憎會, 怨憎會苦

apriya-saṃyogaḥ duḥkham 怨憎會苦

apriya-saṃyoge duḥkham 怨憎會苦

apriyatva 不可愛樂

apriyaṃ vācam 惡言

aprāpta-parihāṇi 未得退

aprāpta-vihīna 未得退

aprāpta-viṣaya 不至

aprāptitva 無所得

aprāyogatas 自然

aprāyogeṇa 不作加行, 不如理

apsara 婇女, 樂天

aptva 水性

apunar-uktatva 不重說

apunar-utpatti 更不生

apunar-āvṛtti 不退轉

apunar-āvṛttitva 不退轉

apunaḥ-pratyudāvartya 無復退轉

apunaḥ-pratyāgamana 不退還

apunāgamana 不復現, 不返

apuṇya karman 罪業

apuṇya-skandha 大罪業藏, 非福

apuṇyôpaga 非福行

apy anye 及餘

apy ekatyaḥ 或曰, 雖然

apâ-√vṛ

apâdānaṃ 所從聲

apâmargā 牛膝草, 阿波末加

apâramitā 非波羅蜜

apârime tīre 此岸

apârtha 所用

apârthika 唐捐, 無用

apâtaka 無罪

apâtrī-bhūta 非法器

apâya-bhūmi 地獄, 惡趣, 惡道, 非法地

apâya-durgati-vinipāta 墮險惡趣

apâya-ga 惡趣

apâya-gamana 墮惡道, 墮於惡趣

apâya-gati 惡趣, 惡道

apâya-gāmin 墮惡道

apâya-hetu 惡趣因

apâya-patha 惡趣, 惡道

apâya-saṃvartanīya 招惡趣

apâya-sthāna 惡處

apâyôpapanna 生惡趣

apâyôpapatti 生惡趣

apâśrayaṇa

apâṃ maṇḍalam 水輪

apêkṣ (√īkṣ) 愍念

apêkṣ (√īkṣ). , 有待, 相待

apôh (√ūh).

apārthika 不用

apās (√as) , 棄背

apāya-bhūmi 三惡趣

apāya-mati 暴惡

apāya-patha 三塗

apāya-pathāni trīṇi 三惡趣

apāṭha 不誦

apūrva-acarama 無前後

apūrva-mārga 勝道

apūrva-pradurbhāva 新起

apūrva-saṃvara 新戒

apūrvaka

apūrvaṃ kuśalam 未生善

apūrvâcarama 倶時, 無前無後

apūrvâcaramam 一時

apūrvôtpāda 未有有,

apūtika 不壞

apṛṣṭa 不請, 不請求

araghaṭṭa-ghaṭī-cakra 汲井輪

arahat 阿羅漢

arahattvaphala 佛果

arahā 阿羅呵, 阿羅訶

araja-viraja 無染

arajaska 無塵

arakta 無染

arakṣa 不護

arakṣya 不護

arakṣātrāṇa 無救護

aranyaka 在阿蘭若處

aranyakah 在阿蘭若處

arati 不樂

araṇya-cintaka 空閑

araṇya-stha 住空閑處

araṇya-vana-prastha 阿蘭若處

araṇya-vana-stha 阿蘭若處

araṇya-vṛttaka 空閑

araṇyakāni śayanâsanāni 阿練若處

araṇye vasat 巖燕

araṇyâyatana 阿蘭若處

araṇā 不諍, 無諍, 無諍三昧

araṇā-bhūmi 空閑地

araṇā-samādhi 無諍三昧

araṇā-vibhāga 無諍

araṇā-vihārin 無諍, 無諍三昧

arcanā 恭敬

arcayati 供養, 恭敬,

arci-jvalana 光焰

arci-skandha 種種光

arciṣ-mati 焰慧

arciṣ-matī 焰慧

arciṣmat 發光

arciṣmati 焰慧地

arciṣmatī ,

arciṣmatī bhūmiḥ 焰地, 焰慧地

ardha-candra 半月

ardha-kalpa 半劫

ardha-paryaṅka 半跏趺

ardha-pluta 半超

ardha-rātri 夜半

ardha-rātri-samayam 夜半

ardha-trayo-daśa-śata 千二百五十

ardha-tṛtīyāni śatāni 二百五十

arghatara

arghāya 價直

arhad-bhūmi 阿羅漢道

arhad-dharma 聲聞法

arhad-ghaṭī-cakra 水輪

arhad-ghāta 害阿羅漢, 殺阿羅漢

arhad-ghātaka 殺阿羅漢

arhad-vadha 害阿羅漢, 殺阿羅漢

arhan 不生, 羅漢, 阿梨呵, 阿羅漢

arhanta-ghātin 殺阿羅漢

arhantī 阿羅漢

arhat 阿羅呵

arhat-phala 修道, 羅漢果, 阿羅漢果

arhat-phalin 阿羅漢, 阿羅漢果

arhat-phalī-√bhū 得阿羅漢

arhat-pratipannaka 阿羅漢向

arhat-samyak-saṃbuddha 應正等覺

arhattva-phala 阿羅漢果

arhattva-phala-prāpta 至得阿羅漢果

arhattva-pratipannaka 阿羅漢向

arhattva-prāpta 得阿羅漢

arhattva-prāpti 至得阿羅漢果

arhattve pratipannakaḥ 阿羅漢向

arhatva 無著塔, 阿羅漢, 阿羅漢位

arhā 阿羅呵

arhān 阿羅訶

ari-cakra 怨敵

arihan 阿羅漢

arihat 羅漢, 聖人, 阿羅漢

ariveṣṭayati

ariya

ariṣṭa(ka) 阿梨吒, 阿梨瑟吒

arjakasya 摩利闍迦

arjakasya..... mañjarī 華菜

arka-puṣpa 白花, 白華

arka-raśmi , 日光

aroga 無病

aroga-jātīya 無病

arpayati 奉上, 契悟, 安處, 得成, 志求,

arpaṇā , 涉入, 渉入,

artha 義味

artha-anusāra 取義

artha-caryā 利他, 利行, 義行

artha-caryā-saṃgraha-vastu 利行攝事

artha-dhāraṇī 義陀羅尼

artha-dāyin 施財

artha-grahaṇa 取義

artha-jñāna 義智

artha-karaṇa 作利益事, 利益

artha-karaṇatā 作義利

artha-karaṇīya 所應作事

artha-khyāna 義光

artha-kriyā 利樂, 利益, 利益事, 利益安樂, 利行, 饒益

artha-kāmāya 欲饒益

artha-kārya 利益, 饒益

artha-mahat-kārya 成大事

artha-nirbhāsa 義光

artha-nānātva 義異

artha-pariccheda 塵分別

artha-pratibhāsa 似塵

artha-pratisaraṇena bhavitavyaṃ na vyañjana-pratisaraṇena 依義不依文, 依義不依語

artha-pratisaraṇena bhavitavyaṃ navyañjana-pratisaraṇena 依義不依語

artha-pratisaṃvid 義無礙, 義無礙智, 義無礙解

artha-pratiśaraṇa 依義

artha-pratiśaraṇa-citta 依義心

artha-pravicaya-dhyāna 觀察義禪

artha-saṃbaddha 緣境

artha-saṃdhi 妙義

artha-saṃhita 有益, , 義利

artha-saṃjñā 義想

artha-siddhi 事成

artha-vaśa , 義利

artha-vijñapti 義識

artha-viniścita 決定解

artha-viśeṣa 別義, 差別義, 義別, 義差別

artha-vyutpatti 學義

arthakatva 欲樂

artham akārṣīd 救濟

artham prativibuddha 開悟

artham ācarati 行利行

arthasya prakhyānatā 義光

arthataḥ 義意

arthatoyathā-pradhānam 勝義

arthatā , 實義,

arthaṃ 發遣

arthaṃ √kṛ 饒益

arthe , 爲利

arthi-jana 乞者

arthikatā 愛樂,

arthikeṣu---sattveṣu 來求者

arthinaḥ 爲義利

arthâbhijña 解義

arthâbhāsa 似境, 似外境, 似生, 分別義, 影像, 義光

arthâkara 境相

arthâkāra , , 諸事, 諸境

arthântara 別義,

arthântara-bhūta

arthânusaraṇa 應釋

arthâpatti 義准

arthôpasaṃhita 能引有義

arthôpasaṃhitā dharmāḥ 能引有義聚法

arthānupalambha-prativedha 義不可得

arthāya , 爲獲, 爲求

arthāyahitāyasukhāya 利益

arthāḥ 義類

artu 非時

arucitā 不樂

aruṇa-m-udghāta 日出時

aruṇakamala 阿盧那花

aruṇavat 明相

aruṇe anirhṛteṣu 未曉

aruṇôdgama-velā 日出時

arvāg-bhāga 近分

arāśī-bhāva 非蘊

arśā 痔病

arūpa-svabhāva 非色, 非色性

arūpi-sattva 無色有情

arūpi-sāmanta 色邊

arūpi-sāmantaka 色邊

arūpin 無色, 無色行

arūpitva 非色

arūpiṇaḥ skandhāḥ 無色蘊

arūpiṇāṃ 無色界

arūpiṇītva 非色

arūpâvacara 無色界

asa-va 阿娑嚩

asabhāga 無同類, 無同類因

asabhūta 無自性

asad-artha 無性, 無有物

asad-bhāva 有無, , 無性, 無有

asad-bhāvatā 無所有

asad-bhūta 不定, 不實, 不決定, 定無, 決定無, 無定, 無有, 無有實, 虛妄, 非眞實有

asad-bhūta-vastu 不實事

asad-bhūtatva 無所有

asad-dharma 不正法, 邪法, 邪見法, 非正法

asad-dṛṣṭi 不正見, 惡見, 邪見, 非正見

asad-vitarka 不正尋伺, 惡尋思

asad-ālambana 無所緣, 緣無

asad-ātman 無神我

asadbhūta , 實無,

asadbhūtatva 非實有

asahabhūtatva 不倶起

asahasā 不凶暴

asakta 無愛, 無滯

asakta-jñāna 無滯智, 無礙智

asaktatā 無罣礙, 無著無礙

asakāya 無身

asakṛt-samādhi 不共三昧

asal-lakṣaṇa 無有相, 無相, 非有相

asal-lakṣaṇāḥ dharmāḥ 無相法

asama-prajña 無等慧

asama-samatā 無等等

asamair---buddhair 無等覺

asamaka 無與等

asamanta 無等

asamanvaya 不應, 非得

asamanvita 非得

asamanvāgama 不成就, 不相應, 非得

asamanvāgata 不成就, 不相應

asamanvāgatatva 不相應

asamanvāhāra 不觀察

asamartha 不能

asamarthatā 無能

asamasama-bhūta 無等等

asamatikrāntaḥ-bhavati 不違越

asamavadhāna 不倶, 不倶起, 不會, 不現前

asamaya-mukta 不時解脫

asamaya-vimukta 不時解脫

asamaya-vimukti 不時解脫

asamañjasa 不應, , ,

asamena 不平等

asamoha 無癡

asamucchinna 不斷

asamucchinna-kuśala-mūla 不斷善根

asamudaya 不集

asamudācāra 不現行, 不行, 無行

asamudācāra-pracāratā 不現行

asamudāgata 不習

asamudānīta 無證

asamutthāna 不生, 不起, 無處所, 無起

asamutthāpaka 不能發起

asamutthāpanā 無起

asamyag-darśin 非正見

asamāhita 不定, , 未定

asamāhita-bhūmika 不定地

asamāhitatva 散地

asamāhitaṃ cittam 不定心, 散心

asamātta 未受, 未曾, 未曾受

asamāyukta 不相應

asanta , 虛妄

asantaka 無所有

asapakṣa 異品

asaru 阿娑羅, 阿婆羅藥

asarva-ga 非一切處

asarva-viṣaya 非境界

asarvaga 非遍

asarvatraga 非遍行, 非遍

asat 不存, 先無

asat-karman 惡業

asat-kārya 因中無果

asat-kārya-vāda 無因, 無因論

asat-parikalpanatā 虛妄分別

asat-puruṣa 不善人

asat-sat 有無

asat-saṃkalpita 虛妄分別

asat-√kṛ

asattva-saṃkhyāta 非有情數

asattva-saṃkyāta 非有情數色

asattva-ātma-kathā 無人我

asattvâkhya 非情

asatya-samudācāra 非眞諦, 非賢善行

asatya-vacana 戲言

asatyātmani 無我

asatyāṃvelāyām 非時

asatā durgṛhītena 惡邪見

asauratya 不柔和

asaṃbhavatva 不可得, 無所得

asaṃbhavāvināśatā 無成無壞

asaṃbhedana 不可壞, 不壞, 無分別

asaṃbhedanatā 不變異性

asaṃbhinna-pralāpa 不綺語

asaṃbhūta 不生, 不眞實, , 無有實, 無生

asaṃbhūtatva 無所起, 無生

asaṃgati 不合

asaṃgatârtha 不相應

asaṃgrāha 妄執

asaṃgṛhīta 不攝, 所不攝

asaṃhārya-dharma 無漏法

asaṃhārya-gocara 所行無礙

asaṃhāryatā 不可引奪

asaṃjñi-deva 無想天

asaṃjñi-samāpanna 無想定

asaṃjñi-samāpatti 無想, 無想定, 無色定

asaṃjñi-sattva 無想有情

asaṃjñika 無想, 無想事, 無想天, 無想所有

asaṃjñin 無想

asaṃjñinām...devānām 無想天

asaṃjñā 無想, 非想, 非相

asaṃjñā-samāpatti 無想定

asaṃjñī-samāpattim 入無想定

asaṃkathya 不應說

asaṃketa 不可示

asaṃkhya-traya 三無數

asaṃkhyayā kṣayam 非擇滅

asaṃkhyeya-kalpa 無央數劫

asaṃkhyeya-traya 三無數, 三無數劫

asaṃkhyeyatara 無量阿僧祇

asaṃkhyeya~ 不可復

asaṃkhyā 非擇

asaṃkiliṣṭa 無染著, 無穢汚, 無穢雜, 無穢染

asaṃkleśa 不染, 無染, 無雜染

asaṃkliṣṭa 不垢, 不染, 不染汚, 善明, 心不染, 淸淨, 無垢, 無垢染, 無染, 無染著, 無穢汚, 無穢雜, 無穢染, 無雜染, 離染, 非染

asaṃkliṣṭa-citta 心無雜染, 無染心, 無染汚心

asaṃkliṣṭa-dānatā 無染惠施

asaṃkliṣṭatva 不染汚, 無雜染

asaṃkoca 不生怯弱, 無畏

asaṃkrānti 無所至

asaṃkucita 不懈怠, 無怯弱, 無邪曲

asaṃkīrṇa 不雜, 不雜亂, 無雜亂

asaṃkṣobha 不嬈

asaṃkṣobhya 不生憤發

asaṃlayana 不沒

asaṃlekha 無厭足

asaṃlulita 不亂

asaṃlīna 堅固, 無怯劣, 無怯弱, 無有怯劣

asaṃlīna-citta 心無怯劣

asaṃmoṣa-dharmatā 無忘失法

asaṃmoṣatā 不忘

asaṃnicaya-sthānatā 無住處, 無所藏積

asaṃniśraya 不依, 無所依

asaṃpannatā 不具足

asaṃprajanya 不正知

asaṃprajāna 不正知

asaṃprajānat 不正知, 無覺

asaṃprakhyāna 不念, 不現

asaṃpramoṣatā 無忘失

asaṃpramuṣita 無誤失

asaṃpravṛtti 無有

asaṃprayukta 不相應, 不相應法, 心不相應, 心不相應法, 非相應

asaṃpreya 不相應

asaṃprāptatva 未得

asaṃprāpti 不得, 無得, 非得

asaṃprāyoga 不倶起

asaṃprāyogitva 不相應

asaṃpūrṇa 不圓滿

asaṃrayoga 不相應

asaṃsarga 厭離, 寂靜, 無所染著, 無雜, 遠離, 靜處

asaṃskṛta 不動成就

asaṃskṛta dharmakāya 無爲法身

asaṃskṛta śūnyatā 無爲空

asaṃskṛta-dharma 無爲

asaṃskṛta-dhātu 無漏界

asaṃskṛta-pada 無爲

asaṃskṛta-phala 無爲果

asaṃskṛta-prabhāvita 不動成就

asaṃskṛta-traya 三無爲

asaṃskṛtam...nirvâṇam 無爲涅槃

asaṃskṛtatva 無爲, 非有爲

asaṃskṛta~ dhātu 無動處

asaṃskṛtaḥ...saṃsāraḥ 無爲世間

asaṃskṛtā-dharmāḥ 無爲法

asaṃsārin 非流轉

asaṃsīdana 離懈怠

asaṃsīdanatā 不沒

asaṃsṛṣṭa 善明

asaṃtuṣṭatā 不歡喜

asaṃtuṣṭi 不生喜足, 不知足, 無喜足

asaṃtuṣṭi-vīrya 無喜足精進

asaṃtāna 無相續

asaṃvara 不律儀, 非律儀

asaṃvara-stha 不律儀

asaṃvaraṇa 不禁

asaṃvarika 不律儀

asaṃvarta 不壞

asaṃvidita 不正知

asaṃviditaka 不可知

asaṃvidyamāna 不可得, 不得, , 無所有

asaṃvāsya 不應共事, 不應共事, 不應共住

asaṅga 無滯

asaṅga-gocara 所行無礙

asaṅga-jñāna 智慧無礙, 無礙慧, 無滯智, 無礙智, 無著智

asaṅga-jñāna-darśin 無礙智, 知見無所礙

asaṅga-jñānin 智慧無礙, 無礙智

asaṅga-jñānābhimukha 無著智現前

asaṅga-lakṣaṇa 無礙相

asaṅga-prabha 無礙光

asaṅga-vihāra 無著行

asaṅgatā 無所著, 無礙, 無著

asaṅgâpratighāta 無閡無障

asaṅgâpratihata 無障無礙

asaṅkhāraparinibbāyin 無行般涅槃

asevana 修習

asi-śūla

asiddha-hetu 不成因

asiddha-hetuka 不成因

asiddhatva 不成實, 不成就

askandha 非蘊, 非陰

asma

asmad-buddhi-gamya 自覺慧境

asmad-buddhi-gocara 我境界

asmin 其中, 於此, 此時, 至此

asmin prakaraṇe 於此時

asmîti---bhavati 起我慢

asmā 我疇

asmād

asmāka 余徒

asmākam , 我黨

asmākaṃ nikāye 於我部中

asmān 餘類

asparśa-vihāra 不安住

asraṃsana 不遣, 無懈

asru-pāta 淚落

assutavat 無聞

asta-gama ,

astambhita 無所畏

astambhitatva 無畏

astambhitatā 湛然不動, 無懼, 無畏

astattarapada-sata 百八

astaṃ-ga

astaṃ-gama , 可滅, , 散滅, , 斷除, , , , 隱沒

astaṃ-gamana ,

astaṃ-gata , , ,

astaṃgama 永滅沒

astaṃprayātam

asthi-kaṅkāla 骨鎖, 骨鏁

asthi-kaṇkala 枯骨

asthi-majjan 骨髓

asthi-pañjara 骨鎖

asthi-saṃghāta 骨鎖

asthi-saṃjñā 骨相

asthi-saṃkalikā 骨鎖

asthi-saṃkalā 骨鎖

asthi-śaṃkalikā 骨鎖

asthi-śaṃkalā 骨鎖

asthira 不堅

asthiratā 不住

asthirâśaya 心不定

asthitika 不住, 無住, 無住處

asthānam 無是處

asthāt 住已, 已住

asthīni śvetāni 白骨

asti dravyântaram 別有實體

asti-dāna 一切捨

asti-dṛṣṭi 有見

asti-nâsti-vinirmukta 離有無

asti-saṃjñā 有想

asti-vāda

asti-śabda 有聲

astianta 有邊

astitva-cintā

astitva-niśrita 有見

astitva-nâstitva 有無

astrī-puṃ-napuṃsaka 非男女

asty eva 實有, 有實

asty ātmêti 執有我

astyātmā 有我

astādaśehi varttehi 十八事

asubha-bhāvanā 不淨觀

asukha 不樂

asupratividdha 未善通達

asura 阿須輪

asura-kāya 阿修羅道

asurêndra 阿修羅王

asurā 不飮酒

asvabhāva-samatā 無相平等性

asvabhāvatva 無自性, 無自體

asvabhāvatā 無自性

asvabhāvya 無自性

asvabhūta 無自性

asvapna 非夢

asvasti*

asvatantratva 不自在

asvatantrī-kṛta 不自在

asvayaṃmaya 無自性, 無自體

asvâbhāvya 無體相, 無自性

asvāda

asvādana

asvāsthya-kārin 不安

asya kāye 於現身

asyaivam bhavati 作是念

asyām

asādhita 不成者

asādhya-rūpa 不可療治

asādhāraṇa-anaikāntika 不共不定

asādhāraṇa-phala 不共果

asādhāraṇatva 不共, 不遍

asādhāraṇatā 不共, 無共

asādṛśya 不相似

asākṣāt-kṛta 未證

asāmagrya 不具, 不和合

asāmagrī 不和合, 不和合, 不和合性

asāmayikī vimuktiḥ 不時解脫

asāraka 不實, 無堅實, 無有實

asāsrava 無流心

asāta 不正

asāṃjñika-deva 無想天

asāṃjñika-sattva 無想有情

asāṃpreya 不應作

asāṃvarika 非律儀

asūyat 損害

ata eva 由此義

ata uttari 此上

atad-bhāva 不實, 異性

atadbhāva 不如有,

atadbhāva-śūnyatā 異性空

atadvat 不得

atanmayī 非彼性

atapâḥ 無熱天

atarkika 不思議, 難思議

atasī 胡麻

atat-svabhāva 不實

atathatā 非如, 非眞如

ataś ca bhūya 復更

ataḥ , 此外, 由彼, 除此更

ataḥ param 今次, 向上, 此後, 自茲以去

ataḥparam ,

atha ca

atha ca punaḥ ,

atha khalu , 於時, , 爾時

atha khalu... tasyāṃ velāyāṃ 于時

atha vadeya 便言

atha vā , 或者, 或復,

atha...bhavati 次說

athakhalu

athāparam 卽而

ati-muktata 阿地目得迦

ati-māna 自見

ati-vi-√lī

ati-√kram 出過, , 超出, ,

ati-√nam 推度, 虛度

ati-√vṛt

ati-√śyā

atibahu-viśeṣa-bhinna 多差別

atibhaya 可畏

atibhīru

atibhūyas

atibhṛśa 熾盛

atibhṛśaṃ 節限

aticiram 久遠

aticitra 靈異

aticitra-gambhīra 甚深微妙

atidarśanīya 甘露淨法

atidigdha-viddha 被箭

atidūram

atigambhīra 甚深

atigaura

atiharṣaṇīya 甘露淨法

atikrama-prakrama 往來

atikrameya

atikramitu-kāma 欲過

atikrāmet 違毀

atikrānta-mānuṣyaka 過於人

atikrāntatara 最極超過,

atikāruṇika 大悲, 悲愍

atikṣāmatā 最微

atilakṣa , 度洛叉

atilambha 無相, 無礙

atilīna

atimahat , 極大

atimanyanā 輕賤

atimukti 阿提目多

atimānana 過慢

atinivartayitṛ 生起

atinyūna

atinâmayati 乃至, , , 推度, 虛度, 趣向,

atiprabhūta 極多

atipradarśana-artham 爲難

atipradarśanârtham 爲顯

atiprasaṅga-doṣa 無窮

atiprasaṅginyā kathayā 傍論

atipāta-citta 殺心

atipātâpatti 殺罪

atirahasya 甚深祕密

atiraudra

atireka-cīvara 長衣

atireka-pramāṇika 過量

atireka-pātra 長鉢

atirekalābha 長利

atireva 甚自

atiricyavartate

atirikta-pātra 長鉢

atiriktatama 增上

atiriktatara 增上, 增長

atisamṛddha 富樂

atisevana 久習

atisūkṣma 深細

atisṛta

atitaka 過去

atitaruṇa

ativighna-kṛt 爲障, 起障

ativiparokṣa 究竟非現見

ativiprakṛṣṭa 極遠

ativiprakṛṣṭatva 最遠,

ativireka

ativismaya 希奇

ativistṛta 廣大

ativṛtta 出過, 滿足, , ,

atiya

atiśodhayati

atiśānta 趣寂靜

atiśītala 極寒

atkramaṇa

atmārtha 自義利

atra hi 若於此

atrapā 無愧, 無慚, 無慚愧

atrântare 爾時

atrāsa 不怖, 無怖, 無怖畏

atrāsita 無畏

atrāṇa 無救, 無救護

atta , 義味

attamīya 我所

attum-icchā 食欲

attâttamīya 我及我所

atuliya 不可稱量, 無等

atulya 無等

atulya-dakṣiṇīya 無等尊, 無等等, 無與等

atulya-jñāna 不可稱智

atulya-prabha 無稱光

atulya-prakāra 一切法

atulya-tulya 無等等

atulyā...śivā...bodhiḥ 無上道

atvara 不急

aty-abhi-√nand 希望

atyakta 不捨, 不捨離

atyalpa-puṇya 薄福

atyanta-nairyānikatā 究竟出離

atyanta-nirmokṣa 已脫, 永解脫

atyanta-niṣṭha 最極究竟

atyanta-parinirvṛta 最上涅槃

atyanta-pariśuddha 畢竟淸淨

atyanta-prahāyī 畢竟斷

atyanta-samatikrāntatva

atyanta-sukha 勝樂, 究竟樂

atyanta-vairāgya 得永離, 永離

atyanta-vivikta 畢竟離

atyanta-vyupaśama 永寂滅

atyanta-śuddhi 究竟淸淨

atyanta-śunya 畢竟空

atyanta-śānta-praśānta 最極寂靜, 究竟寂滅

atyanta-śūnyatā 畢竟空

atyantam 一切種, 一向, , , 本來, , , 畢竟, 究竟

atyantam akaraṇatā 畢竟不作

atyantam anutpādaḥ 畢竟不生

atyantamm 究竟

atyantareṇa kāla-kriyayā 中夭

atyantatas , 畢竟

atyantatayā 畢竟

atyantatā 畢竟,

atyantânutpanna 畢竟不生

atyantôparama 永寂滅, 永滅

atyartha---upaghātaka 極損惱

atyartham , , , , 殷勤, , 猛盛,

atyartham adhimātraṃ guru 最重

atyastikā-kṛta 反抄衣

atyatante

atyaudārika 麤顯

atyaya-deśanā 懺悔

atyayam atyayato deśayati 悔罪

atyayena 滅度後,

atyayāt 却後

atyucca

atyudagra 最勝

atyudgata , 超出

atyudīrṇa 最劇

atyutkṛṣṭa

atyutsada 極增, 熾盛

atyutsāhatā

atyāga 未捨

atyārabdha

atyāsevita 數習

atyāyata 長大

atyāyika-karaṇīya 難事

atārita 未度者

atī-anāgata-pratyutpanna 過去未來現在

atīraṇa 不度

atīrthya 非外道

atīrṇa 未度者

atīta-pratyupasthita 過現

atīta-pratyutpanna 過去現在, 過現

atīta-vartamāna 過現

atītam , 過去

atītam adhvani 往昔

atītam adhvānam 於過去

atītam anāgataṃ pratyutpannam 過去現在未來

atītam-adhvānam 過去世

atītamadhvānam 宿世, 過去

atītamanāgataṃpratyutpannam 三世

atītatva 過去

atītaṃ janma 過去生

atītaṃ karma 過去業

atīte 前際

atīte apy adhvany anāgate 'pi 過去未來

atīte'dhvani 宿世, 過去, 過去事, 過去世, 過去中

atīto'dhvā 過去, 過去世

atītâjāta 過未

atītânāgata 過未

atītânāgata-pratyutpanna 三世, 去來今, 去來現在

atītânāgata-vartamāna 三世

atītābhyām 過未

atīva bhrājanti tapanti virājanti śrīmanty ojasvīni ca 煜爚

atṛpta 無厭

atṛptatā 無有厭足

atṛpti-kārakatva 無有厭足

atṛptitā 不足, 無厭足, 無足

atṛptālīna-prāyoga 無厭無劣加行

atṛṣṇā 非愛

audbilyaprāpta 疑怪

auddhata 作高勝

auddhatya-kaukṛtya 掉悔

auddhatya-kaukṛtya-nīvaraṇa 掉悔蓋

auddhatya-kaukṛtya-āvaraṇa 掉悔蓋

audumbara-puṣpa 優曇花, 優曇華

audumbara... puṣpa 優曇鉢羅

audupânika 井水

audvilya-karaṇī 歡喜勇躍

audārika-mala 麤垢

audārika-prasāda-sahagatena cetasā 麤淨信倶行之心

audārika-rūpa 麤色

audārika-sūkṣma 麤細

audārika-sūkṣmatā 麤細

audārikam ātmabhāva 麤身

audārikatara

audārikatva

audārikatā , 麤性

audārikatāṃ-paśyataḥ 觀爲麤性

audārikaṃ buddha-darśanam 麤見諸佛

audārike’vabhāsa-nimitte 分明

audārya-gāmbhīrya-lakṣaṇa 廣大甚深

audārya-sūkṣmatā 麤細

aum 烏菴, 烏菴

aunkampā ,

aunnamata

aunpramāṇa 思量

aupabhogika 受者, 用識

aupacayika 增上, 增長, 長養,

aupakramika 損害, 逼切, 逼惱, 逼迫

aupalambhika 取著, 有所得, 著法

aupamya-mātreṇa

aupamyôdāharaṇa 譬喩

aupanibandhika 繋縛

aupanipātika 率爾

aupapatti

aupapatti-bhavika 生有

aupapattyaṃśika 生分

aupapâdukā yoniḥ 化生

aupapâdukāḥ...pradurbhavanti 自然化生

aupâttika 執受

aurabhrika-bhūta 屠羊

aurasaḥ putraḥ 眞子

autsukyaṃ karoti 料理

auttara-kaurava 北洲

auttarādharya 上下

auṃ

auṣadha-rasa 藥味

auṣṇyavat

ava-car

ava-ra-ha-kha 阿縛羅訶佉

ava-sad 呵責, 訶擯

ava-vad 教授

ava-ṣṭambh (√stambh). 徧覆

ava-√bharts 映蔽

ava-√bhās 徧照, 晃耀, 照耀

ava-√dhā

ava-√gam 妄計

ava-√gāh , , , 能達

ava-√kram

ava-√kḷp 善思惟

ava-√kṝ

ava-√lamb ,

ava-√lok , 瞻仰, 諦觀, 遍觀,

ava-√lī , , 退屈, 退沒, 驚疑

ava-√man 凌蔑, 生憍慢, 輕易, 輕毀, 輕陵, 陵蔑

ava-√nah 遍覆

ava-√nam 恭敬禮拜, , 謙下, , 陷下

ava-√prach , , 請問

ava-√rud 號哭

ava-√sad 呵擯, 訶擯, 訶責

ava-√sthā ,

ava-√tṝ 下來, 悟入, 深入, 能行, 過度

ava-√vad 能調

ava-√śṝ

avabhartsita

avabheda

avabhāsa 光焰

avabhāsa-gata 能見

avabhāsa-nirbhāsa 光明普照

avabhāsa-pratilambha

avabhāsa-sphuṭa

avabhāsayati 作照明, 光照,

avabhāsena parisphuṭo 'bhūt 遍照

avabhāsena sphuṭam abhūt 徧照,

avabhṛtka

avaboddhum 能覺

avabodha 內證

avabodhanā ,

avabodhatā 開覺

avabodhayati 令解

avabodhi ,

avabuddhatva

avabudhyanata 能知

avabudhyanatā

avacaraka 使者, 家人

avacarin 界繫

avacchādaka

avacchādanīya 覆蔽

avacchādayati

avacchādita 所覆, , 覆其上, 覆護

avacāra

avacāraka

avadarśika 能示, 顯了

avadhyāna-prekṣin 嫉心, 疾心, 輕慢心

avadhyāpeya 呵責

avadhārayati 實解,

avadhāryate , , 立爲

avadhūnaka

avadhṛta 所持

avadya-samudācāra 罪現行

avadyaṃ---sāṃparāyikam 後法罪

avadāta-nirbhāsa 白光

avadāta-vasana 白衣

avadāta-vāsanā 白衣

avadātasyavastrasya 白衣

avadātika

avadīryate ,

avagamana 解了

avagaṇḍa-kāraka 頰食

avagaṇḍakārakaṃ 口中迴食

avaguṇḍika 覆頭

avaguṇṭhikā-kṛta 覆頭

avaguṇṭhita-śiras 覆頭

avagāha 通達

avagāhate 能達

avagāhyate

avahita-śrotra 屬耳, 至心聽

avaikalya 不闕, 不缺, 具足, 無缺

avaineya 不可度

avaira 無恚, 無怨, 無怨

avaivartika 不退, 不退智, 不退轉, 必定, 維越, 跋致, 阿惟越致, 阿惟顏, 阿毘跋致, 阿鞞跋致

avaivartika-bhūmi 不退地, 不退轉地, 阿惟越致地

avaivartika-bodhisattva-bhūmi 阿惟越致地

avaivartika-dharmacakra 不退法輪

avaivartikatva 不退轉

avaivartikatā 不退轉

avaivartikāḥ saṃtiṣṭhante 得不退轉

avaivartikāḥ-saṃtiṣṭhante 住不退轉

avaivartiya 遠離

avaivartya 不退, 不退轉, 阿惟越政, 阿惟越致, 阿惟顏, 阿鞞跋致

avaivartya-bhūmi 不退轉地, 阿惟越致地

avaivartya-dharmacakra 不退法輪, 不退轉法輪

avaivartya-lakṣaṇa 不退相

avaiyarthya 不虛

avajñā-pratiṣedha

avajñāṃ pra-√kṛ

avakalpanā 信解, 實解

avakalpayamāna 思惟觀察

avakalpayati 思惟觀察, , 領悟

avakalpayet 善思惟

avakarṣayanti 吹去, 吹放

avakarṣayaty apanâmayati 吹放

avakrāmati 趣入

avakrānta 入胎, 受胎, , 證入, , 趣向,

avakrāntaka

avakrānti

avaktavyatva 不可說

avakubja

avakāra , ,

avakāra-śūnyatā 散空

avakāśa-dāna 開導

avakāśaṃ dadāti 所容受

avakāśaṃ √kṛ 聽許

avakīryate

avakīrṇa , , , 遍布

avakīrṇa-kusuma 散華

avalambana , , 執捉, 境界

avalokayati 瞻仰, , 觀察, 諦觀

avalokayitvā

avaloketi

avalokitêśvara 觀自在

avalīnatā 怯弱, , 沈沒, 滯礙, 退

avalīyanā 怯弱

avamananā 毀辱

avamanyanā 誹謗, 輕慢, 陵蔑

avamardanīya , 可壞, , 屈伏, 敬伏, 降伏

avamukta 超出

avamūrddha

avamūrdha ,

avamūrdhaka , , 覆面

avamūrdhī-bhavati

avamṛdya , , 破壞

avanamana-praṇamanatā 恭敬禮拜

avanamitavya 低下

avanata-kāya 曲躬

avanata-kāyāḥ praṇata-kāyāḥ saṃnata-kāyāḥ 曲躬

avanbodha

avandhya 不空

avanāmitaṃ śīrṣam 低頭

avapakṛṣṭa

avara-bhāgīya 下分結, 下界

avara-mātraka 下劣,

avaraka , 少小

avaramātraka-kuśalamūla 少善根

avaropayati 修習善本, 修諸功德, , 種殖, 積集

avaropayitavya , , , 積集

avaropita-keśa-śmaśru 剃髮

avaropita-kuśala-mūla 殖衆善根, 種善根

avarṇaṃ bhāṣate 歌歎, 非毀

avarṇaṃ bhāṣati 怨字語

avarṇâyaśaḥ-kathā 誹謗

avarṃ bhāṣet 毀罵

avasaṃbodha 解義

avasiri

avaskhalita 作衆惡

avasphaṇḍana

avasthitatva , 已住

avasthântara 位差別

avasthā-bheda 分位差別

avasthā-prabheda 時差別

avasthā-viśesa 位差別

avasthāpanârtham 爲留

avasthāpayati 令趣, 安住, 安置, 成立,

avasthāpita 修治

avasthātavya 應住

avastuka 無事, 無因, 無境, 無所有, 無類, 非物

avastukatva 無事, 無有

avasādanikā 訶責

avasādanā , 呵擯, 呵責, 訶擯

avasādaya 訶擯

avasādayati 呵擯, 呵責, , 訶擯, 訶責, 退失, 驅擯

avasāyitva , 住性

avasṛjana

avataranti 來入

avatarati 趣入

avataraṇa-mukha 趣入門

avataraṇatā

avatared 入中

avatareyaṃ 入中

avataṃsa 華嚴

avatiṣṭhat 垂布, 貯布, 靉靆

avatāra-prekṣin 便

avatāraka upāyaḥ 令入方便

avatārayanti 剃除

avatārayati 令趣入,

avatāraṇa-kuśala 善入

avatāraṇatā 令其趣入

avatārya 令趣入已

avatārâvasthā 入位

avatīrya , 交路

avatīrṇasya pudgalasya 已趣入者

avavaditum 爲教授

avavaraka

avavāda-prāyoga 教授加行

avavādaka 化導, 善能教授, 教化, 教化人, 教授師,

avavādasya saṃmoṣaḥ 忘聖言

avavādānuśāsanī 教授教誡

avayavatva

avayavaśas 分分

avañcana 誐嚕

avaśeṣam

avaśeṣatva 有餘

avaśeṣeṇa

avaśiṣyate 所餘, 爲餘

avaśruta 漏心

avaśya-netavya 必須通

avaśyam , , 必定, , 正當, 決定, 畢竟, , 要當, 要須,

avaśyaṃ nirbandham 決意

avaśyāya-paṭṭa

avaśyāyôda-bindu 朝露

avaṃ 阿鑁, 阿鑁

avaṃ-raṃ-haṃ-khaṃ 阿鑁覽唅欠

avaṣṭambh

avaṣṭambha-ja upāyaḥ 逼迫所生方便善巧

avedaka 無所受

avedhamāna 傾倚

avekṣamāṇa ,

avekṣita

avepamāna 傾倚

avetya 知而

avetya-prasāda 信知, 淨信, 盡信之行, 證淨

avetya-prasāda-lābdha 得證淨

avi-ra-hūm-kham 五字呪, 五字明, 五字眞言, 阿卑羅吽欠, 阿毘羅吽欠

avi-rajas 羊毛塵

avicalana 不能動

avicalā buddhiḥ 不動智

avicchana 不絕

avicchinnam 無間斷

aviceṣṭanā 無越作用

avicikitsaka 無疑惑

avicitra , 略有二種, 非多

avicālyatva 不傾動

avidagdha-buddhi 愚癡

avidhi-jña 識練

avidhura 不壞

avidus 凡夫

avidvasu 大無明,

avidvat 凡夫, 愚癡, 無明者

avidyamānatā 永無, , 非實有

avidyamānôbhayâsiddha 無倶不成

avidyatas 從無明, 無明故

avidyaugha 無明流

avidyavāsanā 無明習氣

avidyâdi 無明等

avidyândhakāra 無明闇, 癡闇

avidyânuśaya 無明使

avidyâsrava 無明流, 無明漏

avidyâveṇikī 不共無明

avidyâvāsa-bhūmi 無明住地, 無明地

avidyôpakliṣṭa 無明染

avidyā 不明, 愚癡, 無明, 無明行, , 黑暗, 黑闇

avidyā-anuśaya 無明隨眠

avidyā-aveṇikī 獨行無明

avidyā-hetuka 因無明, 無明爲因

avidyā-nirodha 無明滅

avidyā-ogha 無明暴流

avidyā-pratyaya 無明爲緣, 無明緣, 緣無明

avidyā-pratyayāḥ saṃskārāḥ 無明緣行

avidyā-saṃyojana 無明結

avidyā-tṛṣṇôpādāna 無明愛取

avidyā-varjya 除無明, 除癡

avidyā-vaśa 無明力

avidyā-āsrava 無明漏

avidyā...akliṣṭā 不染無明

avidyā...kevalā 不共無明

avigama 未離,

avigata-cchanda 未離欲

avigata-rāga 未離欲

avighna-bhāva 不能礙

avighna-kāraṇa 不礙

avihe hita 想著

aviheṭha 不惱

aviheṭhana 無損惱

aviheṭhanatā 不損惱

aviheṭhanā 損惱

avihiṃsā 無害

avihāni 無退捨

avijahana 不相離

avijahanatā 攝取, 攝受

avijñapanīya 不可知

avijñapti 不可分別, 無作業, 無教, 無表, 無表業, 無表色

avijñapti-rūpa 無表色

avijñapti-śīla 無作戒

avijñānaka 無識

avijānaka 解界

avijānamāna 不能解, 解界

avijānpti 無作

avikala 具足

avikalatā 無減, 無缺

avikalpa-dharma 無分別法

avikalpa-dharmatā 無分別法

avikalpa-jñāna 無分別智

avikalpaka 無分別

avikalpakatva 無分別

avikalpana 無分別, 無異, 無異分別, 非分別

avikalpanatā 無分別

avikalpanā 無分別, 無所分別

avikalpatā 無分別

avikalpita-śarīra 身不可分別

avikalā 無不備具

avikampana 不傾動

avikampya 不可動, 不能傾動, 無動

avikara 不滅, 不變

avikopita 不可壞, 不壞, 不失, 不退, 未壞, 無動亂

avikopya 無惱

avikopyatā 不傾動, 不能動

avikāla 不淨

avikāritva 不變

avikārā nirvikārā 無變異

avikṛti-gamana 不動

avikṣepa 不亂, 不動, 無散亂

avikṣepanatā 不亂

avikṣipta 無散亂

avikṣipta-citta 一心不亂

avilokana 無慧目, 無明, 盲冥

aviloma-sthāyin 隨順

avilomā 不相違

avimala 有垢

avimoha 不迷, 無迷

avimukha 愛樂

avimuktatva 不解脫

avinaṣṭa 不可壞, 不壞, 不失, 無失

avinaṣṭa-śīla 無失戒

avindat 不得, , 無所有

avinipāta-dharman 不更惡趣

avinirbhāga 不相捨離, 不相離, 無差別

avinirbhāga-gata 不相捨離

avinirbhāga-vartin 不相離

avinirbhāgin 不相離

avinirbhāvin 不相離

avinirmukta 不解脫, 未解脫

avinirvatanīya 不退位

avinivartanīya 不迴, 不退, 不退地, 不退菩薩, 不退轉, 不退轉位, 得不退轉, 阿惟越致, 阿毘跋致

avinivartanīya-bhūmi 不退地, 不退轉位

avinivartanīyatva 不退轉, 阿毘跋致地

avinivartya 不能退轉

avinivṛtti 不差

avinodaka

avinodana

avināśatā 無壞

avināśika 不壞

avināśya 不壞

avipakva 未熟

avipanna 無損惱

avipariṇata 無有變異

avipariṇāmatva 不壞

aviparokṣa , 現前

aviparyasta 不顚倒, 無亂倒, 無有顚倒, 無顚倒, 離顚倒

aviparyaya 不顚倒, 無倒, 無顚倒, 非顚倒

aviparyāsa 不倒, 不顚倒, 無倒, 無顚倒

aviparīta 不倒, 不顚倒, 無倒, 無顚倒, 眞實, 非顚倒

aviparīta-jñāna 無顚倒智

aviparīta-manasikāra 無倒思惟

aviparītatva 不顚倒, 無顚倒

aviparītaṃ jñānam 無倒智

aviparītābhyudaya-mārga 無倒勝生道

aviparītāvavāda 無倒教授

avipatti 不毀

avipaścita 凡愚, 愚癡無智慧

avipratipatti 非迷

avipratisāra 不悔, 無悔

avipratisārin 無悔

avipraṇaṣṭa 無失壞

avipraṇāśa 不壞, 不失, 不失法, 不散, 久住, 未壞, 無失壞

avipraṇāśatā 不壞

avirahita-śrotra 至心聽

avirahitatā

avirala 無隙

avirala-danta 其齒無隙, 齒無隙

aviratam 不斷

avirodha 不相違

avirodha-hetu 不相違因

avisadṛśatva 差別

avisaraṇa 無亂

avisaṃvādaka 不欺誑

avisaṃvādana 不壞法, 不虛, 不行虛誑, 不誑, 無虛妄

avisaṃvādanāśaya 無虛妄意樂

avisaṃyoga 不乖離, 不相離,

avisaṃyukta 不相離

avismaraṇa 不忘, 不忘失

avismaraṇa-samartha 能不忘失

avismayat 奇雅

avisthita 想著

avisāra 不動

avitarkya 未覺, 無尋

avitatha-bhāṣin 如實說

avitathatā 不虛妄性, 眞實

avitathātā 空性

avivadamāna 不諍

avivarta 無變異, 無退, 無退

avivartaka 不退

avivartana 不退

avivarti-cakra 不退輪, 不退轉輪

avivartika 不退, 不退位, 不退轉, 阿惟越致

avivartika cakra 不退轉輪

avivartiya 不退, 不退智, 不退轉

avivartiyatva 永不退

avivarttika jñāna 不退智

avivartya 不謬, 不退, 不退轉, 無退轉, 阿惟越致

avivartya-cakra 不退轉輪

avivikta 恍忽, 恍惚

aviviktatva 非離

aviyoga 不失法, 不散

aviyogâśayatva 不離心

aviśeṣa-vacana 不別說

aviśeṣatā 無差別

aviśeṣaṇa 無差別

aviśeṣena 總說

aviśeṣeṇa

aviśiṣṭa 不異, 平等, 有等, 無分, 無別異, 無差別, , 非別

aviśiṣṭhatā 無增

aviśodhya 不可修治

aviśodhyaṃ---bījam 不可修治種子

aviśrama 疲倦

aviśuddha-dāna 不淨施

aviśuddhi 不淨, 不淸淨, , 雜染

aviśvāsya 不委, 非同意

aviśārada 怯懼

aviśīrṇa 不分散

aviṣamatva 平正

aviṣaṇṇa 無怯劣, 無退屈

aviṣṭhāna 無礙

aviṭhapanā 無造

avocat

avodita

avyabhicāratva 不相離, 決定

avyabhicārin 決定, 無雜亂

avyabhicāritva 不相離, 決定

avyakta 識練

avyakta-nāma 不顯名

avyakta... a-vidhijña 正歸

avyaktavya 不可說言

avyaktârtha 不了義

avyakṣa

avyatibheda 不相離, 不雜, 無差別

avyatibhinna 不碎

avyatikramaṇa 不異違越, 無過

avyatirekatva 不離

avyavadāna 不淨,

avyavahitatva 無隔

avyavahāra 不可說, 默然

avyavakīrṇa 不雜, 不雜亂, 淸淨, 無亂, 無雜, 非雜

avyavasthāna 不定

avyayam

avyucchinnam

avyupaśama 不靜

avyupaśanta 不寂靜

avyupaśānta 不靜

avyutkramanti 無越

avyutpannasya 不能正解

avyutpannasyārthasya 不了義

avyutpannatas 由無知

avyutthita 不起

avyutthāna 不越

avyutthānatā 不起

avyābādha 無損害, 無有過失

avyābādhatā 無損害

avyābādhya 無害, 無惱害, 無損

avyābādhya-prāyoga 無損加行

avyādhi 無熾然

avyāghāta 無所障礙, 無滯礙, 無礙

avyāhata-gati 所行無礙

avyāhata-mata 無礙慧

avyāhāra 不可說

avyākaraṇa 不記

avyākaraṇam 不記

avyākula 無亂, 無雜亂

avyākṛta 善等

avyākṛta-citta 無記之心, 無記心

avyākṛta-dvaya 二無記

avyākṛta-karman 無記業

avyākṛta-naya 無記法

avyākṛtam...karma 無記業

avyākṛtatva 無記性, 無記攝

avyākṛtaṃ cittam 無記心

avyākṛtaṃ karma 無記業

avyākṛtā dharmāḥ 無記法

avyāmiśra 不相雜, 不雜

avyāpāda 不瞋, 無恚, 無瞋

avyāpārita 不求

avyāpṛti 無事, 無用

avyātireka 無離

avyāvartita 不可轉

avyāvādha 無有過失

avyāvṛtta 不離過

avâc 無語

avâca 無言

avâcya-dharma 不可說法

avâp 成就

avâp (√āp) 便成, 得成, 獲得

avâp (√āp). 圓成

avê

avāntara 結界, 阿槃陀羅

avāryatva 凡夫

avāsanā

avāvaraṇa-kṛtya 無礙

avāṅmukhī-√bhū 向下

avīcau mahā-narake 無間地獄

avīci 無缺大地獄, 阿毘

avīci mahāniraya 無擇大地獄

avīci-saṃstha 阿鼻地獄, 阿鼻獄

avīcika 阿鼻地獄, 阿鼻獄

avīcintiya 不思議

avīcintya 不思議

avīcitra ,

avīcī 阿鼻獄

avīryârambha 進力

avīta-rāga 未得離欲, 未離欲

avītarāga 未離欲

avītarāga-prapyatva 未離欲

avītarāgasya-āryasya 未離欲聖

avśiṣṭa

avṛhā 不煩

ayam

ayathârtha 不如實

ayathābhūta 不實

ayatna-vāhitva 任運轉

ayatnam 自然

ayaḥ-prakāra 鐵城

ayaḥkāṇḍa 勝伏, 阿夜健多, 阿夜塞健那

ayaṃ kālaḥ 今正是時, 宜知是時

ayaṃ lokaḥ 此世, 此世間

ayaṃ tu viśeṣaḥ 而有差別

ayo-maya

ayo-mayī 熱鐵

ayoga-vihita 不如理, 不巧便所引, 不應作

ayoniśa 不如理

ayoniśa evaṃ-dṛṣṭiḥ 不正思惟

ayoniśas 不善, 不如理, 虛妄, 非理

ayoniśaḥ 不如理

ayoniśaḥ-prāyoga 不如理加行

ayoniśo-manasaḥ kṛtih 邪念

ayoniśo-manasi-√kṛ 邪念

ayoniśo-manasikāra 邪念, 邪思

ayoniśo-manaskāra 不如理作意, , 邪念, 非理作意

ayuga-pad 不共

ayukta 無修行

ayukta-yoga 懈怠

ayukta-yogin 懈怠

ayukti-jña 無智

ayukti-patita 墮非理

ayācitaṃ vātsalyam 無求憐愍

añcita

añjalayobaddhvā 合掌

añjali 印母, 合十指爪掌, 合掌

añjali-karaṇīya 應合掌

añjali-karman 合掌

añjali-pāta

añjaliṃ pra-ṇam (√nam) 合掌恭敬

añjaliṃ praṇamya 叉手, 恭敬合掌

añjaliṃ √kṛ

añjana , 安禪那, 安繕那, 安膳那, 眼藥, ,

añjanā 分別

aīśvara 不自在

aśabala 不濁, 不穿, 不汚

aśabala-śīla 不汚戒

aśabdaka 無聲, 離聲

aśaikṣa-citta 無學心

aśaikṣa-dharma 無學法

aśaikṣa-mārga 無學, 無學道

aśaikṣa-mārga-stha 無學

aśaikṣa-patha 無學道

aśaikṣa-phala 無學果

aśaikṣa-sammyak-sjñāna 無學正智

aśaikṣa-samyag-vyāyāma 無學正勤

aśaikṣa-samyag-vāk 無學正語

aśaikṣa-samyag-ājīva 無學正命

aśaikṣa-samyak-karmânta 無學正業

aśaikṣa-samyak-samādhi 無學正定

aśaikṣa-samyak-saṃkalpa 無學正思惟

aśaikṣa-samyak-smṛti 無學正念

aśaikṣa-samyak-svimukti 無學正解脫

aśaikṣa-saṃtāna 無學身

aśaikṣa-sāṃtānika 無學身

aśaikṣatva 無學位

aśaikṣaṃ cittam 無學心

aśaikṣeṇa mārgeṇa 無學道

aśaikṣya 無學, 無學位

aśaikṣya-mārga 無學道

aśaikṣâdhimokṣa 無學勝解

aśaikṣā dharmāḥ 無學法

aśaikṣī dṛṣṭiḥ 無學正見

aśaikṣī samyag-dṛṣṭiḥ 無學正見

aśaikṣī...dṛṣṭiḥ 正見

aśakthiḥ---a-pratibalaḥ 無力能

aśakyā saṃkhyāṃ kartum 不可數

aśana

aśarīratva 無實體, 無身, 無體性

aśarīravat 無身

aśastra 不用刀杖

aśastreṇa 無刀

aśatha 不懷諂曲

aśbhâkāra-bhāvana 不淨

aśeṣa-prahāṇa 無餘斷, 無餘永斷

aśeṣa-prahāṇavat 無餘永斷

aśeṣam 無餘

aśeṣânavaśeṣa 無餘

aśeṣânvaśeṣâ 無遺餘

aśeṣôparama 無餘滅

aśi-śūla

aślatha 不緩, 無緩

aślesa 不貪

aśleṣa 不全, 不和合

aśloka 惡名, 憂惱, 毀謗

aśloka-bhaya 惡名畏

aśmaśāyma 尸摩舍那

aśobha

aśobhana , 鄙陋

aśobhā 醜陋

aśobhā-kara 醜陋

aśobhā-karatva 醜陋

aśraddadhānatā 不信

aśraddhya 不信

aśraddhā 非信

aśraya-parivṛtti-lakṣaṇa 轉身

aśraṃsana 不懈, 無懈

aśru-mukha 淚下

aśrāddha 無信

aśrāddhya 無信

aśrāmaṇaka 非沙門

aśrūṇi pramuñcat 墮淚

aśu-prajña 捷慧

aśubha-bhāva 不淨觀

aśubha-bhāvanā 修不淨

aśubha-pratyavekṣā 不淨觀

aśubha-samāpatti 不淨觀

aśubha-saṃjñā 不淨想

aśubhatā 不淨

aśubhâkāra 不淨觀

aśubhā 不淨, 觀不淨, 骨鎖觀

aśubhā-bhāvanā 修不淨觀

aśubhā-prayukta 不淨觀

aśubhā-smṛti 不淨觀

aśubhāḥ ṣaṭ 六惡

aśuci-dharma 不淨法

aśuci-dravya 不淨物

aśuci-saṃjñin 不淨想

aśucir mucyate 出不淨

aśuciṃ mocayati 出精

aśuddha-avasthā 不淨位

aśuddha-bhūmi 不淨地

aśuddha-kṣaya-jñāna 非淨智

aśuddha-śila 破戒

aśuddha-śuddha 不淨淨

aśuddhaśuddha-avasthā 不淨淨位

aśukla-karman 罪業

aśva-kāya 馬兵

aśva-ratna 馬寶, 馬寶

aśva-tarī

aśvagarbha 阿濕喝揭婆, 馬腦

aśvattha 吉祥樹, 阿說他樹

aśvattha-vṛkṣa 阿濕喝咃波力叉

aśvinau 阿濕波

aśvinī 阿濕波

aśvâjāneya 良馬

aśvārūḍha 乘馬

aśākya-putrīya 非釋子, 非佛子

aśāradya 無畏

aśāta

aśāśvata 不常, 非常

aśāśvata-svabhāva 無常性

aśāśvatatā 無常

aśāśvato lokaḥ 世無常

aśīti-sahasra 八十千, 八萬

aśīti-sahasraka 八十千, 八萬

aśīty-anuvyañjana 八十種好, 八十隨好, 八十隨形

aśīty-anuvyañjanāni 八十種好, 八十隨形好

aśūya 不空

aḥ

aḥ-kāra 阿字

aṃ

aṃjali 合十指爪掌

aṃpanna 具足

aṃsena pariharati 頂戴

aṃśa-gata

aṃśatā ,

aṃśika , ,

aṃśu 光明

aṃśu-bhāsvat 光所照

aṅga-catuṣṭaya 四分, 四支

aṅga-dvaya 二分

aṅga-pratyaṅga 支分, 支節, 支節,

aṅga-pratyaṅga-vibhāgaśaḥ 分支節

aṅga-pratyaṅgāni duḥkhanti 危疲

aṅga-roma 身毛

aṅga-saṃāyukta 分相應

aṅgam aṅgam 分分

aṅganā

aṅgika ,

aṅgu-ṣṭha

aṅguli-veṭhaka 指節

aṅgulimālīya 盎窶利魔羅

aṅgulī

aṅgulīṃ nipātayati 彈指

aṅgôpeta-pānīya 功德水

aṅgôpeta-vāri 功德水

aṅgāra-karṣū 火聚

aṅgūṣa 鴦倶奢, 鴦倶舍

aṅka , ,

aṅkita ,

aṅkura , , 芽莖,

aṅkura-kāṇḍa 芽莖

aṅkura-kāṇḍa-patrâdi 芽莖葉等

aṅkuritatva

aṅkurâdi-prabhava 芽等

aṅkuśa ,

aṅkuśin ,

aṅkuśârtham 爲遣

aṅkuśī ,

aṅkuṣa ,

aṅu 少分

aṅuka 少分

aṇkuśa

aṇu-mātrâvadya 小罪

aṇu-rajas 極微

aṇukāḥ śabdāḥ 小聲

aṇumātra

aṇumātra avadya 小罪

aṇumātram avadyam 微小罪

aṇumātreṣv avadyeṣu 微小罪

aṇuśikṣana 教習

aṇḍa-jā yoniḥ 卵生

aṇḍajā 胎生

aṛvāñc

aṣ 八惡處

aṣaṣṭha-ja 非六生

aṣtāv abhibhvāyatanāni (abhibhu 八勝處

aṣṭa akṣaṇāḥ 八難

aṣṭa-aniyatāḥ 八不定

aṣṭa-bhūmika 八地

aṣṭa-buddha-kārya 八相成道

aṣṭa-duḥkhatāḥ 八苦

aṣṭa-dvīpa 八中洲

aṣṭa-gatyaḥ 八部衆

aṣṭa-jñāna 八智

aṣṭa-jāti-baddha 八生, 八生住

aṣṭa-lakṣaṇa 八相

aṣṭa-loka-dharmāḥ 八世法, 八風

aṣṭa-navati-anuśaya 九十八隨眠

aṣṭa-pañcāśat 五十八

aṣṭa-prakāra

aṣṭa-sahasra 八千

aṣṭa-skandha 八犍度

aṣṭa-upaputra 八大菩薩

aṣṭa-uṣaṇa-narakāḥ 八大地獄, 八熱地獄

aṣṭa-vibhaktyaḥ 八囀聲, 八轉聲, 體格

aṣṭa-vidho vikalpaḥ 八分別

aṣṭa-vijñānāni 八識

aṣṭa-vimokṣa-dhyāyin 八脫門, 八解門

aṣṭa-śīlāni 八關齋戒

aṣṭalokadharmāḥ 八世法

aṣṭamaka-bhūmi 八人地, 八地, 第八地

aṣṭamī 八地, 第八, 第八地

aṣṭamī...bhūmiḥ 八地

aṣṭau dānāni 八種施

aṣṭau jñānāni 八智

aṣṭau nikāyāḥ 八衆, 八部

aṣṭau padârthāḥ 八句義

aṣṭau pariṣadaḥ 八衆

aṣṭau parṣadaḥ 八衆

aṣṭau pratideśikā dharmāḥ 八波羅提提舍尼

aṣṭau puruṣa-pudgalāḥ 八聖人, 八賢聖

aṣṭau pārājikāḥ 八波羅夷

aṣṭau rāja-kumārāḥ 八王子

aṣṭau śatāni 八百

aṣṭau...dhyānârūpyāḥ 八定

aṣṭauguru-dharmāḥ 八敬法

aṣṭauparṣadaḥ 八部衆

aṣṭaupuruṣa-pudgalāḥ 八輩

aṣṭauśītanarakāḥ 八寒地獄

aṣṭa~ mahāniraya~ 八大泥犁

aṣṭaśatam 一百八

aṣṭâhena 於七日中

aṣṭâkṣaṇa 八難, 八難處

aṣṭâkṣaṇāḥ 八無暇, 八難

aṣṭângôpetasyâmbhasaḥ 八功德水

aṣṭâpakṣāla 八災患

aṣṭâsraka 八方, 八方

aṣṭâvakṣaṇāḥ 八不聞時節, 八不閑, 八惡, 八無暇, 八難, 八難處, 八難解法, 八非時

aṣṭâṅgika 八支道, 八聖道, 八聖道支

aṣṭâṅgôpeta-pāniya 八支德水

aṣṭâṅgôpeta-pānīya 八功德水

aṣṭâṅgôpeta-vāri 八功德水

aṣṭâṅgôpeta-vāri-paripūrṇa 八功德水湛然盈滿

aṣṭâṇga-samanvāgatôpavāsa 八關齋

aṣṭôttara-śata 一百八

aṣṭā-daśa-vidha 十八

aṣṭā-daśadhā 十八

aṣṭā-daśaka 十八

aṣṭā-vidha

aṣṭā-vimokṣa 八背捨, 八解脫

aṣṭā-viṃśat 二十八

aṣṭā-viṃśati-deva 二十八天

aṣṭābhir aṅgaiḥ 八分

aṣṭādaśa aveka-buddha-dharma 十八不共

aṣṭādaśa dravyāṇi 十八物

aṣṭādaśa-dhātavaḥ 十八界

aṣṭādaśa-nikāyāḥ 十八部

aṣṭādaśa-varta 十八事

aṣṭādaśa-śaikṣāḥ 十八有學

aṣṭādaśa-śunyatā 十八空

aṣṭādaśâveṇika 十八不共

aṣṭādaśâveṇika-buddha-dharma 十八不共佛法, 十八不共法, 十八不共法

aṣṭādaśâveṇikā buddha-dharmāḥ 十八不共法

aṣṭādaśâveṇikāḥ 十八不共

aṣṭānāṃcittānām 八識

aṣṭāvabhibhv-āyatanāni 八勝處

aṣṭāvimokṣa 八惟無

aṭantaka 出遊

aṭavī-kāntāra 曠野, 曠野稠林

aṭavī-kāntāra~ 空澤

aṭaṭa 阿吒吒, 阿羅邏

aṭṭha garu-dhammā 八尊重法, 八敬戒

aṭṭhârya-pudgalāḥ 四向四果

babhas-tala

babhūva

baddha-sīman 閉塞

baddhvā 加趺,

baddhvā...granthim 繫著

badha , 損壞, , , 殺害

badhaka ,

badhaka-puruṣa 惡人, 魁膾

badhū

bahavo varṇāḥ 多字

bahir gatvā 出外

bahir niṣkāsitaḥ

bahirdhā 外身

bahirdhā kāye 外身

bahirdhā nīharitvā 出外

bahirdhā-rūpa 外色

bahirdhā-śūnyatā 外空

bahitas

bahiḥ sīmām 界外

bahiḥ-pratyaya 外緣

bahiḥ-prayāṇa 出遊

bahiḥ-śāstra 外論

bahu rakṣat 護惜

bahu-bhava

bahu-bheda 有多種

bahu-cinta 多念

bahu-glānya 多病

bahu-gotratva 性多

bahu-jana-sukha 安樂無量衆生

bahu-kalpa-parivarta 百千萬劫

bahu-kartavyatā 多所作, 多有所作

bahu-kleśa 煩惱熾盛

bahu-kṛtya 事多, 多事

bahu-kṣaṇika 多念

bahu-māna-jāta 生恭敬

bahu-nānā-prakāra 多種

bahu-putraka-caitya 千子塔, 多子塔, 多子支提

bahu-śrautya 多聞

bahu-śrutatva 多聞

bahu-śulka 輸稅

bahula-vihārin 多住, 多安住

bahula-vihāritā 多住

bahulam , 於多時

bahulaṃ viharati 多修習住, 多安住

bahulaṃ-viharanti 多住

bahulôdaka 多水

bahulī-karoti 多修習已, 極多修習

bahulī-kṛtatva 多修習

bahutaraka , 多分

bahutara~ ... bahutara~ 甚倍

bahutaraṃ puṇyam 多福

bahuvrīhiḥ 有財釋

bahv-antara 多分

bahv-antara-viśiṣṭa 殊勝

bahv-artha 多事

bahūnām 衆生

baka-brahman 婆伽梵

bakkula 薄拘盧

bala-buddhi-samanvita 有智力

bala-durbala 力劣

bala-pariśuddhi 淨力

bala-prāpta 十力

bala-pāramitā , 力到彼岸, 力波羅蜜, 力波羅蜜多

bala-pṛthag-jana 毛道

bala-vaiśāradya 力無畏

bala-vaśitā 力自在

bala-vaśī-bhāva 心得自在

bala-ādhāna 力持

bala-ādhānatā 力持性

bala... dhyāna-vimokṣa indriya 定慧力

balatara 強力

balatva

balavat-puruṣa 壯士

balavat-tara 強力

balavattara

balavattva 力強,

baly-asura 最勝

balâdhāna , 威神, , 所生, 所致

balâlpa-bahu 力少多

bandha-mokṣa 縛解

bandhana-baddha 獄囚, 繋縛

bandhana-traya 三縛

bandhana-vaddha

bandhanair baddhaḥ 檢繫

bandhanīya 所縛著

bandhavat

bandhyā 石女

bandhyā-putra 石女兒

bandhīya

bandhū-jana 親族

bauddha-pravacana 佛語

bauddhī 菩提智, 菩提果

bhadra-cari 普賢行

bhadra-cariya 普賢行

bhadra-caryā 賢善行

bhadra-carī 普賢行

bhadra-carī-praṇidhāna 普賢菩薩行願讚

bhadra-carī-praṇidhāna-rāja 普賢菩薩行願讚

bhadra-jit 有賢

bhadra-kalpa 善劫, 波陀劫, 賢劫, 颰陀劫

bhadra-kalpika 賢劫

bhadra-kumbha 賢甁

bhadra-mitra 善友, 善知識

bhadra-rūpa 妙事

bhadra-varga 賢部

bhadrakāṇāṃ bhikṣūṇām 善比丘

bhadrâśvâjāneya 良馬

bhagavad-rūpin 佛形像

bhagavat-kāya 佛身

bhagavata.... aurasa 佛口

bhagavatah pādau śirasā vandati 頂禮佛足

bhagavato bhāṣita 聖音

bhagavato’bhimukham 於佛前

bhagavatā 佛經

bhagavatā...buddhena 佛世尊

bhagavān 佛世尊, 婆伽伴, 婆伽婆, 婆伽梵, 婆誐鑁, 薄伽梵

bhagavān kāśyapaḥ 迦葉佛

bhagavān āha 佛言

bhagavānvajra-pāṇiḥ 金剛手

bhaghvat 大士

bhagna-pṛṣṭhī-√kṛ ,

bhagna-villīna

bhaikṣacaryā 乞索

bhaikṣāka 乞士, 乞食, 托鉢

bhaiṣajya-guru 偝殺爾耶虞嚕

bhaiṣajya-guṇa 藥力

bhaiṣajya-pariṣkāra 病痩醫藥

bhaiṣajya-prada 給施醫藥

bhaiṣajya-taru 藥樹

bhaiṣajya-vṛkṣa 藥樹

bhaiṣajyaguru-vaiḍūrya-prabha 藥師琉璃光

bhaiṣajyaguruvaiḍūrya-prabhāsa 淨瑠璃世界

bhaiṣajyâñjana 眼藥

bhajyamāna 分別

bhajyate

bhakta-ccheda 斷食

bhaktaṃ √kṛ 作食

bhaktenôpanimantrayati

bhaktenôpanimantritaḥ

bhakti-mātra 但起心

bhakṣayati , 噉食, ,

bhakṣitavat 噉食,

bhakṣya-bhojya 飮食

bhakṣyamāṇa

bhakṣârtham 爲食

bhante 大德

bharita

bhasman-tīrthaka 塗灰外道

bhasman-tīrthika 塗灰外道

bhasmī-√kṛ

bhauma-devatā

bhautika-ārthya 所造

bhautkia

bhautīka 有大

bhauṭa* 吐蕃

bhava-abhilāṣin 求有

bhava-agra 有頂

bhava-bandhana 有縛

bhava-cakra 生死輪

bhava-cakraka 有輪

bhava-catuṣṭaya 四有

bhava-dṛṣṭi 有見

bhava-gati 有道

bhava-gaty-upapatti 受生, 諸趣

bhava-ogha 有暴流

bhava-paryeṣaṇā 有求

bhava-phala 有果報

bhava-pratyaya 有緣

bhava-priya 有愛

bhava-rāga 有欲, 有貪

bhava-samudrôccalita 離生死海

bhava-sattva 生死

bhava-sattva-samudra 生死海

bhava-saṃtrāsa 生死怖

bhava-saṃyojana 有結

bhava-saṅga 有結

bhava-traya 三有

bhava-tṛṣṇā 有愛

bhavadṛṣṭi-vibhavadṛṣṭi 有無見

bhavamardana 仁和

bhavana-śrīmahiman 天宮

bhavanti 獲致

bhavarāga 有貪

bhavati , , 顯示

bhavati ca na bhavati ca tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後亦有亦非有

bhavati tathāgataḥ paraṃ maranāt 如來死後爲有

bhavati-praśasyaḥ 稱讚

bhavaticanabhavatica 有無

bhavatu , 若成, ,

bhavatva ,

bhavaugha 有流, 有海

bhavel laghu 速得

bhavemo 及逮得

bhavet , 則是, 則爲, 可立, ,

bhaveta-buddhaḥ 了覺

bhaveya-buddhaḥ 了覺

bhavitu-kāma 欲爲

bhavitu-kāma; utpadyamāna 欲生

bhavitum , , ,

bhaviṣyanti 成爲, 當得

bhaviṣyase 得成爲

bhaviṣyate 住立, 當復

bhaviṣyati 則爲, 得有, , 應成, 應爲, , , 當具, 當得有, 當成, 當有, ,

bhaviṣye 逮成

bhavyatva 力能, 應生,

bhavyaḥ---samudāgamāya 精勤修集

bhavyo bhavati 堪任, 有堪任, 有所堪任

bhavyāṃ pratibalatām 有力

bhavâdhiṣṭhāna 生死

bhavâlaya 三有,

bhavânta 有邊際

bhavâsrava 有流

bhavâṅga 有支

bhavâṣaṇā 有求

bhavôpapatti 三有

bhaya-bhairava 恐怖

bhaya-bhīta , 怖畏,

bhaya-duḥkha 怖畏衆苦

bhaya-gaurava 敬畏, 畏敬

bhaya-gāmin 有怖

bhaya-hara 除怖

bhaya-saṃjñā 怖畏心

bhaya-viklava 怖畏, 惶怖

bhayeṣu bhītānām 驚怖

bhayôpadrava-kāntāra 恐患

bhañja 伴惹,

bhañjaka

bhañjana , 降伏

bhaḥ

bhaṅguratva 壞性

bhaṅgôtpāda 生滅

bhaṅgôtpādânuvādin 邪見

bhaṇamāna

bhaṇesi... anantavarṇān 廣讚

bhaṇḍana-jāta 鬪諍

bhaṇḍika

bheda 不定

bheda-bhinna 差別, 變壞

bheda-lakṣaṇa 壞相, 差別, 變壞, 變壞相

bheda-varṇa-vādin 讒謗

bhedanâtmaka 敗壞, 無常

bhedayati

bhedaṃ gatāḥ 不同

bhedaṃgataḥ 不定, 差別

bhedaṃkuryāt

bhedābhipraya 欲破, 欲壞

bhedāpayitavya

bhedāya

bheri

bheruṇḍaka 強猛

bherī-śabda 鼓聲

bhettṛtva 破壞

bheṣyāma nirvṛtāḥ 快安樂

bhidyamāna 分別

bhidyate , , 能破

bhikkunī

bhiksāka 乞求

bhikṣavaḥ 諸比丘

bhikṣu-bhāva-maryādā 比丘行

bhikṣu-bhāvāya upasaṃpādeya 受具足戒

bhikṣu-dharma 比丘法

bhikṣu-gaṇa 比丘衆

bhikṣu-kārya 比丘法

bhikṣu-liṅga 男根

bhikṣu-pariṣad 比丘衆

bhikṣu-parṣad 比丘衆

bhikṣu-sammutti 僧羯磨

bhikṣu-saṃvara 比丘戒, 苾芻律儀

bhikṣu-varga 比丘衆, 諸比丘

bhikṣunī 出家

bhikṣupariṣadi 比丘衆中

bhikṣuparṣāye 比丘衆中

bhikṣutva 比丘

bhikṣuvat 如苾芻

bhikṣuṇyaḥ 諸比丘尼

bhikṣuṇī 薰女

bhikṣuṇī-khaṇḍa 尼犍度

bhikṣuṇī-pratisaṃyukta 比丘尼

bhikṣuṇī-saṃvara 比丘尼戒

bhikṣôpabhogin 行乞食

bhikṣā-da-kula 施主

bhindana

bhinna-kleśatva 除煩惱

bhinna-lakṣaṇa 別相, 異相

bhinna-lakṣaṇatva 相異

bhinna-mata 異心

bhinna-pralāpitā 雜穢語

bhinna-saṃtāna-ja 異身

bhinnaṃ --- lakṣaṇam 離相

bhinnânupaśyanā 別觀

bhittvā , , , 開通

bhiśika

bhiṇḍipāla 頻尼波羅

bhiṣag-dravya ,

bhiṣag-dravyaṃ pra-√yam 處方

bhoga-sakti 著財, 貪著資財

bhoga-vaikalya 貧窮

bhoga-vihīna 貧窮困苦

bhogatā 財寶

bhogavatī 福德

bhogārthika 貪財寶

bhogātma-bhāva 身財

bhohi 宜應

bhojana

bhojana-pradāna 施食

bhojana-pāna 飮食

bhojanâbhilāṣa-kṛt 食欲

bhojanârtham 由食

bhojanīya 正食,

bhojanīyaṃ dadyāt 與食

bhojayati 施食

bhoktu-kāma 欲受

bhoktu-kāmatā 食欲

bhokṣyate

bhrama-bhrāmita 輪轉, 輪轉生死, 輪迴

bhramati 周旋,

bhramayati 漂轉, 輪轉

bhraśyate 敗壞

bhraṃśam...kuryāt

bhraṣṭa mukta

bhraṣṭa-smṛtika 失念

bhraṣṭo'smi 豫及

bhraṣṭâyus 短壽

bhrra-vivarâd 眉間白毫相光

bhrrū-mukha-vivarâ 眉間白毫相光

bhrrūmukha-vivarântara 面口

bhruvor madhye 眉間

bhruvor madhye ūrṇām 眉間毫相, 眉間白毫相

bhrâmayati 動轉,

bhrājate 爲光麗

bhrājayati

bhrājeran taperan viroceran

bhrāmyati ,

bhrāntatva 亂性, 散亂, 迷謬

bhrānti 迷體

bhrānti-lakṣaṇa 迷相

bhrānti-vijñāna 亂識

bhrāntika 有迷

bhrū-vivarântara 眉頂, 面口

bhrū-vivarântarorṇā-keśa 眉間白毫相

bhrū-vivarântarād 眉間白毫相光, 眉間白毫相光

bhrū-vivarântarād ūrṇa-kośāt 眉間白毫相

bhrūkuṭi 顰蹙

bhuja-ga

bhujagêndra 龍王

bhujagêśvara 龍王

bhuktava 食已足

bhuktāvi 食已足

bhuktāvin 受食, 食已

bhuñjat

bhuñjin

bhuñjiṣyati 欲食

bhuñjāvī pravāritaḥ 食已足, 食竟

bhuṅkta 飮食

bhāgaśas 分分

bhāginī 姊妹

bhāgyatā , 福力

bhāgâda

bhājana-bhūta 可化,

bhājanatva-phala 器果

bhājanâkhya 器世間

bhājanī-√bhū 成器

bhājīyamāna

bhānaka 演說

bhānu 光明

bhānu-maṇḍala 日輪

bhāra-hāra 能荷

bhāra-nikṣepaṇa 捨重擔

bhāra-vahana 荷負

bhāryā-patika 夫婦

bhāsayati 照耀

bhāsita 照耀

bhāsiṣyanti 歎頌

bhāsvaratva 淸淨

bhāva-abhāva 三界生, 有無, 有非有

bhāva-bhaṭa 有使

bhāva-lakṣaṇa 性相, 性相常住, 有相

bhāva-nirvṛtti 無有

bhāva-sakti 貪著諸有

bhāva-saṃjñā 有想

bhāva-sukha 有樂

bhāva-svabhāva-vigata 無性爲性, 離有

bhāva-svabhāva-śūnyatā 自性空, 自相空

bhāva-upapatti 生三有

bhāva-śūnyatā 有性空

bhāvakī

bhāvana-prahāna 修斷

bhāvanatā , 勤修,

bhāvanânvaya 修習

bhāvanâvasthā 修習位

bhāvanā bala 修習力

bhāvanā-bala 修習力

bhāvanā-bāhulya 修廣大, 多修習

bhāvanā-bāla 修力

bhāvanā-darśana-prahātavya 修道所斷

bhāvanā-dharma 觀法

bhāvanā-dharma* 修法

bhāvanā-heya 修所斷, 修道所斷, 修道斷, 思惟所斷, 斷修惑

bhāvanā-ja 修得

bhāvanā-jñāna-heya 修道斷

bhāvanā-maya 修所引

bhāvanā-mayasya---jñānasya 修所成慧

bhāvanā-mayi-prajñā 修慧

bhāvanā-mārga-phalatva 修道果

bhāvanā-mārga-prahātavya-kleśa 修惑

bhāvanā-paripūri 修習圓滿

bhāvanā-patha 修道, 修道位

bhāvanā-phala 修得, 修果

bhāvanā-prahātavya 修所斷, 修道位, 修道所斷

bhāvanā-pratilambhika 修得

bhāvanā-stha

bhāvanā-sātatya 常勤修習

bhāvanā-sātatya-kriyā 常勤修習

bhāvanā-sātatyena 無間修習

bhāvanā-yoga 觀行

bhāvanākāra 修行相, 勝修行相

bhāvanākāreṇa-prayokṣyate 精勤修學

bhāvanāmayaṃjñānam 修慧, 修所成慧

bhāvanāmayī prajñā 修所成慧

bhāvanāmayī-bhūmiḥ 修所成地

bhāvanānuyukta 勤修習

bhāvanāyāḥ---karma 修業

bhāvanāyāṃprayujyate 勤修

bhāvanāṃ gacchati 已修

bhāvatā 法體, 自性

bhāvayanti 逮得

bhāvayat 諦觀

bhāvayati , 修得, 修習, 修行, 勤修, 思惟, , 應觀, 能正修, , 觀察, 觀想

bhāvayet 觀想

bhāvayitum

bhāvikatā 修行, , 所有性

bhāvinyā saṃjñayā 當名

bhāvitaṃ bhavati 可修

bhāvyate , 修習, , 應得, 所修

bhāvâbhāva 性非性, 有無二見, 有無有

bhāvâbhāva-niyama 定有無

bhāvâbhāva-vinirmukta 離有離無

bhāvâkhya 有名

bhāvânta 有邊

bhāvânyathika 有異, 類不同

bhāvânyathātva 有異

bhāvāgrika 有頂

bhāvāḥ 萬物, 萬象, 諸法

bhāṇin , 言詞, 言辭, ,

bhāṇita 石蜜

bhāṇḍin 妙行, 無行

bhāṇḍôpaskara 什器, 什寶, 什物, 十物, 資具, 資具, 資產什物

bhāṣa / vṛtta 解釋

bhāṣamāṇa 語時, 說正法時

bhāṣante 歌讚

bhāṣasva 可說, 願說

bhāṣate 稱美

bhāṣati 承說

bhāṣati gṛhyate 受誦

bhāṣatā 語言

bhāṣayati

bhāṣaṇā

bhāṣet 諮稱

bhāṣitasyārthasya 所說義

bhāṣitârtha 語義

bhāṣiṣyase 論講

bhāṣiṣye’haṃ te 吾當爲汝分別解說

bhāṣyamāṇa 聞說, 說時,

bhāṣyate ,

bhāṣyâkṣepa 釋此義

bhāṣā 唄匿, 婆師, 婆陟

bhāṣāmi 誡誨

bhāṣṭa 所說法

bhīmā

bhītās 怖畏

bhītās trastāḥ 恐怖

bhītāḥsantaḥ 怖畏

bhīyate 生怖

bhīṣaṇika 怖畏

bhīṣeya 恐怖

bhū-carī 地行

bhū-dṛśya 見地

bhū-pradeśa , 國內,

bhūmau bhūmau 於地地中

bhūmi-bheda 地差別

bhūmi-bhāga 地分

bhūmi-bhūmi 地地

bhūmi-cāra 地震

bhūmi-ja*

bhūmi-krama 地次第

bhūmi-lakṣaṇa 地相

bhūmi-nivāsin 地居天

bhūmi-parikarman 治地,

bhūmi-pariśodhaka-karman 修治地業

bhūmi-parpaṭaka 地皮餠

bhūmi-pradeśa

bhūmi-praveśa 入地

bhūmi-praviṣṭa 入地, 入聖地

bhūmi-rasa 地味

bhūmi-viśodhana 淨修地

bhūmika

bhūmir-nāma gati-viṣayaḥ

bhūmitas 依地, 地差別, 就地

bhūmiḥ sudurjayā 極難勝地

bhūmy-ambv-agny-anila 地水火風

bhūmy-atikrānta

bhūmy-avacara-deva 地居天

bhūmy-ākramatā 入地

bhūmy-ākramaṇa 入地, 登地

bhūmy-āśrava 依地

bhūmya*

bhūmyā devāḥ 地居天

bhūmyāṃ prapatitaḥ 躃地

bhūmīr aṣṭau 八地

bhūri-prajñā 大慧, 實智, 廣慧

bhūta-abhūta 若有若無

bhūta-bhautikatva 大種所造

bhūta-catuṣkântara 四大種

bhūta-citta 眞實心

bhūta-cāri~ 誠行

bhūta-dhātr

bhūta-graha , 鬼病

bhūta-guṇa 眞實功德, 眞實功德

bhūta-jñāna 如實智, 眞智

bhūta-lakśaṇa 如是相

bhūta-lakṣaṇa-samādhi 實相三昧

bhūta-mārga 實道, 眞實道

bhūta-naya 一實相, 實相

bhūta-niścaya 決定

bhūta-pratiṣṭhāna 住處

bhūta-pratyavekṣā 如實觀, 實觀

bhūta-pūrvam 乃往, 往昔, 於過去, 昔者, 昔時, 過去, 過去久遠, 過去世時

bhūta-pūrvatva 已有

bhūta-pūrvatā

bhūta-saṃghāta 大種和合, 身處所

bhūta-saṃsveda-ja 濕生

bhūta-sukha 實樂

bhūta-svabhāva 大種性, 實性

bhūta-tathatā , 法本, 眞如

bhūta-varṇa 如實讚

bhūta-vastu 實事

bhūtair guṇaiḥ 實有德

bhūtakoṭi-vihāra 實際住

bhūtala-maṇḍala 世間

bhūtam artham 如實法

bhūtapūrvaṃ... atīte'dhvani 乃去往古, 乃往古世, 乃往過去

bhūtatathatā 眞如一實

bhūtaṃ---tathā 如是實

bhūtvā 先有, 已有

bhūtâbhāva 無大種

bhūtâkāra 大種

bhūtânityatā 諸行無常

bhūtânātmatā 諸法無我

bhūtârtha-śuddhitva 眞淨

bhūtârthika 實義

bhūtā bodhisattvāḥ 眞實菩薩

bhūtā---gunā 眞實功德

bhūtāni catvāri 四大

bhūya , 轉增

bhūya-kṣānti-jātika 忍辱

bhūyas-kāmatā ,

bhūyastvena

bhūyasyā mātrayā 倍增, 倍復, 倍復明淨, , 多分, 轉增, 轉復, 轉更

bhūyasyā mātrayā viśuddha-taram 轉更明淨

bhūyasyāmātrayā 廣大, , ,

bhūyasā , 多分

bhūyasā mātrayā

bhūyaḥ-spṛhā 多求

bhūyo

bhūyo bhūyaḥ 數數

bhūyo'bhiprayaḥ

bhūyo-bhāva* 倍增

bhūyo-bhāvatā 增上

bhūyo-bhūyas 廣大

bhūyobhūyaḥ 展轉,

bhūṣayiṣyāmaḥ 莊飾

bhūṣaṇa-viśuddhi-pada 文字

bhūṣaṇa-vyūha 嚴具

bhūṣita , 莊嚴

bhūṣ√ 莊飾

bhṛ-kuṭi 瞋怒, , 顰眉

bhṛkuṭiṃ karitvā 面色

bhṛkuṭiṃ karitvāna 顰蹙

bhṛtaka-puruṣa 作人

bhṛtikā 傭力

bhṛśam 便, , , ,

bhṛśatara ,

bhṛśataram 極大

bimbam 靈摸, 靈模

bimbôhana

bimbôpadhāna , 臥具

bindu

bisi

bisika

biśi

boddhum

bodhau cittam 菩提心

bodhavya 可見, 所覺, 所見

bodhaye cittam 菩提心

bodhayecittaṃpariṇāmya 發菩提心

bodhi-cari 菩提道

bodhi-caryā 佛道, 菩提行

bodhi-caryā-gatiṃgata 究竟菩薩道

bodhi-carī 菩薩行

bodhi-cchanda 菩提心

bodhi-citta 大菩提心, 無上菩提心, 直心, 菩提之心, 菩薩道, 覺心, 道心

bodhi-citta- 大道意

bodhi-citta-utpāda 發心, 發菩提心

bodhi-cittam utpāditavantaḥ 令發菩提心

bodhi-cittasya...utpādaḥ 發心

bodhi-cittôtpāda 發願

bodhi-cārika 菩提行

bodhi-drumêndra 菩提樹

bodhi-jñāna 菩提智

bodhi-maṇḍa 佛道場, 菩提

bodhi-maṇḍa-niṣadana 坐道場, 成佛

bodhi-maṇḍa-niṣaṇṇa 坐菩提座

bodhi-maṇḍa-paryanta 乃至菩提

bodhi-maṇḍa-sthita 坐道場

bodhi-maṇḍa-varâgra-gata 坐道場

bodhi-maṇḍasmi niṣaṇṇa āsīt 坐道場

bodhi-maṇḍe niṣīdati 坐菩提座

bodhi-mārga 佛道, 菩提, 菩提道,

bodhi-pada 菩提

bodhi-pakṣa 助道, 菩提分, 菩提分法, 菩提方, 華菓, 道品

bodhi-pakṣya 助道, 菩提分, 菩提分法, 華菓, 覺分, 覺品, 道分, 道品

bodhi-pakṣya-dharma 菩提分法

bodhi-pakṣya-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 覺分相應增上慧住

bodhi-paricārika 護菩提樹

bodhi-pariṇiṣpatty-upagata 得涅槃者

bodhi-pariṇāmita 迴向菩提

bodhi-paryanta-gamana 究竟菩提邊際

bodhi-patha 佛道, 菩提道, 菩薩道

bodhi-prāpta 作佛, 得佛, 成佛

bodhi-pākṣika 助道, 道品

bodhi-saṃbhāra 菩提資糧

bodhi-saṃbhāra-bhūta 菩提資糧

bodhi-snapana 灌菩提樹

bodhi-uttama 上佛道

bodhi-vara 無上道

bodhi-vara-citta 無上道心

bodhi-vaṭa 菩提場

bodhi-vibodhana 成佛

bodhi-vihāra 菩提寺

bodhi-vṛkṣa-devatā 菩提樹神

bodhi-vṛkṣa-mūla 菩提樹下

bodhi-yāna 摩訶衍

bodhicaryā 佛道行

bodhicitta 冒地質多, 菩提心, 道意

bodhicitta-samutpāda 發心

bodhicittôtpāda 發心

bodhicārikā 佛道行

bodhim abhisaṃbuddhaḥ 菩提道

bodhipakṣa-dharma 菩提分法

bodhipakṣya 助道法門

bodhiphala 菩提果

bodhipākṣika-dharma 菩提分法

bodhir-anuttarā 大覺

bodhir-prāpta-bodhimanda-niśidana 成佛

bodhisattva 大士, 聖者

bodhisattva bodhicitta 菩薩心

bodhisattva-bhūmi 菩薩地, 道地

bodhisattva-bhūta 菩薩

bodhisattva-caryā 佛道, 修行, 菩薩所行之道, 菩提道, 菩薩之道, 菩薩所行, 菩薩業, 菩薩法, 菩薩行, 菩薩道

bodhisattva-caryāṃ caritu-kāmaḥ 修菩薩行

bodhisattva-cārika 菩薩行

bodhisattva-cārikā 菩薩道

bodhisattva-dharma 佛典

bodhisattva-garbha 菩薩藏

bodhisattva-gaṇa 菩薩衆, 諸大士

bodhisattva-gotra 菩薩種姓, 菩薩種性

bodhisattva-gotraka 菩薩種性

bodhisattva-karaṇīya 菩薩所作

bodhisattva-karuṇā-bhāvanā 大慈悲心, 菩薩大悲

bodhisattva-kāya 菩薩身

bodhisattva-kṛtya 菩薩所作

bodhisattva-kṣānti 菩薩忍

bodhisattva-mahāsattva 菩薩大士, 菩薩摩訶薩

bodhisattva-mārga 佛道, 菩薩道

bodhisattva-mātṛ 菩薩母

bodhisattva-niyāma 菩薩位, 菩薩地, 菩薩道

bodhisattva-nyāma 菩薩地

bodhisattva-pada 菩薩

bodhisattva-parṣad 菩薩衆

bodhisattva-piṭaka 菩薩藏

bodhisattva-piṭaka-deśanā 菩薩藏教

bodhisattva-piṭaka-mātṛkā 菩薩藏摩怛理迦

bodhisattva-pratimokṣa 菩薩別解脫

bodhisattva-rūpa 菩薩形

bodhisattva-sad-dharma 菩薩藏法

bodhisattva-saṃvara 菩薩戒

bodhisattva-vidhi 菩薩儀

bodhisattva-vinaya 菩薩毘奈耶法

bodhisattva-vṛtta 菩薩淨戒

bodhisattva-yāna 菩薩乘

bodhisattva-yānika 菩薩乘, 菩薩種性

bodhisattva-śikṣā 學處, 菩薩學

bodhisattva-śikṣā-mārga 菩薩學道

bodhisattva-śīla 菩薩慧光, 菩薩戒, 菩薩淨戒

bodhisattvatva 成菩薩

bodhisattvaḥ 諸菩薩

bodhisattvaḥ prapadyate 菩薩修行, 菩薩行

bodhisattvâvabhāsa 菩薩光明

bodhisattvêcchantika 菩薩一闡提

bodhisattvôpadeśa 菩薩之言

bodhisattvādhiṣṭhāna 菩薩住持

bodhisattvānām adhiśīla-vihārasya 增上戒住菩薩

bodhisattvānām---adhicitta-vihārasya 增上心住菩薩

bodhisattvānāṃ daśa-balāni 菩薩十力

bodhisatva-cārikāṃ 菩薩意

bodhitaru 菩提樹

bodhiḥprāptā 成佛

bodhiṃ Paramârtha 道誼

bodhy-adhigama 證菩提

bodhy-adhyāśaya 菩提願

bodhy-anga 覺分

bodhy-artha 菩提義

bodhy-aṅga-sapta 七等覺支

bodhy-aṅgāni 覺禪

bodhāya 菩提道

bodhāya carati 修菩薩行, 行菩薩道

bohdi-saṃbhāra-śāstra 菩提資糧論

bola 金剛

brahma-cakra 梵輪

brahma-carya 淸淨戒

brahma-carya-vāsa 修梵行, 修習梵行

brahma-caryaiṣaṇā 梵行求

brahma-caryaṃ carati 修行梵行

brahma-caryā 梵行, 淨行

brahma-caryā-vāsa 修梵行

brahma-caryāiṣaṇā 梵行求

brahma-cāry-āśrama 住梵行

brahma-daivata 梵天

brahma-gaṇa 梵衆

brahma-kāyika 梵天, 梵衆, 梵身

brahma-kāyika-devaputra 淸淨天身

brahma-kāyikāḥ 梵衆天

brahma-maṇi 梵摩尼, 淨珠, 淨珠

brahma-parṣad 梵衆

brahma-pāriṣadya 梵衆天

brahma-pāriṣadya-deva 梵衆天

brahma-ruta 梵音, 梵響

brahma-ruta-svara 梵音聲

brahma-susvara 梵音

brahma-svara 大梵音, 妙音, 得大梵音, 梵聲, 梵音, 梵音聲, 梵響

brahma-svara-ruta-ghoṣa 梵聲, 梵音, 梵音聲

brahma-svara-ruta-ravitā 梵聲, 梵音

brahma-svara-rutā-ravitā 梵音

brahma-svaratā 大梵音, 得大梵音, 梵音, 梵音聲

brahma-vimāna 梵宮

brahma-śata 梵衆

brahmacarya 志行

brahmacarya-virati 不婬戒

brahmacarya-vāsa 修習梵行

brahmacaryato cyāvitā 罷道

brahmacārī 梵志

brahmadaṇda 梵壇, 梵怛, 梵杖, 默擯

brahmadeva 梵天外道

brahmakāyika 梵身天, 梵迦夷, 淸淨天身, 第七宮

brahmakṣetra 梵刹

brahmayāna 梵乘

brahmin 婆羅門

brahmâdhyeṣaṇā 梵天勸請

brahmêndra 梵天王, 梵王

brahmā sahāṃ-patiḥ 梵王

bravīti 誡勗

bruvat 偏說, 欲說, 能詮,

brāhma-cakraṃ pravartayati 轉梵輪

brāhma-vihāra 梵住

brāhman 婆羅欱末拏, 婆羅門, 沒囉憾摩, 波羅門

brāhmana

brāhmana-deśa 婆羅門國

brāhmaṃ cakram 梵輪

brāhmaṃ vimānam 天宮, 梵宮

brāhmaṇa-pariṣad 婆羅門衆

brāhmaṇa-parṣad 婆羅門衆

brāhmaṇyatā 靜志

brāhmo vihāraḥ 梵住

brāhmya-vihāra 梵住

brūhi

bubhukṣa

bubhukṣate 欲食

bubhukṣā-kāntāra 飢饉, 饑饉

bubhutsu 欲得

budbudaka

buddha 佛圖

buddha-anusmṛti 念佛

buddha-bala 佛力

buddha-bhagavat 佛婆伽婆

buddha-bhāva 佛法身, 佛道

buddha-bhūmi 怛薩阿竭地

buddha-bimba 佛像, 佛形像

buddha-bodhi 三佛菩提, 佛道, 無上覺, 眞諦地

buddha-bodhisattva 諸佛菩薩

buddha-bodhisattva-bhāṣita 佛菩薩所說

buddha-buddha 自覺覺他

buddha-caksus 智眼

buddha-darśana 見佛, 見諸佛

buddha-darśana-dig-abhimukha 常樂見佛, 常見諸佛

buddha-dharma-gaṇa 佛法僧

buddha-dharma-piṭaka 佛法藏

buddha-dharma-saṃgha 三寶, 佛法僧

buddha-dharmâkṛti-sthiti 見佛聞法

buddha-dharmādhyālambanatā 佛法增上所緣

buddha-dhātu 佛性, 佛界, 佛舍利, 如來性

buddha-duṣṭâśaya 惡心出佛血

buddha-dāna 佛檀

buddha-garbha 佛性, 佛藏, 如來藏

buddha-gaṇa 佛衆

buddha-gocara 佛之境界, 佛境界, 佛所行, 佛行處, 諸佛境界

buddha-gotra 佛性, 佛種, 佛種姓, 佛種性

buddha-guṇa 佛功德, 佛德

buddha-hṛdaya-dhāraṇī 諸佛心陀羅尼經

buddha-karaka 成佛

buddha-karman 大業

buddha-kośa 佛藏

buddha-kula 佛家, 如來家

buddha-kārya 佛事, 佛所作事

buddha-kārya-kriyā 佛所作事業

buddha-kāya 佛法身, 佛身, 如來身, 法身

buddha-kāya-traya 三種身

buddha-kṛtya 佛事

buddha-kṛtya-karaṇa 佛所作事業

buddha-kṛtya-karaṇatā 作一切佛事, 作佛事, 作諸佛事

buddha-kṛtyânuṣṭhāna 佛所作事

buddha-kṣetra-pariśodhana 淨佛國土

buddha-kṣetra-pariśuddhi 嚴淨佛土, 淨佛國土, 淨土

buddha-kṣetra-śuddhi 嚴淨佛土

buddha-locanā 佛眼

buddha-lokadhātu 佛世界

buddha-mahâtmya 大我

buddha-manasikāra 念佛

buddha-mudrā 佛印

buddha-māhâtmya 如來無量功德

buddha-mārga-paryāya 佛道因緣

buddha-mātri 佛母

buddha-netrī 佛眼, 佛道, 正法, 諸佛正法

buddha-nidāna 佛藏

buddha-nāman 佛名

buddha-prabhāṣita 名如來

buddha-pradurbhāva 佛出世

buddha-prasāda 佛威力, 諸佛因

buddha-pratibimba 佛像

buddha-pratimā 佛像

buddha-putra 佛子, 佛聖弟子

buddha-puṇya-kṣetra 佛福田

buddha-pūjā 供養佛

buddha-ratna 佛寶

buddha-rūpa 佛身

buddha-saṃjñā 佛想

buddha-saṃpad 佛功德, 佛正法

buddha-siṃha-nāda 師子吼

buddha-stotra-gāthā 歎佛偈, 讚佛偈

buddha-stūpa 佛塔

buddha-suta 佛子, 菩薩

buddha-svara 正覺大音

buddha-sāṃtānika 佛法身

buddha-sūrya 佛日

buddha-tat-saṃgha 佛法僧

buddha-vacas 佛所說

buddha-vara 智慧, 覺慧

buddha-vaṃśa 佛家, 佛性, 佛種

buddha-vigraha 佛身, 眞佛

buddha-vihāra 佛所住, 佛道

buddha-vāc 佛語

buddha-vṛṣabhitā 世尊界

buddha-yāna 佛乘, 佛道, 大覺乘

buddha-ācārya 佛工, 佛師, 造佛工

buddha-śabda 佛聲, 佛音, 佛音聲

buddha-śarīra 佛舍利, 佛身

buddha-śasana 聖教

buddha-śrāvaka 佛弟子

buddha-śrāvaka-pratyekabuddha 如來聲聞緣覺

buddha-śrī 佛功德

buddha-śāsana 佛教, 佛教法, 佛法, 佛聖教, 聖教, 諸佛正法

buddha-śīla 佛戒

buddhabodhi 佛大道

buddhachāyā 佛影

buddhajñāna-(avatāraka) 道明

buddhaphala 佛果

buddhasya varṇaṃ √bhāṣ 歎佛功德

buddhasya...bhagavataḥ 牟尼尊

buddhasyapurataḥ 佛前

buddhatvam √āp 得成佛

buddhatvam...avâp 成佛

buddhatvaṃ prap (√āp). 得成佛

buddhatā 佛體, 佛體性, 法身

buddhavatī 佛慧

buddhayaḥ 縶紲

buddhayāna 佛道乘

buddhaḥ syāt 成無上正覺

buddhaḥ...bhagavān 佛世尊, 如來

buddhaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依佛

buddhe vā dharme vāsaṅghe vā 佛法僧

buddhi-pravicaya 如實觀察

buddhin

buddhobhavati 成佛

buddhoṣṇīṣa 佛頂骨

buddhvā 旣自覺知已

buddhyā

buddhâdhiṣṭhāna 佛像, 佛身

buddhâgrya 妙覺

buddhâjñā 佛教敕

buddhâlambana 緣佛

buddhânubhāva 佛威力, 佛威神, 佛神力

buddhânubhāvena 以佛神力, 承佛威神, 承佛神力

buddhânusmṛti-samādhi 念佛三昧

buddhânuvarṇita 諸佛所說

buddhânuśāsana 佛教, 諸佛教, 諸佛法

buddhânuśāsti 佛教, 佛法

buddhârtha 佛義

buddhâtmaja 佛子

buddhâtmaka 佛威德

buddhâśaya 佛心, 佛意

buddhâśraya 佛身

buddhêryāpatha 佛威儀

buddhîndriya 知根

buddhôtpāda 佛出世, 佛出於世, 佛興

buddhôṣṇīṣa 佛頂

buddhā anāgatāḥ 未來諸佛

buddhā eva 唯佛世尊

buddhābhiprasanna 信佛

buddhānām utpādaḥ 諸佛出世

buddhānāṃ 沒馱喃

buddhānāṃ bhagavatāṃ saṃmukhī-bhāvaḥ 於佛前

buddhānāṃ bodhim 佛菩提

buddhānāṃ buddha-viṣayaḥ 諸佛境界

buddhāḥ 諸佛如來

budha 部陀

budhyanatā ,

budhyanā

burva 假名

byāḍa

bādhyamāna 觸惱

bādhyate , 惱壞, 所逼切, 損惱, , , 相違,

bādhyatā 侵害

bādhā

bāhira

bāhiraka 外道

bāhiriya

bāhita 遠離

bāhu-balika 有力

bāhu-pracālaka 掉臂

bāhu-vikṣepaka 掉臂

bāhu-śilā

bāhukena 掉臂

bāhulyatas

bāhulyena

bāhuśrutya-pratilābha 多聞, 得多聞

bāhya-bhāva 外法, 外物

bāhya-bīja 外種子

bāhya-bījavat 如外種

bāhya-dravya 外事, 外法

bāhya-nimitta 外相

bāhya-paripāka 外道法

bāhya-pratyaya 外緣

bāhya-tīrthya 外道

bāhya-vajra-kula 外金剛部

bāhya-viṣaya 外塵, 外境

bāhyaka , 外物, 外道

bāhyaka-śāstra 外論

bāhyakāni---śāstrāṇi 外論

bāhyam

bāhyasya...rūpasya 外色

bāhyaḥ parvate 山外

bāhyaḥ samudraḥ 外海

bāhyaṃ vastu 外事

bāhyâdhyātmika 內外

bāhyâyatana 外處

bāhyāny āyatanāni 外塵

bāhyānāṃ-bhāvānām 外物

bāla-bhūmi 凡地

bāla-buddhi 凡愚, 小智, 無智

bāla-cārin 愚癡

bāla-dāraka 小兒

bāla-jana 凡夫, 無智人

bāla-jātika 愚癡

bāla-jātīya 小兒, 愚人, 愚癡

bāla-lāpana 誑惑愚夫

bāla-prajñā 童蒙

bāla-pṛthag-jana 凡夫, 婆羅必利他伽闍那, 婆羅必栗託仡那

bāla-pṛthagjana 凡愚, 毛道凡夫, 諸凡夫

bāla-pṛthagjana-bhūmi 凡夫地

bāla-pṛthagjana-gotra 凡夫性

bāla-sattva 愚癡有情

bāla-vihāra 凡住

bāla-vihāra-sthita 安住凡住

bāla-viśeṣa 力勝

bālajana 淺識, 闇夫

bālapṛthagjana 異生

bāliśa~ 闇冥

bālopacārikaṃ dhyānam 愚夫所行禪

bālukā ,

bālâvaya 愚者

bāḍha-glāna 重病

bāḍhaglāna 困劣

bāḍham , 可爾, , , 著實

bāḷha

bāḷham , 著實

bībhatsa-oṣṭha 可惡

bībhatsaka 疥癩

bīja-bhāva 種子

bīja-grāma 種子

bīja-grāma-pātana 斷種子

bīja-niyata 種子所生

bīja-saṃgraha 集種子

bīja-saṃtāna 種子相續

bīja-svabhāva 種體

bīja-svabhāvatva 種子性, 種體

bīja-upagata 種子之所隨逐

bīja-vijñāna 種子識

bīja-viropaṇa 下種

bījakam ālaya-vijñānam 種子阿賴耶識

bījapūra 倶緣果

bījapūraka 倶緣果, 微若布雷迦

bījâbhāva 無種

bījâstitva 有種子

bījôpanikṣepaṇasa 殖種

bījānubandha 種子隨逐

bījānugamyatva 種子之所隨逐

bījānuṣaṅgata 種子隨逐

bījāt 從種

bījāśraya 種子依

bṛhad-ṛju 洪直

bṛhad-ṛju-gātra 身分洪直

bṛhaspati 勿哩訶娑跛底, 歲星

bṛṃhayati , 增長,

bṛṣala 卑族

ca-śabda 亦言, 言等

cailaka-bhūta 出家

caitanaka ,

caitasa 心所, 心所有法, 心法

caitasika upāyāsaḥ 心惱

caitasika-dharma 心數法

caitasika-duḥkha-daurmanasya 身心憂苦

caitasika-vedanā 心受

caitasikaḥ...dharmaḥ 心所法, 心法

caitasikaṃ gailānyam 心病

caitasikaṃ sukham 心樂

caitasiko dharmaḥ 心數法

caitasikā dharmāḥ 心所有法

caitasikī , 心作

caitasikī vedanā 心受

caitasikī...vedanā 心受

caitasā dharmāḥ 心所有法

caitasī , 心地

caittasikā-dharma 心所有法

caitya 塔院, 聖地

caitya-vandana 制底畔睇, 畔彈那

caiva 卽如前

cakra-bheda 破法輪僧, 破輪

cakra-caraṇatā 千輻輪相

cakra-pravartana 轉法輪

cakra-pravṛtti 轉法輪

cakra-ratna 輪寶, 金輪寶

cakra-vara 法輪

cakra-varti-rājya 王位

cakra-vartitva 轉輪王

cakra-vāḍa-parvata 金剛圍山, 鐵圍山

cakraratna 輪寶

cakravarti-nṛpa 轉輪王

cakravarti-rājya 轉輪王位

cakravartîśvara 轉輪王

cakravartī 遮迦越王

cakravartī-rāja 斫迦羅伐辣底, 轉輪聖王, 遮迦越羅

cakre---sahasrāre 千輻輪

cakrikā

cakrâdi-sapta-ratna 七寶

cakrâkṣara 字輪

cakrâṅka 輻輪, 輻輪相

cakrâṅka-pādatā 足下千輻輪相

cakrâṅkita-hasta-pādatalaḥ 千輻輪相

cakrī-kṛta 輪圍

caksur-ādîndriya 六情

cakṣu-hata , 盲冥

cakṣu-roga

cakṣu-rūpa 眼色

cakṣu-viśodhana 淨眼

cakṣuh

cakṣur-bhūta 眼目

cakṣur-dhātu 眼根, 眼界

cakṣur-indriyâviṣaya 非眼根境

cakṣur-vijñāna 眼識, 眼識身

cakṣur-vijñāna-dhātu 眼識, 眼識界

cakṣur-vijñāna-utpatti 眼識生

cakṣur-vijñānâdi 眼等五識

cakṣur-vikala

cakṣur-ādi , 眼入, 眼等

cakṣur-ādîndriya 六根

cakṣur-āyatana 眼入, 眼根, 眼處, 眼處

cakṣuḥ-saṃjñā 眼想

cakṣuḥ-saṃsparśa 眼觸, 眼觸

cakṣuḥ-śrotra 眼耳

cakṣuḥ-śrotra-ghrāṇa-jihvā-kāya-mano-vijñāna-dhātu 六識

cakṣuḥ-śrotra-ghrāṇa-jihvā-kāya-vijñāna 眼等五識

cakṣuṣâbhāsam āgacchati 目睹, 目覩

cakṣuṣā cakṣur upanidhyāya prekṣante 顧眄

cakṣū-rūpa 眼及色

cala-sthāna 動處

calanatā 輕躁

calattha

calâtmaka 無常

calā-cala 動搖, 輕躁

campaka 占匐, 瞻蔔, 薝蔔

candana-gandha 栴檀香

candra 旃達羅, 旃陀羅

candra-aṃśu 滿月

candra-bhāsa-maṇi-ratna 月光摩尼

candra-dīpa-samādhi 月燈三昧

candra-maṇi 月精摩尼

candra-sūrya-pradīpa 日月光

candra-upama 如月光

candra-vaṃśa 月種, 月統

candrama 月天子

candro---śukla-pakṣe 明分月

candrârka-tāra 日等

candrôdgata 月出, 滿月

candrôpama 猶如滿月

candrôttara 月上

capalam , 速度

caraka 遮羅迦

carama-bhava 後身, 最後身

carama-bhaviko bodhisattvaḥ 後身菩薩

carama-bhāvika 最後身

carama-kṣaṇa 最後刹那

caramaś_parigraha 最後攝受

caramaṃ cittam 最後心, 最後念, 最後念心

carame bhave 最後有中

caramebhave 最後身

caramā---upapattiḥ 最後生

caramāṇa 奉行

caranty ākāśi

carat 行住

caratas

caraṇa-tala

caraṇavat 行行

cari-jña 知行

carima-kāla 未來

carimaka 末代

carin ,

carita-kuśala-mūla 殖德本

carita-prabheda 行差別

carita-viśodhana 淨行

carita-viśodhanam ālambanam 淨行所緣, 淨行所緣, 淨行所緣境界

caritavat ,

caritu-kāma

caritva caryāṃ 四事行

caritāvin 久已, 久行者, , 修行, 修行者, 勤行, 爲行,

cariyā 修行, 所行,

cariṣṇutā 便,

carpaṭaka 衣架

carva

carvayati

caryā 志行

caryā śuddhi-gati-prajñā 色力

caryā-bala 行力

caryā-pratipanna 行正行

caryā-pratipatti 行正行, 行迹

caryā-pratipatti-bhūmi 行正行地

caryā-praṇidhāna 本願行, 行願

caryā-samudāgama 修諸行

carī , 慧行, 所作, ,

catasraārūpya-samāpattayaḥ 四無色定

catasraś caryāḥ 四菩薩行

catasraḥ paryeṣaṇāḥ 四尋思, 四尋思, 四種尋思

catasraḥ parṣadaḥ 四衆

catasraḥ pratipadaḥ 四行

catasraḥ sarvākārāḥ pariśuddhayaḥ 四一切種淸淨

catasro duḥkhatāḥ 四苦

catasro dṛṣṭayaḥ 四見

catasro gatayaḥ 四趣, 四道

catasro mūlâpattayo gurvyaḥ 四重禁, 四重罪

catasro vidiśaḥ 四維

catasro yuktayaḥ 四種道理

catasro-yonayaḥ 四生

catasṛbhir vāta-maṇḍalikābhiḥ 四風輪

catasṛbhiḥ paryeṣaṇābhiḥ 四尋思, 四種求

catasṛbhiḥ pratisaṃvidbhiḥ 四無礙解

catasṛṣu vidikṣu 四維

catu-dhyāna 專達

catu-dhyāyin 專達

catu-skandha 四門, 四面

catu-skandhaka 四蘊, 四陰

catur-aniyata 四不定

catur-aśīti-sahasra 八萬四千

catur-aṅga-bala

catur-aṅga-bala-kāya 四兵, 四種兵

catur-aṅgena bala-kāyena 四兵, 四種兵

catur-aṣītyā dharma-skandha-sahasraiḥ 八萬四千法門

catur-bhadrā 四河

catur-daśa-avyākṛta-vastūni 十四不可記, 十四無記

catur-daśīyām 十四日

catur-dhyāna 四定, 四禪, 第四禪

catur-dhyāna-bhūmi 四禪天

catur-dhyāna-bhūmika 四靜慮

catur-diś 四方, 四邊

catur-dravyaka 四物

catur-dvīpa 四洲

catur-dvīpaka 四大洲, 四洲

catur-dvīpika 四大洲

catur-dvīpādhipati 四洲王

catur-hastaka 四肘

catur-kalpāḥ 四劫

catur-lakṣaṇin 四相

catur-maharāja-kāyikas 四天王天

catur-mahā-rājakāyikāḥ 四天王

catur-mahābhūta 四大

catur-mahārāja-deva 四王天

catur-mahārāja-kāyikās 四王

catur-māra 四魔, 四魔怨

catur-ogha 四暴流

catur-parṣad 四輩, 淸信士女

catur-pāramitā 四波羅蜜

catur-pārājika 四棄

catur-saṃgraha-vastu 四事不護, 四攝行

catur-sukha-vihāra 四安樂行

catur-vaiśāradya 四無所畏, 四無所畏, 四無畏, 四種無畏

catur-vidha upāyaḥ 四種方便

catur-vidhacāra 四威儀

catur-vidhaṃ duḥkham 四苦

catur-vidhaṃ satyam 四諦

catur-vidhya 四義

catur-vidhā īryā-pathāḥ 四威儀

catur-viṃśati-citta-viprayukta-saṃskāra-dharma 二十四心不相應行法

catur-vāsanā 四住地

catur-yāna 四衍

catur-ākāra 四相, 四行相

catur-ārya-satya 四聖諦, 四諦, 四諦法

catur-ārya-vaṃśa 四依法, 四聖種

catur-ārūpya-dhātuḥ 無色界四天

catur-āyatana 四處

caturasīti-sahasra-dharma-skandha 八萬四千法蘊

caturaśīti-sahasra-dharma-skandha 八萬四千法聚

caturbhir ākāraiḥ 四事, 四相, 四種相, 四行相

caturbhir-yathābhūta-parijñānaiḥ 四如實智, 四如實知, 四種正智

caturbhiḥ dāraṇaiḥ 四緣

caturbhiḥ kāraṇaiḥ 四因, 四因緣

caturdhā vaśitā 四自在

caturdhā vyākaraṇam 四答, 四記

caturdiśaḥ 拓鬪提舍, 招提

caturdvīpaka 王四大洲

caturi jagati pālāḥ 護世四王

caturtha-dhyāna 第四禪, 第四靜慮, 第四靜慮

caturtha-dhyāna-bhūmika 四靜慮, 四靜慮地, 第四靜慮, 第四靜慮地

caturtha-prahara 夜半

caturthaṃ padam 第四句

caturthaṃ pārśvam 南邊,

caturthī vijñāna-sthitiḥ 第四識住

caturvidha-aviparyāsa 四種非顚倒

caturvidha-viparyāsa 四顚倒

caturvidham āvaraṇam 四種障

caturvidhaṃ phalam 四果

caturvidhe kṣetra-viśeṣe 四田

caturvidhā dharmāḥ 四法, 四種法

caturṇām anvaya-jñānānām 四類

caturṇāṃ karmaṇāṃ 四種業

caturṇāṃ mahā-rājānām 四大王

caturṇāṃ pramāṇyam 四量

caturṇāṃ samyak-prahāṇānām 四正斷

caturṇāṃ smṛty-upasthānānām 四念住, 四念處觀

caturṇāṃ varṇānām 四姓

caturṇāṃ ṛddhi-pādānām 四神足

caturṣaṣṭiśekhiyādharmāḥ 衆學法

caturṣu koṇeṣu 四隅

caturṣu pratisaraṇeṣu 四依

caturṣu pārśveṣu 四面

caturṣu---mahā-rājānām 四大天王

caturṣv artheṣu , 四事

catuś-pañcāśat 五十四

catuḥ-koṭi 四句

catuḥ-koṭika 四句

catuḥ-kāraṇa 四種法

catuḥ-parāmarśa 四取

catuḥ-prakāra

catuḥ-pratisaṃvid 四無礙

catuḥ-pārśva 四面

catuḥ-samyak-prahāṇa 四正勤

catuḥ-satya 四聖諦, 四諦

catuḥ-satya-sūtra* 四諦經

catuḥ-satyâlambana 緣四諦

catuḥ-saṃgaraha-vastu 四攝事

catuḥ-saṃgraha-vastu 四攝法

catuḥ-skandha 四蘊, 四陰

catuḥ-skandhaka 四蘊, 四陰

catuḥ-smṛty-upasthāna 四念住, 四念處

catuṣ-koti 四句分別

catuṣ-kotika-saṃbhava 應成四句

catuṣ-koṭi 四句

catuṣ-koṭika 四法, 四邊

catuṣ-koṭikā 四法

catuṣ-pada-gāthā 四句頌

catuṣ-padā 四足

catuṣ-pariṣad 四衆, 四部衆

catuṣ-prakāra 四部

catuṣ-pādikā gāthā 四句偈

catuṣ-pādikām-gāthām 一四句偈

catuṣ-pādikāṃ gāthām 四句偈

catuṣ-pādī-gāthā 四句偈

catuṣpada 四徼道

catuṣpratisaṃvid 四無礙智

catvara-bhiṣeka 四種灌頂

catvāra 四衢道

catvāra oghāḥ 四暴流

catvāra āhārāḥ 四種食, 四食

catvāra ārya-vaṃśāḥ 四聖種

catvāra ārūpyāḥ 無色定

catvāra ṛddhi-pādāh 四神足

catvāra ṛddhi-pādāḥ 四如意足

catvāra* 四衢

catvāra-utsadā 四園

catvāraārūpyāḥ 四無色定

catvāraḥ guṇa 四德

catvāraḥ kleśāḥ 四煩惱

catvāraḥ paripanthāḥ 四種障

catvāraḥ pratideśanīyāḥ 四波羅提提舍尼

catvāraḥ pratipannāḥ 四向

catvāraḥ pratyayāḥ 四緣

catvāraḥ pudgalāḥ 四人

catvāraḥ pārājikā dharmāḥ 四波羅夷

catvāraḥ pārājikāḥ 四事

catvāraḥ skandhāḥ 四蘊, 四陰

catvāraḥ sūryāḥ 四日

catvāraḥ-pratyayāḥ 四種緣

catvāraḥ...janāḥ 四人

catvāraḥ pārājikāḥ 四重

catvāri arūpa 四無色

catvāri balāni 四力

catvāri cittāni 四心

catvāri dharma-padāni 四法印

catvāri dhyāna 四種禪

catvāri dhyānāni 四定, 四種靜慮, 四靜慮

catvāri dṛṣṭi-nimitta-mudra 四法印

catvāri jñānāni 四智

catvāri lakṣaṇāni 四相

catvāri mahā-bhūtāni 四大, 四大種

catvāri padāni 四句

catvāri paryavasthānāni 四惑

catvāri phalāni 四果

catvāri pratideśanīyāni 四提舍尼

catvāri pratisaraṇāni 四依

catvāri pratītya-samutpāda 四種緣起

catvāri praśna-vyākaraṇāni 四記答

catvāri puruṣa-yugāni 四雙

catvāri puruṣa-yugāny aṣṭau puruṣa-pudgalāḥ 四雙八輩

catvāri pārśvāni 四邊

catvāri samyak-prahāṇāni 四正勤, 四正斷

catvāri saṃgraha-vastūni 四攝事, 四種攝事

catvāri siddhânta 四悉檀

catvāri smṛty-upasthānāni 四念住

catvāri sthānāni 四處

catvāri sṃty-upasthānāni 四種念住

catvāri vaiśāradyāni 四無所畏, 四無所畏, 四無畏

catvāri vyākaraṇāni 四記問, 四記答

catvāri yathābhūta-parijñānāni 四如實智, 四如實遍智

catvāri śamathâlaṃbana 四種所緣

catvāri śrāmaṇya-phalāni 四沙門果

catvāri-apramānāṇi 四無量心

catvāri-jñāni 四智

catvāri-phalani 四向四果

catvāri-phalāni 四果, 四沙門果

catvāri-ārya-satyāni 四諦

catvāri...mahā-bhūtāni 大種

catvāri...saṃskṛta-lakṣaṇāni 四有爲相

catvāri...ārya-satyāni 四聖諦

catvāri..ṣatyāni 四諦

catvāri..ṣmṛty-upasthānāni 四念處

catvāriavyākṛta 四無記

catvāriśūnyatā 四空

catvāriṃśad-antāḥ 具四十齒相

catvāriṃśad-danta 四十齒

catvāriṃśad-dantatā 具四十齒皆悉齊平

catvāriṃśad-daśana 四十齒

catvāriṃśad-uttaram āveṇikaṃ buddha-dharma-śatam 百四十不共佛法

catvāriṃśat-sama-danta 具四十齒皆悉齊平, 四十齒, 四十齒皆悉齊平

catvāriṃśat-sama-dantatā 具四十齒皆悉齊平

catvāro 'vetya-prasādāḥ 四不壞信, 四不壞淨, 四證淨

catvāro bhavāḥ 四有

catvāro brahma-vihārāḥ 四梵住

catvāro deva-nikāyāḥ 四天

catvāro dharmāḥ 四法, 四種法

catvāro dvīpāḥ 四大部洲

catvāro loka-pālā mahā-rājānaḥ 護世四王

catvāro loka-pālā mahārājānaḥ 四天王

catvāro mahā-rājānaḥ 四大天王

catvāro mahā-rājāḥ 四大天王

catvāro mahārājāḥ 四天王

catvāro mārāḥ 四魔, 四魔怨

catvāro nikāyāḥ 四心, 四部

catvāro niśrayāḥ 四依

catvāro nāma-paryāyāḥ 四種名

catvāro varṇāḥ 四姓, 四姓

catvāro yogāḥ 四軛

catvāro yonayaḥ 四生

catvārodvīpāḥ 四大洲

catvāro’rūpinaḥ skandhāḥ 四無色蘊

catvāro’rūpâvacarā devāḥ 四無色界

catvāry adhiṣṭhānāni 四處

catvāry artha 四塵

catvāry aṅgāni 四分, 四支

catvāry udyānâdīni 四苑

catvāry upâdānāni 四取

catvāry āvaraṇāni 四種障

catvāry-apramāṇāni 四無量, 四等心

catvārāsravāḥ 四漏

catvārī dharma-samādānāni 四種法受

catvārīmāni-paryeṣanā-vastūni 四尋思

catū-ratna 四寶

catū-ratna-maya 四寶

caukṣa-samudācāra 淨行

cauryāṇi kṛtāni.... dravyâpahārāś ca kṛtās 抄劫

cavitvā 壽沒

cayacchanti 教授

cayaṃgacchati 增長

cayika

cayâbhāva 無增長

cayâpacaya 增減

cayâpacaya-yukta 應有增減, 有增減

cañca 聚集

cañcala 不定, 增減, 輕擧, 馳騁

cañcalatā

cañcukā

caṃkrama 經行處

caṃkramitavya 所應行

caṅkrama 經行,

caṅkrama-sthāna 經行處

caṅkramana 經行

caṅkramati 經行

caṅkramaṇa 得行, , 遊處

caṅkramita 經行

caṅkramitavya 所應行

caṅkramitum 遊行

caṅkramya-yukta 經行

caṇḍasya goḥ 惡牛

caṇḍasyāśvasya 惡馬

caṇḍayā gavā 惡牛

caṇḍâyus 短壽

caṇḍāla 擔死人種

caṇḍāla-kumāraka 僕使

caṇḍālī 旃陀羅

caṇḍī-bhūta , 瞋恚

caṭita-sphuṭitaka 破壞

cchatrapāṇi 捉蓋

cchattrâvalī 幢蓋

cchedaka 拔斷

cchorayati

cetanaka

cetanā 令心造作, 作意, , , , 思惟, 思覺, 所思, 故意, , 誓願

cetanā karma 思業

cetanā-citta 心心

cetanā-dharma

cetanā-dharman 念法, 死法

cetanā-dharmâdi 思等

cetanā-viśeṣa 勝思

cetasaḥ paryāyaḥ 心差別

cetasaḥ prasādaḥ 心喜

cetasika

cetaso vikṣepaḥ 心亂

cetaso-adhiṣṭhāna 心依處

cetasā 運心

cetasā cittam abhisaṃskaroti 作是思惟, 發心思惟

cetayanti 思惟計

cetayate 所思

cetayati

cetayitvā 所思惟,

cetaḥ paryāya-jñāna 他心通

cetaḥ-parivitarka 心所念,

cetaḥ-paryāya 心差別

cetaḥ-paryāyâbhijñā 他心智, 他心通

cetaḥ-paryāyâbhijñāna 他心智通

cetaḥ-prajñā-vimukti 心慧解脫

cetaḥ-samādhi 心定

cetika , 塔廟

cetita 思惟

cetitaṃ karma 思業

cetiya 佛塔, , 天寺, 支提, 枝提

cetiya-pratisaṃyukta 枝提

ceto-jñāna 他心智

ceto-vaśi-prāpta 得心自在, 心得自在

ceto-vaśin 心得自在, 心自在

ceto-vaśitva 心自在

ceto-vaśitā 心自在

ceto-vimukti 心善解脫, 心得解脫, 心解脫

ceto-vinibandha 心縛

cetāpayitvā

ceḍī 支提

ceṣṭṭṛ

ceṭikā 使人, 侍從

ceṭī 使人, 侍從, 唧致, , 婇女, 婢僕

chambhita

chambhitatva 怖畏, 怯弱, 恐懼, 驚疑

chanda-bala 欲力

chanda-dāna 與欲

chanda-gāmin 有愛

chanda-jananatā 欲生

chanda-jāta 生樂欲, 生樂欲心

chanda-kara 欲生

chanda-pariśuddhi 欲及淸淨, 欲淸淨

chanda-pariśuddhim ārocetha 說欲淸淨

chanda-rāga 愛欲, 欲貪, 貪愛, 貪欲

chanda-ṛddhi-pāda 欲神足

chandaṃ janayati 生欲

chandika , 樂欲

chandâdi 欲等

chandāhāraka 取欲

chardayati ,

chatra , 寶蓋, 幰蓋, 繒蓋,

chattra-pāṇi 捉蓋

chavi-varṇa 姿色, 肉色, 身色

cheditrakatā 能除

chidra-gṛha 孔隙

chidra-kārin 斷行

chidrayanti 穿

chidrayanti vyatibhindanti 斫截

chidrī-√kṛ 缺漏

chidya 所斷

chidyate , 斷絕

chindana

chinna-plotika 斷因, 顯現

chinna-prapañca-bhava-netrīka 滅戲論

choma 密印

chorayati , , , , 擲棄, , 棄捨

chos bzangs 善法

chādanā 覆藏

chādayat

chādayati , , 暗蔽, , , 覆藏, 遍覆, , , 隱覆

chādeti , 覆藏

chādāpayamāna

chāya 車也

chāyikā

chāyātapa ālokāndhakāram 光影明闇

ci 質底

ci dgar 隨樂

cicca 心轉

ciccha 心轉

cikitsati

cikitsita-vidyā 醫師, 醫方

cikitsiti 醫師

cikitsā-vidyā 醫方明

cikka-senā

cintanā , 思念, 思惟, 思量

cintanā---samartha 能思

cintayan-susamāhita 穢慮

cintayat 所思惟

cintayati 正思

cintayet 僥冀

cintayet-susamāhita 穢慮

cintayeta 僥冀

cintayitum 思惟

cintita-artha-samṛddhi 所欲皆得

cintitârtha 所思

cintā-bhūmi 心地

cintā-manaskāra 思惟

cintā-maya 思所成

cintā-mayi prajñā 思慧

cintā-mayī prajñā 思所成慧

cintā-maṇi 如意

cintā-maṇi-cakra 如意輪

cintā-paro vyavasthitaḥ 思念

cintā-rāja 心王

cintām anucintayanto 厄求, 燠惱

cintāmayaṃ jñānam 思慧, 思所成慧

cintāmayī bhūmiḥ 思所成地

cintāmayī prajñā 思慧

cintāmaṇi-ratna 如意寶珠, 如意珠, 釋迦毘楞伽摩尼寶

cintāna 思惟

cira-bhāṣita 久說

cira-carita 久修, 常修

cira-carita-brahmacarya 常修梵行

cira-kālam 久遠, 經久

cira-parirakṣita 久護

cira-ratra 夙夜

cira-sthitaka 久住

cira-sthitikatā 久住

cira-vyāvṛttatva 久已離

cira-yāna-saṃprasthita 發大乘心

ciram 多時, 極長

cirasyâdya 久乃

ciraṃ 久曩

cireṇa 久乃, 久後, 畢竟, 經久時

cireṇa kālena 經久時

cirâlpa 短長

cita-stha 積集, 聚集

cita-sthaṃ rūpam 積集色

citra-karma-likhita

citra-kṛta 彩畫

citra-rūpa 種種色

citratôktā 略說

citratā 種種

citraya , 彩畫, 畫像, 采畫

citraya (den.).

citraṇā

citri-kāra 供養, 恭敬

citritā 種種法, 種種

citrâcārya 畫師

citrôpacitra 莊嚴

citrā 角宿

citta-bala 心力

citta-bīja 心種子

citta-caitasa 心心所

citta-caitasika 心心所, 心心數

citta-caitasika dharmāḥ 心心法

citta-caitta 心及心法, 心心, 心心所, 心心數, 心心法, 心數法, 心法

citta-caitta dharmāḥ 心心所法

citta-caitta-kalâpa 心心所法, 心心數法

citta-caittârthin 心心所, 心心法

citta-carita 心之所行, 心念, 心所念, 心行

citta-damôpāya 調心方便

citta-darśana 見心, 見自心

citta-dauṣṭhulya 心麤重

citta-dharma 心法

citta-dharmatā 心性, 心法

citta-dhāra , 心所念

citta-dhāraṇa 安心

citta-dhārā-buddhi-saṃkusumitâbhyudgata 菩提華

citta-dhātu 心界, 識界

citta-dṛśya 心所見, 自心現, 見自心

citta-gatânusmṛti 心念住

citta-gocara 心境界, 心所行, 心行

citta-guhya 意密

citta-haya 心馬

citta-jñāna 心智, 知他心

citta-kalpa 心分別

citta-kalâpa 種種心

citta-karmaṇyatā 心輕安

citta-kauṭilya 諂曲

citta-kāya 身心

citta-kṛta 心所作

citta-kṣana 念念

citta-kṣaṇa 一心刹那, 刹那心, 心刹那, 念心, 念念

citta-kṣaṇe 於一一心刹那中, 於念念中

citta-kṣepa 心散, 心狂, 心狂亂, 癲狂

citta-kṣobha-kara 亂心

citta-laghutā 心輕安

citta-laya 心劣

citta-manas 心意

citta-mano-manovijñāna 心意意識

citta-mano-vijñāna 心意識

citta-mohana 妄分別

citta-mudrā 心印

citta-mārdava 心調柔

citta-mātra 唯心, 唯是心, 唯識, 心量, 惟心

citta-mātram idaṃ yad idaṃ traidhātukam 三界唯心

citta-nagara 心城

citta-nirantara 心無間

citta-parikarman 治心

citta-paritoṣa 稱意

citta-pariśuddhi 心淸淨, 心淸淨行

citta-parīkṣā 觀心

citta-pracāra 心行

citta-prakṛti , , 淨心, 自性心, 自性淸淨心

citta-prakṛti-prabhāsvaratā 自性淸淨心

citta-prakṛti-viśuddhi 自性淸淨心

citta-prasrabdhi 心安

citta-pravṛtti 心行

citta-pravṛtti-sthiti-nirodha 心行處滅

citta-pīḍā 懊惱

citta-riddhipāda 心如意足

citta-rājan 心王

citta-samādhi 心定

citta-saṃbhava 心起

citta-saṃgrahaṇa 攝心

citta-saṃjñin 心想

citta-saṃjñāpana 心定

citta-saṃkalpa

citta-saṃniviṣṭa 依心

citta-saṃprayukta 心相應

citta-saṃprayukta-saṃskāra 心相應行

citta-saṃpīḍana 惱心

citta-saṃskāra 心行

citta-saṃtati 心相續, 相續, 識相續

citta-saṃtāna 心器, 心相續

citta-saṃvega 心生厭離

citta-saṃyama 制心

citta-smṛty-upasthāna 心念住, 心念處

citta-smṛtyupasthāna 性念處

citta-srotas 心流

citta-sthiti 令心住, 住心, 安住其心, 心住

citta-svabhāva 心自性

citta-svabhāvatā 心自性

citta-sārathi 世尊

citta-tathatā 心眞如

citta-vajra 金剛心

citta-vara 大心

citta-vaśa 心自在

citta-vaśe prāptaḥ 心得自在

citta-vaśena 隨意

citta-vaśitā 心得自在

citta-vaśitāṃ---anuprāptaḥ 心得自在

citta-vicāraṇa 分別, 心行

citta-vijñāna 心意識

citta-vikalpa 分別心

citta-vināśa 心滅

citta-viparyāsa 心顚倒

citta-viprayukta 不相應行, 心不相應, 心不相應法, 心不相應行

citta-viprayukta-dharma 心不相應行法

citta-viprayukta-saṃskāra 心不相應行

citta-viprayukta-saṃskārāḥ 心不相應行法

citta-viprayuktaḥ saṃskāraḥ 不相應行蘊所攝

citta-viprayuktaḥsaṃskāraḥ 不相應行

citta-viprayuktāḥ saṃskāraḥ 心不相應行

citta-vistara 廣心

citta-viveka 心遠離

citta-viśeṣa 心差別

citta-viśodhana 治心

citta-viśuddhi 心淸淨

citta-viṣaya 心境界

citta-vyapakarṣa 心遠離

citta-vyavadāna 淸淨心

citta-vyavadāna-hetu 自性淸淨心

citta-vyādhi 心病

citta-āśraya 心所依

citta-śuddhi 淸淨心

citta-ṛddhi-pāda 念如意足

cittaikâgra 一心

cittaikâgratā 一心, 心一境性, 等持

cittaikâgrya 一心, 心一境性, 繋心一處

cittam anuparivartate 隨心

cittam upanibaddhaḥ 安住其心

cittam upanibadhnāti 安住其心

cittam utpadyate 發意

cittam utpādayitavyam 解念

cittam ārādhayati 令得歡喜, 令心喜, 稱順

cittamutpādayati 發心

cittamutpādya 發菩提心

cittamārādhayati 降伏

cittasthāpana 內住

cittasya sthitiḥ 心定

cittasya vyāpāraḥ 心作用

cittasyaikâgratā 令心專注, 心一境性

cittasyôpakleśaḥ 結使

cittatā

cittaḥ ṛiddhi-pāda 心神足

cittaṃ krāmati 其心趣入, 心趣入

cittaṃ kṣipyate 心狂, 心狂亂

cittaṃ mano vijñānam 心意識

cittaṃ nôtpādayati 不發心

cittaṃ pradūṣya 以惡心故

cittaṃ pragṛhṇāti 策心

cittaṃ praṇidhatte 心發正願

cittaṃ prerayeyuḥ 係念

cittaṃ saktaṃ bhavati saṃsaktam 令心染著

cittaṃ samādahati 勤劬

cittaṃ samādhīyate 心定

cittaṃ saṃlīyate

cittaṃ √kram 愛樂

cittâdi 心等

cittâgraha 心執

cittâvaraṇa 罣礙

cittâśaya , 深心

cittâśaya-vicāra , 所念

cittâśraya 心依

cittôdadhi 心海

cittôpādena 隨念

cittôpāyāsa 心惱

cittôtpatti 心生

cittôtpāda , 發心, 發意, 發菩提心, 菩提心

cittôtpādena 發心之頃

cittādeśanā 記心

cittāikāntikatā 其心專注, 心專注

cittāny

cittāvarjana 引心

cittāvikṣepa 心不散

cittāḥ sattvāḥ 衆生心

citântarâṃsa 髆間充實, 髆間充實相

citântarâṃsaḥ 兩腋圓滿相

citâṅga 傴僂

civara 震越

codanā 誨責, 諫誨,

codanī 教令

codayati 作難, 訶責, , 諫誨

codayiṣyanti

codya-parihāra 釋難

cora-muṣitaka 被賊

corayanti

cuccu-kāraka 作聲

cud

cukka

curna 碎末, 諄那

cutūpapâtañāṇa 生墮知

cuṇṇa

cyavamāna , 臨命終時

cyavanatā

cyavati 墮落

cyavitvā 壽沒

cyuta-pratijña

cyuta-udbhava 死生

cyuti-citta 命終心

cyuti-deśa 死處

cyuti-dvaya 二種死

cyuti-kāla 命終時, 死時

cyutvā 命終之後, 壽終之後, 捨生, 沒失

cyuty-abhimukha 將死

cyuty-anutpāda 漸減

cyuty-upapatti 生死, 生滅

cyuty-upapatti-jñāna 死生智

cyuty-upapatti-jñāna-bala 天眼力, 死生智力

cyuty-upapatti-kāya 生死身

cyuty-upapâda 輪迴生死

cyuty-upapâda-jñāna-bala 死生智力

cyuty-upapâda-jñāna-sākṣāt-kriya-vidyā 天眼明

cyuty-utpatti 生死

cyutôpapatti 生死

cyutôpapâda 生死

cyāvayeyam 欲壞

cyāveya

cyāveyam

câpi , , 雖則

cālita

cāmi-kara , 黃金

cānā

cāpala-cala 散動, 輕躁

cāra-karaṇīya 行所作

cārayati

cārikā 所修行, 正行, , 遊行

cārikā prakramitavyā 遊行

cārikāṃ 遊行

cārikāṃ carantī 道行

cārikāṃ prakrāmati

cārikāṃ viprakānte

cāritra-saṃpanna 威儀具足

cāritram āpadyeta 行至

cāritrâcāra 威儀

cāritrâcāra-samanvita 威儀具足

cāru-darśana 可愛

cāru-svara 妙音

cāryā buddhir gatiḥ prajñā 色力

cātur-anta 四邊

cātur-deśika 招提

cātur-dvīpa 四大洲, 四天下

cātur-mahā-dvīpa 四大洲

cātur-mahābhautika 四大種

cātur-mahārāja-kāyika 四大王, 四大王衆, 四天王衆

cātur-mahārāja-kāyikā devāḥ 四天王, 護世四天王

cāturdiśa 招提

cāturdiśya 四方

cāturdvīpaka 四大洲, 四天下

cāturdvīpika 四大洲, 四天下

cātuṣ-koṭika-vikalpa 四句分別

cātuṣkoṭika-bāhya 超過四句

cātuṣkoṭika-varjita 離四句

cātuṣpathika 四衆

cāṭaka 沙燕, 遮吒迦

cīna-sthāna 脂那

cīnaṣṭhāna 眞旦, 神旦

cīnānī 至那儞

cīrṇa-brahma-carya 修梵行

cīrṇa-carita 常修梵行

cīrṇa-caritāvin 盡行

cīvara-bṛsikā 三衣袋, 盛衣, 衣囊, 衣袋, 袈裟行李, 袈裟袋

cīvara-dāna 施衣

cīvara-grahaṇa 捉衣

cīvara-paribhoga 所著衣

cīvara-piṇḍapâta 衣食

cīvara-pratisaṃyukta 衣法

cīvara-pātra 衣鉢

cīvara-ratna 寶妙衣

cīvara-vaṃśa 衣架

cīvaraka

cīvarakāṇi nikṣipya 脫衣

cīvaraṃ gṛhnāti 捉衣

cīvaraṃ pariśrāmaṇam 漉水囊

cīvarika

cīvarācchādana 衣服

cīvarād vipravasitavyaḥ 離衣宿

cūrṇa-gandha 末香

cūrṇaya

cūrṇika 長行

cūrṇī-√kṛ 破碎,

cūr 細末

cūḍikâvabaddha 頂珠

cūḍā 頂髻

dGe chung 波利首訶天

da-kāra 多字

dadanti dānāni 奉授, 惠潤, 惠與

dadat 施時

dadata 惠施

dadatu 惠施

dadeya pūjârtha 崇進

dadhi-kṛtya 酪漿

dadhi-pradyotika 酥燈

dadrūla 瘡癬

dadrūya

dadyād 廣設

dadyāt 供足, 給與

dadāti 供足, 行布施, 行惠施, 行施

dagdha-kāṣṭha 燒木

daharmâkhyāna 所說法

dahati 能燒

dahrāvasthā 嬰孩

dahyamāna 所燒, 炙燎, 焦爛, 燒炙

dahyamānam 燒盡

dahyante pacyante tapyante paritapyante 燒炙

dahyat 燒炙

dahyate 所燒, 被燒

dahyati

dairghyeṇa vaipulyena 縱廣

daka-candra 水中月

daka-śāṭikā 浴衣

dakôdara 水腫

dakṣinīya 福田

dakṣiṇa-dvāra 南門

dakṣiṇa-hasta 右手

dakṣiṇa-jānu-maṇḍala 右膝

dakṣiṇa-jānu-maṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya 長跪

dakṣiṇa-patha 南道

dakṣiṇa-pāṇi 右手

dakṣiṇa-samudra 南海

dakṣiṇa-vartita 右旋

dakṣiṇasyāṃ

dakṣiṇaṃ jānu-maṇḍalam 右膝

dakṣiṇaṃ jānu-maṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya 右膝著地

dakṣiṇaṃ pārśvam 南邊, 向南

dakṣiṇya 應供

dakṣiṇâvara 西南

dakṣiṇâvarta 右旋, 右旋

dakṣiṇôtthita 右旋

dakṣiṇā 特崎拏,

dakṣiṇā-patha 南天竺

dakṣiṇāgāthā 施頌, 特欹拏伽陀, 陀那伽他

dakṣiṇāyana 南行

dakṣiṇīya-bhūta 應供養

dakṣiṇīyatā 大福田, 福田

dakṣiṇīyâparimārgaṇa 不簡福田

dalpanā , 妄想

damayati , 調伏, 調順

damesi 柔伏

dameti 柔伏

dametva 調定

damiyāna 調定

danta-kāṣṭha 楊枝, 牙杖

danta-mālā 牙齒, 齒鬘

danta-poṇa 楊枝

danta-yantra 牙齒

dantaiḥ kaṭakaṭāyat

dantakāṣṭa 彈多抳瑟搋, 憚哆家瑟詫

dantakāṣṭha 憚啄家瑟多, 齒木

daradarāya

daratha 劬勞

daraṇīya 所作

darbha-cīvara 草衣

daridra-bhūta 貧窮下賤, 貧窶

daridra-puruṣa 窮子

daridra-vīthī 貧里

daridraka 貧窮

daridrasya narasya 貧人

darpaṇa-biṃba 光影,

darpaṇântargata 鏡中

dartavya 所作

dartayati

darvikā

darāanīya 端正

darśa-nīya 可觀

darśana-bhāvanâśaikṣa-mārga 見道修道及無學道

darśana-bhāvanâśaikṣya-mārga 見修無學道, 見道修道及無學道

darśana-bhāvanā 見修

darśana-bhāvanā-heya 見修所斷

darśana-bhāvanā-mārga 見道修道

darśana-bhāvanā-prahātavya 見修所斷, 見修斷

darśana-heya 見所斷, 見諦所滅, 見諦道, 見道斷

darśana-heya-kleśa 見所斷惑

darśana-heyā-dharmāḥ 見所斷法

darśana-kāma 欲見

darśana-mārga 見位, 見諦道, 見道, 見道位

darśana-mātra 唯見

darśana-mātreṇa 纔見

darśana-praheyatva 見所斷, 見諦所滅

darśana-prahātavya 見所斷, 見斷, 見諦所滅, 見道所斷, 見道斷

darśana-tulyatā 同執

darśana-śrava 見聞

darśanam avahīyate 不見

darśanatā

darśanaṃ √dā 爲現

darśanika 善能

darśaniya 善能

darśanâbhisamaya 見觀

darśanâkhya 見道

darśanīyāyo 端正

darśayati , 演說, , 現見, 略示, 略顯, , 示現, 能示, 開示, 露現, , 顯現, 顯示

darśayati sma 說此言

darśayitrī 能照

darśayitu-kāma 欲願

darśayitukāma 解現

darśayitum 爲顯

darśeti 暢現,

darśika

darśitva

darśitā

darśāvī 黠了

dasa kasiṇa 十思

datta-phalatva 與果

dattâdāna , 與取

daurbalyam anāviṣkṛtvā 羸不出

daurdānta 難調

daurgandhyaṃ √kram 臭穢

daurmanasyita 憂慼

daurmanasyâyāsa 熱惱

daurmanasyêndriya 憂根

daurmanasyôpāyāsa 擾惱

daurmaṅasya

daurvarya

daurvarṇya 惡色

dauśśīlya 惡戒, 破戒

dauḥ-śīlya-mala 毀犯戒垢

dauḥśīlya , 惡戒, 毀犯戒, , 犯戒, 犯重, 犯重罪, 破戒, , 邪戒

dauḥśīlya-mala 犯戒垢

dauḥśīlya-virati 遠離惡

dauḥśīlyâkaraṇa 不犯戒

dauṣprajña 惡慧, 愚癡, 無智

dauṣprajñya 愚癡

dauṣṭhulya , 染汚, 習氣, 虛妄, , 過惡, , , 麁重, , 麤惑, 麤行, 麤身, 麤重

dauṣṭulya-vikalpâbhiniveśa 妄執

dayā-citta 慈心, 憐愍

dayā-cittatā 憐愍心

daśa avenika buddha dharmah 十八不共法

daśa bodhisattva-balāni 菩薩十力

daśa bodhisattva-bhūmayaḥ 菩薩十地

daśa dharma-caryāḥ 十種法行

daśa dharmāḥ 十法

daśa hetavaḥ 十因

daśa jñānāni 十種智

daśa kriyante 分爲十

daśa kṛtsnâyatanāni 十一切處, 十遍入

daśa kṛtsnāni 十遍入

daśa mahā-bhūmikā dharmāḥ 十大地法

daśa mahā-bhūmikāḥ 十大地, 十大地法

daśa tathāgata-balāni 如來十力

daśa varṣāni 十年

daśa-aśubha 十不淨, 骸骨

daśa-balāni 十力

daśa-bhū 十地

daśa-bhūmi-bodhisattva 十住菩薩

daśa-bhūmi-sthita 十住

daśa-bhūmi-sthitā bodhisattvāḥ 十住菩薩

daśa-bhūmi-sthā bodhi-sattvāḥ 十地菩薩

daśa-bodhisattva-vihāra 菩薩十住, 菩薩十地

daśa-dharma 十法

daśa-dharma-caritam 十法行

daśa-dharma-dhātu 十法界

daśa-dharmaka 十法

daśa-dhātavah 十界

daśa-dig-buddha 十方佛, 十方諸佛

daśa-dig-loka-dhātu 十方世界

daśa-dik-śūnyatā 十方空

daśa-diśāni 十方

daśa-guṇa 十倍

daśa-jñāna 十智

daśa-kuśala 十善

daśa-kuśala-karma-patha 十善, 十善業, 十善業道, 十善道, 十戒

daśa-kuśalāḥ karma-pathāḥ 十善業道, 十善道

daśa-kāya 十身

daśa-mahā-vedāna 十大受

daśa-māsa 十月

daśa-mūla-kleśāḥ 十根本煩惱

daśa-nakha-kṛta-kara-puṭa 合掌

daśa-nakha-kṛta-kara-puṭâñjali 一心合掌, 合十指爪

daśa-nakha-kṛtvā 叉手, 合掌

daśa-nakham añjaliṃ pra-√grah 叉手, 合十指爪掌

daśa-nakhâñjali 合掌

daśa-nimittāpagatva 離十相

daśa-niṣṭhā-pada 十無盡

daśa-paryavasthānāni 十纏

daśa-prakṛti 十種

daśa-pāramitā 到彼岸, 十到彼岸, 十度, 十波羅蜜, 十波羅蜜多

daśa-ratna-giri 十寶山

daśa-saṃjñā 十想

daśa-tathāgata-bala 十力

daśa-tathāgata-bāla 佛十力

daśa-tattva 十眞實

daśa-upamāḥ 十喩

daśa-varṣâyus 十年

daśa-vaśitā 十自在

daśa-vidhaṃ balam 十種力

daśa-vidhaṃ jñānam 十種智

daśa-vidhāni dharma-caritāni 十法行, 十種法行

daśa-vihāra 十住

daśa-viparyāsa 十種無倒

daśa-ābhidhārmika 十大論師

daśa-śatâṃśu 千光

daśabala-kāsyapa 十力迦葉

daśabhir aṅgaiḥ 十分

daśabhiś cittôtpāda-parivartaiḥ 十念

daśabhūmi-prastiṣṭhite 荅攝蒲密卜羅牒瑟吒諦

daśalakṣa 度洛叉

daśama-bhūmi 十住

daśamī 十地, 第十地

daśamī-bhūmi 十地

daśapadârthāḥ 十句義

daśasu dikṣu 十方中, 十方界, 於十方

daśottara-śatākāraṃ duḥkham 百一十苦

daśâkuśala-karma 十不善業

daśâkuśala-karma-patha 十惡

daśâkuśalāni 十不善

daśânuśayāḥ 十惑, 十隨眠

daśânuśaṃsā 十利

daśârtha-vaśa 十利, 十句義

daśâvasthā 十住

daśâvasthāḥ 十位

daśâyatanāni 十入

daśâśubhāḥ 十惡

daśâṅga 十法

daśādhika 十增

daśāniṣṭhā-pada 十無盡

daśānāṃ kṛtsnâyatanānām 十遍處

daṃ-patī 夫妻, 夫婦

daṇḍa-dāna 執杖

daṇḍa-karma prajñaptam 制戒

daṇḍa-kaśa-hata 鞭打

daṇḍa-netṛ 將軍

daṇḍa-parihāra 抂橫

daṇḍa-udgūraṇāni 打擲

daṇḍaka-āranyaka 檀陁迦阿蘭若

daṇḍaka-āraṇyaka 檀陀阿蘭若迦, 阿蘭若

daṇḍâvaṣṭambhanatā 杖者

dedīpyate 照曜, 遠照

delights in 好樂

detayitva

deti

deva kula 天寺

deva-bhava 天有

deva-bhuvana , 天王宮

deva-gati 天趣, 天道

deva-janman 生天

deva-kumāra 童男

deva-kāya 天身

deva-manuja 人天

deva-manuṣya-sukha 人天樂

deva-manuṣyôpapatti 生人天

deva-mānuṣa 人天

deva-māra 天魔

deva-nāga 天龍

deva-nāga-yakṣa-gandharva-parivṛta 大衆圍遶

deva-purī 天宮

deva-putra-māra 天魔

deva-pātra 天子

deva-sabhā 天堂, 天衆

deva-samṛddhi 天樂, 富樂

deva-saṃgha 天人, 天衆

deva-sukha 天樂

deva-vimāna 天宮, 華土

deva-ṛṣi 天仙

devala 天羅國

devanāgarī 天迦

devaputrā 枝黨

devapuṣpa 弗波提

devasopāna 天道

devatva 生天

devatvāya 生天

devatânusmṛti 天隨念, 念天

devatāgāra 天祠

devatāgṛha 天祠

devânusmṛti 念天, 念天

devâpsarā 天女

devôpapatti 生天

devā nirmāṇa-ratayah 化樂天

devā nirmāṇa-ratayaḥ 化樂天, 樂變化天

devā unmattāḥ 狂者

devā ābhāsvarāḥ 極光淨天

devābrahma-kāyikāḥ 梵衆天

devālaya 天祠

devānāṃpriya 天愛

devās trayas-triṃśāḥ 三十三天

devāḥ 天衆, 諸天, 長壽天

devāḥ paranirmita-vaśavartinaḥ 他化自在天

devāḥ śubha-kṛtsnāḥ 遍淨天

deya-vastu 可施物, 所施物, 施物, 施物

deśa-antara 異方

deśa-antara-gamana 趣異方

deśa-sthaṃ 方處

deśa-vastu 境界事

deśana 懺悔, 懺悔法, , , , 邪教

deśanā-dharma 所說法, 說法

deśanā-gāmi-vinayâtikrama 越比尼罪

deśanā-karaṇa 懺悔

deśanā-karaṇīya 懺悔

deśanā-kṛtya-kuśala 於說所作方便善巧

deśanā-naya 說通

deśanā-pāṭha 言說, , 說法, 餘教

deśanā-pāṭha-naya 言說法, 說通

deśanā-vibhāga 說法差別

deśanīya 提舍那

deśayamāna 宣說開示

deśayanti 分別了, 班宣, 能說

deśayat 發露

deśayataḥ 宣說

deśayati 宣說, 廣宣, 廣說, , 悔過, 懺悔, 演說, 發露悔滅, 示現, , 說法, 講化, 講陳, 開示

deśayatu 散吿

deśayitavya 悔過, 應懺, 當懺悔, 發露, 發露悔滅, 發露除

deśe-deśe 處處

deśehi 廣演

deśeṣu deśeṣu 處處

deśita-dharma 教法

deśitavat , 開闡

deśyamāna 宣說,

deśyate 講讚

deśyeta 發露悔除

deśântara-prasthita 往餘方

deśântara-sthāna-gamana 至方

deśântarin 他方

deśâpratiṣṭhitatva 無住處

deḥ

deṣa

dge ba'i chos 善法

dhamaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依法

dhana-dhānya 財寶

dhana-ratna 財寶

dhana-saṃmata 多財

dhana-skandha 財物

dhana-vastu 財事, 錢財

dhana-vihīna 貧窮

dhana-ṛṇa 負財

dhanaṃ deya-dharmam 財寶

dhandha-abhijñā 遲通, 遲通行

dhandha-gatika 根鈍

dhandha-virāga 難捨

dhandham

dhandhatva 惛耄

dhandhêndriya 鈍根

dhandhāya (den.)

dhandhāya (den.). 迷謬

dhandhāyitatva 闇鈍, 頑鈍

dhandhāyitatā 橫死

dhaniṣṭha

dhaniṣṭhā 貪財

dhanutva 昏昧

dhanuḥ pūrayitvā 張弓

dhanuḥ-pañca-śatā 五百弓

dhanvāyitatva 頑鈍

dhanyâkara

dhanêśvara 財富

dhanāyati

dhanāyita 畜積, 財物

dharama

dharaṇ

dharaṇ -tala

dharaṇi-tale nirastaḥ 躃地

dharaṇī-bhūta 如大地

dharaṇī-rasa 地味

dharaṇī-talād abhyudgamya 從地涌出

dharma 有體

dharma viśuddha 甘露淨法

dharma-adharma 罪福

dharma-adhimukti 信法

dharma-alambana 所緣法

dharma-antara 餘法

dharma-antara-pradurbhāva 餘法生

dharma-anudharma-pratipanna 正修行法隨法行

dharma-artha 法境

dharma-bhaiṣajya 法藥

dharma-bherī 法鼓

dharma-bherī-saṃpratāḍana 擊大法鼓

dharma-bhāva 法有

dharma-bhāṇakatva 法師

dharma-bhāṇake pudgale 說法師

dharma-buddha 法佛

dharma-bāṇika 說法者

dharma-cakra-gata 轉法輪

dharma-cakra-mudrā 轉法輪印

dharma-cakra-pravartaka 轉法輪

dharma-cakra-pravartana 轉正法輪, 轉法輪

dharma-cakra-pravartanatā 轉於法輪

dharma-cakra-saṃgha 法輪僧

dharma-cakra-vartin 轉法

dharma-cakram anupravartayamānam 轉正法輪

dharma-cakṣur-viśuddha 法眼淨

dharma-cakṣur-viśuddhi 法眼淨

dharma-carana 法行

dharma-carita 正行

dharma-deśanākṛtā 說法

dharma-deśika 法語

dharma-dharā bhavanti 執翫

dharma-dhāraka 持法者

dharma-dhāraṇa 法陀羅尼

dharma-dhāraṇī 法陀羅尼

dharma-dhātau gambhīre 甚深法界

dharma-dhātu-garbha 法界藏

dharma-dhātu-kāya 法性身

dharma-dhātu-parama 極於法界, 法界

dharma-dhātu-svabhāva 法性

dharma-dhātu-vipula 周法界

dharma-dhātu-viśuddhi 淸淨法界

dharma-dhātuka 法界

dharma-dhī 法智

dharma-dundubhi 法鼓

dharma-dvaya 二法, 二義

dharma-dviṣ 謗法者

dharma-dāna-pati 施主, 法施

dharma-dāyâda 法等分

dharma-dūṣaka 破法者

dharma-garbha 妙法藏, 法界, 法藏

dharma-gati 法相

dharma-gaveṣin 求法者

dharma-grāha 法執, 法相

dharma-guhya-sthāna 奧藏, 祕密之藏

dharma-guptaka 曇無德

dharma-hetoḥ 宣教

dharma-hetu 能作因

dharma-jñāna-kṣānti 法忍

dharma-jñāna-pakṣa 法智品

dharma-jñāna-pakṣya 法品

dharma-jñānin 解法

dharma-jñānânvaya-jñāna 法類

dharma-kathana 說法

dharma-kathika 宣法, 法師, 法師, 說法人

dharma-kathāṃ kathayati 宣正法

dharma-kula 法家

dharma-kāmatā 愛法, 樂法

dharma-kāya-bodhisattva 法身大士, 法身菩薩

dharma-kāya-pariniṣpanna 法身圓滿

dharma-kṣama 曇無讖

dharma-kṣānti 法忍

dharma-lābha 法利

dharma-manasi-√kṛ 作念

dharma-manasikāra 念法

dharma-meghā 法雲地

dharma-meghā bhūmiḥ 法雲地

dharma-mudrā 法印

dharma-mukha 法門

dharma-mukha-srotas 法門流

dharma-mātsarya 慳法, 法慳

dharma-nagara 法城

dharma-nairātman 法無我

dharma-nairātmya 法無我, 法無我性, 諸法無我

dharma-nairātmya-jñāna 法無我智

dharma-nau 法船

dharma-naya 因緣法, 所說法, , 法門

dharma-naya-mukha 法門

dharma-netri 法眼

dharma-netrī 勝法, 正法, 正法眼, 法眼, 法義

dharma-nidhi 法藏

dharma-nidhyāna 見法, 觀法

dharma-nidhāna 法藏

dharma-nimitta 法相

dharma-nirandakhāra 明法

dharma-nirmita 法所化

dharma-niyāma 法位

dharma-niyāmatā 不變異性, 法位

dharma-niḥsvabhāvatvôpadeśa 法無自性

dharma-nāman 法名

dharma-pada 一句法, 出曜經, 句義, 法印, 法句

dharma-paribhoga 法樂

dharma-parigraha 攝法

dharma-paryeṣaka 求正法

dharma-paryeṣṭi 求法

dharma-paryménya 要經典

dharma-paryāpti 得法究竟

dharma-pañcaka 五法

dharma-piṭaka 法藏

dharma-prabheda 分別法

dharma-prajñapti-vyavasthāna 法假安立

dharma-prakāśana 開法

dharma-prakṛti , 法性

dharma-prakṛtiḥ-tādṛśī 法性自爾

dharma-prasāda 法殿

dharma-pratigha 謗法

dharma-pratipatti 修行,

dharma-pratisaraṇa 依法

dharma-pratisaraṇena bhavitavyaṃ napudgala-pratisaraṇena 依法不依人

dharma-pratisaṃvid 法辯, 法無礙, 法無礙智, 法無礙解, 法無礙解

dharma-pravicaya 分別法, 擇法

dharma-pravicaya-saṃbodhy-aṅga 擇法等覺支, 擇法覺支

dharma-prāpti 得法

dharma-prīti-rasa-prada 愛味

dharma-prīty-āhāra 法喜食

dharma-pudgala 人法, 我法

dharma-pudgala-nairātmya 人法無我

dharma-pūjā 法供養

dharma-rakṣa 曇無讖

dharma-rasa 法味

dharma-ratna-piṭaka 法寶藏

dharma-ratī-rata 樂法

dharma-rāja-putra 法子, 法王子

dharma-rājya 法國土

dharma-rājyatā 法王位

dharma-rāśi 法聚

dharma-salila 法雨

dharma-samatā 平等, 法平等, 法平等性, 法等

dharma-samudaya 集法

dharma-samādāna 法受, 法受

dharma-samāropa-anta 增益法邊

dharma-satya 曇諦

dharma-sauratya 法樂

dharma-saṃbhava 從法生

dharma-saṃbhoga 受用法, 法樂, 法財

dharma-saṃbhoga-rūpa-kāya 法報身

dharma-saṃbhogaṃ pratyanubhavati 受用法樂

dharma-saṃjñaka , 法界

dharma-saṃjñā 法想, 法相

dharma-saṃketa 法假, 法緣, 諸緣

dharma-saṃnicaya 法聚

dharma-saṃśraya 法依

dharma-smṛty-upasthāna 法念, 法念住, 法念處

dharma-smṛty-upasthānāna 觀法無我

dharma-srotas 法流

dharma-sthiti 法住, 法體

dharma-sthiti-jñāna 妙法住智, 法住智

dharma-sudharmatā 此說

dharma-sukha 法樂

dharma-svabhāva 一實相, 實相, 實相, , 法制, 法如實相, 法實性, 法性, 法眞實相, 法自性, 法體性, 自然, 諸法實性, 諸法實相, 諸法性, 諸法體, 體性

dharma-svabhāva-mudrā 實相印, 實相義, 自然

dharma-svabhāvatā 法性

dharma-svalakṣaṇa 法自相

dharma-svara 法音

dharma-svarūpa 法自相

dharma-svarūpa-viparīta-sādhana 法自相相違因

dharma-tathatā 法眞如, 諸法眞如

dharma-tulyatva 法同

dharma-tṛṣṇā 法愛

dharma-udaya 法現

dharma-uddāna 法要

dharma-varṣa 時法雨, 法雨

dharma-vaśitā 法自在, 自在

dharma-vaṃśa 法性, 法種

dharma-vibhaṅga 分別諸法

dharma-vibhāga 菩提分法

dharma-vicaya 擇法

dharma-vihita

dharma-vikrama 曇無竭

dharma-vikurvaṇa 法自在

dharma-vinaya , 法律, 法禁

dharma-vināśa 滅法

dharma-vipaśyanā 法觀

dharma-viraja 妙法

dharma-vivādaṃ karoti 諍竸

dharma-viśeṣa-viruddha 法差別相違

dharma-viśeṣa-viruddha-hetu 法差別相違因, 法差別相違過

dharma-vyasana 破法

dharma-vyavasthāna 立法

dharma-vāc 法言

dharma-vāda 正法輪

dharma-vādin 法語, 說正法

dharma-vāditā 法語

dharma-vṛkṣa 法樹

dharma-yauva-rājya 法王子

dharma-yauvarājya 法王位

dharma-ādhipateya 法增上

dharma-āraṇyaka 達磨阿蘭若迦, 阿蘭若

dharma-āyatana 法入, 法界

dharma-śabda , 法名

dharma-śarīratva 法體

dharma-śaṅkha 法蠡

dharma-śaṅkha-prapūraṇa 吹法螺

dharma-śrī 法勝

dharma-śāsana

dharma-śūnya 法空

dharma-śūnyatā 法空

dharma-śūnyatā-samanupaśyanā 法空觀

dharmacakra-gata 轉法輪

dharmacakra-mudrā 說法印

dharmacakra-pravartaka 轉法輪

dharmacakra-pravartana 初轉法輪, 轉法輪

dharmadhātu-adhiṣṭhāna 法界加持

dharmadhātu-ja-kāya 法性生身

dharmadhātu-naya-mukha 法界法門

dharmadhātu-pradeśa 法界一分

dharmadhātu-prativedha 通達法界

dharmadhātu-uddāna 法界印

dharmadhātu-vipula 遍法界

dharmadhātv-eka-deśa 法界一分

dharmaiśvarya

dharmaiśvarya-bala 自在力

dharmakathika 法講, 法都講

dharmakāya mahāsattva 法身菩薩

dharmam...deśayati 說微妙法

dharmamayam...cakram 法輪

dharmamayam...dundubhim 法鼓

dharmaparyāya sūtra 要典

dharmapravicaya

dharmasamatā 法平等

dharmatayā 以法, 法爾, 由法爾

dharmato jāta 法所生

dharmatvadharma-dhātu-kriyā 法性

dharmatā 實相

dharmatā-buddha 法佛, 法性佛

dharmatā-kāya 法性身

dharmatā-niṣyanda-buddha 法佛報佛

dharmatā-pratihata 謗法

dharmatā-pratilambha 性得

dharmatā-sthiti 法性住

dharmatā-tathāgata 法性眞如

dharmatā-yukti 法爾道理

dharmavirāja 淸淨法

dharmaśabda 法聲

dharmaḥ 非法

dharmaḥ śrotavyaḥ 聽聞正法

dharmaṃ bhāṣiṣyate 言誨

dharmaṃ bhāṣiṣyati 綜練

dharmaṃ deśayati 宣說正法, 爲說法, 說法要

dharmaṃ deśayiṣyati 綜練

dharmaṃ pratyākhyāti 捨法

dharmaṃ śaraṇaṃ gacchati 法歸依

dharmaṃ śaraṇaṃ √gam 歸依法

dharmaṃ śṛṇbanti 聽法

dharmaṃ śṛṇoti 聽聞正法

dharmaṃ √kṛ 修法

dharmaṃ-deśayataḥ 宣說正法

dharme 現世

dharme vit 法解

dharmeṇa 以正法, 以法, 如法, 說正法

dharmeṇa śamena 以法正治

dharmeṣu 無生法忍

dharmeṣu dharma-cakṣur viśuddham 得法眼淨

dharmeṣu dharmânupaśyanā-smṛty-upasthāna 法念住

dharmeṣucakṣurviśuddham 法眼淨

dharmi-svarūpa-viparīta-sādhana 有法自相相違, 有法自相相違因

dharmi-viśeṣa-viparīta-sādhana 有法差別相違, 有法差別相違因, 有法差別相違因過, 有法差別相違過, 法差別相違因過

dharmo pratideśaniko 悔過法

dharmogha 法雨

dharmyatva 攝受正法

dharmyāṃ kathām 法教, 說法

dharmyāṃ---kathām 法論

dharmâanupratipatti 隨法行

dharmâbhiniveśa 著法

dharmâbhirati 樂法

dharmâbhisamaya 大法利, 得法, 諸法現觀

dharmâbhisamaye 大法利

dharmâbhāsa 法明

dharmâcchāda 法供

dharmâcchādam anuprayacchati

dharmâdhimukti , 淨信, 淨心

dharmâdi 法等

dharmâkhya 名法, , 法智

dharmâkhyāna-kṛtya 說法所作

dharmâlambana 法緣, 緣法

dharmâloka 法光明

dharmâloka-mukha 法明門

dharmâloka-praveśa 法明入

dharmâmatsaritva 於法無慳

dharmâmbhas 法雨

dharmâmbu 法雨

dharmâmiṣa 法財

dharmântara 別物, 別有實體, 別法

dharmântaram...caitasikam 別心法

dharmânudharma 法隨法行, 法集

dharmânudharma-pratipanna 法隨法行, 法隨法行, 法集

dharmânudharma-pratipatti 法隨法行, 法集

dharmânudharma-pratipatti-caryā 法隨法行

dharmânupaśyanā 法觀, 觀法

dharmânurakṣin 護正法

dharmânusmaraṇa 念法

dharmânusārin 隨法行

dharmânvaya-dhī-pakṣya 法類

dharmânvaya-jñāna 法類

dharmârambaṇa 法緣

dharmârtha-cintaka 思惟法義

dharmârtha-nirvacana 法義釋詞

dharmârtha-vāda 說法

dharmârthaṃ 爲於

dharmârthika 好道, 愛法, 法義

dharmârāma 法樂

dharmârāma-rati 法樂

dharmâsana 妙法座, 法床

dharmâvaraṇa 法障

dharmâyatana-parya-apanna 法處所攝

dharmâyatana-paryāpanna 法處所攝色

dharmâyatana-paryāpannam...rūpam 法處所攝色

dharmêśvara 法自在

dharmôccaya 法集

dharmôdaka 法水

dharmôdaya 法益

dharmôddāna 法印

dharmôdgata 法上, 法涌

dharmôpasaṃhāra 法攝受

dharmôpavicāra

dharmôttara 法勝

dharmôupasaṃhita 能引法

dharmā 達摩

dharmā hāna-bhāgīyāḥ 順退法

dharmābhipraya 爲法

dharmābhiṣeka 法灌頂

dharmālokâvabhāsa 正法光明

dharmān āntarāyikān 障法

dharmānāṃ dharmatā 諸法實相

dharmānāṃ pravicayaḥ 擇法

dharmārthin 求法

dharmāt 於諸法

dharmāḥ 現在, 諸法

dharmāṇāṃ dharmatā 性相, 諸法實性

dharmāṇāṃ prakārāḥ 種種法門

dharmāṇāṃ pravicayaḥ 簡擇諸法

dharmāṇāṃ trayo rāśayaḥ 三聚法

dharmāṇāṃdharmatā 諸法實相

dharmāṇāṃ bhūta-nayah 諸法實相

dharmāṇāṃ dharma-lakṣaṇam 諸法實相

dharṣayati , 摧伏, , 降伏

dharṣiya 呵罵, 呵責

dhaṃ

dhigama 成道

dhovana

dhovanika

dhovanā

dhovati

dhoveti

dhovāpayet

dhovāpeti

dhovāyitvā

dhrauvyeṇa 恆常

dhrdha-sāra 堅固

dhriyate ,

dhruvam , , 必定, 決定, 畢竟

dhruvaṃ 得無, 必當

dhruvaṃ dhruva-kālena 於恆恆時

dhruya 堅固

dhunīta 降伏

dhuri kṛtaḥ 重擔

dhuta-vādin 行頭陀

dhutâbhiyukta 行頭陀

dhvaja-patāka 幢幡

dhvaja-vaijayantī 勝幡

dhvajâgra-keyūra 妙幢相

dhvajâgra-keyūra-samādhi 尊幢三昧, 尊重三味

dhvajâgrakeyūra 妙幢相三昧

dhvasyate , , , , 破壞

dhvāṅkṣa 兇暴

dhyāmī-√kṛ 映蔽, 隱蔽不現

dhyāna pāramitā 禪定波羅蜜

dhyāna-bala 定力

dhyāna-bhadra 指空

dhyāna-bhūmi 定地, 靜慮地

dhyāna-cari 修諸定者

dhyāna-catuṣṭaya 四定, 四靜慮

dhyāna-citta 定心

dhyāna-ja 靜慮

dhyāna-kārya 定事

dhyāna-prajñā 定慧

dhyāna-praviṣṭa 入禪

dhyāna-prīti 禪悅

dhyāna-prīty-āhāra 禪悅食

dhyāna-pārami 禪定

dhyāna-pāramitā 禪滿, 靜慮波羅蜜多

dhyāna-samādhi 禪三昧

dhyāna-samāpatti-sukha 定樂, 禪定樂

dhyāna-saṃgṛhīta 定相應

dhyāna-saṃvara 定律儀, 定具戒, 定戒, 定共戒, 禪戒, 靜慮律儀

dhyāna-sukha 禪樂

dhyāna-traya 三定, 三靜慮

dhyāna-utpādāna 起靜慮

dhyāna-vihāra 住定

dhyāna-vimokṣa-samādhi-samāpatti-jñāna-bala 靜慮解脫等持等至智力

dhyāna-vāri 禪定

dhyānam antaram 中間定

dhyānamayāc chubhāt 禪福

dhyāne vyavakīrṇe 雜修

dhyānâdy-akṣa 定根

dhyānântara 中間, 中間定, 中間靜慮,

dhyānântarikā 中間定, 中間靜慮

dhyānârūpya 等至

dhyānôpapatti , 生得定

dhyānā 靜慮

dhyānāt...maulāt 根本定

dhyāpeti 蛇維

dhyāpita 荼毘, 蛇維

dhyāyasi 修靜慮

dhyāyi-tritva 三定

dhyāyitva

dhāmatā 一實相

dhārayanti 能任持

dhārayati 任持, , 受持, 堅持, 守護, , , , , 能持, 護持, 貯畜

dhārayati-svâdhyāya 受持讀誦

dhārayaṃto 奉持

dhārayes 奉持

dhārayeta 奉持

dhārayiṣyanti 宣持

dhārayiṣyanti vācayiṣyanti 誦持

dhārayāhi 奉持

dhāraṇatā 受持, , 能持

dhāraṇaṃ kṛtvā 護持

dhāraṇy āvartā 旋陀羅尼

dhāraṇâvartā...dhāraṇī 囘轉總持

dhāraṇā vācanā deśanā 欽尙

dhāraṇī 偈頌, 密語

dhāraṇī- 總持法

dhāraṇī-bhūta 爲地

dhāraṇī-dvāra 陀羅尼門

dhāraṇī-mantra-pada 陀羅尼呪

dhāraṇī-mudrā 總持印

dhāraṇī-mukha 總持門, 陀羅尼門

dhāraṇī-pada 總持句, 辭呪, 陀羅尼呪, 陀羅尼神咒

dhāraṇī-pratilambha 得陀羅尼

dhāraṇī-pratilābha 得陀羅尼

dhāraṇīpada 神呪

dhāraṇīpiṭaka 禁呪藏

dhāreti 讀持

dhārikā , 能持

dhārin

dhāritavat

dhāriṣyanti 呵教

dhārma-kathika 說法者

dhārmakathika 法師, 說法人, 說法

dhārmaśravaṇika 聽法者

dhārmika-caryā 善行

dhārmika-mitra 善知識

dhārmikaiḥ 以法

dhārmikī 如法, 正法

dhārmī-kathā 說法

dhāryate 生育

dhātu 性界

dhātu-bheda 界差別

dhātu-catuṣṭaya 四界

dhātu-dvaya 二界

dhātu-maṇḍala 大壇

dhātu-prabheda 界差別

dhātu-saṃkṣobha 不調, 四大不調

dhātu-tantra 醫方明

dhātu-traya 三界

dhātu-vaiṣamya 四大增損, 四大不調, 於界互違, 界互違, 諸界錯亂

dhātu-vaiṣamyatā 諸界錯亂

dhātu-vigraha 聖體,

dhātu-śarīra 舍利

dhātuṃ prakṛtiṃ ca 根性

dhātv-avaratā 下界

dhātv-āpta 界繫

dhātv-āyatana 界入

dhāvati 宛轉

dhāvatā 洗浣,

dhāvayate

dhī-bheda 分別慧

dhīmattva 有慧, 有慧性, 有智

dhīmattā 有智

dhīr nirodhe 滅智

dhīra 慧人

dhīro bodhi-sattvaḥ 堅固菩薩

dhītā-saṃjñā 女想

dhītṛ

dhīḥ

dhūmikā 彗星

dhūmāya (den.) 出煙

dhūpa-gandha 燒香,

dhūpa-kaṭacchu 香爐

dhūpa-pūjā 香供養

dhūta-vāha 行頭陀者

dhūta-vṛtta 頭陀行

dhūtâbhiyukta 行頭陀

dhṛ

dhṛta-pradīpa 醍醐燈

dhṛti-bala 堅力

dhṛti-balâdhānatā 勇健, 堅力持性

dhṛti-bāla-ādāna 堅力持

dhṛti-kāraṇa 持因

dhṛtimat prajñāya 志懷

di

dig-vidikṣu yaśaḥ 名稱普聞

dig-virocana 遍照十方

dikṣu 於四方, 諸方

dinakara-kiraṇa 日光

dinakara-raśmi 日光

dine dine 日日中

dine dine traikālyam 日日三時

dirghâyuṣo 長壽天

disputing position 異論

dissati

divasa-catuṣṭaya 四日

divasa-mudrā 妙印

divasam 竟日

divasasyātyayena 晝夜

divaśas 日常

divaṃ-rātra 長夜

divya kāya 天身

divya mahārasa 上味

divya rasa 天饌

divya ratna-rāśi 天寶

divya-cakṣur-abhijñā 天眼, 天眼通

divya-cakṣur-jñāna-sākṣātkriyâbhijñā 天眼通

divya-cakṣur-vidyā 天眼明

divya-cakṣuḥ-śrotrâbhijñā 天眼天耳

divya-carya 天行

divya-cīvara 天衣

divya-dūṣya 妙衣

divya-gandha-dhūpana- 大寶香

divya-locana 天眼者

divya-manuṣya 天人

divya-mānuṣyaka 人天, 天人

divya-nayana 天眼者

divya-sukha 天樂, 天福

divya-tūrya 天伎樂, 天樂

divya-vihāra 天住

divya-śrotra-abhijñā 天耳智通

divya-śrotra-jñāna 天耳智

divya-śrotra-jñāna-sākṣātkriyâbhijñā 天耳通

divya-śrotrâbhijñā 天耳智, 天耳通

divya-śrotrâkṣi 天眼耳

divya... kāya 妙身

divya... ratna 天寶

divyasya śrotrasya 天耳通

divyaṃ cakṣu-jñāna 天眼智證通

divyaṃ cakṣuḥ 天眼

divyaṃ cakṣuḥ-śrotram 天眼天耳, 天眼耳

divyaṃ dṛk 天眼

divyaṃ śrotra-jñānam 天耳智

divyaṃ śrotram 天耳, 天耳通

divyaṃ śrotram abhijñā 天耳智證通

divye sthāne 天處

divyena cakṣuṣā 淨天眼

divyena cakṣuṣā viśuddheṇa 淸淨天眼

divyena---śrotreṇa 淨天耳

divyo manomayaḥ 意成天

divyo vihāraḥ 天住

divyâkṣi 天眼

divyāni 天食

divyāni māndāravāṇi puṣpāṇi 天曼陀羅華

divyāni tūryāni 天樂

divyāni vāsāṃsi 天衣

divā-rātrau 晝夜

divīra

diśatā

diśaṭā 諸方

diśi

diśi diśi 四方, , 處處

diśânuga 無量

diśāmukha-catuṣka 方口食

diśāmukhâhārā 方口食

diṅ-mātra , 方隅

diṭṭha

dollika

don

dosa

doṣa-carita 瞋行者

doṣa-darśana 見過失

doṣa-karman 穢業

doṣa-kṛta 起過

doṣa-varjita 離過

doṣa-śalya 瞋惱

doṣa-śama 除瞋恚

doṣam utpādayati 生過, 起瞋

doṣayiṣu 恚罵

doṣaṇīya

doṣâbhāva 離過

doṣântara 過咎

doṣâśaya 深見過失意樂

drakṣyati 奉覲, , 覩衆色像

drakṣyāmi 應見, 當見

drauhilya

draviṇaṃ pariṣkāram 資財

dravya-bhāva

dravya-bhūta 事實, 實物, 實體

dravya-dharma

dravya-dāna 物施

dravya-dānaṃ 財施

dravya-sat , 實有, 實物

dravya-siddhi 實質存在

dravya-svalakṣaṇa 事自相

dravya-sāmānya 物等

dravya-yukta 有實, 有物

dravyam asti 實有

dravyato 'sti 實有

dravyato nâsti 非實有

dravyato'sti

dravyântaratva 別物

draṣṭṛ 能現, 能見, , 見者

draṣṭṛtva 見者

droṇa-mukhyā 聚落

druma-gulma-latā-vitāna 林樹

druma-kiṃnara-rāja-paripṛcchā 大樹緊那羅王所問經

druma-pravara 叢樹

druma-rāja 菩提樹

druma-śākhā 枝葉

drumêndra 尊樹

drumôttama 尊樹

drākṣā-phala 蒲桃

drṣti

dubbaca-jātika 惡性

duhkha-dharma-jñāna 苦法智

duhkha-doṣa 苦惱

duhkha-hetu 苦集

duhkha-prajñapti 說苦

duhkha-samudaya 苦集

duhkha-samudaya-satyatva 苦集

duhkhasyântah 苦際

duhśraddadha 不能信

dukha , 苦惱

dukhita , 苦惱,

dundubhi-svarā 鼓音

dundubhi-śabda 鼓聲

dundura 惡人

dur-adhigama 難證

dur-vijñeya 難可了知, 難解

durabhisaṃbhava 難得, 難生

duradhigama 難得

duravatara 難入

duravâpya 難得

duraṇubodha 難悟

durbala-kula 不信家

durbala-kṣīṇa 羸瘦

durbala... kṣudhâbhibhūta 飢羸

durbalatva 力劣, 羸劣

durbalâśaya 疲懈

durbalī-karaṇa

durbhi-kṣāntara kalpa 饑饉災

durbhikṣa-kāntāra 飢饉

durbhikṣā

durbhāṣita-bhāṣin 惡說所說

durbuddhin 邪智, 難可了

durdarśa 難見

durdāntatā 難調

durdṛśaṃ 難解難入

durdṛṣṭi 惡見, 惡見者, 邪見

durga-praveśa 嶮難

durgandha-pūty-ambara 弊衣

durgandha-vastra 弊衣

durgandhatā 臭穢

durgandhi-(kāya) 敕穢

durgandhi-kāya 身體臭穢

durgati-bhaya 惡趣畏, 惡道畏

durgati-gama 墮惡趣

durgati-gamana 入惡道, 墮惡趣

durgati-gata-patha 惡趣, 惡道

durgati-gāmin 往惡趣

durgati-prapâta-bhaya 惡道畏

durgṛhīta 偏執, 僻執, 惡取, 顚倒

durgṛhītā śūnyatā 惡取空, 惡取空者

durlabha-saṃjñā 難遭之想

durlabhatva 難得

durlabhôtpāda 世希有

durmana 憂惱

durmanaskatā

durmanasvin

durmanasvinī 悲顏, 憂色

durmaṅku , 破戒

durmedha

durnirikṣa 難見

durukta-vacana 惡言

durupalakṣita 不善觀察

duruttaratva 難可出

durvacasa 麤言

durvarṇatā 惡色, 醜陋

durvineya 難化

durvyupaśama 難斷

durvācatā 毀訾

durājñeya 難可知

durājñāna 不能測, 難可知

durākhyāta 不好, 惡說

durāsadatā 難得

duskara 難行

dussamatikramatva 難出離

dustyaja 難捨

dutatā 過失

duścarita-cārin 惡行, 行惡行

duścarita-cāriṇ 行惡行

duścarita-cāriṇaḥ sattvāḥ 惡行有情

duścarita-vacana 經說是身惡行

duścaritaṃ trayam 三惡行

duścikitsya 不治

duścintita-cintin 惡思

duḥ 毀犯

duḥ-saṃsparśa 苦觸

duḥ-śīla 毀犯淨戒

duḥkara 苦行

duḥkha- 患惱

duḥkha-abhibhuta 窮苦

duḥkha-ardita 驅迫

duḥkha-bhājana 苦器

duḥkha-bhājana-bhūta 苦器

duḥkha-buddhi 苦想, 苦覺

duḥkha-bīja 苦種子

duḥkha-cāritā 苦行

duḥkha-darśana 見苦, 見苦諦

duḥkha-darśana-heya 見苦所斷

duḥkha-darśana-heya-kleśa 見苦所斷煩惱

duḥkha-daurmanasya 憂惱, 憂苦

duḥkha-doṣa 苦果

duḥkha-duḥkhatā , 苦苦

duḥkha-dṛś 見苦

duḥkha-garbha 苦胎藏

duḥkha-hetu 苦因

duḥkha-janma-hetuka 未來苦

duḥkha-janman 生苦, 苦生

duḥkha-jñāna 知苦, 苦智

duḥkha-kṣaya 苦盡

duḥkha-kṣaya-mārga 盡苦道

duḥkha-nimitta 苦因

duḥkha-nirodha 苦滅, 苦盡

duḥkha-nirodha-gāminī pratipat 苦滅道

duḥkha-nirodha-satya 滅諦, 苦滅諦

duḥkha-nirvid 厭苦

duḥkha-nirviṇṇa 厭離世間生死苦

duḥkha-nivṛtti 滅苦

duḥkha-paraṃparā 驅迫

duḥkha-paryanta 苦盡

duḥkha-parīkṣā 觀苦

duḥkha-pañjara 牢獄

duḥkha-prakṛti 苦自性

duḥkha-pratipīḍanā 苦逼

duḥkha-pratyaya 苦諦

duḥkha-samatikrama 超過衆苦

duḥkha-samudaya-nirodha-mārga 四諦, 苦集滅道

duḥkha-samudaya-nirodha-satya 三諦

duḥkha-samudaya-satya 苦集諦

duḥkha-samudaya-ālambana 緣苦集

duḥkha-samudra 苦海

duḥkha-samutpāda 苦集

duḥkha-satya , 苦聖諦, 苦諦

duḥkha-saṃjñā 苦想

duḥkha-saṃsparśa 苦觸

duḥkha-saṃsparśatva 苦觸

duḥkha-skandha 大苦蘊, 苦蘊, 苦陰

duḥkha-sthānīya 苦具

duḥkha-traya 三苦

duḥkha-vahni 苦火

duḥkha-vartama 苦道

duḥkha-vedanā 苦受

duḥkha-vedanā-hetu 苦因

duḥkha-vedanīya 順苦受業

duḥkha-vedanīyaṃ karma 順苦受業

duḥkha-vighāta 離苦

duḥkha-vimokṣa 脫苦, 苦解脫

duḥkha-vimokṣôpāya 脫苦方便

duḥkha-vipāka 受苦異熟, 苦報, 苦異熟

duḥkha-śalya 苦毒箭

duḥkha-śastra 苦器

duḥkha-śata 衆苦

duḥkhamārya-satyam 苦聖諦

duḥkhana 令他受苦, 困苦, , 苦果

duḥkhasya anto 困惱, 貧劇

duḥkhasya hetu 苦緣

duḥkhasya mūlam 苦本

duḥkhatas 爲苦,

duḥkhatva

duḥkhaya (den.).

duḥkhayā-dhandhābhijñayā 苦遲通行

duḥkhaṃ tat-samudaya-nirodha-pratipakṣāś ca 四諦

duḥkhe 'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 苦類智忍

duḥkhe 'nvaya-jñānam 苦類智

duḥkhe dharma-jñānam 苦法智

duḥkhena saṃpīḍitaḥ 遭苦

duḥkhe’nvaya-jñāna-kṣāntau 苦類忍

duḥkhilatas , 逼惱

duḥkhilatā 邪見

duḥkhitāḥ sattvāḥ 有苦有情

duḥkhyate

duḥkhâbhyupeta 欲苦

duḥkhâkrānta 苦逼

duḥkhâkāra 苦想, 苦相, 苦諦

duḥkhânta-gāmin 苦盡

duḥkhânvaya-jñāna 苦類智

duḥkhâpagamâśaya 拔苦

duḥkhâpaha 除苦

duḥkhârdita

duḥkhârta~ 苦惱患

duḥkhârya-satya 苦聖諦

duḥkhêndriya , 苦根

duḥkhôtpatti 生苦

duḥkhôtpīḍita 苦逼

duḥkhā dhandhābhijñā 苦遲通

duḥkhābhir 苦惱患

duḥkhābhir vedanābhir abhitūrṇa 悶愊

duḥkhābhir vedanābhir abhitūrṇās 悶亂

duḥkhādhivāsanā-kṣānti 安受衆苦忍

duḥkhāni 衆苦

duḥkhāpanaya 離衆苦

duḥkhāpanayana 除苦

duḥkhāpratipat 苦行

duḥkhātmaka 苦性

duḥkhāya

duḥpariccheda 難可分別

duḥprajña 無慧

duḥpratiniḥsaraṇa 難捨

duḥsamatikrāmatva 難出離

duḥsaṃsparśa 惡觸

duḥsādha 難成

duḥśraddheya 難信

duṣaṇa 能破

duṣkara-cari 苦行

duṣkara-carya 難行

duṣkara-caryā 修行, 苦行, 難行, 難行苦行

duṣkara-caryā- 遵習

duṣkara-kāraka 作難, 能爲難事, 難行能行

duṣkara-kārika 苦行

duṣkara-kṛta 苦行

duṣkara-parityāga 難捨

duṣkara-vrata 苦行

duṣkaratva

duṣkarī 苦行

duṣkhita 窮乏, 貧苦

duṣkhârṇava 苦海

duṣkulīnatva 卑賤

duṣkṛita 如法治

duṣkṛta 五衆罪, 別衆, 惡作罪, 越毘尼, 越罪

duṣkṛta-karman 惡業

duṣkṛta-karmânta 惡業

duṣkṛta-saṃavara-śila 律儀戒

duṣkṛtam 式叉迦羅尼

duṣkṛtya 惡作

duṣprajña-jātīya 無智

duṣprajñā 無慧

duṣprajñā-jātīya 無智

duṣprasādhita 不善

duṣpraveśatva 難入

duṣya-paṭṭa 氍毹

duṣyavara 天繒

duṣṭa-citta 害意, 惡心, 惡鬼

duṣṭa-citta-rudhirôtpāda 惡心出佛身血

duṣṭa-citta-rudhirôtpādana 惡心出佛身血

duṣṭa-jana 惡怨人

duṣṭa-jana-vāsa 惡者共住

duṣṭa-māra 惡魔

duṣṭa-sattva 惡有情

duṣṭa-śvāpada 惡獸

duṣṭacitta 瞋濁

duṣṭa~ 毒心

duṣṭhula , 麤惡, 麤罪, 麤重

duṣṭhullâpatti 重說

duṣṭhulâpatti 重說, 麤罪

duṣṭhulām āpattim 麤罪

dva-viṃśati 二十二

dvaidhī-kāra 二分,

dvaitīyakam

dvaitīyakam api 復重

dvandva 相違釋

dvau bhāgau 二分

dvau buddhau 二佛

dvau dharmau 二法

dvau dvau 各二,

dvau jānu-maṇḍalau pṛthivī-tale nikṣipya 長跪

dvau nirodhau 二滅

dvau vā trīṇi vā 若二若三

dvaya-abhāva 二無, 無二

dvaya-dhātu 二界

dvaya-dvaya 遞相

dvaya-grāha 二執, 二見

dvaya-grāha-visaṃyukta 遠離彼二執

dvaya-grāha-vivarjita 遠離彼二執

dvaya-pakṣa 二分

dvaya-rahita 離二

dvayaṃ kṛtvā 分爲二

dvayaṃ pratītya 具二緣

dvayoḥ kṣaye 二滅

dvayoḥ...kālayoḥ 二時

dvayâbhāva 二空, 無二, 離二

dvayârtha 二法, 二義

dvayêndriya 二處

dvayī-kṛtya 分爲二

dvaṃ-dva , 相違,

dve apekṣe 二觀

dve avidye 二無明, 二種無明

dve dve 各二

dve dṛṣṭī 二取, 二見

dve karmaṇī 二種業

dve parāmarśa-dṛṣṭī 二取

dve śaraṇe 二寶

dvedhā saṃkleśaḥ 二雜染

dveṣa-carita 多瞋恚, 瞋恚, 瞋行, 瞋行者

dveṣa-ja

dveṣitva , 憎背, 背捨

dveṣâgni 瞋火

dveṣânuśaya-lakṣaṇa 瞋使

dvi

dvi-artha 二事, 二利

dvi-bhikṣu 二種比丘

dvi-bhūmaka 重閣

dvi-citta 二種心, 二心

dvi-gati 二道

dvi-jihvaka 兩舌

dvi-jñāna 二智

dvi-kāla 二時

dvi-liṅga 二形, 二根

dvi-mano-vijñāna 二識

dvi-mukhin 二門

dvi-nairātmya 二無我

dvi-nirvāṇa 二涅槃

dvi-paṅkti 二重

dvi-pramāṇa 二量

dvi-pādaka 兩足

dvi-samāpatti 二種定

dvi-saṃbhāra 二資糧

dvi-sāhasra-madhyama-loka-dhātu 中千世界

dvi-sāhasro madhyaḥ 中千世界, 中千界

dvi-triktvam 若二若三

dvi-vajra-ge 金剛笑

dvi-vijñāna 二種識

dvi-vimokṣāḥ 二解脫

dvi-vyañjana 二形, 二根, 女男根

dvi-ālaya-vijñāna 二識

dvianta 二邊

dvidhâgama 二證

dvidhâkṛti 二形, 二根

dvidhā dvidhā 各有二

dvidhā kṛtvā 分爲二, 開爲二

dvidhā-dauṣṭhulya 二障, 二麤重

dvidhā-vṛtti 二取, 二種生

dvidhā-vṛttin 二處, 二邊

dviguḥ 帶數釋

dviguṇa-vṛddhi 倍增

dviguṇôttara 倍增

dvikarma 二業

dvikkhutto trikkhutto 第二第三

dvipada-pradhāna 兩足尊

dvipadâgra 兩足尊

dvipadêndra 兩足尊

dvipadôttama 兩足上, 兩足之尊, 兩足尊, 如來

dvipadôttama jina 兩足之尊

dvipadāna uttama 兩足之尊, 兩足聖尊

dvipadānam uttama 兩足之尊

dvipadānam-uttama 兩足聖尊

dvir api trir api 第二第三

dvir-abhidhāna 重罪, 重說

dvis triś 第二第三

dvisatya 二諦

dvisāhasrika 二千

dvitīya---dhyāneṣu 第二靜慮

dvitīya-bodhisattva-bhūmi 第二住

dvitīya-dhyāna 二定, 二禪, 第二禪, 第二靜慮, 第二靜慮

dvitīya-dhyāna-bhūmi 二定

dvitīya-dhyāna-bhūmika 二定

dvitīya-dhyāna-phala 第二禪, 第二靜慮

dvitīya-dhyāna-samāpatti 第二禪, 第二靜慮

dvitīya-pakṣa 後半

dvitīya-yāna 二乘

dvitīyaṃ pi tṛtīyaṃ pi 第二第三

dvitīye kṣaṇe 第二刹那

dvitīyena kalpena 第二釋

dvitīyâdi 上三

dvitīyā kotiḥ 第二句

dvitīyā vijñāna-sthitiḥ 第二識住

dvividha-kārya 二種業

dvividha-maraṇa 二種死

dvividha-mārga 二道

dvividhaḥ...dharmakāyaḥ 二種法身

dvividhaḥ...kleśaḥ 煩惱有二

dvividhaṃ prahāṇam 二斷

dviyāna 二乘

dvy-āyatana 二處

dvîndriya 二形, 二根

dvā

dvā-para-yuga 二時

dvābhyām akuśala-mūlābhyām 二根

dvābhyām ābhyāṃ tiraskṛtah 非常非無常

dvācatvāriṃśad-akṣaramukha 四十二字門

dvācatvāriṃśat-prajñāpāramitā-mukha 四十二字門

dvādaśa cittāni 十二心

dvādaśa dhūta-guṇāḥ 十二頭陀行

dvādaśa māsāḥ 十二月

dvādaśa-anga 十二部經

dvādaśa-astanga pratītyasamutpāda 十二因緣

dvādaśa-bhavâṅga 十二有支

dvādaśa-kāla 十二時

dvādaśa-māsaka 十二月

dvādaśa-nidāna 十二因緣

dvādaśa-pratītya-samutpāda 十二因緣

dvādaśa-vidhasya vijñānasya 十二心

dvādaśaṅgapratītyasamudpāda 十二緣起

dvādaśâyatana 十二處

dvādaśâyatanāni 十二入, 十二處

dvādaśâṅga 十二分, 十二支, 十二部

dvādaśâṅga-buddha-vacana 十二部經

dvādaśâṅga-dharma-pravacana 十二分教, 十二部經

dvādaśâṅga-parīkṣā 觀十二因緣

dvādaśâṅga-sūtra 十二部經

dvādaśâṅgaḥ pratītya-samutpādaḥ 十二因緣

dvādaśâṅgaḥpratītya-samutpādaḥ 十二緣起

dvādaśâṅgādvaco-gatāt 十二分教

dvāra-bhūtāni 方便門

dvāra-catuṣṭaya 四門

dvāra-koṣa 窗牖

dvāra-koṣṭhaka 窗牖, 門前, 門屋

dvāra-madhya 門中

dvāra-niryūha 門戶

dvārasmi 孚務

dvārākhyā 言門

dvātriṃśa 三十二

dvātriṃśad-vara-lakṣaṇa 三十二大丈夫相, 三十二大人相

dvātriṃśadvaralakṣaṇa 三十二相

dvātriṃśal-lakṣaṇa 三十二大丈夫相, 三十二大人相

dvātriṃśan mahā-puruṣa-lakṣaṇāni 三十二大丈夫相, 三十二相

dvātriṃśan-mahā-puruṣa-lakṣaṇa 三十二大人之相, 三十二種大丈夫相

dvātriṃśanmahā-puruṣa-lakṣaṇāni 三十二大人相

dvātriṃśat-mahāpuruṣa-lakṣaṇa 三十二表

dvāv aniyatau 二不定法

dvāv aniyatau dharmau 二不定

dvāviṃśatîndriyāṇi 二十二根

dvīpa-catur 四洲

dvīpaka 大洲, 天下,

dvīpika 天下

dyaus 天上

dyotanârtham 爲顯

dyotayati 能說, 能顯, , 顯示

dyotayitu-kāma

dyoti

dyotika

dyotyate 所顯義, 明了

dyuti 光明

dāhaka , 能燒

dāho vigacchati 無熱

dāhya 可燒, 可然, 所燒

dākṣiṇeya 羅漢

dākṣiṇeya-bhūmi 福田

dāmaka 調, 調伏

dāna 施法, 施惠

dāna-bhūta 實德

dāna-citta 施心

dāna-dātṛ 施主

dāna-kṛta 行惠施

dāna-maya 施性

dāna-paṭala 施品

dāna-phala 施果

dāna-prada 布施, 施他

dāna-pratibandha 施障

dāna-puṇya 施福

dāna-puṇya-kriyā-saṃkrānti-vādin 施福移轉種種諍論

dāna-saṃvibhāga 乞者

dāna-saṃvibhāga-rata 於惠施中樂分布

dāna-vibandha 施障

dāna-vipakṣa 捨所對治

dāna-vipratibandha 施障

dānadātṛ 大施主

dānagāthā 陀那伽他

dānam anu-pra-√yam 惠施

dānamayaṃ śubham 施福

dānasya dātā 行布施

dānaṃ dadāti 物施, 行惠施

dānaṃ dattam 布施

dānaṃ dattvā 施已

dānaṃ √dā 施物, 行善

dāni 便, , 爾時

dāniidānīm

dānta-bhūmi 寂定地, 淳善地, 調定地, 調柔地

dānâdi 施等

dānādāna 取與

dānāni dadāti 行施

dāraka; kumāratva 童子

dārakācārya 博士

dāridrya-duḥkha 貧苦

dārikā , 婦女, 童女

dāru-skandha

dārumayair ayomayair haḍi-nigaḍair... baddha bandhanaiḥ 枷鎖

dāruṇa-raudra 暴弊

dāsa-bhūta 僮僕

dāsa-bhūtān sattvān 僮僕

dāsa-dāsī-karmakara-preṣya-paricāraka 臣佐

dāsa-preṣya 僕使

dāsikā 馱索迦

dāsitā

dāsyāmaḥ 當與

dāsyāmi 懷致, 行施

dāsyāmy 燒盡

dāsādi-parijana 僮僕

dāsāḥ 奴婢等

dāsī-dāsa-karmakara-pauruṣeya 奴婢作使, 臣佐

dāsī-dāsaṃ karmakara-pauruṣeyam 奴婢僕使

dātu-kāma 樂施

dāvī 曠野

dāyakena svāminā 物主

dāyakānāṃdāna-patīnām 施主

dīnatva

dīpa-bhūta 如燈

dīpa-kārin 然燈

dīpa-kṛt 然燈, 燃燈

dīpa-mālām akārṣīt 然燈

dīpa-prabha 燈明

dīpa-prabhā 燈明

dīpanā 開示

dīpapradīpa 燈火

dīpayamāna 增益

dīpayati

dīpta-kāñcana-maya 明淨

dīpyamāna 猛盛

dīrgha-aṅguli 長指相

dīrgha-hrasva 長短

dīrgha-kāla-paricaya 長時數習

dīrgha-kālika 久遠, , 長久

dīrgha-kālika-parigraha 長時攝受

dīrgha-kālâbhyāsa 長時修

dīrgha-mukha 狹長

dīrgha-rārtram 於長夜中

dīrgha-rātra 長夜

dīrgham adhvānam 久住

dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhanti 久住

dīrghaśas

dīrghaṃ hrasvaṃ vṛttaṃ parimaṇḍalam 長短方圓

dīrghâdhva 久遠

dīrghâyus , 壽命長, 長壽

dīrghâyuṣka 長壽

dīrghâyuṣka-deva 長壽天

dīrghâyuṣkatā 壽命長

dīrghâyuṣo devāḥ 無想天, 長壽諸天, 長壽天

dīrghāṅguli 纖長指

dīrghāṅgulitva 纖長指, 纖長指相

dīyantām 持去

dīyate 所捨, 所施, , , 爲作

dīḥ

dūram ,

dūratara 最遠,

dūrataḥ sthitaḥ 遠住

dūraṃ-gama 玄妙, 遠行

dūraṃ-gama-cārin 遠行

dūraṃ-gamā 深入, 遠行地

dūraṃ-gamā bhūmiḥ 遠行地

dūraṃ-gamāyāṃ bhūmau 遠行地

dūre ātmānaṃ pratyeti 自謂爲遠

dūre---antike 遠近

dūrgha 地珂

dūrânugata 久遠, , 深入

dūrânupraviṣṭa 深入, 深心

dūrāt , 遠處

dūrī-bhāva 遠性, 遠分, 遠離

dūrī-bhāva-pratipakṣa 遠分對治

dūrī-bhūta 深遠, , 遠離

dūrī-√kṛ

dūsana

dūta-saṃpreṣaṇa 遣使

dūtasya haste 遣使

dūtaṃ preṣayati 遣信

dūtena preṣeya 遣使

dūto'nupreṣitaḥ 遣信

dūtī 女使, 杜底, 訥帝

dūṣana 能破

dūṣana-samyak 能破

dūṣaya ,

dūṣaṇâbhāsa 似能破

dūṣaṇā 厭壞

dūṣaṇāni 能破

dūṣya-paṭa- 氍毹

dūṣya-vastra

dṛg-bhāvanâśaikṣa-patha 見修無學道

dṛg-bhāvanā 見修

dṛg-bhāvanā-kṣaya 見修斷

dṛg-gheya 見滅, 見所斷, 見斷

dṛśya-kāla 所見

dṛśyamāna

dṛśyante 覩衆色像

dṛśyanti 來現

dṛśyate 可知, 可見, 得見, 應知, 所見, , , 現前, 現見, 現見世間, 相見, , , 覩衆色像, 覩遇, ,

dṛḍha-bandha

dṛḍha-grāhitā 堅執

dṛḍha-parākrama 堅固, 堅猛

dṛḍha-pratipakṣa 堅固對治

dṛḍha-sthāma 強猛

dṛḍha-sthāmâbhinirhāra 嚴肅

dṛḍha-sāra 堅固

dṛḍha-sūra 堅猛

dṛḍha-vyavasāyatā 堅固勇猛

dṛḍha-vīrya 堅固精進

dṛḍham 堅牢

dṛḍhâdhyāśayatā 志意堅固

dṛḍhâtma-bhāva 堅固

dṛḍhāśaya 堅固意樂

dṛḍhī-kāraṇa 堅牢

dṛḍhī-√kṛ 令堅固

dṛṅ-mārga 見道

dṛṣty-āpta 見到, 見至

dṛṣṭa

dṛṣṭa eva dharme 於今世, 現世

dṛṣṭa-bhūmi 觀地

dṛṣṭa-dharma-nirvāṇa 現世涅槃

dṛṣṭa-dharma-nirvāṇa-prāpti 現法得涅槃

dṛṣṭa-dharma-parinirvāyin 現般涅槃

dṛṣṭa-dharma-phala 現報, 順現, 順現受

dṛṣṭa-dharma-sukha-vihāra 法現法樂住, 現法喜樂住, 現法安樂住, 現法樂, 現法樂住

dṛṣṭa-dharma-sukha-vihāratā 現法樂住

dṛṣṭa-dharma-sukha-vihārin 現法樂住

dṛṣṭa-dharma-sāṃparāyika 現法當來

dṛṣṭa-dharma-sāṃparāyikam avadyam 現法後法罪

dṛṣṭa-dharma-vedanīya 現報, 順現, 順現受, 順現法受

dṛṣṭa-dharma-vedanīya karma 順現法受業

dṛṣṭa-dharma-vedanīyam karma 現受

dṛṣṭa-dharma-vedanīyaṃ karma 現報, 順現受業, 順現法受業

dṛṣṭa-dharma-vedya 順現

dṛṣṭa-dharmakam avadyaṃ prasavati 生現法罪

dṛṣṭa-dharme 於現法中

dṛṣṭa-dharmâdi-vedanīya 現報

dṛṣṭa-dhārmika , 現世, 現在, 現法, 現法中, 見法

dṛṣṭa-dhārmikam avadyam 現法罪

dṛṣṭa-dhārmiko saṃbhāraḥ 現法資糧

dṛṣṭa-mātre 纔見

dṛṣṭa-pada 見跡

dṛṣṭa-satya 見諦, 見諦者

dṛṣṭa-sāṃparāyika 現法後法

dṛṣṭa-śruta-mata-jñāta 見聞覺知

dṛṣṭa-śruta-mata-vijñāta 見聞覺知

dṛṣṭapūrvāṇi.... bhaviṣyanti 必應

dṛṣṭavya 能見

dṛṣṭaṃ---śrutaṃ---mataṃ---vijñānam 見聞覺知

dṛṣṭe 現世

dṛṣṭe dharme 今生, 於現法, 於現法中, 現法

dṛṣṭe dharme nirvāṇa-prāpty-āśayaḥ 於現法得涅槃意樂

dṛṣṭe-dharme sukham 現法樂

dṛṣṭi-carita 習見, 見行

dṛṣṭi-dvaya 二見

dṛṣṭi-gahana 邪見

dṛṣṭi-heya 見滅, 見斷

dṛṣṭi-jāla 見網

dṛṣṭi-kasāya 邪見

dṛṣṭi-kaṣāya 見濁

dṛṣṭi-kṛta-bandhana 見縛

dṛṣṭi-kṛta-bandhanāni prahīṇāni 斷見縛

dṛṣṭi-namitta-mudra 一法印

dṛṣṭi-parāmarśa 見取, 見取見

dṛṣṭi-parāmarśa-dṛṣṭi 見取見

dṛṣṭi-parāmarśaka 見取

dṛṣṭi-prāpta 有學位, 見得, 見至

dṛṣṭi-sampanna 見諦者

dṛṣṭi-samuttha 見生

dṛṣṭi-samutthita 見生

dṛṣṭi-saṃkara 邪見

dṛṣṭi-saṃniśrita 依見

dṛṣṭi-saṃpanna 正見

dṛṣṭi-saṃprayojana 見結

dṛṣṭi-saṃyoga 見結

dṛṣṭi-saṃyojana 見結

dṛṣṭi-sthira 堅固相續

dṛṣṭi-sthāna 惡見處

dṛṣṭi-sthānīya 見處

dṛṣṭi-svabhāva 有見, 見性

dṛṣṭi-traya 三見

dṛṣṭi-vipanna 壞見, 邪見

dṛṣṭi-viparyāsa 見倒, 見顚倒

dṛṣṭi-vipatti 壞見, 妄見

dṛṣṭi-vivecana 分見

dṛṣṭi-yukta 見相應

dṛṣṭv 覩見

dṛṣṭvāna 觀覩

dṛṣṭy-antara 別執, 別見

dṛṣṭy-ogha 見暴流

dṛṣṭy-upādāna 見取

dṛṣṭy-utpāda 起見

dṛṣṭy-ākṛṣṭi 見聞

dṛṣṭy-āmarśa 見取

dṛṣṭy-āptatā , 見至

dṛṣṭyā su-pratividdhāḥ 見善通達

dṛṣṭyā vinā 無見

dṛṣṭânta 同喩, , 現喩, 覩察

dṛṣṭânta-dharma 喩法, 譬喩

dṛṣṭânta-doṣa 喩過

dṛṣṭântaḥ...sādharmyeṇa 同喩

dṛṣṭāntābhāsa 似喩

ebhir eva 由前所說

ebhiḥ sârdham 與彼

edânta

edṛśa 如是色像, 如此像

ehi svāgata 善來

ehi svāgataḥ 善來

eka āhāraḥ 一食

eka-abhisamaya 一觀

eka-agra 一心

eka-agratā 一境性

eka-alambana 同緣

eka-anta 一處

eka-artha 一義, , 體一

eka-ayana 一路

eka-aṃsa 一向

eka-bhikṣā 一食

eka-bhūmi 一地

eka-bindu 一渧

eka-buddha-kṣetra 一佛世界

eka-buddha-loka-dhātu 一佛世界

eka-buddha-yāna 一佛乘

eka-buddhatā 一佛

eka-carī 同一行

eka-catuṣ-pada 一四句

eka-catuṣ-padāyā-gāthāyāḥ 一四句頌

eka-cchid 割截

eka-citta-kṣaṇa 一念, 一念心, 心刹那

eka-citta-kṣaṇa-saṃāyukta 心刹那相應

eka-cittena 一心

eka-cittôtpāda 一念

eka-cittôtpādikā 發意之頃

eka-cittôtpātikā 發意頃

eka-cārika 獨行

eka-dharma-svabhāva-mudrā 一實相印

eka-dhātutā 一界

eka-diṅ-mukha 一方, 一面

eka-dvīpādhipati 一洲王

eka-ghana 一體, 全身, , 純一

eka-go-doha-mātram 須臾頃

eka-gāthā 一偈

eka-hetu 一因

eka-jvālī-bhūta 如大火聚

eka-jñāna 一智

eka-jāti-baddha 一生補處

eka-jāti-pratibaddha 一生所繫, 一生補處, 最後身, 繫屬一生

eka-jāti-pratibaddhā bodhisattvāḥ 一生補處菩薩, 最後身菩薩

eka-jātiya 一種

eka-karman 一業

eka-kaṇṭhena 異口同音

eka-kula 一家

eka-kula-gotra 胄紹

eka-kālikā 一世, 一時

eka-kānta-rājan 獨妙

eka-kāryatva 同事

eka-kṛtya 一事

eka-kṣaṇa 一刹那, 一念, 一念心, 刹那

eka-kṣaṇa-lava-muhūrtena 一念頃

eka-kṣaṇam 於刹那頃

eka-kṣaṇika 一刹那, 一刹那頃, 一念

eka-lakṣaṇa 一性, 一相, 同一相

eka-lakṣaṇa-jñāna 一相智

eka-mañcâstaraṇa 一床一敷

eka-muhūrtena 一念頃

eka-mānasa 同意

eka-mānasaṃ √kṛ 同意

eka-mūrti 同一相

eka-naikāyika 一部

eka-nāda 同聲

eka-padenaika-vācaika-svara-nirghoṣeṇa 異口同音

eka-palāsika 一重

eka-palāśika 一重

eka-pañcāśat 五十一

eka-pañcāśat-caittasikā-dharma 五十一心所有法

eka-phala 一果

eka-piṇḍa-pāta 一搏之食, 一搏食, 一食

eka-piṇḍapāta 一摶食

eka-pradeśa 一分

eka-pratyaya-janita 一樹下

eka-pudgala 一人

eka-puro-bhaktena 一食之頃, 晨朝

eka-purobhakta 一食頃

eka-puṭa

eka-pādenaika-vācaika-svara-nirghoṣeṇa 異口同音

eka-rajâgra 一塵, 一微塵

eka-rasa-skandha 一味蘊

eka-rasatā 一味

eka-ravena 異口同音

eka-rūpa 一色

eka-rūpâpta 一色

eka-samādhi-samāpanna 一心不亂

eka-sattva 一有情, 有情

eka-saṃtāna 一身

eka-skandhaka 一蘊

eka-sthāna-nivāsin 共宿

eka-svara 一音

eka-svara-nirghoṣeṇa 異口同音

eka-svābhāvika 有法

eka-sīmā 一界

eka-tilaika-taṇḍula 一麻一米

eka-vacana 一言聲

eka-vihāra 獨住

eka-vihārin 獨居

eka-vihāritva 唯一住

eka-vindu

eka-vyañjana 一形, 一根

eka-vyūha 一莊嚴, 一行

eka-vyūho nāma samādhiḥ 一莊嚴三昧

eka-vācaika-svara-nirghoṣeṇa 異口同音

eka-vācā 一稱

eka-vāla 一毛

eka-vāla-patha 一毛孔

eka-vārṣika 一年

eka-yojana 一由旬

eka-yāna 一乘

eka-āśraya 一依

eka-śikṣā 一戒

eka-śūra 唯我獨尊, 獨尊

ekabījin 一種

ekacittôtpāda 心一反

ekadhya

ekadhyam , , 爲一, 略有二種

ekadhyam abhisaṃkṣipya 略爲一

ekadhyī-bhūtvā 爲一聚

ekaika-pada 一一句

ekaika-romatā 一一毛生, 身諸毛孔一一毛生

ekaikam

ekaikasyāṃ diśi 一一界中

ekaiva vimuktiḥ 一解脫

ekaka 獨己

ekalakṣaṇo yadutâlakṣaṇaḥ 一相無相

ekalakṣaṇâlakṣaṇa 一相無相

ekam phalam 一果

ekam sthāpayitvā 唯除

ekam udaka-vindum abhyutkṣipet 沾取一渧

ekam ātmānam 一身

ekam...nirmitam 一物

ekam...yānam 佛道

ekam...yānam...buddha-yānam 一佛乘

ekasmin janmani 初生

ekasmin kṣaṇe 倶時

ekasmin samaye 一時

ekasminkāle 一時

ekasmāt 於一處

ekasvareṇa... samākrandadhvam 倶同

ekasya nirodha-jñānasya 滅智

ekasya tattvasya lakṣaṇam 一實相

ekasya vastunaḥ 一事

ekasyāṃ gatau 一道

ekata eva 便

ekatra citte 一心中, 於一心

ekatra dharme 一法

ekatra dhyānântye 一坐

ekatra kāla-samaye 同一時

ekatra viṣaye 一塵

ekatra...āsane 一坐

ekatracitte 一心

ekatrakāle 一時

ekatva-grāha 持一

ekatva-kāyā nānātva-saṃjñinaḥ tad yathâbhāsvarāḥ 定生喜樂地

ekatvânyatva 一異

ekatya , 一分, 一類, 同位, , 有一, 有一隨感, 有一類, 有人, 略有二種

ekatya-śāśvatika 一分常論

ekavyūha-samādhi 一行三昧

ekavīcika 一間, 翳迦鼻至迦

ekayāna 一乘道

ekayāna-deśanā 一乘

ekaḥ prakāraḥ 一品

ekaḥ pudgalaḥ 一人, 人一

ekaṃ

ekaṃ kāraṇam 一因

ekaṃ loka-dhātum 一世界, 一界

ekaṃ pārśvam 一邊

ekaṃ vyañjanam 一形, 一根

ekaṃ-samayam 一時

ekaṃcittam 一心

eke 有說, 有餘師, 有餘師說, 諸匠, 諸師, 餘師說, 餘部

ekena 以一

ekena jñānena 一念智

ekena skandhena 一蘊

ekena...cittôtpādena 發意之頃

ekeṣām 一類

eko dharmaḥ 一法

eko vīciḥ 一間

eko'rthaḥ

eko---anukrama-paryāyaḥ 一門次第

ekoti-bhāva , , 略有二種

ekotī-bhāva 同一體性

ekotī-karoti 專注一趣

eko’rthaḥ 一義

ekâ akṣa 一目

ekâ tala-śaktikā 擧一手

ekâ vartikā 一畫

ekâdaśa jñānāni 十一智

ekâdaśa-bhūmi 十一地

ekâdaśa-kuśala 十一善

ekâdaśa-mukha 十一面觀音

ekâdaśa-vihāra 十一住

ekâdhvan 一世

ekâdhvika 一世

ekâgra-citta 一心, 一心念, 專一趣心

ekâgratā , 一緣住, , 略有二種

ekâgrāṃ smṛtim 一境念

ekâham 一日

ekâika 一一

ekâikaśaḥ 一一

ekâkāra 一相, 一行相

ekâkṣara-uṣṇīṣa-cakra 一字金輪

ekâlambana 同一所緣, 同一所緣

ekân-na-viṃśati 十九

ekânta 一向

ekânta-akuśala 唯不善

ekânta-kuśala 純善

ekânta-para-pīḍa-pravṛttia 專行逼惱

ekânta-sthāyin 閑居

ekânta-sukha 一向樂

ekânta-sāsrava 一向有漏

ekânta-viśuddha 一向淸淨

ekânta-vyākaraṇa 一向記

ekântam 純一

ekânte 一向, , , 屛處, 純一,

ekântena , 決定

ekântena śūnyam 一向空

ekântena-aśūnyam 一向不空

ekântikatva 一向定

ekântikatā 專注

ekântānavadya 一向無罪

ekântānāsrava 無漏

ekântī-bhāva 一向, 決了

ekârthatā 一義

ekâsana 一坐

ekâstaraṇa-pravaraṇa-śayyā 一床一敷

ekâstaraṇa-pravaraṇā 同敷床褥

ekâtmaka 各自

ekâvacārā 箏笛

ekâya 一人

ekâyana-mārga 一乘

ekâyana-patha 一道

ekâyāna 一行, 獨行

ekâāra 同相

ekâṃ diśam 一方

ekâṃsa 右肩

ekâṃsam uttarâsaṅgaṃ kṛtvā 被袈裟

ekâṃsam uttarâsaṅgaṃ kṛtvā* 偏袒

ekâṃsaṃcīvaraṃpravṛtya 偏袒右肩

ekâṃsenacīvarāṇipravṛtya 偏袒右肩

ekâṃśa 應一向

ekâṃśa-kṛta 偏袒右肩

ekâṃśa-vyākaraṇa 一向記

ekâṃśam uttarâsaṅgaṃ kṛtvā 偏露右肩

ekâṃśato vyākaraṇam 一向記

ekâṃśika 一向

ekâṅka , , 略有二種

ekôna-viṃśati 十九

ekôti-bhāva 一性

ekôtpāda 一時生

ekôttara 增一

ekôtī-karoti 一趣

ekī-bhavitvā

ekī-kriyate 合爲一

ekī-kṛta 合一

ekī-kṛtya 合和

ekī-√kṛ 合和

ekūna-viṃśati 十九

em-eva 亦然

emeva , 若斯

erāvaṇa 伊蘭

etad avocat

etad eva pratyaya kṛtvā 以此爲緣

etad yad uta

etad īdṛśam 如是比者

etad īdṛśaṃ 如此像

etan-nāman 某名

etarhi saṃbuddhaḥ 現在諸佛

etarhi tiṣṭhati 今現在

etarhi-nirdiṣṭāḥ 如上所說

etarhyādye

etat 斯之

etat prakaraṇam 以是因緣

etat sthānam 此事

etat sthānaṃ durvijñeyam 此事難知

etaṃ prakaraṇam 以是因緣, 此事

etaṃ-prakaraṇam 卽以是事

ete

etena paraṃparôdāhāreṇa 若斯之比

etena prakāreṇa 如是

eti karṣitaḥ 鉤召

ettaka 如是, 爾許

etā-dṛśaka

etādṛśaka 如是像

etāvad eva 唯有爾所

eva ca 亦復然, 還同

eva kevalaḥ 但唯

eva na 尙不

eva-kārârtha

eva-rūpa 如斯, 如斯像, 如斯色像, 如是, 如是比像, 如此, 如此比像,

evaikyam

evam etad dhārayāmi 如是持, 是事如是持

evam etad dhārayāmi, evam evāhaṃ dhārayāmi 我今如是持

evam etat 如是

evam etaṃ dhārayati 如是持

evam eva 如是, , 若斯

evam eva pratyayaṃ kṛtvā 由此因緣

evam ukte 作是語已

evam āha 作如是言

evam- 如此

evam-rūpa

evam-āhāra 如是食

evam...dṛśyatām 亦復然

evam...kṛtvā 依如是義

evarūpa 爾所

evaṃ 是則

evaṃ bhavati 作是念, 生如是心, 起此想

evaṃ bhūta 如是生

evaṃ ca 故復

evaṃ cittam abhisaṃskaroti 發是心

evaṃ cittam utpādayitavyam 當作是念, 當發如是心

evaṃ cāivañ ca 如是如是

evaṃ dvir api trir api 如是三說

evaṃ etat 實爾

evaṃ eva 亦復如是

evaṃ hi 如此時, 如此

evaṃ jātya 如是生

evaṃ krameṇa yāvat 漸次乃至

evaṃ kṛtvā 如是

evaṃ mayā śrutam 如是我聞, 我聞如是

evaṃ mayā śrutaṃ 聞如是

evaṃ mayā śrutâdibhyaḥ 如是我聞

evaṃ prasaṅgaḥ 應然

evaṃ tarhi 若爾

evaṃ trikkhatto yācitavyam 如是三說

evaṃ vadet 作如是語

evaṃ vadeya 作如是語, 作是語

evaṃ yāvat 如是廣說乃至

evaṃ-bhāgīya 如是等類

evaṃ-bhāvin 如是

evaṃ-bhūta 如是

evaṃ-cetas 如心, 此心

evaṃ-cira-sthitika 如是久住

evaṃ-darśana 如實知見

evaṃ-dīrghâyus 如是長壽

evaṃ-dṛṣṭi 如是見

evaṃ-gotra 如是種姓, 如是種性

evaṃ-jñāna 如實知見

evaṃ-jātika 如是

evaṃ-jātya 如是生類

evaṃ-jātīyaka 此類

evaṃ-kāma

evaṃ-lakṣaṇa 此相,

evaṃ-prakāra 如此相

evaṃ-pramukha 彼等

evaṃ-rūpaś cetasaḥ parivitarka utpannaḥ 作是思惟

evaṃ-sukha-duḥkha-pratisaṃvedin 如是領受苦樂

evaṃ-vidhaṃ karma 如是業

evaṃ-vācaka 說如此

evaṃ-vādin 如是說, 立如是論, 說如此

evaṃ-āhāra 如是飮食

evaṃ-āyuṣ-paryanta 如是所有壽量邊際

evaṃbhavati

evaṃrūpa- 如是像

evaṃvistareṇa 乃至

evaṃśrūyate

eñjya

eḍa-mūka-saṃgha 啞羊僧, 羊僧

eṇeya 瑿泥耶, 鹿, 鹿王

eṇeya-jaṅgha 瑿泥耶踹

eṇī 伊尼延, 黳尼延

eṣaka 勤求,

eṣaṇā 乞求, , , 追求

eṣaṇā-gata 尋思所引

eṣita

eṣitva , 樂求

eṣā jñaptiḥ 如是白, 白如是

eṣām

eṣīya

gabhiru 甚深

gabhīra-boddhṛ 解深

gacchanti diśā anantato 邊方

gacchanti diśā samantataḥ 邊方

gacchatas 隨所行

gacchati 伽車提, , , 往來, 遊行

gacchati nāvāya 渡河

gacchati pratiṣevate 習近

gacchatu 令去

gacchaṃti diśā anatato 邊方

gagana-gata 散空

gagana-sama 如空

gaganaprekṣaṇa 伽伽那卑麗叉那

gaganânta 虛空

gagaṇa-kalpa 與虛空等

gagaṇa-tala 虛空

gahanatā-dṛṣṭi 邊見

gahanôpavicāra 近稠林行

gailānya ,

gaja-bhuja 象王鼻

gaja-pota

gamana-agamana 若往若來

gamana-pratyāgamana 往來

gamana-samaya 行時

gamana-āgamana 去來

gamanâgamana 來往, 往來, 往來

gamanârambha

gamanābhilāṣa 趣欲

gambhīra-carita 深行

gambhīra-citta 深心

gambhīra-dharma 深法, 深法門, 甚深法

gambhīra-dharma-kṣānti 法忍, 深法忍, 甚深法忍

gambhīra-dharmā sukhumā 甚深微妙法

gambhīra-manasikāra 深思惟

gambhīra-prajña 深慧

gambhīra-prajñā 深智慧

gambhīra-samādhi 深禪定

gambhīra-sthāna 妙力

gambhīra-susanniviṣṭa-prasāda 甚深牢固淨信

gambhīra-tama 深極

gambhīratama 深極

gambhīraṃ-vihāram 甚深住

gambhīryatā , 甚深

gambhīrârtha-saṃdhi-nirmocanatā 能解甚深義理密意

gameṣamāṇa 變訟

gamika 令解, 去者, 行人

gamiṣyat 當行

gamiṣyati 欲去, 當發

gamyate 令知, 分別, 可知, , 應知, 爲證, , , , 證知, , 辯了, 顯現

gamyeta

gandha manojña 美香

gandha-cūrṇa 香油

gandha-dhātu 香界

gandha-dhūpa-paṭala 燒香

gandha-ghaṭikā 香爐

gandha-grahaṇa 能持香

gandha-gulikā 丸香

gandha-mālya-lepana 塗香

gandha-mālya-vilepana 塗飾香鬘

gandha-pradhūpita 焚香

gandha-pūjā 塗香

gandha-rasa-spraṣṭavya 香味觸

gandha-saṃpanna 芬馥

gandha-sugandha 衆香

gandha-sugandhā 香積

gandha-taila-pradīpa 香油燈

gandha-tanmātra 香唯

gandha-vajra 金剛香

gandha-vikṛti- 和香

gandha-viṣaya 香境

gandha-vyuha 健拏驃訶

gandha-vāri 香水

gandha-vṛkṣa 香樹

gandhakutī 蘖馱矩吒

gandharva 執樂神, 揵達縛, 揵陀羅

gandharva-nagara-ākāra 皆如幻

gandharva-nagarâkāra 如幻

gandharva-pānīya 泉水

gandharva-sama 如泉

gandharvaḥ 健達縛

gandharvaṇa 香食

gandhavatī 衆香, 香潔, 香風

gandhaṃ 聞香

gandhinika

gandho vāti 能熏, 能薰

gandhâyatana 香入

gandhôdaka 香水

gandhānāṃ vāteritānām 芬馥

gandhārī 健馱梨

gangā-nadī-vālukā 恆河沙

garbha-avakrānti 入胎

garbha-dhātu 胎藏界

garbha-gata 處胎

garbha-gatasyātmabhāva 處胎身

garbha-saṃsthāna 藏處

garbhadhātu-maṇḍala 胎藏界曼荼羅

garbhasyâvakrāntir bhavati 入母胎

garbhântara-stha 懷妊

garbhâvakramaṇa 入胎

garbhâvāsa 住胎, 胎生, 胞胎

garhaṇā

garu¬a-ka 迦留勒

garuḍa 迦樓羅鬼神, 迦留勒, 金翅

garuḍa-dhvaja-rājan 金翅鳥

garuḍa-dvija-rājan 金翅鳥

garuḍa-ka 迦留勒

garuḍaḥ 揭路荼

garuḍêndra 金翅鳥王

gata-buddha 過去佛

gata-pratyāgatikatā 往返, 往還

gata-sthita-niṣaṇṇa-śayita 行住坐卧, 行住坐臥

gata-āgata-parīkṣā 去來

gatayaḥ 哦哆也

gate 揭帝

gati 六道生死

gati-bhūmi 行處

gati-bodhana 達解

gati-deśa 彼生處

gati-dvaya 二趣, 二道

gati-hetu 趣因

gati-jñā 能通達

gati-pañcaka 五趣, 五道

gati-prabheda 趣差別

gati-pravara 勝行

gati-saṃdhi

gati-saṃkaṭa 諸趣

gati-saṃvartanī 趣壞

gati-viṣaya 所行處, 行處

gati-śānta 趣寂靜

gati-ṣaṭ 六塹

gatiṃ-gata , 善達, , , , 究竟, 能究竟, 能集, 通曉, 通達

gatiṃgata , 開達

gatvâgamya 順逆

gaty-abhāva 無行處, 無行動

gaty-āgata 往來

gauna 假說

gauravatā 恭敬,

gauravaṃ karoti 生敬心

gauraveṇôpasthānam 敬事

gauraveṇôpasthānasya 敬事

gauravyataṃ-janeta 順造

gaurīmahā-vidya-sattva 大明白身菩薩

gaus

gautamo dharma-prajñaḥ 瞿曇法智

gauṣṭika 長者

gav-eḍaka 牛羊

gaveṣaka

gaveṣat 志慕求

gaveṣaṇā

gaveṣāmatha 趣求

gavāṃ-pati 牛呞

gañja ,

gaḍita 隤毀

gaḥ

gaṃ

gaṃbhīrāṃ dharma-deśanām 深法

gaṅa-pati 歡喜天

gaṅga-devā 恆伽提婆

gaṅga-vālikā 恆沙

gaṅgâṇu 恆沙

gaṅgôdaka 恆河水

gaṅgā-nadī 殑伽, 殑伽河

gaṅgā-nadī-vālika-vyatikrānta 過恆沙

gaṅgā-nadī-vālikā 恆沙, 恆河沙

gaṅgā-nadī-vālikā-sama 恆河沙數

gaṅgā-nadī-vālikā-vyativṛtta 過恆沙

gaṅgā-nadī-vālukā 恆伽沙, 恆沙, 殑伽沙, 殑伽沙數

gaṅgā-nadī-vālukā-sama 恆河沙數

gaṅgā-nadī-vālukā-vyativṛtta 過恆沙

gaṅgā-rajas 恆沙, 恆河沙

gaṅgā-sikatā 恆沙

gaṅgā-vālikā-vyativṛtta 過恆沙

gaṇa-karṣa 攝衆

gaṇa-parikarṣaka 化御衆

gaṇa-parikarṣakatva 攝衆

gaṇa-parikarṣaṇa 御徒衆, 御衆

gaṇa-saṃgraha 攝衆

gaṇakamahāmātra 算師

gaṇana-nyasana

gaṇanā-yoga 算數方便

gaṇanādi 數等

gaṇanām adhigacchati 知其數, 知數

gaṇanāmadhigacchet

gaṇanāṃ √kṛ

gaṇaya

gaṇaya (den.) 計數

gaṇaya (den.).

gaṇayitavya

gaṇenti 計捨羅

gaṇgā-nadī-vālukā-sama 恆河沙等

gaṇitaṃbhavet

gaṇitra 曆數

gaṇitva 數知

gaṇyamānasya... api 假使

gaṇârya

gaṇāna vidyate 稱計

gaṇḍa-bhūta 如癰

gaṇḍa-gaṇḍam 分分, 節節

gaṇḍa-praticchādana 覆肩衣

gaṇḍa-vyūha-sūtra 華嚴經

gaṇḍatas 如癰

gaṇḍhā

gaṇḍā

gaṇḍī 揵稚

geya 重誦

ghana 凝厚

ghana-rasaṃ---prasādam 淳淨上妙法味

ghana-rasena cchandena 淳淨一味欲樂

ghana-tara 深厚

ghanatara

ghanāḥ śabdāḥ 大聲

ghanī-karaṇa 極重

ghanī-√bhū 堅實

ghara

ghasmai 惛醉

ghataya

ghaṇṭikā

ghaṇṭâvaghoṣaṇa

ghaṇṭāṃ raṇāpayati 振鈴

ghaṭa 鍵瓷

ghaṭanā

ghaṭī 健支, 犍茨, 鍵瓷

ghaṭṭayati 和合

ghee 蘇油

ghora-kāla 惡世

ghora-viṣa 大毒

ghosa 音聲

ghoṣa-mātra

ghoṣatva 音聲

ghoṣavatī 妙音

ghoṣânuga 隨音聲

ghoṣânuga-kṣānti 音響忍

ghoṣânugām...kṣāntim 音響忍

ghoṭaka-mṛga 野馬

ghrāna-indriya 鼻根

ghrāyate 聞知

ghrāyati 別知, 聞知

ghrāṇa-bala 鼻力

ghrāṇa-jihvā-kāya 鼻舌身

ghrāṇa-saṃsparśa 鼻觸

ghrāṇa-vijñāna 鼻識

ghrāṇavijñāna 鼻識

ghrāṇâyatana 鼻入

ghrāṇêndriya 鼻根

ghātanârtham 欲殺

ghātaya (den-) 殺害

ghātayat 所殺

ghātayati ,

ghātīka ,

ghṛta-pradīpa 酥燈

gilāna , 病時

gilānabhaiṣajya 藥療

gilānaka

gilānakatva 病痛

giri-daivata 山神

giri-gahana 深山

giri-kuñja 山林

giry-agra 山頂

gita-pāṭha 歌咏, 歌唄, 歌嘆, 歌頌, 讚頌

glāna-pratyaya 病痩醫藥

glāna-samaya 病時

glāna-upasthāna 瞻侍

glānaka ,

glānika

glānôpasthāna 看病, 瞻病, 瞻療

glānôpasthānaṃ karoti 能瞻療

glānôpasthāyaka 看病人

glāpayati

go-cara

go-lomaka 牛毛

go-pakṣman 睫如牛王

go-pakṣmā-lakṣaṇa 牛王睫相

go-pāṭikāya 宗親

go-vrauka 牛狗外道

gocara-grāma 聚落, 聚落

gocara-sāmānya 同境

gocara-viṣaya 境界, 行境界

gocaratva 境界

gocaraṃ praviṣṭam 入聚落

gocaro nāyakānām 諸佛境界

gocarāṇāṃviṣayaḥ

gocāra 所行境

godānīya 牛貨

gomūtra 瞿摸怛羅

gopaya(den.) 勤加守護

gopitavya 護持

gopitṛ 護持

gopāya (den.) 瞻視

goravyatā-janeta 順造

gotra-adhikāra 種性品

gotra-bhū 性人, 種姓人

gotra-bhūmi 性地, 種性地

gotra-kṛta 由種姓力

gotra-liṅga 種姓相

gotra-niyata 性定

gotra-nāman 姓字

gotra-saṃpad 種性具足

gotra-stha 住種姓, 住種性, 安住種姓, 性位, 種性位, 種性住, 菩薩種性住

gotra-sthasya pudgalasya 種性者

gotra-svabhāva 如來性

gotra-vaidhurya 闕種性

gotra-vihāra 種性住

gotra-viśeṣa 性差別

gotrasya prakṛtiḥ 眞如性

gotrasya tathâgamaḥ 眞如性

gotratas

gotratva

gotre 'sati 無種姓

gotrântara 別性

gotrāgotra 性非性

gotva-lakṣaṇa 牛相

gośīrṣa-candana 牛檀栴檀, 牛檀香, 牛頭栴檀

goṇa-mukha 牛頭

goṇa-vara 大牛

goṇamukha 鐵喙鳥

goṇā 牸牛

graha-carita 星宿

graha-nakṣatra 宿曜

graha-roga 疫病

grahaṇa-prasaṅga 應攝

grahaṇaka-vākya 略說

grahya-viksepa 所執亂

grahāṇa 執著

granthayati

grasita

grasp

graṇthi

gredha

grhāṇa-jihvā 鼻舌

grāha-dvaya 二取, 二執

grāhaka upāyaḥ 能攝方便

grāhaka-bīja 能取種子

grāhaka-citta-abhāva 不思議

grāhakārtha) 能取義

grāhayati 染著

grāhaṇa , , , 稱呼, 能授

grāhikā , 正受

grāhitā

grāhya-artha 所取義

grāhya-bhūta 所取

grāhya-grāhaka 所取能取, 能取所取

grāhya-lakṣaṇa 所取相

grāhya-vikalpa 所取分別

grāhyate 堅持

grāma-catvara 四衢道

grāma-kṣetra 國土城邑, 國邑

grāma-praveśa 入聚落

grāma-vāsaka 聚落

grāmacatvara 四衢道

grāmaṃ piṇḍāya praviśiṣyāmaḥ 入聚落

grāmaṃ pra-√viś 入聚落

grāme caret 入聚落

grāmya-dharman 世法

grāmântaka 聚落中

grāmântara-kalpa 聚落間淨

grāsâcchāda 衣食

grīvâsthi 頂骨

grīṣma-varṣā 春夏

grīṣmaka , 熱際

gtzug lag khang 所住

guhmita 莊嚴

guhya

guhya-mantra 密語

guhyakādhipatiḥ 祕密主

guhyam 祕密

guhyapâda vajra 密迹力士, 密迹金剛

guhyâbhiṣeka 密灌

guhânuvāsin 捿持

guhā-nivāsin 捿持

gulmika

gupta-pada 密語

gupta-pradeśa 屛處

guptêndriyatā 調伏諸根

guptā

guru 上師, 喇嘛, 金剛上師

guru yoga 喇嘛瑜伽, 拉瑪瑜伽

guru-bhūta 尊重

guru-dharma 敬法

guru-dravya 重物

guru-karaṇa 可重

guru-karman 尤重業

guru-karoti 供養, 尊重

guru-kṛtya 殷重

guru-pariṣkāra 重物

guru-vara-bhāvanīya 所尊重

guru-śraddhā

gurubhyas 從師

gurugauravaṃ-janeta 順造

guruku

gurutaraṃ √bhū 尙重

gurutarâpatti 重說

gurutva-laghutva 輕重

gurvin

gurviṇakā 懷軀

guḍa- 沙糖

guḍikā

guṇa 品德, 聖德

guṇa---yukta 具德

guṇa-anvita 具功德

guṇa-bheda 功德差別

guṇa-bhājana 功德

guṇa-darśin 見勝功德

guṇa-dharmatva 功德

guṇa-jñāna-sāgara 功德海

guṇa-kṣetra 功德田, 德田, 福田

guṇa-nidhāna 功德藏

guṇa-nirdeśa 功德名號

guṇa-niṣpatti 功德成就

guṇa-paryanta 功德利益

guṇa-paṭala 功德品

guṇa-prabheda 功德差別

guṇa-pratirūpaka 似功德, 相似功德

guṇa-pāramitā 功德

guṇa-ratnatva 功德寶

guṇa-rūpa 妙德

guṇa-samanvāgata 功德

guṇa-sarvatā 一切功德

guṇa-saṃbhāvanā 有德

guṇa-saṃskṛta 作功德

guṇa-vaiṣamya-vimardāt 不平

guṇa-varṇa 功德

guṇa-vibhāga 功德

guṇa-vyūha 功德, 功德莊嚴, 淸淨莊嚴

guṇa-vyūhâlaṃkāra 淸淨莊嚴, 莊嚴

guṇabhūta 福聚海

guṇakṣetra 塵刹

guṇavattva 諸功德

guṇaṃ svalpam 少德

guṇâbhinna-lakṣaṇa 功德

guṇâdhikāra 功德品

guṇâlaṃkāra-vyūha 功德莊嚴, 嚴淨, 莊嚴

guṇânvita 具諸功德

guṇârṇava 功德海

guṇâśraya-viśeṣa 德異

guṇôpeta 具德, 功德

guṇābhidhāna 功德名號

gāmitvāt 到故

gāmitā 趣向, 進趣

gārdha

gārha-stha 居家

gāthâbhidhāna 偈言

gāthā-vacana 偈言

gāvī-sarpis 牛酥

gāḍham 極重,

gāḍhâliṅgana-cumbana 適悅

gāḍhī-√kṛ 堅牢, 牢固

gāḍhīkṛta-saṃjñino bhaveyur 厭怠

gīta-śabda 歌聲

gītaṃ sugītaṃ 歌唄頌

gīte---vādite 音樂

gītisvaraṃ yebhi sugītam āsi 歌唄頌

gītā 音韻

gūha

gūhita 藏攝

gūthôḍilla 穢惡

gūthôḍilla-kathalya 穢惡

gūḍhe pradeśe 林中

gṛddhatā 愛樂

gṛddhi 愛樂, 慳吝, 樂著, 耽嗜, 請求, 貪著

gṛh tvā

gṛha-bhavanôdyāna-prasāda 宮殿園林

gṛha-kalatra 家屬

gṛha-maṇḍapa 屋宇

gṛha-patika 居士

gṛha-sthaṃ √kṛ 還俗

gṛha-svāmin

gṛha-tantra 家屬

gṛha-vastu 宅舍, 邸店

gṛha-vimāna 宮室

gṛhaka

gṛhapati 揭利呵跋底, 迦羅越

gṛhi-liṅga 俗務, 俗服

gṛhi-pakṣa 在家分, 在家品

gṛhi-pakṣa-gata 在家分, 在家品

gṛhi-pravrajita 在家出家

gṛhi-vyañjana 俗相

gṛhyate , 可著, 可取, 可見, , 所取, 所得, 所緣, 所見, , ,

gṛhâvāsa 住家, 俗緣, 在家, 居家

gṛhâvāsān niṣkrāmati 捨家

gṛhâṅgaṇa 家庭

gṛhṇitvā 寂室

gṛhṇāti 正照取

gṛhṇītavya 得取

gṛhṇīyāt 得受, , 應名

gṛñjana , ,

gṛñjanaka

ha-kāra 訶字

halahala 訶羅訶羅

haniṣyāmi 我當殺

hante 大德

hantum

hanyuḥ 能殺

hanāyeti 苦惱

harali 褐剌縭, 褐賴縭

harita-lakta 雄黃

harita-śādvala , 生草

haritāla-kanaka 閻浮檀金, 黃金

haritālamaya 雄黃

harmika 軒闥

harṣa-jāta 心喜, 歡喜, 生喜

harṣaya 令歡喜

harṣayati 歡喜

harṣaṃ ca prrāmaudya janehi

harṣaṃ paramam 大歡喜

harṣaṇā

hasita 戲笑,

hasta 一肘

hasta-aṅguli 手指

hasta-catuṣṭaya 四肘

hasta-grahaṇa 捉手

hasta-kaukṛtyaṃ pāda-kaukṛtyam 動手足

hasta-nirdhūtaka 振手

hasta-pāda-ccheda 斷手足

hasta-pāśa 捉手

hasta-saṃdhunaka 振手

hasta-saṃdhūnaka 振手

hasta-saṃsarga 手觸

hasta-saṃsparśa

hastam upanâmayati 授手

hastanidhūnakaṃ 振手

hastaṃ prasphoṭayati 振手

haste saṃtiṣṭhate 在手, 在手

hasti-garbha 龍藏

hasti-grīvā 乘象

hasti-kāya 象兵, 象軍

hasti-ratna 象寶, 象寶

hasti-śayya 白象

hasti-śuṇḍaka 象鼻

hastigarta 象墮阬

hastā

hastāvadhūnaka 振手

hastāvadhūnakaṃ 振手

hata-viṣa 伏毒

hatatva , 滅除

hatândhakāra 除無明

haḍi-nigaḍa 杻械, 枷鎖

haḍi-nigaḍa-bandhanair baddho bhaved 檢繫

haṃ ,

haṃ bho

haṃsa-raja 鵝王

haṃsêndra 鵝王

haṭhena 勉勵

hema-dāman 金帶

hema-jāla- 交露帳

hemanta-grīṣma 寒熱

hemantaka 寒際

hendhu

hethâpahatva 障斷

hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryā 衆緣和合

hetoḥ

hetu-bala 因力

hetu-bhāva , 因事, 因分, 因義, 爲因

hetu-bhūta

hetu-duḥkha 因苦

hetu-dvaya 雙因

hetu-dāyikā

hetu-hetumat 因果

hetu-hīna 無因

hetu-karma-bala 因業

hetu-karman 因業

hetu-kāraṇa

hetu-pariṇāma 因能變

hetu-phala 因果

hetu-phala-bhāva 因果, 因果性

hetu-phala-bhūta 因果性

hetu-phala-prabandha 因果相續

hetu-phala-prabheda 因果差別

hetu-prabhava 因果

hetu-pratyaya 因緣, 因緣力,

hetu-pratyaya-bala 因緣力

hetu-pratyaya-yukti 緣合

hetu-samutpannatva 因所生

hetu-saṃpanna 因圓滿

hetu-sukha 因樂

hetu-svabhāva 因性

hetu-vastu 因類

hetu-vidyā 醯都費陀

hetu-viruddha 因異品

hetu-viṣaya 因緣

hetu-vyavasthāna 建立因

hetukatva

hetum upâdāya 爲因

hetumattva , 因生

hetupratyaya 醯都鉢羅底也

hetupratyaya-samutpanna 因緣所生, 因緣生

hetupratyaya-saṃgṛhīta 因緣和合

hetupratyaya-saṃnipāta 因緣和合

hetupratyaya-sāmagry-apekṣa 因緣和合生

hetupratyaya-sāmagrya 因緣和合

hetupratyaya-sāmagrī 和合因緣, 因緣和合

hetupratyaya-yukti 因緣和合

hetupratyayān pratītyôtpannam 因緣所生, 因緣生

hetutas 因差別

hetv-adhīnatva 依因

hetv-artha , 因義

hetv-avasthā 因位

hetv-ākhya 因緣

hetûpacāra 立因

hetûpalabdhi 知因

heṣṭha 下者

heṣṭhe

heṣṭhi 下方

heṣṭima

heṣṭā ,

heṣṭā-paribhāga 下方

heṭhanā 惱亂,

hi-śabda 唯言

himavat-parvata 雪山

himavān parvataḥ 雪山

hina

hinayānâdhimukta 樂小法者

hindhu 賢豆

hiraññavatī 希連河

hiraṇya-suvarṇa 金錢

hiraṇya-suvarṇa-dhana-dhānya-kośa-koṣṭhâgāra 室藏

hirimantatā 有慚

hirimat

hiruka 利益

hita-citta 利益心, 饒益之心

hita-cittatā 利益心

hita-sukha 利樂, 利益安樂

hitatva

hitaṃ-kara 利益

hite saṃniyojayitavyaḥ 勸善

hitânukampin 導利

hitâśaya 利益心, 利益意, 利益意樂

hiyas 昨日

hiṃsyatī

hiṅgu-gandha 興渠

hlādayati 能令悅豫

homa 呼魔

homa-maṇḍala 護摩壇

hrasva-dīrghata 長短

hrasvī-karaṇa 令乏短

hry-apatrapā 慚愧

hry-apatrāpya 慚愧

hrāsa-vṛddhi 增減

hrī-apatrapâ, kṣama 慚愧懺悔

hrī-dhana 慚財

hrī-dhṛti-rahita 無慚愧

hrī-r-apatrāpya 慚羞

hrī-viraha 無慚

hrī-vyapatrāpya 修慚愧, 慚羞

hrī-vyapatrāpya-vipakṣa 慚愧所對治

hrīmattva 具慚羞, 慚羞

hrīmān apatrāpī 修習慚愧, 生慚愧

hrīḥ , 紇利, 紇利倶, 紇哩, 纈唎

huhuva 虎虎婆

huluka 明見

huru 呼嚧

hāna-bhāgīya 退分

hāni-vṛddhi 減增

hānāya-āvṛtta 還俗

hāpayati 損壞

hāra-kūṭa 白鑞

hārītī bhūta-mātā 鬼子母神

hāsya-prekṣya 戲笑

hāsya-saṃlāpa 謿話

hāsyârtham 戲笑

hātum 退, 退墮

hāva 火夜, 訶婆

hāṃ , ,

hīna-abhirata 樂小法

hīna-bhūmi 下地

hīna-bhūmika 下地

hīna-cittatva 心下劣, 心下劣性

hīna-daridra 貧賤

hīna-dhātu 小界

hīna-jātika 下生, 貧窮, 貧賤

hīna-kāya 諸根不具

hīna-madhya 下中

hīna-madhya-praṇīta 劣中妙

hīna-madhya-viśiṣṭa 劣中勝, 有下中上

hīna-prakṛta 不肖

hīna-praṇīta 優劣

hīna-praṇītatā 勝劣

hīna-ruci 樂著小乘法

hīna-sattva 下劣有情

hīna-tulya 下中

hīna-tulya-viśiṣṭa 上中下

hīnâdhimukta 底極, 懈廢, 狹劣, 脆劣

hīnâdhimuktika 劣解

hīnâśaya 下心

hīnôtkṛṣṭa-madhyama 上中下

hīvāya-dharmo 惡法

hīyate 散壞, , , 漸減

hīḥ

hūṃ

hṛdaya-grahaṇa 攝心

hṛdaya-pradeśa 心處

hṛdaya-saṃtuṣṭi-karī 心喜

hṛdi khaḍgā 心劍

hṛdi sthāpya 安心

hṛn-mudrā 心印

i-kara 伊字

iccha

icchantika 一闡底柯, 一闡底迦, 一闡提, 一闡提伽, 一闡提迦, 一顚迦, 斷善根者, 焦種, 燋種, 闡底, 闡提, 阿闡底迦, 顚迦

icchat 志慕, 欲知

icchati

icchati pravrajitum 欲出家

icchatā

icchatām 若人信

iccheyam

icchâbhilāṣā

icchā-mātra 隨其所欲

icchā-paripūraka 滿願

icchā-vighāta 所欲衰損

icchā-vighātikaṃ---duḥkham 求不得苦

icchāmaḥ 汝欲

icchātas 如意

idam evaṃ-bhāgīyam 如是等類

idam evaṃ-rūpam 是名

idam uktvā 作是說已, 作是言已

idaṃ pratyayatā 緣性

idaṃ pratyayatā-pratītya-samutpāda-smṛti 因緣觀

idaṃ pratyayatā-pratītyasamutpāda-smṛti 緣起觀

idaṃ sarvam 此處

idaṃ syād vacanīyaḥ 作是言, 應作是言

idaṃ-pratyayatā-pratītya-samutpāda 緣性緣起

idaṃsarvam 諸法

iha janmani 今生

iha saṃti 孫息

iha-dhārmika 於佛法中

iha...janmani 住於此

ihaikatya 一類

ihaiva janmani 現生

ihâmutra 二不定法, 此世他世

ihôpapanna 來生此

ihā

ijaya 導師

ijyā 供養

ikṣaṇa 伊刹尼

ikṣaṇi 伊刹尼

ikṣuvāku 甘蔗

imaṃ lokaṃ 此世, 此世間

imena.... kāraṇa-hetunā 是以之故

incarnate 託生

indra-rāja 帝王

indriya-bheda

indriya-gocara 根原

indriya-gotra 根性

indriya-gupta-dvāratā 密護根門

indriya-hina 根缺

indriya-hīna 根缺者

indriya-kṛta 根勝

indriya-paripāka 根成熟

indriya-parâpara-jñāna-bala 根上下智力, 根勝劣智力

indriya-parâparatā 諸根勝劣

indriya-saṃcāra 增進根, 轉入, 轉根

indriya-vijñāna 諸根

indriya-vikalatā 諸根不具

indriya-āśrita 所依根

indriyagaṇa

indriyair gupta-dvāraḥ 密護根門

indriyatas 依根

indriyeṣu 護根門

indriyeṣu gupta-dvāraḥ 密護根門

indriyârtha-manaskāra 根境等

indriyôparodha 根壞

indriyôtpatti 根起

indriyādhiṣṭhāna 根所依處

indriyādhiṣṭhāna-sthāna 根所依處

indriyāṇi 生死根

indriyāṇi-rūpīṇi 色根

indriyāṇi...saṃcaran 轉根

indriyāṇāṃ-gupta-dvāratayā 守護根門

indu-deśa 天竺國

indu-pratibimba 月像

indu-samīkṣaṇa 見月

ingataḥ 因揭陀

inścāraka

irṣyāpaṇḍaka 妬不男

istri , 女色, 婦人, 采女

istri-bhāva 女人身, 女身

istri-gaṇa 婇女

istri-pāśa 女色

istri-saṃjñā 女想

istrī

ita upâdāya 已往

ita ūrdhvam

itarêtara 別別, 彼彼, 更互, 更相,

itas tatas 東西

itas tataḥ 彼此

itaś câmutaś ca 處處

itaḥ 今世

itaḥ pūrveṇa pūrvataram 未曾

itaḥ...upâdāya 以來

iti bhavati 作是念言

iti hi , 是故, 爾時

iti kim 何謂

iti kṛtvā 作是言已

iti smṛtam 此名

iti vartate , 流至,

iti vistaraḥ 乃至廣說, , 廣說乃至, 廣說如前

iti vistareṇa 廣說

iti-hāsa 如是所說, 戲笑

iti-karaṇīya 所作, 所作事

iti-karaṇīyâdhiṣṭhāna 營事

itihi

itivartate , , 相應

itivṛttaka 一曰多伽, 一目多伽, 伊帝日多伽, 伊帝目多伽, 伊帝越多伽, 伊諦佛多伽, 如是語, 昔事, 本事, 本事經

itivṛttaka). 伊提目多伽

ito bāhyakaḥ 外道

ito bāhyakeṣu tīrthikeṣu 外道

ittaka-kāla 少時

itthaṃ-nāman 某甲

itthaṃtva 此類

itvara-kālīnaḥ 暫時

itvare 少時

ity artham 是故

ity arthaḥ

ity ayam 是名

ity evam 是名

ity evam ādi 如是等類, 等種種

ity evaṃ bhāgīyaṃ 等事

ity evaṃ bhāgīyāḥ 如是等輩

ity evaṃ-bhāgīya 如是等, 如是等類

ity ucyate , , 說名

ity uktaṃ bhagavatā 佛世尊說

ity uparamyate 且止斯事

ity āryāḥ 偈言

ity-uktaka 本事

ityarthah

ityukta 本事經

itîyam 如是一切

iyam evaṃ-bhāgīyā 如是等類

iyatā 如是, 爾所, 爾時, , 齊此

iyatā kālena 爾所時

iñjana

iñjanā , 動搖, , , 驚動

iñjita , 動亂

iñjitatva , 有動

iṣ

iṣubhiḥ kṣipyamāṇaiḥ 放箭

iṣyamāṇa 若執

iṣyata

iṣyate 佛說, 信受, 可言, 可許, , , 應成, , 所許, 稱爲, , ,

iṣyeta

iṣāṇa 進求

iṣṭa-hetu 愛因

iṣṭa-mata 愛樂

iṣṭa-phala 愛果

iṣṭa-phala-parigraha 取愛果

iṣṭa-phala-viśeṣa 可愛殊勝異熟果

iṣṭam 隨意

iṣṭika

iṣṭâniṣṭa 愛非愛

iṣṭâniṣṭa-phala 愛非愛果

iṣṭā 可欣, 塼瓦

jaga-artham 爲衆生

jagac-citta 世間心, 衆生心

jagad-upajīvya 饒益衆生

jagad-vimokṣa 衆生解脫

jagat 時俗

jagat sṛjati 生世間

jagat-pāra-gata 度衆生

jagataḥ...artha-caryayā 利他

jagatīṃ-dhara 持有情

jaghanya-nārī 貧賤醜陋女

jagêśvara 人王, 自在

jagāda

jahitva 棄離, 除棄

jaina 耆那派

jala-cala 水生

jala-dhara-garjita 海潮音

jala-maṇḍala 水輪

jala-midhi 大海

jala-nidhi 大洪,

jala-sthala 水陸

jala-sthala-gata 水陸

jala-valākā 水白鷺

jalaukā

jalpa-bhāvita 言熏, 言熏習

jalpitu-kāma 樂說

jambhīra 苫婆羅

jambu-dvīpa 此國土, 閻浮利

jambu-khaṇḍa 閻浮提

jambu-mūle 閻浮樹下

jambū-nada 紫金, 閻浮檀

jambū-nada-kanaka 閻浮檀金

jambū-nada-suvarṇa 贍部捺陀金, 閻浮檀金

jambū-vṛkṣa 閻浮樹

jambūdvīpaka 此洲

jambūnada 贍部金

jambūnada-suvarṇa 閻浮檀金

jana-kāya 大會, 大衆, , 衆生, 諸有

jana-manuṣya 人物

jana-pada-kalyāṇī 衆善

jana-pada-pradeśa 人間

jana-padān praśāsti 教化衆生

jana-padī 聚落

jana-pāpaka 惡衆生

janakaḥ pratyayaḥ 生緣, 能生緣

janako 能生因

janana-marana 生死

jananī 出生, 惹那,

janapada-kalyāṇin 衆善

janapada-kalyāṇyā striyā 婇女

janapada-nirukti 方言

janapada-pradeśa , 國土, 聚落

janaugha

janayatiprītim 歡喜

janayitrī 出生

janayitvā 令生

janenti prīt 解說

janetha vīryaṃ 精志

jani-tam 延命法

janiṣyate 託胎

janma bhavet 當往生

janma-citraka 好生

janma-gati 趣生

janma-hīna 卑賤

janma-ja 生貴

janma-kāya 生身

janma-kāya-buddha 生身佛

janma-maraṇa 生死, 繕摩末剌諵

janma-mṛtyu-jarā-vyādhi 生老病死

janma-niśraya 生所依

janma-prabandha 多生相續

janma-saṃbhava

janma-saṃkleśa 生染, 生雜染, 生難

janma-saṃtāna 生生相續, 生相續

janmani janmani 生生

janmâbhāva 不受生, 不起, 無生

janmântardhi

janmāni √kṛ 往返生

janmāntara-gata 易多生

jantu-praṇi-bhūta 有命

janyatā 衆會

japa-māla 數珠, 鉢塞莫

jara-ja

jarayati 消化, , 變異

jarjaratā 敗壞

jarā gaccheya

jarā-dharmaka 老法

jarā-durbala

jarā-duḥkha 老苦

jarā-duḥkhata 老苦

jarā-jarjara

jarā-jarā 異異

jarā-jīrṇa 疲憊

jarā-marana 生死

jarā-maraṇa 尼陀那, 生老病死, 老死

jarā-maraṇa-vastu 老死

jarā-maraṇīya 老死

jarā-vyādhi 老病

jarām upasthita 老朽耄

jarāmaraṇa 老死支

jarāyu-jā yoniḥ 胎生

jarāyujā yoniḥ 胎生

jautti 毒火

jaya-vijaya 最勝

jayanti 闍演帝

jayôttama 善勝, 最勝

jayôṣṇīṣa 最勝

jaḍatā 茶闍他

jaḍātmabhāva 瘖瘂

jaḍī-√bhū 蒙昧

jaṃ-patī 夫妻

jaṅglī 常瞿利

jaṭā-makuṭa 寶冠

jehrīyate vyapatrapate 生慚愧

jentī 禪頭

jeta-vane’nāthapiṇḍadasyârāme 祇園精舍

jhalla-malla 兇險, 相撲

jhāna 坐禪

jhāpita 火葬, 焚燒, 耶旬, 耶維, 荼毘, 邪旬, 閣維, 闍毘, 闍維, 闍鼻多

ji lta ba bzhin du 如理

jigatsā-duḥkha 飢苦

jighatsita

jighatsā-daurbalya 飢羸

jighāṃsati 害意, ,

jighṛkṣati

jihmi-kṛta

jihmī-bhūta 隱蔽不現

jihmī-√kṛ 映蔽

jihvêndriya 舌根, 舌神根

jihvā-indriya 舌根

jihvā-niścāraka 吐舌

jihvā-vijñāna 舌識

jimūta ,

jina-bimba 佛形像, 尊像

jina-buddha 諸佛

jina-cetika 佛塔

jina-dhātu 佛舍利, 如來藏

jina-dhātu-stūpa 佛塔

jina-dhūta 佛使

jina-garbha 如來藏

jina-jñāna

jina-kara 最勝子

jina-kriyā 佛事

jina-kula 佛家, 如來家

jina-kāya 佛身

jina-kāyatā 如來之身, 如來法身

jina-maṇḍala 佛會, 佛衆會

jina-puṃgava 最勝

jina-pūja 供養佛

jina-pūjā* 供養佛

jina-rāja-putra 佛子

jina-stūpa 佛塔

jina-suta 最勝子, 菩薩

jina-svara-ghoṣa 佛音

jina-sūrya 佛日

jina-vigraha 佛像, 佛身

jina-vihāra 導師行

jina-viṣaya 諸佛境界

jina-yana 最上乘

jina-yāna 此乘

jinasya lena 佛室

jinatva 如來性

jinauras 佛子, 最勝子

jinaurasa 佛子, 最勝子

jino bhaviṣyati 作佛

jinâbhimukha 對諸佛

jinâbhisamaya 佛證, 諸佛證

jinâdiṣṭa 佛記

jinâgra 勝上

jinâjñā 佛教敕

jinâtma-bhāva 眞金像

jinâtma-ja 菩薩

jinâtmaja 佛子

jinâtmaja-gaṇa 佛子

jinêndra 世尊, 聖明日

jinêndra-putra 佛子

jinānam uttama 上慧

jirṇa

jirṇa-durbala 羸瘦

jita-kleśa 除一切煩惱

jita-pāśa 降魔

jugupsin

jugupsitavat 忿恨

jugupsu 生臭

jvala-cīvara 法服

jvalana-prakāśa 晃耀

jvalitânala 火焰, 猛火

jvalitā tejasā 猛火

jvara-paridāha 熱惱

jvālita

jvālā 光明

jvālā-madhye 火焰中

jvālā-sthānīya 如焰,

jyeṣṭha-bhaginī

jyeṣṭha-bhrātṛ

jyeṣṭha-bhūtva 最高

jyeṣṭha-pitrya

jyeṣṭha-putra 尊子, 長子

jyeṣṭhaka , 長子

jyeṣṭham ākhyāyate 爲尊

jyeṣṭhaṃ cīvaram 大衣

jyoti 毒火

jyotir-jyotiṣ-parâyaṇa 從明入明

jyotiḥ-parâyaṇa 趣明白

jyotiḥ-pratisaṃyukta 自然火

jyotiṣ-parâyaṇa 趣明白者

jyotiṣ-prabha 光明

jyotsnayā rātryā 晴明夜

jñapita

jñapti-caturtha-karman 白四羯磨

jñapti-caturthena karmaṇā 白四羯磨

jñapti-karman 白羯磨

jñapticaturtha-karmavacanā 一白三羯磨

jñaptidvitīyā karma-vācanā 白一羯磨, 白二羯磨

jñeya 所知

jñeya-bhūmi 境界

jñeya-jñāna 境智

jñeya-paryanta 一切境界, 所知邊際

jñeya-paryanta-gata 所知邊際

jñeya-vastu , , 所知事, 所知境界

jñeyaṃ jānanti 實知

jñeyaṃ vastu 所知事

jñeyâvaraṇa 所知障

jñeyâvaraṇa-pakṣya 所知障品

jñeyâvaraṇa-prahāṇa 所知障斷, 所知障永斷

jñeyâvaraṇa-visaṃyoga 所知障離繫

jñeyâvaraṇa-viśuddhi 所知障淨

jñeyâvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocaras tattvam 所知障淨智所行眞實

jñeyāvaraṇa 智障

jñeyāvṛti 智障

jñā 了知, 得悟

jñāna 若南

jñāna-anuttara 上道

jñāna-bala 心力, 智力

jñāna-darśana-viśodhaka 淨智見

jñāna-darśana-viśodhana 淨智見

jñāna-darśanâvatāraṇa 寶決

jñāna-darśin 知見

jñāna-dhātu

jñāna-divākara 慧日

jñāna-gati 智境界

jñāna-gocara 慧境界, 智境界, 智所行, 智行

jñāna-guṇa 智慧功德

jñāna-jñeya 智所知

jñāna-karman 智所作, 智業

jñāna-karuṇā 智悲, 智慧慈悲

jñāna-khaḍga 智慧劍

jñāna-kovida 有智人

jñāna-kāruṇyānugata 智悲隨逐

jñāna-kṣānti

jñāna-lakṣaṇa 知相

jñāna-mudrâdhiṣṭhāna 慧印

jñāna-mudrā 慧印, 智印

jñāna-mudrā-samādhi 慧印三昧

jñāna-mudrādhiṣṭhāna 智印

jñāna-mukha 智門

jñāna-mārga 智道

jñāna-mātra 少智, 少智慧

jñāna-nidarśana 知見

jñāna-nirdeśa 智品

jñāna-pakṣa 智分

jñāna-parama 究竟智

jñāna-phala 智果

jñāna-prabhāsa 智慧光

jñāna-pracāra 智行

jñāna-pratisaraṇena bhavitavyam navijñāna-pratisaraṇena 依智不依識

jñāna-prativedha 了知通達

jñāna-pāramitā 智到彼岸, 智波羅蜜, 智波羅蜜多

jñāna-pūrvaṃgama 先知

jñāna-raśmi 慧光明, 智光, 智光明

jñāna-sambhāra 智慧莊嚴

jñāna-sattva 根本智

jñāna-saṃbhāra 智慧資糧, 智資糧

jñāna-saṃdarśana 知見

jñāna-saṃniśraya

jñāna-saṃprayukta 依智

jñāna-skandha , 慧蘊

jñāna-svabhāva 智所攝

jñāna-sākṣāt-kriyā 智證

jñāna-sākṣīkriyā

jñāna-vaipulya-sūtra 般若

jñāna-vaśitā 智自在

jñāna-viśuddhi 智得淸淨, 智淸淨, 智淸淨

jñāna-viṣaya 智境

jñāna-vāri 智慧水

jñāna-śarīra 智身, 智體

jñāna-śūnyatā 空智

jñānakośa 慧寶

jñānakāya 智身

jñānam avivartyam 無礙解

jñānamdhīmat 大智

jñānenānarthin 不求勝智

jñānâbhijñā 神通智

jñānâbhijñā-caryā 妙智神通行

jñānâdhiṣṭhāna-sādhita 方便智慧

jñānâgra 最上智

jñānâjāti 無生智

jñānâloka 妙智

jñānâpraṇihita 無願智

jñānâpti 有智

jñānâtmaka 以智爲體

jñānâvatāra 得智

jñānêndriya 知根

jñānôlka 智炬

jñānôlkā 慧光, 慧炬

jñānôlkā-samādhi 慧光三昧

jñānôpāya 智方便

jñānāloka 智光, 智慧光, 智慧光明, 智炬

jñānānimitta 無相智

jñānātmaka 智身

jñānāvabhāsa 智光

jñāpaka-hetu 了因

jñāpana-artham 爲難

jñāpanârtham 爲顯

jñāpayiṣyāmaḥ 當廣說

jñāpitaṃ bhavati 已顯

jñāpti-caturtha-karman 一白三羯磨

jñāpticaturthakarma 白三羯磨

jñāsyati 應知

jñāti-bāndhava 親愛

jñāti-gṛha 親里家

jñāti-kula , 親里家

jñāti-madhya-gata 近住

jñāti-saṃgha 諸眷屬

jñāti-sālohita 親屬, 親里

jñātika 親里

jñātu-kāma 欲知, 隨所欲知

jñātvā 知已

jñāyate 可知, 應知, 所知

jāgarikā 覺寤, 離睡眠

jāgṛta 覺寤, 警悟

jāla-niryūha 羅網

jāla-pāṇi-pāda 手足網縵

jāla-pāṇi-pādatā 手足網縵相

jāla-samalṃ 珓珞

jāla-saṃchanna 網羅覆其上

jāla-vātâyana 羅網

jālagrāhaka satva 漁捕

jālinī 羅網

jālinī-prabha 明網, 網光

jālâṅguli-hasta-pāda 手足指縵網相

jālāvanaddha-hasta-pāda 手足指縵網相, 指網縵相

jāmbu-nada-kāñcana 閻浮檀金

jāmbū 閻浮

jāmbū-dvīpaka 閻浮提

jāmbū-nada-prabhāsa 閻浮那提金光

jāmbū-nada-suvarṇa 紫金, 閻浮檀金, 閻浮那陀金

jānakaḥ 知者

jānanti vā vedayanti vā budhyanti vā 識省

jānati 覩知, 識了

jāneya

jānika ,

jānmika

jānu-maṇḍalaṃ pratiṣṭhāpya 長跪

jānu-pratiṣṭhita 膝著地

jānu-pāta

jānussoṇī 生聞

jānâpita

jānāmi 解了知

jānāpeti

jānāti 能解了, 遍了知, 遍知

jānīmaḥ...paśyāmaḥ 覺知

jānīyāt 應知, 應知, 斷析,

jāpanā 活命, 調, 調息

jārtana 私通

jārāyu-jā 卵生

jārītva 私通

jāta-kāṅkṣa

jāta-rūpya

jāta-śunyatā 生空

jātaka 佛界

jātaka-mālā 菩薩本生鬘論

jātakamālā 本生鬘, 社得迦摩羅

jātarūpa 像色

jātarūpa-rajata 金銀, 金銀錢

jātarūpa-rajata-pratigrahaṇād vaira maṇī (virati) 不捉持生像金銀寶物

jātarūpa-rajata-sparśana 捉金銀

jāte dharme 已生法

jāti , 仡那, 出生, 初生, 同類, , 惹多, 本生, , 生支, 生相, 生類, , , 種姓, 種性, 種類, 自性, , 闍提,

jāti-....daurmanasyôpāyāsānāṃ 入近

jāti-bheda 種種差別

jāti-dravya 物類

jāti-duḥkha 生苦

jāti-duḥkhatā 生苦

jāti-gandha 生香

jāti-janman 生生

jāti-jarā 闍提闍羅

jāti-jarā-vyādhi 生老病

jāti-jarā-vyādhi-maraṇa 生老病死

jāti-jāti 生生

jāti-maraṇa 生死

jāti-nirodha 生滅

jāti-parivarta , 轉生

jāti-prabheda 種類差別

jāti-pratyaya 生緣, 緣生

jāti-sahasra 千生

jāti-saṃbandha-nāma 同類相應名

jāti-saṃsāra 煩惱海

jāti-smaratā 識宿命

jāti-sāmānya 類同

jāti-vyativṛtta , , 轉身

jāti-vyativṛttāḥ samānāḥ 壽終之後

jātika-gandha 生香

jātima

jātir duḥkham 生苦

jātivat 如生

jātiya

jātiḥ jarā-maraṇam 生老死

jāty-abheda 無差別

jāty-andha-bhāva 生盲

jāty-andha-bhūta 生盲, 盲人, 盲冥

jāty-antara 異類

jāty-uttara 斷之

jāty-ādi 生住異滅

jātāvasthā 生位

jātīrṣuka 嫉恚

jātīyatā 爲性

jātīyā

jāuman 仡那, 繕摩

jāva 勢速, 速疾

jāvita

jāyate 可生, 寄生

jāyattana 娶婦

jīhva-vijñāna-dhātu 舌識界

jīrṇa-puṣpa 萎花

jīrṇa-skandha 受陰

jīrṇaka-vṛddha 老年

jīrṇaśāṭī 老弊

jīva-dṛṣṭika 壽者見

jīva-samjñā 壽者相

jīvajīva 共命鳥

jīvajīvaka 時婆時婆迦, 耆婆耆婆迦

jīvakajīvaka 命命

jīvantīyo mucciṣyāmo 得脫

jīvati 活命, 自活

jīvañjīva 共命鳥

jīvika , 活命

jīvikāṃ kalpayanti 自活

jīvikāṃ kalpayati 活命

jīvikāṃ kalpeti 活命

jīvita-hetoḥ 命難因緣

jīvita-pariṣkāra 命緣, 資具

jīvita-saṃskāra 命行, 壽命

jīvitvā

jīvitântarāya 命難, 奪命

jīvitêndriya , 命根, 壽命

jīvitôparodha 殺害, 殺生

jīvitād ,

jīvitād vyaparopayati 奪命

jīvitād vyaparopayet 斷命

jīvitād vyavaropayati 奪命

jīvitākāra 食壽命

jīviṭa-nirapekṣa 不惜身命

jīvâkhyā 命者

kabaḍa 團飯

kabaḍaṃ-kāra 搏食,

kabaḍiṃ-kāra āhāraḥ 段食

kacchapa-loma 龜毛

kacchulatā 疑難

kacchūla 疑難

kaccid icchasi 汝意云何

kaccit

kaccit sthātra pariśuddhāḥ 是中淸淨不

kaccittha pariśuddhā 是中淸淨不

kadalī-nibha 如芭蕉

kadā tu 幾時

kadāci kahiṃci 懸遠

kadācid 何時, , 有時

kadācit 或時,

kadācit kadācit 於時時間

kadācit karhicit 或時, 於時時間, 時時, 時時間

kah vadah

kah vādah

kahim 何處

kahin

kaivalyārtha 獨一有義

kakkhaṭatva 堅者

kakṣya

kakṣyā

kakṣā

kala-kala-svara 妙言

kalaha-bhaṇḍana 鬥訟, 鬪訟

kalaha-jāta 諍訟

kalaha-vivāda 鬪諍

kalahaya (den.).

kalahe ca vivādavigrahe 官處

kalahu 羯臘婆

kalahāya(den.)

kalamā

kalanda 迦蘭陀長者

kalatra-bhāva 眷屬

kalatra-varga 妻子眷屬

kalaviṅka 伽陵頻伽, 好聲鳥, 妙音鳥, 歌羅頻迦, 瞿枳羅, 羯毘, 羯羅頻迦, 迦毘, 迦毘頻伽, 迦蘭伽, 迦陵伽, 迦陵頻, 迦陵頻伽, 迦陵頻伽鳥, 迦陸頻伽鳥, 頻伽, 頻伽缾

kalaśâṅga 寶甁,

kalaṣa 羯攞賖, 羯羅舍, 迦羅舍

kalin 惡世

kalpa 儀軌, 所至

kalpa-anta 劫盡

kalpa-dāha 劫燒, 火焚

kalpa-kalpāyati 劫跛劫跛夜帝

kalpa-kaṣāya 劫濁

kalpa-koṭi 百千劫

kalpa-nāman 劫名

kalpa-rahasya 祕密儀軌

kalpa-saṃkṣobha 濁劫

kalpa-saṃkṣobha- 劫亂

kalpa-stha 一劫住

kalpa-sthita 經劫數

kalpa-śatânvaya 百劫

kalpakoṭī 久已

kalpam

kalpam upâdāya 應念

kalpanatā 分別

kalpanâpoḍha 無分別

kalpanā 執持, 妄分別, 妄計, , , 所釋, , , 虛妄, 解釋,

kalpanā-jñāna 分別智

kalpanā-mātra 虛妄

kalpanāṃ kalpayati 計度

kalpayat 發起

kalpayati , 分別, , 宿, , 期願, , 現作, 計度,

kalpayitvā 橫計,

kalpi-kāra 奴婢

kalpi-kāraka 淨人

kalpiya

kalpiya-kuṭikā 食廚

kalpiya-kāra 淨人

kalpiya-kāraka 淨人

kalpyamāna 分別

kalpyate 了別, 分別, 得成, ,

kalpâgra 劫初

kalpâsaṃkhyeya 大阿僧祇劫, 無數劫, 無數大劫, 阿僧祇, 阿僧祇劫

kalpôddāhâgni 劫火

kalpā 分別, 妄計

kalpāvaśeṣa 過一劫

kalya-citta 實心, 心調善, 智者

kalyam 晨旦, 晨朝,

kalyanamitra-vaidhurya 闕善友

kalyatas 晨朝

kalyāṇa-caryā 調柔行

kalyāṇa-citta 眞實心

kalyāṇa-dharma 善法

kalyāṇa-mitra-pratisaraṇa 依善知識

kalyāṇa-mitra-saṃsevā 親近善友

kalyāṇa-mitra-sevā 親近善友

kalyāṇa-mitratā 善友

kalyāṇa-suvarṇa 眞金

kalyāṇam

kalyāṇatā , 純善

kalyāṇaṃ vā akalyānaṃ vā 好醜

kalyāṇâśaya 善意樂, 意樂, 慈仁

kalâpa ,

kalā-vidyā 巧明

kalām...ṣoḍaśīm 十六分之一

kalāma

kalāntara 時間

kalāpântara 後品

kalāpī

kama-rūpârūpyâvacarin 三界

kamaladala-vimala-nakṣatra-rāja-saṃkusumita 淨華宿王智

kamaladala-vimala-nakṣatra-rāja-saṃkusumitâbhijña 淨華宿王智

kambhā-kṛta 叉腰, 扠腰

kamp 動轉

kampayati , 動搖, 振動, 能動, 震動

kampyamāna

kanaka-bharadvāja 迦諾迦跋釐墮闍

kanaka-bimba 摸像, 金像

kanakā 金色

kanakāya (den.) 如金色

kandalī-cchinna 負債者

kandaraka 山林

kanduka 嚴飾

kani-krodha 金剛童子

kanika 迦尼迦

kaniṣṭhikā

kantā 可樂

kanyakā

kanyasaka

kanyā-ratna 寶女

kanīyasa-bhrātṛ

kanīyo---cīvaram 下衣

kanīyo-bhaginī

kapardikā 貝子

kaphalikā

kapita

kapiñjala 迦迦婆迦頻闍邏, 迦頻闍羅, , 鷓鴣

kapyāri , 奴婢

kapôddāha 劫火

kapālaśas

kara-pratyāya

kara-sahasra 千手

kara-saṃpuṭa 合掌

karanâdhīna 依於因

karaviṅka 迦陵頻伽

karavīra 羊躑躅, 迦羅毘囉

karaṅka 髑髏

karaṇa-prasiddhi 成辦

karaṇa-vaikalya 具不具

karaṇârha 應作

karaṇīyatā 應作

kardama-syanda-nikāya 淤泥

karhicid 有處

kariṇ 能施

kariṣyanti

kariṣyate

kariṣyāmi 欲作

kariṣyāmo-sukṛtaṃ karṣāma 興修

karma karoti 所作業

karma kṛṣṇa-śuklam 黑白業

karma kṛṣṇam 黑業

karma niyatam 定受業

karma śuklam 白業

karma-abhisaṃskāra 行業

karma-adhīnatva 依業

karma-añjana 業相

karma-bala 業力

karma-bhava 業有

karma-bheda 業差別, 破羯磨, 破羯磨僧

karma-bīja 業種, 業種子

karma-dāna 維那

karma-jñāna 事智

karma-jāti 業生

karma-kara-pauruṣeya 作使

karma-kleśa 業煩惱

karma-kriyā 作業, 業用, 造業

karma-kriyā-rahita 無業無報

karma-kāra-pauruṣeya 僕使, 給使

karma-kṛta

karma-lakṣaṇa 業相

karma-mārga 業道

karma-padârtha 業句義

karma-pariśuddhi 業淸淨

karma-ploti 業緣

karma-prabhāva 業力

karma-pratyaya 業緣

karma-pūrva 先業

karma-samudra 業海

karma-samutthāna 役使, 發業

karma-samutthāpika 發業

karma-samādāna 作務

karma-saṃbandha 所起業

karma-saṃgha 羯磨僧

karma-saṃkleśa 業染, 業染汚, 業雜染

karma-svabhāva 自業

karma-svaka 自作業, 自業

karma-svaka-jñāna-bala 業異熟智力, 自業智力

karma-svaka-jñāna-bāla 業智力

karma-svakatā 自業, 自業, 自業所作

karma-svakatā-jñāna-bala 自業智力

karma-svarūpatva 業性

karma-traya 三業, 諸業

karma-vajra 十字金剛, 羯磨金剛, 輪羯磨

karma-vartman 業道

karma-vaṃśa 業性, 業種

karma-viprayukta 業不相應

karma-vipāka-jñāna-bala 業異熟智力, 自業智力

karma-vipāka-pattīyanatā 信於因果

karma-viśeṣa-ja 業所成

karma-vāc-ācāryaḥ 羯磨師

karma-vācana 羯磨

karma-vācanā 白羯磨, 羯磨, 誦念

karma-vādin 業論者

karma-vāsanā 業熏習, 業種子, 業習氣

karma-vāyu 業風

karma-āvaraṇa 業障, 罪業

karma-ṛddhi 業通

karmaak.sepa 引業

karmadhārayaḥ 同依釋, 同依釋, 持業釋

karmadāna 悅衆, 授事, 綱維, 羯磨陀那

karmakārakam 侍使, 役業

karmanaḥ karmaṇaḥ 二種業

karmanya 調柔

karmanyatva 調柔

karmatas ,

karmavâcā 七羯磨

karmaṃ ca kārāpayi 執作, 資身什物

karmaṇa ākṣepaḥ 引業義, 造業

karmaṇaḥ...kuśalasyâkuśalasya vā 善不善業

karmaṇo vipākaḥ karmâbhisaṃskāraḥ 行業果報

karmaṇya-cetas 心調善

karmaṇya-cetasa 心有堪能

karmaṇya-citta 心調柔

karmaṇyata 堪能性

karmaṇyatva 隨事

karmaṇām adhimātratā 業增上

karmaṇāṃ paryāyaḥ 業差別

karmâbhisaṃskāra 造作

karmâcārya 羯摩師, 羯磨阿闍梨, 羯磨阿闍棃

karmâdhipati 業增上

karmâdhipatya 增上業, 業增上

karmânta 作業

karmântatā 諸業障

karmânusārin 業行

karmârtha

karmâvaraṇa 罪業

karmôpaga 隨業

karmôpagama 隨業

karonti 修立

karonti bhaiṣajaṃ 醫道

karoti , 能修, 能爲

karpaṭaka 聚落, 聚落

karpāsa-picu

karpāsika 劫波育, 劫貝

karpūra-gandha 龍腦香

karpūrānulepana 龍腦香

karti

karttima

kartu-kāmatā 欲作饒益, 欲饒益

kartum 施作, 正作

kartum nôtsaheran 不能行

kartum samarthaḥ 能成辦

kartṛ-kriyā 作者作用

kartṛ-lakṣaṇa

kartṛkaraṇa 具格

kartṛkaraṇaṃ 具聲

kartṛtva-grāha 作持

karuṇatā

karuṇaṃ 慈哀

karuṇyā

karuṇâśaya 哀愍愛樂, 大悲心, 悲心, 悲愍意樂, 悲意樂

karuṇā , 哀愍, 大悲, 大悲心, 大慈大悲, 大慈悲, , 悲愍, , 慈心, 慈悲, 慈悲心, 慈愍, 憐愍, 迦樓那, 迦盧拏

karuṇā-apramāṇa-cittāni 悲無量心

karuṇā-bhāvanā 修悲

karuṇā-citta 悲心, 憐愍心

karuṇā-cittatā 大悲心

karuṇā-dāna 憐愍施

karuṇā-vipakṣa 悲所對治

karuṇā-vāyu 慈悲風

karuṇāya

karuṇāya (den.) 生憐愍

karuṇāyamāna 哀愍, 哀護, 起悲愍

karuṇāṃ saṃpuraskṛtya 起悲心

karuṣa 濁亂

karvaṭa-pradeśa 山面

karṇa-nāsā-ccheda 截耳鼻

karṇa-puṭe saṃ-pra-√viś 得聞

karṇe 耳聞

karṇêndriya 耳根

karṣana 迦利沙

karṣanīya 滅罪, 迦梨沙舍尼

kasiṇa 迦私那

kasmin pravacane 何道

kasmād dhetoḥ 何以故

kasturikā 麝香

kasya

kasyârthāya 何故

katame catvāraḥ 何謂爲四

katame daśa 何謂爲十

katame dve 何等爲二

katamena paryāyeṇa 以何因緣

katamo’tra bahutaraḥ 何所爲多

katha 言詞

katham-krtvā 云何

katham...bhaviṣyatah 寧有

katham...bhaviṣyataḥ 云何得有

katham...gamyate 云何知, 寧知

kathaya 名爲,

kathaya (den.) 白言,

kathaya (den.). ,

kathayati 散吿, 爲說

kathaṃ 何因

kathaṃ bhaviṣyati 無有

kathaṃ ca punaḥ 云何而

kathaṃ gamyate 云何得知

kathaṃ kṛtvā 云何作, 云何有, 何以故, 此義云何

kathaṃ nāma 何以故

kathaṃ nīyate 當云何通

kathaṃ √nī 如何說

kathaṃ-kathā 猶豫, 疑惑

kathaṃ-kṛtvā 云何名

kathaṃci 懸遠

kathaṃcid 雖他

kathaṃcit 時時

kathikatva , 辯說

kathina

kathā-paryavasāna 說法已

kathā-sāṃkathya 論議

kathā-sāṃkathya-viniścaya 論議決擇

kathā-vastu 言依

kathāṃ karoti 爲宣說, 爲說

kathāṃ kathayati 應說

kathāṃkathayati 說法

kati-bhūmika 何地

kaukṛtya- 沈吟

kaurmasya...romṇaḥ 龜毛

kaurṇā 大慈大悲

kauseya 憍世耶, 憍舍耶, , 高世耶

kausīdyâpagata 無懈, 離懈怠, 離懈怠

kautuka-jāta 希奇

kautūhala-prāpta 欲知, 欽羨

kautūhalaṃ hy apanaya 欽羨

kauśalya-kṛto viśeṣaḥ 善巧勝

kauśalyajñāna 權慧

kauśalyâlambana 善巧所緣境界

kauśīdya 諛諂

kavacaya 被甲

kavacaya (den-)

kavala 團飯

kavalī-kārâhāra 揣食

kavaḍa 團飯

kavaḍa-cchedaka 偏刳, 囓半, 齧半

kavaḍaṃ-kārâhāra 段食

kavaḍi-kārâhāra 團食, 揣食

kavaḍotkṣepaka 挑團

kavaḍotkṣepakaṃ 擲團

kavaḍôtkṣepaka 遙擲

kavaḍī-kāra 分段, , 段食

kavaḍī-kāra āhāraḥ 段食

kavaḍī-kāra-bhakṣa 段食

kavaḍī-kārâhāra 段食

kavaḍī-kārâhāra-bhakṣa 段食

kaya 身界

kayendriya 身界

kañcikā

kañcuka

kaśa-prahāra 鞭打

kaśambaka-jāta 水生蝸螺

kaśaṃba 蝸牛

kaścid 一切處, , 有人, 有餘人,

kaścit 有人,

kaścit...kvacit 一切處

kaścit...puruṣah 有丈夫

kaścit...puruṣaḥ 有人

kaśā-cchāyā 鞭影

kaḍatra-bhāva 親眷

kaḍebara

kaḍevara ,

kaḍhalya 瓦礫

kaḥ 何人, ,

kaḥ punar vādaḥ 何況, , 況乎

kaḥ punar vādo 加復, 復加, 況復

kaṃcid dharmam 少法

kaṃcid eva pradeśam 何處

kaṃkara 甄迦羅, 薑羯羅

kaṅka

kaṅkara 千萬億, 恆迦羅, 甄迦羅, 矜羯羅, 薑羯羅

kaṅkaṇa

kaṅkāla 骨人

kaṇā

kaṇḍaka 傷爛

kaṇḍu-praticchādana 覆瘡衣

kaṇḍāka 半擇迦

kaṇḍūka ,

kaṇṭha-nālikā

kaṇṭha-nālī 咽喉

kaṇṭha-nāḍi 咽喉

kaṇṭha-nāḍyā 咽喉

kaṇṭha-praticchādana 覆肩衣

kaṇṭhôkti ,

kaṣaṭa 糟糠

kaṣāya-karman 濁業

kaṣāya-kāla 濁惡世

kaṣṭam

kaṭacchuka

kaṭaka-keyūra 環釧

kaṭasi 貪愛

kaṭhaṇṇa 瓦礫

kaṭhina-bhāva 堅實, 堅持

kaṭhinâstārika 迦絺那

kaṭhinī-kurvanti 令堅

kaṭhinī-√kṛ 令堅, 令堅

kaṭhitvā

kaṭuka-prāyoga 辛楚加行

kaṭukena---prāyogeṇa 辛楚加行

kaṭā

ke

kecana , 餘說

kecid , 或有, 有餘, 有餘人, 有餘師, 有餘師說, 餘說

kelāyita 護持

kelāyitavya

kena kāraṇena 何以故, 何故, 何緣

ketr

kettika 爾許

kettāvatā antareṇa 幾時

kevalam 一切時, 一向, , , , 純一, ,

kevalaṃ---duḥkha-skandha-samudāgamam 證得唯有純大苦蘊

kevalo duḥkha-skandhaḥ 純大苦聚, 純大苦蘊

kevat 幾所

keśa-paryanta 髮邊際

keśa-pratigrahaṇa 剃髮衣

keśa-roma-nakha-danta 髮毛爪齒

keśa-roman 髮毛

keḷāyati

keṣāṃcid , 有處

keṣāṃcit 或有一類

kha-dhātu 空界

kha-puṣpam 空花

khadīra 竭陀羅

khaga-caraṇa 鳥飛

khaga-patha , 虛空

khajjaka

khajjaṃ bhojjamhādanīya-bhojanīya 飮食

khakharaka 錫杖

khakkara 錫丈

khakkharaka 錫杖

khakkhaṭatva 堅重, 堅者,

khalu paścād bhaktikaḥ 先止後食

khalu-bhakta 不受食

khambha 叉腰, 扠腰

khambha-kṛta 叉腰, 扠腰

khandhaka 蹇陀, 雜事

khara-kharâvasakta-kaṇṭha 喘息

kharatā

khareṇa---ābādhena 重病

kharpa

khaḍga-ratna 兵寶

khaḍga-viṣāṇa 佉伽婆沙, 佉伽毘沙, 朅伽毘沙拏, 渇伽婆沙, 犀角, 麟角

khaḍuṅka , 難調

khaṅga 竭誐

khaṇḍa-danto 缺落

khaṇḍa-oṣṭha 缺壞

khaṇḍakhaṇḍāni gaccheyuḥ 段段

khaṇḍaya

khaṇḍaya (den.) 毀犯,

khaṇḍita-śikṣa 破戒人

khaṭakā 手打

khaṭikā 畫石

khaṭuka

khaṭuṅka 修調, 儱戾, 難調

khaṭvâṅga 佉吒網迦, 佉吒望迦, 佉吒望伽

khedavat 退屈

khelā

khidyat 患厭

khilī-bhūta 乾竭

khiṅkhirikā 錫杖

khoḍaka

khoḍaka-śirṣa 樓閣

khoṭaka ,

khudrāka

khuḍḍalaka 疥癩

khuṭṭaka 傷爛

khyāpayati ,

khyāpayitvā 已顯

khyāpyate

khyāti-vijñāna 了別識, 現識

khādanti 噉食, 食噉

khādanti ca pibanti ca 飮食

khādanīya-bhojanīya 行食,

khādanīyaṃvābhojanīyamvā

khādeya

khādya-bhojya 上饌, 甘膳, 甘饍, 餚膳

khādya... bhojana 美饍

khādyate

khādyaṃ ca bhojyaṃ ca 餚膳

khānayati 窄鑿

khānayet 穿掘

khāneyā 穿掘

khāra 佉盧

khāri 佉梨

khāṇu-kaṇṭaka 荊棘

kilaproktāḥ

kilasa 枳羅娑, 枳羅蘇

kilbiṣa 重說

kileśa 冥塵, 塵勞, , 煩惱,

kileśâpakarṣaṇa 遠離煩惱

kilikilā 善哉善哉

kiliṣṭa 雜染

kilviṣa 懷惡

kilānta , 疲極

kilāsikatva 懈怠

kilāsitva 疲倦

kilāsitā 嬾惰, 懈廢, 著弊

kilāsitā... kheda-saṃjñā 疲厭

kilīkṛta-saṃjñā 厭怠

kim artham 何以故, 何故耶, 何故, 何用, 何義故, 有何因緣

kim avasthā 何位

kim aṅga 何況

kim aṅga punaḥ 何況,

kim etena 何爲

kim iti 何謂, 設使

kim-avasthā 何時

kim...āhosvit 爲是

kinnara 甄陀

kinnaraḥ 歌神, 緊捺洛

kirtyate

kiyac-ciram 幾時

kiyad-bahu 幾多

kiyantaṃ kālam 如是時, 幾時

kiyat

kiyatyaḥ 量云何

kiyatyā mātrayā , 幾量

kiyatā 何時

kiñcit kālam 權時

kiñjalka 花蕊

kiṃ 何事

kiṃ ca 如此

kiṃ câtaḥ 復從是

kiṃ kāraṇam 云何作, 何以故, 何故

kiṃ nu kāraṇam 何故

kiṃ nu vai 若爾云何

kiṃ nānā-karaṇam 有何差別

kiṃ prayojanam 何用

kiṃ punaḥ 何時, 何況, 何用, , 況復, , 豈有

kiṃ pūrvakṛtyaṃ, kiṃ pūrvakālakaraṇīyam 先作何事

kiṃ syāt 有何失

kiṃ tarhi 若爾云何, 若爾何故, 雖則

kiṃ tu 何況, 雖然

kiṃ vā

kiṃ vā punaḥ 何況

kiṃ-bhūta 何等

kiṃ-hetu-saṃbhava 何因緣, 何因起

kiṃ-karaṇīyatā 所作, 給侍

kiṃ-kārin 何所作

kiṃ-svabhāva 其相云何, 其體云何, 體是何

kiṃcin-mātra

kiṃcit 所有, 於少分

kiṃnara 甄陀羅鬼神

kiṃsuka 鸚鵡賓

kiṅkaṇī

kiṅkiṇi 寶鐸, ,

kiṅkiṇī 寶鐸,

klamatha-yoga 苦行

klaśâbhiṣeka 甁灌

kleśa 吉隸舍

kleśa-antatā 靜性

kleśa-anuśaya-bhāva 煩惱隨眠有

kleśa-asvabhāva 煩惱無實

kleśa-avaśa-ga 不隨煩惱自在而行

kleśa-aviviktatva 非離煩惱

kleśa-bahula 煩惱多

kleśa-bandhana 煩惱

kleśa-doṣa 煩惱, 煩惱病

kleśa-duḥkha 煩惱苦

kleśa-duḥkha-pramathana-śamana 滅諸煩惱苦

kleśa-grahya-kalpa 雜染所取分別

kleśa-ja 煩惱生

kleśa-jñeya 煩惱所知, 煩惱障智障

kleśa-jñeya-vṛti 煩惱障智障

kleśa-jñeyâvaraṇa 煩惱所知障, 煩惱所知障, 煩惱障及所知障, 煩惱障智障

kleśa-jñeyâvaraṇa-dvaya 二煩惱, 二種障

kleśa-jāla 煩惱網

kleśa-kara 染惱, 染汚

kleśa-karman 惑業, 煩惱業

kleśa-kaṣāya 煩惱濁

kleśa-kośa 煩惱, 煩惱使纏, 煩惱所纏, 煩惱纏, 煩惱藏

kleśa-kṣaya 惑盡, 盡煩惱

kleśa-lakṣaṇa 煩惱相

kleśa-mahā-bhūmika 大煩惱地法

kleśa-mahā-bhūmikā dharma 大隨煩惱

kleśa-mala 煩惱垢

kleśa-māra 煩惱魔, 身魔

kleśa-mūla 煩惱根本

kleśa-nadī 煩惱河

kleśa-nirodha 煩惱滅

kleśa-pakṣa 煩惱品

kleśa-paridāhaka 燒諸煩惱

kleśa-paryavasthāna 上心惑

kleśa-paṅka 煩惱泥

kleśa-pracuratā 煩惱熾盛

kleśa-praśāntatā 煩惱寂靜

kleśa-rajas 煩惱塵埃

kleśa-raṇa , 煩惱軍, 煩惱陣

kleśa-sadbhāva-sadṛśa 似有煩惱

kleśa-samudaya 起煩惱

kleśa-samudra 煩惱海

kleśa-samudācāra 結使

kleśa-saṃkleśa 煩惱染, 煩惱染汚, 煩惱雜染, 煩惱雜染

kleśa-saṃprayukta 惑相應

kleśa-saṃyoga 煩惱繫

kleśa-svabhāva 惑性

kleśa-svabhāvatva 煩惱性

kleśa-traya 三結

kleśa-upakleśa 煩惱隨煩惱

kleśa-utpāda 煩惱生起

kleśa-vartman 煩惱道

kleśa-vaśa 煩惱力

kleśa-vega 勝煩惱

kleśa-vijñāna

kleśa-vimukti 煩惱解脫

kleśa-viprakṛta 煩惱變異事

kleśa-vivarta 轉煩惱

kleśa-viṣa 煩惱諸毒

kleśa-vyādhi 煩惱病

kleśa-vāsanā 煩惱習, 煩惱習氣

kleśa-vāsanāḥ prajahāti 斷煩惱習

kleśa-śatru 煩惱賊

kleśaiś caturbhiḥ 四惑

kleśaḥprahīyate 斷惑

kleśâmitra 煩惱賊

kleśânuśaya 煩惱隨眠

kleśânuśayita 煩惱隨眠

kleśâpakarṣaṇa 遠離煩惱

kleśâvaraṇa , 惑障, 煩惱障, 結障

kleśâvaraṇa-prahāṇa 煩惱障斷

kleśâvaraṇa-vimokṣa 煩惱障永解脫

kleśâvaraṇa-visaṃyoga 煩惱障離繫

kleśâvaraṇa-viśuddhi 煩惱障淨

kleśâvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocara 煩惱障淨智所行

kleśâvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocaras tattvam 煩惱障淨智所行眞實

kleśêndhana 煩惱薪

kleśôpakleśa 本隨二惑, 煩惱

kleśānuśayitāḥ sattvāḥ 煩惱隨眠有情

kleśānāṃ hetuḥ 煩惱因

kleśānāṃ paryāyaḥ 煩惱差別

kleśās trīṇi 三惑, 三煩惱

kleśāvasthā 煩惱位

kleśāvṛtatā 煩惱所障

kleśāḥ 諸惑

kliṣṭa-akliṣṭa 染不染

kliṣṭa-citta 有染心, 染心, 染汚心

kliṣṭa-dharma 惡法, 染汚法, 染法

kliṣṭa-dharma-vivarjaka 離染法

kliṣṭa-dvaya

kliṣṭa-hetu 染因

kliṣṭa-jñāna 煩惱心

kliṣṭa-karman 染業

kliṣṭa-manas 染汚意, 染汚末那

kliṣṭam ajñānam 染汚無知, 染無知

kliṣṭamano-vijñāna 第二能變

kliṣṭâjñāna 染汚無知

kliṣṭānāṃdharmāṇām 染汚

klomaka

ko hetuḥ kaḥ pratyayaḥ 何因何緣

ko jānāti 誰知

ko nu khalu...hetuḥ kaḥ pratyayaḥ 有何因緣

ko nāma 何所

ko-drava ,

ko-vida , 能知

ko-vidāra

koccair baka 細氎

koccaka

kojñāyate 誰能知

kolôpama 船筏, 船栰

kolāhala-sthavika 布袋

kolāhara

kopayati 破壞

kopayitum

kopaṃ sampādayati 遍生憤恚

kopaṃ saṃjanayati 生忿怒

kota-rājan 國王

koti-śata-sahasra 十萬億

kovidāra 拘鞞陀羅

kovisa

kośa-gata-vasti-guhya 勢峰藏密, 陰藏相

kośa-koṣ hâgāra 停儲

kośa-koṣṭhâgāra 倉庫

kośopagata-vasti-guhya 馬陰藏

kośôpagata

koḍa-sakkin 腹行

koḍhaka ,

koḍhī

koṣa-koṣṭhâgāra 倉庫

koṣa-saṃnidhi 庫藏

koṣṭhika

koṭa-rāja 粟散王

koṭa-rājan 小國王

koṭanaka

koṭara 乾竭

koṭi-niyuta-śata-sahasratama 千萬億分

koṭi-samākhyāta 說倶胝數

koṭi-śata-sahasra 倶胝百千

koṭi-śata-sahasra-guṇa 倶胝百千

koṭimbaka 細氎

koṭiṃvaka 細氎

koṭy-anta

koṭāmbaka 細氎

koṭāṃvaka 細氎

koṭī 一倶胝, , 千百億

koṭī-gata 究竟

koṭī-nayuta 倶胝那庾多, 倶胝那由他

koṭī-nayuta-śata-sāhasrāṇi 無量百千萬億

koṭī-viṃśa 二十億

koṭī-śata-sahasra 千倶胝

koṭī-śata-sahasra-saṃkhyā 千倶胝數

koṭīśatasahasrâvartā... dhāraṇī 若干百千億周旋總持

koṭīśatasahasrâvartī 百千萬億旋

koṭṭa-mallaka 貧窮

ko’rthaḥ 何義

kram* 加害

krama-krameṇa

krama-nikṣepaṇa

krama-niyamena 定次

krama-prāyoga 次第加行

krama-saṃbhava 次第生, 次第而生

krama-tala , 足下

krama-vṛtti 次第,

kramakrameṇa 步步, 歩歩

krameṇa 不倶, 不同時, , 次第, , 漸漸, 義故

krameṇa saṃmukhī-bhāvo bhavati 次第方現在前

krameṇânuparipāṭikayā 次第

kramânusaṃdhi 次第行

kramôtkṣepa-nikṣepa 擧足下足

kramôtpatti 次第生

kramāt 次第

krandamāna

krandati 悲泣

krauñca , 鳳凰

kravyâda 食肉

krimayaḥ 蟲聚

kritya 所作

kritâsi 修立

kriya-vikriya-vyavahāra 賣買

kriyate 成滿, 所作, 所造, , ,

kriyā-hetu 作因

kriyā-hetutva 業因

kriyā-phalatva 作果, 業果

kriyā-satya 作諦, 行實

kriḍā-rati 戲笑

krodha-muṣṭi 忿怒拳

krodha-paryavasthāna 忿纏

krodhatā 瞋忿

krodhâviṣṭa 瞋恚

krodhôpanāha 嫌恨, 忿恨

krośa 拘盧捨, 盧舍

kroḍa-sarpin 腹行

krrīḍārati 音伎

krrūra 修調

krtā

krtā-katva

kruddhi , 瞋恚

krudhyana 暴惡

krāmati 加害, 趣入

krīya-tantra 作續

krīḍiṣu 對舞

krīḍiṣyanti 盈逸

krīḍiṣyatha 戲行

krīḍiṣyāmi 嬉戲

krīḍā-bhūmi 遊戲處

krīḍā-dhātrī 遊戲

krīḍā-pramoṣakāṇāṃ devānām 戲忘念天

krīḍā-rati 歌戲, 遊戲

krīḍā-rati-vastu 戲樂具

krīḍādy-abhilāṣa 嬉戲

ksipta-citta 亂意

ksīrôdaka 乳水

ku-dṛṣṭi 不正見, 惡見

ku-prayukta 非正

ku-stana 于闐

ku-vaidya 邪醫

kuduṣṭa

kuduṣṭa-jana 惡怨人

kuduṣṭa-jana-vāsatā 鄙惡者同居

kudāra 拘鞞陀羅樹

kudṛṣṭi-dṛṣṭi 邪見

kudṛṣṭi-jāla 邪見網

kudṛṣṭi-mārga 邪徑

kudṛṣṭi-vāda 惡見

kudṛṣṭi-śodhana 斷諸見

kuhana 矯詐

kuhanā , 矯詐, , 詭詐, , 誑誘, 諂諛, 諂曲, 貢高

kujana-vāsa 鄙者, 鄙者共住

kukkura-vrata 狗戒

kukkura-vratika 牛狗外道

kukura 拙具羅, 窶具羅

kula-dhītā 善女

kula-kulīna 豪姓

kula-prasādana 善和諍訟

kula-putraka 年少

kula-putraṃ janam 族姓男女

kula-saṃpad 族姓具足

kula-saṃpanna 族姓具足

kula-vaṃśa , 種族, 種性

kula-vṛtti 家業

kulapati 倶攞鉢底, 家主, 居士, 迦羅越

kulina

kulôdaya 族姓

kulôpaga 知識

kumbha-bhūmīra 打鼓

kumbha-kara 陶家, 陶師

kumbha-kāla 陶師

kumbha-kāra-cakra 陶家輪

kumbhikā

kumbhâṇḍa 吉槃荼, 鳩槃荼鬼, 鳩盤荼

kumbhâṇḍaka 甕形, 鳩桓, 鳩槃荼鬼, 鳩槃荼鬼

kumitratva 惡友

kumuda 倶母陀華, 拘文羅華

kumula 拘文羅華

kumāra-bhāva 精童

kumāra-bhūta 法王子, , 童子, 童子地, 童眞, 童眞地, 鳩摩羅伽地, 鳩摩羅浮多

kumāra-lāta 童子

kumārarāja 太子

kumārī-bhūtā 童女

kunadya 小河

kundurūka 薰陸

kunsana 憎惡,

kup* kupyati

kupannatā 邪行

kuprayukta 不善, 無方, 非理

kupyati , 憤發

kurca

kurvanti 成辦所作, 竪立

kurvatī 所作

kurvinsu 竪立

kuryāt 修習,

kuryāt.... na saṃstavam 通往返

kusaṃskṛta 世間

kusuma-māla 華鬘

kusuma-tala-garbha-vyūhalaṃkāra-lokadhātu-samudra 蓮華藏世界

kusuma-tala-garbha-vyūhâlaṃkāra 華藏世界

kusumamālā 倶蘇摩摩羅, 花鬘

kusumâbhikīrṇa 散花

kusīda-rūpa 慢墮, 懈怠

kuta 所從

kuta eva 何況,

kutaścid 從他

kutaḥ punaḥ 何況, , 況復

kuto 緣何

kuto nu vata 何因何緣

kutsanīya 可厭患

kutsaya , 謗毀

kutsaya (den.) 譏謗

kutsaya (den.). 罵詈

kutīrthaka 外道

kutīrthya 外道邪論, 惡見

kutū-hala 疑慮

kuv-ege 屛處

kuvala

kuvja

kuñcikā , 鑰匙, 關鑰

kuñcita 宛轉, ,

kuñja

kuñjala

kuñjara 大象,

kuśa-cīvara 草衣

kuśa-vandhana 草繋比丘, 草繫, 草繫比丘

kuśala 善等

kuśala, bhadra-śrī

kuśala---prāyoga 善加行

kuśala-avyākṛta 善及無記, 善無記

kuśala-cari 善行

kuśala-carin 梵行

kuśala-caryā 善行

kuśala-citta 善心

kuśala-cittânantaram 善心無間

kuśala-cittāikāgratā 善心一境性

kuśala-dbarma-saṃgrāhaka 攝善法

kuśala-dharma 善根, 善法, 淸白之法, 淸白法, 白法

kuśala-dharma-bīja 善法種子

kuśala-dharma-cchanda 善法欲

kuśala-dharma-saṃgraha 攝善法

kuśala-dharma-saṃgrāhaka 攝善法戒

kuśala-dharma-saṃgrāhaka-śīla 攝善法戒

kuśala-dharma-saṃgrāhakaṃ śīlam 攝善法戒

kuśala-ekântikatā 善決定

kuśala-hetu 善因

kuśala-karma-patha 善業, 善業道, 善道

kuśala-kliṣta 若善若染汚

kuśala-kārin 修善

kuśala-mahā-bhūmika 大善地法

kuśala-mārga 善道

kuśala-mūla 修善, 功德, 功德法, 勝善根, 善力, 善本, 善根, 善根, 善法, , 德本, 本德, 積功累德

kuśala-mūla-bala 善本力

kuśala-mūla-carita 修習善根

kuśala-mūla-ccheda 斷善根

kuśala-mūla-dharma 善法

kuśala-mūla-hetu 善根因

kuśala-mūla-paripāka 善根成熟

kuśala-mūla-samuccheda 斷善根

kuśala-mūlâdi-saṃprayuktair dharmaiḥ 相應善

kuśala-mūlāni pratisandadhāti 續善根

kuśala-mūlāni sam-uc-√chid 斷善根

kuśala-nikāya 善種

kuśala-pakṣa 善品

kuśala-patha 善道

kuśala-samuccaya* 積善

kuśala-samādāna 勸修諸善

kuśala-saṃgraha 攝一切善, 攝善

kuśala-saṃkalpa 善思惟

kuśala-sāsrava 有流善, 有漏善

kuśala-vijñāna 善識

kuśalaikānta 唯是善

kuśalamūla-bala 善根力

kuśalamūla-pratisaṃdhāna 續善根

kuśalamūlena 善根力

kuśalamūlāni...pratisaṃdadhāti 續善根

kuśalasyôpasaṃpadā 當具足善法

kuśalaṃ karma 白業

kuśalaṃkarma 善業, 善法

kuśale mano-vijñāne 善意識

kuśale-sthāne 善處

kuśalâbhivṛddhi 增長

kuśalâbhiyukta 善行

kuśalâdi 善等, 善等

kuśalâkuśala 善不善, 善惡

kuśalâkuśalasya karmaṇaḥ 善惡業

kuśalâkuśalâvyākṛta 善不善無記, 善等, 善等三

kuśalā bhūmiḥ 善地

kuśalā-prajñā 善慧

kuśalābhyāsa 修諸善行

kuśalādharmāḥ

kuśalānām anāsravāṇām 善無漏

kuśat ,

kuśâgra-pāna 飮茅端所霑量

kuśāstra 邪論

kuśūla 倶蘇洛, 倶蘇洛迦, 厥蘇洛迦, 瞿修羅

kuḍya-mūla , 牆邊

kuḍyāś ca bhittīś ca 周障

kuḍḍāś ca bhittīś ca 周障

kuṅkuma 茶矩磨, 茶矩麼, 荼矩磨, 鬱金, 鬱金香

kuṇḍa-kuṇḍalaka

kuṇḍalaka 螺文

kuṇḍikā 君持, 君稚迦, 寶甁, 捃稚迦, 水甁, 澡甁, , 軍持, 軍遲

kuṇḍikā...sthālikā

kuṣṭha-vyādhi 癩病

kuṭaṅgaka 拘吒賒摩利

kuṭhārī

kuṭikā 僧房, , 草庵

kuṭila-citta 奇異, 心不正

kvacana 何處, , 是誰

kvacid 一切處, , 或處, 有時,

kvathita-tāmra 洋銅

kvathitaṃ tāmram 洋銅

kvôktāḥ 何處說

kvāthayati ,

kvāthayitvā 煎煮

kāca-maṇika 水精

kācalindikāka 迦止栗那, 迦遮鄰地

kācilindi 迦遮鄰地

kākaruta 迦迦婁多

kākhorda 蠱毒

kākāla 迦迦, 迦迦羅蟲

kāla 二時, 迦羅

kāla---vāditā 時語

kāla-apadeśa 黑教

kāla-bhaiṣajya 時藥

kāla-bheda 時差別

kāla-bhojana 時食

kāla-cyuti 時死

kāla-jñatā 知時

kāla-karṇī-sahita 災橫

kāla-maraṇa 時死,

kāla-niyama 所居, 決定時, 邊際

kāla-niyata 時決定

kāla-parimāṇa 時量

kāla-paryanta 時邊

kāla-prabheda 時分分別

kāla-pratikrama 知時

kāla-prāpta 時至

kāla-prāyoga 應時加行

kāla-prāyogatā 應時加行

kāla-samaya ,

kāla-sūtra-narakaḥ 黑繩地獄

kāla-sūtre mahā-narake 黑繩地獄

kāla-vasana 時衣

kāla-velā-mātra 時分量

kāla-yaśas 時稱

kāla-śyāma 木蘭色

kālam

kālam avêkṣ (√īkṣ 待時

kālam avêkṣ √īkṣ 知時

kālam āgamayati 待時

kālasya 至時

kālasyaiva , 時到

kālaṃ 捨命

kālaṃ karoti 臨命終時

kālaṃ √kṛ 臨終, 致死

kālaṃ √man 知時

kāle 隨時

kālena 以時, 應時, 時分, 知時, 自在, 隨時

kālena kālam , 於時時間, 時時, 隨時

kālika 迦羅

kālika-cīvara 時衣

kālikā-vāta 黑山迴波, 黑風

kālo nâsti 無定

kālyam 平旦, , , 晨旦, 晨朝,

kālâbhra-megha 重雲

kālâkāla 時非時

kālântara-kṛta 次第

kālânusāri-candana 堅黑栴檀

kālā-guru 伽羅

kālāntareṇa 經久時

kālāntarābhipraya 別時意趣

kālāpekṣin 觀待時

kālāprameyatā 時無量

kāma-adhyavāsana 著諸欲

kāma-avacara-duḥkha 欲界苦

kāma-avacara-samādhi 欲界定

kāma-avacarasya kuśalasya 欲界善心

kāma-bandhanāni prahīṇāni 斷欲縛

kāma-bhava 欲有, 欲界

kāma-bhaverūpa-bhaveārūpya-bhave 三有

kāma-bhogitva 受欲

kāma-bhuj 受欲

kāma-bhū 迦摩

kāma-caryā 欲行

kāma-cchanda 愛欲, , 欲愛, 欲求, 欲貪, , 貪欲, 貪欲蓋

kāma-cchanda-nīvaraṇa 貪欲蓋

kāma-cchanda-vyāpāda 貪恚, 貪欲瞋恚

kāma-citta 欲心

kāma-dhyāna 欲定, 欲界定

kāma-dhātau---sabhāge dhātau 欲界同分界

kāma-dhātu-bandhana 欲界繫

kāma-dhātu-ja , 欲界, 欲界所繫

kāma-dhātu-pratipakṣa 欲界對治

kāma-dhātu-samādhi 欲界定

kāma-dhātv-avacara 欲界繫

kāma-dhātv-āpta 欲界, 欲界繫

kāma-dhātûpapanna 生於欲界, 生欲界

kāma-divaukas 欲界

kāma-duḥkha 欲苦

kāma-dṛśya 欲見

kāma-guṇaiḥ 五欲

kāma-kārin 自在, 隨意自在

kāma-lābha 欲具

kāma-mithyâcāra , 婬欲, 婬泆, 欲邪行罪, , 邪欲, 邪淫, 邪行, 非梵行

kāma-mithyâcāra-viramaṇa 不婬, 不邪婬

kāma-mithyâcāra-virati 不邪婬

kāma-mithyācārā 欲邪行

kāma-mithyācārādviratiḥ 不邪淫

kāma-nandī 欲樂

kāma-niyanti 欲定, 欲隨

kāma-niyantṛ 多貪

kāma-ogha 欲暴流

kāma-paribhoga 受欲, 受用諸欲, 受用諸欲

kāma-paryeṣaṇā 欲求

kāma-paṅka 欲淤泥, 欲泥

kāma-pradhānatva 欲勝

kāma-pratisaṃyukta 在欲界, 欲界, 欲界繫

kāma-pāpakākuśala-dharma 諸欲惡不善法

kāma-rati 欲樂

kāma-rāga 婬欲, 愛欲, , 欲界欲, 欲貪, 貪欲

kāma-rāga-pratipakṣatva 治欲貪

kāma-rūpa-arūpya 欲色無色

kāma-rūpa-arūpya-avacara 欲界色無色界, 欲色無色界

kāma-rūpârūpya 欲界色界無色界, 欲界色界無色界

kāma-rūpârūpya-dhātu 三界, 欲界色界無色界, 欲界色界無色界

kāma-rūpârūpya-pratisaṃyukta 三界繫

kāma-rūpârūpya-rāga 三界貪

kāma-rūpârūpyâvacara 欲界色界無色界, 欲界色界無色界

kāma-rūpâvacara 欲界色界

kāma-saṃkleśa 欲染

kāma-sukha 欲樂

kāma-sukhallikā-anuyoga 受用欲樂行

kāma-tṛṣṇā 欲愛

kāma-upapatti 欲生

kāma-upasaṃhitā 欲所引

kāma-vairāgya 離欲, 離欲貪

kāma-vairāgyāt parihīyamāṇaḥ 離欲退

kāma-vitarka 欲覺

kāma-viśeṣa 欲差別

kāma-viṣaya

kāma-vīta-rāga 離欲界欲

kāma-yoga

kāmaiṣaṇā 欲求

kāmaka 樂欲, 欲樂

kāmakrīḍâratiparibhogān iṣṭān kāntān priyān manāpān 欲樂喜

kāmalā 迦摩羅, 迦末羅

kāmanīya 所欲

kāmatā 志求, , 愛敬, 愛敬,

kāmebhyo vītarāgāṇām 離欲

kāmeṣu naiṣkramyam 棄欲

kāmâdhyavasāna 欲貪

kāmâdi 欲等

kāmâdy-āpta 欲等

kāmâpta , 欲界有, 欲界

kāmâsrava 欲流, 欲漏

kāmâvacara-rūpâvacara 欲界色界

kāmâvacaratva 欲界繫

kāmâvacaraṃcittam 欲界

kāmâvacare duḥkhe 欲苦

kāmâvacareṣudeveṣu 欲界

kāmâvacarin 欲界

kāmâvacāra 欲界

kāmâvītarāga 未離欲

kāmâśraya 依欲

kāmêśvara 欲自在

kāmôpabhoga 受欲

kāmôpabhogin 受欲塵者

kāmôpādāna 欲取

kāmāḥ 五欲境, 五欲, 諸欲

kāmāḥ paribhoktavyāḥ 受欲

kānta 所喜

kāntiṃ na karoti 不愛

kāntāra-marga 曠野嶮道

kāpālika 迦波釐

kāra-kriyā 供養

kārayati 令作, ,

kāraṇa-antara 餘緣

kāraṇa-bhāva , 因緣

kāraṇa-hetoḥ 由是因緣

kāraṇa-hetu 作因, 因緣, 能作因

kāraṇa-paraṃparā 展轉因

kāraṇa-pratyaya-hetuka

kāraṇa-sāmagrī-yogena 有因緣故

kāraṇa-traya 三因

kāraṇa-vaśāt 因力

kāraṇin 作因

kāraṇā , 因緣, 奪財, , 苦惱, 苦惱事, 苦難

kāraṇāntara 別因, 別緣

kāraṇḍaka 迦蘭陀

kāritra , 作用, 功能,

kāritra-kāla-bheda 功能差別

kāritā 所作

kāriṣī

kārpāsī 劫波婆

kārtika 八月

kārtikī

kārttika 八月

kārttikā 八月

kāruṇya-bala 大悲力, 悲力

kāruṇya-citta 悲心

kāruṇya-cittatā , 慈愍

kāruṇyatā 悲愍,

kāruṇyāśaya 悲意樂

kārya-bhāra 重擔

kārya-hetu 果因

kārya-karaṇa 作事

kārya-kāraṇa-bhāva 因果, 因果性

kārya-kāraṇa-yukti 作用道理

kārya-kāraṇatā 因果

kārya-kāraṇayoḥ pūrvâpara-bhāvaḥ 先因後果

kārya-pariniṣpatti 所作成辦

kārya-viśeṣôtpatti 果生

kāryam akāryam 是非

kāryate 教作

kārye kāraṇôpacāraḥ 因中說果

kāryâbhisamaya 事觀

kārâkāra 作行

kārâpakāra 損益

kārā-gṛha*. cāraka-bandhana 牢獄

kārākurvanti 供養

kārān---prayuṅkte 承事

kārāpaka 使作者

kārāpayamāna

kārāpayitavya

kārāpeya

kārśyam āpadyate 消盡

kārṣâpaṇa 海巴, 罽利沙盤, 貝齒, 迦利沙婆拏, 迦利沙波拏, 迦利沙般拏, 迦利沙鉢拏

kārṣāpana 羯利沙鉢

kāsa-śvāsa 喘息

kāvya-prasṛta 合偶, 手筆

kāvya-śāstra-prasṛta 外書, 文筆, 讚敍, 音韶

kāvya-śāstra-prasṛta~ 合偶

kāvya-śāstṛ-prasṛta 手筆

kāya- 身懷

kāya-bhoga 身財

kāya-bhāga 身分

kāya-citta-pariśuddhi 身心淸淨

kāya-citta-praśrabdhi 身心輕安

kāya-cittayor akarmanyatā 麤重

kāya-dhātu 身界

kāya-duścarita 身惡行

kāya-duścarita-vacana 經說是身惡行

kāya-duḥkha 身苦

kāya-gata 藏厭

kāya-guhya 身密

kāya-indriya 身根

kāya-jivitôtsarga 不顧身命

kāya-jīvita 身壽命, 身命

kāya-jīvita-bhoga 身命財

kāya-jīvitânapekṣa 不惜身命

kāya-jīvitôtsarga 不惜身命

kāya-karman 身業

kāya-karmaṇyatā 身輕安

kāya-karmâdi 身口意業

kāya-karmânta 身業

kāya-klamatha 身疲倦

kāya-laghutā 身輕安

kāya-megha 身雲

kāya-mudrā 身印

kāya-nidhana

kāya-nirmāṇa 化身, 變化身

kāya-paricaryāṃ karoti 供給

kāya-paripīḍana 逼迫身

kāya-pariṣkāra 資身什物

kāya-prabhā 身光

kāya-pracālaka 搖身

kāya-prasrabdhi 身安

kāya-praśrabdhi 身安, 身輕安

kāya-rūpa 身色

kāya-samatā 身等

kāya-saṃdhāraṇa 持身

kāya-saṃsarga 觸身

kāya-saṃsargaṃ samāpadyeya 身相摩觸

kāya-saṃsparśa 身觸

kāya-saṃsthānatā 身形

kāya-saṃvara 護身, 身律儀, 身戒

kāya-smṛty-upasthāna 身念住, 身念處

kāya-spraṣṭavya 身觸

kāya-sthiti 身住

kāya-sukha-viśuddhi-pada 身淸淨

kāya-sākṣin 現身, 身證

kāya-traya 三種身

kāya-vajra 金剛身

kāya-varṇa 身色

kāya-vibhakti 化身

kāya-vibhakti-jñāna 分身妙智

kāya-vijñapti 身業

kāya-vijñāna 身識

kāya-viśodhani 身淸淨

kāya-vāc 身口, 身語

kāya-vāg-vijñapti 身口業

kāya-vāk-citta 三業, 身口意, 身語心

kāya-vāk-karman 身口, 身口二業, 身口業, 身業口業, 身業語業, 身語業

kāya-vāk-karmânta 身口二業

kāya-vākya 身語

kāya-vāṅ-manas 三業, 身口意, 身口意業, 身語意

kāya-vāṅ-manas-karman 身口意, 身口意業, 身語意業

kāya-vāṅ-mānasa 身口意

kāya-śauca 身淸淨

kāya-śauceya 身淸淨

kāya-śānti 身寂靜

kāyajivita 身命

kāyam anulipya 塗身

kāyam atyunnamayya 端身

kāyasamphasso kāya-spraṣṭavya 身觸

kāyasya bhedaḥ 身壞

kāyasya bhedāt 死已, 身壞已

kāyasyanikṣepam 捨身

kāyaś citro bhaviṣyati 白癩病, 身致癩病

kāyaḥ praśrabhyate cittam ca 身心輕安

kāyaṃ jahāti 棄捨身

kāye kāyânupaśyanā-smṛty-upasthānam 身念住

kāyena 身口意

kāyena saṃvaraḥ 護身, 身律儀

kāyenasākṣāt-kṛtam 身證

kāyenasākṣī-kartavyaḥ 身證

kāyika-caitasika-prasrabdhi 身心輕安

kāyika-duḥkha 身苦

kāyika-klama 身疲

kāyika-vācika 身口, 身口業

kāyikaṃ balam 身力

kāyikī praśrabdhiḥ 身輕安

kāyikī vedanā 身受

kāyâdhiṣṭhāna 依身

kāyâdi 身等

kāyâlambana 緣身

kāyânudarśin 循身觀

kāyânupaśyanā 循身觀, 觀身, 身念處觀

kāyânupaśyin 循身觀

kāyâyatana 身入, 身處

kāyâśraya 依身

kāyâśritatva 依身

kāyâśuci 五種不淨, 身不淨

kāyêndriya

kāyêndriyam 身根

kāyêryāpatha 身儀

kāyôtpīḍā 身苦

kāñcana 于闍羅, 千闍那, 干闍那, 眞金, 紫金, , 金色

kāñcana-bimba 眞金像

kāñcana-cakra 金輪

kāñcana-garbha 有金, 金藏

kāñcana-garbhā meghāh 金藏雲

kāñcana-maṇḍala 金輪

kāñcana-parvata 金山

kāñcana-sannibha-tvac 身皮金色

kāñcana-sannibha-tvacatāṃ vyāma-prabhatām 身皮金色常光一尋

kāñcana-varṇa 金色

kāñcanamaya 明淨, , 金性

kāñcanamayyāḥ pṛthivyāḥ 金地

kāñcanamayīmahāpṛthivī 金輪

kāñcanī-√bhū 成金

kāñcukīya 侍者

kāñcukīya-puruṣa 侍從

kāñcī 金帶

kāñjika 漿

kāśa 加尸, 加私, 迦尸

kāḷa 迦陵伽

kāṃsika 赤白銅

kāṅ kṣa 疑惑

kāṅkṣa , , , 狐疑, , 疑網,

kāṅkṣin , 趣求

kāṅkṣā 不決, , , , 狐疑, 猶預, , 疑悔, 疑惑, 疑網, 迷倒, 顚倒

kāṅkṣā-vimati-vicikitsā , , 疑悔, 疑惑, 疑網

kāṅkṣāyitatavya 疑惑

kāṅkṣāyitatva 疑惑

kāṅkṣā~ 沈吟

kāṇaka 痤陋, 眇目

kāṇda

kāṣāya 七條衣

kāṣāya-vastra 染衣, 法服, 袈裟衣

kāṣāyāni vastrāṇi 法衣

kāṣāyāṇi vastrāṇi 袈裟

kāṣṭha-khaṇḍe 木上

kāṣṭha-kuḍya 木石

kāṣṭha-puruṣa 木人

kāṣṭhâdika 木等

kāṣṭhā-gata 至究竟

kāṭaka

kīla 普巴

kīlaya

kīrti-yaśas 稱譽

kīrti-yaśaḥ śabda-ślokaḥ 稱譽聲頌

kīrti-śabda-ghoṣa-śloka 稱譽聲頌, 稱譽聲頌

kīrti-śabda-śloka 名譽, 聲名

kīrtita 名爲

kīrtyate

kītaka

kīṭa-parvata 黑山

kīṭi-maṇi

kīṭâdri 黑山

kīṭâdri-navaka 九山

kūrparaka

kūta 積聚

kūta-rāśi 積聚

kūṭa 矯詐

kūṭanā 邪偽

kūṭasthanitya 常住

kūṭaśālmali 居吒奢摩離

kūṭâgāra 七寶交露, 七寶臺, 交露帳, 堂殿, 妙帳, 臺閣, 重閣精舍

kūṭâgāra-paribhoga 重閣交露

kūṭâgāra~ 交絡

kūṭāgārā

kūṭāgārād 交路

kṛccha

kṛcchatā 極大艱辛

kṛcchra-kṛcchra-vṛtti 貧窮

kṛcchra-labdha 難得

kṛcchra-prāpta 艱難

kṛcchra-saṃbādha 艱辛, 艱難

kṛcchra-vṛtti

kṛcchreṇa 以方便, , 用功力, 辛苦

kṛcchrâvāpya 難得

kṛkāla 倶利伽羅, 倶力迦, 倶力迦羅, 倶哩迦, 加梨加, 古力迦, 迦羅迦

kṛmi-kīṭa-khadyotaka 蜣蜋

kṛpa-locanā 悲觀

kṛpa-maitra 慈悲

kṛpa-sadguṇa-maitra 悲體戒

kṛpa-saṃbhūta-maitra 悲體戒

kṛpa-saṃbhūta-suśīla 悲體戒

kṛpa-saṃbhūta-śīla 悲體戒

kṛpaṇīya 哀愍

kṛpâbhijāta 生大悲心, 生悲心

kṛpâbhra-maṇḍala

kṛpânila

kṛpâtmaka 大悲, , 悲者, , 慈悲

kṛpâśaya 大慈悲心, 慈心, 慈悲

kṛpâśaya-buddhi 大慈悲心

kṛpā-karuṇa 生大悲心, 生慈悲

kṛpā-karuṇā 大悲, 大慈悲心

kṛpā-kāruṇya 大悲

kṛpā-kāruṇya-cetas 大悲心

kṛpā-sneha

kṛpā-vivṛddhi 增悲

kṛpālu-karuṇôpeta 大慈悲心

kṛta-bhakta-piṇḍa 飮食

kṛta-bhrukuṭi 顰眉

kṛta-caṅkramaṇa 遊處

kṛta-jñatā 善知恩, , 知恩

kṛta-kara-puṭa 合掌

kṛta-kara-saṃpuṭa 合掌

kṛta-kuśala 修善

kṛta-nirbheda ,

kṛta-niścaya 遵倚

kṛta-paricarya 作行

kṛta-parikarma 已修習

kṛta-parikarman 遵倚

kṛta-pratikṛtika 報恩

kṛta-pratikṛtika upāyaḥ 施恩報恩方便善巧

kṛta-praṇidhāna 發弘願, 發正願, 發願

kṛta-prāyoga 起加行

kṛta-puṇyatā 作福

kṛta-ruci 生愛著

kṛta-vedita 報恩, 念恩, 知報恩

kṛta-veditā 知恩

kṛta-āyus 命終

kṛta-śeṣita 准此

kṛtakatva , 姦詐, 所作, 所作性,

kṛtanâvabhāsa 遍照

kṛtasya pratikṛtam 施恩惠

kṛtaśas

kṛtaṃ (ca asmābhi jinasya śāsanam 具嚴

kṛtaṃ karaṇīyam 已辨地

kṛtaṃ karma 作業

kṛto nirdeśaḥ 前已說

kṛtsna evātmabhāva 一期身

kṛtsna-deśana 一切說

kṛtsna-janmânugata 具足

kṛtsna-sattva-dhātu 一切衆生界

kṛtsnayatana 一切處

kṛtsnaṃ jagad 普於世間

kṛtsnâyatana 一切入, 遍處, 遍處

kṛtva agrapūjāṃ 適曾

kṛtvāna... -pūjām 供上

kṛtya-anusthāna-jñāna 作事智

kṛtya-kara 作所作, 所作, 承事

kṛtya-karaṇīya 事務, 事業, 所作事業

kṛtya-kriyā 作事

kṛtya-prāyoga 所作加行

kṛtya-upāya 所作方便

kṛtyatva

kṛtyânuṣṭhāna 作事, 成所作, 成所作智

kṛtyânuṣṭhāna-jñāna 成所作智

kṛtyânuṣṭhānatā 作事

kṛtâdhikāra 供養, 已曾供養

kṛtânjali 委敬

kṛtârthin 供養

kṛtâsana 就座

kṛtâtikrama 犯戒人

kṛtâñjali 合掌

kṛtâñjali-puṭa 叉手, 合掌

kṛtâñjalī 合掌

kṛtā bhavanti 起立

kṛtādhikāra 曾供養

kṛtāna 加施

kṛtāvi-bhūmi 已作地, 已辨地

kṛṣi-prayukta 務農

kṛṣyate , 鉤召

kṛṣāṇa

kṛṣṇa-pakṣya 黑品

kṛṣṇa-parvata 黑山

kṛṣṇa-śukla 雜業, 黑白, 黑白業

kṛṣṇasya kutapasya nirbhāsaḥ 黑羺光, 黑羺光

kṛṣṇâguru 沈香

kṣalita 離垢

kṣamate 能堪忍, 能忍受, 行忍

kṣamayati , 懺摩

kṣamaṇa 堪忍, , 忍辱

kṣamaṇatā

kṣamitva 堪忍

kṣamyate

kṣamâkṣama 好惡

kṣamâpatti-pratideśana 懺悔

kṣamāma 安忍

kṣamāpayitavya 悔過

kṣamāpita

kṣana 刹那

kṣana-rahita 難處

kṣanti 忍辱, 羼底

kṣapayati 可盡, 捨離, 消滅, , , 能盡

kṣapayituṃ 盡極

kṣatriya 刹利種

kṣaumā 芻摩, 菆蒭, 蒭摩, 蘇蒭, 讖蒭, 須摩, 須蒭, 麻衣

kṣaya-dharma 有盡法, 盡法

kṣaya-dharmaka 盡法

kṣaya-dharman 滅相

kṣaya-jñāna , 盡智

kṣaya-nirodha 寂滅

kṣaya-prāpti 盡得

kṣayaṃ gate 散滅

kṣayaṃ-gata 欲滅

kṣayâbhijñā 漏盡通

kṣayânta 消散, 滅盡

kṣaṇa

kṣaṇa-bheda 刹那相

kṣaṇa-kṣaṇôtpanna-niruddha 念念生滅

kṣaṇa-lava-muhūrta 一念頃

kṣaṇa-stha 初刹那, 刹那

kṣaṇam ekam 一刹那, 倶時

kṣaṇatas 一刹那, 刹那

kṣaṇe kṣaṇe 刹那刹那

kṣaṇena 一念, 須臾

kṣaṇikatas 刹那滅

kṣaṇikatvakṣaṇa-bhaṅga 刹那滅

kṣaṇôpapatti 無難

kṣaṇôtpanna-bhagna 刹那生滅

kṣaṇānavasthāna 刹那不住

kṣaṇāt 刹那, 刹那間

kṣema-da 無畏

kṣema-gati 安隱處

kṣema-gāmin 善逝

kṣema-prāpta 得安隱

kṣematā

kṣemaṃ-karaḥ 受欲

kṣemaṇīyatara 安穩

kṣepa-dharman ,

kṣepayati , 散壞

kṣepta 狂亂

kṣetra-bhāva 良田

kṣetra-kāya 國土身

kṣetra-pariśuddhi 淨土

kṣetra-pariśuddhi-vaśitā 淨土自在

kṣetra-prasara 世界, 國土

kṣetra-smṛti 念刹土, 憶念

kṣetra-vara 淨土

kṣetra-vastu 田宅

kṣetra-viśeṣa 田勝

kṣetra-viśodhaka 淨土

kṣetra-śuddhi 淨土

kṣina-āsrava 漏盡

kṣipana

kṣipanti bhrāmanti ca 來下

kṣipanti bhrāmenti ca 來下

kṣipenti bhrāmenti ca 來下

kṣipeta 挑著

kṣiprabhijño bhavati 速證通慧

kṣiprabhijñā , 速通

kṣipram ,

kṣipram-ārāgayati 速證

kṣipratara , 甚快,

kṣipta-cetas 心狂亂

kṣiptavat , 讚歎

kṣipteṣu 放箭

kṣira-dhātrī 乳母

kṣitîśvara 地主

kṣiyā-dharma 呵責, 遮言

kṣobhita 散動, 鼓動

kṣubdha-vimāna-śobha 天宮

kṣudha ,

kṣudha-tarṣa 飢餓

kṣudhitaka

kṣudra-mṛga 禽獸, 蠕動

kṣudra-vastuka 雜事

kṣudrakânukṣudraka 雜碎

kṣudrakânukṣudrakāṇi śikṣā-padāni 雜碎戒

kṣudratara 微細

kṣudrânukṣudra 段段, 碎小, 雜碎

kṣudrânukṣudra-śikṣā-pada 雜碎戒

kṣudrīka

kṣumā 蒭摩

kṣut-kṣāma-parigata-śarīra 飢餓

kṣut-pipāsā 渇愛, 渴愛

kṣānti 無所從生法樂

kṣānti pāramitā 忍辱, 羼提波羅蜜多

kṣānti(-bale) pratiṣṭhitaḥ 住忍

kṣānti-jñāna 忍智

kṣānti-lābha 忍位

kṣānti-lābhin 得忍,

kṣānti-mukha 忍門

kṣānti-paṭala 忍品

kṣānti-pāramita 安忍波羅蜜多

kṣānti-rata 行忍辱

kṣānti-varman 忍辱鎧

kṣānti-vādi-ṛṣi 忍辱

kṣāntika

kṣāntiḥ 無生法忍

kṣānty-anutpatti 無生忍

kṣānty-avasthā 忍位

kṣāntyā dharmeṇa 法念

kṣāntā ca dāntā ca vinīta tatra 善軟

kṣāntā va dāntā va 善軟

kṣārapânīya 叉羅波膩, 差羅波尼

kṣārapâṇīya 讖羅半尼

kṣārôdaka 灰水, 鹹水

kṣīna

kṣīnâsrava 漏已盡

kṣīriṇikā 差利尼迦, 硏枝

kṣīrôda 乳水, 水乳

kṣīrôdaka 水乳

kṣīva

kṣīṇa-punar-bhava

kṣīṇa-śaśin 初月, 月初

kṣīṇâsrava 殺賊, 漏永盡無畏, 漏盡, 諸漏已盡

kṭtvas

labdha 旣得

labdha-manaskārasya yoginaḥ 得作意諸瑜伽師

labdhvā

labhamāna , ,

labhante 能得

labhanti auṣadhaṃ 醫道

labhate 値遇, 值遇, 獲得,

labheta 應得, 獲逮

labheyasamāgamam

labhyamāna 正得

labhyate 所得

labhyatva 所證得

labhyā

lac 勒沙

laghu laghu 疾疾

laghu laghv eva 速疾

laghu-laghu 速疾

laghu-samudīraṇatva 輕觸

laghukaṃ

laghvī

laguḍa-vyagra-hasta 執杖

lahu

lahuka

lajjana ,

lajjin , 慚愧

lakṣana-niḥsvabhāvatā 相無自性性

lakṣanā 能相

lakṣatā , 寺院, 鳳刹

lakṣaṇa 相處

lakṣaṇa-bheda 相有異

lakṣaṇa-citrita 相好莊嚴, 諸相莊嚴

lakṣaṇa-hetu 相因

lakṣaṇa-jñāna 相智

lakṣaṇa-nirodha 相滅

lakṣaṇa-niḥsvabhāvatā 相無性

lakṣaṇa-pratisaṃvedin 了相

lakṣaṇa-saṃpad 相好具足, 相好圓滿, 相好莊嚴

lakṣaṇa-sthiti 相住

lakṣaṇa-svabhāva 相自性

lakṣaṇa-sūtra 相素呾纜, 諸相素呾纜

lakṣaṇa-vaipañcaka 相師

lakṣaṇa-vikalpa 分別, 相分別

lakṣaṇa-vyavasthā 立相

lakṣaṇa-vyañjana 相好

lakṣaṇa-śunya 相空

lakṣaṇa-śūnyatā 相空

lakṣaṇatas 理實

lakṣaṇôtpāda 相生

lakṣaṇāni 諸相

lakṣaṇāni pravartante 相轉

lakṣaṇāni sthāpyante 作相

lakṣaṇānuvyañjana 諸相隨好

lakṣaṇī

lakṣya-lakṣaṇa 能所相, 能見所見

lakṣyate 可見, , 應知, 所緣, , 知如此, ,

lakṣṇa 卍字

lalāṭa-sirā 剃髮

lam ’bras 道果法

lambaka-pāla 濫波

lapanā , 虛誑,

lapsyase 得了

lapsyate , 必得

lat-ārka 革葱

latā-vallī

lauikika-mārga 世間道

lauikikena mārgeṇa 世間道

laukika-agra 世第一

laukika-caryā 世間行

laukika-citta 世俗心

laukika-dharma 世間法

laukika-dhyāna 世間靜慮

laukika-dāna 世間檀

laukika-jñāna 世智, 世間智

laukika-lokôttara 世出世, 世出世間, 世間出世間, 世間及出世間

laukika-mantra 世間語言

laukika-mānasa 世俗心

laukika-mārga-gamana 樂往世間道

laukika-pṛthagjana 世間凡夫

laukika-sampatti 世間富樂

laukika-siddhânta 世界悉檀

laukika-sukha 世間樂

laukika-vairāgya 世間離欲

laukika-vairāgya-kāma 希求世間離欲法

laukika-vipāka-phala 世間果報

laukika-viśuddhi 世間淨

laukika-vyavahāra 世事, 世務, 世間言說, 世間言說事

laukikam...jñānam 世智

laukikaī samyag dṛṣṭiḥ 世間正見

laukikaṃ jnānam 俗智

laukikaṃ jñānam 世間智

laukikaṃ pariśuddhaṃ dhyānam 世間淸淨靜慮

laukikaṃ śubham 世間善

laukikena mārgeṇa 有漏道

laukikeṣu sarva-śāstreṣu 世間一切異論

laukikya 世間

laukikâgra-dharma 世間第一法, 世第一法

laukikârtha 世利

laukikā agra-dharmāḥ 世第一法

laukikāni śilpa-karma-sthāna-jñānāni 世間工業明, 世間工業明處, 世間工業明論

laukikāni śilpa-karma-sthānāni 世間工巧業處

laukikānāṃ śilpa-karma-sthānānām 世間工巧業處

laukikī 世間

laukikī gati 世間趣

laukikī prajñā 世間慧, 世間般若, 有漏慧

laukikīṣu kathāsv anapekṣā viharanti 不欣世語

laukya-samyag-dṛṣṭi 世間正見

lavaṅga 丁香

lavaṇa-cūrṇa

lavaṇa-sāgara 鹹海

lavaṇôdaka 鹹海

laya-auddhatya 惛沉掉擧

layana-bhūta 依處

layauddhatya 沈掉, 沈浮

layôddhata 沈掉

laḍḍuka 喜團, , 攞都迦

laṅghayati

laṅgiman 楞祇芒

lcchā

lehari 使臣

lekha-hārika 使臣

lekhanā 書寫

lekhayanti 分莂, 部別

lekhayati 書寫

lekhayitum 書寫

lekhayitvā 書寫

lekhayitvā dhārayiṣyati 書持

lekhān' api 分莂

lekhān'api 部別

lekhān'api lekhayanti 注記, 註記

lekhāni ca 分莂

lekhāni ca lekhayanti 注記

lekhāni-ca 部別

lelihamāna

lena 靜室

leśa-mātra 相似

leśaśas 小分

leṇa , 靜室

leṇṭaka

licchavi-kumāraka 梨車童子

likh , 書信, 書疏, 離佉

likhana-lekhana 書寫

likhanīya

likhāpayati

lipsa-kāma 志求

lipsamāna 希求

lipy-akṣara 文字

liṅgasya trairūpyam 三向, 因三相

liṅgôpādāna 取相

liṅgāni nimittāni-ākāra 行狀相

lobha-citta 貪心, 貪愛

lobha-dharma

lobha-gredhatā

lobha-vaśa

lobha-ādi 貪等

lobhayati

lobhātmakatā 慳貪

locanikā

locanā 佛眼,

locchava 譯師

locchāva 譯師

loha-kumbhī

lohita-candana- 赤栴檀

lohita-muktikā 赤珠

lohita-muktā 珊瑚, 眞珠, 赤珠, 赤眞珠

lohita-muktā-maya 珊瑚, 赤珠

lohitaka 盧醯呾迦

lohitakṛtôpadhāna 丹枕

lohitikā 赤珠

lohitôpadhāna 丹枕

lohitôpadāna 丹枕

lohī

loka 社會

loka-anugraha-pravṛtta 饒益一切

loka-cakṣus 世眼, 世間眼

loka-dharma 世間八法

loka-dhātu-svāmin 世界主

loka-dhātur aprameyaḥ 世界無量

loka-dhātv-antara 他方, 餘世界

loka-dvyaya 二世

loka-hita-anukampaka 愍衆生

loka-jñatā 世智, 善知世間, 善解世間, 知世

loka-nāthānāṃ buddhānāṃ 諸世尊

loka-nāyaka 大聖導, 導師

loka-pradyota 世光, 世光明, 世光曜, 世間眼, 出世間, 照世間

loka-prasiddha-tattva 世間極成眞實

loka-pālatva 護世

loka-pālāḥ 諸天, 諸天衆

loka-samudaya 世間因

loka-saukhya 世樂

loka-saṃbhava 出世間

loka-saṃniveśa 一切衆生

loka-saṃpatti 官位

loka-saṃvṛti 世俗

loka-saṃvṛti-dharma 世俗法

loka-saṃvṛti-satya 世俗諦

loka-sādhāraṇa 共世間

loka-tṛṣṇā 世間愛, 慕樂

loka-vicitratā 世事, 世間事

loka-vidāṃ varaḥ 無上世間解

loka-vināyaka 世雄導師, 導世聖雄, 雄導師

loka-visaṃyukta 離世間

loka-ācariya 順修

loka-āmiṣa 世財

lokageya 路伽祇夜

lokaiśvarya 觀自在

lokanāyaka 世雄導師

lokapitṛ 世父

lokavidū 明父

lokavināyaka 世仁

lokavit 路迦憊

loke śubhe 世善

lokeśvara 盧迦委斯諦

lokika , 世俗, 世間

lokâcariya 導師

lokâdhipati 威神之尊

lokâmiṣa 欲食

lokâmiṣa-harṣa 世財貪喜

lokântarikā 國中間

lokânugraha-kārin 益世間

lokânukampā 哀愍世間, 憐愍世間

lokâyata 世間文章, 俗業, 順世間

lokâyata-naya 世論

lokâyatika 路伽耶, 順世

lokêndra 世原, , 天人尊, 處世

lokêśvara 世自在, 觀自在

lokôttara 出世, 出世間, 度世, 無漏, 無漏道, , 離世, 離世間

lokôttara-dharma 出世法, 出世間法

lokôttara-jñāna 出世智, 出世間智

lokôttara-mārga 聖道

lokôttara-prajñā 出世間般若

lokôttara-vairāgya 出世離欲

lokôttaram avikalpaṃ jñānam 出世間無分別智

lokôttaratva 出世間

lokôttareṇa jñānena 出世智

lokôttareṇa-mārgeṇa 出世道

lokôttarikârya 出世聖人

lokôttarā gatiḥ 出世趣

lokôttarā prajñā 出世間慧

lokôttarābhiḥ kathābhiḥ 正論

lokānuvartin 隨順世間

lokāsakta 著世間

lokāsādhāraṇa 不共世間

lomasa 毛髮

lomāśī

loḍayati śodhayati

loṭhayat

lujyate , 毀壞, 破壞, 變壞

lumbinī , 樂勝, , 解脫處

luḍita 散亂, 雜亂

luḍita-pānīya 濁水

lābdha 有得

lābdha-ānutarya 得無上

lābha-lobha 利養

lābha-nidānam 爲利養故

lābha-nimitta 爲利養

lābha-nimittam 爲利養

lābha-parihāṇi 所得有退

lābha-satkāra 供養, 利譽, 利供養, 利益, 利養, 利養恭敬, 名利, 求利養, 財利, 財敬, 財物

lābha-satkāra-pūja 名譽利養恭敬

lābha-satkāra-pūjā 財敬供養

lābhika , 所得

lābhino bhaveyuḥ

lābhitā

lālanatā

lāpana 誑惑, 誑誘,

lāḍita , , , 遊戲

līlāyitatva 變身

līna-cittatā 心性下劣

līnaṃ cittam 下心

līnāni cittāni 下心

līyanā 怯亂, 懈怠

lūṇa 割截

mad-yāna 我乘

mada-matta 惛醉, 憍慢, 放逸, 昏醉, 自恃, 貪著, 醉傲

mada-māna 我慢

mada-pramāda 憍逸, 放逸

mada-pramāda-pada 憍逸處

madana 摩達那, 摩陀那

madanīya-mātrâniyamana 令醉亂量無定限

madgu-bhāva 惶怖

madhu-gandhika 末須揵提華

madhu-phāṇita-śarkara 石蜜

madhu-pāyasa 乳糜

madhu-vindu 甘露

madhugandhika 末須揵提華, 末願揵提華

madhugola , 麻豆瞿羅

madhura valgu svara 大妙音

madhura-bhāṇin 美語

madhura-madhura

madhura-svādu 甘美

madhya-adhi-mātra 中上品

madhya-adhimātra 中上

madhya-deśa-jambū-dvīpa 閻浮提中

madhya-indriya 有中根

madhya-kṣānti 中忍

madhya-madhya 中中, 中中品

madhya-mṛdu 中下

madhya-pada-lopa 略說

madhya-para-bhāga 中後

madhya-prajña 中根之人

madhya-prajñā 中智

madhya-pāka 中品成熟

madhya-saṃbhūta 中生

madhya-strī 中年

madhya-vibhāga 辯中邊

madhyama-bhikṣu 中年

madhyama-caryā 中行

madhyama-citta 中心

madhyama-pratipad 中行, 中道

madhyama-yāma 中夜

madhyame yāme 中夜

madhyamā pratipat 中道, 中道行

madhyamā-pratipat 中道義

madhyantikam 日中

madhyastha-puruṣa 中人

madhyaḥ paripākaḥ 中品成熟

madhyaṃ---cīvaram 中衣

madhye kalyāṇam 中善

madhyâdhimātra 中上品

madhyâhna-kāla-samaya 中時, 日中

madhyêndriya 中根

madhyā kṣāntiḥ 中忍, 中忍位

madhūka 末度迦, 末杜迦

madya-ja 飮酒

madya-kṣipta

madya-pāna-virati 不飮酒, 離飮酒, 飮酒戒

madya-virati 不飮酒

madyam...pātum 飮諸酒, 飮酒

madyati 憍醉

madyaṃ pibataḥ 飮酒, 飮酒者

madyâdi 酒等

madyâdi-virati 離飮酒

magadha-viṣaya 摩伽陀國

magadhā 善勝

magha 莫伽

maghī 摩祇, 摩蛇, 摩醯

mah

maha(rddhika) 恢大

maha-phala 大果

maha-rddhi-bala 大神力

maha-rddhi-prāpta 如意

maha-rddhika 大威德, 大德

mahac 益加

mahad yatnam 大方便力

mahad-gatatā ,

mahad-gato 'dhimokṣaḥ 廣大勝解

mahad-gato'dhimokṣaḥ 廣大勝解

mahad-gatāni cittāni 大心

mahadgata-citta 大心

mahallaka , 大寺, 摩訶羅, 摩迦羅, 朽邁, 老朽, 老朽耄, 老者, 耆舊, , 莫訶洛迦, 衰朽, 衰邁

mahantī-bhūta 長大

maharddhibalatā 神通道力

maharddhika 名尋思所引如實智, 大神足, 大神通力, 自在神通力

mahat agniskandha 火變

mahat bhikṣu-saṃgha 大比丘衆

mahat kāruṇyam 大悲心, 悲愍

mahat puṇyam 大功德, 大果報

mahat puṇyamayaṃ kṣetram 大福田

mahat sukham 大樂

mahat-gaṇa 衆大會

mahat-kāruṇya-citta 大悲心

mahat-tama 最大, 最爲殊勝

mahataḥ jana-kāyasya 多人

mahate’narthāya 失大利

mahato bhayāt 大怖畏

mahato duḥkha-skandhād 大苦蘊

mahato jana-kāyasya 一切衆生

mahato rūpāt 大色

mahato'vabhāsasya prādurbhāvo'bhūt 暉曜

mahattvôpapatti 大勢生

mahatā 益加

mahatā bhikṣu-saṃghena 大苾芻衆, 摩訶比丘僧

mahatā bhikṣu-saṃghena sârdham 與大比丘衆

mahatā pariśrameṇa 大劬勞

mahatā vāyu-skandhena 大風

mahatīṃ vipulāṃ vistīrṇām 廣大微妙

mahaudārya 廣大

mahaujaska 大神力, 威德熾盛, 有大勢力

mahendra 大印達羅

mahesi 大仙

maheśâkhya 大勢

maheśâkhya-maheśâkhya 大自在

maheśâkhyatā 大勢

mahi 磨訶, 磨醯

mahi-maṇḍa 菩提座, 道場

mahimā 徧滿

mahipati 豪尊

mahiṣī-ratna 女寶

mahopāya 大方便

mahoraga 大胸腹行, 大腹, 摩休勒, 摩呼洛迦, 摩睺勒, 摩睺勒鬼神, 摩睺羅, 摩睺羅伽, 摩睺羅迦, 摩護囉誐, 莫呼洛迦, , 質朴, 非人, 龍王

mahâbhijñā 大神通者

mahâbhisaṃbodha

mahâdhivāsana 大忍

mahâmbuda 慧雲,

mahânuśaṃsa 大事

mahârgha-mūlya 無價

mahârta 苦惱

mahârthatva 大義

mahârthika 大利益, 大財

mahâtmatā 大我, 威德

mahâvadyatama 最大罪

mahêśvara 大自在, 自在

mahêśvaryâdhipatya 大自在

mahôdadhi 大海,

mahôdaya 大生

mahôdāra 寬大

mahôpāya 大方便

mahôraga 莫呼洛, 莫呼洛伽

mahôtikā 歡喜丸

mahôtsāhatā 大堪能

mahôṣṇīsa-cakra-vartin 大轉輪佛頂

mahā 摩呵

mahā brahmatva 大梵

mahā(ṛddhika) 極上

mahā-anuśaṃsatā 大勝利

mahā-arhat 大阿羅漢

mahā-arṇava 巨海

mahā-bhavârṇava 大海

mahā-bhayānaka 可怖

mahā-bhikṣu 大比丘

mahā-bhikṣu-saṃgha 大苾芻衆, 摩訶比丘僧

mahā-bhogatā 大富樂, 大財位, 大財富

mahā-bhogya 大富樂

mahā-bhāgā 麝香

mahā-bhūmi-praviṣṭa 入大地

mahā-bhūmika-dharmāḥ 大地法

mahā-bhūmikā dharma 十大地法

mahā-bhūta-prakṛti 大種性

mahā-bhūta-viśeṣa 大種差別

mahā-bhūtāny upâdāya 大種所造

mahā-bimba

mahā-bodhi-citta 大菩提心

mahā-bodhi-kāma 求大菩提

mahā-bodhi-niṣṭha 極大菩提

mahā-bodhi-phala 大菩提果

mahā-bodhim adhigacchati 證大菩提

mahā-bodhisattva 大士, 大菩薩, 摩訶菩薩

mahā-brahmatva 梵王

mahā-cakra-vāḍa 大輪山, 大鐵圍, 大鐵圍山

mahā-cittôtpādika 發大心

mahā-dhanin 長者

mahā-dharma-bherī 法鼓

mahā-dharma-bherī-parāhaṇana 擊大法鼓

mahā-dharma-bhāṇakatva 大法師

mahā-dharma-dhvaja 大法幢, 法幢

mahā-dharma-dundubhi-saṃpravādana 擊大法鼓

mahā-dharma-megha 法雲地

mahā-dharma-samanvāgata 成就大法

mahā-dharma-varṣa 大法雨

mahā-dharma-vṛṣṭy-abhipravarṣaṇa 雨大法雨

mahā-dharma-śaṅkha 大法螺, 大法螺相

mahā-dharma-śaṅkhâbhiprapūraṇa 吹大法螺

mahā-dharmôlkā 法燈

mahā-dharmābhiṣeka 大法灌頂

mahā-dhyānavat 大禪思

mahā-duṣkara 大苦行

mahā-dvīpa 天下

mahā-dyuta 大盛

mahā-dārḍhya 大堅固

mahā-dṛḍha 大堅固

mahā-ghoṣa-svara 大音, 大音聲

mahā-jambūrya 大樹

mahā-jana-kāya 世人, 世間, 大衆

mahā-jana-kāyānuvartanatā 隨大衆轉

mahā-jana-samakṣa 大衆前

mahā-janapada 大國, 大城

mahā-jñāna 大智

mahā-jñānâkara 大智藏

mahā-kalpasyârdham 半劫

mahā-kalyāṇa-mitra 善知識

mahā-karuṇika-citta-dhāraṇī 大悲咒

mahā-karuṇā 大悲, 大悲心, 大慈悲, 大慈悲心, 慈愍

mahā-karuṇā-bala 大悲力

mahā-karuṇā-garbha-saṃbhava-maṇḍala 大悲胎藏生曼荼羅

mahā-karuṇā-maṇḍala 大悲壇

mahā-karuṇā-puraskṛtatva 大悲爲首

mahā-karuṇā-pūrvaka 大悲爲首

mahā-karuṇā-samādhi 大悲三昧

mahā-karuṇā-samāpatti 大悲定

mahā-kula 大姓

mahā-kāntāra 曠野

mahā-kāruṇya 大悲心

mahā-kṛpa 大悲

mahā-kṛpā 大悲

mahā-kṛtya 大事

mahā-lābha 大利

mahā-maitrī 大慈, 大慈大悲, 大慈悲, 慈心

mahā-maitrī-karuṇā-citta 大慈悲心

mahā-maitrī-kṛpā 大慈悲

mahā-maitrī-mahā-karuṇā 大慈大悲

mahā-maitrī-vihārin 慈心, 慈愍

mahā-mati-vaipulya 廣大慧

mahā-matsya 大魚

mahā-matī 大智慧

mahā-maṇi-vipula-vimāna-viśva-supratiṣṭhita-guhya-parama-rahasya-kalpa-rāja-dhāraṇi 大寶廣博樓閣善住祕密陀羅尼經

mahā-muditā 大歡喜

mahā-munin 大聖

mahā-māra 一切魔, 一切魔軍, 大力魔, 魔怨

mahā-māruta 大風, 疾風

mahā-māyā 摩訶摩耶

mahā-māyūrī-vidyā-rājñī 孔雀明王經

mahā-nabha 大虛空

mahā-nadī

mahā-nau 大船

mahā-nayuta

mahā-nidhāna 大藏

mahā-nidāna 大因緣

mahā-nirdeśa 無量義

mahā-nirnādin 大音

mahā-padma-naraka 大紅蓮地獄

mahā-padma-rāja 大寶蓮華王

mahā-pakṣatā 大朋翼

mahā-parivāritā 大僚屬

mahā-pariṇirvāṇa 般泥洹, 般涅槃

mahā-parṣad 大衆

mahā-pañca-vārṣika 五年大會

mahā-pañca-vārṣikā 五年大會

mahā-prabhā 大光

mahā-prajña 大智, 妙智, 智慧

mahā-prajñatva 大慧

mahā-prajñā 大慧, 大智慧, 大般若, 大道

mahā-prajā-patī 衆主

mahā-prajā-patī gautamī 衆主

mahā-pramodya 大歡喜

mahā-prapâta 大深坑

mahā-prayuta

mahā-praṇidhāna 大誓願, 大願

mahā-prīti 大歡喜

mahā-prīti-sukha 大喜樂

mahā-puruṣa-lakṣaṇa 大丈夫相, 大士相

mahā-pusta 經卷

mahā-rati 大樂

mahā-ratna-rāśi 大珍寶聚

mahā-ratna-stūpa 七寶妙塔

mahā-raurava-naraka 大叫喚地獄

mahā-raśmin 放大光

mahā-rāga 大樂, 貪欲

mahā-rāja-kāyikā devāḥ 四大王衆天

mahā-sahasra 三千世

mahā-samudra-gata 入海

mahā-samāja 大會

mahā-samājam ā-√pad 雲集

mahā-saras 大池

mahā-saukhyā 安樂

mahā-saṃbhava 大有, 大興

mahā-saṃbhāra 大莊嚴

mahā-saṃgha 大會, 大衆, 大衆

mahā-saṃmata 大人

mahā-saṃnipāta 大會

mahā-saṃnāha-saṃnaddha 自莊嚴, 被大功德鎧

mahā-smṛti-jñāna 大念大智

mahā-sthāman 大勢

mahā-sāhasra 大千

mahā-sāla 豪族

mahā-sāvadya 最大罪,

mahā-tri-sāhasra 大千界

mahā-tuṣṭi 大歡喜

mahā-tāpana 極燒熱

mahā-upāyakauśalya 摩訶漚惒拘舍羅

mahā-utikā 歡喜團

mahā-utsāhatā 大堪能

mahā-uvā’akośalla 摩訶漚惒拘舍羅

mahā-vaidya 大醫, 良醫

mahā-vaidya-rāja 大醫王

mahā-vaidyātma-bhāva 廣大良藥王身

mahā-vaipulya 大方廣

mahā-vaipulyam 廣經, 方廣

mahā-vaitulyasūtra 方等經

mahā-vara 大誓願

mahā-varṣa 大雨

mahā-vastu 大事

mahā-vihāra-vāsin 法勝部

mahā-vimāna 大殿

mahā-vipralāpa 大綺言

mahā-vipula

mahā-vipāka-phala 大果報

mahā-vistāra 大盛

mahā-viśva-rūpa-dhārin 現種種身

mahā-vṛṣti 大雨

mahā-yakṣa-senā-pati 鬼神大將

mahā-yoga 修行者, 相應法

mahā-yāna 大乘, 大乘佛教, 最上乘

mahā-yāna-gotra 大乘種姓

mahā-yāna-pratisaṃyukta 大乘相應

mahā-yāna-saṃprasthāna 發趣大乘

mahā-yāna-sūtra 大乘經

mahā-yānena niryāti 發大乘

mahā-yānika 大乘人

mahā-yānīya 大乘補特伽羅

mahā-śaura 大勤勇

mahā-śuddha-sattva 大菩薩

mahā-śāla* 豪族

mahā-śāstṛ 大師

mahā-śīla 大戒者

mahā-śūnyatā 大空

mahā-ṛddhika 有大神通

mahābalavān 力士

mahābhadra prajñayā sūranāmann 大智德

mahābhāga~ 極大聖

mahābodhis 摩訶菩提

mahābāhuḥ 有財釋

mahācaitya 大塔

mahācittasattva 大心衆生, 大心衆生, 摩訶質帝薩埵

mahādharma-dānapati 大施主

mahādhyāyinī 大禪思

mahādānapati 大施主, 大施主

mahākalpasyârdham 大半

mahākaraṇīya 無蓋哀

mahākaruṇā 大哀

mahāmandārava 摩訶文陀羅

mahāmañjūṣaka 大柔軟音華, 大赤華, 摩訶曼殊沙華, 摩訶曼殊顏, 摩訶曼珠沙

mahāmudrā 大手印

mahāmāndāra-gandha 大意香

mahāmāndārava 大意華, 摩訶曼陀羅

mahāmāyā 大幻, 大術, 摩訶摩耶

mahān viśeṣaḥ 大差別

mahāndha-kāra

mahāniraya 摩訶泥犁

mahāntam artham 大利, 大利益

mahāntaṃ kulam 大家

mahāntaṃ parvatam 大山

mahāntaṃ paṭam 大段

mahāntaṃbhāram

mahānto doṣāḥ 大過, 大過失

mahāparinirvāṇa 摩訶般涅槃

mahāprajñā 摩訶般若

mahāprajñāpāramitā 摩訶般若波羅蜜

mahāpralaya 大水火

mahāpuruṣa-bhāva 大丈夫身

mahāpuruṣa-lakṣaṇa 大人相

mahāpuruṣakāra 剋捷

mahāpāramitā 摩訶波羅蜜

mahāratna- 奇寶

mahāratna-gandha-dhūpana-dhūpita 大寶香

mahāratna-stūpa 七寶寺, 大塔

mahāratnastūpa 七寶交露

mahāratra 妙寶

mahārga

mahāsamudra mahāprajña 大智德

mahāsamudra-sāgara 大海

mahāsattva-kumāra-rāja 摩訶薩埵王子

mahāsaṃmbhava 大成

mahāsaṃnāha-saṃnaddha 摩訶僧那僧涅

mahāsiddha 大成實

mahāsthavira 上座

mahāstūpa 大塔

mahāsāhasra-lokadhātu 千世界

mahātejogarbha 大威德藏, 大威藏

mahātmehi kulehi 大家

mahāvaipulya 大方等

mahāvaipulya bodhisatvôtpāda 要典

mahāvināyaka 大尊雄

mahāviṣôgra 蝠螫, 蝮蠍

mahāvīrya-bala 大聖力

mahāyāna-dharma 大乘心

mahāyāna-gotra 大乘種姓

mahāyāna-maṇḍala 大乘會

mahāyāna-niryāṇa 大乘出離

mahāyāna-parigrāhaka 持大乘

mahāyāna-saṃprasthita 修行大乘, 向大乘, 摩訶衍三拔致, 等趣大乘, 趣大乘

mahāyāna-sūtra 大乘經典, 摩訶衍經

mahāyāna-yoga 上乘瑜伽

mahāyāna-śāstra 大乘論

mahāyānâtiprativāhanârtha 廻心向大, 迴心向大

mahī-śāsaka 彌沙, 賢部

mahīyate 供養

maireya 木酒

maithuna 兩交會

maithuna dharma 兩交會法, 婬法

maithuna-cchanda 婬欲

maithuna-dharma 不淨行, 婬欲, 婬欲法

maithunaṃ dharmam 兩交會法

maithunaṃ grāmya-dharmam 婬法

maithunena dharmeṇa 婬欲法

maithunôpasaṃhita 婬欲

maitra-cittatā 慈心

maitra-locana 慈觀

maitra-manas 慈意

maitreya-gotra 彌勒

maitreya-nātha 慈尊

maitreya-vyākaraṇa 彌勒下生成佛經

maitry-apramāṇa 慈無量

maitrâtmaka

maitrâśaya 慈心

maitrāyate 起慈心

maitrī-bhāvanā 修行慈, 慈行

maitrī-citta 慈心, 慈意

maitrī-citta~ 極大慈心

maitrī-karuṇā 慈悲

maitrī-karuṇā-citta 慈悲心, 慈愍心

maitrī-mukha 慈門

maitrī-samāpanna 慈定

maitrī-smṛti 慈悲觀

maitrī-vihārin 常行慈

maitrī-vipakṣa 慈所對治

maitrīmanas 每恆里末那

makara 摩竭宮

makṣika

mala-hāni 離染

mala-kaṣāya 垢穢

mala-malina 垢染

mala-viśuddhi 無垢

mala-vyapeta 垢汚, 無垢

malallaka

malayū 麼羅庾

malin 垢膩, 弊垢

malina-cīvara 垢衣

malinâmbara 垢衣

mallānām upavartanam 力士生處

malya

malâpanaya 離垢

malâpeta 離垢

malī-kṛta 垢染

mama śarīram 自身

mama śrāvaka 聲聞子

mamati 摩摩帝

mamântika 我所

mamâtmika

mamêti 我所

mamêti vikalpaḥ 我所分別

mamāyita 執爲己有, 我所, 攝受

man-naya 我法

man-naya-kovida 知我法

mana-indriya , 意根

mana-saṃvara 意戒

mana-varjita 無罪, 離意識

mana-āpa-vacana 愛語

mana-āyatana 意入, 意界, 意處

manas-karman 心業, 意業

manas-kriyā 思惟, 思量,

manas-kāya 心身

manas-vijñāna 思量能變識

manasa iva 如心, 如意

manasi karoti 思惟

manasi-karaṇa 作意, 作意思惟, , 思量, 正思惟, 正思量, 觀察

manasi-karoti 作意

manasi-kriyā 思惟,

manasi-kuru 思惟

manasi-kāratva 作意, 思惟

manasi-kṛta 思惟

manasi-√kṛ 作念, 作想, 執持, 思念, 思念之, 簡擇

manasikāra 念行, 行念

manaska 意懷

manaskāra-bhāvanā 修習作意

manastas 以心

manasā---anvīkṣitā 意善尋思

manasānuvitarkitam anuvicāritam 意隨尋伺, 意隨尋隨伺

manaś-citta 心心, 意識

manaḥ-kāya 意身

manaḥ-parīkṣā 意伺

manaḥ-pradoṣa , , 惡意, 意憤, 瞋心

manaḥ-pradūṣikā 意憤

manaḥ-saṃcetanā 作意,

manaḥ-saṃskāra 意行

manaḥ-saṃsparśa 意觸

manaḥ-saṃsparśa-jā-cetanā 意觸所生思

manaḥ-saṃsparśa-jā-saṃjñā 意觸所生想

manaḥ-saṃsparśa-jā-vedanā 意觸爲緣所生諸受

manaḥ-spṛhā 五欲,

manda-glānatā 少病

manda-karuṇā 慈悲薄弱

manda-kāruṇya 慈悲薄弱

manda-manda 微細, 微薄

manda-momūhatā 闇鈍愚癡

manda-mukhī 爐火

manda-rajaska 性薄塵穢

manda-rāgin 少貪

manda-tamaska 微闇

mandam

mandarava 香華

mandaṃ

mandika 昧鈍

mandāraka 曼陀羅

mandārakaiḥ puṣpaiḥ 曼陀羅華

mandāyamāna 微薄

mandī-√bhū 闇昧

maniskara 思惟

mano'bhirāma 意樂

mano'nukūlam 中意

mano-bhūmi 意地

mano-bhūmika 心地, 意地

mano-dharma 意法

mano-dhāraṇa 心持

mano-duścarita 意惡行

mano-duścaritaṃ tridhā 三惡行

mano-duḥkha-sukha 憂喜

mano-harā 悅意

mano-indriya 意識

mano-jña-prīti-kara 悅意發喜

mano-jñā 如意

mano-maya 意行

mano-mayo 'ntarā-bhavaḥ 意生中有

mano-nirjāta 意生

mano-varjita 離意識

mano-vijñāna 分別事識, , 心意識, 第六意識,

mano-vijñāna-bhūmika 意地

mano-vijñāna-dhātu 意識, 意識界

mano-vijñānâlambana 意識所緣

mano-vāk-kāya 身口意業

manojña-gandha 好香

manojña-madhura-gambhīra-nirghoṣa 妙響

manojña-svara 樂音

manojñasvara 末奴是若颯縛羅

manojñā-gandha 名香

manomaya-dharma-kāya 意生身

manomaya-kāya 意成身, 意生身

manomaya-skandha 意生身, 意陰

manomayaṃ kāya-trayam 三種意生身

manomayâtmabhāva 意生身

manomayās trayaḥ kāyāḥ 三種意生身

mano’navasthāna 心不定

manr-ja

mantra 咒語

mantra* 呪願

mantra-caryā 眞言行

mantra-dhāraṇī-pada 陀羅尼神咒

mantra-vyavahāra 語言

mantra-yāna 密咒乘, 眞言乘, 神通乘

mantrayate

mantrayāna 密宗

mantraṇā ,

mantriṇ

manu-jāḥ 世間

manuṣa-bhūta 人身

manuṣya-bhūta 人性具足, 人身, 人間, 於人中, 衆生

manuṣya-deva-sukha 人天樂

manuṣya-dhātu 人界

manuṣya-gata 人趣

manuṣya-gati 人趣

manuṣya-hīna 下賤人, 貧窮乞人

manuṣya-loka 人趣, 人間

manuṣya-lokāgamana 生人

manuṣya-pratilabdha 得人身

manuṣya-veṣa 人形

manuṣya-vigraha 人命

manuṣyaka

manuṣyavat 如人

manuṣyâmanuṣya 人非人

manuṣyâtmabhāva 人身

manuṣyêndra-bhūta 人王

manuṣyāṇām...āyuḥ 人壽

manyadhve 謂爲

manyamāna 分別

manyana 憍慢

manyante 爲欲

manyanā 亂心, 分別, 取相, 執持, 增上慢, 妄取, 妄取, 思惟, 思量, , 愛樂, , 憍慢, 所取, 疑惑, 虛妄,

manyate 妄執, , , 起尊重心

manyatha 謂爲

manyita 猶豫

manâpa 適可其心, 願樂欲

manâpa-karaṇa 適悅

manâpa-vacana 愛語

manêndriya 意根, 意處

manāpā 可意

manāpāmanâpa-lakṣaṇa 好醜

maṇipura 臍輪

marana-māra 死魔

maraṇa-bhava 命終心, , 死有

maraṇa-bhava-stha 在死有

maraṇa-dharmaka 死法

maraṇa-duḥkha 死苦

maraṇa-kāla 臨終

maraṇa-kāla-kriyā 殞歿

maraṇa-kāla-samaya 命終時

maraṇa-kāla-samaye 臨命終, 臨命終時, 臨終時

maraṇa-kāla-samaye pratyupasthite 臨壽終時, 臨終

maraṇa-prāpta 定死

maraṇa-sati 死隨念

maraṇa-saṃjñā 死想, 死相

maraṇa-smṛti 念死, 念當終亡

maraṇa-vaira 死賊

maraṇa-varṇa 歎死

maraṇa-vyasana upadrava 死厄

maraṇam...jāyate

maraṇaṃ ni-√gam 致死

maraṇânusmṛti 念死, 死念

maraṇâvasthā 至死

maraṇâṃśika 臨死

mardala 牟陀羅

mardayati 摧滅

mardita , ,

mariṣyati 當死

markata 摩迦吒

markaṭa 摩斯吒

marma-guhyaka 隱密

marma-vedhitva 所居處能淨修治

marmacchid 斷末摩

maru-bhavana 逝宮

maru-kanyakā 天女

marut-snuṣā 天女

marīca 末栗者

marīci-pratiśrutka 焰響

marīcikā , 野馬, 陽焰

marṣayati 忍辱, , 能堪忍

marṣaṇā , 能堪忍

masi-piṇḍa 聚墨

mata-jñāta 覺知

mata-vijñāta 覺知

mati-bhinna 心差別

mati-vaipulya 慧廣大

matimant 有意

matisiṃha 末底僧訶

matta-dvipa 醉象

matta-puruṣa 昏醉人

mattikā

matâkhyā 覺名

matṛ 磨多

matṛgrāma 母邑

maula-citta 本心

maula-dhyāna 根本定, 根本禪

maula-dhyāna-bhūmika 根本定

maula-lakṣaṇa 本相

maula-nimitta 本相

maula-praṇidhāna 本願

maulaka

maulaḥ karma-pathaḥ 業道

maulaṃ dhyānam 根本定

mauleṣu...dhyāneṣu 定觀

mauli 慕唎

maulīm āpattim 根本罪

maulīya 根本定

mauna-pada 善法, 寂靜處

mauna-traya 三牟尼

maunîndra 牟尼尊

maunîndraṃpadam 佛道

maya-upamā-samādhi 如幻三昧

mayaṭ-vidhāna 生名

mayūrâṅga-hastaka 羽扇

mañca 大床, , , , , , 牀座, 繩床, 臥床, 輿

mañca-pīṭha , 床坐, 床座, 繩床

mañcaka , 敷褥, 牀座

mañce ekâkinīya śayitavyam 一床一人臥

mañjari 曼折利, 阿梨

mañjarī , , , 華菜

mañju 和暢, , , 微妙, 曼乳, 曼殊, 深妙, 滿濡, 美好

mañju-ghoṣa 微妙, 微妙音

mañju-svara 妙音

mañju-śrī 妙德, 滿濡

mañjuṣaka 柔軟

mañjū-ṣaka 曼殊沙華, 曼殊顏華

mañjūṣaka 曼殊沙, 曼殊顏, 柔軟音華, 阿惟顏

maśaka

maśūra

maṃ

maṃsyante 思僥

maṅgala-pūrṇa-kumbha 吉祥甁

maṅgalatva 吉祥

maṅgalyāmaṅgalya-vastu 吉非吉事

maṅgalârthāya 禳災

maṅku-bhāva 愧恥

maṅku-bhūta 恐懼

maṇi 麼抳

maṇi-guṇa 功德

maṇi-ratna- 如意之珠

maṇi-samūha 衆寶

maṇju-ghoṣa 和雅音

maṇḍaka 漫荼迦

maṇḍala 曼拏羅, 曼荼

maṇḍala-cara , 旋風

maṇḍala-mātra-vyūha 講堂, 道場

maṇḍala-māḍa , 菩提道場, 道場

maṇḍala-vyūha 莊嚴

maṇḍam

me śāstā 我大師

me...evaṃ bhavati 我心念言

medhasa 聰敏

medhyī-bhūta 淸淨

medhāv 聰叡

medin

medini 世間

medini-tala

medinī-tala 大地

megha-garjita

megha-samudra 雲海

megha-vidyut 雷電

megha-śabda 雷霆

meghavatī

meghâbhivṛṣṭa 恩雨

meghâbhra 雲雨

meghôpama 如雲

meghānāṃ sphāṭanam 請雨

meru-mūrdhan 山頂

meṣa 羊宮

middha-guruka 睡眠所覆

mina 彌那

mithuna 彌偸那, 男女宮, 雙女宮

mithya

mithyâbhiniveśa 邪執

mithyâbhāsa 虛妄相

mithyâdhimokṣa 執著, 愛著心

mithyâjīva 邪命

mithyâjīva-kara 邪命

mithyâjīvin 邪命

mithyā pariṇāmayati 反施

mithyā---manasi kurvataḥ 邪思惟

mithyā-darśana 世智辯聰, 惡見, , 邪見, 邪觀

mithyā-darśana-viramaṇa 不邪見

mithyā-darśanam 邪見

mithyā-daṛṣṭeḥ prativiratiḥ 不邪見

mithyā-dharma 邪法, 邪道

mithyā-dṛś 邪見

mithyā-dṛṣṭeḥ prativiratiḥ 正見

mithyā-dṛṣṭi-jāla 邪見網

mithyā-dṛṣṭi-karma-dharma-samādāna-hetu 起諸邪見業法受因

mithyā-dṛṣṭika 邪見

mithyā-grāha 邪執

mithyā-karmânta 邪業

mithyā-mārga 邪徑

mithyā-niyata 邪定聚

mithyā-niyata-rāśi 邪聚

mithyā-niyato rāśiḥ 邪定聚

mithyā-prahāṇa 邪觀

mithyā-pratipanna 行邪行, 邪行

mithyā-pratipannāḥ sattvāḥ 邪行有情

mithyā-pratipatti 邪行, 顚倒

mithyā-prāyoga 邪加行

mithyā-samādhi 邪定

mithyā-satya 邪見

mithyā-saṃtīrita 邪思

mithyā-vitarka 妄說

mithyādhimukti 邪勝解

mithyātva-niyata 實邪, 邪定, 邪定聚, 邪聚

mithyātva-niyata-saṃtāna 邪聚, 邪見聚

mithyātve…niyatā bhaveyuḥ 墮邪定聚

miti 彌底

mitra-bhadraka 善知識

mitra-bheda-karin 破壞親友

mitra-gṛha 慈室藏

mitra-pakṣa

mitra-śālā 慈堂室, 慈室, 慈室堂

mityā-dṛṣṭikeṣu brāhmaṇeṣu 邪見婆羅門

miśrakā-vana 雜林

miśrī-bhūta 交通, 行欲

moca 茂遮

mocayati , , , 度脫, 消除,

mocehi 開導根

moda-sthānīya 歡喜處

moha-bahula 多愚癡

moha-carita 多愚癡, 愚癡, 癡行

moha-citta 癡心

moha-gāmin 隨癡

moha-ja , 能起無明

moha-paryavasthāna 癡纏

moha-puruṣa 愚人, 愚癡人, 癡人

moha-vaśa 愚癡力

mohatva 頑鈍

mohavat 愚癡

mohaḥ puruṣaḥ 愚癡人

mohândha 大無明

mohâvidyā 愚癡

mohād √gam 隨癡

moktu-kāmo √bhū 欲解

moktṛ 解脫者

mokṣa-artha 能引解脫

mokṣa-bhāgīyaṃ kuśala-mūlam 順解脫分善

mokṣa-deva 解脫天

mokṣa-mahā-parisad 五年大會

mokṣa-mahā-pariṣad 大施會

mokṣa-patha 解脫道

mokṣa-saṃjñā 涅槃想

mokṣin 求道者

mokṣâbhāva-doṣa 不得解脫

mokṣârtham 爲求解脫

mokṣāya kalpate 能解脫

momuha 愚癡

momūha 愚癡, 無義

moṣa-dharma 妄取, 虛妄, 虛妄法

moṣa-dharmin 虛妄

moṣṭika 兇戲

mrakṣa 所覆

mrakṣayati 詐稱

mrakṣin

mrakṣitaka

mriyamāṇa 命終位, 將命終時, , 臨欲終沒, 臨死

mriyate 命斷, 夭沒, ,

mrsā 虛妄

mrt-piṇḍa 泥團

mthun par 如理

mucira 木底

mucyanti 暢逸

mucyate 得解脫, , 有解,

mudita-citta 歡喜心

muditâpramāṇa 喜無量

muditâpramāṇa-citta 喜無量心

muditā 初歡喜地, , 喜心, 喜樂, 歡喜地, 發喜

muditā-citta 喜心

muditāmoda 歡喜

mudraya (den.) , 封印

mudrā 契印, 木得羅, 法印, 祕印, 結印

mudrā-bandha 印契

muhur muhuḥ , 須臾之間

muhurmuhuḥ 須臾

muhūrta-mātram

muhūrta-mātreṇa 須臾之頃

muhūrtam 須臾

muhūrtaṃ 斯須

muhūrtena 須臾

mukha-darśanam kṛtvā 目自

mukha-dvāra 面目, 面門

mukha-dvāreṇa 口中

mukha-dvārika 口中

mukha-pratibimba 面像

mukha-pratibimbaka 面像

mukha-proñchana 手巾, 拭面巾

mukha-sākṣin 對面

mukham

mukham upadarśayati 現其身

mukhaproṅchana 木佉褒折娜

mukhato jāta 佛口, 口所生

mukhaṃ baddhvā 覆面

mukhaṃ patet 相向

mukhin

mukhâya-dvārika 和合因緣

mukhôddeśa 口授

mukhād

mukta-citta 心解脫

mukta-hastatā 舒手惠施

mukta-hāra 纓絡

mukta-hārin 寶瓔珞

mukta-kusuma 眞珠華, 解脫華

mukta-tyāga 廣施, 解脫捨

mukti 目帝羅

mukti-jñāna-nidarśana 解脫知見

mukti-kāya 解脫身

mukti-mārga-dhī 解脫智

mukti-mārgâṣṭaka 八解脫

muktâbhilāpitā 樂說

muktā bhaveyuḥ 除愈

muni-jana 神仙

muni-karman 寂靜業

muni-pati 牟尼王

muni-vara-sākṣikṛta 牟尼尊

munîndra-kāya 諸佛如來身

munîśa 法王

muri 慕唎

musaragarbha 謨薩羅

musti

musālagarbha 硨磲

musāra 牟娑, 牟娑洛, 牟娑羅, 牟薩羅, 牟裟羅, , , 目娑羅, 訛轉, 謨薩羅

musāra-galva-maya 車渠

musāvādā-veramaṇī 不妄語

muñja , ,

muḥ ,

muṃcaṃti 暢逸

muṇḍa* 剃頭

muṇḍa-karman 剃髮

muṇḍana

muṇḍanā 剃髮

muṣaṇatā ,

muṣita-smṛtitā 失念, 忘失念, 忘念

muṣitayā smṛtyā 忘念

muṣitā smṛtiḥ 失念, 念失

muṣti 禪拳

muṣyate 劫奪, 所取

myāyya

mâṃsa

mâṃsa-bhakṣaṇa-vinivṛtta 斷肉

mâṃsa-bhojana 食肉

mâṃsa-gandha 肉香

mâṃsa-kāya 肉身

mâṃsa-peśi 段肉

mâṃsa-pinda 肉團

mâṃsa-rudhira 血肉

mâṃsa-rudhirâhāra 血肉

mā bhūt , 勿有,

mā evaṃ vada 莫作是語

mā haiva 將無, 將非, 得無, 或當

mā pakṣe patito bhavet 無偏黨

mā riñciṣyasi 勿當捨離

mā saṃśayata 無疑滯

mā śabdam

mā---bhaviṣyati 勿令

mā...anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃbudhyeyam 不取正覺

mā...anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyeyam 不作佛

mādhurya-svara 妙音

mādhya-dharma-cakra 無相法輪

mādṛśa 如我, 相似

māhâtmya 大事, 大德

māhātmyâśaya 大心

mālikā 傅飾鬚

mālya-jāta

mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūṣaṇasthānād vairamaṇī (virati) 不著香華鬘不香塗身

mālā-guṇa-parikṣiptā 華鬘

māmakī 我母

mān-dhāta 我行

māna-atimāna 慢過慢

māna-carita 慢行

māna-citta 憍慢心

māna-darpa 憍慢

māna-darpita 憍慢

māna-kūṭa 斗秤

māna-mada 憍慢

māna-mūla 慢根本

māna-saṃyojana 慢結

māna-stabdha 慢心

mānanā 尊敬, 敬尊

mānasa 意地

mānasa-pratyakṣa-pramāṇa 意現量

mānasaka

mānasaṃ balam 心力

mānasaṃ duḥkham 心苦

mānasaṃ karma 心業, 意業

mānasaṃpratihatam 誹謗

mānatva-dāna 摩那埵

mānavaka 摩納縛迦

mānayati 恭敬, 讚歎

mānaḥ-saṃcetanā 意思

mānaṃ saṃpraṇidhatte 心發正願

māndārava 大意音華, 心天華, 意華, 文陀羅, 曼陀羅花, 曼陀羅, 曼陀羅華, 曼陀華

māndārava- 心天華

māndārava-gandha 意香

mānikā 五升

mānuṣa-bhāva 人身

mānuṣa-divya 人天

mānuṣa-kṛtya 人吉庶

mānuṣya-gati 人道

mānuṣya-vigraha 人身

mānuṣya-yoni 人身

mānuṣyakam ātma-bhāvam 人身

mānônnata 憍慢

mānātimāna 我等慢

māpayati 化作, ,

māpita ,

māra(-sainya).-pramardana 破魔

māra-bala 衆魔, 魔衆

māra-bandhana 魔縛

māra-bhavana 魔宮, 魔宮殿

māra-bhañja 降魔

māra-bhañjaka 破魔

māra-camū , 魔軍

māra-deva 魔王

māra-dharṣaṇa 降魔

māra-dhvaṃsana 降魔

māra-dhyāna 魔禪

māra-dārikā 童子

māra-dṛṣṭi-gata 墮惡見趣

māra-gulmika 群魔

māra-jāla 魔網, 魔羅網

māra-kanyā 魔女

māra-karman 衆魔事業, 諸魔, 魔事, 魔事業, 魔業

māra-maṇḍala 衆魔, 諸魔, 魔軍

māra-nirghātana 破魔

māra-pakṣa 魔衆

māra-patha 魔境

māra-pramardana 降魔

māra-pramathana 破魔

māra-pratyarthika 破魔, 魔怨

māra-pratyarthikatva 魔怨

māra-pāśa 魔網

māra-sainya 諸魔, 魔軍

māra-saṃgrāma 魔軍

māra-senā 魔軍

māra-tarjana 降魔

māra-vidhvaṃsana 魔縛

mārakāyikas 魔民

māratva , 魔王

mārayat 破壞

mārayati , , , 殺害, 能殺, 能破

mārayet 破諸惡, 降伏

mārayitum 摧伏

mārayiṣyati 欲殺

māraḥ pāpīyān 惡魔,

māraḥ-pāpīyān 魔王波旬

māraṇâpaharaṇa 殺盜

mārdita 去除

mārg (den.) 尋求

mārg (den.). ,

mārga dharma-jñānam 道類智

mārga-bhāvana 修道

mārga-bhāvanā 修道

mārga-caraṇa

mārga-caryā 道行

mārga-darśana 見道

mārga-darśana-heya 見道所斷

mārga-darśana-prahātavya 見道所斷

mārga-deśana 說道

mārga-dharma 道法

mārga-dharma-jñāna 道法智

mārga-dvāra 道門

mārga-dūṣin 壞道

mārga-jina 勝道, 勝道沙門, 道生

mārga-jña 知道者

mārga-jñāna 知道, 道慧, 道智

mārga-krama 道次

mārga-niruttara 無上道

mārga-phala 道果, 道果法

mārga-prajñapti 說道

mārga-pratidvaṃdvitva 對治聖道

mārga-pratipatti 道行

mārga-samāpanna 在道

mārga-satya 聖道, , 道者, 道聖諦, 道諦

mārga-sākṣātkāra 道證

mārga-traya 三道

mārga-varjita 除聖道

mārga-vibhrama 迷道

mārga-vid 悟道

mārga-viprayukta 不遠離道

mārga-vit 道父

mārga-viśeṣa 勝進道

mārga-vyākaraṇa 說道

mārga-śīra 九月

mārgadūsin 壞道沙門, 汚道沙門

mārgajñānaṃ 道智

mārgamāṇa 推覓

mārgasya phalam 道果

mārgasyâṅgam 道分

mārgatas

mārgataḥ 眞道

mārgati 思僥

mārgatva

mārgavin 道父

mārgayāmāsa

mārgaśiras 末伽始羅

mārge 'nvaya-jñānam 道類智

mārge dharma-jñānam 道法智

mārge'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 道類忍

mārge-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 道法忍

mārgâbhisamaya 見道

mārgâlambana 緣道, 緣道諦

mārgânvaya-jñāna 道類智

mārgâṅga 聖道, 道分

mārgāntarārambha-viśeṣa 進道勝行

mārgāntarārambha-viśeṣa-niṣpatti-praveṣa 進道勝行成滿得入

mārgānācchedyatā 不壞道性

mārjaka 摩利闍迦

mārsa , 汝等

mārsāḥ 諸佛子

mārâvaraṇa 魔障

mārêśvara 魔王

mārānīka 魔軍

mārīcī 摩利支

mārṣāḥ 諸子等

māsa pūjākarmāyaṃ

māsâhna 月日

mātarī 本母

mātaṅga 大象, 摩燈伽, 摩登, 摩登伽, 摩鄧, 栴陀羅,

mātaṅga-āraṇyaka 摩祭阿蘭若迦, 阿蘭若

mātaṅga-āraṇyakāḥ 摩登伽阿蘭若

mātaṅgī 摩鄧祇

mātaṇga 摩鄧伽

mātr-grāma 眷屬

mātra 總相

mātra-aśin 食知量

mātra-jña 知量

mātra-jñatā 知止足, 知量

mātram 如一, ,

mātraya 知量

mātrayā

mātrâniyamana 量不定

mātrā-bhojin 於食知足

mātsarya-citta 慳心

mātsarya-mala 慳垢

mātsarya-rāga 慳貪

mātsarya-saṃyojana 慳結

mātuḥ kukṣau 母胎, 母腹, 母腹中, 胚胎

mātuḥ kukṣau garbhasya 母胎

mātuḥ kukṣau garbhasyâvakrāntir bhavati 入母胎, 入母胎

mātuḥkukṣau

mātā 所生母, 磨多

mātā-paitṛka 父母所生

mātā-pitṛ-bhūta 作父母, 如父母

mātā-pitṛ-ja 父母生

mātā-pitṛ-saṃbhava 父母所生

mātā-pitṛ-vadha 害父母, 殺父母

mātā-pitṛka 父母

mātā-pitṛka-saṃbhu 父母所生

mātāmaha-pitāmahayuga~ 外家

mātā–pitṛ-saṃbandhin 父母親

mātṛ-grāma-bhāva 女身

mātṛ-grāma-yoni 女身

mātṛ-kukṣi 母腹

mātṛ-pitṛ-bhakta 孝順父母

mātṛ-pitṛ-vadha 害父母, 殺父母

mātṛka 摩呾理迦

mātṛkā 摩德勒伽, 目得迦

mātṛkā-dhara 持論

mātṛkā-vyañjana 摩多體文

māya-bhūta 如幻化

māya-kara 幻師

māyâdivat 如幻等

māyôpama 如幻,

māyôpama-samādhi 如幻三昧, 如幻定

māyôpamatva 如幻

māyā 幻境,

māyā-bhūta 如幻化

māyā-dharma 幻法

māyā-gata 如幻

māyā-gocara 幻境

māyā-hastin 幻像

māyā-kāya 幻身

māyā-kāya-yoga 幻身

māyā-kṛta , 幻事, 幻術

māyā-mada 諂憍

māyā-nirmita

māyā-nirmita-sadṛśa 如幻如化

māyā-nirmitôpama-samatā 如幻化等平等性

māyā-puruṣa 幻人, 幻化, 幻士, 幻師

māyā-svabhāva-gocara 幻境界

māyā-svapna 幻夢

māyā-svapnôpamatā 如幻夢, 如幻如夢

māyā-upama 如幻化

māyā-upamatā 幻化

māyā-śāṭhya 誑諂, 諂曲, 諂誑

māyādṛḍṭi 沒曳達利瑟致

māṇavikā 童子

māṇḍalya

mīmâṃsa 伺察

mīmâṃsa-ṛddhi-pāda 慧如意足

mīmâṃsate 觀察, , 議論

mīmâṃsayitavya 應念, 應觀察

mīmāṃsânucarita 隨觀察行者

mīmāṃsā-jñāna 慧見

mīḍha-sthāna

mūdha , 愚癡

mūla 草根

mūla-bala 根力

mūla-cchid 斷善根

mūla-citta 心根

mūla-dvaya 二根

mūla-gandha 根香

mūla-hetu

mūla-jñāna 根本智

mūla-kleśa 根本煩惱

mūla-lakṣaṇa 自相

mūla-mukha 正面

mūla-pada 根本句

mūla-vijñāna 本識, 根本識

mūla-yoni

mūlamudrā 本印

mūlata eva 從本以來

mūlyaṃ √kṣam 價直

mūlyena parivartayati 貿易

mūlyena √kṣam 價直

mūlâpatti 根本罪, 犯重, 重說

mūlâvidyā 根本無明

mūlôtpāda 本生

mūrcchana , 悶絕

mūrcchanīya 所迷悶

mūrcchita 悶絕, 迷悶

mūrcchā 不念, , 悶絕, ,

mūrchām āpadyate

mūrchāyā vy-ut-thā (√sthā).

mūrchāyā vyuttiṣṭhate

mūrddha

mūrdha-lābhin

mūrdha-prāpta 爲第一

mūrdhabhyaḥ patitaḥ 頂墮

mūrdhabhyaḥ pātaḥ 頂墮

mūrdham

mūrdhana 頂位, 頂法

mūrdhatva 如人頂, 最勝,

mūrdhatā 頂相

mūrdhi 摩利闍迦

mūrdhni 頂上

mūrdhnâñjaliṃ... karoti 頂受

mūrdhâbhiṣikta 灌頂

mūrdhâvasthā 頂位, 頂法, 頂法位

mūrdhā 摩利闍迦

mūrdhāna

mūtoḍī

mūtra-purīṣa-mārga 二道

mūḍha-bhāva 愚憒

mūḍha-śaṭha-khaṭuṅka 愚癡

mūḍhatara 愚者

mūḍhi 無明,

mṛd-bhājana 瓦器

mṛdaṅga-śabda 小鼓聲

mṛdu-cetanā 下心

mṛdu-gandhika 末須揵提華

mṛdu-karmaṇya-bhāva 柔軟

mṛdu-kṣānti 下忍

mṛdu-madhya 下中

mṛdu-madhyâdhimātra 軟中上品

mṛdu-madhyâdhimātra-yoga 軟中上品方便

mṛdu-mṛdu 下下品

mṛdu-mṛduka 下下

mṛdu-paripāka 下品成熟

mṛdu-pāka 下品成熟

mṛdu-taimirika 輕翳眼, 輕醫眼

mṛdu-taraṇa

mṛdu-taruṇa 柔軟, 細軟

mṛdu-taruṇa-hasta-pāda-talatā 手足細軟相

mṛdu-taruṇa-pāṇi-pāda 手足細軟

mṛdu-taruṇa-pāṇi-pādatā 手足細軟

mṛdu-tṛṇa 軟草

mṛdukā , 柔軟

mṛdunā cittena 下品, 下心

mṛdv-adhimātra 上下

mṛdv-adhimātratva 上下

mṛdv-adhimātratā 上下, 上下品

mṛdv-indriya 下劣, 下根, 有鈍根, 根鈍, 軟根, 鈍根, 鈍根者

mṛdv-indriya-gotra 軟根性, 鈍根性

mṛdū-karaṇa

mṛga-lubdhaka , 獵師

mṛga-ratha 鹿車

mṛga-rathaka 鹿車

mṛga-tṛṣṇâbhāsa 焰水

mṛga-tṛṣṇā 鹿渇

mṛga-vihaṅga 鳥獸

mṛga-yūtha-pa 鹿王

mṛga-śīla 鹿戒

mṛgaya (den.) 尋求

mṛgaya (den.).

mṛgayante 求乞

mṛgyamāna

mṛgyate

mṛgêndra 師子, 獅子

mṛgāra-mātṛ 鹿母夫人

mṛnmayaṃ bhāṇḍam 瓦器

mṛt-paṅka

mṛt-paṇka-lepa 泥摸

mṛta-kunapa 死屍

mṛta-manuṣya 母那摩奴沙, 母陀摩奴沙

mṛta-sattva 死人

mṛta-śarīra , 死屍

mṛta-śava 死屍

mṛtaka 密里得迦, 蜜里得迦

mṛtaṃ kāla-gatam 死沒

mṛtpiṇḍāḥ 土聚

mṛttika ,

mṛttikamaya 瓦器

mṛtyu*' 遷謝

mṛtyu-vyādhi-jarâgni

mṛtyutva 般涅槃

mṛḍukāna paṭṭāna 繒纊

mṛṣa 不實, 虛妄

mṛṣatā 虛妄

mṛṣā-lakṣaṇa 虛妄相

mṛṣā-moṣa 虛妄

mṛṣā-moṣa-dharmin 虛妄法

mṛṣā-vacas 妄語, 虛妄語

mṛṣā-vikalpa 妄想

mṛṣā-vāda 說妄語

mṛṣā-vāda-vairamaṇa 不妄語

mṛṣā-vāda-virati 不妄語, 離妄語

mṛṣā-vādika 妄語者

mṛṣā-vādâdi 妄語等

mṛṣā-vādâdika 妄語等

mṛṣā-vādāt prativiratiḥ 不妄語

mṛṣāvādāt 妄語, 虛誑語

na asan 非無

na ataḥ 除此無

na bahirdhā nirdhāvati 不得出

na bhavati 不作, 不有, 不然, 無有

na bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後非有

na bhaviṣyati 不應

na bhidyate 不破

na bhokṣye 不食

na bhāvo nâpi câbhāvaḥ 非有非無

na bibheti 無怯

na bādhate 不逼切

na ca khalu varam

na ca khalu varam...

na ced , 若不

na cet 若無

na chandaṃ demi

na chidrī-karoti 無缺

na cintayati 不思惟

na cintya 難思

na cirāt

na dadāti 不施

na darśaneti 不示

na darśeti 不示

na dayate 不習

na doṣaḥ 無違

na dravyam asti 非實有

na drogdhā bhavati 不侵

na durlabham 不難

na durmanāḥ 不憂

na dvitīyaḥ 無第二

na dṛśyate 隱身

na dṛḍham 不堅

na dṛṣṭaḥ 不曾見

na dṛṣṭiḥ 非見

na ekakarma 不應共事

na gadyena bhāṣitā 非直說

na guru-karoti 不供養

na hīyante 無減

na hīyate 未滅

na jñāsyate 不能解

na jānāti 不知, 不能知

na jātu , 曾未, 未嘗, 未曾

na jātûtsahate 無因緣

na kasmiṃścid dharme 無所學法

na kasyacit 無一人

na kaścit 必無

na kevalam 非唯

na kleśa-saṃjñitāḥ 非煩惱

na kutaścid āgataḥ 無所從來

na kuśalam 非善

na kvacit 無方, 都無

na kvacit sthitam 無所住

na kāryam 不應

na kṛtam 非所作

na kṣamate pratigṛhṇītum 不得受

na kṣamati 不應, 不聽

na kṣamati pratīcchitum 不應受

na kṣamati...abrahmacaryam 不婬

na kṣamati...saha-śayyāṃ kalpayitum 不得同床臥

na labhati 不知

na labhyam 不可

na lipyate 不染, 不汚, 非染

na madayet 不令醉, 不爲醉亂

na manasi-karoti 不念

na mṛtā 非死

na nityam 非常

na nivārayati 不遮止

na niṣṭhurah 無諸獷悷

na nyūnī-karoti 不減

na pakṣa-patitaḥ 不墮偏黨, 無偏黨

na pareṣāṃ vilomāni 不破壞他事

na paribhavati 不輕陵

na pariharati 不隨身

na parihīyate 無減, 無退轉

na parikhidyate 無厭倦

na parikṣīṇam 未盡

na paripūrayati 未具足

na pattīyiṣyanti 不信

na pattīyiṣyanti na śraddhāsyanti nâdhimokṣyanti 不信受

na paśyati 不見

na paśyāmaḥ 無有

na prabhavati 不然

na prahātavya 不可斷

na prajñāyate 無遺

na pramādyam 勿放逸

na pratibalā gantum 不能行

na pratigṛhṇāti 不受

na pratiṣevate 不近

na pratyudāvartate 不退

na pravartate 不得起

na praviśati 不得入

na prayujyate 不修

na punar jāyate 不復更生

na punaḥ 不更

na pātavyam 不應飮

na pṛthak 不異

na riñcati 不捨離

na samanvāgataḥ 不成就

na sambhoga 不應共事

na samudācaranti 不起

na saṃdehaḥ 必是

na saṃkhyāṃ gacchati 不墮其數

na saṃmukhī-karoti 不復現前

na saṃpramoṣayati 能不忘失

na saṃvasati 不住

na smṛtiḥ pramuṣyate 念無忘失

na sthiram 不住

na su-labhaḥ 難可得

na sukaram 不可

na sukaram...adhigantum 不可知, 不可稱計

na sukaraṃ pramāṇam udgrahītum 不可稱計

na sârdha-saṃvāsam 不應共住

na sādhu kṛtam 惡作

na sūtrataḥ 非經

na tapati...candra-sūryâbhā 日月戢重暉

na tathyam 不實

na tathā 不爾, 非實有, 非眞

na tiṣṭhate 捨置

na tiṣṭhate bhāṣita 廢忘

na tiṣṭhate bhāṣitu 廢忘

na tulyati 不稱量

na tv eva

na tyajati 未捨

na tādṛśam 不似

na tāvat

na tṛpyati

na vaktavyaṃ syāt 不應說

na vedayati 不受

na vidyate 不可, 不然, 實無有, 應無, 爲希有

na vidyā 非明

na vinivartate 無懈退

na viramati 不止

na vismārayati 無忘失

na vivadante 無違

na viṣīdati 無怯弱, 無毀犯退屈

na vyāhanyate 無有障礙

na vyāvṛttaṃ 不遣

na yujyate , 不可, 不可立, 不得言, 不應, 不應思, 不應理, 不應道理, 不然, 何用, 所違,

na yuktam 不可, 非理, 非道理

na yuktaḥ 不應, 不應理, 不然, 求不可得

na śabda 小聲

na śaknoti pada āgacchantu 不能行

na śaknoti...adhigantum 不能盡

na śaktaḥ 無有能

na śakyam 不可, 不應作, 必無

na śakyate 不能

na śakyate avamṛditum 不能伏

na śakyaḥ paryanto'dhigantum 不能盡

na śakyaḥ...paryanto'dhigantum 未竟

na śaṅkī bhavati 無諸怖畏

na śikṣati 不學

na śobheta 醜陋

na śraddhāsyanti 不信

na śāśvatatah 非常

na √ceṣṭ 無覺

na √jñā 不解

na √vraj 無有

na √vā 止息

na---ativartate 不過

na---avahasati 不譏

na---pracurā bhaviṣyanti 不得興盛

na---pratikriyam 不治

na---pratikṣipati 不毀呰

na---pratirūpaṃ syāt 非善

na---pratisarati 不託

na---pratyākhyāti 不棄捨

na---samavadhāya 放縱

na---saṃhāryaḥ 不可引奪

na---tathāgata-bhāṣitāḥ 非佛說

na---yujyate 不應言

na-asaṃjñā 非非想

na-asti 不在, 能令無

na-avamanyate 不輕陵

na-jātu 曾不

na-kula 無種

na-paribhoti 不輕

na-prīyate 不愛

na-saṃdṛśyate 不現, 未等顯現

na-upapadyate 不用

na-utsahante 不得成

na-vyāpadyate 不犯

na-śaikṣā 非學

na...-tavyaḥ

na...adyâpi

na...akariṣyat 不應

na...akārṣam 不作

na...anyathātvaṃ bhavet 無異

na...arthāya 不爲

na...bhavati 不起

na...bhavitum arhati

na...dṛśyate 不見

na...jātûpapadyate 不然

na...kalpate 不可立

na...kathaṃcit 無因緣

na...kevalam 不但

na...kiṃcit prayojanaṃ vidhiyate 無所用

na...mriyate 不死

na...niyatam 不定

na...saha

na...samartho bhavati 未能

na...saṃpadyate ,

na...sidhyati , 不成就, 應非, 理應不成

na...tṛpyati 無飽

na...ucyate 不可說

na...upa-√pad 無有

na...upapadyate 不可, 不應, 不然

na...vidyate 無有

na...yujyate 何有, 理必不然

na...āpadyate 未能

na...īkṣate 不見

na...śakyate 未能

na...śravā bheṣyanti 不能聞

nabhavati

nabhi 那鞞

nada 那檀

nadeśayati 不定

nadeśyate 不得

nadvayamasti 無二

nadī vaitaraṇī 大江

nadī-jala 流水

nadī-kūla 河岸

nadī-prasravaṇa 江河

nadī-toya 江河

nadīkā 那提乾

nadīn √tṝ 渡河

naga 娜伽,

naga-rāja 龍王

nagara-nigama 城營

nagara-nirmāṇa 化城

nagarasya bahiḥ 城外

nagaraṃ vinirmitam 化城

nagarâvalambikā 乞兒

nagarêndra-kīla 城門

nagnika 裸形

nagnikā 裸身

nagnī-√kṛ 裸形

nagṛhyate 不可得

naibandhika 繋縛

naigama-jana-pada 城邑聚落

naigama-janapada 城邑聚落, 諸人民

naigama-jāna-pada 黎庶

naikam

naikârtha 非一義

naikāntam 不定

naikāntaḥ 不決定

naikāyika ,

naimittikatva 現相

naimittikatā 現相

nairantarya-prabandha 相續, 相續不斷

nairarthakya 非義

nairmita 應佛, 變化

nairmāṇika-buddha 佛化

nairmāṇika-kāya 化身佛, 化身

nairmāṇikaḥ kāyaḥ 化身, 變化身

nairvedhika-prajña 決擇慧

nairvedhikī 決擇

nairvānī 寂靜

nairvṛtya 寂滅

nairyānika

nairyāṇika 出離

nairyāṇika āśayaḥ 出離意樂

nairyāṇikatas

nairyāṇikatva 出離

nairyāṇikatā 出離

nairyāṇiko mārgaḥ 出離道

nairyāṇikī 出離

nairyāṇikīṃ---pratipadam 能出離行

nairyāṇya 出離

nairātman 無我

nairātmikā 無我

nairātmya-jñāna 無我妙智

nairātmya-samatā 無我

nairātmya-vādin 無我

nairātmyārtha 無我義

nairātyma 無神我

nairāśya-kṛta 令斷

naiva-kṣema-nâkṣema 不苦不樂

naiva-san-nâsat 非有非無

naiva-saṃjñin 非有想

naiva-saṃjñā 非有想

naiva-saṃjñā-nāsaṃjñika 非有想非無想有情

naiva-saṃjñā-nāsaṃjñâyatana 非有想非無想處

naiva-saṃjñānāsaṃjñâyatanaṃ samādhi 非想非非想處定

naiva-yoga 非理

naiva-śaikṣa 非學

naiva-śaikṣā 非學

naiva-śāśvata 非常

naiva-śāśvato nâśāśvataḥ 非常非無常

naivasaṃjñā 非想

naivasaṃjñā-nāsaṃjñin 非想非非想

naivasaṃjñā-nāsaṃjñâyatana 非想非非想處

naivasaṃjñā-nāsaṃjñâyatanôpaga 非想非非想處

naivasaṃjñā-nāsaṃjñā 非想非非想

naivasaṃjñā-nāsaṃjñā-bhūmika 非想非非想處

naivasaṃjñānā-saṃjñāyatana 非想非非想處地

naivavidyā 非明

naivaṃ bhaviṣyati 不然

naivâbhāvo naiva bhāvaḥ 非有無

naivâsti 有無

naivâsti-na-nâsti 非有非無

naivātathyaṃ naiva-tathyam 非實非不實

naiyamya , 決定

naiyamyena

naiyāyika 順正理師

naiḥsargika-prayaścittika 尼薩耆波逸提, 尼薩耆波逸提法

naiḥsargika-pātayantika 尼薩耆波夜提

naiḥsargika-pāyattika 捨墮

naiḥsargika-pāyattikāḥ 捨墮

naiḥsargikâpatti 捨罪

naiḥsargikāḥ pāyattikāḥ 三十尼薩耆波夜提

naiḥsvâbhāvya 寂靜, 無自性, 無自體

naiṣa 非法

naiṣa-dharmaḥ 惡法

naiṣadika 但坐不臥, 坐不臥, 常坐不臥

naiṣaḥ 不如此

naiṣkramya-caryā 離行

naiṣkramya-upasaṃhita 能引出離

naiṣyandika 等流, 等流性

najātu

nakṣamate 不得

nakṣatra-kalpa 星喩劫

nakṣatra-rāja-vikrīḍita 宿王戲

nakṣatra-rāja-vikrīḍita-samādhi 樂宿王三昧

nakṣatra-rājâditya 度宿日光

nakṣatra-tārâditya 度宿日光

nakṣatratārā-rāja-ditya 日星宿

nalabhate 不得

nalabhyate 不可得

namana-cyuti 退

namas-karaṇīya 應禮拜, 應和敬, 曲躬

namas-kṛta 禮拜

namas-√kṛ 敬事, , 禮事, 禮敬

namaste 敬禮

namasya (den.) , 禮拜供養, 禮敬

namasya (den.). 稽首禮

namayati

namaḥ 南無, 南謨, 娜莫, 捺謨, 捺麻, 捺麻, 曩摩, 曩謨, 納幕, 納慕, 納莫, 那莫

namaḥ-vandana 敬禮

namaṣyanti 作禮

namo 'stu 我禮

namo 'stu buddhāya 歸依佛

namo buddha 南無佛

namo ratna-trayāya 南無三寶

namo'stu 南摸

namo’stu 咄哉, 歸禮

namo’stu buddhāya 禮佛

namu daishi henjō kongō 南無大師遍昭金剛

nandana-vanôdyāna 歡喜園

nandanârāma 歡喜園

nandayati 慶悅

nandi-toya 愛水

nandikêśvara 大聖歡喜天, 歡喜天

nandikāvarta 難提迦物多

nandimitrâvadāna 法住記

nandita

nandī-jāta 生歡喜

nandī-rāga 喜貪

nanirudhyate 不滅

nanityam 無常

naprajñāyate 不可得

naptṛ

nara-nari 那羅那里

nara-nigama 那羅聚落

nara-nārī 男女

nara-rṣabha 最勝者

nara-tiryañc 人畜

nara-vṛṣabha 人中牛王, 人中尊

nara-śiraḥ-kapāla 人頂骨

naraka 捺洛迦

naraka-gati 地獄, 惡趣, 那落迦

naraka-gati* 地獄趣

naraka-parâyaṇa 受無間苦

naraka-tiryak-preta 三惡道

naraka-tiryak-pretôpapatti 墮三惡道中

naraka-vedanīya 地獄受, 順地獄受

naraka-vedya 地獄受

naraka-vyathā 地獄苦

naramana 摩納

naraśiraḥkapālaṃ 人頂骨

naraḥ

naraṇayati

narendra 如來

narendra-rāja 聖主

narendra-rājan 人尊

narottama 如來

nartakī

narâdhipa 人王

narâditya 大尊, 樂慧聖

narâsthi-cūrṇa

narêndra 世尊, 人中尊, 人尊, 仁王

narêndra-rāja 人王, 仁王

narêndra-śāsana 王敕

narêndrarājan~ 法之王

narôttama 人中尊, 勝人, 無極仁, 至人

narādhāra 人持花, 那羅陀

narṭaka 伎人

nasamanvāgataḥ 不相應

nasaṃbhavo'sti

nasaṃjñā-nāpyasaṃjñaka 非想非非想

nasaṃvidyate

nasiddhaḥ

natataūrdhvaṃnârvāk 不增不減

nava bhūmayaḥ 九地

nava cittān 九心

nava kalpāḥ 九劫

nava sattvāvāsāḥ 九有情居

nava-asaṃskṛta 九無爲

nava-badhū 新婦

nava-bhūmi 第九地

nava-bhūmika 九地

nava-candra 初月

nava-citta-cakra 九心輪

nava-citta-sthīta 九住心

nava-cīvara 新衣

nava-graha 九曜

nava-khaṇḍa 九條

nava-kṣaya 斷九

nava-navaka 年少

nava-prakāra , 九品, 九種

nava-prakāra-bheda 九品

nava-prakāra-prahāṇa 斷第九

nava-prakārāṇāṃ kleśānām 九品惑, 九品煩惱

nava-samjñā 九想

nava-saṃyojana 九結

nava-vidhaḥ sūtrântaḥ 九部修多羅

nava-vidho sūtrānto 九部經

nava-vidhosūtrānto 九部經

nava-yāna-saṃprasthita 初心, 初發菩提心, 初發心, 新學, 新學乘者, 新學發意, 新發意

nava-yāna-saṃprasthitā bodhisattvāḥ 新發意菩薩

navaktavyam 不可說

navakânta

navamasya-prakārasya 第九品

navamī 九地, 第九, 第九地

navasaṃjñā 九想

navasv ānantarya-mārgeṣu 九無間道

navati-khaṇḍa 九條

navati-prayaścittikaḥ 九十單墮, 九十波逸提

navidyate 不可得, 不生, 未曾有, , 無所有

navyavasthitaḥ 不定

navyeti 不滅

navâkāra 九相, 九種

navâkārā citta-sthitiḥ 九種心住, 九種心住

navânantarya-mārga 九無間道

navânupūrva-samāpattayaḥ 九次第定

navânupūrva-vihāra-samāpattayaḥ 九次第定

navânuśayāḥ 九惑

navâpriya-saṃjñā 九想

navâśaikṣāḥ 九無學

navâṅga 九部, 九部法

navâṅga-pravacanāni 九部法

navâṅga-śāsana 九分教

navâṅgam...śāsanam 九部法

navānām...cittānām 九識

navānāṃ---karmaṇām 新業

navāṃkṛta 九部法

navāṇga-śāsana 九部, 九部經

naya-dharma

naya-mukha 法門

naya-saṃgīti 結集

nayati

nayujyate 不得, 不相應,

nayuktam 不相應, 義不然

nayuktaḥ

nayuta koṭi

nayôpadeśa 如理說

naśakyatevaktum 不可說

naśana-dharmaka 壞法

naḍa-kalâpa 束蘆, 蘆束

naḍa-kalâpa-yoga 交蘆, 束蘆

naḍa-kalāpī 蘆束

naḥ

naṭa 那羅

naṭa-dārikā 妓女

naṭa-nartaka 伎樂, 歌舞

na…vivartayiṣye 不悔

na√bhū 不名爲

nelāṭika

nescience associated with the afflictions 煩惱相應無明

netra-saṃcāra 動眼相

netri

netrī 我法, 正法, 法流, 法眼, 法輪, , 續索

netrī-vartamānatva 續索轉

netṛkatva 開導

neyârtha 不了義, 有密意, 有餘說, 未了, 未了義, 隱密教, 隱密門

neyârtha-sūtra 不了義經

neyârtha-sūtra-pratisaraṇa 依不了義經

neyârtha-sūtrânta 不了義經

neyârthasya sūtrasya 不了義經

ni-ṣad , 安坐,

ni-ṣev 修習, 安住

ni-ṣic (√sic)

ni-√bandh 安置

ni-√dhyai , 諦觀

ni-√dhā

ni-√dhū

ni-√gam

ni-√grah , 呵責, 摧伏, 摧滅, , 能調伏, 調, 調伏, 調習

ni-√grah; nigṛhṇāti 能降伏

ni-√han 伏除, 損壞, 滅除

ni-√khan

ni-√kṛt 分解

ni-√kṣip 擲置, , 棄擲

ni-√majj , 陷沒

ni-√mīl 閉眼,

ni-√pat ,

ni-√rudh

ni-√vas

ni-√vṛ 制御, 勸止

ni-√vṛt 棄捨, 能壞, 退屈, 退轉,

ni-√yam 應觀

ni-√yuj 正安處, 爲成辦

ni-√śri 爲依止

nibaddha-mahā-praṇidhāna 發大願

nibadhya

nibadhyâlambana 繫緣

nibhandhana 執著

nibhopama

nibhālayate

nibodhayati 諦聽

nica-kula 卑賤

nicca

nidarśanā , 觀察

nidarśaya 彰現露

nidarśayati , , 示現, ,

nidarśayitum 可顯

nidarśayitṛ 示現, 開示, 顯示

nidarśika 示現

nidhi-niścaya 伏藏

nidhir akṣayaḥ 珍寶藏

nidhyāpayati

nidhyāpta , 能了知

nidhāna-kośa 功德藏, 深密藏

nidhāpana 涅槃疊那

nidhārayati 決了

nidhāvana 洗滌, 洗除

nidhāvana-pravāhaṇa , 洗滌, 洗除

nidhūpita 其香普薰

nidrāvin

nidāna 律戒

nidāna-dāyaka 能施

nidāna-nimitta 因緣相

nidāna-parivarta 序分, 序品

nidāna-paryāya 因緣, 緣起

nidānam 由緣

nigamayitu-kāma 令安住

nigarhaṇīya 折伏,

nigarjana

nigarjita

nigharṣanīya 不共語

nighaṇṭu 乾晝

nigrah 驅擯

nigraha-kriyā 調伏

nigraha-sthāna 堕負, 斷處, 負處

nigrahârtham 制伏

nigrodha 尼拘律樹

nigṛhya nigṛhya 切切

nigṛhya nigṛhya bravīti 切切誡勗

nigṛhîta

nigṛhītavya 可治

nigṛhītāśaya 應調伏意樂

nihata-māna 恭敬, 謙下

nihata-māra-pratyarthika 降伏魔怨

nihata-śatru-gaṇa 無怨敵

nihilism 斷見

nihsara

nihsarana

nihīna-citta 小心

nihīna-paramatva 最極下劣

nihīnataraka 下劣

nihīnatva 下劣,

nijñāsā

nikaruṇa 無慈

nikaḍḍheya , 牽出

nikubjanā

nikuñja 叢林, 幽藪, 幽邃,

nikāma 隨所欲

nikāma-lābhin 得隨所欲

nikāma-lābhita 得隨所欲

nikāya-sabhāga 衆同分

nikāya-sthiti 同住

nikāyântara 餘部

nikūjita 悲鳴

nikṛti 詐僞, 諂曲, 陷逗

nikṛṣṭa-puṇyatara 薄福

nikṛṣṭa-tara-vihāra-stha 下住

nikṣipantite potakāny ālayanāni kṛtvā 藏護

nikṣipati

nikṣipet 投盡

nikṣipetvā

nikṣipitavya

nikṣipte pāde 足履,

nikṣiptṛ

nikṣipya

nimantra , 請食

nimantritaka 受請

nimantritā 請食

nimantrīya

nimitta 界相

nimitta-abhāva 離一切相

nimitta-grāha 取相, 執相

nimitta-lakṣaṇa 因相

nimitta-mātrānusārin 隨相

nimitta-nirvikalpa 離相

nimitta-saṃjñin 著相

nimitta-vikṣepa 相散亂, 相散動

nimittâdhiṣṭhāna 相處

nimittôdgrāhaka 取相

nimittā 相處

nimittāny udgṛhṇāti 取相

nimittī-kurvat 取彼相狀

nimittī-√kṛ 作相, 取相

nimiñjita ,

nimna-unnata 有高有下

nimīlitākṣa 閉眼

nindanā 毀訾

nindā-prasaṃsā 稱譏

ninādayanti 啀喍, 暢逸, 皥吠

ninādayī 暢發

nipaka-smṛti 委念

nipakāsyāṅga-saṃbhāra 常委分資糧

nipanna 成就

nipuna

nipuṇa-kāritā 委悉修作

nipuṇârtha 眞義

nipuṇāya prajñayā 思求

nipāta 尼波多

nipātayati , 殺害

nir-apekṣa 絕對

nir-vṛt 能引

nir-ā-√kṛ nirākaroti 不施

nir-√dah 焚燒

nir-√dhāv 驅出

nir-√diś , 說言, 釋言

nir-√ji

nir-√mā 作相, 化作

nir-√vah 荷負

nir-√vā 住涅槃, 涅槃

nir-√vṛt 引起, , 生起, 能引, 能起

nir-√yā 到彼岸, 學成, 得出離, 得度, 疾證,

nir-√īkṣ 普觀, 曉了, 瞻仰, 觀視, 諦視

nirabhilāpya 不可宣說, 不可言說, 不可說, 不可說, 無戲論, 無言, 離言, 離言說

nirabhilāpya-dharmatā 離言法性

nirabhilāpya-svabhāva 離言自性

nirabhilāpya-svabhāvatā 離言自性

nirabhilāpyaḥ svabhāvaḥ 離言自性

nirabhilāpye vastuni 離言說事

nirabhilāpyenārthena 離言自性

nirabhilāpyātmakatā 離言自性

nirabhimānaṃ jñānam 遠離一切增上慢智

nirabhirāma 不可樂

nirabhisaṃskāra 不由功用, 無功用

niradhimānatā 自謙

nirakṣaratva 無名字, 離文字

nirandhakāra

nirantara-abhyāsa 無間修, 無間行

nirantara-utpatti 無間生

nirantaram 不斷, 相續

niranukrośam 爲自利益

nirapekṣatva 不顧

nirapekṣatā 不顧, , 捨離, 無差別

nirapekṣā 無所顧戀

nirarbuda-naraka 尼剌部陀地獄

nirargaḍa 無遮, 開門

nirartham 無因緣

nirarthatā 無義

niraupadhika 無依

niravadyatva 無過

niravaśeṣa-ccheda 斷無餘, 滅無餘

niravaśeṣa-jñāna 究竟智

niravaśeṣam , 無有遺餘

niravaśeṣatas 無餘

niravaśeṣato 'tyantôparamaḥ 無餘永滅

niraya-parâyaṇa 墮地獄

niraya-tiryagyoni-preta 三惡之趣

nirañjana , 離著, 離垢

niraṅgaṇa 無煩惱

nirbandhena

nirbhacchita 呵責

nirbhartsayati , 降伏

nirbhayatā 無怯懼

nirbhedana , 壞散, 破壞

nirbhārtsita ,

nirddhameya 驅出

nirdekṣyāmaḥ 當辯

nirdeśa 尼涕婆

nirdeśa-kāla 說時

nirdeśa-pada 法句, 法門

nirdeśaḥ 體聲

nirdeśaḥ...kariṣyate 當廣分別

nirdeśāḥkriyante

nirdhāpana 涅疊般那

nirdhārayati 刊定, 決了, 觀察

nirdhāryate 分別, 刊定, 可分別, 定判

nirdhāvanti

nirdhāvita 催逐, 免濟, , , 馳走

nirdhūpita ,

nirdhūyate

nirdiśanti 稱讚

nirdiśya

nirdiśyate 分別, , 得名, , , 說言,

nirdoṣa; anavadya 離過

nirdoṣatva 無過

nirdārayitṛ 能壞

nirdāraṇa 摧滅, 摧破

nirgacchati 靜息

nirgamika

nirgantu-kāma 求解脫

nirghātita

nirgrantha-putra 尼犍子

nirgrantha-śrāvaka 離繫子, 離繫者

nirgranthi 無結

nirhetuka 無因

nirjalpa 無言, 無說

nirjalpā 無言

nirjanayati 成就,

nirjitêndriya 調伏諸根

nirkaṇṭhaka 尼建他迦

nirlakṣaṇa-buddha 無相佛

nirleha

nirlehaka ,

nirlekha-bhāvanā 令薄修習

nirlikhita

nirmalatā

nirmalā tathatā 無垢眞如

nirmamo nirahaṃkāraḥ 無我智

nirmimīta 變作

nirmita-... māyā... svapna 化夢

nirmita-abhāva 無所化

nirmita-adhiṣṭhāna-abhisamaya 化神力

nirmita-kāya 化身

nirmita-nairmāṇika 化化, 所變化

nirmita-nirmāṇa 化化, 變化

nirmita-pura 化樂天

nirmita-puruṣa 化人

nirmita-sadṛśa 如化

nirmita-svapna 化夢

nirmita-upama 如幻化

nirmitaka 化人, 所化人, 變化人

nirmitâdhiṣṭhānâbhisamaya 神通力

nirmitôpama 如化, 如幻, 猶如變化

nirmiṇanti 化作, 化現

nirmocanatā 能解

nirmokṣaṇa

nirmukgta

nirmādayati

nirmālyaka

nirmānatā 無慢, 無憍慢

nirmāpita

nirmārjayati

nirmāyaka-citta 化心

nirmāṇa-buddha 化佛

nirmāṇa-citta 化心, 變化, 變化心

nirmāṇa-citta-sahaja 變化心

nirmāṇa-citta-saṃprayukta 變化心

nirmāṇa-kāya , 化身, 呼圖剋圖, 報化佛, 應身, 變化身, 變身, 跡佛, 迹佛

nirmāṇa-kṣetra 化土, 應化土, 方便化土, 變化土

nirmāṇa-nirbhāsa 影像

nirmāṇa-ratayaḥ 樂變化天

nirmāṇa-rati 化樂, 化樂天, 化自在天, 樂變化天

nirmāṇa-vigraha 化身

nirmāṇakāya 大身, 應化身, 法化生身, 生化二身, 覺用

nirmāṇarati 尼摩羅

nirmāṇarati-deva 化樂天

nirmāṇika , 變化

nirmīyate 化生

nirmṛṣa

nirnetṛtva 開導

nirnimitta-bhāvanā 無相修

nirnimitta-samatā 無相平等, 無相平等性

nirnimittasya vihārasya 無相住

nirnimittatā 無有相

nirnimittatām-upâdāya 離衆相

nirnimittaṭa 無相

nirnimitto vihāraḥ 無相住

nirnimittāmupâdāya 無作

nirnâmayati

nirnāda , 吼聲

nirnādana

nirnādita

nirnānā-karaṇa 無有差別

nirnānākaraṇatā 無差別相

nirnānātva 不異, 無差別

nirnămayati

nirodha-darśana 斷見, 見滅

nirodha-dharma 滅壞法

nirodha-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 滅法智忍

nirodha-dharma-jñānam 滅法智

nirodha-dharmin 滅法, 滅相

nirodha-dhātu

nirodha-gāmin

nirodha-jñāna , 滅智

nirodha-lakṣaṇa 滅相

nirodha-lābhin 得滅

nirodha-mārga 滅道

nirodha-mārga-jñāna 滅道

nirodha-mārga-satya 滅道諦

nirodha-samapatti 入滅定

nirodha-samādhi 寂靜三昧

nirodha-samāpanna 入滅盡, 滅盡定

nirodha-samāpatti 滅受想定, 滅受想定解脫, 滅定, 滅心定, 滅盡定

nirodha-satya , 滅聖諦, 滅諦, 證滅

nirodha-satyâkāra 緣滅諦

nirodha-satyâlambana 緣滅諦

nirodha-saṃjñā 滅想, 盡想

nirodha-vigama 不滅

nirodha-āryasatya 滅諦

nirodhagāminī pratipadā 盡道

nirodhataḥ 眞滅

nirodhayati , , , 棄捨,

nirodhe'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 滅類忍

nirodhe-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 滅法忍

nirodhika

nirodhita 所捨, 所滅, 曾滅, ,

nirodhâkhya 滅盡定

nirodhâlambana 緣滅諦

nirodhôtpāda-vivarjita 無生無滅

nirodhānirodha 滅不滅

nirotsyate 當滅

nirtīraṇa

nirucyate

niruddha-lakṣaṇa 滅相

niruddhatva 已滅, 已謝, 除滅

nirudhyate 滅盡

nirukti pratimsaṃvid 詞無礙智

nirukti-pada 訓釋

nirukti-pratisaṃvid 辭無礙, 辭無礙智

nirukti-vyavahāra 言辭, 語言

nirunnata 不高

nirupadhi-śeṣa 無餘依

nirupadhika 無依, 無餘依

nirupadhikā-bhūmiḥ 無餘依地

nirupadhiśeṣa 無餘, 無餘涅槃

nirupadhiśeṣa-nirvāṇa 無餘依涅槃, 無餘涅槃

nirupadhiśeṣa-praveśa 入無餘涅槃

nirupakāra 無恩

nirupalipta 不染

nirupamā 無比

nirupâdi-gati 無餘涅槃

niruttara-śāstṛ 無上大師

niruttara-śāstṛ-saṃpad 無上大師圓滿

niruttaratva 最無上

niruttaratā 無上

niruttaro vihāraḥ 無上住

nirvacana-vyavasthāna 訓詞安立

nirvahaṇa

nirvartate 能起

nirvartayati , , 生起, 能引, 能引生, 能招,

nirvartita 生起

nirvasana 裸形

nirvastuka 無事, 無事, 無實事, 無所有

nirvastukatā 無有事

nirvaṇa-saṃjna 涅槃想

nirvaṇa-saṃjñin 涅槃想

nirvedha-bhāgīya 決擇分, 順決擇, 順決擇分

nirvedha-bhāgīyāni kuśala-mūlāni 順決擇分善根

nirvedhaka 通達

nirvedhika 通達

nirveṭheti 驅出

nirvicikitsā 信順, 決斷疑網

nirvidyate , 能厭

nirvikalpa-jñāna 無分別智

nirvikalpa-jñāna-gocarasya svabhāvasya 無分別智所行自性

nirvikalpa-vaśitā 無分別自在

nirvikalpakajñāna 如理智

nirvikalpakatā 無分別

nirvikalpatva 無分別

nirvikalpatā 無分別, 無疑

nirvikalpaṃ pratibimbam 無分別影像

nirvikalpena cetasā nirnimittena 無分別無相之心

nirvikalpita 無分別

nirvikalpâcāra 無分別

nirvipratisāra 無追悔

nirvit-sahagata 厭離

nirvit-saṃjñin , 心生厭離

nirviśaṅka 無畏心

nirviśeṣatā 無差別

nirviśiṣta 無分別

nirviśiṣṭa 無有差別, 無異

nirviśiṣṭata 等無別

nirviṇṇa-citta 心厭離

nirviṇṇa-mānasa 厭倦

nirviṣī 烏頭

nirvrtti

nirvyapāra 不生

nirvâṇamupalabhate 寂靜

nirvāha 蠲除,

nirvāhaka

nirvāpayati 令滅, 入涅槃,

nirvāṇa , 無餘泥洹界, 聖域

nirvāṇa-bhūmi 涅槃法

nirvāṇa-darśana 現般涅槃

nirvāṇa-dharma 涅槃

nirvāṇa-dhātu 涅槃, 涅槃性, 涅槃界

nirvāṇa-hetu 涅槃因

nirvāṇa-mārga 涅槃道, 涅槃道, 聖道涅槃

nirvāṇa-mātra 少分涅槃

nirvāṇa-nagara 平等城, 涅槃城

nirvāṇa-nitya-sukha 涅槃常樂

nirvāṇa-paryavasāna 究竟涅槃

nirvāṇa-paryāyāḥ 四種涅槃

nirvāṇa-pratipādana 行至涅槃

nirvāṇa-prāpti 證得涅槃

nirvāṇa-prāpto'smi 得到

nirvāṇa-pura 涅槃城, 涅槃宮, 涅槃道

nirvāṇa-pura-gāmin 令入涅槃城

nirvāṇa-sama 如涅槃

nirvāṇa-saṃprapaka 得涅槃

nirvāṇa-sukha 涅槃樂

nirvāṇasya panthāḥ 涅槃路

nirvṛjya 棄捨

nirvṛti-darśin 示現涅槃

nirvṛti-sukha 涅槃樂

nirvṛtiṃtārayatu 度脫

nirvṛtti-hetu 生起因

niryādayi 持用

niryādayiṣu 奉進

niryādayiṣye 許付

niryāsyati 甫當來

niryātayati 以用布施, 奉上, 奉獻, , 布施, , , , , 還復

niryātayi 持用

niryātayitvā ,

niryātayām āsu 奉進

niryātaṃyiṣyāmi 許付

niryātha 調隱

niryātitavya ,

niryāṇika 出離

niryūha

niryūhat ,

niryūhika

niryūhyate 可捨, 所至

nirābhoga 自然

nirābhāsa-gati 無影, 無所受, 無所受, 無次第

nirākaraṇatā 休息,

nirākrta

nirākāraṇa

nirākṛtya 不施與, 遮遣,

nirākṛṣṭa 引無義

nirālambya 無攀緣

nirālaya 無所著

nirāma 殊妙, 無惡

nirāma-bhāva 無我性

nirāma-gandha , 淸淨, 無諸腥臊

nirāmakatā 無我

nirāmatva 無我

nirāmika 無我

nirāmiṣa-citta 無愛染心, 無染心

nirāmiṣa-cittatā 無愛染心

nirāmiṣena cetasā 無愛染心

nirātma 非我

nirātma-dharma 無我法

nirātman 無我, 非我

nirātmatva 無我性

nirātmatā 無我, 無我性, 無我理

nirātmānaḥ sarva-dharmāḥ 諸法無我

nirātmāno dharmāḥ 無我法

nirāśaṅka 不疑惑, 無所疑慮

nirāśrava 漏盡, 無漏

nirīhaka 不動, 無作, 祕悋

nirīhakatva 無變異

nirīhatva 無作用

nirīhika 不動

nirīkṣat 觀察

nirīkṣayet 觀察

nirīkṣaṇā 省察

nirīkṣita , 觀視, 顧視

nirūpalabdha 不可得

nirūpaṇā , 實解, 決定

nirūpyate

nirūḍhi 堅固

nis-√car 普聞

nis-√kram 出外

nisarga-samudācāra 任運現行

nisdya 宴坐

nisevana

nispatti 圓滿

nisrāya

nissaggiya pācittiya 尼薩耆波逸提, 尼薩耆波逸提法

nissaraṇa 出要

nissargika 尼薩耆,

nissargika-pācattika 尼薩耆波夜提

nissargika-pācattikā dharmāḥ 尼薩耆波夜提法

nissariya

nisthā-gamana 究竟

nistrāṇa 無依, 無有救護

nistīraṇa 具足, , , 成立, 決定, , 顯了, 體解

nistīraṇatā , 度脫, 通達

nistīrita 具足, 決定

nistṛṣṇatā 離貪愛

nisūdana , 能破

nisṛja , 棄捨

nisṛta-varta 隨順

niti

nitya-anitya-grāha 二分別

nitya-anubaddha 常隨

nitya-bhinnatva 常離

nitya-darśana 常見

nitya-dhruva 常恆

nitya-dṛṣṭi 常見

nitya-kāla 一切時,

nitya-kālaṃ sukham 常樂

nitya-kārin 恆常所作

nitya-kāritā 恆常修作, 恆常所作

nitya-kāya

nitya-lakṣaṇa 常相

nitya-nirvāṇa 無爲涅槃

nitya-nāśa 斷常

nitya-parinirvṛta 常滅

nitya-pravāraṇā 常請, 長請

nitya-pāramitā 常波羅蜜

nitya-samaya-pravṛttatva 常行三昧

nitya-saṃjñin 常想

nitya-saṃjñā 常想

nitya-srāvin 常流

nitya-sthita 常住

nitya-sukha-śucy-ātman 常樂我淨

nitya-sukhâtma-śubha 常樂我淨

nitya-sṛṣṭa-prabha 不斷光

nitya-viparyāsa 常顚倒

nitya-śabda 常法, 常聲

nitya-śūnyatā 常空

nityam , , 常住, 必定, , 恆有, 本來

nityam asti 常有, 恆有

nityam...nāmâsti 恆有

nityata-caryā 決定行

nityatā , 常住

nityaṃ nitya-kālam 於常常時

nityo dharmaḥ 常法

nityâbhiyukta 勇猛精進, 策進

nityânta 常邊

nityârtha

nityâvabhāsa-prabha 常光

nityôdyukta 常精進

nitīraṇatva 善了, 成立

nivartamāna 能離, 遠離

nivartana-stūpa 囘駕窣塔婆

nivartayati , , 滅除,

nivartiṣyate

nivartiṣyete 隨滅

nivasanaṃ nivāsayiṣyāti 著內衣

nivasanti 芬氣

nivasanī

nivaseyu 芬氣

nivasta ,

nivastra

nivedayati 供養, 具陳, 懺悔, , ,

niveśaka

niveśana-prasāda 堂閣

niveśayati 令安住, , 安排, 安住, 安布, 安置, 安處, , 布列, 施設,

niveśikā

niviṇṇa 不悕

nivārayanti 制御

nivārayati 制止, 勸止, 捨離, , , , ,

nivāraṇa-viṣkambhin 除蓋障

nivāsayati , , 著衣

nivāsayiṣyāti

nivāsibhiḥsattvaiḥ 有情

nivṛta-avyākṛta 有覆無記

nivṛtti-satya 滅諦

nivṛttī

nivṛtâvyākṛta 有覆無記

niyama-avacana 無簡別

niyamatas , 必定

niyamena 決定

niyamāt 一向

niyata-bhūmi 決定地

niyata-caryā-bhūmi 定行地, 決定行地

niyata-kārin 所作決定

niyata-kāritā 決定修作

niyata-lakṣaṇa 定相

niyata-mṛtyu 定死

niyata-patita 墮決定

niyata-rāsi 定聚

niyata-rāśi 正定聚

niyata-rāśi-vyavasthita 入正定聚

niyata-stha 常住

niyata-svabhāva 定性

niyata-vedanīya 必受

niyata-vedanīya-karma 定業

niyatam , , 必定, 決定

niyate

niyati-patita 住定,

niyati-patitaṃ bodhisattvam 住定菩薩

niyati-pāta-vibhāga 決定

niyati-stha 住定

niyati-sthasya bodhisattvasya 住定菩薩

niyatâniyata 定不定

niyatârtha 了義

niyatā 必定, 決定

niyatāḥ samyaktve 住於正定之聚

niyatī-bhūta

niyatī-karaṇa 決定

niyojayati 安住, 正安處

niyojya pratiṣṭhāpayeyam 令安住

niyojyate 爲成辦

niyokta dhuri 駕馭

niyuta 千百億

niyāmatā 律防

niyāmâvakramaṇa 入見道

niyāmâvakrānti 入位

niyāmāvakrānti 正性離生, 聖性離生

niyūha

niś-√car ,

niś-√cit 不思想

niśamya 已見

niścala-vāhi-mārga 轉不動勝道

niścarati 普聞, 演暢

niścarita

niścaya-jñāna 決智, 決定智

niścayena 決定, 自然

niśchidra-nirantara 無缺無間

niścikīrṣu

niścikīrṣā ,

niścinta-samādhi 無心三昧

niścintya 不能知

niścita-vastu 決定境

niścitāc cittāt 決定心

niścārayati , , 流布,

niścāraṇatā

niścārita 所出

niścīyate 定知, 究竟

niśraya-hetu 依因

niśrita , , 依止, 所依, 所依止, 有依, , , , 親近,

niśrāya ,

niḥ-√sṛ

niḥ-√sṛj

niḥkleśa 欲滅, 滅惑, 無復煩惱, 無染, 無煩惱, 離煩惱

niḥpratikāṅkṣin 無所希求

niḥprayojana 無用

niḥprayojanatva 無用

niḥsaraṇa 出罪, 出離

niḥsaraṇa-prajñā 出慧

niḥsaraṇatas 出離,

niḥsargika 尼薩耆

niḥsargika-pācattika 尼薩耆波夜提

niḥsargikā 尼薩耆

niḥsargikāḥ pātayantikā dharmāḥ 尼薩耆波夜提法

niḥsargikāḥ pātayantikāḥ 尼薩耆波夜提

niḥsarita 出息

niḥsaritvā

niḥsaṃkleśa 不染, 無垢, 無染

niḥsaṃśayam , , 必定

niḥsaṃśayatā 無疑惑

niḥsaṃśayaṃ 結網

niḥspṛhatva 不求

niḥsvabhāvatva 無性, 無性性, 無自性, 無自體

niḥsvabhāvatā 無性, 無自性

niḥsīma 界外

niḥsṛta 出離

niḥsṛti , 出離, 遠離,

niḥśeṣa-prahāṇa 無餘永斷

niḥśeṣam 無遺

niḥśraya , 所依, 貪著

niḥśrayeṇa

niḥśreṇī

niḥśrita ,

niḥśubha 斷善根, 無善

niṇśvāsa 出息

niṣ dana

niṣ ditavya

niṣ ditum

niṣ-√kram 出外, 出遊, 漸出, 漸進, 經過

niṣ-√krī

niṣ-√kṛṣ 牽出

niṣ-√pad 得成熟

niṣadya , 安坐,

niṣadyā-pratisaṃyukta 坐法

niṣadyāṃkalpayati

niṣaṇṇa 已坐

niṣaṇṇasya pratisaṃlayane 宴坐靜室

niṣaṇṇā avasaṇṇā 罷道

niṣaṇṇā vṛkṣa-talaṃmi 樹下坐

niṣevamāna 恃怙

niṣevamāṇa 結親, 習近

niṣeviṇī 習近

niṣkala 尼迦羅, 涅迦羅

niṣkalpanā 無分別

niṣkalpanā-jñāna 無分別智

niṣkarṣa

niṣkasita

niṣkaukṛtya 無悔

niṣkaṇa

niṣkileśa 無煩惱

niṣkiñcanatā 無所著

niṣkrama

niṣkramaṇa , 出離

niṣkramaṇatā 超出

niṣkramitavya 當修

niṣkramya 引出

niṣkramya...anupūrveṇa 漸進

niṣkrrānta 免濟

niṣkrāmati 出外

niṣkrāmatā 出離

niṣkrāmayeyam 免救

niṣkrāmayitvā 出在

niṣkrānta 出家

niṣkrāntavya 應度

niṣkrītavat

niṣkuṭa 周障, 幽藪, 幽邃,

niṣkāla 尼迦羅, 涅迦羅

niṣkālana 疲厭

niṣkāraṇa-karuṇā 無緣大悲, 無緣慈悲

niṣkāraṇa-vatsala 無緣憐愍

niṣkāsayati 令出,

niṣkāsayeyam 免救

niṣkāsayitvā 出在

niṣkāsayitṛ

niṣkāśiyati 驅出

niṣkāṃkṣa 無惑

niṣkāṅkṣa 不疑惑, 心決定, 無有疑, 無有疑惑, 無疑, 無疑惑, 釋除

niṣkāṅkṣā 無疑

niṣpadyate 得成就, 得成熟

niṣpalāyate 逃竄, 馳走

niṣpanna-krama 圓滿次第

niṣpanna-lakṣaṇa 圓成

niṣpannaṃ bhavati 圓成

niṣpanne cīvare 得衣

niṣparyāyeṇa 不由

niṣphalatā 無果報

niṣprakampatā 安靜

niṣprapanca-samatā 無戲論平等性

niṣprapañca 無戲論, 無爲, 離戲論

niṣpratibaddha-cittatā 其心無繫, 心無繫

niṣpratika

niṣpratikāra 不求

niṣprayojana 無理

niṣprītika-sukha-maṇḍa 離喜妙樂

niṣprītikaṃ sukham 離喜妙樂

niṣpudgalatva 無人, 無受者

niṣpuruṣakāratva 無用

niṣpurāṇa 非故

niṣpurāṇatā 非故

niṣpādayati 具足, , , 成就, 成辨, 覺了法性

niṣpādayitu-kāma 欲得

niṣpṛha 不悕求

niṣyanda , 傳流, 出生, 勝流, 因緣, , 所流, 所緣, , 果報, , 淳熟, , 積集, 等流, 等流果, 習氣, , 隨流

niṣyanda-buddha 依佛, 報佛

niṣyanda-dharma 正法

niṣyanda-nimitta 等流相

niṣyanda-phala 依果, 等流, 等流果, 隨流果

niṣyanda-vāsanā 等流習氣

niṣyandatā 等流

niṣyandika 等流, 等流果

niṣyaṇḍa-vastu 等流事

niṣīdana 坐具, 尼師, 尼師但那, 尼師壇, 尼師壇那, 尼師檀, 襯臥

niṣīdayāna 升據

niṣṭa

niṣṭapana 湼疊般那

niṣṭha-gamana-bhūmi 究竟地

niṣṭha-nirvāṇa 究竟涅槃

niṣṭhurayā vācā 直言

niṣṭhuraṃ pratipadyate 現行率爾敦逼

niṣṭhâvasthā 究竟位

niṣṭhā-bhāva 究竟事

niṣṭhā-gamana 到究竟, 得究竟, , 成就, 畢竟

niṣṭhā-gamana-bhūmi 到究竟地

niṣṭhā-gamana-bhūmi-sthita 安住到究竟地

niṣṭhā-gamana-bodhisattva-bhūmi 菩薩到究竟地

niṣṭhā-gata 到彼岸, 到究竟, 已到究竟, 至究竟, 證得

niṣṭhā-gati 究竟趣

niṣṭhā-paryanta 滅盡

niṣṭhā-prāyoga 究竟方便

niṣṭhāpana 所成就

niṣṭhāpayati , 能成就

niṣṭhārtha 究竟義

niṣṭhātas

niṣṭā-gata 到彼岸

no ca 常自

nodgrahītavyaḥ 不應貪著

notrasyati na saṁtrasyati 不驚不怖

ny-√as 分布

nyag-rodha 尼拘尼陀, 尼拘盧陀

nyagrodha 尼拘律

nyagrodha-parimaṇḍala 圓滿如諾瞿陀

nyagrodha-parimaṇḍalata 圓滿相

nyagrodha-parimaṇḍalatva 圓滿, 圓身相, 尼倶盧陀身相, 身廣長等相, 身相圓滿如諾瞿陀

nyagrodha-vṛkṣa 尼拘律樹

nyagrodhalatva-parimaṇḍa 尼拘樹相

nyagrodhalatā-parimaṇḍala 身相圓滿如諾瞿陀

nyagrodhârāma 尼拘類樹

nyanti 尼延底, 尼近底, 深入

nyasīdatparyaṅkamābhujya 結跏趺坐

nyaṣīdat-paryaṅkamābhujya 結跏趺坐

nyāmâvakrānti 入道, 入離生, 出家入道

nyāna

nyāya 儀軌

nyāya-pratipanna 應理行, 理入

nyāyam upadiśati 如理說

nyāyâvakrānti 入道

nyāyôpadeśa 善教, 如理說語

nyāyārtha 理義

nyūna

nyūna-tara

nyūnī-karoti

nâbhiniviśate 無著

nâbhipravartate

nâdhaḥ

nâdhika-nyūna 不增不減

nâdhikaṃ karoti 不增

nâdhimokṣyanti 不信

nâdinnamādayitum 不盜

nâgacchati 不能去

nâlam antarāyāya 不能障道

nâlpam api 無少

nâmayati , 囘向, , 廻向, , 迴向

nânantavat 非無邊

nânanya 非不異

nânusmarāmaḥ 廢忘

nânyatra 唯有

nâpattika 無罪

nârhati 不合

nârya-jana 非聖人

nâsti 不存,

nâsti chandasya hāniḥ 志欲無退

nâsti dravyataḥ 非實有體

nâsti kiṃcit 都無

nâsti muṣita-smṛtitā 無忘失念

nâsti paryantaḥ 無際

nâsti ravitam 口無失

nâsti ravitaṃ 無卒暴音

nâsti tathāgatasya skhalitaṃ 身無誤失

nâsti vīcir vântarikā vā 無間無斷, 無間無缺

nâsti-antarikā 無斷

nâsti-buddhi 謂無

nâsti-dṛṣṭi 無見

nâsti-hetuka 無因

nâsti-kaścit 都無

nâsti-nānātva-saṃjñā 無種種想

nâsti...śikṣāpratyākhyānam 不還戒

nâstika-dṛṣṭi 邪見

nâstika-vāda 空見論

nâstikatā , 都無

nâstikaścit

nâstikiṃcit 無所有

nâstitva , 無性, 無所有, 無所有, 無相, 空無所有

nâstitva-niśrita 無見

nâstitā , 無性

nâstitā-dṛṣṭi 邪見

nâstitā-vāda 無說

nâstivāda 都無論者

nâsty eva...kiṃcit 實無所有

nâsty-apratisaṃkhyāyôpekṣā 無不擇捨

nâsty-asamāhita-cittaṃ 無不定心

nâsty-asti 有無

nâsty-astitva 有無

nâsty-astitva-vādin 有無

nâstyātmā 無我

nâtidūra 不遠

nâtiprabhūtam 不多

nâtistokam 不少

nâtmānam utkarṣati 不自高

nâtrasaṃśayaḥnirālamba 無礙

nâvadat 不答

nâvaivartikā bhaveyuḥ 不卽得至不退轉

nâvaśyam 不定, 不必, 不決定, 非要

nâvidyā 非無明

nâśaikṣa 非無學

nâśaikṣā 非無學

nêṣyate 不信受,

, 不爾,

nô ced abhiniṣpādeya 若不得

nô hîdam 不也

nôbhaya 不倶, 不共

nôbhayam 倶非, 無二, 非常非無常

nôdeti 不生

nôdeti na vyeti 不生不滅

nôdgṛhītam 不取

nônānaparipūrṇāḥ 不增不減

nônāḥ 不減, 無損減, 無減

nôpahanyeta 不變

nôpaiti 不著, 不著

nôpalabhyate 不可得,

nôpalambha 無得

nôpapadyate 不可得, 相違

nôtpadyante 不起

nôtpadyate 不得生, 不生, 不起

nôtpannam 不起

nôtpatti 無生

nôtpatti-kṣānti 無生忍

nôtpāda 不生

nôtpāditaḥ 未行

nôtthāna 無起

nābhi-maṇḍala 臍輪

nābhicakra 臍輪

nābhijānīmaḥ 不知

nābhika

nābhyupagacchati 不誓受, 不誓奉行

nābhyupekṣate 不棄捨

nābhī

nādhivāsayati 不堅執

nādhyācaritam 不行

nāga 龍畜

nāga-keśara 龍華

nāga-maṇi 龍珠

nāga-phaṇaka 龍首

nāga-puṣpa 龍華樹

nāgâbhibhū 降龍, 龍勝, 龍王

nāgêndra 龍王

nāgānāṃ bhavanāni 龍宮

nāhaṃ mānī 離於我慢

nāiva bhavati na na bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後非有非非有

nāka-pṛṣṭha

nālada 那羅

nālaya-maṇḍala 那阿賴耶曼荼羅

nālayu 那羅素

nāli

nālikā

nāma vyavasthāpitam 所爲立名

nāma-dheya 名字

nāma-grāhaṇa 取名

nāma-grāhika 執名

nāma-kāya , 名字, 名身, 字身

nāma-kāya-pada-kāya-vyan-jana-kāya 名身句身文身

nāma-kāyâdi 名等

nāma-mātratva 唯有名

nāma-mātratā 唯有名

nāma-pada-vyañjana 名句字, 名句文

nāma-pada-vyañjana-kāya 名句文身

nāma-paryeṣaṇā 名尋思, 名求, 隨名求

nāma-paryāya , 異名

nāma-saṃcāra 名異

nāma-saṃjñābhilāpa 名想言說

nāma-saṃketa 假名, 假立名字, 名字, 名字假設,

nāma-saṃniśrita 依名

nāma-saṃpad 名具足

nāma-saṃsthāna 名相

nāma-svabhāva 名爲體

nāma-sādṛśyānuvartin 名相似轉

nāma-vyavasthāna 施設名

nāma-ālambana 名緣

nāma... 名曰, 名爲

nāmadheya-grahaṇa 稱名

nāmadheya-grāhaṇa 稱呼

nāmadheya-śravaṇa 聞名

nāmaiṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 名尋思所引如實智

nāman-pada-vyañjana 名句文

nāmana 轉變

nāmantika 節量

nāmaḥ 囊莫, 曩莫, 那謨, 那麻

nāmâdhiṣṭhāna 名字

nāmâdi 名等

nāmântara 別名, 異名

nāmâpadeśa 名字

nāmârtha 名義

nāmônnāma 低昂

nāmāiṣaṇā-gata 名尋思所引

nāmāiṣaṇā-gataṃ yathābhūta-parijñānam 名尋思所引如實智, 緣名如實知, 隨名求如實智

nānyathā 無異

nānâdhimukti 種種勝解

nānâdhimukti-jñāna-bala 種種勝解智力

nānâdhimuktikatā 種種勝解

nānâdyāni 種種, 種種

nānâkāra-ratna 雜寶

nānâvāsa 戒壇

nānā viharati 別住, 遠住

nānā-bhinna 種種異

nānā-bhinna-mata 種種異見

nānā-carita 種種行

nānā-dharma-paryāya-mukha 種種法門

nānā-dhātu-jñāna-bala 性力, 知性智力, 種種界智力

nānā-dhātukatā 種種界

nānā-kalpa 種種, 種種

nānā-kalpa-saṃsthāna 形色不同

nānā-kāraṇa , 差別,

nānā-nāman 種種異名

nānā-pakṣa 種種黨類

nānā-prakṛti-hetuka 種種因

nānā-sattva-citta 衆生心

nānā-vidha-kleśa 種種煩惱

nānā-vikāra 種種

nānāratna-vitāna 寶幔

nānātva-karaṇīya 爲異

nānātva-kārika 爲異

nānātva-kāya 種種身

nānātva-saṃjñin 種種想

nānātva-saṃjñā 異想, 種種想

nāraka 地獄, 地獄人, 惡趣, 那洛迦

nārakeya 地獄人

nārakā aṣṭau 八地獄

nārikela 那利羅, 那利薊羅

nārikera 那利羅

nārī-gaṇa 那提乾

nārī-nara 男女

nāsaṃjñâyatana 非非想處

nāsaṃjñā 非無想

nāsikā-bila 鼻二孔, 鼻孔

nāsā; ghrāṇêndriya

nāta uttari 此外無有若過

nātha-rahita 孤獨

nātmabhāva 大威聖

nātmano’rthāya 不爲自身

nātmānaṃ paribhavati 不自輕蔑

nātyapakṛṣṭam 不下

nāvadhāryate 不可得

nāvalīyate na saṁlīyate na viṣīdati na viṣāda 不沒不退

nāvatiṣṭhate 不著

nāviṣkaroti 不發露

nāvṛṇoti 不障

nāyika

nāśa-dharmaka 亡失, 壞法

nāśanā-vastu 驅出

nāśanīyaṃ 滅擯

nāśayati , 損減, 損減執, 滅除, , 除斷

nāśayet 調伏, 降伏

nāśayitavya 驅出

nāśeti 驅出

nāśā

nāśīyati

nāṭya-gīta-vāditra-viśūkadarśanād-vairamaṇī (virati) 不歌舞倡伎不往觀聽

nīca-nīca 卑下

nīca-taram---āsane niṣadya 居下坐

nīcaiḥ sthitena 下坐, 下座

nīcatara , 卑賤

nīcataraka

nīcatarakâsana 下座

nīceṣu kuleṣu 下賤家

nīgha 罪業

nīharitvā 持去

nīla-keśa 紺髮

nīla-nimitta 靑相

nīla-nirbhāsa 靑光

nīla-pīta-lohitâvadāta 靑黃赤白

nīla-udumbara 尼羅優曇鉢羅

nīla-utpala 泥盧鉢羅

nīla-vajra 尼藍婆

nīlavajra 尼羅婆陀羅

nīlaṃ pītaṃ lohitam avadātam 靑黃赤白

nīlikā vātyā 黑風

nīlotpala 尼羅烏鉢羅

nīlôtpala , 蓮華, 靑蓮花, 靑蓮華

nīlā pītā 靑黃

nīlā pītā lohitāvadātā 靑黃赤白

nīrvartayati

nītârtha 了義教

nītârtha-sūtra 了義經

nītârtha-sūtra-prati saraṇena bhavitavyaṃ naneyârtha-sūtra-pratisaraṇena 依了義經不依不了義經

nītârtha-sūtra-pratisaraṇa 依了義經

nītârtha-sūtrânta 了義經

nītârtham...sūtram 了義經

nīvaraṇa 蓋行, 蓋障, , 覆蔽, 諸蓋, 貪惑,

nīyate , , 引接, , 會釋, 牽引, 經說, ,

nūna

nṛ-ja 人生

nṛpa-putra , 諸子

nṛpa-putrī 王女

nṛpati-bhāryā

nṛpêndra 國王

nṛsiṃha 人師子

nṛtta-gāya 歌舞

nṛtta-gīta 歌舞

nṛtta-gīta-vādita 歌舞倡伎

nṛtya vādya lāsya 舞戲

nṛtya-gīta-vāditra 歌舞伎樂

nṛtya-lāsya 舞戲

nṛtyamāna 騰躍

o-√bhās 照曜

o-√kṝ

o-√nam

o-√sṛ 彷徉

o-√tṝ 奉行, 能行

obhāsa , 光明

obhāsayati 遍照

obhāsita 光明遍照

obhāṣita 光明

obhāṣitum

odana-pulāka

odbilya 愛樂

ogha-vāri 流水

oguṇṭhika 覆頭, 覆頭

oguṇṭhikā 覆頭

ojas 光澤

ojaska 福德

ojaskatva 威德

ojjhāyati 呵言, , 嫌呵,

ojohāra 吸人精氣, 吸奪精氣, 吸氣鬼, 嗚周何羅, 噏食, 奪其精氣, 烏闍訶囉, 烏馱訶羅, 鄔斜訶羅, 食精氣者, 食精氣鬼

ojāhāra 吸人精氣, 吸奪精氣, 吸氣鬼, 嗚周何羅, 噏食, 奪其精氣, 烏闍訶囉, 烏馱訶羅, 鄔斜訶羅, 食精氣者, 食精氣鬼

okasta

om ity āha 言如是

omṛṣya-vāda 毀呰

onaddha

onahatī 遍覆

onāmita 低頭

opalambhika 著法

opanāyika 調伏

orasa 佛口, 佛口所生子

orasā jāta 腹所生

oropita

osa 最勝

osaktika 抱膝蹲,

osaktikā 交脚, 翹脚

ostarīyati

osārayitavya

otrāpya , 有愧

otārenti

oḍigalla 不淨

oṃ

oṃ mahorase svāhā 唵摩休羅細娑婆訶

oṃ-maṇi-padme-hūṃ 菴乜呢必滅堪

oṣita , 貪求

oṣṭhī

pa-kāra 波字

pacchā-bhattaṃ 過食後

pacyante 煎煮

pacyate

pada-kāya , 句身, 章句

pada-kāyika , 足行

pada-vyañjana 句義, 名句字, 名句文, 文句, 次緖

pada-vyañjanāni 句誼, 句逗

padam...naiṣṭhikam 究竟

padau śirasā vandati 頭面作禮

padeśita

padma-garbha-loka-dhātu 蓮華藏世界

padma-gaṇa 蓮華

padma-patra 蓮華

padma-saṃstha 蓮華座

padma-āsana 結跏趺坐, 蓮華坐, 跏趺坐

padmavimāna 蓮宮

padmôdbhava 蓮華生

padmôttara 華上, 蓮花上, 蓮華上

padâgāmin 足行

padârtha-mātra 少句義

padānāmarthaḥ 句義

padāti 篋藏

paitṛviṣayika , 鬼神

paiśunya-vāda 兩舌

paiśunyāt prativirati 不兩舌

paiśunyāt prativiratiḥ 不重舌

paiṇḍilika 乞食, 托鉢

paiṇḍilya 受施

paka

pakka

pakṣa 朋黨

pakṣa-dharmatva 遍是宗法性

pakṣa-hetu-dṛṣṭāntābhāsānāṃ 似宗因喩

pakṣa-patita 偏黨

pakṣa-paṇḍakā 博叉半擇迦, 博叉般荼迦

pakṣa-pratipakṣa 逆順

pakṣa-vacanam 立宗言

pakṣa-ābhāsā 似宗

pakṣadharma 宗法

pakṣapaṇḍaka 博叉

pakṣatva 宗體

pakṣatā 宗性, 朋翼

pakṣika ,

pakṣyatva , 部類

pakṣī śakuniḥ 飛鳥

pallatthikā niṣaṇṇa 抱膝蹲

pallatthikā; paryastikā 抱膝

pallatthikākṛtā 抱膝

pallaṭṭhaka 貿易

palāda 鉢羅

palāla-puñja 草菴

palāle 草中

palāyate 出離

palāśa 波羅奢華

palāṇḍū-kebukā 蕪菁

pan-√bhram

panca...ūrdhva-bhāgīyāni 五上分結

panicarya 修習

pankṣaya

panvarjana

panveṣṭita

para-anugraha 能攝受他

para-artha 他利, 爲他

para-artha-anumāna 他比, 他比量, 爲他比量

para-artha-āśraya 依他

para-bhaṇita 他語

para-bhoga 他財

para-bhāryā 他妻妾

para-bhāva-śūnyatā 他性空

para-bhūmika 餘地

para-citta 他心

para-citta-jñānam 他心智證通

para-citta-vid 有他心智者

para-cittānuvartanatā 隨他心轉

para-darśana

para-deśanā 他說

para-dṛṣṭi 他見

para-hita-kriyā 他益

para-hita-kriyārtham 爲利益一切衆生

para-hita-kriyāśaya 爲利益一切衆生

para-hita-pratipatti 利他, 利他德

para-hita-pratipatti-saṃpad 利他行滿

para-hṛta 他所引奪

para-kārita 他作, 教他

para-kāya 他身

para-kṛta 他作, 從他生

para-kṛtā 他作

para-mano-jñāna 他心智

para-nirmita 他化

para-nirmita-vaśa-vartino devāḥ 他化自在天

para-parigṛhīta 他所有, 繋屬, 繫屬, 限礙

para-paṃsaka 毀他

para-paṃsanā 毀他

para-pratibaddha 依他

para-pratyaya 他緣

para-pravāda 異論, 邪論

para-praṇeya 隨他轉

para-pudgala 他人, 彼人

para-pudgala-ja 他人作

para-pārami 第一彼岸

para-pīḍa 逼惱

para-rātra 中後夜

para-sainya 怨敵

para-samādāpanā 勸請

para-sattva 他人, 他有情

para-sattva-bhoga 他物, 他財

para-sattva-bhoga-vipralopin 盜他財

para-sattva-vatsala 愛他

para-saṃbaddha

para-saṃbhāvanā 他信

para-saṃjñā 他想

para-saṃjñāpanatā 曉悟他

para-saṃpatti 他榮利

para-saṃpratyaya 信他

para-saṃpratyāyana 爲他顯了

para-strī-gamana 邪行

para-tantra , 依他性, 因緣法, 因緣法體, 屬他, 緣起, 繋屬, 繫屬

para-tantratā 屬他

para-tīrthya 外道

para-vacana 他語

para-vañcana 誑他

para-vañcana-śīla 欺誑

para-vidheya 隨順於彼

para-viheṭhana 惱他

para-vijñapana 令他

para-vijñapti 令他

para-vijñapti-saṃbhava 依他而得起

para-vijñāpana 令他

para-vyasana 損他

para-vyābādha 他害

para-vāda 異論

para-vādin 異道

paracitta-dhī 他心智

paracitta-jñāna 他心智

paracitta-vid 他心智, 他心智者

paraiḥ kārayataḥ 教他作

parakīya-saṃjñā 他想

param , 最極長, 極長, 次第

param adhyeṣate 請他

param apekṣamāṇasya 觀他

param-bhāva 安隱

param-maraṇa 極死

parama-bodhi 鉢羅摩菩提

parama-dharmaiśvarya 自在

parama-durgandha 極臭

parama-duṣkara 難中之難, 難行

parama-guru-sthānīya 尊重師長

parama-jñāna 第一義智

parama-kalyāṇa 極善, 極妙

parama-kalyāṇâśaya 極善意樂

parama-kauśalya 極善

parama-kāra-kriyā 福田

parama-kāruṇika 慈悲

parama-kāruṇya 大悲

parama-kāruṇyaṃ cittam utpanno babhūva 生大悲心, 起大悲心

parama-pradhāna 最勝

parama-praśama 第一寂滅

parama-praśānta 最極寂靜

parama-prāsādika 端嚴殊妙

parama-prīti-kara 可愛樂, 歡喜

parama-puṇya-kṣetra 第一福田

parama-pārami 勝彼岸

parama-pārami-prāpta 究竟

parama-pāramitā 第一彼岸

parama-ramya

parama-snigdha-bhāva 柔軟

parama-sukha 大歡喜

parama-sūkṣma 微細

parama-tīkṣṇêndriya 第一利根

parama-vihāra 最上住

parama-viśuddha 第一淸淨

parama-āścarya-samanvāgata 第一希有

parama-śabda 勝言

parama-śuddha 第一淸淨

paramam 圓滿

paramasukha 度門

paramatva , , 極處, 無上

paramaṃ dharma-sthiti-jñānam 最勝妙法住智

paramo gatiṃ-gataḥ 至究竟

paramâgra-bodhi 上佛道

paramâlaya-vijñāna 阿梨耶本識

paramânu-rājaḥ-sama 塵數, 微塵等

paramârtha-dharma 勝義法, 眞實法

paramârtha-jñāna 勝義智, 眞解, 第一義智

paramârtha-kovida 知勝義

paramârtha-kuśala 善於勝義

paramârtha-lakṣaṇa 第一義諦

paramârtha-naya 勝義

paramârtha-niḥsvabhāvatā 勝義無自性性, 勝義無性

paramârtha-sat 勝義, 勝義諦, 眞實

paramârtha-sat 眞諦

paramârtha-satya 勝義諦, 第一義諦

paramârtha-satya 眞諦

paramârtha-satyatā 勝義諦

paramârtha-saṃvṛti-satyau 眞俗二諦

paramârtha-siddhi 勝義有

paramârtha-śubha 眞實善

paramârtha-śūnyatā 勝義空, 第一義空

paramârthathatā 眞如

paramârthatā 眞實

paramârtha~... bhūta 究暢

paramârthena , 眞實

paramârthena bhāvaḥ 實有, 眞實有

paramârthena kuśalam 眞實善

paramârya 大聖, 第一眞聖

paramâtman 大我

paramâścarya 希法, 甚奇, 甚爲希有

paramâśvāsatva 極安隱

paramâṇu 鄰虛

paramâṇu-mātra 一極微

paramâṇu-rajas

paramâṇurūpa 極微

paramâṇuśas 極微

paramêśvara 勝自在, 大自在

paramôdāra 最極廣大

paramā bodhiḥ 大菩提

paramādi-buddhôddhṛta-śrīkāla-cakra 時輪怛特羅

paramāpramāda-vihārin 最勝無放逸住

paramāṇv-antara 一極微

paranirmita-vaśavartin 他化天, 他化自在天, 波舍跋提, 波羅尼密婆舍跋提天

parapravādi-cakra 外道邪論

paras-para 展轉, 展轉相望, 彼彼, 彼我, 彼此, 更互, 更相, , 相對, , 遞相

paras-param 共相, 展轉, 更互, 更相, , 相繼, ,

paras-paratas 展轉

parasmaipada 般羅颯迷

parasmāt 從他

paraspara-hetu 展轉因

paraspara-sabhāga-hetu 展轉爲因

paraspara-samanvāgama 更互相應

paratantra 他力

paratantra-lakṣaṇa 依他相, 依他性相, 依他起相

paratantra-svabhāva 依他性, 依他起性, 依他起自性

parataḥ 從他

paratrêha 今後世

paravādin 異論

paraṃ maraṇāt 死後

paraṃ padam 涅槃

paraṃ-par 轉授

paraṃ-para 展轉, 數數, 處處

paraṃ-parayā 展轉, 輪轉

paraṃ-parā , 展轉, 展轉相承, 次第, 相傳, 相續, 輪轉, 轉轉

paraṃpara-bhojana 展轉食, 數數食, 處處食

paraṃpara-vṛddhi 展轉增長

paraṃparā 展轉

paraṃparā-samudāgama 次第現

paraṃparā-saṃtāna 展轉相續

paraṃparāgata 展轉傳來

pareṇa parataram 次復有, 次有

pareṇaparatareṇa

pareṣu satkṛtya dānam 施他

pareṣusatkṛtyadānam

pareṣām arthāya 爲利他

pareṣām...ākāṅkṣamāṇānām ārocayanti 隨其所欲能爲他說

pareṣāṃ duḥkhena 他苦

pareṣāṃ-vistareṇa prakāśayiṣyati 廣爲他說

pari-car 承事

pari-cchid 了別, 決定分別

pari-cchid) 分別

pari-dīp

pari-dīpaka

pari-jñā 了知, 遍了知

pari-kīrtaya 分別說, , 稱揚讚歎

pari-kīrtaya (den.) ,

pari-mārg (den.) 尋求

pari-nir-√vā 入般涅槃, 得般涅槃, 得般涅槃, 涅槃, 般涅槃, 謝滅

pari-pra-ap 能及

pari-prap(āp)

pari-praśnaya (den.) 請問

pari-praśnaya (den.). 諮問

pari-pālaya (den.) 守護

pari-pṛ 滿足

pari-vi-√tark 周遍尋思, 遍尋思, 遍尋思

pari-śudh 淸淨

pari-ṇam (√nam) 種種轉變

pari-ṇam (√nam). 消化, 變現, 轉變

pari-ṇam) 變生

pari-ṇī (√nī)

pari-ṣvaj 和合

pari-ṣvaj (√svaj) 相合

pari-ṣvaj (√svaj).

pari-ṣyand (√syand) 潤澤

pari-√bhram 馳走

pari-√bhuj 取用, 取食, 噉食, 堪受, , 能受用

pari-√bhāṣ 呵責, 罵詈,

pari-√bhū 輕陵

pari-√car; paricārayante 受樂

pari-√ceṣṭ 宛轉

pari-√dah 焚燒

pari-√dam 調伏

pari-√dhāv 馳求

pari-√div 啼哭,

pari-√dīp ,

pari-√grah 信受, , , 現正攝受, 當正攝受

pari-√has 戲笑

pari-√hā 損減, 棄捨, 減少, 滅除

pari-√hṛ 制伏, 能免, 荷擔, 遮防, ,

pari-√jap

pari-√jñā 遍知

pari-√khid 厭倦, 疲倦

pari-√klid 爛壞

pari-√kliś 逼惱

pari-√kḷp

pari-√kṛṣ 修瑩, 能善修瑩

pari-√muc 能解脫

pari-√mṛj 摩頂

pari-√nam 迴求

pari-√pac 令成熟, 能成熟

pari-√plu 漂溺

pari-√prach 借問, 問訊, 發斯問, 詰問, 請問, 請問, 請言, 諮問

pari-√pālaya 養育

pari-√pṛ 得圓滿

pari-√snā 洗身

pari-√sphuṭ 明開示

pari-√tras , 疲倦

pari-√trā

pari-√trā; paritrāyamāṇa 濟拔

pari-√trā; paritrāyate 濟拔

pari-√tyaj 捨施, 棄捨

pari-√vad 毀呰

pari-√viṣ 施食, 與食, 飮食供養

pari-√vṛt , 轉捨

pari-√śuṣ 乾竭, 枯竭

pariNirvāṇa 般涅槃那

paribaddha

paribhakṣayanti 齟齚

paribhava-citta 輕蔑心

paribhaṣā

paribhogin

paribhogitva 能受用

paribhoktavya

paribhujyamāna 正食時, 食時

paribhuñja 臨眄

paribhuñjataṃ 臨眄

paribhuñjeya

paribhuñjīta 委付

paribhuṃjet 委付

paribhuṃjeta 委付

paribhuṅkta , 飮食

paribhāga

paribhāvanā 修習, 熏修, 薰習

paribhāvayati , 觀想

paribhāvita-mānasa 熏修心

paribhāvitatva 所生, 熏修

paribhāvyamāna 修習, 修行

paribhāṣa

paribhāṣana

paribhāṣayati

paribhāṣayitvā 示說

paribhāṣaṇā 剋責,

paribhāṣitavat 惡罵

paribhāṣyate 當辯,

paribuddhyiṣyati 達了

paricarati 承事

paricareya 供養

paricaryā , , 供事, 供給, 供養, 僮僕, 恭敬, 承事, 瑩飾, 給侍,

paricaryāṃ---nābhyupagacchati 不誓承事

pariccheda-aṇga 分決分

pariccheda-jarā-maraṇa 分段生死

pariccheda-kara 分別諸法, 斷除一切

paricchedâkāra 分別相

paricchetum

paricchidyate 分別

paricchinnatva 有分限

paricitra 波利質多羅, 波利質羅

paricodanatā 開悟

paricodya

paricārayate 作樂

paricārayati 受樂, 自在

paricārikā 侍女

paricāryathā 調隱

paricāya

paridahyamāna 所燒, 所逼

paridahyate 所逼, 熱惱, 燒熱

paridamana , 調

parideva-jāta 生悲

parideva-kara 憂惱

paridevayanti

paridhovaniya 淨水

paridāgha , 煩熱, , 熱惱,

paridāgha-samaya 熱時

paridāha-kāla-samaya 熱時

paridāhya 炙燒,

paridīna-manas

paridīpaka , 說示, 顯示

paridīpana , 所顯, 示現, , , 顯示

paridīpanā 通達, 顯了, 顯示

paridīpayati , 讚嘆, , 顯示

paridīpita , 應知, 所顯, 所顯示, , 示現, 能顯現, , , , 顯了, 顯現, 顯示

paridūṣita 瞋恚, 瞋恨

parig ṛhṇāti...abhūtam 妄取

parigardha 貪著

parigaveṣayat 觀察

parigaveṣaṇa 勤求

parigaveṣyamāna 度量

parigaṇyamāna , 算計, 量數

parigraha-hetu 攝受因, 攝因

parigraha-saṃjñā 攝受想

parigraha-smṛtayaḥ 念恩

parigraha-vastu 攝受事

parigrahīṣyanti 當正攝受

parigṛh ta

parigṛhīta-kalyāṇa-mitra 親近善知識

parigṛhītatva 攝受

parigṛhītatā 所攝持

parigṛhītavat 思惟攝取

parigṛhṇ ya

parigṛhṇanti 現正攝受

pariharati 能免,

parihartum 止息

parihiyate

parihārârtham

parihāṇa-dharman 退, 退墮

parihāṇi-saṃbhava 有退失

parihāṇika 退失

parihāṇāya 隨順退墮

parihāṇāya dharmam 順退法

parihāṇīya 退

parihīna

parihīyamāṇa 退轉

parihīyate , 滅盡, 退, 退墮, 退失, 退轉, 還退

parijaya 修得, 修習, 勝利, 積習, 積集,

parijayaṃ √kṛ 調習

parijeta

parijita 善通利, 誦得, 通利

parijjāna

parijñâkhya 遍知

parijñānata

parijñānâbhāva 不能知

parijñātavya 了悟, 遍知,

parijñāyate , 觀察

parikalpa-nimitta-grāha 分別取相

parikalpa-samutthita 分別生, 分別起, 遍計所起

parikalpanā 分別, 周遍計度, , 妄想, 所計, 遍計

parikalpayati 分別, , 希望,

parikalpayitavya 應分別

parikalpayāmāsa 了別,

parikalpita-dharmâtma-grahā 分別法我執

parikalpita-lakṣaṇa 分別相, 遍計所執相

parikalpita-rūpa 遍計所起色

parikalpita-svabhāva 分別性, 遍計所執性, 遍計所執自性

parikalpitaḥ svabhāvaḥ 遍計所執自性

parikalpyamāna 分別執

parikalpyate 分別, , 取著, 可分別, 妄所執,

parikalpârtha 分別義

parikarma-bhāvanā 熟治修習

parikarma-kṛta 作修治, , 修行, 已修, 已具足, , , 瑩飾, 造作

parikarmaṇa

parikarmita 修治

parikarṣaka 化御

parikarṣakatva 能攝

parikarṣati 能善修瑩

parikha 坑塹

parikhidyamāna 穢厭, 穢垢

pariklidyate 爛壞

parikliśya 疲倦

parikuśala ,

parikīrtanatā 吿言

parikīrtayat 稱美

parikīrtayati

parikīrtayitvā 當稱述

parikīrtyamāna

parikṣaya-bhaṅgura 滅盡

parikṣayaṃ paryādānaṃ gaccheyuḥ 可窮盡

parikṣayaṃ saṃpadi 滅盡

parikṣayaṃ √gam 散滅, 窮劫

parikṣya 審諦

parikṣyamāna 如實觀

parikṣīṇa-bhava-saṃyojana 盡諸有結

parimardayamāna 摧滅, 除滅

parimardāpayati

parimaṇḍalam 齊整

parimaṇḍalatva , 圓滿, 身圓滿

parimocana , 救濟, , 解脫,

parimocana-hetu 爲度

parimocanā 度脫

parimocayati , 免出, 出離, , 救濟, 救療, , 除差

parimocayita 蠲除

parimokṣyadhve 瘳除

parimukta ,

parimârtha 弘摸

parimārgamāṇa

parimārjayati ,

parimāṇa-baddha 有限

parimāṇa-niyata 定量

parimāṇa-pariccheda 形量

parimīmānsām āpadyate 周遍觀察

parimīmāṃsām āpadyate 周遍伺察

parimṛṣṭâdarśa-maṇḍala

parimṛṣṭādarśa-maṇḍala 明鏡

parinamiki-jarā-maraṇa 變易生死

parindāmy anuparindāmi nikṣipāmy upanikṣipāmi 付囑

parinirvâṇam 入涅槃

parinirvāpayitṛ 令般涅槃

parinirvāpita 得滅度者

parinirvāti 得般涅槃

parinirvāyin 涅槃,

parinirvāyāt

parinirvāṇa 取滅度, 善寂, 大寂定, 波利涅縛南, 涅槃, , 滅度, 無想門, 究竟涅槃, 般泥曰, 般涅槃

parinirvāṇa-dharma 般涅槃法

parinirvāṇa-dharmaka 有般涅槃法者, 般涅槃法者

parinirvāṇa-dharman 涅槃

parinirvāṇa-gotraka 涅槃性

parinirvāṇa-kāla 涅槃時

parinirvāṇa-saṃjñin 滅度想

parinirvṛta 入滅

parinivṛta 涅槃

pariniṣpadana 成辨

pariniṣpanna 實實

pariniṣpanna-lakṣaṇa 圓成實相

pariniṣpanna-pakvêndriya 根熟

pariniṣpanna-svabhāva 圓成實性, 圓成實自性, 眞實性

pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ 圓成實自性, 眞實性

pariniṣpādana , 成熟

pariniṣṭhatā 究竟

parināṃa 所變

parip ryate 圓滿

paripacyate

paripakvêndriya 根熟

paripantha

paripantha-kāraka 障道

paripanthatā

pariphullatā 開敷

pariphullita 開敷

paripiṇḍita , 會合, ,

paripiṇḍtia

paripiṭṭita 所剝

paripoṣayati 長養

paripoṣayet 長養

pariprapayati

paripraśnyate 應問

paripraśnī-karoti 請問

paripraśnī-kṛta 廣問, , 請問

paripraśnī-√kṛ 請問

paripraṣṭavya 當問

pariprāpta

pariprīṇayati 悉具足

paripurāṇa 速圓滿

paripuṇṇa 勝妙

paripuṣṭatama 轉勝

paripuṣṭatara 轉增

paripācaka , 成就, 成熟, 能成熟

paripācaka-pudgala 能成熟補特伽羅

paripācakāḥ pudgalāḥ 能成熟補特伽羅

paripācana-upāya 成熟方便

paripācanatā 化度

paripācanā 能成熟

paripācayati 令成就, 令成熟, , , 成熟, 教化, , , 能成熟, 能消, 饒益

paripācayiṣyati 建發

paripācya 所成熟

paripācya-pudgala 所成熟補特伽羅

paripācyamāna 成就, 究竟

paripāka-phala 果異熟

paripāka-samudāgama 所成熟修證圓滿

paripāka-svabhāva 成熟自性

paripāka-vinaya 化度

paripākatā 成就

paripākôpāya 成熟方便

paripālanā 守護

paripālaya (den.). 擁護

paripālayati 養育

paripālita 供養

paripātayati 廻向, 迴向

paripātyamāna 所嬈, 所惱

paripāṭana

paripāṭayati

paripūra 圓滿

paripūrayati 令滿足, , 具足, 具足圓滿, 圓滿, , 成就, 成滿, 滿足,

paripūrayet 究竟

paripūrayeyam 令滿足

paripūrayitvā 得圓滿已

paripūri , 圓滿, , 成就, 所圓滿, 滿, 滿足, 究竟, 能圓滿

paripūrika 圓滿

paripūritas 究竟

paripūrna 具足

paripūrya 具足, 成滿, 滿足

paripūryante viśeṣeṇa 圓滿殊勝

paripūryate 增益, 增長, 得圓滿,

paripūrṇa 具足

paripūrṇa-candra 滿月

paripūrṇa-kārin 具足, 圓滿, 滿分

paripūrṇa-manoratha 意車圓滿

paripūrṇa-nimitta 本瑞

paripūrṇa-saṃkalpa 思惟圓滿, 滿願, 願滿

paripūrṇa-vyañjana 具足相, 身滿足

paripūrṇa-śukla-dharma 淸淨圓滿

paripūrṇa-śīla 具足戒, 受具

paripūrṇeṣu karma-patheṣu 圓滿業道

paripūrṇeṣu-karma 圓滿業

paripṛcchadhvaṃ 敬問

paripṛcchamāna 借問

paripṛcchana 反問, 請問, 請問, 諮問

paripṛcchanatā 樂聞, 請問, 諮問

paripṛcchasi 諮啓

paripṛcchati 致問, 詰問

paripṛcchet 請問

paripṛcchita 所問, 請問

paripṛcchitāḥ paripraśnī-kṛtāḥ 請問

paripṛcchiṣya 諮問

paripṛcchya 反問, 受問

paripṛcchā-vyākaraṇa 反問答, 反問記, 反詰記

paripṛṣṭa , 請問,

paripṛṣṭâḥ paripraśnī-kṛtāś ca 請問,

paripṛṣṭāḥ paripraśnī-kṛtāś ca 廣聞

parirakṣat 護惜

parisamāpta 具足

parisamāpyate 成就

parisaṃdarśana 示現

parisaṃkhyāna ,

parisaṃkhyāta

parisaṃsthāpana 任持

parisaṃsthāpayati

parisaṃstuta 所稱, 所讚

parisaṃstuta. praśasta 所稱歎

parisevaka 親近

parispharaṇa 徧覆

parisrāvana 騷毘羅

parisāmantaka 周圍

parita 障礙

paritaptavya 憂惱, 生憂惱

paritarpita

paritarṣaṇa , 渇愛, 渴愛

paritasana 惆悵, 憂慮, 憂愁

paritasyamāna 疑慮

paritasyati , 憂慼

paritayakta

paritoṣayati 發歡喜心

paritrāna 救攝

paritrāyaṇa 救攝,

paritrāṇatā , 攝護, 救濟, , 濟拔, 能救, 覆陰

paritta 付囑,

paritulana 思量, 校量,

parityaja

parityajyate , 捨離, 棄捨, 當捨

parityaktavya 應捨,

parityaktu-kāma 欲捨

parityakṣyate 棄捨

parityāga-dharma 捨法

parityāgitā ,

paritāpana ,

paritāyitavya 救拔

parivara 波利婆羅

parivarjanatā 捨離, 遠離

parivarjayati 捨離, , 遠避, 遠離

parivarjayet 勿親近, 屏除, 屛除

parivarjayitavya 應當遠離, 應遠離

parivarjitavya 當除

parivartamāna 沒在

parivartayati 變作, 變成, 貿易, , 轉作

parivarteta 可轉

parivartā dhāraṇī 旋陀羅尼

parivañcana 行欺誑

parivañcayitā

parivañcayitṛ ,

parivañcita

pariveṇa 住處, 精舍

pariveṣika 行食

parivitarkayati 周遍尋思, 遍尋思

parivrājaka 出家之人, 出家人

parivrājakas 異學

parivāritā 僚屬

parivārya

parivāsa-dāna 別住

parivṛtta-janman 轉生, 轉身

parivṛtte...vyañjane 轉根

parivṛttâśraya 轉依

pariśaṅkita

pariśaṅkā

pariśodhaka 修治, 消除, , 淨治, 淨除, 淸淨, 能淨

pariśodhakāni karmāṇi 能修治業

pariśodhanatā 淨修治

pariśodhayat 淨修

pariśodhayati , 淸淨, 除滅

pariśodhita , 淨除, 淸淨

pariśoṣayati 乾竭

pariśrama-klama 疲倦

pariśrāmaṇa 漉水囊

pariśrāvaṇa 漉水囊, 鉢漉水

pariśuddha-buddha-kṣetra 淨佛國土

pariśuddha-kṣetra 國土淸淨

pariśuddha-tara 轉明

pariśuddha-śīla 淸淨戒

pariśuddha-śīlatā 淨持戒

pariśuddhaka 淸淨

pariśuddhatara 分明

pariśuddhaḥ paryavadātaḥ 明淨

pariśuddhaṃ śīlam 淸淨戒

pariśuddhâjīva 淨命

pariśīrṇa 崩壞

pariṇamanatā 廻向, 迴向

pariṇamat 變成

pariṇamayati 得安隱

pariṇamita 廻向, 趣向, 迴向

pariṇamiṣyati 消化

pariṇata-pratyaya 遍緣

pariṇirvāti 入滅

pariṇirvāyin , 般涅槃

pariṇirvāṇa 般泥洹, 般涅槃

pariṇirvāṇaṃ prapnuyāt 得般涅槃

pariṇirvṛta 般泥洹, 般涅槃, 般涅槃者

pariṇirvṛti 般涅槃

pariṇirvṛtta 般涅槃

pariṇiṣpanna 得成

pariṇāma

pariṇāma-duḥkhatā 壞苦

pariṇāma-viśeṣa 轉異

pariṇāmanânyathābhāva 轉變

pariṇāmanā 廻向, 成就, 無倒迴向, 變易, 轉變, 迴向,

pariṇāmanā-vaśa 迴向力

pariṇāmayat 勸助

pariṇāmayati 囘向, 廻向, 得安隱, 能消, 迴向, 迴求, 迴與

pariṇāmayitavya 廻向, 迴向

pariṇāmaṇa 囘向

pariṇāminitya 常住

pariṇāmita 廻向, , 變易, 變異, 迴向

pariṇāmitum

pariṇāyika

pariṣ

pariṣad-gaṇa 大衆

pariṣad-śāradya-bhaya 處衆怯畏

pariṣadi 大衆中

pariṣadi samyak siṃha-nādaṃ nadati 大衆中正師子吼

pariṣan-maṇḍala 衆會

pariṣaṇḍā

pariṣkhāra 波利迦羅

pariṣkāra

pariṣkāra-vaśitā 財自在

pariṣkāratā 資生具

pariṣkārâdhyavasāna 貪著財物, 貪著資生具

pariṣkārôpakaraṇa 資具

pari√grah 能攝持

paro'kṣa 深事

parokṣa 不現見, 不顯, 智外

parokṣa-viṣaya 不現見境

parokṣa-viṣayâlambana 緣不現見境

parsac-chāradya-bhaya 大衆威德畏

paruṣa-vacana-samudācārin 惡罵

paruṣa-vacana-viramaṇa 不惡口

paruṣa-vacanād viramayati 不惡口

paruṣa-vākya 語麁惡, 語麤惡

paruṣatā 麤強

paruṣayā vācā 麤惡語

parvata-kūṭa 高山

parvata-śikharôtsaṅga 山頂

parvatopama-kalpa 磐石劫

parvaṇī 節日

pary-ava-√dā 轉令明淨

pary-avâp 善通利

pary-avâp (√āp) 精勤修學

pary-avâp (√āp). 如說修行, 得究竟, , 通利

pary-upās 生恭敬

pary-upās (√ās) 親近供養

pary-upās (√ās). 供事

pary-ā-iṣ 尋思

pary-ā-√dā 返成

pary-ā-√iṣ 求請, 訪求, 追求

pary-āiṣ*

paryanta 端底

paryanta-gata 邊際

paryanta-kāla 究竟

paryantatā 邊際

paryantī-kṛta 有能限量, 有限

paryanviṣṭa ,

paryavadāpakatva 令明淨

paryavadāpayati 轉令明淨

paryavadāpita 光澤, 明徹

paryavadāpyate 極淨

paryavagāḍha 至誠, 通達

paryavanāha

paryavasthita-cetas 結使, 纏心

paryavasthāna

paryavasthāna-manasikāra 纏心

paryavasthānīya 相應, 障礙, ,

paryavasānatva 究竟

paryavasāne 竟語

paryavasāne kalyāṇam 後善

paryavâpnoti 令得究竟

paryavâpta 所習, 硏尋

paryavâptavya 所求

paryavâpti , 通利

paryavâpya 令得究竟

paryayaṇa 波演那, 波衍那

paryaṅka , 大床, , , , 牀座, 端座, 結加趺坐, 結跏趺坐, 跏坐, 跏趺坐, 金剛座, 高座

paryaṅka bandhitva 加趺

paryaṅka-baddha 結跏趺坐

paryaṅka-nibandha-niṣadyā 結跏趺坐

paryaṅkabandha 結跏趺坐

paryaṅkam ābhujya 加趺

paryaṅkamābhujyôpaviśati 結跏趺坐

paryaṅke 座中

paryaṇka

paryesaṇā

paryeṣaka 尋求, 應求

paryeṣakaṃ cittam 尋求心

paryeṣamāṇa 征營, 慕求, , 求救, 行索

paryeṣanâbhiyukta

paryeṣate 慕係, 求請, 訪求, 追求

paryeṣati 行索

paryeṣayati

paryeṣayāti

paryeṣaṇatā 勤求

paryeṣaṇā 尋求, 推求, , , 追求

paryeṣaṇā-vibhāga

paryeṣet

paryeṣeya

paryeṣita 勤求, 所學,

paryeṣitavat

paryeṣitavya 應求, , 求索, 當求

paryeṣta 專求

paryeṣā

paryeṣṭa

paryodavana

paryudasya

paryudāsa-pratiṣedha 非遮

paryudāsayati ,

paryudāsayitum 爲破

paryupayoga

paryupayukta 已受

paryupâpana

paryupāsanā 供養, 尊敬, 敬尊

paryupāsayati , 供養

paryupāsitaudana 宿飯

paryupāsitavya 恭敬, 應供養

paryupāsitāvin 奉遵

paryutthita 所著

paryā

paryādatta

paryādatte 窮盡

paryādānatā

paryādāya 無餘, , , 變異

paryādīyate 斷絕, , 滅盡

paryāpanna , 墮攝, , , 所屬, 所攝, 所有, 所繫, , , 相應, 繋屬, 繫屬, , 邊際

paryāptavat 通利

paryātta

paryāya-dvaya 二句

paryāya-nāma 異名

paryāya-vacana 異名

paryāya-śabda 異名

paryāyeṇa 交代, 展轉, 方便, 更互, 遞互

paryāyârtha 異門義

paryāyârtha-nirvacana-prabheda 異門義趣釋詞差別

paryāṇa

parânugraha 利他, 饒益他, 饒益於他

parâpakāra 怨害

parâpakāra-marṣaṇā-kṣānti 耐他怨害忍

parâpakāraṃ marṣayati kṣamate 耐他怨害忍

parâpara 勝劣

parâparatā 利鈍

parâpekṣā 觀他

parârtha-parama 利他爲勝

parâtma-samatā 自他平等

parâvamanyanatā 輕慢他人

parîkṣ (√īkṣ) 簡擇, 詳審

parîkṣaṇa 簡擇

parîṣ 專求

parîṣ (√iṣ) 樂聞, 欲貪, 願聞

parîṣ (√iṣ). 尋求, 尋覓, 追求

parôpaghāta 害他

parôpatāpa 惱他

parôpatāpin 惱他人

parôtpīḍa 逼迫

parā-√han , ,

parā-√ji 摧伏,

parā-√kram 侵犯

parā-√mṛś 執取, 執受,

parādhyeṣaṇa 請他

parāhananti 擊扣,

parāhaṇana

parājaya , 摧伏, , , , 降伏,

parājita 他勝, 得勝, 摧伏, , 爲他所勝, 降伏

parākrama-kāla 便

parākrama-śīlatva 稟性勇決

parākramet 勤方便, 興方便

parāmarśa-saṃyojana 取結

parāmarśa-sthāyin 堅執

parāmṛśati 執取

parāmṛṣṭi

parānuvṛtti 隨他轉

parāpṛṣṭhī-bhūta 棄捨, 棄背

parāpṛṣṭhī-kṛta 退

parāpṛṣṭhīkṛta 落在他後

parāvṛtta-janman 轉生

parāvṛtti-gata 轉所依

parāvṛttâśraya 轉依

parāyana

parāṅ-mukha 不貪, 厭離, 去除, , 捨離, 棄捨, , 遠離,

parāṅmukhī-bhūta 遠去

parīkalpita-pudgalāt magrāha 分別人我執

parīkṣaṇa

parīkṣyate 思量, ,

parīndanā 利益, 囑累

parīndāmi 付囑

parītta-bhoga 貧窮

parītta-kuśala-mūla 少善根

parītta-kārin 所作狹小

parītta-prahāṇa-rati 少分樂斷

parītta-śubha 小善

parīttabha 水微天

parīttaka 微少

parīttam—-dhanam 少財

parīttatā , ,

parīttava

parīttâbha 少光

parīttâbhā 少光

parīttâbhā-deva-nikāya 少光

parīttâbhās 廅天

parīttāni kuśala-mūlāni 少善根

parīvṛta

parīṣ

parĭndanā 付囑

parṇa-krimi

parṣa-gata 於大衆中, 處衆

parṣad-gata 於大衆中, 處衆

parṣad-maṇḍala 佛會

parṣadi 在大衆中, 於大衆中

parṣadā 徒衆, 都會

parṣan-madhya-gata 於大衆中

parṣan-maṇḍala 大衆, 會處, , 集會

parṣan-maṇḍala-vyūha 大衆圍遶, 集會

parṣat-saṃnipāta 大衆, , 集會

parṣā ,

patala

patana-prasaṅga 應墮

patanti 墮落

patanânupapatti 無墮落

pataṃti 崩倒, 碎散, 震裂

pathena 在道

pathy-adana 糧食

pathyauṣadha 良藥

pathyâdana 糧食

patikūla

patita-danto 缺落

patitatva 所攝, 障礙,

patitôcchrita 勝劣

patra 多羅, 樹葉, 華葉, , 貝葉

patthara

patti-peṭaka 篋藏

patti-pīṭhaka 篋藏

pattīya (den.) 爲信

pattīya (den.). 信受

pattīyanatā

patyaya

patākā-vaijayantī

paulkasa 卜羯娑, 補羯娑

paunar-bhavika 後有, 未來有

paunar-bhavikī 未來有

paur 圓上

paura-saṃgha 臣民

pauruva-janmika 先世

pauruṣaka 使

paurvajanmaka 先世, 前世, 過去世

paurvaka , 過去

paurvikī...caryā 本行

paurvāparyeṇa 前後

paurāṇa-nagara-patha 古城平坦正道

paurāṇa-sthiti 本住

paurāṇa-sthiti-dharmatā 本住法

paurāṇaka

paurāṇaṃ karma 宿業

paurī-vāc 先首語

paurṇa-māsī 滿月

pauṣamāsa 寶沙麽洗

pavana-viṣaya 境界風

paviṣṭa

pañca , 五法, 五種, 半者, 般遮

pañca dharmāḥ 五法

pañca dhātavaḥ 五界

pañca dṛṣṭayaḥ 五見

pañca gandhāḥ 五香

pañca gotrāḥ 五種姓

pañca hetavaḥ 五因

pañca kāma-guṇāḥ 五欲

pañca kāraṇāni 五因

pañca nikāyāḥ 五部

pañca nivaraṇāni 五種蓋

pañca phalāni 五果

pañca vastūni 五事

pañca vijñāna-kāyikāḥ 五識起

pañca vimukty-āyatanāni 五解脫處

pañca śuddhâvāsāḥ 五淨居

pañca(vārṣika).pariṣad 無遮會

pañca(vārṣika)pariṣad 無遮大會

pañca-abhisamaya-gotra 五種種性

pañca-adīnavāḥ 五種失

pañca-anāgāmin 五種不還

pañca-avayava-vākya 五支作法

pañca-balāni 五力, 五力

pañca-bhava-cakra 五趣生死輪

pañca-bhijñā 五旬

pañca-bhojanīya 半者蒲闍尼

pañca-bhū 五地

pañca-bhūmi 五地

pañca-bhūmika 五地

pañca-bhūta 五大

pañca-buddha 五佛

pañca-buddhîndriyāṇi 五知根

pañca-cakṣūṃṣi 五眼

pañca-daśika 十五日

pañca-daśī 十五日

pañca-dharma 五法

pañca-dharma-kośāḥ 五法藏

pañca-dharma-skandhāḥ 五分法身

pañca-doṣa 五失

pañca-dṛṣṭayaḥ 五利使, 五見

pañca-dṛṣṭi 五惡見, 五見

pañca-gati 五趣

pañca-gatika 五趣

pañca-gavya 五淨

pañca-gaṇḍaka 五趣

pañca-gotrāḥ 五種性

pañca-gotrāṇi 五性, 五種性

pañca-guṇa 五功德, 五功德門, 五妙欲, 五種功德

pañca-jagati 五趣

pañca-jñeya 五法

pañca-jñānāni 五智

pañca-karmêndriyāṇi 五作根, 五作業根

pañca-kasāda-kāla 五濁惡世

pañca-kaṣāya 五濁

pañca-kaṣāya-kāla 五濁世, 五濁惡世

pañca-kaṣāya-loka 五濁世

pañca-kula 五部

pañca-kula-tathāgata 五族如來

pañca-kāma 五欲

pañca-kāma-guṇa 五欲

pañca-kāraṇa 五因

pañca-kāraṇa-saṃbhava 五因

pañca-kāya 五身

pañca-mahā-bhūtāni 五大

pañca-mandala-namaskara 五體投地

pañca-maṇḍala 五輪

pañca-maṇḍalaka 五輪

pañca-mārga 五位

pañca-mārga; pañca-jagati 五道

pañca-nivaraṇāni 五蓋

pañca-nīvaraṇa 五蓋

pañca-parivyaya 五辛

pañca-piṭaka 五藏

pañca-prajña 五種般若

pañca-prakāra 五品, 五種, 五部

pañca-prakāro hetuḥ 五因

pañca-pratisandhyaḥ 五位胎中, 胎內五位

pañca-pāramitā 五波羅蜜

pañca-rasa 五味

pañca-rasāḥ 五味

pañca-rūpa-megha 五色雲

pañca-saptati-dharma 七十五法

pañca-saptati-sahasra 七十五千, 七萬五千

pañca-sarvatraga 五遍行

pañca-skandha 五蘊, 五衆, 五陰

pañca-skandhaka 五事, 五蘊, 五陰

pañca-skandhāḥ 五蘊

pañca-smṛti 五停心觀

pañca-tanmātrāṇi 五唯量, 五微塵

pañca-tapa 五熱炙身

pañca-tapas 五熱炙身

pañca-tathāgata 五如來

pañca-upādāna 五取蘊

pañca-upādāna-skandha 五取蘊

pañca-upāya 五方便

pañca-vargīyaḥdiṇaya 五比丘

pañca-varṇa 五大色, 五種, 五色

pañca-vedanāḥ 五受

pañca-vibhīṣaṇa 五怖畏, 五畏

pañca-vidha 五品, 五種, 五部

pañca-vidhaṃ satyam 五諦

pañca-vidyā 五明

pañca-vidyā-sthāna 五明處

pañca-vijñāna 五識

pañca-vijñāna-dhātu 五識界, 五識

pañca-vijñāna-kāya 五識, 五識身

pañca-vijñāna-kāya-saṃprayuktā bhūmiḥ 五識身相應地

pañca-vijñāna-kāyika 五識起

pañca-vikṣepa 五種散亂

pañca-viniyata 五別境

pañca-viṃśati 二十五

pañca-viṃśati-bhava 二十五有

pañca-viṣaya 五塵, 五境

pañca-viṣayāḥ 五境

pañca-vyavacāra 五行

pañca-vārṣika 五年會, 無遮會, 般遮于瑟, 般遮婆瑟

pañca-vārṣika-pariṣad 五年大會

pañca-vārṣikamaha 五年大會

pañca-yāna 五乘, 五衍

pañca-āvarabhāgīya-saṃyojanāni 五下分結

pañca-śata 五百

pañca-śatāninaya-saṃgītiḥ 五百結集

pañca-śatī 末世

pañca-śikhin 五頂

pañca-śikṣā 五戒

pañca-śikṣā-padāni 五戒

pañca-śuddhâvāsakāyika 五淨居

pañca-śuddhâvāsāḥ 五淨居天

pañca-śīkṣā-padāni 五學處

pañca-śīla 五戒

pañca-śūla 五鈷

pañca...śuddhâvāsôpapattayaḥ 五淨居

pañcabhikṣavaḥ 五比丘

pañcabhir dharmaiḥ 五德

pañcabhiḥ 五欲

pañcabhiḥ kāma-guṇaiḥ 妙五欲

pañcabhojanīya 五正食, 半者蒲膳尼

pañcabhyo nivaraṇebhyaḥ 五種蓋

pañcadaśa 十五

pañcadaśī-candra 月十五日

pañcadhā 五分, 五大, 五種

pañcadhā kṛtvā 爲五

pañcagatayaḥ 五趣

pañcaka 五唯

pañcakhādanīya 半者佉但尼, 半者珂但尼

pañcakkhuttas 第五

pañcama 第五

pañcama-prahara 五更

pañcame aprameyā 五無量

pañcamī 五地, 第五, 第五地

pañcamī vijñāna-sthitiḥ 第五識住

pañcaphalāni 異熟等五果

pañcasaptati 七十五

pañcasu bhūmiṣu 五地

pañcasûpādāna-skandheṣu 五陰

pañcavargika 拘鄰五人

pañcavarṣika 無遮大會

pañcavidhaysa pāpasya 五種惡

pañcavijñāna-kāyāḥ 五識

pañcaviṃśati-tattva 二十五眞實, 二十五諦

pañcaviṣayāḥ 五塵

pañcavārṣikamaha 無遮大會

pañcaūrdhvabhāgīya-saṃyojanāni 五上分結

pañcendriyāṇi 五善根

pañcâbhijña 五通

pañcâbhijñā 五神通, 五種神通, 五通, 般遮旬

pañcâbhijñāna 般遮旬

pañcâdhyātma 內五

pañcâgama 五阿含

pañcâkāra 五事, 五種, 五種相

pañcâkāra-guṇa 五功德, 五功德門

pañcânantarya 五無間, 五逆罪

pañcânantarya-karaṇa pañcânantarya-karaṇa 五無間罪

pañcânantaryāṇi 五無間

pañcânantaryāṇi karmāṇi 五無間業, 五無間極重罪業

pañcânuśaṃsa 五德, 自恣五德

pañcânāgāminaḥ 五種阿那含

pañcârthāḥ 五塵, 五境

pañcâvaraṇa 五蓋, 五障

pañcâvasthita 五熱炙身

pañcâyudha 五箭

pañcâṅga 五分, 五德, 五支

pañcâṅga-tūrya 五樂

pañcâṅgatva 有五分

pañcâṅgika 五支

pañcâṅgikaṃ tūryam 五樂

pañcâṅgāni 五分, 五支

pañcêndriya 五根

pañcêndriya-dhātavaḥ 五根

pañcêndriya-ja 五根生

pañcêndriyârtha 根境

pañcêndriyâśraya 依五根

pañcêndriyāṇi 五根

pañcôpādāna-skandha 五取蘊, 五受陰, 五陰, 五陰法

pañcôrdhva-bhāgīya 五順上分結

pañcānām abhijñānām 五通

pañcānām avara-bhāgīyānaṃ 五下分結

pañcānām aṅgatvam 五支

pañcānām indriyāṇām 五根

pañcānāṃ śuddhāvāsānāṃ devānām 五淨居天

pañcānāṃcittānām 五識

pañcāpattikāyāḥ 五衆罪

pañcāvara-bhāgīya-saṃyojana 五下分結

pañcāśa 二三十

pañcāśad 事障

pañcāśat 五十

pañcāśat-dvi-śatamśīla 二百五十戒

pañcāśat-saika 五十一

pañjara 半遮羅, 樊籠, , 牢獄, , , 羅網

paś 觀察

paśca-kāle 未來, 末世

paścima 後末, 後末世, 於後, 最後, 最爲後, 未來, 末代, 末後, 西, 西方, 跛室制麼

paścima pañcāśati 五濁世

paścima-kāla 未來世, 末世

paścimaka 最末後身

paścime bhave 最後有

paścime kāle 末世, 末代時

paścime yāme 下半

paścimika 後安居

paścimo yāmaḥ 後分

paścimôttara 西北

paścimôttarā 西北

paścimā 後世人

paścimā dik 西方

paścimā janatā 後世人

paścimās trayaḥ 後三

paścimāyā janatāyāḥ 後世

paścimāyāṃ diśi 西, 西方

paścād abhāvaḥ 後無

paścād anutpannānām 後不起

paścād āgatvā 後來, 從來

paścād āgatā 後來

paścād-bhakta 過食後

paścād-bhaktikatva 先止後食

paścād-utpanna 後生

paścān-mukho ni-√vṛt 還至

paścāt prajāyate 後生

paścāt-kāla-ja 後生, 未來

paścāt-kāle sudāruṇe 於後惡世

paścāt-phala 後果

paścāt-pādaka 後句

paśu-ratha 羊車

paśu-vadha 殺羊

paśyaka 可見, 能見者, , 見者

paśyanti

paśyantu 當觀

paśyasi 當見

paśyati , 觀見

paśyitu-kāma 欲看

paśyiṣu 覩衆色像

paśyāmi 覩衆色像, 覽歷

paṃcasu kaṣāyeṣu lokeṣu 五濁世, 五濁惡世

paṃsana , 毀謗, , 誹謗, 輕易

paṃsayati , 取足, , 毀呰, 毀辱, , , , 輕賤, 陵蔑

paṃsin , 輕蔑

paṃsitavat 呵罵

paṃśin

paṅka 塗灰, , 淤泥

paṅka-ja 蓮華

paṅka-nimagna 溺泥

paṅkti , 安布, 布列, 聚集, , , 行列, 行樹,

paṇ-ḍita 喇嘛

paṇaka 癩病

paṇasa 半娜, 半娜裟, 波那娑

paṇḍara-vāsinī 白衣

paṇḍita 賢善

paṇḍita jñānavant 憶辨

paṇḍita-vijña 明智

paṇḍitajāti 智性

paṭa-sūtra

paṭa-śukla

paṭhyate , 作是說, , ,

paṭhyate sma 所誦

paṭu-buddhi 智慧明了, 覺慧

paṭu-mandatā 明昧

paṭukêndriya 聰利

paṭv-indriya 聰利

paṭôpalabdhi 得衣

paṭācārā 微妙

paṭākā

paṭīyas. paṭutama 明了

paṭṭa-dāma 華幡

paṭṭabaddha 道服飾

paṭṭâmśu

pelava-paṭa 羅縠, 輕縠

perfect teaching 圓教

peta 彼茶

peyā

peyāla

phala-bhraṣṭa 退位

phala-bhāva 果分

phala-bhūta

phala-cihna-bhūta 果相

phala-dharma-kāya 果法身

phala-dvaya 二種果

phala-dāna 與果

phala-gandha 果香

phala-hetu-bhāva 因果性

phala-hetv-apavādin 因果撥無, 撥無因果

phala-kāla 果時

phala-kṛto viśeṣaḥ 果勝

phala-mārga

phala-nirdeśa 說果

phala-parigraha 得果

phala-paripūri 果滿

phala-pratipannaka-mārga 向道

phala-sad-bhāva 因果

phala-samudāgama 得果

phala-satya 果實

phala-saṃbhava 得果,

phala-stha 住果, 得者

phala-tvac ,

phala-utpatti 生果

phala-vaiśeṣya 果勝

phala-vipāka 果及異熟, 果報, 果異熟

phala-viśeṣa 果差別

phala-viśiṣṭa 勝果

phalasa 婆羅奢, 赤花樹

phalasyârthaḥ

phalatvāt 由果故

phalaṃ dadhāti 結實

phalaṃ pra-√yam 與果

phalaṃ pratigṛhītam 取果

phalaṃ prayacchati 與果

phalaṃ √dā 與果

phalgu-gata 在膚,

phalâkṣepa 取果

phalâpti 得果

phalârtha

phalârtham 爲果

phalâvasthā 果位

phalôpabhoga 受用果

phalôtpatti 果生, 生子, 結實

phalāni pradurbhavanti 結實

phalānuśaṃśa 果利, 果勝利

phena-marīci 水沫泡焰, 芭蕉

phena-marīci-kalpa 沫泡

pheḷa 蜫勒

phoṣiya

phulla-padma

phullika 花開

phupphuṣa

phālgunamāsa 叵囉虞那麼洗, 頗勒窶拏

phāsa 安穩

phāsu bhavati 悅樂

phāsubhavati 安樂,

phāṣa 安樂, 安穩

phāṣaka 安樂,

phāṭika 頗梨

pibayati

pidhita 永斷

piparikā

pippala 波波羅樹, 波波羅, 畢缽羅樹

pippala-vṛkṣa 賓撥利力叉

pipāsa , 渇愛, 渴愛

pipīla 臂卑履也,

pipīlaka 臂卑履也,

pitarau 父母

pitaraḥ 祖宗

pithana

pithat

pithaya(den-).

pithayitavya

pitta-saṃkṣobha 熱病

pittila 熱病

pitṛ-ghāta 害父, 殺父

pitṛ-jña 供養父, 孝順父

pitṛ-lokam āgatāḥ 生餓鬼

pitṛ-mātṛ 父母

pitṛ-oka 餓鬼趣

pitṛ-putra 父子

pitṛ-saṃjñā 父心

piñjita

piśuna-vacana 兩舌

piśuna-vacana-viramaṇa 不兩舌

piśuna-vacanād vivecayati 不兩舌

piśuna-vāc 兩舌, 離間語

piśunāṃ vācam 兩舌

piśunāṃ-vācam 離間語言

piśunāṃvācam 兩舌

piśācāḥ 畢舍遮, 臂舍柘

piśācī 毘舍支, 毘舍遮,

piḍakā

piḍā 逼迫

piṇda

piṇḍa-artha 略釋,

piṇḍa-bhakṣa 行乞

piṇḍa-bhakṣa-parâyaṇa 安祥

piṇḍa-caryā 分衞

piṇḍa-cāra 乞食, 托鉢

piṇḍa-cārika 托鉢, 行乞食

piṇḍa-grāha 一合相, 總執

piṇḍa-grāha-hetuka 總執爲因

piṇḍa-grāha-vikalpa 總執分別

piṇḍa-pāta-nirhāra 行乞食

piṇḍa-pātika 常乞食, 常行乞食

piṇḍa-pātra 行乞食

piṇḍa-pātraṃ √car 行乞食

piṇḍakam anu-pra-√yam 供給, 給施

piṇḍakena yogôdvahanaṃ √kṛ 奉施飮食

piṇḍakenapratipādayati 供養

piṇḍapātra 乞食鉢

piṇḍavana 貧陀婆那

piṇḍaya , 和合

piṇḍayitvā

piṇḍikā

piṇḍtia

piṇḍârtha 合義, 略說, 總義, 衆義, 要義

piṇḍôddāna 略攝頌

piṇḍāya 乞食, 托鉢

piṇḍāya caritvā 乞已

piṇḍāya √car 行乞食

piṇḍī-kṛtvā 聚集

piṇḍī-kṛtya

piṣṭvā 搗和

piṭaka-kośa 比吒迦倶舍,

piṭaka-mātṛkā 藏摩怛理迦

piṭaka-traya 三藏

piṭaka-vicarci--dadru-kaṇḍū 惡瘡

piṭharika

piṭharikā 小器

plihā

plotika ,

plāvayan 漂蕩

potalaka 布達拉宮

potti-khaṇḍa 小段

poñcchitum 拂拭

poṣadha 本齋,

poṣadha-nidarśana 布灑他

poṣadha-pratisaṃyukta 布薩

poṣadha-vāsa 持齋

poṣadhin 持淨戒

poṣakatva

poṣayati 長養

poṣaṃ dadhāti 能長養

poṣika 能長養, 養育

pra-

pra-cyu 驅擯

pra-dūṣaya

pra-ghātaya (den-) 殺害

pra-ghātaya (den.). 毀壞

pra-grah*

pra-jñā 假設, 正了知

pra-jñā* 制立

pra-kāś 開示

pra-rūpaya

pra-rūpaya (den.)

pra-sam-√īkṣ

pra-vas 驅擯

pra-vi-ci 思擇, 極簡擇

pra-vi-√bhaj 正分別

pra-vi-√ci 最極思擇, 極善思擇, 極善思擇, 極簡擇, 正思擇, 能正思擇

pra-vi-√hā 棄捨

pra-vi-√lī

pra-vy-ā-√hṛ 對曰,

pra-vṛt 應起

pra-yuj 修習, 勤修正行, 正勤修, 精勤

pra-āp

pra-ṇam 恭敬, 恭敬禮拜

pra-ṇam (√nam)

pra-ṇam (√nam). 曲躬, 禮敬, 謙下

pra-ṇaś 悉除

pra-ṇaś (√naś) 損減, 遺失

pra-ṇi-dhā 起正願

pra-ṇi-√dhā 發誓, 起正願

pra-ṇi-√pat , 接足, ,

pra-ṇī (√nī). 普化

pra-ṇī(nī)

pra-ṇī(√nī). 開化

pra-√bhū; prabhāvyate 所顯

pra-√budh 能發

pra-√bādh 逼惱

pra-√bādh,√bādh

pra-√cal 振動, 降生, 震動

pra-√car , 流布

pra-√cyu 驅擯

pra-√dhvaṃs 滅壞

pra-√dhā 任持

pra-√dhāv 馳求, 馳走

pra-√dru 退散

pra-√duṣ

pra-√dā , 奉獻, ,

pra-√ghṛ ,

pra-√grah 正照取, 策勵

pra-√han 離滅

pra-√hi

pra-√hlād 令悅豫

pra-√hā 伏斷, 斷除, 棄捨, 永斷, 能斷除, 能除, 自破

pra-√hā prajahāti 能斷

pra-√hṛ , , 加害, , , 違諍

pra-√iṣ 發遣

pra-√jan 續生

pra-√jñā 得智, 得見, 智覺, 正了知, 知見, 簡擇

pra-√kamp 振動, 震動

pra-√kram 可去, ,

pra-√kup 生瞋恨

pra-√kāś 宣暢, , 發露

pra-√kṣal , , 澡浴

pra-√kṣip , 擲置, , 藏置

pra-√lamb

pra-√lap 虛妄說

pra-√mad 醉亂

pra-√math 打碎

pra-√muc , , ,

pra-√mud 生歡喜

pra-√muṣ 忘失

pra-√mā 度量

pra-√mṛd

pra-√pat 墜落, 宛轉

pra-√pīḍ

pra-√rabh 共造

pra-√rud 啼泣,

pra-√sad 得寂定, 愛樂

pra-√sad* 信樂

pra-√skand , 心樂, 悟入

pra-√srambh 休息, 得休息, 得輕安

pra-√sru

pra-√syand

pra-√sū , , 造作

pra-√sṛ 周徧

pra-√tap 普明, , 照曜

pra-√taḍ

pra-√vac , ,

pra-√vah 漂蕩

pra-√vas 驅擯

pra-√viś 上生, 來入, 入內, , 悟入

pra-√vā

pra-√vṛ

pra-√vṛdh ,

pra-√vṛt , 得起, 所現, 生起, 相續生, 能發起, 能轉, 轉增, , 運轉, 隨轉,

pra-√yam 得出, ,

pra-√yat 勤方便

pra-√yuj 依行, 勤修加行, 精勤修學, 能修作, 進趣, 進趣

pra-√āp 當得

pra-√īkṣ 相視

pra-√īr 策發

pra-√śam 殄息, 消散, 消除

pra-√śrambh 休息

pra-√śvas 出息

prabandha-pravṛtti 相續流轉

prabandhika 相續, 連綿

prabandhikatva 相續

prabandhôparama 間斷

prabandhôtpāda 相續生

prabha , 所放光明

prabha-kara 光麗

prabhava-śabda 有名, 生聲

prabhavatā 因生性, 生性

prabhavyate 顯了

prabhaṃ-kara 作光明, 光明, , 然燈, 照耀, 燃燈

prabheda-gati-lakṣaṇa 分別相, 差別之相

prabheda-naya 差別道理

prabhedaśas 分別, 差別, 若廣分別

prabhedaśonirdiśanti 解釋

prabhu-dravya-balin 豐財

prabhutva 自在

prabhutā 自在

prabhā bhavati 發明

prabhā saṃbhavati 發光明

prabhā-devatānām 天光

prabhā-karin

prabhā-karī 發光, 發光地

prabhā-karī bhūmiḥ 發光地

prabhā-raśmi 光明

prabhā-rūpa

prabhā...devatānām

prabhākari-bhūmi 發光地

prabhākarī 發光地

prabhākarī bhūmiḥ 明地

prabhāsa-śrī 光德

prabhāsayat 法光

prabhāsayati

prabhāsvara 光照

prabhāsvaratara 光麗, 明了, 明淨

prabhāsvaratva 明淨

prabhāsvaratā 光明, 明潔, 明淨, 淸淨

prabhāsvarā 明顯, 本淨

prabhāva-guṇa 威德自在

prabhāva-saṃpad 威德

prabhāva-vikurvaṇa 威力神變

prabhāvanatā

prabhāvani

prabhāvanā , , , 開示

prabhāvatā 出生

prabhāvayati , 顯了

prabhāvita

prabhāvitatva , 所顯, 示現

prabhāvyate , 分別, , 得名, , , 顯現

prabhāvāśaya 威力意樂

prabhāṃ prapya 日出時

prabhāṣyate

prabhāṣāmi 散吿

prabhūta-bhojana-rāga 多食貪

prabhūta-dhana 大財

prabhūta-jihva 大舌相

prabhūta-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相

prabhūta-jihvā 廣長舌, 廣長舌相

prabhūta-tanu 廣長

prabhūta-tanu-jihva 其舌廣薄, 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄

prabhūta-tanu-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄

prabhūta-tara 增勝

prabhūtatara 增勝,

prabhūtā 具足, 自在

prabodhayati 能發

prabrājeti

prabāla-puṣpa 寶花

prabāḍa 珊瑚

pracalāyati

pracarita-śūnyatā 行空

pracayôdaya 集起, 集起

pracchanna 覆藏, 隱身

pracchannam

praccheda 分分

pracchinna , 斷除

pracchādana 隱藏

pracchādayati 隱藏

prachanna 覆藏

pracitaṃ rūpam 積集色

pracurā bhaviṣyanti 當得興盛

pracyāvayati 驅擯

pracāratā 所行, 現行

pradadhāti 持心, 精勤

pradakṣina 循環

pradakṣiṇa 右遶

pradakṣiṇa-grāhin 隨順, 隨順教誨,

pradakṣiṇa-varta 右旋

pradakṣiṇaṃ pra-√kṛ 右旋,

pradakṣiṇaṃ √kṛ 右旋,

pradakṣiṇā 隨順

pradakṣiṇī-kartavya 右繞

pradakṣiṇī-kṛtya 旋繞

pradakṣiṇī-√kr

pradakṣiṇī-√kṛ , 遶佛

pradakṣiṇīkṛtvā 畢已

pradakṣiṇīkṛtya 畢已

pradarśayati , , 開示,

pradarśayitavya

pradatta āsīt 供上

pradattim āsi 供上

pradeśa-rāja 粟散王

pradeśa-stha 在諸方

pradeśatas

pradeśayati

pradeśika-jñāna 少智慧

pradeśā adhyuṣitāḥ 行住坐臥處

pradharṣayati ,

pradhyāyamāna 入禪定, 思惟

pradhāna 鉢羅陀那

pradhāno nâstikaḥ 最極無者

pradhānyena 就勝, 就最勝

pradhānyāt 就勝, 從勝

pradhānāṅga 勝分

pradroha 怨敵

pradu-bhūta

pradur-bhāva 出生, 示現

pradur-bhū

pradur-bhūya

pradur-√bhū 流行, 湧出, 漸成, 續生

praduḥ syāt 自然生

praduṣ-kṛtavat

praduṣ-√kṛ 從出,

praduṣyanti

praduṣṭa-manas 惡意

pradârtha

pradârthaka

pradāmaka 能調, 能調伏

pradāna-sūra 惠施

pradārita

pradāyika ,

pradāśa ,

pradāśin

pradīpasyāviśuddhasya 昧燈

pradīpasyāviśuddhasya svabhāvaḥ 昧燈體

pradīpavat 如燈

pradīpika

pradīpikā

pradīpita 示現

pradīptaḥ...ayaḥ-piṇḍaḥ 熱鐵

pradīpôlkā 燈燭

pradūṣayanti 嫌恨

pradūṣika

prag ebhyaḥ so’sti 本住

prag eva 何況, , , 況復, 而況

prag eva punaḥ 況復

prag āsan 初生, 劫初

prag-vāyu 風起

pragarat 流襦

praggharat 流襦

pragharanti 流注

pragharat , 流襦

pragharita

praghārima 淸水

praghātayati , ,

praghātita

pragopita 隱覆

pragraha-nimitta 起相

pragāḍhatara 極重

pragṛhītâñjali 合掌

pragṛhṇāti 正照取, , 策勵

praharanti 加害

prahareya ,

prahartum 加害

praharṣa-jāta 心生歡喜, 生歡喜

praharṣita-cetasa 心生歡喜

praharṣita-manas 心甚歡喜

praharṣita-mānasa 心大歡喜, 心生歡喜

prahasita-netra 目悅

prahaṇa 斷惑

praheyatva 遮斷

prahinoti

prahiṇa

prahlādana-karin

prahlādayati 令悅豫

prahlādita-kāya-citta 身心柔軟

prahrāda 歡喜

prahvanīya 應奉請

prahāna 斷滅, 遠離, 離染

prahāra-dāna

prahāra-pāruṣya 打罵

prahāraka

prahāraṃ √dā

prahāritatva 能害

prahāritā

prahārâbhihata 打擲

prahātavya 可滅, 應去, 應捨, 應斷, 應滅, 應除, 所應斷, 所滅, 所破, , , , 遠離

prahāṇa 令斷, 厭離, , 對治, 已斷滅, 已滅, 已離, 悉斷, , 所棄捨, 所滅, , 捨離, 擇滅, , 斷盡, 斷除, 斷集, , 棄捨, 永斷, , 消滅, , 滅惑, 滅盡, 滅除, , , , 能止, 能滅除, , 遠離, , 除斷, 除滅, 離滅, , 頓斷

prahāṇa-arāmatā 樂斷

prahāṇa-hetu 遠離

prahāṇa-mārga 斷道, 滅道

prahāṇa-parijñā 斷遍知, 斷智

prahāṇa-prahāṇa 斷斷

prahāṇa-pratipakṣa 作斷對治, 斷對治

prahāṇa-saṃjñā 斷想

prahāṇa-saṃskāra 斷行, 資糧

prahāṇa-viveka 斷除

prahāṇa-śālā 溫室

prahāṇavat 永斷

prahāṇi 退墮

prahāṇâvāhana 永斷, , 離滅

prahāṇārha 可除

prahīna 遠離

prahīyamāṇa 永斷

prahīyate 滅除, 退失

prahīṇa 出離

prahīṇa-kleśa 斷煩惱

prahīṇa-vicikitsa 斷疑

prahīṇa-āvaraṇa 斷障

prahīṇatva 已斷, 已滅, , 永斷

prahīṇāni-bhava-bandhāni 斷有縛

prahṛtya 加刀杖

prahṛṣṭa-citta 歡喜心, 生歡喜

prahṛṣṭa... bhavasva 宜應

praitsṃvedana

praj apti

prajahana 除滅

prajahitva 除棄

prajahāti 棄捨, 能斷除

prajahīta 應斷

prajvalita 所惱, 放火, , , 猛火

prajvara 疫病

prajvālayati

prajêśvara 世界主

prajña-prabhūta-kośa 慧音

prajña-viyūha 慧嚴

prajñapaya 安施

prajñapayanti 制立

prajñapayasva 安施

prajñapayati 安置, , 敷設, 流布,

prajñapta~ 化作

prajñaptaḥ prakāśitaḥ 施設開示

prajñapti-bhāva 假名有

prajñapti-dharma , 假名法

prajñapti-mātra 假名, 唯假

prajñapti-mātraka , 施設

prajñapti-sat , 假名, 假名有, 假有

prajñapti-sattva 假有

prajñapti-saṃvṛti 假世俗

prajñapti-sāvadhya 庶戒

prajñapti-sāvadya 遮戒, 遮罪

prajñapti-vastu

prajñapti-vyavasthāna 施設建立, 流布

prajñapti-vāda 假立言說

prajñapti-vāda-svabhāva 假說自性

prajñapti-śīla 遮戒

prajñaptika , 假名, 施設

prajñaptirupâdāya

prajñaptitas , 假名有

prajñapyante 假設

prajñapyate 假立, 分別假立, 可知, , 施設, , ,

prajñâbhā 威光, 慧光明淨

prajñâdhāra 慧行

prajñâditya-maṇḍala 慧日

prajñâloka 慧光明

prajñâmalā 淨慧, 淨智

prajñâpayati 假名, 假立, , , 安置, 教令, , 敷設, 流布, , ,

prajñâpayati pratimokṣam 制戒

prajñâtmaka 慧性, 慧爲性, 慧爲體

prajñâvabhāsa 慧照明

prajñêndriya , 慧根

prajñôpāya 慧方便, 智慧方便

prajñā mānasī 心智

prajñā-bala 慧力, 智慧力, 般若力

prajñā-bala-sthāma 善權道力, 大善寂力

prajñā-bhāvanā 修慧

prajñā-cāra 慧行, 慧行

prajñā-dhana 慧財

prajñā-dravya 慧體,

prajñā-dvāra 智慧門

prajñā-gocara 慧境界, 智所行

prajñā-jñāna 大智慧, 智慧, 般若智

prajñā-jñāna-darśana 智慧

prajñā-jñāna-viśiṣṭa-locana 廣大智慧觀

prajñā-jīva 慧命

prajñā-jīvita 慧命

prajñā-khaḍga 智慧劍

prajñā-netra 慧眼

prajñā-prabheda 分別慧

prajñā-pradīpa 慧炬, 慧燈

prajñā-pāramitôpāya 方便智慧

prajñā-pāramitā-vihāra 般若波羅蜜多住

prajñā-pūrvaka 慧爲先

prajñā-ratna-samanvāgata 慧寶成就

prajñā-samādhi 慧定, 般若三昧

prajñā-saṃpad 慧具足, 智慧具足

prajñā-skandha 慧蘊

prajñā-svabhāva 慧性, 慧爲性, 慧爲體

prajñā-vimukta 慧解脫

prajñā-vimukti 慧善解脫, 慧脫, 慧解脫

prajñā-viśesa 擇滅

prajñā-viśeṣa 智慧勝

prajñā-yukta 智者

prajñā-ākāra 智慧行

prajñā-śikṣā 慧學

prajñābhā 智慧明了

prajñākara-gotra 智性

prajñāloka 智慧光明, 智慧明

prajñāna 可知, ,

prajñāpana 整理, 施設

prajñāpti-graha-kalpa 假有能取分別

prajñāpya 假名

prajñāpyate 假說名,

prajñāpāramitā 慧到彼岸

prajñāpāramitā-naya 般若波羅蜜經

prajñāvabhāsa 智慧光明, 智慧明

prajñāvatāmagryaḥ 智慧第一

prajñāyate 分別, 可了知, 可知, 施設, 示現, 立爲

prajñāyāḥ-prabhāvaḥ 般若威力

prajāna 聖達

prajāna uttamaḥ 人中尊

prajānam uttama 上慧

prajānamāna 識慧

prajānatā

prajānāti 了知, 正了知, , 謂觀

prajāta-mātra 初生,

prak-paścāt 先後

prakalpayati 分別, 思惟, , , , 觀想,

prakalpyate 可成

prakampat 動震, 震動, 震動

prakampyamāna 震動

prakarṣa-yukta , 勝類

prakarṣakatva

prakarṣaṃ gacchanti 爲究竟

prakathita

prakaṭe pradeśe 高處

prakaṭya

prakhyālana

prakhārat 流襦

praklinna-vastra 朽故弊壞衣

prakopam āpadyante 互相違反

prakramana

prakrameya 捨去

prakriṭistha-gotra 性種性

prakrrameya 逃逝

prakrti 非變異

prakrāmat 去來進止

prakāra-bheda 品別, 差別, 種差別, 類差別

prakāra-prabheda 品類分別, 品類差別

prakāraka

prakāraśas 別異

prakāśakatva

prakāśamāna 極講說

prakāśanā 廣說, 發露, 開示, 顯示

prakāśatva

prakāśayanti 所可

prakāśayat

prakāśayati , 宣暢, 廣說, 明了, , 演說, , , 解釋, , 說法, 開示,

prakāśayer 講專

prakāśayitṛ 能顯示, 開示, 顯示

prakāśayāmas 當復

prakāśika 能顯,

prakāśyeta 講讚

prakīrṇa-keśa 蓬亂

prakīrṇa-keśin 頭髮蓬亂

prakīrṇa-vāc 雜言

prakśāita

prakḷpti 執有

prakṛta-hastin 香象

prakṛta... śrotrêndriya 常耳

prakṛta....śrotrêndriya 肉耳根

prakṛtaka 所生

prakṛtatva 自性

prakṛteḥ pariśuddhatvāt 性本淨

prakṛti 先來

prakṛti-bhadratā 性仁賢, 性自仁賢

prakṛti-bhāsvara 性淸淨

prakṛti-durbala 自性羸

prakṛti-lakṣaṇa 性相

prakṛti-pariśudda 自性淸淨

prakṛti-pariśudda-citta 性淨心, 本性淸淨心

prakṛti-pariśuddha 本淨, 淸淨, 淸淨相, 自性本來淸淨

prakṛti-pariśuddha-citta 自性淸淨心, 自性淸淨心

prakṛti-pariśuddha; atyanta-prakṛti-pariśuddhi 本性淸淨

prakṛti-pariśuddhatva 自性淸淨

prakṛti-pariśuddhi 本淸淨, 本來淸淨, 本性淸淨

prakṛti-pariṇirvṛta 自性涅槃

prakṛti-prabhā 常光

prakṛti-prabhāsvara 性淨, 本來淸淨, 本性淸淨, 自性淸淨

prakṛti-prabhāsvara-citta 自性淸淨心

prakṛti-prabhāsvaratva 本性淸淨

prakṛti-prabhāsvaratā 本性淸淨

prakṛti-sthaṃ bījam 本性住種子

prakṛti-sthaṃ gotram 本性住種姓, 本性界

prakṛti-sāvadya 性罪

prakṛti-sāvadya-lakṣaṇa 性罪相

prakṛti-sāvadyaṃ madyam 飮酒是性罪

prakṛti-vikṣepa 自性散亂

prakṛti-vimukta 自性解脫

prakṛti-viśuddha 自性無垢常淸淨

prakṛti-viśuddha-gotra 淸淨性

prakṛti-śuddhatva 自性

prakṛti-śīla 性戒, 性戒

prakṛti-śūnyatā 性空, 本性空, 自性空, 自相空

prakṛtika , 爲體

prakṛtistha-gotra 本性住種性

prakṛtiś cittasya prabhāsvaratā 心相本淨

prakṛty-abhāva 性皆空

prakṛty-ātmabhāva 常身

prakṛty-ātmatā 性成就

prakṛtyaiva-upapadyamānaḥ 稟性生時

prakṛtyā 任性, , 性本, 性自, , 本來, 本性, 爲性, 稟性, 自性, 自然

prakṛtyā eva 性本

prakṛtyā mṛdv-indriyatā 性軟根

prakṛtyā saṃdṛśyate 自性顯現

prakṛtyā tīkṣṇêndriyatā 性利根

prakṛṣṭatara

prakṛṣṭataratva 最勝

prakṣipanti ,

prakṣipet 投盡, 擧著

prakṣipyamāna

prakṣipyate

prakṣipāt 擧著

prakṣālya 洗濯

pralayaṃyāti

pralobhayati , 引導, , 退捨

pralugna 損失, 朽壞

pralujyamāna

pralujyate , 變壞

prama 微妙

pramadyati 極憍醉

pramardayati 摧伏, 摧滅, 降伏

pramathana-śamana

pramattaka 放逸, 迷醉

pramattāḥ sattvāḥ 放逸有情

prameyatva 所量性

pramocaka 令得度脫, 度脫, 救濟,

pramocanatā

pramocayante 度脫

pramocayat 度脫

pramocayati 令得出, 度脫, , 解除, 過度

pramocayāmi 度脫

pramoda-sthānīya 歡喜處

pramodanā

pramodanīya , 歡喜

pramodaya...harṣaṃ janaya 發起悅可

pramodya , , 喜樂, 大樂, 大歡喜, , 極喜, , , , 歡喜, 歡喜, 歡悅, 自慶, 踊躍

pramodya-bahula 極多歡喜

pramodya-harṣa 大歡喜, 歡喜

pramodya-harṣaṃ janayasva

pramodya-jāta 欣載, 歡喜

pramodya-labdha 歡喜悅

pramodyate

pramodârtha 第一義

pramoṣaka 忘念

pramucyate 省練, 能解脫

pramudita-citta 心喜, 心喜, 心生歡喜

pramudita-dānatā 歡喜惠施

pramudita-vihāra 極歡喜住

pramuditā 極喜地, 歡喜, 歡喜地

pramuditā bhūmiḥ 歡喜地

pramuditā-bhūmi 極喜地

pramukhya 上首, 導首

pramukhyena 爲上首

pramuktatva 遠離

pramuñca 敷揚

pramuñcahi 敷揚

pramuñcamāna 演奮

pramuñcana , , 普放

pramuñcat , 演放

pramuṣitayā-smṛtyā 失念

pramuṣyate 忘失

pramuṣṭa

pramāda-bahula 多放逸

pramāda-caryā 放逸行

pramāda-kausīdya 放逸懈怠

pramāda-pada 放逸處

pramāda-sthāna 放逸處

pramāda-sthānīya 居放逸處

pramāditā 放逸, 放逸性

pramādya 放逸

pramādâspada 惡行所依

pramāna

pramānya

pramāṇa-phala 量果

pramāṇa-traya 三量

pramāṇam atikrameya 過量

pramāṇaṃ na... vidyate 稱度

pramāṇaṃ √grah 度量, 規模

pramāṇika 有限

pramāṇikatva

pramāṇikatvena stheyaḥ 取則

pramāṇikī...bhavet...pramāṇena 有能限量, 有限

pramāṇī-√kṛ 爲定量

pranaṣṭa-rasa 變壞味

pranaṣṭaka

pranetṛ 至獎者

pranidhāna 勝願

pranidhāna-vaśitā 大願力

pranin 微命

pransanga

pranta-koṭika 邊際,

pranta-koṭika-dhyāna 頂禪

pranta-koṭika-dhyāna-bala 依邊際定

pranta-vana-prasthā 林中

prantaṃ śayanâsanam 常樂在閑處

pranāyaka 至導者

pranāśayitṛ 消滅, 能去

pranīta , , 殊勝

prap 受名,

prap (√āp) 應名,

prap (√āp). 應得, 應成, 應至, 所立,

prapalāyate 退散, 馳走

prapatanti 墜墮,

prapayati , 顯示

prapañca 亂心, 妄想, , 戲論, 覺觀

prapañca-saṃjñā 戲論想

prapañcair aprapañcitaḥ 無戲論

prapañcanā 戲論

prapañcita 戲論

prapaṇatā 障礙,

prapaṇin 得成

praphullita , 開敷

prapnoti 獲成

prapnuvanti 獲致

prapnuvat , 應至, 求得

prapnuyāt , 應成, 證得

prapsyanti 當得

prapti 所證

prapuṣpita 斑斕, 斒斕, 煒曄, 種種殊妙

prapyate , 得成, 應得, 能招, 能證得

prapâcana , 成熟

prapâcanā 淳熟

prapâtayati

prapâṇḍara 充潔

prapāta-śvabhra 丘坑

prapīḍya

prapīḍyante ,

prapūjayati 供養, 親近供養

prapūrayati 圓滿, 滿足

prapūrayiṣyaty ayaṃ dharma-śaṅkham 吹法螺

prapūryate 成就

praroha-dharmin 所生

prarthanīyatva 欣求

prarthaya , 求得

prarthaya (den.) 希求, 愛樂, 營求, 爲求

prarthaya (den.). 乞求

prarthayaati

prarthayate 願樂

prarthenti 逮明

prarthīya 所希求

prarūpaṇānukūla 隨便

prasabham

prasahya prasahya 顯顯

prasajya-pratiṣedha 是遮, 無滅

prasajyate 則有, , 如是則, ,

prasajyeran

prasajyet

prasajyeta

prasaka 波羅塞

prasakti 樂著

prasama 止息,

prasanna 淸和

prasanna-citta 信樂, 喜心, 欣樂, 歡喜, 歡喜心, 淨信心, 淨心, 淸淨心, 至誠心, 起善心

prasanna-manas 慈心

prasanna-pānīya 淸水

prasanna-taḍāga 淸涼池

prasannêndriya 喜根

prasara-megha-samudra 雲海

prasaraṃ na dadāti 不令流散

prasava-dharma 生法

prasava-dharmin 能生

prasaṅga-parihārârtham 爲防因此犯性罪故

prasaṅgatva ,

prasaṭhatva

prasaṭhatvâlambana 生境界

prasena 波羅塞, 波羅塞戲

prasiddha 共許

prasiddha-saṃbandha 相符極成, 相符極成過

prasiddha-tattva 極成眞實

prasiddhy-artha

praskandati 趣入

praskandha ,

prasotṛ , 生者

prasrabdha 休息, 寂靜, , 止息, , 輕安

prasrabdha-citta 心輕安

prasrabdha-kāya 身淨, 身輕安

prasrabdhi , 寂靜, , 止息, 輕安

prasrabdhi-samādhi 安定

prasrabdhi-saṃbodhyaṅga 輕安覺支

prasrabdhi-sukha 輕安

prasrabhya 極淨,

prasrāva-karma 便利

prasthāna-bhūmi 入地

prasthāpayati 令發

prasyandamāna

prasyandita 流注

prasyanditaṃ praghāritam 流注

prasāda-citta 信心, 淸淨心

prasāda-gata 堂舍

prasāda-karī 嚴淨

prasāda-pratilabdha 得信, 有信

prasāda-vimāna 宮殿

prasādana 宮殿, 殿堂

prasādanīyenâlambanena 淨妙境界, 淨妙境界

prasādavat 淨信, 淸淨, 能信

prasādavatī-samādhi 喜信淨三昧

prasādayati 合掌, 歡喜, , 淨信

prasāde 殿上

prasādhaka 成立

prasādhayati ,

prasādhayitu-kāma 欲顯示

prasādikatva 淸淨

prasādikā 端正

prasādikāyo 端正

prasārayati 展舒,

prasāraṇa

prasārita-cakṣus 普觀

prasārita-oṣṭha 褰縮

prasūta-janman 現生

prasūti-kāla 產時

prasṛtā 具足, 莊嚴

pratanuka

pratanv-āvaraṇa 小障

pratas

pratata-daśa-śatâṃśu 千光

pratata-pāṇi 常舒手

pratatam 恆常

pratatya-udbhava 緣起生

prateyaka-buddha 緣覺界

prathama eva janmani 今生

prathama-anāsrava 初無漏

prathama-citta 初心

prathama-cittôpādika 初發意

prathama-cittôtpāda 初發心, 初發意, 前心, 最初發心, 發意

prathama-cittôtpādika 初發心, 最初發心, 發意

prathama-cittôtpādika-bodhisattva 初發意菩薩

prathama-dharmacakra-pravartana 初轉法輪

prathama-dhyāna 初定, 初禪, 初靜慮

prathama-dhyāna-bhūmi 初定

prathama-dhyāna-bhūmika 初定, 初靜慮, 初靜慮地

prathama-dhyānika 初靜慮

prathama-dhyānôpapanna 梵世, 生初靜慮

prathama-dvitīya 初二

prathama-kalpa 劫初

prathama-kalpâsaṃkhyeya 初阿僧祇

prathama-karmika 初業

prathama-kṣaṇa 初刹那

prathama-madhyama-paścād-rātra 初中後夜, 初夜後夜

prathama-prasthāna 初發

prathama-saṃnipāta 初會

prathama-yāna-saṃprasthita 初發心

prathamataḥ

prathamaś cittôtpādaḥ 最初發心

prathamaḥ...bhavaḥ 後有

prathamaṃ gotram 本所得性

prathamaṃ trayam 初三

prathame dhyāne 初定

prathame kalpâsaṃkhyeye 初阿僧祇

prathame kṣaṇe 初刹那

prathame yāme 上半, 初夜, 初更

prathamedhyāne 初靜慮

prathamena kalpena 初釋

prathamâbhinirvṛtta 初生

prathamôdita 初生

prathamôpanipāta 初起

prathamôtpanna 初生

prathamôtpādana 初生, 初起

prathamā 初地, 第一句

prathamā koṭiḥ 初句

prathamā vijñāna-sthitiḥ 第一識住

prathamāt ,

prathamī 初地

prathanā , 貪求

prati 波羅提

prati (√i). 計執

prati prati 別別

prati yathā-kāmam 隨所欲

prati- , 波羅底, , ,

prati-bhā 光明

prati-budh 覺寤

prati-citta-kṣaṇam 於念念中

prati-dvaṃdvaya (den.)

prati-dvaṃdvaya (den.).

prati-grah , 能策

prati-han 加害

prati-i

prati-kāṅkṣ 希求

prati-kāṅkṣaṇatā 希望

prati-kṛ 悔除

prati-labh 還得

prati-ni-√sṛj ,

prati-ni-√vṛt 復還棄捨

prati-niḥ-√sṛj 捨棄,

prati-pad 了別

prati-sam-√dhā

prati-sam-√mud 慶慰

prati-saṃ-mud 慰問

prati-saṃ-vid , , 覺知

prati-saṃ-√dhā 往取, , 現生

prati-saṃ-√hṛ 沮壞

prati-saṃ-√khyā 作念

prati-saṃ-√mud 問訊, 慰問

prati-saṃ-√vid 具受,

prati-saṃ-√śikṣ

prati-sthā 建立

prati-sṛ

prati-vi-ni-√sṛj ,

prati-vi-nud , 開解

prati-vi-nud*

prati-vi-√gam 散滅

prati-vi-√nud; prativinodayati 爲開解

prati-vi-√śubh 淨除

prati-vid 通達

prati-vyadh

prati-√bhā 惟忖, 樂說, , 辯說

prati-√bhās

prati-√bhāṣ 稱說

prati-√budh , 覺寤

prati-√bādh , 毀壞,

prati-√diś 悔除

prati-√grah 受食, 取果, 受取, 能受, 能策

prati-√han 侵害, 加害, 解除

prati-√jñā 知識, 自稱, 自稱歎, , , 識知

prati-√kram

prati-√kruś , 謗毀

prati-√kāṅkṣ 希望, 希求,

prati-√kṣip , , 違拒

prati-√labh 受得, 得至, 得見, 獲得, 能得, 轉得, 轉得

prati-√pad 交通, 信受, 修作, 奉行, 施作, , 起行, , ,

prati-√rakṣ 遮護

prati-√ruh

prati-√ruṣ 報瞋

prati-√sev , 習近, 親附,

prati-√sṛ

prati-√sṛ; pratisarati 流散

prati-√taḍ 報打, 報打, 報打

prati-√vah 謗毀

prati-√vas 安止, 居止, 止住

prati-√vyadh 能達

prati-√śru 對曰, , 樂聞, 白言

pratibaddha-citta 繫心, 繼心

pratibadhnīyāt 能遮

pratibadhyate

pratibhādati

pratibhāna-pratisaṃvid 樂說無礙智, 辯才無礙慧, 辯無礙解

pratibhāna-pratisaṃvit 辯才無礙慧, 辯無礙解

pratibhāna-saṃpanna 辯才無礙

pratibhānam utpannam 善能問答

pratibhāsa-mātraka 唯影像

pratibhāsa-prāpta 影現, 現影

pratibhāsa-sama 如影現, 如電光

pratibhāsatva , 顯現

pratibhāsatā 顯現

pratibhāsita 顯現

pratibhāsôpama 如電

pratibhāti 追憶

pratibhāva

pratibhāyati 追憶

pratibhāṇa , , 辯了, 辯說

pratibhāṇaka 樂說, 辯說

pratibimba-pratibhāsa 影像

pratibimbaka , , 色像, 鏡像

pratibimbam atikramya 超過影像

pratibodhaka 示悟

pratibudhyamāna

pratibudhyati 覺寤

pratibādhyate

praticchana ,

praticchanna 彌覆, 所覆蔽, 羅覆, , 覆藏, , 隱覆

praticchannatā 彌覆

praticchannâsana 屛處

praticchi 奉持

praticchinna 斷除

praticchita 所攝受

praticchādana , 覆蔽, 覆藏, , 隱覆

praticchādanatā 隱覆

praticchādayati , , , 覆蓋, 覆藏, 遍覆, , , 隱藏

praticchādeti 覆藏

praticchādika

praticchādita 羅覆

praticitta-kṣaṇam 念念

pratideśanika 悔過, 提舍尼, 波羅提提舍尼

pratideśaniya 對首懺悔

pratideśanā 悔過, 懺悔, 鉢喇底提舍尼

pratideśanīya 五衆罪, 波羅提舍

pratideśanīyā dharmāḥ 悔過法

pratideśanīyāni 向彼悔

pratideśayanti 悔除

pratideśayataḥ 發露

pratideśayati , 悔過, 懺悔, 發露, 發露

pratideśayitavya 悔過, 波羅提提舍尼

pratideśika 有說, 波羅提提舍尼

pratidvaṃdva-bhāva 對治, 相違

pratidvaṃdvin 對治

pratidyotita 照耀

pratigatya 謝滅

pratigha-citta 恚惱心, , 有瞋恚心, , 瞋心, 瞋恚心

pratigha-cittatā 害心, 瞋恚心

pratigha-paryavasthāna 瞋纏

pratigha-sahagata

pratigha-saṃyojana 恚結

pratighâkāra 瞋恚

pratigrahītum 能受

pratigrahītṛ

pratigrāha

pratigrāhaka , , 受持, 受者, 能受, 能授

pratigupta-pradeśa 屛處

pratigṛhya tiṣṭhati 堅持

pratigṛhṇeya

pratigṛhṇitavya

pratigṛhṇāmi 能受

pratigṛhṇāti 納受, 能策

pratigṛhṇātu 受取

pratigṛhṇītavya 得受, 應取

pratigṛhṇītvā

pratihaniṣyati 加害

pratihanyate , 對障, , 憎惡, 所罣礙, 所障礙, 有礙, 樂著

pratihāya 示現

pratijñôttaraṇatva 本願

pratijñā-kāraka 自言

pratijñā-pratibhāna-bala-sthāma 樂說辯力, 辯才慧力

pratijñā-virodha 違本宗

pratijñākāraka-vinaya 多語毘尼

pratijñām ārūḍhaḥ 立誓

pratijñāna-sthāna 自稱歎處

pratijñāta 所立要, 自證

pratijñāyate 成立, , 立義,

pratijñāṃ kāritaḥ 立誓

pratijāgarati 料理

pratikaraṇatā , 悔除

pratikaroti 悔除, 發露

pratikartu 奪還

pratikopayati 毀謗,

pratikriya

pratikruṣta 匪宜

pratikrānta 宿, , 迴轉, 鉢剌底羯爛多

pratikubjita

pratikāṅkṣa

pratikāṅkṣati 希望

pratikāṅkṣaṇa , 疑惑

pratikāṅkṣaṇatā 希望

pratikāṅkṣin 希望, 愛樂,

pratikāṅkṣitavya 可知, 希求, , 應知, 所求

pratikūlatva

pratikūlatā 違背

pratikūlya-saṃjñā 厭逆想

pratikṛtika 報恩

pratikṣayântakāla 滅度後

pratikṣaṇa 念念

pratikṣaṇôtpāda 念念生

pratikṣepaka 毀謗

pratikṣepaṇa-sāvadya 遮罪

pratikṣepaṇatā , 遮滅

pratikṣepsyanti.... pratibādhiṣyante 拒逆

pratikṣepsyanti...pratibādhiṣyante

pratikṣeptum 生誹謗

pratikṣeptṛ

pratikṣipati

pratikṣipyate

pratilabdha 具足, 已得, , 得已, 成就, 所得, 曾得, 正得, , , , 貫暢, 通達, 逮致

pratilabdha-pūrva 曾得

pratilabdhavat

pratilabdhu-kāma 欲得

pratilabhamāna

pratilabhante 還得

pratilabhate 感得, 能得, 轉得

pratilabhyate

pratilambha-samanvāgama 得成就

pratilambhika ,

pratilapsyate 獲致

pratilomaṃ samāpadya

pratilomânukrameṇa 逆次

pratilomānupūrvyā 逆次第

pratilābhaṃ lapsyanti 得爲

pratilābhika

pratilābhin 欲證, 欲得, ,

pratilābhita

pratilābhitā 獲得

pratima

pratimaṇḍita-vyūha 莊嚴

pratimokṣa 別解脫律儀, 學處, 處處解脫

pratimokṣa-saṃvara 別解脫律儀, 別解脫戒, 律儀戒

pratimokṣa-saṃvara-saṃvṛta 持戒

pratimokṣa-sūtra 戒經

pratimokṣa-sūtra-nidāna 戒經序

pratimokṣa-sūtre uddiśyamāne 說戒時

pratimokṣa-sūtrôddeśa 說戒

pratimokṣasūtrasya nidānaṃ 戒經序, 波羅提木叉序

pratimokṣe saṃvare 如戒所說行

pratimokṣâkhya 別解脫律儀

pratimokṣôddeśa 說戒

pratimokṣākhya 律儀, 波羅提木叉

pratimuhyate 所惑

pratimukhatā 棄背

pratimukhā smṛtiḥ 背念

pratimukhī smṛtiḥ 背念

pratimukhīṃ smṛtim 背念

pratimā-karaṇa 造形像

pratinirvṛtta

pratiniryātayāmāsa 反遺

pratinisarga

pratinisevana

pratinisevya

pratinissareya

pratinissarga

pratinisṛṣṭa 棄捨

pratinivartaka 退散

pratinivartate 復還棄捨

pratinivartayati 棄捨, 迴顧

pratinivartayiṣyāmo 免離

pratinivārayati , , , ,

pratiniyama-hetu 定別因, 定別因, 定異因

pratiniḥsaraṇa 捨離

pratiniḥsareya

pratiniṣevaṇa 修習, 習近

pratiniṣevaṇatā 習近

pratipad-darśana-heya 見道斷

pratipadam avatāram 行跡趣入

pratipadyamāna 欲受, 正修行時, 現行,

pratipadyate 了別, 常行, 施作

pratipakṣa 爲療

pratipakṣa-bala 對治力

pratipakṣa-bhāvana 對治修

pratipakṣa-bhāvanā 修對治

pratipakṣa-lābha 得對治

pratipakṣa-udaya 對治生, 對治道生

pratipakṣatas 對治故, 由對治故

pratipakṣatva 對治, 能治

pratipakṣatā 對治

pratipakṣika 對治, , 能治,

pratipakṣika-siddhânta 對治悉檀, 斷惡悉檀

pratipakṣôdaya 對治, 治生

pratipanna 具足

pratipannatva 能正行

pratipanno bhavati 修行正行

pratipat-satya 道諦

pratipatti-dharma 所行法

pratipatti-gata 在正行, 正行

pratipatti-kṛto viśeṣaḥ 行勝

pratipatti-pūja 上妙正行供養

pratipatti-pūjā 正行供養

pratipatti-sahagatā---pūjā 正行供養

pratipatti-saṃpad 行滿

pratipatti-vaidhurya 闕於正行

pratipatti-yoga 善行

pratipatti-yukta 隨順, 順行

pratipatty-upāya 行方便

pratiprasabhya 用意

pratiprasaraṇa 爲依

pratiprasrabdha 休息, 已滅, , 止息,

pratiprasrabdhi , 輕安,

pratiprasrabdhya ,

pratiprasrabhya 休息

pratiprasrabhyate 捨離, 止息

pratiprasrambhaṇa 休息, , 棄捨

pratiprasrambhaṇatā

pratipraveśa 能轉

pratipraśrabdha 休息, 已滅, 除滅

pratipudgala 雙比

pratipādanā 行惠施

pratipādayati 令達, 供養, , 施與, , , , 開示

pratipākṣika-siddhânta 對治悉檀

pratipūrayati 圓滿

pratipūri 具足, 圓滿

pratipṛcchaka 請者

pratiroṣayati 報瞋

pratirājan 率伏

pratirūpa-deśa 順境

pratirūpa-kriyā 正事

pratirūpaka 非實

pratirūpakah 像法

pratisalyānaṃ 修攝

pratisammodayanta 慶慰

pratisammodayati 慶慰

pratisammodayet 慶慰

pratisammodyamāna 慶慰

pratisaraṇatva 所依

pratisartavya

pratisaṃ-√khyā 能思擇

pratisaṃdadhāna

pratisaṃdhi-bandha 生相續, 結生, 結生相續

pratisaṃdhi-mukhatas 於託生

pratisaṃdhi-vijñāna 結生識

pratisaṃdhika 相續

pratisaṃdhitāni kuśalamūlāni 續善根

pratisaṃdhiḥ 入胎

pratisaṃdhiṃ √grah 受生

pratisaṃdhānīya 和合

pratisaṃdhāsyati 應接

pratisaṃdhīyate , 和合

pratisaṃharaṇa 攝受

pratisaṃhartṛ 護持

pratisaṃhārya 攝受

pratisaṃkhya-bhāvanā 數修習

pratisaṃkhyā-bala 簡擇力

pratisaṃkhyā-nirodha 擇滅, 數緣滅, 數緣盡, 數滅

pratisaṃkhyā-nirodha-saṃskṛta 擇滅無爲

pratisaṃkhyāna bala 思擇力

pratisaṃkhyāna-bala 智慧力

pratisaṃkhyāya 意思擇

pratisaṃkhyāya pratisaṃkhyāya 數數思擇

pratisaṃlapanaṃ sevate 修攝, 辟屏, 辟屛

pratisaṃlaya 能閑居

pratisaṃlyāna 燕坐, 閑定

pratisaṃlyānaṃ 辟屛

pratisaṃlyānaṃ sevati 修攝

pratisaṃlāna 燕坐, 空閑處

pratisaṃlāna-pratisaṃlyāna 燕坐行

pratisaṃlānaṃ sevate 修攝, 辟屛

pratisaṃlāpa 燕坐

pratisaṃmodana 問訊, 慶慰

pratisaṃmodanā 共語

pratisaṃmodayati 慰問

pratisaṃskartavya 修治

pratisaṃskāraṇa 修理

pratisaṃskārita

pratisaṃveda-yāti 覺知

pratisaṃvedanā 受者, 應知

pratisaṃvedayate 所受, 正受

pratisaṃvedayati , 覺知,

pratisaṃvedita 所受

pratisaṃvid-vihāra 無礙解住

pratisaṃvida 無礙慧, 無礙解

pratisaṃvidita , 覺了

pratisaṃvil-lābha 得四無礙辯

pratisaṃvin-mati 無礙慧

pratisaṃvit-prāpta 無礙慧

pratisedhanā 遮止

pratisevanīya

pratisevyamāna 習行

pratismrta 正念

pratismṛta 繫念

pratisphuṭa 踊悅, 開敷

pratisthita 施設安立

pratisthā 施設安立

pratisyandana 寬博, 寬廣

pratisṃvedin

pratitiṣṭhat 應住, 欲住

pratitāḍayati 報打, 報打

prativahiṣyaṃti 拒逆

prativandhâbhāva 無礙

prativarjaṇa 還離

prativasati 居止

prativedayate

prativedayati , 得解, , 覺知, 開悟, 開覺

prativedayitavya 開悟

prativedayiṣyāmaḥ 當辯

prativedayāmi 班宣

prativedha 分別, , 能善通達, 能通, 覺悟, , , 通達, , 開覺

prativedha-avasthā 通達位

prativedha-samartha 能達

prativedhanā 通達

prativedhatva 通達

prativibhāvayamāna

prativibhāvayati

prativibuddha 夢覺已, , 覺已, 開悟

prativibudhya 覺寤

pratividdhā 覺知

pratividhya , 通達

pratividhyamāna ,

pratividhyanti 了達

prativigacchanti 散滅

prativigata

prativijñapti 了別, 各各別, 施設, 莊嚴, 表了, 表色

prativikalpa 分別, 執著, 妄想, 虛妄分別,

prativikalpana 妄想, 虛妄分別

prativikalpanā 分別, 妄想, 虛妄分別

prativikalpavitavya 生分別

prativilomatā 違逆

prativinodana 滅除, , 遣除, 開解, 除遣,

prativinodayati , 開解

prativinodya 開解

prativipaśyat 智觀

prativiramaṇatā , 捨離,

prativirata , 遠離,

prativirodha 相違

prativisrambhaṇatā 休息

prativivardhana 漸增長

prativiśiṣyate 最勝, 有異

prativiśiṣṭatara 勝上

prativiṇodayati 捨離

prativāryamāṇa 遮斷

prativīnodayati

prativśiṣṭa

pratiśamana 能除

pratiśamayya

pratiśarana 障礙

pratiśarīram 身身

pratiśraya-rāga 屋宇貪

pratiśrut

pratiśruti

pratiśrutikā 深山響

pratiśrutka

pratiśrutkā 深山響,

pratiśrutkā-śabda

pratiśrutya

pratiśāmayati 付與, 安置,

pratiśāmayīt 收撿

pratiṣedha-artham 爲除

pratiṣedha-mātra 唯遮

pratiṣedhayati , 沮壞,

pratiṣedhaṃkaroti

pratiṣetu-kāma 欲行

pratiṣevamāṇa 習近

pratiṣevaṇīya

pratiṣiddhatva 已住

pratiṣiddhānujñāta-karman 制業開業

pratiṣidhyate 所遮, ,

pratiṣṭhahanti 化立

pratiṣṭhatva 所依止

pratiṣṭhitatva

pratiṣṭhitvā 安住

pratiṣṭhitârtha 因義

pratiṣṭhā-hetu 住因, 建立因, 立因

pratiṣṭhā-paṭala 建立品

pratiṣṭhā-vastu 依處

pratiṣṭhāpa-kāma 使立

pratiṣṭhāpaka 安置

pratiṣṭhāpayati 令建立, 令安住, , 供養, , 安住, 安置, 攝受, 敷設, , 著地,

pratiṣṭhāpita~..... parisaṃsthāpita~ 化立

pratiṣṭhāpyante

pratiṣṭhāya 施與, 爲建立

praty-anu-bhū , 還受

praty-anu-√bhu 現化

praty-anu-√bhū 現受, 能受用, 還受

praty-ava-īkṣ 觀照

praty-avêkṣ

praty-avêkṣ (√īkṣ)

praty-avêkṣ (√īkṣ).

praty-avêkṣ (√īkṣ,) pratyavekṣaka 伺察

praty-avêkṣ(√īkṣ). 諦觀

praty-ud-ā-vṛt 退還

praty-ud-ā-√vṛt 動作, 動轉, 復退轉, 退轉, 還來,

praty-ud-√gam 來迎, 出迎, 奉迎, 承迎, , 迎接

praty-ā-√gam 迴還, 還來

praty-ā-√hṛ 牽出

praty-ā-√jan 來生, 現生

praty-ā-√khyā 毀呰

praty-ā-√śaṃs 勸讚, 希望

praty-√arc 隨敬

pratyabhimukha

pratyagra-yauvana 盛壯

pratyaham 於日日中

pratyakṣa-bhāvin 現在

pratyakṣa-buddhi 現覺

pratyakṣa-jñāna-utpatti 現量智生

pratyakṣa-kārin 現前證, 現證

pratyakṣa-vihārin 見法

pratyakṣa-viruddha 現量相違, 現量相違過

pratyakṣa-viṣaya 現境

pratyakṣam 現量

pratyakṣasamyak 現量, 眞現量

pratyakṣaṃ paśyasi 現見

pratyakṣo √bhū 知見

pratyakṣânubhāvika 現領受

pratyakṣârtha 現量義

pratyakṣābhāsa 似現量

pratyakṣī-kartu-kāma 欲現

pratyakṣī-kāra 證得

pratyakṣī-√kṛ 親觀

pratyanta-dvīpika 邊國

pratyanta-janapada 邊國, 邊地

pratyantarāyakatva 能障

pratyantimeṣu janapadeṣu 邊國

pratyanubhavana

pratyanubhavanti 還受

pratyanubhūtavat

pratyanukampa 哀愍

pratyanuṣaṅga 對治, 能遮

pratyanīka-vāda 怨害諍論

pratyapakāra 報怨

pratyarpita 廁鈿

pratyarthin

pratyavagama 印解, 慧解, , 覺了,

pratyavagamya 已覺悟

pratyavagantavya 應知, 當知

pratyavalokana 樂觀, 觀察

pratyavare---kṣetre 鄙穢田

pratyavarānta-yugika 濁惡

pratyavasthāna 成立, ,

pratyavekṣa

pratyavekṣa-jñāna 妙觀察智

pratyavekṣamāṇa 審諦觀察, , , 觀察已

pratyavekṣate 觀照

pratyavekṣatā 現見

pratyavekṣaṇaka

pratyavekṣaṇā 審觀察, 審諦觀察, 能正觀察, 觀察

pratyavekṣaṇā-jñāna 妙觀察智

pratyavekṣita 思惟, , , 觀察, 諦觀

pratyavekṣitavya , 諦視

pratyavekṣā-jñāna 妙觀察智

pratyaya-adhiṣṭhāna 緣依處

pratyaya-bala 緣力

pratyaya-bhāva 作因緣, , 爲因緣,

pratyaya-buddha 緣覺

pratyaya-hetu

pratyaya-jñāna 緣智

pratyaya-kṛti 緣起

pratyaya-kṣaya 緣盡

pratyaya-lakṣaṇa 待因緣, 緣相

pratyaya-lābha 遇緣

pratyaya-parīkṣā 觀因緣

pratyaya-pratītya 隨緣

pratyaya-pratītyâvartana 隨緣轉, 隨緣轉變

pratyaya-pravāraṇa 因緣請

pratyaya-pravāraṇā 別請

pratyaya-pravṛtti 依生, 緣生

pratyaya-sāmagrya 緣和合

pratyaya-sāmarthya-sadbhāva 緣力所生

pratyaya-vaidhurya 違緣

pratyaya-vaikalya 闕緣

pratyaya-vihvala 迷因緣

pratyaya-vijñāna 緣識

pratyaya-vīkṣaṇa 待因緣, 待緣

pratyayam apekṣya 待緣

pratyayamaya 從緣生

pratyayanatā

pratyayatā 因緣, , 緣性, 緣起

pratyayaṃ kṛtvā 有因緣

pratyayi-√bhū 作因緣

pratyayitatva 可委

pratyayâdhīnatva 待緣

pratyayâpekṣa 待衆緣, 觀因緣

pratyayâvaikalya 因緣具足

pratyayôdbhava 因緣生, 緣所生

pratyayôtpanna 從緣生, 緣生

pratyayāntara 異緣

pratyayī-bhāva 緣性

pratyaśrauṣīt 樂聞

pratyeka 別自

pratyeka-bodhi 獨覺, 獨覺菩提, 緣覺, 辟支佛

pratyeka-bodhi-buddha 緣覺, 辟支佛

pratyeka-buddha 獨覺果, 緣一覺, 聲獨

pratyeka-buddha-gotra 獨覺種姓

pratyeka-buddha-yāna 緣覺乘

pratyeka-buddha-yānâbhisamaya-gotraḥ 獨覺乘種性

pratyeka-buddhatva 獨覺, 緣覺果

pratyeka-jina 緣覺, 辟支佛

pratyeka-jñāna 緣一覺

pratyeka-naraka 孤地獄, 孤獨地獄, 那落迦

pratyeka-pratyeka

pratyeka-pravāraṇa 分請

pratyeka-pravāraṇā 別自恣請, 別請, 自送請

pratyekabodhau cittam utpādayiṣyanti 辟支佛道

pratyekabudda 緣覺佛

pratyekabuddha 支佛, 獨覺, 畢勒支底迦, 畢勒支底迦佛, 畢支佛, 緣覺, 辟支佛, 辟支佛陀, 辟支迦佛, 辟支迦佛陀, 鉢剌翳伽佛陀, 鉢剌翳伽陀, 鉢剌翳迦佛陀, 麟角

pratyekabuddha-bhūmi 獨覺地, 辟支佛地

pratyekabuddha-gotra 獨覺種姓

pratyekabuddha-mārga 獨覺乘

pratyekabuddha-rūpa 辟支佛身

pratyekabuddha-yāna 獨覺乘

pratyekabuddha-yānika 緣覺乘, 辟支佛, 辟支佛人

pratyekabuddha-yānīya 求緣覺, 辟支佛

pratyekabuddhatva 辟支佛道

pratyekam ,

pratyekaṃ narakāḥ 孤地獄

pratyekaṃ trividhā 各有三

pratyeṣaka

pratyeṣemahi , 受領

pratykhyāna 遠離

pratyodhāvita 罷道

pratyodhāvitum 罷道

pratyosareya

pratyrtpanna

pratyuddhāratā

pratyuddhṛtaṃpadam

pratyudāhāra

pratyudāvarta 退轉

pratyudāvartanīya 退轉

pratyudāvartayati 復退轉

pratyudāvartita

pratyudāvartya , 退轉

pratyudāvṛtta 轉還

pratyudāvṛttaṃ cittam 不欲, 囘心

pratyupabhoga 受用, 用事

pratyupasthitaṃ bhavati 起現前

pratyupasthito bhavati 正現在前, 正起

pratyupasthāna , 勤行, , 正現前, 正現在前, , 現前, 現在前, , 護持

pratyupasthānatva 能現

pratyupasthānatā 現前

pratyupasthāpana

pratyupasthāpita

pratyutpanna-buddha 現在諸佛

pratyutpanna-buddha-saṃmukhâvasthita-samādhi 常行三昧, 般舟三昧

pratyutpanna-dharma 現在法

pratyutpanna-duḥkha 現苦

pratyutpanna-samādhi 般舟三昧

pratyutpannam 現世, 現在

pratyutpannam adhvānam 現在世

pratyutpannamadhvānam 現在

pratyutpannasamādhi 般舟念佛

pratyutpanne---adhvani 於現在

pratyutpannā 現在

pratyutpannādhvā 現在世

pratyutthātavya 當起

pratyutīrṇa

pratyuṣa

pratyācakṣāṇa

pratyāgacchati 還來

pratyāhārin

pratyājāta 受生已, 已生,

pratyājāti

pratyākhyāna , , 捨離, 棄捨, , 誹謗,

pratyākhyāta , 奉獻, , , 棄捨, 破斥, 遠離

pratyāma 自內

pratyāsannatva 親近

pratyāsannatā 親近

pratyātma-adhigamana 速入

pratyātma-dharma 內身證法

pratyātma-dharma-sthititā 內身證法性, 緣自得法住

pratyātma-dharmatā 內法, 緣自得法, 自身內證法

pratyātma-jñāna-gati 自覺聖智

pratyātma-jñānatā 自內智, 自知

pratyātma-mīmāṃsā-jñānena 自以慧見, 自以所見

pratyātma-vedanīya 內身證, 自內所證

pratyātma-vedita 自身內證

pratyātma-vedya 內身證, 自內所證, 自覺, 自覺聖智, 自證

pratyātma-vedya. svâdhigama 自所證

pratyātmaveditavya 內自所證

pratyātmaṃ bhāvanā-maya 內證修性

pratyātmikī 內滅

pratyātmâdhigama 內證, 緣自得, 自覺, 自證, 自身內證

pratyātmâdhigamana 內證

pratyātmâdhigata 自覺, 自身內證

pratyātmârya-gati 內證聖行

pratyātmârya-gati-gocara 內證聖行境界

pratyātmârya-jñāna 自覺聖智

pratyātmâryajñāna 自證聖智

pratyāvartya 退, 退轉

pratyāyanârtham 爲顯

pratyāyanārthaṃ 開悟

pratyāytmika nirvṛti 內滅

pratyāśaṃsate 勸讚, 希望

pratyāśaṃsatā 希望

pratyāśaṃsitavya 希求,

pratî 計爲

pratî (√i) 信受, 爲緣

pratîṣ (√iṣ)

pratîṣ(√iṣ) 肯受

pratānatā , 增長, 廣大

pratānayati

pratāpana 極燒熱

pratāpana-naraka 極熱地獄

pratāpane mahā-narake 極熱地獄

pratāpavat 光遠, 苦行

pratāpita

pratārayati

pratāraṇā 假許

pratāraṇī 濟度

pratīcchana

pratīcchanatā

pratīcchita 所攝受

pratīhita 所攝受

pratīkāra-bhūta 對治

pratīkāra-buddhyā 爲療病時

pratīta 共知

pratīta-nāma 同所了名

pratīty-utpanna 緣起

pratītya samutpanna 緣生法

pratītya samutpanna-dharma 緣生法

pratītya samutpāda 緣生法

pratītya-dharma 因緣法

pratītya-dharmôdaya 緣起法

pratītya-samudāgata 因緣和合生

pratītya-samutpada-gāthā 緣起偈, 緣起法頌

pratītya-samutpadyamāna 緣起

pratītya-samutpanna 因緣, 因緣生, 從因緣生, 緣生, 緣起, 衆緣生

pratītya-samutpannatva 緣所生

pratītya-samutpannaṃ dharma-dhātum 緣生法界

pratītya-samutpanneṣu dharmeṣu 緣生法

pratītya-samutpāda 因緣, 因緣法, 因緣起, 所生, 生緣, , 緣生, 緣起理, 緣起, 緣起法, 緣起義, 緣起論

pratītya-samutpāda-jñāna 緣起智

pratītya-samutpāda-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 緣起相應增上慧住

pratītya-samutpāda-pravṛtti 由從

pratītya-samutpāda-pravṛtti-nivṛtti-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 緣起流轉止息相應增上慧住

pratītya-samutpāda-yoga 緣起道理

pratītya-samutpādasya mukham 緣起門

pratītya-samutpādita 緣生

pratītya-samutpādālambana 緣起觀

pratītya-samutpādārtha 緣起義

pratītyasamutpanna-dharma 因緣生法

pratītyôtpadyate 緣所生

pratītyôtpāda 緣生

pratītyôtpāda-cakra 緣生輪

pratīyate 可了知, 可解,

pratīyeta 得解, 應知,

pratīṣa 羞愧

pravacana-dharmatā 教法

pravaccana 正法

pravaktṛ 傳說

pravakṣyāmi 我今說, 我當說

pravara viśiṣṭa 最尊妙

pravara-agra-dharma 上妙法

pravara-vara 最勝

pravarayati

pravardhita

pravaritvā 儭著, , 著衣, 襯著, 還去

pravariyāṇa 報答

pravartaka-lakṣaṇa 流轉相

pravartamāna , 修習, ,

pravartanatā , 能轉, 障礙,

pravartanā

pravartate 作用, , 能發起,

pravartayati , ,

pravartayatām ,

pravarteta 應起

pravartika 隨轉

pravartitatva 所轉

pravarâgra 微妙

pravarâgra-dharma 殊特

pravaṇā

pravedanā

pravedayati 廣說, 覺受, , , 開覺

pravedayiṣyāmaḥ 當廣說, 當辯

pravedita 所行, 所行處, 所證

praveśa 入胎

praveśa-sthāna 入處

praveśayati 將入, 引入, 悟入,

praveśayatisma

praveśâvasthā 入位

praveṣṭu-kāma 欲入, 求入

praveṣṭum

pravibhajati 正分別

pravibhakti 差別

pravibhāga 分出, 分別, 分齊, 差別, 知法, , 辯了

pravicaya-buddhi 觀察智, 觀察覺

pravicaya-prabhāvita 簡擇顯示

pravicaya-vihāra 簡擇住

pravicinoti 簡擇思惟

pravicinvat 極善思擇

pravicāra

pravicārayamāna

pravicārayat 觀察

pravicīyamāna , , 觀察

pravidārayati

pravistaraṇa 廣大

pravistaraṇatā 廣辯

pravisārayati 亙然

praviveka 出離, 寂靜, 獨處, 輕安, 遠離, 閑靜, , 靜處

praviveka-sukha 遠離樂

praviveka-vāsâbhirati 樂遠離

pravivekya 寂滅, 樂處遠離, 樂遠離, 遠離

pravivekyāntarāya 遠離障

pravivikta 樂遠離, 獨住, 空閑

pravivikta-vihārin 遠離而住

pravivikta-śayana 遠離臥具

pravivkta 遠離

praviśatu 可入

praviśya 還入

praviśāmi 欲入

praviṣ-√kṛ 深生

praviṣkaroti 深生

praviṣṭa 入已

praviṣṭa-bhāvanā 上品修

pravraj 出家

pravrajeti 令度

pravrajita-pakṣa 出家分, 出家品

pravrajita-pakṣa-gata 出家品

pravrajitvā 出家

pravrajitāḥ 出家

pravrajyā 出家學道, 出家, 出家作法, 得出家

pravrtti

pravrājaka 出家

pravrājana 擯出

pravrājayati , 擯出, 驅出

pravrājita 出家之人, 出家人

pravrājyate 令出家

pravyāharī

pravādita

pravāhayati 洗滌

pravāhayati snāpayati 洗滌

pravāhinī 大海

pravārayati 供給,

pravārayitavya 自恣

pravārayitvā

pravāraṇā , 自恣, 自恣請, , 鉢利婆剌拏, 隨意, 隨意事

pravāreya 自恣, 自恣請

pravārika 作隨意

pravāsa-gata 遠行

pravāsanā 驅擯

pravāsatā 驅擯

pravāsayati , 驅擯

pravīcinoti 最極思擇, 最極簡擇, 極簡擇, 能正思擇

pravṛddha-roga 重病

pravṛddhi 增長

pravṛtika 伴黨

pravṛttatva , , 隨轉

pravṛtter āśrayaḥ 生死依

pravṛtti-bheda 生起差別

pravṛtti-kāla 轉時

pravṛtti-lakṣaṇa 轉相

pravṛtti-pratītya-samutpāda 緣起流轉

pravṛtti-tathatā 流轉眞如

pravṛtti-vairodhika 與流轉相違

pravṛtti-vijñāna 生起識, 用識, 轉識

pravṛttir duhkhasya 衆苦流轉

pravṛtty-artha 流轉義

pravṛtya

pravṛṇ-māsa 雨際

prayacchanti 得出

prayaśas*

prayaścitta , 波夜提法, 波逸提

prayojanâbhāva 無用

prayojanīya

prayojayati , , 教修習, 療治,

prayujyamāna 勤修習, 勤修行時, 正勤修學

prayujyate , 修觀行, 加行, 勤修, 勤修習, 能修作

prayujyeyam 進趣

prayuktatva 和合, 聚集

prayuñjīta 和合

prayāya 譬喩

prañjali 合掌

prañjali-bhūta 合掌, 合掌恭敬, 至誠

prañjali-kṛta 合掌

prañjaliṃ √nam 合掌恭敬

praśamanatā 休息, 息滅

praśamayati , 殄息, , , 滅除, 能治

praśasyatama 可稱讚

praśaṃsanīya 讚歎

praśaṃsya 應可稱讚

praśaṭha-vāhitā 放捨, 等流

praśna āgate 有問言

praśna-dvaya 二法

praśna-pṛṣṭa 於彼問難

praśna-udāhāra 能問

praśnaṃ aprakṣīt

praśnaṃ pṛcchanti 興問難

praśnaṃ pṛccheyuḥ 請問

praśnaṃ pṛṣṭaḥ 作是問, 問難

praśnikā 有問者

praśnikānām 有問者

praśnântara 別問

praśoṣita

praśrabdha 息除, 止息

praśrabdha-kāya 身輕安

praśrabdhi 猗適

praśrabdhi-saṃbodhyaṅga 輕安覺支

praśrabhya 息除

praśrabhyate 獲得輕安, 輕安

praśvāsa

praśākha 般羅奢佉, 鉢羅奢佉

praśākhā 五支, 支節, , 枝枝, 枝葉, 鉢羅奢佉, 鉢羅賖佉

praśānta-(cārin~) 定隱

praśānta-karman 寂靜業

praśānta-nirvṛti 寂滅度

praśānta-vihārin 寂靜

praśāntâkāra 寂靜行

praśāntêryāpatha 威儀寂靜, 威儀庠序

praśāntêryāpatha-saṃpanna 威儀寂靜

praṇa-apeta 捨生

praṇa-hārin 奪命

praṇa-koṭī 無量衆

praṇaka-jāta 螻蟻,

praṇama

praṇamya 供養

praṇata-kāya 曲躬

praṇatāṅga 曲躬

praṇayāma 中善

praṇaṣṭa , , 遺失

praṇetu-kāma 欲造

praṇi- 群萌

praṇi-bhūta 有命者, 蠢動, 衆生

praṇi-jāti

praṇi-māraṇa ,

praṇi-vadha-rata 屠膾

praṇi-vadhâdi 殺生等

praṇidadhat 起正願

praṇidhana 宿願

praṇidhi-bala 弘誓, 本願, 願心

praṇidhi-cakra-maṇḍala 願輪

praṇidhi-citta 願心

praṇidhi-jñāna 願智

praṇidhi-viśeṣa 大誓願, 大願, 妙願

praṇidhiṃ cakāra 發願

praṇidhāna-bala 志願力, 正願力

praṇidhāna-mahā-daśa 十大願

praṇidhāna-praṇidhāna-balika 願力

praṇidhāna-pāramitā 願波羅蜜, 願波羅蜜多

praṇidhāna-vaśa 本願力, 願力

praṇidhāna-vaśitā 願自在

praṇidhāna-viśeṣa 勝願, 大願, 弘誓, 本願,

praṇidhānavat 發弘誓願

praṇidhānaṃ 發願

praṇidhānu 所願

praṇidhāya 悲願力, 正願, 由願力, 輕微, 願求

praṇidhī 弘誓

praṇinaṃjīvitādvyaparopayet ,

praṇipatati śirasā 稽首禮

praṇodana

praṇôpaghāta 損害衆生

praṇālī

praṇāmayati

praṇāmaṃ karoti 恭敬禮拜

praṇāmita

praṇātighāta ,

praṇātipāta 奪命, , , 殺害, 殺業, 殺生, 殺生罪, 能殺

praṇātipāta-kāraka 殺者

praṇātipāta-viramaṇa 不殺, 不殺生, 離殺生

praṇātipāta-virati 不殺, 不殺戒, 不殺生, 離殺, 離殺生, 離殺生

praṇātipātika 殺生者, 殺生者, 殺生者

praṇātipātikam---avadyam 殺生罪

praṇātipātin 害他命, 殺生

praṇātipātād viratiḥ 不殺

praṇātipātādattâdāna 殺盜

praṇātipātādi 殺生等

praṇātipātāt prativirataḥ 不殺生

praṇātipātāvadya 殺生罪, 殺罪

praṇāśayati , 違失

praṇāśāpraṇāśa-patha-vivaraṇa 開示壞不壞路

praṇīdhi 本願力

praṇīta-bhojana 美食

praṇīta-bhojana-rāga 美食貪

praṇīta-dharma 勝妙法

praṇīta-kāya 妙身

praṇītatara , 最極殊妙

praṇītatas

praṇītatā

praṇītaṃ ---cittam 勝心

prekṣamāṇa 相視, 瞻視, 觀察

prekṣante 相視

prema 親昵

prema-citta 愛樂心

prema-gaurava 愛敬, 愛重

prema-jāta 生恭敬

premanīya 所親昵

prematā 愛念

premaṇī

premânugata 慈念

prerayati 策發

preryate

preta 卑利多, 彌荔多, 薜茘

preta-tiryag-naraka 三塗

preta-viṣaya 餓鬼, 餓鬼趣

pretā 餓鬼界

pretāyatana 鬼趣, 鬼道

pretī 餓鬼

preṣayati 供養, 施與, 發遣, , ,

preṣya-manuṣya 作人

priti 喜貪

priya manâpa 寵敬

priya viprāyoga duḥkha 愛別離苦

priya-cittatā 愛樂心

priya-jana 所愛

priya-karaṇa 可愛

priya-vadyatā 愛語

priya-vikalpa 愛分別

priya-vinā-bhāva 愛別離苦

priya-vinā-bhāva-duḥkhaḥ 愛別離苦

priya-vipariṇāma-duḥkha 愛別離苦

priya-viprāyoge duḥkham 愛別離苦

priya-viyoga 愛別離

priya-vāditā 愛語, 軟語, 輭語

priya-ākhyāna 愛語

priyatarikā 愛念

priyavacana 濡語

priyaṃ kṛtaṃ bhoti 奉敬

priyaṇgu

priyâbhāṣin 愛語

priyātithi 來求者

prodbhūti 出生,

prokte 語已

proktvā 語已

protsāhanā 勸令, 勸發, 勸進

protsāhayati ,

proñchana ,

proṇa 趣向

pruṣvā ,

pryojana 方便

prêkṣ (√īkṣ) 仰觀

prêkṣ (√īkṣ). , 瞻仰, 見解

prêr (√īr)

prêr√īr 策發

prêṣ (√iṣ) 發遣

prêṣ (√iṣ).

prānta-koṭika-dhyāna 邊際定

prāp (√āp). , 更有

prāpta

prāpta-)saṃjñin 謂爲

prāpta-dharma 得法

prāpta-guṇa 所得功德

prāpta-kālam 時到

prāpta-phala 得果, 得道者, 德果

prāpta-pūrva 所能得

prāpta-viṣaya 境合

prāptakālaṃ 時至

prāptavyam artham 應得義

prāptavye arthe 應得義

prāptavye-arthe 應得義

prāpti-ccheda 得斷

prāpti-dharma 證法

prāpti-dharmatā 所得法

prāpti-hetu 得因

prāpti-kāla 至時

prāpti-prāpti 得得

prāpti-samutpāda 得起

prāpti-sākṣāt-karaṇa 證得

prāpti-sākṣāt-kṛti 證得

prāptitas 由得

prāptivat 如得

prāpto’si buddha-jñānam 成正覺

prāptu-kāma 欲證, 欲得

prāpty-artha 至義

prāpty-upāya 得方便

prāpty-utpāda 得起

prāptyāvasthā 至位

prāptā bhaveyuḥ 獲得

prāyoga āyoga 息利

prāyoga-bala 修習力, 加行力, 方便力

prāyoga-ja 加行, 加行得, 行得

prāyoga-mārga 加行, 加行道, 勤加行道, 方便道

prāyoga-prabheda 加行差別

prāyoga-viśeṣa 加行差別

prāyoga-viśuddhi 加行淸淨

prāyoga-āyoga 出內

prāyoga-śuddhi 加行淸淨

prāyogatas 加行, 加行故

prāyogaḥ kṛtaḥ 加行

prāyogaṃ ca prayojayanti 入出, 紀別

prāyogeṇa , 和合時

prāyogika 加行

prāyogika-caryā 加行行, 有加行行

prāyogika-caryā-paripūri 加行行圓滿, 有加行行圓滿

prāyogikatva 加行, 方便

prāyogikaṃ vīryam 加行精進

prāyogikā gunāḥ 加行善

prāyogitva 加行, 勤方便

prāyogitā 修加行, 正加行

prāyogâvasthā 加行位, 行位

prīnayati 受樂受

prītatara 歡喜踊躍

prīti-darśin* 喜見

prīti-pramodya 信樂, 欣悅, 歡喜, 歡喜勇躍, 歡悅, 解懌

prīti-saukhya 喜樂

prīti-saukhya-samādhi 喜樂定

prīti-saumanasya 深心愛樂

prīti-saumanasya-jāta 大歡喜, 歡喜

prīti-saṃbodhy-aṅga 喜覺支

prīti-saṃjananatā 生歡喜

prīti-sphuṭa 充遍

prīti-sukha 喜樂, 悅樂

prīti-sukha-janana 生喜樂

prīti-sukha-jananī 悅樂

prītijanana 法喜

prītim...parām 踊躍大歡喜

prīty-upekṣaṇa 喜捨

prīty-ādi 喜樂定

prīyate 愛樂, 深生愛

prīṇayati 娛樂, 自娛樂

prṇyamayaṃkṣetram 福田

prṭala-kośa

pudgala 有德之人, 有德人

pudgala-bheda 人差別

pudgala-dharma 我法

pudgala-dravya

pudgala-dṛṣṭi 人見, 我見

pudgala-dṛṣṭika 人見, 起我見

pudgala-grāha 取人

pudgala-nairātmaya 補特伽羅無我性

pudgala-nairātmya 人無我, 補特伽羅無我, 補特伽羅無我性

pudgala-prajñapti 人名

pudgala-pravicaya 簡擇補特伽羅

pudgala-saṃjñā 人相

pudgala-viśeṣa 人差別

pudgala-vyavasthāna 建立補特伽羅

pudgala-vāda 說我

pudgala-śūnyatā 生空

pudgalôpalabdhi 人智

pudgalôtkrānta 過人

pudgalābhāva 補特伽羅無性

puggala

pukkaśa 卜羯姿

pulkasa 卜羯娑

pumāṃs 丈夫, , 好色者,

punar aparam

punar api 復更

punar jāyate 更受生, 更生

punar āvartyate 還下

punar āvṛttih 還下

punar-anadhyācāra 終不重犯

punar-ādāna 更受

punarapi

punareva

punarāvartyate

punas tad eva 又卽此

punaś ca 復次

punaḥ , , 還復

punaḥ pravāraṇā 更請

punaḥ punaḥ 慇懃, 數數, 數起,

punaḥ punaḥ pravāraṇā 慇懃請, 數數請, 更請, 重請

punaḥ...saṃjāyate 還生

punaḥ...saṃjīvayanti 還生

punaḥpunaḥ ,

pundarīka 蓮花, 蓮華

punnappunam

pura 國土

purastime

puratas tiṣṭheyam 在前立, 現其人前

purato yāyin 前行

purato √gam 在前

puraḥ-pṛṣṭhataḥ 前後

puraḥ-sarin

pure 往昔, ,

pure bhaktam 食前

purima , 往昔, , , 本來, 本生, 本際, , 東方, , 過去, 過去世

purima-cari

purima-carī 本行

purima-yāma 初夜

purimaka

purimika , 前安居

purimikāyāṃ varṣôpanāyikāyām 初安居, 前安居

purimā

purimā-diś 東方

puro-hita , 王師

purohita-kula 國師家

purusadamya-sāratha 調御

puruṣa 食者

puruṣa-bhāva 丈夫相, 男相

puruṣa-bhūta 丈夫

puruṣa-damaka 調御丈夫, 調御師

puruṣa-gandha 男香

puruṣa-grāha 取我

puruṣa-hasta 人手

puruṣa-kāra-phala 士用果

puruṣa-liṅga 男根

puruṣa-nimitta 男相

puruṣa-pravara 人中尊

puruṣa-pudgala 善男子, 士夫補特伽羅, 聖人, 賢聖

puruṣa-saṃsparśa 男觸

puruṣa-viśeṣa 勝人, 有德人

puruṣa-śabda 男聲

puruṣa-ṛṣabha 上人

puruṣakāra-ja 士用

puruṣakāra-phala 功用果

puruṣâyus 人壽

puruṣêndriya 根門, 男根, 男根

puruṣôttama 人中上, 士中尊, 大丈夫

purvam

purvika

purāṇa-dvitīya 本二

purāṇa-mitra 慈室長者

purāṇatā

purāṇī-bhāva 朽故

pusta-karmā-maya 經字

pustaka-gata 經典, 經卷

pustaka-karma-kṛta 經典

pustakarman- 膠漆布

pustakāvaropitaṃ √kṛ 書寫

putra gaveṣamāṇa 變訟, 辯訟

putra jinasya aurasa 佛口所生子

putra-mâṃsa 子肉

putra-māṃsôpama 如食子肉

putrābhilāṣin 愛子

puttali 色相

puñchana

puñja

puñjī 聚積

puṇari 不那利華

puṇya 福祐

puṇya-bāhulya 福多

puṇya-dvāra* 福德門

puṇya-garbha 功德藏

puṇya-hetu 福因

puṇya-jñāna 福慧, 福智

puṇya-jñāna-saṃbhāra 功德, 福德智慧資糧

puṇya-kriyā-vastu 福業事

puṇya-kāma 求福

puṇya-kṛta 世福, 福力

puṇya-kṣaya 福盡

puṇya-kṣepa 福盡

puṇya-kṣetra-bhūta 福田

puṇya-maṇḍala 圓滿功德

puṇya-nidhi 功德藏

puṇya-pakṣa 福分

puṇya-prasavāḥ 福生天

puṇya-pāramitā 功德

puṇya-raśmi 光德

puṇya-samudra 功德海

puṇya-saṃbhāra 功德莊嚴, 善根, 福德, 福德莊嚴, 福德資糧, 福行, 福資糧

puṇya-sukha 福樂

puṇya-sāgara 功德海

puṇya-toya 功德海

puṇya-upârjana 修功德

puṇyabala kumāra 福子, 福子

puṇyam kriyā 福業

puṇyamaya kumāra 福子

puṇyaphala kumāra 福子

puṇyaśālā 奔攘舍羅

puṇyaṃ karma 福業

puṇyaṃ kriyā 福業

puṇyâbhisaṃskāra 功德, 功德福, 所得功德, 福寧, 福施, 福行

puṇyâlaṃkāra 功德莊嚴

puṇyôdaya 增福

puṇyôpaga 福行

puṇyôpapatti 福生

puṇyāṇi karoti 作福

puṇyāṇi kurvataḥ 修福

puṇḍarī 分陀利

puṇḍarīka 不那利華, 分陀利樹, 芬利

puṣkalatā

puṣkaratā 花敷

puṣkariṇī 大池, 小池, 池沼, 浴池, 淸涼池

puṣpa-cchatra 華蓋

puṣpa-citra 華嚴

puṣpa-gandha 花香, 香氣

puṣpa-mālya 華纓

puṣpa-phala-vṛkṣa 菓樹, 華樹

puṣpa-pūjā 花供養, 華供養

puṣpa-varṣaṇa 雨華

puṣpa-vikīrṇa 散華

puṣpadeva 弗波提

puṣpanāga 奔那伽, 龍華樹

puṣpâbhikīrṇa 散花

puṣpāhara 弗婆呵羅

puṣpāvatī-vana-rāja-saṃkusumitâbhijña 華色王

puṣṭi-hetu 增長因

puṣṭita 所資

puṣṭy-artham

pācanā 成生

pācattika , 波夜提

pācayitvā 煮熟

pācika 成生

pācita

pāda-gāmin 足行

pāda-mrakṣaṇa 塗足油

pāda-mūlika

pāda-paka 林木, 林樹

pāda-prakṣālana 洗足

pāda-pratiṣṭhāpana

pāda-pārṣṇi 足跟趺

pāda-talayor 於雙足下

pāda-vanda 禮拜

pāda-vandika 禮足

pāda-veṣṭanikā

pādapīṭha 寶机

pādau 雙足

pādau śirasâbhivandya 頭面禮足

pādau śirasā vanditvā 頭面禮足

pādau śirāsā vandati 接足作禮

pāde patitaḥ 頭面禮

pāde pādam ādhāya 翹足

pādepatitaḥ 頂禮

pāduka-pratisaṃyukta 著屐

pādukārūḍha 著屐

pādôpajīvin

pādāṃ cchirasā vandati 頭面禮足

pākhanda 鉢健提

pālaya (den.).

pālayisyati 應護

pālevata

pālyate 所得

pāna-rasa 蘇蜜

pāniya

pānīya-kāntāra 無水難

pānīya-mallaka 水甁

pānīya-sthālaka 水甁, 水器

pāpa 惡罪, 重說

pāpa-caryā 造惡

pāpa-deśana 說罪

pāpa-dharma 惡法

pāpa-karmādhyāpatti 造惡業

pāpa-mitra-parigṛhīta 惡友所攝

pāpa-mitra-saṃsevin 惡友所攝

pāpa-mitratā 惡友

pāpa-sattva 惡人

pāpa-suhṛd 惡知識

pāpacittā 無道

pāpaka-dṛṣṭa-gata 惡見

pāpaka-dṛṣṭi-gata 惡見, 惡邪見

pāpaka-mitra 惡友, 惡知識

pāpakā a-kuśalā dharmāḥ 惡不善法

pāpakāḥ...dharmāḥ 惡法

pāpika , 惡邪

pāpikā dṛṣṭiḥ 惡邪見

pāpikādṛṣṭiḥ 惡見, 邪見

pāpin 罪人

pāpâśaya 惡意, 惡意樂

pāpêcchā 惡欲

pāra-manuṣya 他人

pāra-prāpta 究竟, 通達

pāracitraka 畫度樹

pāragate 般羅揭帝

pārami-gata , 到彼岸, 度無極, 至彼究竟

pārami-prāpta 波羅蜜多, 至究竟

pāramitā 到彼岸, 婆羅蜜, , 度無極, 彼岸, , 極過度, 波羅密多, 波羅密, 波羅蜜, 波羅蜜多, 無極, 蜜多, 諸波羅蜜

pāramitā-carya 波羅蜜多行

pāramitā-prāpta 到彼岸

pāramitāḥ pañca 五度, 五波羅蜜

pāramiṃ-gata 具足, , 到彼岸, , 度無極, 得究竟, 皆具足

pāramârtha-siddhânta 第一義悉檀

pāramârthika-jñāna 第一義智

pāramârthika-siddhânta 第一義悉檀

pāramârthikasya duḥkhasya 勝義苦

pāramârthikaḥ svabhāvaḥ 勝義自性

pāramârthikaṃ duḥkha-hetum 勝義苦因

pāramī 第一, 第一彼岸

pāraṃ gaccheyam 限盡

pāraṃ-gata 到彼岸, , 能度彼岸, , 通達

pāraṃ-para 展轉

pāraṃ-parya 展轉

pāraṃ-paryeṇa 展轉, 展轉力

pāraṃparya , 相續

pāraṃparyeṇa 更互, 當時

pārijāta[ka] 畫度樹

pārijātaka 園生, 圓生, 婆利闍多迦, 彼岸生, 樹王, 波利質多羅樹, 畫度樹, 高遍樹

pārima

pārime tīre 於彼岸

pāripūraka 圓滿

pāripūrita 滿足

pāripūrya 成就

pāripūrī 具足

pārisravika 流漏

pāriveṇika 戒序

pāriyātraka 大集會, 畫度樹

pāriśodhaka , 淸淨

pāriṇāmikī 能變

pāriṇāmikī cyutiḥ 變易死, 變易生死

pāriṣadya , ,

pāriṣaṇḍa

pārthag-jana 凡夫

pārthag-janikī 居異生位者

pārthagjanika 凡愚, 居異生位者, 異生

pāruṣakā-vana 麤惡苑

pāruṣika 惡口

pāruṣyaka 麤惡苑

pāruṣyāt 麤惡語

pāruṣyāt prativiratiḥ 不惡口

pārājayika 他勝, 波羅夷, 無餘

pārājayika-sthānīya 他勝處

pārājayika-sthānīya-dharma 他勝處法

pārājika 他勝, 他勝罪, 他勝處, 他勝處法, , 四波羅夷, 四重罪, , 墮不如, 根本罪, 棄罪, 極惡, 波羅夷, 波羅夷罪, 波羅市迦, 無殘, 無餘

pārājika-dharma 波羅夷法

pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ 不應共事

pārājikā dharmāḥ 波羅夷法

pārājikāya āpattīye 學悔

pārāvat 波羅越

pārāyaṇika 異乘

pārśva-śayana 倚臥

pārśvam ,

pārśvaṃ

pārśve 一邊

pārśveṣu sarveṣu 四面

pārśvânugata 所護, 隨應

pāsakamālā 數珠

pāta , 退,

pātaka 波夜提法, 波逸提

pātayantika 單墮, 單墮法, , 波夜提, 波夜提法, 波逸提

pātayati , , 摧破, , , 流出, 陷墜

pātayitvā

pātañjali 墮水

pātra-cīvara 衣鉢

pātra-karaka 應器, 甁鉢

pātra-nikubjanā 覆鉢

pātra-praticchādana 覆鉢

pātra-saṃdhunaka 覆鉢

pātra-saṃnicaya 長鉢

pātranirlehakaṃ 指抆鉢

pātraṃ praticchādeti 覆鉢

pātrāvalehakaṃ 指抆鉢, 曲指抆鉢

pātāpanaka

pāvakī

pāyantika 波夜提, 波逸底迦

pāyattika 五衆罪, 波夜提, 波羅逸尼柯, 波藥致, 波逸底迦, 波逸底迦, 波逸提

pāyayat 飮兒乳

pāyayati

pāyûpastha 大小便處, 大小行處

pāñcika 半支迦, 第五, 般遮子旬

pāśa-guṇa 繋縛

pāśakamāla 鉢塞莫

pāścāttyāḥ 西方諸師

pāścātya 西方師

pāśu-pata 自在, 自在天, 自在天

pāṃsu-cūrṇa 塵土

pāṃsu-kūlam cīvarānām 糞掃衣

pāṃsu-kūlika 糞掃衣

pāṃsu-rajas

pāṃśu-kūla 糞掃衣

pāṃśu-kūlika 糞掃衣

pāṃśu-kūlikaḥ 糞掃衣, 著弊納衣

pāṇ u

pāṇaka 蟲蚤

pāṇi-lekha 手文

pāṇi-parimārjita 手摩

pāṇi-saṃprāpti 捉手

pāṇi-saṃyoga 手合

pāṇi-sparśa 手觸

pāṇi-tala-jāta 如掌

pāṇi-yuga 兩手

pāṇitala-jāta 如掌

pāṇy-āpti 捉手

pāṇī

pāṇḍaka/lohitaka 般荼慮伽法

pāṇḍara ṣaḍdanta gajarājan 白象王

pāṇḍara-hastin 白象

pāṇḍara-vāsinī 白衣

pāṇḍaraka 潔白, 白淨

pāṇḍu-kṛśa 萎黃

pāṇḍu-palāśa 黃葉

pāṣaṇa

pāṣaṇda 外道

pāṣaṇḍika 修道者

pāṣaṇḍin 鉢健提

pāṣāṇa-nimitta 戒壇石

pāṣāṇaーnimitta 結界石

pāṭala-taila-pradīpa 波羅羅

pāṭalī 波吒羅

pāṭanârha 可破

pāṭeti

pāṭita-vipāṭita

pāṭiyaka

pāṭyate

pāṭāpanaka

pāṭāpayet

pī ha 坐具

pītika

pīḍa

pīḍanā

pīḍayati 逼迫

pīḍyamāna

pīḍā 擾亂

pīḍā-kāra 傷害

pīṣayati

pīṣayitvā

pīṣâpayitvā 擣篩

pīṭhika

pīṭhikā 坐床,

pūj 供事

pūja kṛtvā 事敬, 進上

pūja kṛtvāna 事敬

pūjana-arthāya 欲供養

pūjanā 供養, 應供養

pūjayamāna 供養

pūjayati 供養, , 敬愛, 習近, 讚嘆

pūjayitvā 進上

pūjeṣyatī 供侍

pūjitva 恭敬

pūjyamāna 供養

pūjâraha 所供養

pūjôpasthāna 供事, 供養, 供養恭敬

pūjā-karmāya 爲供養

pūjā-parigrahaṇa 供養攝受

pūjā-vidhāna 供養之具

pūjādhikārika 爲供養

pūjākarma niryātayāmāsa

pūjāṃ ca kurvatā 訖竟

pūlā 布羅, 腹羅

pūrayati , 修行, 圓滿, 成滿, 滿足, , , 盛滿

pūri 於過去

pūrikā 布利迦

pūrna 充滿

pūrva-abhyāsa-vaśa 惑習氣

pūrva-apara-sahakrama

pūrva-ardha kāya 上身

pūrva-bhakta 食前

pūrva-buddha 先佛, 往昔諸佛, 昔佛, 過去佛, 過去諸佛

pūrva-carama 始終

pūrva-carya 本行

pūrva-dakṣiṇā 東南

pūrva-dharma-sthititā 本住法

pūrva-dhyāna 初禪

pūrva-dvitīyā 故二

pūrva-gama 前行

pūrva-hetu 前因, 宿因, 往昔因

pūrva-janma-hetupratyaya 先世因緣

pūrva-janma-karman 先世業

pūrva-janma-nidāna 先世因緣

pūrva-janmâdhīta 自識宿命

pūrva-jina-kṛtâdhikāra 過去供養諸佛

pūrva-jāta 前生

pūrva-karma 初業

pūrva-karma-phala 先業果

pūrva-karma-vaśa 先業力

pūrva-kuśala-mūla 宿善

pūrva-kāla 先時, , , 前時, 昔者, 昔時, , 過去

pūrva-kāla-bhava 先有, 昔有, 本有

pūrva-nimantrita 請食

pūrva-nirdeśa 先說

pūrva-nivāsa* 前身

pūrva-nivāsa-jñāna 宿命知, 宿命智, 宿命智明

pūrva-nivāsa-smṛti 宿住通

pūrva-nivāsânusmṛti 宿住智證明, 宿住隨念, 宿命, 宿命通

pūrva-nivāsânusmṛti-jñāna 宿命知, 宿命智, 宿命智明, 識宿命通

pūrva-parikarman 宿業

pūrva-paścimatā 前後

pūrva-prahīṇa , 本願

pūrva-pratijñā 本願

pūrva-pratijñāta 先許

pūrva-pratilabdha 先所得

pūrva-praṇidhāna 宿願, 本大願, 本願, 本願力

pūrva-praṇidhāna-caryā 本行願

pūrva-praṇihita 本願

pūrva-pādaka 初句

pūrva-rātrāpara-rātra 初夜後夜

pūrva-tyāga 捨前

pūrva-ukta 前所說

pūrva-yoga 先世, 宿緣

pūrva-yoga-pratisaṃyukta 先世相應

pūrva-yoga-saṃpanna 修成, 方便道

pūrva-yuga 耆舊

pūrva-śamatha-carita 先修止行

pūrva-śikṣā 初學

pūrvabhaveṣu 過世

pūrvaka-jñāna 宿智

pūrvakasya tyāgaḥ 捨前

pūrvakau dvau 前二

pūrvakaḥ...parihāraḥ 前釋

pūrvakaṃ saṃskāram 先行

pūrvakejanmani 宿世

pūrvakeṣv abhyatīteṣu 先過去

pūrvako hetuḥ 宿因

pūrvako saṃbhāraḥ 先世資糧

pūrvakṛtyaṃ, pūrvakālakaraṇīyam 先作

pūrvam , , 前世, , 從昔來,

pūrvam eva

pūrvam uktam 前說

pūrvam utpannānām 先起

pūrvamitra 慈室長者

pūrvasya 前前

pūrvasyāṃ diśi 東方

pūrvataram

pūrvavad vibhāgaḥ 如前分別

pūrvavat 如本

pūrvaṃ 往宿命時

pūrvaṃ paścāt 前後

pūrvaṃ tāvat

pūrvaṃ videho dvīpaḥ 弗婆毘提訶

pūrvaṃ vipakvam 先受

pūrvaṃ-gamana 爲首

pūrvaṃ-gamatva 先導

pūrvaṃ-gamatvāt 爲上首

pūrvaṃ-gamaḥ 前導

pūrvaṃ-gamāya 爲上首

pūrvaṃgamaṃ 本瑞應

pūrvaṅ-gama

pūrvaṅgama 出上

pūrve munayaḥ 過去佛

pūrve-nivāsa 宿住

pūrve-nivāsa-jñāna 宿住智

pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna 宿住智, 宿命知, 宿住隨念智, 宿命智, 宿命智明, 宿命通, 知過去世

pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna-bala 宿住隨念智力, 宿命力

pūrvehi lokācariyehi 更歷

pūrveṇa 於前

pūrveṇâparam 前後, 前後

pūrveṇāpara 前後

pūrvikā 爲先

pūrvo māso varṣāṇām 夏初一月

pūrvâbhilāpin 先言, 先語

pūrvâbhyāsa 先習

pūrvâbhyāsa-samutthita 先習起

pūrvâbhyāsa-samutthitaṃ bījam 先習起種子

pūrvâbhyāsatas 宿習

pūrvâcārya 有餘師

pūrvânta-koṭī 過去世, 過去際

pūrvânta-sahagata 前際倶行

pūrvântam anusmaran 前際隨念

pūrvântatas 先世,

pūrvântika 前際

pūrvântâdi 三際

pūrvânusmṛti 宿命

pūrvânusāreṇa 隨先

pūrvâpara 前後

pūrvâpara-virodhatā 前後乖反

pūrvâparya 前後

pūrvâparādha 本罪

pūrvârdha-kāya 上半, , 身上半

pūrvôtpanna 先有

pūrvôttara 前後, 東北

pūrvā dik 東方

pūrvābhibhāṣin 先言, 先言問訊

pūrvābhyasta 曾習

pūrvāhṇa-kāla-samaya 晨朝

pūrvāntāparânta-cyuty-upapatti 死此生彼

pūrvāntāparânta-paricchinna 前後際斷

pūrvānubhūta 先所受

pūrvānupūrva

pūrvāparânta 前後, 前後際, 本末

pūrvāparânta-madhya 三際

pūryate , , 變成

pūrṇa-candra-maṇḍala 盛滿月

pūrṇa-ghaṭa 本囊伽吒

pūrṇa-gātra

pūrṇa-maitrāyaṇ -putra* 圓滿

pūrṇa-māsī 十五日, 滿月

pūrṇa-śaśâṅka 滿月

pūrṇaghaṭa 卍字, 本囊伽吒

pūrṇaṃ samatittikam 平滿

pūrṇêndu 滿月

pūti-agada 布儞阿偈

pūti-bīja 敗種

pūti-kaḍevara 穢身

pūti-kuṇapa 死屍

pūti-mukta-bhaiṣajya 腐爛藥, 腐爤藥, 陳棄藥

pūti-mūtraṃ bhaiṣajyānām 陳棄藥

pūti-vastra 弊衣

pūty-ambara 弊衣

pūvaka 過去世

pūya-bhāva 膿爛

pūya-mrakṣita 膿血

pūya-rudhira 膿血

pūṇa 僕拏

pṛ thag-nirdeśa 別說

pṛ thag-ukta 別說

pṛccha 受教, 受請

pṛcchanti 啓問, 諮禀

pṛcchati

pṛcchet 問言

pṛcchā

pṛcchā-visarjana 問答

pṛcchīyasi 當問

pṛkkā 必栗迦, 畢力迦, 畢栗迦, 目蓿香, 觸香

pṛthag nôcyate 不應別說

pṛthag-bhūta 差別, 獨住,

pṛthag-jana 凡夫人

pṛthag-janatva 凡夫, 凡夫性, 凡夫衆生, 愚癡, 異生性

pṛthag-jāti 異趣

pṛthag-vihita 立爲

pṛthagjana-avasthā 凡夫位, 異生位

pṛthagjana-bhūmi 凡夫地, 異生地

pṛthagjana-bhūta 凡夫, 異生

pṛthagjana-kalyāṇaka 賢善異生

pṛthagjana-ātmabhāva 諸身

pṛthak pṛthak

pṛthak sthāpitāḥ 別立

pṛthak-kāraka

pṛthak-pṛthag-bhāva , 異相

pṛthaktva-vyavasthāna 種種

pṛthivi-pradeśe 地上

pṛthivii-maṇḍala 國界

pṛthivy-ap-tejo-vāyu 地水火風

pṛthivyāṃ 反覆

pṛthivyāṃ nipātayiṣyasi 墮地

pṛthivyāṃ pra-√pat 躃地

pṛthivyāṃ prapatanti 躄地

pṛthivîśvara 人王, 國王

pṛthivī-cāla 地震動, 地動

pṛthivī-dhātu 土地, 地大, 地界, 地種, 大地

pṛthivī-parpaṭaka 地薄餠, 地餠

pṛthivī-pradeśa

pṛthivī-rajas 大地微塵

pṛthivī-rājas 地塵

pṛthivī-sama 如地

pṛthivī-vajra 金剛地

pṛthivī-vivara-samudgama 從地涌出, 從地踊出

pṛthivī-vivarebhya unmajjantam 從地踊出

pṛthivīṃ √khan 掘地

pṛthu-vṛddhi-vaipulyatā 增長廣大

pṛthu-vṛddhi-vaipulyatāṃ gacchati 轉復增廣

pṛthv-āyatana 勝處

pṛṣṭavat 問言, 發問

pṛṣṭha-bhūta 後起

pṛṣṭha-labdha 後得, 後得智, 隨得

pṛṣṭha-labdha-jñāna 後得智, 後智

pṛṣṭha-labdha-laukika-jñāna 後得世間智

pṛṣṭha-labdhena laukikena jñānena 後得世間智

pṛṣṭha-labdhena-laukikena jñānena 後得世間智

pṛṣṭhataḥ

pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhato’nubaddhaḥ 隨從

pṛṣṭhataḥpṛṣṭhataḥ 障礙

pṛṣṭhato √yā

pṛṣṭhato’nu-√gam

pṛṣṭhābhimukha 向背

ra 囉字

racanā 安布, 結集

raga ,

rahas-praticchanna 屛處

rahasi-sthāna 屛處

rahitatā 遠離,

raho-vihāra 屛處

rahoniṣadyām 屛處

raja-vinirgata 晨朝

rajas 激質

rajaskatā 塵垢

rajaḥ-saṃkhyā 微塵數

rajo-hārin* 出塵

rajo-jalâdi 塵垢

rajo-mala 塵垢

rajo’paharaṇa 栴陀羅

rajya

rakta 染者

raktapadma 鉢特摩

rakṣati 救護, 隨護

rakṣya

rakṣâtmabhāva 護身

rakṣâvaraṇa-gupti 守護, 擁護,

rakṣâvaraṇaguptiṃ kariṣyati 將接

rakṣāṃ √kṛ 衞護

ram

ramamāṇa 娛樂

ramanti 盪逸, 蕩逸

ramata 歡樂

ramate 味著

ramayat 悅樂

ramaṇīyaka 可愛樂

ramiti

ramiṣyāmi 受樂

ramī 好忤

ranga

rasa-dhātu 味界

rasa-pada 味句

rasa-rasâgra-prāpta 於諸味中得最上味

rasa-rasâgratā 於諸味中得最上味

rasa-rāga 貪味

rasa-saṃpanna 味具足

rasa-viṣaya 味境

rasaujas 滋味

rasâgra 最上味

rasâhāra 飮食

rasâyatana 味界

rasôpeta 味具足

ratana 天寶, 寶物, 寶珠

ratanāmaya 琦妙

ratha-gata 乘車

rathaka

rati-krīḍā 嬉戲, 戲樂

rati-krīḍā-vastu 戲樂事

rati-pradhāna 愛樂

rati-rata 喜樂

rati-rāgā 欲樂

ratim abhilāṣam 欣欲

ratiṃ-kara 愛樂

ratna 珍玩

ratna-bhūṣaṇa 衆寶莊嚴

ratna-bhūṣita 寶嚴

ratna-chatra-kūṭa 寶蓋

ratna-dravya 寶物

ratna-dāman 珠瓔

ratna-gotra 寶性

ratna-jāla 寶網

ratna-jāla-samīrita 珓珞

ratna-koṭir nāma samādhiḥ 寶積三昧

ratna-naya-stūpa 寶塔

ratna-nidhāna 寶藏處

ratna-nirbhāsa 夜光

ratna-padma 寶花, 寶華, 寶蓮華,

ratna-piṭaka 寶篋

ratna-prabhāsa 寶光明

ratna-pratimaṇḍita 寶莊嚴

ratna-puṣpa 寶華

ratna-ratha 寶車

ratna-saṃjñā 寶想

ratna-saṃmata 大寶

ratna-stūpa 七寶大講堂, 寶塔寺, 寶寺

ratna-traya-pūjā 供養三寶

ratna-vajra 寶金剛

ratna-vastu 寶物

ratna-vibhūṣita 寶嚴, 寶飾

ratna-vigraha 眞金像, 金像

ratna-vyomaka 圓光, 寶床榻

ratna-vyūha 寶嚴, 寶莊嚴

ratna-vṛkṣa-mūla 寶樹下, 衆寶樹下

ratna-śobha 衆寶

ratnadāmai samalaṃkṛtaṃ śobhitaṃ 絞絡

ratnadāmakṛtaśobha 絞絡

ratnakāra 寶生

ratnamudrā-samādhi 寶印三昧

ratnatva 寶性

ratnâbha 寶光明

ratnâkṛti 金像

ratnôlkā 寶光明

ratnôtpala 寶華

ratnāmaya 寶摸像, 寶模像

ratnāni 三寶

ratī-rata 心樂

raurava-naraka 叫喚地獄

ravaṇa 羅被那

rañjana ,

rañjanīya 可愛, 可染著, 愛樂, , 染汚, 美妙

rañjeti

rañjāpeti

raśami 光明

raśmi-piṇḍa 圓光

raśmi-prabhāsa 光明

raśmi-pramocaka 放光明, 放大光明

raśmi-pramocana 放光

raśmi-pramokṣa 放光, 放大光明

raśmi-pramukta 放光

raśmiṃ niścārya 放光

raśmy-avabhāsa 光明

raṃ

raṅgika

raṇa-saṃgrāma 鬪諍

raṇayati 發動

raṇaṃ-jaha 離塵

receive the sutras 受經

rend

repa 立播

reṇu-bhū 地塵

reṇu-kleśa 煩惱

ridhyate

rigs pa'i tshul 如理

rikta-tuccha , 虛空

riktamuṣṭi 空拳

ritīyamāna 羞恥

ritīyate 羞恥

rocana 淨滿

rocaya 令愛樂

rocayat 愛樂

rocayati , 好樂, 忍可, , 愛樂,

rodati krandati paridevate 感慕

rodha-bandhana 囹圄

rodita 啼哭, 號泣

rodracitta 瞋濁

rodāmaḥ 悲酸

roga-bhūta 如病

roga-praśamana 除一切病

roga-vyasana 病苦

rogatas 如病

rohati 可增

rohitaka 盧醯呾迦, 盧醯多迦

ropana 安立

ropita 已種

ropitavat

roṣa

roṣitavat 忿恨

rtthāna

ruc 忍可

ruci-phala 愛樂果

rucitas 隨意

rudhira 血塗

rudhirôtpāda 出血

rudhirôtpādana 出血

rudrakṣa 鳴嚕捺囉叉

rudrākṣa 嗚嚕捺囉叉, 惡叉聚, 烏嚧咤羅迦叉, 金剛子

rujaka 正直

ruju

rundhitvā 閉戶

rupin 有色

ruta-ravita-ghoṣa 音聲語言

rutâbhinādita 洪音

rutânyatva 文異

rutârtha 語義

ruṇa , , 留拏

ruṇa-paṇḍaka 留拏

ruṣita 生瞋, , 瞋恚

rāga-carita 多欲之人, 欲行, 貪欲, 貪行, 貪行者

rāga-citta 欲心

rāga-doṣa , 塵垢, 妄想, 穢物, 貪恚

rāga-dveṣa-moha 欲瞋癡, 貪恚癡, 貪瞋癡

rāga-dviḍ-moha 貪瞋癡

rāga-jam...karma 貪業

rāga-māna 欲慢

rāga-nirmokṣa 欲解

rāga-paryavasthāna 貪纏

rāga-pratigha 欲瞋

rāga-pratipakṣa 治貪

rāga-rajas

rāga-rakta , 貪求

rāga-rati 貪煩惱

rāga-rañjana 染色

rāga-samutthita 貪所起

rāga-samutthāpita 貪所起

rāga-saṃkṣaya 欲滅, 離貪

rāga-vaśa

rāgayet 敬愛

rāgo bandhanam 貪縛

rāgâdi 欲等, 貪瞋癡, 貪等

rāgâvaraṇa 貪欲蓋

rāgâṅka 欲鉤

rāgôttha 欲生, 貪所起

rāhûpasarga 月蝕

rāja 囉惹, , 羅惹, 邏闍, 阿羅闍

rāja-bhaṭa 王臣, 王遣人

rāja-bhāryā

rāja-bhūta 爲國王, 爲王

rāja-dhātu 阿羅闍界

rāja-haṃsa 鵝王

rāja-kośa 官物

rāja-kula indra-kīlaḥ 王門

rāja-mahā-mātra 增上宰官, 王子大臣, 王臣

rāja-mahāmātra 王大臣

rāja-mātra 王臣

rāja-p ā da-mūlika 官屬

rāja-parivāra 王眷屬,

rāja-pauruṣya 事王, 事王業, 勤王等事

rāja-puruṣa 官長, 寮屬吏, 王臣

rāja-putra , 王子

rāja-ratna 寶王

rāja-rṣi 王仙

rāja-śrī 轉輪王

rājahaṃsa 鵞王

rājan bala-cakravartin 大聖帝

rājanya-kula 王家

rājya-dhana 國財

rājya-iśvarya 大自在

rājya-jana 所統僚庶

rājya-paribhoga 王位

rājya-vastu 王事

rājya-viṣaya 國土, 聚落

rājyaiśvarya 自在

rājyaṃ √kṛ 正化, 治世

rājâdhipatya 王位

rājâmātya 寮屬

rājâvavādaka 諫王

rājño’ntaḥ-puraḥ 王宮

rājñī 囉逝, , 王妃

rājā 王臣

rājā-dhārmikaḥ 如法王

rājā-kula 王家

rājā...cakra-vartī 轉輪王

rājānaṃ sevataḥ 事王

rājāpathya 王所匪宜

rākṣasa 藥叉羅刹

rākṣasa-deva 羅刹天

rākṣasī-dvīpa 鬼界

rākṣāsa 惡鬼, 阿落刹婆, 阿落迦婆

rāmatā

rāmâvarânta 勝樂

rātraka 日夜

rātri-devatā 主夜神, 夜神

rātri-diva 晝夜

rātri-divasa 日夜等位

rātri-nimitta 闇相

rātrim

rātriṃ-divam 於晝夜分, 晝夜

rātriṃ-divā 晝夜

rātriṃ-divāni 晝夜

rātry-ahan 晝夜

rātry-ahar-vṛddhi 日夜長

rāśayas trayaḥ 三聚

rāśī-kṛta

rāṣ ra 國土

rāṣtrêśvara 國主

rīryavat 精進

rūpa 物質

rūpa prasāda 淨色

rūpa-adi 色等

rūpa-antara 色色

rūpa-artha 色塵

rūpa-arūpya 色無色

rūpa-arūpya-dhātu 上二界, 色無色界, 色界無色界

rūpa-arūpya-upapanna 生色無色界

rūpa-arūpya-upapatti 生色無色

rūpa-avacara 色行

rūpa-avacara-samādhi 色界定

rūpa-bhava 色有, 色界

rūpa-bhraṃśa 壞色, 醜陋

rūpa-cchanda 色欲

rūpa-chanda 色欲

rūpa-citta 色心

rūpa-darśana 種種色, 見色, 覩衆色像

rūpa-dhātu-deva 色天

rūpa-dhātv-avacara 色界繫

rūpa-dhātv-āpta 色界繫

rūpa-dhātûpapanna 生色界

rūpa-ga 緣色

rūpa-gandha-rasa-spraṣṭavya 色香味觸

rūpa-gata 依色,

rūpa-gaṇa 諸色

rūpa-grahaṇa 現諸色像

rūpa-ja , 色界

rūpa-karman 色業

rūpa-kriyā 色業

rūpa-kāma 欲色, 色欲

rūpa-kāmâpta 欲色有

rūpa-kāya 妙色身, 色像, 色身

rūpa-lakṣaṇa 色相

rūpa-nikāya-pariniṣpatti 具足色身

rūpa-prasāda 淸淨色

rūpa-pratibhāsa 影像

rūpa-pratisaṃvedin 受色

rūpa-pratisaṃyukta 色界繫

rūpa-samudāya 色聚

rūpa-saṃjñāka

rūpa-saṃskāra 色行

rūpa-skandha-saṃgraha 色蘊攝

rūpa-skandha-saṃgṛhīta 色蘊攝

rūpa-svabhāva 色性, 色相

rūpa-tanmātra 色唯

rūpa-tṛṣṇā 色愛

rūpa-vairāgya 離色

rūpa-varṇa 色貌

rūpa-vijñapti 色識

rūpa-vijñāna 色識

rūpa-viṣaya 色境

rūpa-viṣayatva 緣色

rūpa-āyatana 色入, 色處

rūpa-śabda-gandha-rasa-spraṣṭavya 色聲香味觸

rūpa-śarīra 色身

rūpaloka 色界

rūpam eva śūnyatā śūnyataiva rūpam 色卽是空空卽是色

rūpata 形色

rūpaya 有礙

rūpaṇā 了別, 推尋, 變壞

rūpi-sattva 有色有情

rūpiṇaḥ...dharmāḥ

rūpiṇāṃ devānām 色界諸天, 色天

rūpiṇāṃ saṃskārāṇām 色行

rūpy-arūpi-ja 色非色

rūpy-arūpin 色非色

rūpya 像色

rūpyata iti rūpam

rūpyate 惱壞, 變壞

rūpâbhisaṃskāra 色行

rūpâdi , 色聲香味觸

rūpâdi-saṃjñaka 色等想

rūpâpta 有色界, , 色有, 色界, 色界所繫

rūpârtha

rūpârūpya 二界

rūpârūpya-dhātu 上界, 二界

rūpârūpyâvacara 上界

rūpâtmabhāva 色身

rūpâtmaka

rūpâtman 色性, 色體

rūpâvabhāsa 色像

rūpâvacara 形色

rūpâvacarā devāḥ 色界諸天

rūpôpaga 愛色, 隨色

rūpôtpatti 生色

rūpākṛti 色形

rūpālambanatva 緣色

rūpān na pṛthak śūnyatā 空不異色

rūpī rūpāṇi paśyaty-ayaṃ prathamo vimokṣaḥ 內有色想觀諸色解脫

sa evâsau

sa svacittaṃ paribhāṣitavān 自悔責

sa- , 具有, 具足, , , , , ,

sa-bala

sa-brahma-cārin 同師, 同梵行

sa-chaidra 孔隙

sa-chidra 有間隙

sa-citta 有心

sa-cittakāvasthā 有心位

sa-doṣa 有穢

sa-duḥkha 有苦

sa-gaurava 恭肅, 生恭敬, 肅恭, 謙肅

sa-hetuka 有因

sa-karaṇīyāvasthā 有功用位

sa-karmaka 有業用

sa-kleśatva 有煩惱

sa-kāra 娑字

sa-liṅga 有形

sa-nidāna 有因緣

sa-nātha 有依

sa-parigraha 所有

sa-pratibhaya 有怖

sa-pratihārya 有神變

sa-pratisaraṇa 有依怙, 有怙

sa-pravibhāga 廣分別

sa-praṇaka 有蟲

sa-praṇaya 親厚

sa-prāyogânta 前後

sa-rāgaṃ cittam 有貪心

sa-upādāna 有取

sa-vastuka 依緣事

sa-vijñānaka 有識

sa-vikalpaṃ pratibimbam 有分別影像

sa-vipakṣa-pratipakṣa 能治所治

sa-vipāka 有異熟

sa-vistara-prabheda 廣分別義

sa-vitarka-vicāra 尋伺

sa-vyāyāma 有超越

sa-vāsana-sarva-kleśa-prahāṇa 一切煩惱習氣永斷

sa-ātmaka 有我

sabhayatva 怖畏

sabhikṣuka 有比丘

sabhāga-carita 同行

sabhāga-dhātu 同分界

sabhāga-hetu 同類因, 相應因,

sabhāga-hetutva 同類因

sabhāgatā , 劫中, , 同分, 同行者, 同類, 等分

sabhāgatāvat 同分

sabījatva 有種

sacca-vāda 眞實言

sacchidratva 毀禁

sacet , 假令, , 若是, 若當, , 設有

sacet saṃghasya prāptakālaḥ 若僧時到

sacittaka 有心者

sad-arthaṃ supadâkṣaram 文義巧妙

sad-asad-bhūta 定不定, 實不實

sad-asattā 有無

sad-bhāvâbhāva 有無

sad-dharaṃ śṛṇvataḥ 聽聞正法

sad-dharma- 雅典

sad-dharma-cira-sthitika 正法久住

sad-dharma-deśanā 宣說正法, 說正法

sad-dharma-netrī 正法眼

sad-dharma-pratirūpaka 像似正法

sad-dharma-vṛṣṭi 微妙法雨

sad-dharma-śravaṇa 聞正法, 聽受正法, 聽聞正法

sad-viṣaya 有境, 遍緣

sad-ālambana 有境, 有所緣

sada-paribhūta 常不輕

sada-śānti 常寂靜

sadbhūta-dharmaḥ 實有法

sadbhūta-pratyavekṣā 妙觀察智

saddharma- 大經典

saddharma-bhraṣṭa 法滅

saddharma-cakra 妙法輪, 正法輪

saddharma-cakra-pravartana 轉正法輪

saddharma-gañja 妙法藏

saddharma-kāya 法身

saddharma-mahā-parigraha 受法

saddharma-parigraha 攝受正法, 護持正法, 護法

saddharma-pratikṣepa 像法, 誹謗正法, 謗正法, 謗法

saddharma-pratikṣepâvaraṇa-kṛta 誹謗正法

saddharma-pratikṣipta 誹謗正法

saddharma-pratirūpaka 像法

saddharma-puṇḍarīka 妙法蓮華

saddharma-puṇḍarīka-samādhi 正法華三昧, 法華三昧

saddharma-varṣa 妙法雨, 法雨

saddharma-vipralopa 法滅

saddharma-śravaṇa 聽聞正法

saddharma-śreṣṭha 尊正法

saddharmapuṇḍarīka samādhi 正法華定

saddharmasyasthitirdīrghā 法住

saddharmântardhi 法滅

saddharmântardhāna 法滅

saddharmânuvṛttir bhaviṣyati 正法住世

saddharmâpavādaka 誹謗正法

sadhāna 能成

sadrśa 平等

sadveṣa 有瞋

sadyo-jātaka

sadâvikāritva-guṇa 不變

sadôpasthita 常住

sadôpasthita-smṛtitā 常住正念

sadā śānta 常恆寂然

sadā-prarudita 普慈

sadā-vṛtti 常起

sadā-śūnya 常空

sadāsthitaḥ 常住

sadṛśa-utpatti 相似生

sadṛśam

sadṛśo’ham asmîti vidhā 我等慢類

sadṛśo’smi 我等慢類

sadṛṣṭânta 有譬喩

sagamana 共行

sagaurava 奉事, 恭敬

sagaṇana

saha (-pratilabdha~). punar 更卽

saha dharmeṇa 共法

saha vartate 倶起

saha-bhū , 倶有, 倶生, 倶生相應, , 共有, 共生, 相應, 相應法, 隨行

saha-bhūto hetuḥ 倶有因

saha-bhūtva 倶有, 共起

saha-bhūtāśraya 倶有依

saha-cariṣṇu 倶行, 共行, 雜居

saha-cariṣṇutā 隨便

saha-carya 倶行

saha-caryā 善行

saha-citta 同心

saha-citta-mātra 心所念

saha-cittôtpāda 應念卽至

saha-cittôtpāda-dharma-cakra-pravartin 轉法輪菩薩

saha-dharmeṇa 如法

saha-dhārmika 同法, 同法者

saha-dhārmika-bodhisattva 同法菩薩

saha-gata , 倶行, , 共行, , 恆隨, 相應

saha-ja , 倶生, , 共有, 共生, 和合, 現在

saha-jatva 共起

saha-jaḥ---āśayaḥ 倶生意樂

saha-jaḥ-prabhāvaḥ 倶生威力

saha-jāta 共生

saha-kāla

saha-kāritva 共作, 相助

saha-niṣadyā 共坐

saha-niṣadyā-pratisaṃyukta 共坐法

saha-vartin 共生

saha-vinaya 如律

saha-śayyā 同床

saha-śravaṇāt

saha...udbhūtiḥ 倶成

sahabhuvaḥ...dharmāḥ 倶有法

sahabhv-āśraya 倶有依

sahabhū-hetu 倶有因

sahagāra-śayyā 同室宿, 同宿

sahagāra-śayyāṃ kalpayet 同宿

sahagāra-śayyāṃ kalpeya 同室宿

sahaika-āśaya 同一味意樂

sahaja-dharmâtmâgrahā 倶生法我執

sahaja-muditā 倶生喜

sahaja-pudgalâtma-grāha 倶生人我執

sahaja-yāna 倶生乘

sahajatva 倶生

sahajânanda 倶生喜

sahajā 有倶生

sahanavartate

sahas , 凶力

sahasaiva 歘然

sahasra-bhāga 千分

sahasra-śiti 八萬

sahasram ākhyātam 說千數

sahasratamīṃ---kalām 千倍

sahasrimā 千分

sahasrêkṣaṇa 千眼

sahasôdgata 善生

sahasā balena 以凶力

sahatiṣṭhati

sahitakā āsate 共坐

sahitā 利益

sahâgamana 共行

sahâgāra-śayya 共宿

sahâgāra-śayyā 同室宿, 同宿

sahâgāra-śayyāṃ kalpayet 同宿

sahâgāra-śayyāṃ kalpeya 同室宿

sahârtha

sahâvasthāna 同處

sahâvasthāna-virodha 同處相違

sahâya , 助伴

sahâyaka 朋友

sahâyika , 伴侶

sahâyī-bhāva 作助伴, 共爲助伴, 同事

sahâyī-bhāvaṃ gacchan 爲助伴

sahâyī-bhāvaṃ gacchati 作助伴, 爲助伴

sahôtpanna 倶生, 纔生

sahôtpāda 倶生

sahā 他家

sahā lokadhātu 忍世界

sahā-loka-dhātu 大忍法界, 娑婆世界

sahā-lokadhātu 娑訶樓陀

sahāloka 忍界

sahālokadhātu 忍界

sahāvaśyam 必倶

sahāyârthika 同侶

sahāyāṃ lokadhātau 娑婆世界

sahāṃ-pati 娑婆世界主

saikāni pañcāśat 五十一

sainika 有軍, 西儞迦

sajaḍatara 癡冥

sajjaya 莊嚴

sajjaya (den.).

sajjī-√kṛ

sajvāla 熾盛

sajyeta , 應成

sajyotsnāyā vā rātryāḥ 晴明夜

sakala-bandhana 具縛

sakala-vastu 全分

sakala-vikala 具不具

sakalâṅga 全分, 全分

sakaraṇīya 所應作, 有所作

sakartṛtva , 作者

sakarṇa-tuntunaka 耳語

sakiṅkiṇījālâbhipralambita 珠交露幔

sakthan

sakti-bhoga 著財

saktu-prasṛta 唯一麨團

sakya

sakyasīha 釋師子

sakāritra 功能

sakāśāt

sakṛd vadan 一稱

sakṛd vadet 一稱

sakṛd---saṃbhavaḥ 頓起

sakṛd-āgāmi-phala 一來向, 斯陀含, 斯陀含果, 頻來果

sakṛd-āgāmi-pratipannaka 一來向, 斯陀含向

sakṛd-āgāmin 一來

sakṛdvāram 一遍

sakṛdāgāmi-phala-pratipannaka 向斯陀含

sakṛt pratilabhate 頓得

sakṛt-prahāṇa 一時滅, 頓斷

sakṛt-pratilambha 頓得

sakṛt-sarva-sattva-parigraha 頓普攝受

sakṛta-kara-puṭa 合掌

sal-lakṣaṇa 有相

sal-lakṣaṇāḥ dharmāḥ 有相法

sal-līnâśaya 懈怠者

sala 沙羅樹

salila 大池,

salilâñjali 甘露

sam-abhi-√ruh

sam-adhi-ṣthā 加持

sam-anu-√bandh

sam-anu-√bhāṣ

sam-anu-√grah

sam-anu-√paś 等觀, 起見, 隨見, 隨觀察

sam-anu-√smṛ , 能憶, 隨念

sam-anu-√śās 化導

sam-anu-√śī 隨增

sam-anv-ā-√hṛ 一心念, 存念, 常念, 愛念, 能念

sam-anv-ā√hṛ 故作

sam-anv-√iṣ 尋求

sam-arthaya (den.) 詳論

sam-ati-√kram 悉遠離,

sam-ava-√dhā

sam-ava-√kṝ 普散

sam-ava-√sṛ 不相捨離, 悉入, 普攝

sam-dṛś 示現

sam-ni-√yuj 勸令修習

sam-pra-kāś 開示

sam-pra-√hṛṣ 慶慰

sam-uc-√chid 斷壞

sam-ud-a√gam 圓滿證

sam-ud-tij 讚勵

sam-ud-ā-nī 精勤修習

sam-ud-ā-√car 現在前, 起行

sam-ud-ā-√gam 得圓證, 獲得, 積累, 聚集

sam-ud-ā-√nī 成辦, 積累, 積集, 精勤修習,

sam-ud-√i 聚集, 能集

sam-upa-√yā

sam-upêkṣ (√īkṣ) 棄捨

sam-ut-√kṣip

sam-ut-√sṛj 棄捨

sam-ā-dā* , 勸修

sam-ā-ruh 起增益執

sam-ā-√dhā 得定

sam-ā-√dā 勸勉, 勸進, 受得, 能正勸導

sam-ā-√dāsamādāpayati 令修

sam-ā-√kṛṣ 鉤召

sam-ā-√lap 談語

sam-ā-√likh ,

sam-ā-√pad 修入, 修定, 入三昧, 入於三昧, 入觀, 入靜慮, 數習, 能入

sam-√as 合說

sam-√ci

sam-√cud 誨責

sam-√dṛś 應示現, 顯照

sam-√i 共合, , 聚集

sam-√pad 成辦

sam-√tras

sam-√śliṣ

sam-√ṛdh ,

sama-

sama-cittatā 平等, 平等心, 等視

sama-dantatā 齒齊平

sama-dharaṇa 量等

sama-dharmatā 平等法性

sama-dhāraṇa 等住

sama-gaṇana 數等

sama-hīna 下中

sama-hīnôttama 上下

sama-karaṇa 平正

sama-kālatva 倶時, 時等

sama-kārin 平等

sama-kāruṇya 平等大悲

sama-nāmaka 同名

sama-pakṣa 朋黨

sama-prastara 平等

sama-pravṛtti 同行

sama-prāpta 平等

sama-raveṇa 同聲

sama-sahita 齊密

sama-sama 平正, 平等, 平等平等, 相當, 等等, 與等者, 齊等

sama-samī-bhūta 相和

sama-svabhāva 平等

sama-sādṛśa

sama-tala 平坦, 平正

sama-utpatti 倶生

samabhiruta

samabhyudhgacchet 踊現

samadhigama

samagra-saṃgha 和合僧

samagro hi bhikṣuṇī-saṃghaḥ 僧集

samagrya 具足

samagrāḥ patanti 聚集

samagrāḥpatanti

samahâtman 大威德

samakālatva 等時

samala-nirmala 垢淨

samalaṃkṛta , 具足

samalâmala 垢淨

samalā tathatā 眞如有雜垢

samalā-tathatā 有垢眞如

samam ākranti mahīm 等案地

samana

samanantara āśrayaḥ 等無間依, 開導依, 開導根, 開避法

samanantara-kṣana 前刹那

samanantara-kṣaṇa 次刹那

samanantara-nirvartana 次第生

samanantara-pratilomya , 逆次第

samanantara-pratyaya 初緣, 次第緣, 等無間緣

samanantara-pratyaya-bhāva 等無間緣

samanantaram 三摩難呾囉, , 次第, 爾時,

samanaskāra 有作意

samanta- 廣普

samanta-bhadra-caryā 普賢行

samanta-buddhānāṃ 三曼多沒馱南

samanta-cakṣus 普眼, 無極明目, 道目

samanta-cakṣuṣ 普智尊

samanta-cāritra 普行, 諸行

samanta-java 遍遊行

samanta-mukha 普門

samanta-parikṣipta 周圍

samanta-saṃbhava 普遍

samanta-śubha 嚴淨, 遍淨

samantabhadra-bodhisattva-carī 普賢行

samantabhadra-caryā 普賢之德, 普賢道

samantabhadra-caryā-praṇidhāna-rāja 普賢菩薩行願讚

samantara-pradhvasta 有滅

samantena

samantena kṛte 充備

samantânugata 平等

samantâvabhāsa 遍照

samantêryā-patha 徧界

samantānugata 普徧, 普等, 普等三昧, 普遍

samantāt 周徧, 周遍, 四邊, , , 普遍, 處處

samantāt parikṣepeṇa , 周圍

samanubaddha 奉侍, 障礙,

samanubhaya 無異

samanubhāṣitavya 應諫,

samanugrahītavya 當問

samanugrāhitavya 應諫,

samanugrāhiyamāna 檢校

samanugrāhiyamāṇa 撿問, 撿挍

samanugrāhyamāna 檢校,

samanukampaka 憐愍

samanuprapaṇa

samanupraveśa

samanupraviṣta 善入

samanusmarati 隨念

samanusmariṣyati 當憶

samanusmartavya 當念

samanusmarāmī 憶識

samanuyujyamāna 檢校

samanuyujyamāno 撿問

samanuśrāvayiṣyati

samanuśrāviyamāṇa

samanuśāsa 教勅

samanuśāsana 教誡

samanuśāsitavya

samanuśāsti 教誡

samanvābaraṇa 住持

samanvāgama 不相捨離, , 成就, , 相應

samanvāgama-bhāva 成就

samanvāgamana 成就

samanvāgatatva 成就

samanvāharaṇa 思想, 敬受, 發起, 起發

samanvāhartavya , 憶念

samanvāhāra 作意, , , 憶念, 正念思惟, 護念

samanvāhṛta 召請, 常念, 憶念, 觀察, 護助, 護念

samanvāhṛta-cetas 存念, 護念

samapagama 寂滅

samaropa

samarpayati

samarpita , 具足, , , 獲致, ,

samarpitâbhavan samanvitâsi 悲惱

samarthya

samasambodhi (samyaksambodhi 等覺

samasta-mahāyāna 一切大乘

samastāt 一切

samasūpika 羹飯等

samataajñāna 平等智

samatikram 超過

samatikrama 出離

samatikrama-utpatti 超越三昧

samatikramatā

samatikramaṇa , 出過, , 能越, , , , 過度, 遠離

samatikramāya nirvāṇa-paryavasānaṃ 入近

samatikrānta , 出過, 已超, , 超出, 超過, ,

samatikrāntatva 違越

samatânugata 能隨順

samatâśaya 平等

samatā-citta 平等心

samatā-jñāna 平等性智

samavadhāna 共會

samavadhāna-gata 戀著, 成就, , 植遇,

samavadhāna-gatābhaveyuḥ 具足

samavahata 斷除, 遣除,

samavasaraṇa-saṃdarśana 普現

samavaśaraṇa 依止

samaya 假時

samaya-jñatā 知時

samaya-jñāna 三昧智

samaya-maṇḍala 三昧耶曼荼羅

samaye 三摩曳

samayena 昔時

samayâcārikā 精懃

samayâgrya 勝三昧

samayâpekṣā 待時

samaḥ kramaḥ 如是,

samaṃ 同共

samaṃ vahataḥ

samaṃ vātsalyam 平等憐愍

samaṃ---cittam 平等心

samaṇa 息心

sambhavat-pramanā 量有

sambhinna-svabhāva 別性

samcūrṇya

samdehasyācchedaḥ 不斷疑

samena 以正

sametu 和合

sametya 已至

sameyamāṇa 志求無上道

samgati

samghārāma 寺院

samiñjita-prasārita 屈申

samjñăpayati 了解

samlagnikā

sammata 三末多

sammutthāna 發起

sammūdha

sammūrcchati 依託

sammūrcchita 依託

samnikarsa

samo na 無勝

samohatā 闇癡冥

sampradānaṃ 所爲聲

samprajanya 正知力

samprayuktānām...dharmāṇām 相應法

sampūrṇa-karuṇâṅga 大悲周遍

samsarga

samskāra 僧塞迦羅

samsṅgin 相應

samtāpa 火所燒

samucchedika 休廢

samucchidyate , 被斷

samucchina 永滅無餘

samucchinna-kuśala-mūla 斷善根, 斷善者

samucchinnāni kuśala-mūlāni 斷善根

samucchinnānikuśala-mūlāni 斷善根

samudagama

samudaya-jñāna 集智, 集聖諦

samudaya-nirodha-mārga 集滅道

samudaya-satya , 集諦

samudayasatya 集聖諦

samudaye'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 集類忍

samudaye-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 集法忍

samudayâkāra 集相

samudayāstaṃga 起盡

samuddhāta 永拔

samudgata , 出生

samudgatatva 平等出現

samudghaṭana 吐出

samudghāṭana

samudghāṭin

samuditatva 所集成, , 集成

samudra 薩羅

samudra-kaccha 海岸

samudra-madhya 海淵

samudra-sāgara 三慕達羅, 三母捺羅娑誐羅

samudravat 如海

samudvānta

samudācaritatta

samudācāra-vaśa-vartitā 能現行自在轉

samudācāratā

samudāgacchanti 得圓證

samudāgamana 成就,

samudāgamāya---saṃvartate 能集

samudāhāraka

samudān tavat 圓滿

samudāna 共會, 具足,

samudānayana

samudānayati 成辦, 精勤修習

samudānayita 成辨

samudānetṛ 集者

samudānitavat 圓滿

samudāniya 合集

samudānāyayati

samudānīta , , 造行,

samudānīta-gotra 習種性

samudānītavat

samudāpana 讚勵

samudīraṇatva , 動性, 動性,

samudīrṇā

samukarī 普散

samukti 總說

samullokita

samupa-

samupanikṣipta

samupanâmayati 供養,

samupanāmayāmāsa 貢上

samupasthāpayati 發起

samupasthāpita 所等起

samupekṣa

samupekṣā 除捨

samupâdanīya

samuthāpika

samutpādita 深生

samutsāhanatā

samuttejanī 讚勵

samuttejayati 利益, 勸助, 讚勵

samuttejayatām 讚勵

samuttejayitvā 讚勵

samutthitā 上起

samutthāneṇa-kuśalāḥ 等起善

samutthāpana 發起,

samutthāpanatā 發起

samutthāpayati 得起, ,

samutthāpika , 生緣, , 等起

samutthāpita 所發, 所等起, 所起, , , 發起,

samvejana 厭心

samvṛtti-satyatva 俗諦

samyag evôpaparīkṣate 正觀察

samyag vidūṣayati 正毀

samyag ākhyātāḥ 正說

samyag-abhilāpa 直語

samyag-anuṣṭhāna 正隨念

samyag-avavāda 正教, 正教授, 正教誨

samyag-aviparyasta 離戲論

samyag-darśikatva 正說

samyag-deśikatva 正說

samyag-dharma 正法

samyag-dharma-prakāśana 開法

samyag-dṛṣṭi-mithyā-dṛṣṭi 正見邪見

samyag-dṛṣṭika 正見

samyag-jñānin 正智

samyag-jñāta 正知, 正解

samyag-manasikāra 正思惟

samyag-mati 正思惟

samyag-mārga 正道, 直行

samyag-nirāmiṣa-citta 無染心

samyag-upanidhyāna 正思惟

samyag-upasthita 正現在前

samyag-upāya 正方便

samyag-vadamāna 正語

samyag-vimukti 正解脫

samyag-vyapadeśa 正教

samyag-vyavacāraṇa 正觀察

samyag-vyavalokita 正解

samyag-vāk-karmāntâjīva 正語業命

samyag-vīrya 正精進

samyag-yoga-kriyā 正勤修學

samyag-ājiva 正命

samyag-ājñā-suvimukta-citta 正智解脫

samyag-ālambanī kurvat 正緣

samyag-ālapanā 正實, 正言論, 正言論語

samyag-ānandanā 正慶悅, 正慶悅語

samyag-āśaya 無倒意樂

samyag-āśu 無倒速疾

samyag-āśvāsanā 正安慰, 正安慰語

samyagājñāvimukta 正智解脫

samyak cittaṃ praṇidhadhāti 自誓心發正願

samyak parigṛhītaḥ 正攝受

samyak pratividhyati 正通達

samyak √paś 正見

samyak-cintanā 正思, 無倒思惟

samyak-codaka 正擧

samyak-codita 正教誨

samyak-jñāna 正智

samyak-jñāna-samārambha 無顚倒智發起

samyak-karma-anta 正業

samyak-niyata-rāśi 正性定聚

samyak-parijñāna 正了知

samyak-pariṇāmanā 廻向, 迴向

samyak-paryeṣaṇa 能正推求

samyak-pradhāna 正勤, 正懃

samyak-prahāṇa-vibhāga 四正勤

samyak-prajñā 正慧, 正智

samyak-pratipad 勝業

samyak-pratipanna 修行正行, 勤修正行, 正修行, 正行, 能正行

samyak-pratipatti 教化, 正行, 正道, 直行

samyak-pratyupasthita 正現在前

samyak-pravāraṇa 正廣恣

samyak-pravāraṇā 正廣恣語

samyak-prayukta 修正行, 正修方便, 正勤修學, 正方便, 正行

samyak-praṇihita 正願

samyak-prāyoga-vibhāga 六種正行, 正行

samyak-prāyogatā 正加行

samyak-prāyogikaṃ jñānam 正加行智

samyak-samādāpanatā 正勸導

samyak-saṃbodhi 一切種智, 三藐三菩提, 三貌糝帽地, 正智, 正眞之道, 正眞道, 正等菩提, 正等覺, 正覺, 等正覺, 等覺

samyak-saṃbuddha 三耶三佛, 三耶三佛陀, 三藐三佛, 三藐三佛陀, 三藐三沒馱, 三那三佛, 佛世尊, 佛如來, 平等覺, 正徧智, 正徧知, 正等覺, 正等覺, 正等覺無畏, 正覺, 正遍知, 等正覺

samyak-saṃbuddhatva 佛道, 正徧知

samyak-saṃbuddhaḥ 正遍知

samyak-saṃgraha 正攝受

samyak-saṃjñapta 以正言曉喩

samyak-saṃniyoga 正安處

samyak-saṃtīraṇā 正觀察

samyak-siddhi 眞有

samyak-siṃha-nāda 正師子吼

samyak-sukhena

samyaka

samyaktva-niyata 正定, 正定聚

samyaktva-niyato rāṣiḥ 正定聚

samyaktva-niyatāḥ sattva-rāṣih 正定聚衆生

samyaktva-niyāma 正性決定, 正性離生

samyaktva-niyāma-avakramaṇa 入正定

samyaktva-niyāma-avakrānti 入正性離生

samyaktva-parigraha 無倒攝受

samyaktvaṃ---nyāmam avakrāmati 趣入正性離生

samyoga

samôtpatti 倶生

samā-yoga 制立

samābṛṃhayitṛ 能拔

samādapana 勸示

samādapenti 勸助

samādapento 勸助, 勸助化

samādapeti 勸助

samādapiṣye 勸助化

samādhaya (den.). 得定心

samādhi 三昧法

samādhi-bala 定力

samādhi-bhāvanā 修定, 定修

samādhi-gocara 三摩地所行

samādhi-gocaraṃ pratibimbam 三摩地所行影像

samādhi-jaṃ prīti-sukham 定生喜樂

samādhi-kathā 定論

samādhi-labdha 得定

samādhi-lābha 得定

samādhi-mukha 三昧樂, 三昧門, 定門

samādhi-māra 三昧魔

samādhi-nimitta 定相

samādhi-phala 定果

samādhi-prabhāva 定力, 定自在力

samādhi-prajñā 定慧

samādhi-rāja 三昧經

samādhi-rāja-samādhi 三昧王三昧

samādhi-sahagata-śīla 定共戒

samādhi-samāpanna 入禪定

samādhi-samāpatti 定意, 等持等至

samādhi-saṃbhāra 等持資糧

samādhi-saṃbhūta

samādhi-saṃbodhy-aṅga 定覺支

samādhi-skandha 定蘊

samādhi-sukha 三昧樂, 三昧樂門, 三昧門

samādhi-sukha-samāpatti-manomaya 三昧樂正受意生身

samādhi-traya 三三昧, 三定

samādhi-vaśa 定自在力

samādhi-vaśavartin 三昧自在

samādhi-vaśin 定自在

samādhi-vaśitva 定自在

samādhi-vaśitā 定自在

samādhi-viśeṣa 勝定

samādhi-viṣaya 定境界

samādhi-yoga 定相應

samādhiyate 得定

samādhiṃ samāpanna 定意

samādhîndriya 定根

samādhātu-kāma 欲定

samādhāya 相合

samādhīyate , 得定, 得定心

samādāna 現化

samādāna-śīla 所受戒

samādānatā , 受行, 深心

samādānika 受所引色

samādāpaka , 勸樂,

samādāpana 令受, 令開, , 勸學, 勸導, 勸發, 勸請, 教化, 教化令得, 教導, 普化, 望想

samādāpana- 勸示

samādāpanatā , 勸授

samādāpanā 勸導

samādāpanī 教導

samādāpayati 令修, , 勸令, 勸修, 勸勉, 勸授, 勸行, 勸進, , 教令, 教化, 教導, 教行, 能正勸導

samādāpayatām 教導

samādāpayitvā 教導

samādāpita 勸發, , 教化,

samādāpitavat 令行

samādāpya 勸化

samādāpyate

samādātavya 應受

samādāya 受持, , 能攝受, 隨順

samādāya pragṛhya 堅持

samādāya saṃrakṣya 受護

samādāya vartante 受行

samādāya vartate 受行, 能引

samādāyaka 能受

samādāyapragṛhya

samādīyamāna 欲受

samāhita 入觀

samāhita-bhūmika 在定地, 定地

samāhita-citta 定心, 心定, 心得定

samāhitatva , 寂靜

samāhitâsamāhita 定不定

samāhāra*

samājam ā-√gam 雲集

samājamāpadya

samājayet 召請

samājaṃ √gam 雲集

samākhyāna 宣說, , 說法

samākhyāta ,

samākula 具足

samākyāna 爲他說

samālabdha

samāna-bhūmika 同地

samāna-citta 同心

samāna-dharmatā 平等法性

samāna-kālam , 倶時

samāna-śīlatā 同戒

samānaka ,

samānaṃ phalam 等流果

samānuṣa

samānârthatā 同事, 同事攝事

samānârthatā-saṃgraha 同事攝

samānârthatā-saṃgraha-vastu 同事攝事

samānôpādhyāya 同學

samānāyayati

samāpadana 證入

samāpadya , 相合

samāpadyate 三昧越, 證入

samāpadyate vyuttiṣṭhate 入出

samāpadyati

samāpanna 入定

samāpatsyante 能入

samāpattavya 現入

samāpatti-citta 入心, 入無色定, 定心, 心力

samāpatti-dravya , 定法, 等持, 等至

samāpatti-dvaya 二定

samāpatti-kāla 入定時, 在定

samāpatti-nirdeśa 定品

samāpatti-nirdeśe kośa-sthāne 定品

samāpatti-prāyoga 修觀

samāpatti-sukha 三昧樂

samāpatti-āvaraṇa 定障

samāpatty-antara

samāpatty-avatāra 入於三昧

samāpatty-indriya 定根

samāpattyupapatti 若定若生

samāpattī acitte 二無心定

samāptatva 究竟

samāpādana 平等,

samārjana 積集

samārjita 所修, 積集,

samāropayati 增益, 安置, 起增益執

samāropika 增益

samāropitatva 增益

samāropâpavāda 增益損減, 損益, 有無

samāropâpavādânta 有無二見

samārāgita

samārūdha

samāsa-nirdeśa 略說

samāsa-nirdeśatas 略說

samāsa-saṃgraha-nirdeśa 略說

samāsa-vyāsa 廣略

samāsanna kāraṇatva 近因

samāsanna-pratyaya 近緣

samāsataḥ 以要言之, 略說, 謂略

samāsena , 次第, , 略說,

samāsārtha 略義

samātta , 已受, 所受, 正受

samātta-saṃvara 攝律儀

samātta-śikṣa 受戒, 受戒者

samātta-śikṣā 所受學

samātta-śīla 受具足戒, 所受戒

samāttaṃ rakṣati 護持

samāvajj[ate] 三昧越

samāveśa 所著

samāyuktavat 和合

samāśraya 依止, 境界, 成身, 爲所依止

samāśvāsayati

samāśāsti

samī-√kṛ 等無有異

samīkṣā 三彌叉

samīpa-vāsin 近住

samīrita , 動搖, , 教令

samśodhaka 止息

samśraya 依止

samśrita 依處

samśrāvitaka 聽受者

samśuddhi 淸淨

samūhatva

samūhâgama ,

samṛddha-puṇya 功德具足

sanaraka 地獄

sandhânulepa 塗香

sandānikā 散陀那, 流花

sanidarzana

sanidarśana 可見, 有顯, 有見

sanimitta 有相

sankhāraloka 行世間

sann asaṃś ceti 有及非有

sanniveśa 安立

sannāha 僧那, 大誓

santati 相續

santaṃ bhikṣum 善比丘

santhata 臥具

santike , 近處

santikāt

santras-

santâsanta 有無, 有無二見

santāpta 熾然

sapakṣa evāsti 同品定有性

sapakṣaikadeśavṛtti vipakṣavyāpī-anaikāntika 同品一分轉異品遍轉

sapakṣe sattvam 同品定有性, 順境

saparihāra 開遮

saparitāpana 有怖

saparivartamāna

saparvata-kānana 山林

saparyavasthāna

saprabheda 差別

saprajña-jātīya 智者, 有知

saprajñapti , 有言說

saprasaṅga 傍論

sapratighatva 有對, 有礙

sapratikarman 可治

sapratisaraṇa 有依, 有怙, 有所依

sapratīśatā

saprayanta 有功用

sapraṇaka 有蟲

sapta bhavāḥ 七有

sapta bhūmayaḥ 七地

sapta dhanāni 七財

sapta dhātavaḥ 七界

sapta divasān 七日, 七日七夜

sapta divasāni 七日

sapta dravyāṇi 七法

sapta dṛṣṭayaḥ 七見

sapta grahāḥ 七曜

sapta manaskārāḥ 七種作意

sapta mānāḥ 七種慢

sapta māsāḥ 七月

sapta parigraha-vastūni 七攝受事

sapta parvatāḥ 七山

sapta sad-gatayaḥ 七善士趣

sapta saptâhāni 七七日

sapta satpuruṣa-gatayaḥ 七善士趣

sapta sthānāni 七處

sapta sūryāḥ 七日

sapta vargāḥ 七部

sapta vibhaktayaḥ 七例句

sapta vijñāna-sthitayaḥ 七識住

sapta śītāḥ 七海

sapta-anitya 七種無常

sapta-bodhy-angāni 七覺支

sapta-bodhy-aṅga 七菩提分, 七覺, 七覺分, 七覺支

sapta-bodhy-aṅgāni 七覺分

sapta-bodhy-bodhy-aṅga 七菩提寶

sapta-citta 七心

sapta-daśa bhūmayaḥ 十七地

sapta-dhā

sapta-haimāḥ 七金山

sapta-janman 七生

sapta-karman 七羯磨

sapta-koṭī-buddha-mātṛ 七倶胝佛母

sapta-kṛd-bhava-parama 極七返有

sapta-kṛt-para 極七返

sapta-kṛtvaḥ paramaḥ 極七返, 極七返生

sapta-kṛtvaḥ-paramatva 極七返生

sapta-kṛtvo-bhava-parama 極七返有

sapta-māna 七慢

sapta-māsa 七月

sapta-naikāyika 七衆, 七部

sapta-nairyāṇika 七衆

sapta-pada-gamana 行七步

sapta-padâśīviṣa-daṣṭa 七步蛇

sapta-parvata 七山

sapta-prakāra 七種

sapta-pravṛtti-vijñāna 七轉識

sapta-ratna-maya 七寶, 珓珞

sapta-ratna-maya stūpa 七寶塔寺

sapta-rātriṃ-divasam 七日七夜

sapta-rṣi-tārā 北斗七星

sapta-sapta 七七

sapta-saṃbodhy-aṅga 七覺分

sapta-sthāna 七處

sapta-tathāgata 七佛

sapta-tathāgatāḥ 七如衆

sapta-triṃśad-bodhi-pakṣikā dharmāḥ 三十七覺支

sapta-triṃśad-bodhi-pakṣyān dharmān 三十七菩提分法

sapta-tāla 高七多羅樹

sapta-tāla-mātra 高七多羅樹

sapta-śatāninaya-saṃgītāḥ 七百結集

sapta-śītāḥ 七香海

saptabauddha-parṣadāḥ 七衆

saptabhis tāla-paṅktibhiḥ 七重行樹

saptabodhy-aṅgāni 七菩提分

saptabodhy-aṇgāni 七等覺支

saptacitta-dhātavaḥ 七心界

saptacittāni 七心界

saptadhana 七聖

saptadhā samkleśaḥ 七難

saptadhātavaḥ 七心界

saptama-bhūmi 七住

saptamātṛ 七摩怛里

saptamī vijñāna-sthitiḥ 第七識住

saptaratna-samanvāgata 七寶成就

saptaratnamaya kūṭâgāra 七寶臺

saptaratnamaya stūpa 七寶寺, 七寶浮圖

saptaratnamaya-rāja-kula 七寶宮

saptaratnamaya... bhājana 七寶鉢

saptati 七十

saptatriṃśad bodhi-pākṣika-dharmāḥ 三十七品

saptatriṃśad-bodhi-pakṣikā-dharmāḥ 三十七道品

saptatriṃśad-bodhi-pakṣikādharmāḥ 三十七菩提分法

saptatriṃśat bodhipakṣika dharma 三十七品助道法

saptavijñāna-sthitayaḥ 七識住

saptâdhikaraṇa-śamatha 七滅諍法

saptâdhikaraṇa-śamathādharmāḥ 七滅諍法

saptâdhikaraṇa-śamathāḥ 七滅諍

saptâham atināmayāmi 乃至七日

saptâhena 七日, 於七日中

saptâhika 七日, 七日藥

saptânuśaya 七隨眠

saptâṅga-pūja 七支

saptôtsada 七處皆滿

saptôtsada-kāyatā 於其身上七處皆滿

saptāho-rātra 七日七夜

saptānāṃ ratnānām 七寶

saptāryadhāna 七聖財

saptāryāṇi dhanāni 七聖財

sapuruṣaka 有丈夫

sarad

sarada

saras-taḍāga 池沼

sarasi-sujāta 蓮華

saraya

saritā 莊嚴, 長貪

sarkara 沙礫

sarkara-kaṭhalya 沙礫

sarpa-daivata 龍神

sarpa-saṃjñā 謂蛇

sarpauṣadhi 薩裒煞地

sarpi-taila 酥油

sarpis-taila 酥油

sarpiḥ-pradyotika 酥燈

sarva eva 咸倶

sarva tathāgatāhbinukha-vijñāpana-labdhi 諸佛現前三昧

sarva-acāra-mala 一切有漏法

sarva-alamba 一切境

sarva-artha 一切種利

sarva-arthatā 一切利

sarva-aṅga 一切分

sarva-bhadra-caryā 普賢行

sarva-bhaya 一切惡趣

sarva-bhaya-upadrava 一切憂苦

sarva-bodhi-pakṣya 一切菩提分法

sarva-bodhisattva 一切諸菩薩

sarva-buddha 一切佛, 一切覺, 一切諸佛, 一切諸如來, 諸佛, 諸佛世尊

sarva-buddha-dharma 一切佛法

sarva-buddha-dharma-deśanā-saṃdhāraṇata 持一切佛法

sarva-buddha-kṣetra 一切佛刹, 一切佛國土, 無際土

sarva-buddha-pravacana 諸佛教

sarva-buddha-samatā 一切佛平等性

sarva-buddha-saṃgīti 諸佛集

sarva-buddha-śaikṣya 一切佛弟子

sarva-buddhaiḥ samam 與諸佛同

sarva-buddhi 一切智, 一切覺

sarva-buddhâṅgavatī dhāraṇī 諸佛集會陀羅尼經

sarva-bīja-vijñāna 一切種子識

sarva-bījaka 一切種, 一切種, 一切種子

sarva-bījaka-vijñāna 一切種識

sarva-bījakam vijñānam 一切種子識

sarva-bījakam ālaya-vijñānam 一切種子阿賴耶識

sarva-cetas 一切心

sarva-cetasā 專心

sarva-citta 一切心, 諸心

sarva-darśin 一切知見, 一切見, 普現, 諸佛

sarva-dehin 一切衆生, , 衆生, 衆生身

sarva-deśa 一切方所

sarva-dharma 一切, 一切法, 諸法

sarva-dharma-abhisaṃbodhi-vaiśāradya 一切智無所畏, 等覺無畏, 諸法現等覺無畏

sarva-dharma-gatiṃgata 通達一切法

sarva-dharma-nairātmya 一切法無我

sarva-dharma-naya-kuśala

sarva-dharma-paramārthāvatāra-jñāna 一切法第一義智, 入一切法第一義智

sarva-dharma-parikṣā 觀法

sarva-dharma-pratilambha 得一切法

sarva-dharma-samatā 一切平等, 諸法平等

sarva-dharma-saṃjñā 一切諸法想

sarva-dharma-svabhāva 諸法自性

sarva-dharma-tathatā 一切法如, 一切法門, 諸法實相

sarva-dharma-vaśa-vartin 於一切法而得自在

sarva-dharma-śūnyatā 諸法皆空, 諸法空

sarva-dharmaiśvarya-bala 一切法中得自在力

sarva-dharmatā 一切法, 一切法性

sarva-dharmâbhisambodhi-vaiśāradyaṃ 正等覺無畏

sarva-dharmâbhisaṃbodhi 知一切法

sarva-dharmā anātmānah 一切法無我

sarva-dharmā anātmānaḥ 一切諸法無我

sarva-dharmāḥ 無願

sarva-dharmāḥ anityāḥ 一切法皆無我

sarva-dharmāṇāṃ dharmatā 諸法實相

sarva-dharmāṇāṃdharmatā 諸法實相

sarva-dharmāṇāṃprakṛtiḥ 法性

sarva-dharmāṇāṃ bhūta-nayaḥ 諸法實相

sarva-dhyāna 一切靜慮

sarva-dhātu 一切界

sarva-dhātuka 一切界

sarva-doṣa 衆過患

sarva-duḥkha 一切苦, , 衆苦

sarva-duḥkha-prakāra 衆苦

sarva-dāna 一切施, 薩縛達

sarva-dṛṣṭi 諸見

sarva-dṛṣṭi-gata 一切見趣

sarva-gatatva

sarva-gati-hetu 一切趣因

sarva-guṇalaṃkāra-vyūha 一切淨功德莊嚴

sarva-guṇâlaṃkāra-vyūha 衆德本嚴淨三昧正定

sarva-jagad-upajīvya 衆生

sarva-jagat-pāra-gata 度諸衆生

sarva-jña-jñāna 一切智智

sarva-jñatva 一切智, 一切種智

sarva-jñatā 一切智, 一切種智, 普慧, 智慧, 薩婆若, 薩藝若

sarva-jñatā-citta 一切智心

sarva-jñatā-jñāna 一切智智

sarva-jñeya 一切所知境, 一切所知境界

sarva-jñeya-suvicāritayā buddhyā 一切所知善觀察覺

sarva-jñāna-saṃgraha 攝一切智

sarva-karaṇa 一切因

sarva-karma-patha 一切業道

sarva-kleśa 一切惑, 一切煩惱, 煩惱皆, 諸煩惱

sarva-kleśa-kośa 一切煩惱藏, 無量煩惱藏

sarva-kleśa-niranubandha-jñāna 一切煩惱不隨縛智

sarva-kriyā 一切所作事

sarva-kālam , , 於一切時

sarva-kāma-viṣaya 一切欲

sarva-kāya-karma jñāna-pūrvaṃgamaṃ jñānânuparivarti 一切身業隨智慧行

sarva-kāyaṃ samavadhāya 放身

sarva-kāṅkṣā-cheda 除疑惑

sarva-kṣetra 諸世間

sarva-laukika 一切世間

sarva-loka-dhātu 一切世界

sarva-loka-priya-darśana 一切衆生喜見

sarva-loka-stha 一切

sarva-loka-vyavalokanā 遍觀世間

sarva-loke’nabhirati-saṃjñā 世間不可樂想

sarva-lokânukampaka 哀愍世間

sarva-mahā-māra 衆魔

sarva-mahā-māra-pramardanôttama-siddhi 降伏一切大魔最勝成就, 降伏魔怨

sarva-mala-apagata 離諸垢

sarva-mâṃsa 一切肉

sarva-māra-bala 一切魔怨大威力

sarva-māra-pramardin 摧伏一切魔怨

sarva-nidāna 一切因緣

sarva-nimitta 一切相

sarva-nivāraṇa-viṣkambhin 除蓋障

sarva-paścima 最後一念

sarva-pradhāna 最第,

sarva-prakāra 一切品, 一切品類

sarva-prakāram 一切種

sarva-prathamatara 先來

sarva-pratigha 一切瞋

sarva-prativiśiṣṭa 一切最勝

sarva-puṇya-samuccaya 集一切功德

sarva-puṇya-samuccaya-samādhi 等集衆德三昧

sarva-pāpa 一切染, 一切罪, 惡法, 罪性

sarva-pāpasyâkaraṇam 一切惡莫作

sarva-pārśva 周圍

sarva-pūjā 種種供養

sarva-ratna-maya 衆寶

sarva-ratnâkāra 無量寶

sarva-raṅga 五色

sarva-ruta-kauśalya 普曉諸音, 解一切衆生言語, 解一切衆生語言

sarva-ruta-kauśalya-dhāraṇī 了一切音總持

sarva-rāga 一切欲

sarva-rāga-viśuddhitā 煩惱淸淨

sarva-rūpa-saṃdarśana 現一切色身, 現入衆像

sarva-samatā-praveśa 入一切平等

sarva-samayam

sarva-sampad-adhigamāya nairyāṇika-pratipat tathatva-vaiśāradyaṃ 說出道無畏

sarva-sattva 一切, 一切有情, 一切有情之類, 一切衆生, 世間有情, 有情, 衆生, 諸有情, 諸群生, 諸衆生

sarva-sattva-adhiṣṭāna 安樂一切有情

sarva-sattva-apâya 棄於衆生一切惡趣

sarva-sattva-apâya-jahanā 離諸惡趣

sarva-sattva-dhātu 一切有情界

sarva-sattva-dhātu-paritrāṇatā 救度一切衆生, 救護衆生

sarva-sattva-hita 利益衆生

sarva-sattva-kleśa-vāsanā 一切煩惱習氣

sarva-sattva-nimitta 一切衆生

sarva-sattva-paritrāṇa 度一切衆生, 救護一切衆生

sarva-sattva-samatā 一切衆生平等

sarva-sattva-vajratā 一切衆生平等

sarva-sattva-vinaya 一切有情調伏

sarva-sattvair 衆生類

sarva-sattvârtha 利益諸衆生, 饒益衆生

sarva-sattvôpajīvyatva 利益衆生

sarva-sattvās tathāgata-garbhāḥ 一切衆生有如來藏

sarva-saṃgrāha 攝一切, 總攝一切

sarva-saṃjñā-kṛta-bandhana 一切妄想顚倒

sarva-saṃkhyāta 一切物

sarva-saṃpatti 一切具足

sarva-saṃskāra 一切諸行, 諸行

sarva-saṃskārā duḥkhāḥ 一切皆苦, 一切行苦

sarva-saṃskārāanityāḥ 諸行無常

sarva-saṃskārāḥ 一切行

sarva-saṃskṛta 一切有爲, 一切有爲法

sarva-siddhīḥ prapnuyuḥ 作利益事

sarva-sthānântara 一切處

sarva-sukha-phāṣa-vihārartha 採毅

sarva-sukhôpadhāna- 施安

sarva-sādhika 能成一切事

sarva-sāsrava 一切有漏

sarva-tathāgata-jñāna-mudrā 一切如來智印

sarva-tathāgata-muṣṭi 一切如來智印

sarva-traidhātukâdhipati 三界主

sarva-vastu 一切事, 諸法

sarva-vastuka 一切事

sarva-vastūni 諸法

sarva-vedita 一切受

sarva-vid-dhṛdaya 一切佛心

sarva-vyasana 一切煩惱障

sarva-vāda-caryôccheda 言語道斷

sarva-vāk-karma jñāna-pūrvaṃgamaṃ jñānânuparivarti 一切口業隨智慧行

sarva-vīrya 一切精進

sarva-ārya-pudgala 諸聖者

sarva-āvaraṇa-vimukti-lakṣaṇa 離一切障

sarva-śeṣatas 一切處

sarva-śāstra-jñāna-samudāgama 證得一切論智

sarva-śīla 一切戒

sarvaSiddhârtha 薩婆悉多

sarvabhayopadravakāntāra 險道

sarvadharma 一切法, 一切萬法, 一切諸法

sarvadharma-śūnyatā 一切法空

sarvadā...asti 恆有

sarvair buddha-guṇaih 佛功德

sarvajña-bala 一切智

sarvajña-bhūmi 一切智地

sarvajña-dharmatā 一切智

sarvajña-jñāna 一切智, 一切智人, 一切智智, 一切種智, 敏慧, 種智

sarvajña-jñāna- 愍慧

sarvajña-tattva 一切智

sarvajña-yāna 敏慧

sarvajñatā 一切智相, 佛智, 薩般若多

sarvajñā 薩般若, 諸佛

sarvakleśa 薩婆吃隸奢

sarvaloka-vipratyanīyaka 俗穢

sarvam idam 一切物

sarvam...jagat 一切世間

sarvamanityam 無常

sarvamanātmakam 無我

sarvamaśubham 不淨

sarvaruta-kauśalyānugatā dhāraṇī 曉一切音方便總持

sarvarutakauśalyâvartā 法音方便

sarvarutakauśalyā 法音方便

sarvarutakauśalyā.... dhāraṇī 曉了一切諸音總持

sarvarutakauśalyāvartā 曉一切音方便總持, 曉了一切諸音總持

sarvasattva 薩和薩

sarvasattva- 薩和薩

sarvasattva-pāpa-prahāṇa 一切衆生離諸惡趣

sarvasyāṃjātau 生生世世

sarvataḥ 遍一切種

sarvataḥ parivārya 周匝圍繞

sarvatha

sarvathâbhāva 全無, 永無

sarvathā na-asti 一向無

sarvathā nâsti 全無

sarvathā-jñāna 一切種智

sarvathānâsti

sarvathātva 一切種

sarvatra jñeye 於一切境界

sarvatra vaśitāprdpti 十自在

sarvatra-gāminī pratipad 遍趣行

sarvatra-gāminī---pratipad 遍趣正行

sarvatra-gāminī-pratipaj-jñāna-bala 徧趣行智力, 遍趣行智力

sarvatra-jñeye 於一切法

sarvatra-jñāna 一切智

sarvatraga-hetu 牽引因

sarvatragahetu 徧行因

sarvatragatva 遍行

sarvatragâkhya 遍行

sarvatragârtha 徧一切處

sarvatrânugata 周遍, 遍行

sarvatrānugata 普遍

sarvaṃ 普悉

sarvaṃ śūnyam 一切皆空

sarvaṃ-vijñānam 一切識

sarve 僉皆, 咸悉, 輩類

sarve anyonya-bhavanāni gatvā 各相

sarve anyonyasya 各相, 各相

sarve bhāvāḥ 一切有爲

sarve dharmā anātmānaḥ 諸法無我

sarve dharmāḥ 一切法

sarve saṃskārāḥ 一切有爲, 諸行

sarve saṃskṛtā 一切有爲

sarve saṃskṛtā dharmāḥ 一切有爲法, 一切法

sarve-bodhi-sattvāḥ 一切菩薩

sarve...ārya-pudgalāḥ 一切聖人

sarvedharmāḥ 諸法

sarveṇa ,

sarveṇa prakāreṇa 一切種

sarveṇa sarvam 一切一切, 一切種, 一切種皆, 一切種類, 一切都,

sarveṇa sarvaṃ na santi 全無

sarveṣu 於諸有情, 普於一切

sarveṣu nikāya-antareṣu 諸部

sarveṣu...pārśveṣu 四邊

sarveṣām...kleśānām 諸惑

sarvo deśaḥ 一切土地

sarvo mohaḥ 一切無明

sarvâbhibhū 無畏

sarvâbhilāpâviṣaya 難思議

sarvâbhilāpāviṣaya 不可說

sarvâdhva-ga 通三世

sarvâdhvaka 三世

sarvâkāra 一切品類, 遍一切種

sarvâkāra-jñatā 一切相智, 一切種, 一切種智, 種智, 薩婆若

sarvâkāra-jñatā-caryā 道行

sarvâkāra-jñatā-vibhāga 種智

sarvâkāra-paripūrṇa 衆相圓滿

sarvâkāra-sarva-dharma 一切法

sarvâkāra-sarva-jña-jñāna 一切行相一切智智

sarvâkāra-satya-darśana 一切種智

sarvâkāra-svarūpa 一切自相

sarvâkāra-vara-jñāna 一切種妙智, 一切種妙智

sarvâkāra-varôpeta-śūnyatâbhinirhāra 一切種智

sarvâkāra-varôpetāśūnyatā 一切種智

sarvâlpa 極少

sarvâpāyôpapatti 墮諸惡趣

sarvârtha-bodha 一切覺

sarvârtha-samṛddhi 一切事成

sarvârtha-siddha 一切義成

sarvârya-pudgala 一切聖人

sarvâsrava-kṣaya 一切漏盡

sarvâsrava-kṣaya-jñāna-vaiśāradyaṃ 漏永盡無畏

sarvâsti-dāna 一切捨

sarvâtmatā 一切我

sarvâvabodha 一切覺

sarvâvikalpanatā 離一切分別

sarvâṅga-pratyaṅgôpeta 身分

sarvêndriya 諸根

sarvôpadhi 一切依

sarvôpakaraṇa 一切資具

sarvôpakleśa-mala 一切煩惱垢

sarvôpalambhôpaśama 諸法不可得

sarvôtpatti 一切法

sarvā avasthā 一切分位

sarvā diśaḥ 諸方

sarvā prajñā 一切慧

sarvābhāva 一切都無所有

sarvādhiṣṭhāna 一切依處

sarvādīnavānuśaṃsa 一切過患及與功德

sarvākâbhisaṃbodha 圓滿加行

sarvākārāpagata-tamaska 離一切闇

sarvākārāś catasraḥ pariśuddhayaḥ 四一切種淸淨

sarvākārāḥ pariśuddhayaḥ 一切種淸淨

sarvālamba 能遍緣

sarvālambana 遍緣

sarvān 此輩

sarvāsatī

sarvāsu...gatiṣu 諸趣

sarvāsā 薩羅縛奢

sarvāthasiddha 一切事成, 一切成就, 一切義成就, 薩婆悉多, 薩婆悉達多, 薩婆悉馱, 薩婆曷剌他悉陀

sarvāvasthā-prāyoga 一切分位加行

sarvāvatī'yaṃ lokadhātu 三千大千

sarvāveṇika-buddha-dharma 一切不共佛法

sarāgatā 有欲, 有貪

sarṣapa-phala 芥子

sarṣapopama-kalpa 芥子劫

sasaṃprāyoga 相應, 相應法

sasaṅgatā , 親近

sasvāmika 有主

sasya-jāti 稼穡

sasya-saṃpad 富樂

sat-kriyā 供養

sat-kārya-vāda 因中說果

sat-kārârha 可敬

sat-kāya 僞身, 有身, 滅身, 破身

sat-kāya-nirodha 離身見

sat-pauruṣya 丈夫

sat-puruṣa-saṃsevā 親近善士

sat-puruṣāṇāṃ darśī 親近善士

sat-√kṛ , 敬重, 禮敬, 致敬

satata-dṛṣṭi 身見

satata-pravardhita

satata-samita 常恆

satata-samitam , , 恆常, 恆常無間, 無間無缺

satatam ,

sataścâsataśca 有無

sati pratyaye 遇緣

satkareta 供奉養

satkāra-lābha 利養, 敬養

satkāraṃ kariṣyati 方當

satkārârha 可敬

satkārârtham 爲供養

satkāya 薩迦耶, 身見

satkāya-darśana 身見

satkāya-dṛś 身見

satkāya-dṛṣṭi 執著我見, 壞見, 我見, 有身見, 薩迦耶見, 身見

satkāya-dṛṣṭi-patita 身見

satkāya-dṛṣṭy-ādi 身見等

satkāyântagrāha-dṛṣṭi 身見邊見, 身邊二見

satkṛtya 用意端視

satkṛtya-dānatā 慇重惠施

satkṛtya-kārin 恭敬

satkṛtya-prāyoga 殷重加行

satkṛtya-prāyogitva 殷重加行

satpuruṣa-gati 賢善行

satpuruṣa-saṃsevā 親近善友, 親近善士

satpuruṣa-sevin 親近善士

satpuruṣâpāśraya 近善士, 近善人

satsu saṃvidyamāneṣu 現有

satthar 世多羅, 舍怛羅

sattva upapâdukaḥ 化生有情, 化生衆生

sattva-akhya 有情攝, 說名衆生

sattva-artha 利衆生

sattva-bala 人力

sattva-bhavana 衆生身

sattva-bhoga 衆生受用

sattva-bhājana-loka 器世間

sattva-carita-sahasra 有情八十千行

sattva-cittānuvartanāt 隨衆生意

sattva-deha 衆生身

sattva-dhātv-anugraha 救衆生

sattva-dravya 有情

sattva-dṛṣṭi 衆生見

sattva-gaṇa 一切衆生

sattva-hetu 爲物, 爲諸衆生

sattva-hita 利有情, 利益衆生, 有情利益

sattva-hitaṃ-kara 利益衆生

sattva-hitârtham 利樂有情

sattva-hitâśaya 利物

sattva-jña 知衆生

sattva-kriyânuṣṭhāna 利益衆生

sattva-kārya 利衆生事

sattva-kāya 有情類, 衆生身

sattva-kṛtya 利益諸衆生, 利衆生事, 衆生業

sattva-kṣānti 生忍

sattva-lakṣaṇa 衆生相

sattva-nikāya 有情之類, 有情種類, 有情衆, 衆生, 衆生界中

sattva-nimitta 衆生, 衆生想

sattva-pada 衆生見

sattva-paripācaka 成就衆生, 成生

sattva-paripācana 建立衆生, 成就衆生, 成熟衆生

sattva-paripācanatā 成熟有情

sattva-paripāka 成熟, 成熟有情, 成熟有情行, 成熟衆生, 教化一切衆生, 教化衆生

sattva-paripāka-caryā 教化一切衆生

sattva-prajñapti 施設我

sattva-pācana 成熟衆生

sattva-pāka 化衆生, 成熟衆生

sattva-sabhāgatā 有情同分

sattva-saṃbhava 有衆生

sattva-saṃgraha 攝取衆生, 攝受有情

sattva-saṃjñā 衆生想

sattva-saṃkhyāta 有情, 有情數, 有情數色

sattva-saṃtāna 彼衆生, 衆生相續

sattva-saṃtānika 衆生身中

sattva-sāmya 有情等, 衆同分, 衆生等

sattva-sāpekṣa 顧念有情

sattva-vajra 薩埵金剛

sattva-vastu , 有情事, 有情物

sattva-vidveṣa 捨衆生

sattva-vikalpa 分別異

sattva-vikṛti-pratisaṃyukta 衆生

sattva-ālambana 有情緣, 衆生緣

sattva-śūnya 衆生空

sattva-śūnyatā 衆生空

sattvavatī 大勇猛

sattvâheṭha 不惱衆生

sattvâkara 衆生

sattvâkhya 情數, 有情, 有情數, 衆生

sattvânugraha 攝衆生, 饒益有情

sattvânugraha-śīla 攝衆生戒

sattvânugrahaṇa 攝有情

sattvânugrāhaka 攝取衆生, 饒益有情, 饒益有情

sattvânugrāhakam...śīlam 攝衆生戒

sattvânugrāhakaṃ śīlam 饒益有情戒

sattvânukampana 憐愍衆生

sattvânukampā 愍有情

sattvânuvṛtti 隨生

sattvâparityāga 利物

sattvârtha 利有情, 利益衆生, 利衆生事, 大義, 度諸衆生, 有情義利, 有情饒益, 衆生, 饒益衆生

sattvârtha-karaṇa 饒益有情

sattvârtha-kriyânuṣṭhāna 利益衆生

sattvârtha-kriyā 利他, 利有情事, 利益衆生, 饒益衆生, 饒益有情

sattvârtha-kriyā-prāyoga 勤修習利有情事

sattvârtha-kriyā-śīla 接生戒, 攝衆生戒, 饒益有情戒

sattvârtha-prayukta 利他

sattvâsattva 情非情

sattvâtma-sama-darśika 自他平等

sattvâvāsa 有情居, 衆生居

sattvâśaya 衆生心

sattvêndriya-parâpara-jñāna-bala 根上下智力

sattvālambanā maitrī 有情緣慈

sattvālambanā-karuṇā 衆生緣慈

sattvān anupahatya 不惱衆生

sattvānunaya 愛諸有情

sattvānām 無色界

sattvānāṃ karmabhiḥ 衆生業

sattvānāṃ pratityasamutpādaḥ 有情緣起

sattvānāṃ-kṛtaśaḥ 爲度有情

sattvārthôpāya 有情饒益方便

sattvāsattvâkhya 情非情

sattvāḥ 群品類

sattâsattā 有無

satva 有情

satva-avabodha 諦能覺

saty ātmani 我有, 由我故

satya-abhisamaya 聖諦現觀

satya-catuṣṭaya 四眞諦, 四諦

satya-darśana 見眞諦, 見諦, 諦觀

satya-darśana-mārga 見諦道

satya-dvaya 二諦

satya-dvaya-lakṣaṇa 二諦相

satya-dvi-lakṣaṇa 二諦相

satya-jana 善人

satya-jñāna 實智, 諦智

satya-kauśalya 諦善巧

satya-kāra 眞實

satya-lakṣaṇa 一實相, 實相

satya-mārga 實道, 諦道

satya-naya 諦道理

satya-pada 諦句

satya-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 諸諦相應增上慧住

satya-satya 實實, 實諦

satya-traya 三諦

satya-vyavasthāna 立諦

satya-vādinī 實語

satya-vāditā 實語, 諦語

satya-ākāra 諦相, 諦行相

satyadevatā 娑也地提嚩多

satyam 理實

satyâbhisamaya 諦現觀

satyâdhiṣṭhāna 要誓,

satyâkāra 諦智

satyâlambana 緣四諦, 緣諦

satyârtha 諦義

satyāny abhisamāgacchanti 入諦現觀

satyāvabodha 覺諸諦

satyāṃ śaktau 隨力所能

saubhāgyā 愛敬

saugandhika 須揵提華, 須乾提華

saukarrabhrika 漁捕

saukarâurabhrika 魁膾

saukhya-hitâśaya 利益心

saukhyatā 安穩

saumanas-yendriya 喜根

saumanasya-citta 喜心

saumanasya-jāta 歡喜

saumanasya-prīti 歡喜

saumanasya-sukha 喜樂

saumanasya-svabhāva 喜受

saumanasyavedanā 喜受

saumanasyin

saumanasyêndriya , 喜受, 喜根

saunikaurabhrrika 漁捕

saunikâurabhrrika 魁膾

saunikôrabhrika 魁膾

sauparama 最第一

saurasya vimānasya 日輪

sauryo bhāsaḥ 日光

sauryôdayikā 日出

sauvacana 善言

sauvacasya 善言

sauvarṇa-bhṛṅgāra 金甁

sauvarṇaṃcakram 金輪

sauṣirya-lakṣaṇa 虛空相

sauṭīra 吉祥

savastuka 有事

savastukāḥ kleśāḥ 有事煩惱

savedanaka 有受

savidyu niścarī 掣電

savijñānaka-kāya 有識身

savikalpa-jñāna 有分別智

savikalpaka 有妄想

savipakṣa 能治

savipāka 有報, 有果報, 異熟

savisaṃyoga 擇滅, 離繫

savitarka 有尋, 有覺

savivāsā 有障

saviṣa-śalya 毒箭

savyābādha 有壞

savāsana-kleśa-jñeyâvaraṇa 煩惱障智障

savāsanā 習氣

savāṣpa 啼泣

sayānaṃ

sañjñā 僧若, 珊若

sañjāti 等生

sañjīva 等活

sañjīve mahā-narake 等活大那落迦

saśakya

saḍ-varṣa 六年

saḥ

saṃ-bhū*

saṃ-dṛś 現有

saṃ-grah

saṃ-grāmaya(den.)

saṃ-grāmaya(den.). 鬪戰

saṃ-kliś 惱亂

saṃ-lakṣ* 等解了

saṃ-lakṣaya (den.). 心念

saṃ-ni-√pat 共集會, 雲集

saṃ-ni-√rudh 不起, 能遮

saṃ-ni-√viś 安其所

saṃ-ni-√yuj 正安處, 能正安立, 能正安處

saṃ-pari-√mṛj

saṃ-pra-kīrtaya (den.) 觀行

saṃ-pra-√kāś 分別說, 爲開顯

saṃ-pra-√muh 迷亂

saṃ-pra-√muṣ 忘失

saṃ-pra-√sthā 發趣, 趣求

saṃ-pra-√viś 得聞

saṃ-pra-√vṛt 得起

saṃ-prati-iṣ 領受

saṃ-pratiṣ 障礙

saṃ-pratîṣ (√iṣ) 聞持

saṃ-pratîṣ (√iṣ).

saṃ-pratîṣ(√iṣ).

saṃ-varṇaya (den.). 諮嗟, 讚嘆

saṃ-vi-√bhaj 給施, 饒益

saṃ-vi-√dhā

saṃ-vid 現有

saṃ-√bandh 引無義

saṃ-√bhid

saṃ-√bhuj 共食

saṃ-√bhāṣ 問訊

saṃ-√bhū 可見, 聚集,

saṃ-√budh 出於世

saṃ-√car 受生, , 輪轉, 轉根, 轉至

saṃ-√chid , 斷壞

saṃ-√ci 積集

saṃ-√cint 故作意思

saṃ-√daṃś

saṃ-√dhā 密意

saṃ-√dhṛ 任持, 執持

saṃ-√dṛś 所現行, 瞻察, 頓現

saṃ-√grah 正攝受

saṃ-√hṛ 堪受, 招集, , 積集, 簡擇, 聚集

saṃ-√hṛṣ 生歡喜

saṃ-√jñā 生心, 知見, 能了解, , 遍知

saṃ-√kamp 震動

saṃ-√kliś 可染, 垢染, 成染, 所惱, 所染

saṃ-√kram 移轉, 轉入

saṃ-√kuc

saṃ-√kuṭ

saṃ-√kṣip

saṃ-√kṣubh 不安, 擾亂

saṃ-√lap 共語, 耳語

saṃ-√lap saṃlapet 談論

saṃ-√likh

saṃ-√lī ,

saṃ-√man ,

saṃ-√mud 相問訊

saṃ-√muh

saṃ-√mūrch 悶絕

saṃ-√nah

saṃ-√pad 受報, 得成, 成得, 能成辦, 能招

saṃ-√prach 反問

saṃ-√rakṣ 守護

saṃ-√sad , , , , 迷謬, 退轉

saṃ-√sthā 合成, , 等住, 能正安住,

saṃ-√stṛ 周遍, ,

saṃ-√syand 會入

saṃ-√sṛ 在生死, , 往來, 往還, 生死輪迴, 生死流轉, 輪囘, 輪轉, 輪轉生死

saṃ-√tan ,

saṃ-√tras

saṃ-√tṛp 令充足, 令飽滿

saṃ-√tṛp; saṃtarpayitvā 令充足

saṃ-√vas 共住

saṃ-√vid 具有

saṃ-√vṛ 護持, 遮防

saṃ-√vṛdh

saṃ-√vṛt , , 爲果報, , 能招

saṃ-√yuj 相合

saṃ-√śri

saṃagra 結集

saṃbaddha 不相捨離, , , , 和合, , 爲緣, , 相合, 相屬, 相應, 相續, , 繋屬, 繫屬

saṃbaddha-saṃbhūtatva 相應發

saṃbadhnīyāt

saṃbadhyate 相應

saṃbahula 無數, 無量, 衆多

saṃbahulā bhikṣū 衆多比丘

saṃbahulāḥśaikṣa-dharmāḥ 衆學法

saṃbandha 依止, , , 和合, , 引導, 相依, 相合, 相應, 相符, 相續, 相關, , ,

saṃbandha-duḥkhatā 相應苦

saṃbandha-uparama 相應斷

saṃbandhaṃ √kṛ 結婚

saṃbandhin 相應,

saṃbandhôtpādin 續生

saṃbharaṇa 滿足, 資糧

saṃbhava 串習, , , 出生, 受生, , 合生, , , 容受, 容可, 容有, 得成, 得有, 應成, , 所生, 數習, , , , , 生成, 生有, , , , , , 道理, 隨生,

saṃbhava-lakṣaṇa 生相

saṃbhavaiṣin 求生

saṃbhavaiṣitva 樂受生

saṃbhavâbhāva 不生

saṃbheda , 分別, 別異, , 差別, , 種種

saṃbhindati

saṃbhinna 分別, , , 差別, , 有差別, ,

saṃbhinna-deśanā 分別說

saṃbhinna-pralāpa 無義語, 綺言, 綺語, 誑語, 雜穢, 雜穢語

saṃbhinna-pralāpa-viramaṇa 不綺語

saṃbhinna-pralāpin 兩舌, 無義語, 雜穢語

saṃbhinna-pralāpitā 雜穢語

saṃbhinna-pralāpāt 雜穢語

saṃbhinna-pralāpāt prativirati 不綺語

saṃbhinna-prarāpa-viramaṇa 不綺語

saṃbhinna-vedanā 雜受

saṃbhinnâlambana 別緣, 壞緣

saṃbhoga 事業, 事用, 共食, , 受樂, , 報身, 大樂,

saṃbhoga-kāya 報化佛, 報身

saṃbhogakāya 三菩伽迦耶, 受用身, 覺相

saṃbhrama 憂怖

saṃbhrānta , 慞惶

saṃbhu 所生

saṃbhujeya 共食

saṃbhuñjeya 供給所須, 共食

saṃbhuñjita 共食

saṃbhāra , 功德, 助道, 勝行, 和合, 器仗, 圓滿, 方便, 求生, 福德, 福智, 積集, , 莊嚴, , , 資具, 資粮, 資糧

saṃbhāra-bhāva 資糧

saṃbhāra-dvaya 二種業

saṃbhāra-mārga 資糧道

saṃbhāra-vibhāga 二聚

saṃbhāratā 資糧

saṃbhārayati

saṃbhārâvasthā 資糧位

saṃbhāva

saṃbhāvanā , 信重, 忍許, ,

saṃbhāvita

saṃbhāvyate

saṃbhāvyatām 應知

saṃbhāṣayati 奉迎

saṃbhāṣaṇa 言論

saṃbhāṣaṇatā 嗚呼

saṃbhāṣita-nirdeśa 敷闡

saṃbhūta 出生, 同在, 所從生, 所生, 所起, , , , 生已, , 資助,

saṃbhūtatva ,

saṃbhūti 現起,

saṃbhṛta 和合, 已具, 所防護, 畜積, 積財, 積集, , 蓄積, 隨增,

saṃbhṛti

saṃbhṛti-dvaya 二諦

saṃbodha 等覺,

saṃbodhana 攝受, 諫誨

saṃbodhi 三佛, 三菩提, 三菩提, 成道, 正等菩提, 等菩提, 菩提

saṃbodhi-lola 求菩提

saṃbodhi-parâyaṇa 趣菩提

saṃbodhi-prāpta 得道

saṃbodhi-sattva 菩薩

saṃbodhita 開度

saṃbodhy-aṅga 菩提分, 覺支

saṃbodhy-upāya 菩提方便

saṃbodhyamāna 道意

saṃbuddha 三佛, 三佛陀, 世尊, 佛如來, 如來, 徧覺, 所識, 正覺, 等正覺, 等覺, 覺性, 覺者, 遍知

saṃbuddha-dharma 所得法

saṃbuddha-garbha 如來藏

saṃbuddha-kārya 佛事

saṃbuddha-kāya 佛法身

saṃbuddha-kṛtya 佛事

saṃbuddha-pṛthivī 佛地

saṃbuddha-sūrya 佛日, 如來日

saṃbādha 厄難, 可愼, 嶮處, 嶮難, , ,

saṃbādha-pradeśa 總言, 隱處

saṃbādha-saṃkata 迫迮

saṃbādha-saṃkaṭa 艱難事, 迫迮, , 難事

saṃbādha-saṃkaṭa-prāpti 遭艱難事

saṃcarita

saṃcaya-gata

saṃcchanna 所覆,

saṃcetana 審思, 故意

saṃcetanâhāra 念食, 思食

saṃcetanā 作意, ,

saṃcetanīya 故意

saṃcetanīyaṃ karma 故思業

saṃcetanīyaṃ karman 故思業

saṃchedana 斫伐

saṃchindati

saṃchādayati

saṃchādita , 覆其上, 遍覆

saṃcitanika-karman 故思業

saṃcitatva 滋長

saṃcodanin

saṃcodanā 勸發, 勸請, 誨責, 諫誨, 謗難

saṃcodayati 勸發, 勸請, 勸進, , , 打破, 熏修, 誨責, 警覺, 開悟

saṃcāra-vyādhi

saṃcārayati , , 流入

saṃcārin 遷移

saṃdarśaka 合集, 演說, , 示悟, 示現, 開示

saṃdarśana-mātraka 暫得見

saṃdarśanârtham 爲現, 爲顯

saṃdarśatā , 顯示

saṃdarśayamāna 解現

saṃdarśayati 應示現, 演說, , 瞻察, , 示教, 表示

saṃdarśayeyuḥ 顯照

saṃdarśika 可示, 能示, 開示

saṃdarśin 等觀

saṃdeha-jaha 斷疑

saṃdeha-kara 生疑惑

saṃdeśanatā 顯示

saṃdhayet 相合

saṃdhi-citta 結生識

saṃdhi-kriyā 往返和好

saṃdhi-nirmokṣa 釋義

saṃdhi-sāmagrī 和合

saṃdhi-visaṃdhayaś ca duḥkhanti 患厭

saṃdhibhyaḥ

saṃdhy-asaṃdhi 深密義

saṃdhyā-bhāṣā 佛語

saṃdhā-bhāṣita 隨宜說法

saṃdhā-bhāṣita-nirdeśa 隨宜說法

saṃdhā-bhāṣya 祕密教, 隨宜說

saṃdhābhāṣya 意趣

saṃdhāna-veṣṭita 相合

saṃdhāraka 受持, 護持

saṃdhārayati 受持,

saṃdhāraṇatā

saṃdhārita 任持

saṃdhāritatva 攝持

saṃdhāvat 所繫,

saṃdhāvya saṃsṛtya 在生死

saṃdhāya-bhāṣita 祕密教

saṃdhāya-bhāṣita-vacana 密說

saṃdhāya-vacana 密意言義, 密意語言

saṃdhāyôkta 密意說

saṃdhāyôktam 密意說言, 密說, 說此言

saṃdhūkṣaṇa 擾亂

saṃdigdha-asiddha 猶豫不成

saṃdigdhârtha 疑惑

saṃdigdhāsiddha 猶豫不成過

saṃdoṣa 惡業

saṃdṛśya 觀覩

saṃdṛśyamāna 正等顯現

saṃdṛśyante 所現行

saṃdṛśyate 現有, 等顯現

saṃgacchati 滅盡

saṃgamya 和合

saṃgamārtha 和合義

saṃgata 僧伽吒, 僧伽陀

saṃgaṇanāṃ karoti 計校

saṃgha 衆和合

saṃgha-bhakta 僧食

saṃgha-bheda-karaṇa 破僧

saṃgha-bhedika 破僧

saṃgha-kalpa 僧可

saṃgha-karaṇīya 僧事

saṃgha-karma 僧事

saṃgha-madhya 僧中

saṃgha-madhye 衆中

saṃgha-ratna 僧寶

saṃgha-raṇa 僧諠雜

saṃgha-saṃmuti 僧羯磨

saṃgha-sthavira 上座

saṃgha-sāmagrī 和合僧

saṃgha-vibheda 僧破壞

saṃgha-ārāma 伽藍, 僧伽藍摩, 僧藍

saṃgha-śabda 僧聲

saṃghasya dehi 與僧

saṃghasya prāpta-kālam 僧時到

saṃghaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依僧

saṃghaṃ śaraṇaṃ √gam 歸依僧

saṃghha-ārāma 僧伽利依

saṃghâbhigṛha 僧院

saṃghânusmṛti 僧念, 僧隨念, 念僧

saṃghârāma 僧坊, 僧院, 衆園, 衆寮

saṃghâtiśeṣa 僧殘法, 僧殘

saṃghâvaśeṣa 五衆罪, 僧伽伐尸沙, 僧伽婆尸沙, 僧伽婆尸沙法, 僧伽胝施沙, 十三僧殘法

saṃghôddeśaka 爲衆

saṃghāta-hetupratyaya 和合因緣

saṃghāta-māyā 彩畫, 采畫

saṃghāti 僧伽梨衣

saṃghātī 袈裟

saṃghāvaśeṣā dharmāḥ 僧伽婆尸沙法

saṃghāya-dvāra 僧門

saṃghāṭa 僧伽多, 集會

saṃghāṭī 僧伽棃

saṃghāṭī-dhāraṇa 著衣

saṃghāṭī-pātra-cīvara-dhāraṇa 著衣持鉢

saṃgraha 所顧錄, , 攝受, 攝持

saṃgraha-lakṣaṇa 攝相

saṃgraha-padârtha 和合句義

saṃgraha-vastu 利行攝, 四攝, 四攝事, 攝事, 攝法

saṃgraha-vastu-catuṣka 四攝事

saṃgraha-vibhāga 四攝行

saṃgrāha-śloka 說偈

saṃgrāhy 攝受

saṃgrāhya 攝取, 諸取

saṃgrāme pratyupasthite 戰諍

saṃgrāṃa

saṃgīti 僧耆

saṃgīti-kāra 結集者

saṃgīti-paryāya 別誦

saṃgṛddha

saṃgṛhṇāti 正攝受

saṃharṣaṇatā 令其歡喜

saṃharṣaṇīyatva 喜心

saṃharṣita-tanu 歡喜無量

saṃhriyante 招集

saṃhriyate

saṃhṛtya 攝受, 積集

saṃjananatā , 能生起

saṃjanayitvā

saṃjñ

saṃjña-graha 繫著

saṃjñapayati 實解, 曉喩, 辭謝

saṃjñapti 曉悟, 標相, 諫謝,

saṃjñaptim anuprayacchati 諫誨

saṃjñaptim...anuprayacchati 懺謝

saṃjñaptiṃ pratigṛhṇāti 受謝

saṃjñapya 曉喩, 辭謝

saṃjñapyamāna 諫謝

saṃjñitva

saṃjñântara-viśeṣa 名別

saṃjñôtpanna 得名

saṃjñā 取像, 名字

saṃjñā-bhikṣu 名字比丘, 名比丘

saṃjñā-citta 想心

saṃjñā-gata 妄想顚倒

saṃjñā-graha 著想

saṃjñā-granthi 妄想顚倒

saṃjñā-grāha 顚倒

saṃjñā-kṛta-bandhana 虛妄顚倒

saṃjñā-mātra 唯有想

saṃjñā-nirodha 想滅

saṃjñā-parikalpa 妄想分別

saṃjñā-saṃketa 假想施設

saṃjñā-skandha 想蘊

saṃjñā-upaga 愛想

saṃjñā-vedanā 想受

saṃjñā-vedayita 想受

saṃjñā-vedayita-nirodha 想受滅

saṃjñā-vedayita-nirodha-asaṃskṛta 想受滅無爲

saṃjñā-vedayita-nirodha-samāpatti 滅受想定

saṃjñā-vedita 想受

saṃjñā-vedita-nirodha 想受滅, 滅受想定, 無心定

saṃjñā-vedita-nirodha-samāpatti 滅受想定

saṃjñā-vijñāna 識相

saṃjñā-vikalpa 憶想分別, 邪想分別

saṃjñā-viniveśa 立名

saṃjñā-viparyāsa 倒想, 想倒, 想顚倒

saṃjñākāra 想行

saṃjñāna-skandha 想蘊

saṃjñāpanatā 曉悟

saṃjñāpayati , 實解, 曉喩, 辭謝,

saṃjānante 念知

saṃjānanti 解知

saṃjānaṃti vā vedayaṃti vā cetayaṃti vā budhyaṃti vā 識省

saṃjānīyuḥ 諦觀

saṃjānīyāt 領知

saṃjāti 等生

saṃjīv 等活

saṃjīvane mahā-narake 等活地獄

saṃkakṣikā 竭支

saṃkalayya

saṃkalikā

saṃkalpa-bala 分別力

saṃkalpa-mātra 暫思惟

saṃkalpita 分別

saṃkampita 震動

saṃkara-kalakalā 喧雜

saṃkara-śodhayeyu 繕治

saṃkaṭayati

saṃkhya-vada 僧佉派, 數論派

saṃkhyā-gaṇita

saṃkhyāta-dharma 數法人

saṃkhyāṃ √gam 得名, 立名

saṃkileśa 塵勞, 煩惑, 煩惱

saṃkleśa-lakṣaṇa 染相

saṃkleśa-nivṛtti 雜染還滅

saṃkleśa-pakṣa 染品

saṃkleśa-pakṣa-pratipakṣika 對治

saṃkleśa-pakṣya 雜染品

saṃkleśa-vastu 染依

saṃkleśa-vyavadāna 染淨, 淨染, 雜染淸淨

saṃkleśayati 所惱

saṃkleśo vyavadānaṃ ca draṣṭavyam 有染淨

saṃkliśyante 成染, 所染

saṃkliṣṭa-citta 雜染心

saṃkliṣṭatā 垢相, 染相

saṃkliṣṭaṃ-dānam 雜染施

saṃkliṣṭṛ 染者

saṃkoca-vikāsa 屈伸, 開合

saṃkocana-prasāraṇa 屈伸

saṃkoṭayati

saṃkramaṇaka 遊行

saṃkrāmaṇī

saṃkrāntitā 移轉

saṃkrīḍataḥ saṃkilikilāyamānasya 戲笑

saṃkrīḍate 嬉戲

saṃkule 常求利

saṃkusumita-rāja-tathāgata 開敷華王如來

saṃkuñcana

saṃkuñcayati

saṃkuṭayati

saṃkāra-śodhayeyu 繕治

saṃkṣepa-nirdeśa 略說

saṃkṣepa-prathana 卷舒

saṃkṣepatas

saṃkṣepataḥ 略說

saṃkṣepato deśitaḥ 略而說之

saṃkṣepatodeśitaḥ 略說

saṃkṣepeṇa 以要言之, 取要言之, 擧要, 略說

saṃkṣepeṇôktam 略說

saṃkṣepeṇôktiḥ 略說

saṃkṣepôkti 略說

saṃkṣiptena 取要言之, 若略,

saṃkṣiptāni cittāni 攝心

saṃkṣobha paścima 最末世

saṃkṣobha-kaṣāya 穢濁

saṃkṣobhya 憤發

saṃkṣīptena 略說

saṃlagnika

saṃlagnikā

saṃlakṣayati 惟忖

saṃlakṣaṇā 解了

saṃlapitavya 談論

saṃlīyana 怯軟

saṃlīyate

saṃmanta

saṃmantavya

saṃmantrita

saṃmantrya

saṃmarṣaṇa

saṃmata , 共許, 同意, , 名字, 尊敬, , , , 所勸, 所許, , 敬尊,

saṃmati , 羯磨

saṃmita

saṃmiñjita

saṃmodana 慰喩, 慶悅

saṃmodanī 慰喩, 慶悅

saṃmodanī-vāc 慰喩語

saṃmodanīya-kathā 軟語, 輭語

saṃmodayati 歡喜

saṃmodika 善友

saṃmoha 愚惑, 愚癡, 愚迷, 無明, 無知, , 癡冥, 癡迷, 癡闇, 等愚, , 迷謬

saṃmoha... bhoti 忘錯

saṃmohanīya 幻惑

saṃmohayati ,

saṃmoṣa ,

saṃmukha , , 對面, 現前, 現在前, 纏頭, 襆頭, 面現, 面自

saṃmukha-vinaya 現前毘尼

saṃmukham , 面目

saṃmukham (upadarśayitvā) 目自

saṃmukhi-√kṛ 得現前

saṃmukhâvasthita 現在前

saṃmukhī-bhāva 現來, 現前, 現在前, 現行, 現證, ,

saṃmukhī-bhūta 現前, 現在, 現在前, 現行, 面王

saṃmukhī-kuryāt 可生

saṃmukhī-kṛtya 令現在前, 現在前

saṃmukhī-√kṛ 現在前, 能引生

saṃmukhībhāva ,

saṃmukhībhāva-lābha 現成

saṃmukhībhūta 目下

saṃmukhībhūte 已有

saṃmuti 羯磨

saṃmuḍha 愚癡

saṃmuṃjīta 共宿

saṃmāna 恭敬,

saṃmānanā 供養, 恭敬

saṃmānanāṃ-karoti 恭敬供養

saṃmānanīya 行思

saṃmārjana , 掃灑

saṃmārjanī

saṃmīlita 閉塞

saṃmūrcchita 悶絕,

saṃmūrcchitâbhūt 充遍

saṃmūrchayanti kaṭhinīkurvanti 令堅

saṃmūḍha , 惑迷, 愚惑, 愚癡, 有愚癡者, 無智, , , 癡人, 癡闇, , 雜亂

saṃmūḍha-buddhi

saṃmṛṣṭa

saṃnamayati 能敵

saṃnicayaṃ gacchati 造集

saṃnidhi-kāra , , 穢汚,

saṃnidhi-kāra-bhojana 停食食, 宿食, 殘宿食

saṃnidhi-prāpta 貯畜

saṃnidhānârthaḥ 所依聲

saṃnidhānārtha 於格

saṃnihita-bhojana 宿食, 殘宿食

saṃnihita-varjana 食殘宿食

saṃnihitatva , 現前

saṃnikṛṣta-mukha 近門

saṃnipāta-ja 和合生

saṃnipātayati 合會,

saṃnipātya 幷會

saṃniveśanā 安置

saṃniveśayati , 安其所

saṃniviṣṭatā 悉備足

saṃnivārayati ,

saṃniyojana 安住, 安置

saṃniyojayati , 勸令修習, 安處, 成就, , 正安處, 能正安立, 能正安處

saṃniśraya-dāna 作所依

saṃniśrayatva , 依止

saṃniśrayâdhiṣṭhāna 依止處, 依處

saṃniśritatva , 愛著

saṃniśrityādhiṣṭhāna 依止處

saṃniṣṭhāpana 決定

saṃnâmayati 能敵, 調順

saṃnāha 僧那大鎧, 僧那大鎧, 僧那鎧, 僧那鎧

saṃnāha-saṃnaddha 僧那, 僧那僧涅, 弘誓

saṃnāhayati , 莊嚴

saṃnāhaṃ saṃnahyati 被弘誓鎧

saṃpad 修行, , 具足, 具足, 具足修滿, , , 圓滿, 得具足, , 成就, , 示現, 究竟, , , 興盛者, 莊嚴,

saṃpada 具足, 最勝

saṃpadin 具足

saṃpadyate 能成辦

saṃpadā 具足, 圓足

saṃpakva 已熟

saṃpakva-mati 已熟

saṃpanna 充實, , 具足, 具足者, 利物, 圓滿, 彌滿, 成就, 成立, 有者, 極鮮白, 滿足, , 相應, 眞正, 茂盛,

saṃpanna-vipannatā 盛衰

saṃpannasya vastrasya 極鮮白衣

saṃparimārjayati 摩觸

saṃparipṛṣṭa 請問

saṃparivārayitavya 護念, 護持

saṃparka 値遇, 值遇, 植遇, , 親近

saṃparāya 後世, 後法, 未來, 未來世, 當來

saṃparīkṣā 等解了

saṃpatti 三拔諦, 三跋致, 三跋諦, , 具足, 合會, 圓滿, 富樂, , 成就, 成熟, 成辨, , 樂具, 淸淨之行, , 盛事, , 究竟, , , 興盛, 興盛者, , 隨應

saṃpatti-kāla

saṃpatti-vipatti 興盛衰損, 興衰, 遂不遂

saṃpaśyamāna 等見,

saṃpaśyanta 觀見

saṃpaśyat 正觀見, 觀察

saṃpaṭṭhika 發趣

saṃprabuddha 正覺

saṃpradhārayati 審思, 思量, 正思惟

saṃpradhārya 應思擇, 熟思

saṃpradhāryate 可說

saṃpradhī

saṃpradālayati

saṃpradāna 施與

saṃpradīpayati 慶喜

saṃpradīpta

saṃpragata 等供

saṃpragraha 善攝

saṃpragrāhaka 擧恃

saṃpragṛhīta 策勵

saṃpraharṣa 慶喜, 歡喜

saṃpraharṣaka , 心生歡喜, 慶喜, 生歡喜

saṃpraharṣanī 慶慰

saṃpraharṣayati 令其歡喜, , 慶喜, 慶悅, 慶慰, 生歡喜心

saṃpraharṣayatām 慶慰

saṃpraharṣayitavya 慶慰

saṃpraharṣayitvā 慶慰

saṃpraharṣaṇa , 慶慰, 歡喜

saṃpraharṣaṇā 令其歡喜

saṃprajanya , , 正智, 正知

saṃprajanya-bala 正知力

saṃprajvālayati

saṃprajvālayām āsa 蛇維

saṃprajñāna , 正知

saṃprajāna 正了知, 正念, 正智, 正知, 正解, 知而

saṃprajāna-mṛṣā-vāda 故妄語

saṃprajānad-vihāritā 正知而住

saṃprajānat 有智, 正智, 正知

saṃprakalpyate 分別

saṃprakampana 震動

saṃprakhyāna 所顯現, 顯現

saṃprakāśa 開示

saṃprakāśaka 開示

saṃprakāśana , 遍開示, 開示, 顯示

saṃprakāśayati 廣說, 演說, , 爲開顯, 示導, , 開導, 開顯, , 顯示

saṃprakāśayitṛ 能照

saṃprakāśayiṣyanti 班宣

saṃprakāśayiṣyāmaḥ 布露, 廣說

saṃprakāśayti 開示

saṃprakāśita 廣說, 所開, 正善開示, 演散, 演說, 照了, 誦念, , 顯現

saṃprakāśitavat 廣說,

saṃpramathana ,

saṃpramoṣa , , 忘失, 誤失, 遺失, 錯謬

saṃpramoṣa-dharma 忘失法

saṃpramuṣyate 忘失

saṃprapaka , 能得, ,

saṃprapayāmi 纏綿

saṃprapaṇa 令至,

saṃprapaṇāśaya

saṃprapūraṇa 圓滿

saṃprarpaṇa 給施

saṃprasajyate 立爲

saṃprasajyeta , 應成

saṃprasthita , 修行, , , , 安住, , 所趣, , 發趣, 等趣, ,

saṃprasthito bhaviṣyati 欲住

saṃprasthāna 發起, 發趣, 願求

saṃprasāda 正信, , 淸淨, 澄淨

saṃprasārita

saṃpratapta 所燒,

saṃprati , 便, 現在

saṃpratibala , 堪任

saṃpraticchādana

saṃpratigrahītṛ 信受

saṃpratipatti 正行

saṃpratyaya , 信受, 信心, 信解, 正信, 決定信,

saṃpratyaya-jananā 生淨信

saṃpratyaya-jāta 生信

saṃpratyayita 可信

saṃpratyayâvaraṇa 信解障

saṃpratyeṣaka

saṃpratyeṣaṇa

saṃpratyāyana 顯了

saṃpratîṣ 受持

saṃpratāḍana

saṃpratīcchana 具足, , , 正受

saṃpratīcchanatā , 受持, 容受

saṃpravarjana

saṃpravartika

saṃpravedayati 顯示

saṃpraveśayet 擧著

saṃpravādana

saṃpravārayati 供給

saṃpravṛtti , 起作

saṃprayojana

saṃprayujyate 相應

saṃprayukta 共相應, , , 所屬, 所繫, 相應, 相應法, 繋屬, , 繫屬,

saṃprayukta-hetu 相應因

saṃprayukta-viprayukta 相應不相應

saṃprayuktaka 相應, 相應因

saṃprayuktaka-hetu 相應, 相應因

saṃprayuktādharmāḥ 相應

saṃpraśamana 消除

saṃprekṣaṇa ,

saṃprekṣita 瞻仰

saṃpreya 應爲, 隨病

saṃpreṣayati

saṃpreṣaṇa

saṃpreṣaṇatas 爲遣, 能遮

saṃpreṣeṇa

saṃpreṣita 所遣,

saṃprāpta 三鉢羅佉哆, , 到來, 善至, 已至, 所得, 所至, 時至, 獲得,

saṃprāpti , , 證得

saṃprāyoga 共相應, , 相應, 相應法, 相續, ,

saṃprāyoga-vedanīyatā 受相應, 相應受

saṃprāyogatas 相應

saṃprāyogeṇa kuśalāḥ 相應善

saṃprāyogin 相應

saṃpuraskṛtya

saṃpuraṣkṛtya 現作

saṃpuṣpita 開敷

saṃpuṭa 三補吒, 相合

saṃpuṭântara 內心

saṃpuṭā , 合掌

saṃpāda 成辦

saṃpādaka 能辦

saṃpādana , 修行, , 悉具, , 成就, 成滿, 成立

saṃpādanatā 能成辦

saṃpādayati 修行, 具足, 成辦, 成辨

saṃpādita 修習, ,

saṃpīḍana 勞擾, , , 逼迫

saṃpīḍita 所逼迫, 遭苦

saṃpīḍyate

saṃpūjayati 供養

saṃpūjita 供養, 恭敬

saṃpūjya 供養

saṃpūrṇa 充足, , 具足, , 圓滿, 悉成滿, 極成滿, 滿足

saṃpūrṇa-bhoga 有財

saṃpūrṇa-dharma-kāya 滿法身

saṃpūrṇa-kāya 滿法身

saṃpūrṇa-pramāṇa 量圓滿

saṃpūrṇatara

saṃpṛcchati 反問

saṃrajyate 起著

saṃrakta 愛染, 貪愛

saṃrakta-citta 愛染心

saṃrambha* 動搖

saṃrañjanī

saṃrañjanīya 可喜, 可愛, 可染, 可樂

saṃsarat 流轉, 生死

saṃsarga 共合

saṃsarga-bhūmi 螯閙

saṃsarga-doṣa 過患

saṃsarga-viveka 遠離憒鬧

saṃsargaṃvrajanti

saṃsevate 交啓

saṃshaya 猶疑

saṃsiddhika 自然

saṃskāra 生死, 行支

saṃskāra duḥkhatā 行苦

saṃskāra-buddhi 行覺

saṃskāra-duḥkha 行苦

saṃskāra-gata 有爲

saṃskāra-gati 生死

saṃskāra-grahaṇa 言行

saṃskāra-janma 行生

saṃskāra-lakṣaṇa 有爲相, 行相

saṃskāra-mātraka 唯有諸行

saṃskāra-mātrakam etat 唯有諸行

saṃskāra-naya 諸行法

saṃskāra-nirodha 行滅

saṃskāra-parīkṣā 觀行

saṃskāra-pradhāna 行勝

saṃskāra-pratyaya 緣行, 行緣

saṃskāra-saṃtati 諸行相續

saṃskāra-skandha 行蘊

saṃskāra-skandha-saṃgraha 行蘊攝

saṃskāra-skandha-saṃgṛhīta 行蘊所攝

saṃskārânityatā 行無常, 諸行無常

saṃskārâsaṃskṛtatva 有爲無爲

saṃskārôpaga 愛行, 隨行

saṃskārāḥ 諸有爲法, 諸法, 諸行

saṃskārāṇām 一切有爲法

saṃskṛta 有爲法

saṃskṛta-dharma 作法, 有爲, 有爲法

saṃskṛta-dharmāh 有爲法

saṃskṛta-grahaṇa 有爲名

saṃskṛta-lakṣaṇa 有爲, 有爲法, 有爲相, , 行相

saṃskṛta-phala 有爲果

saṃskṛta-śūnyatā 有爲空

saṃskṛtam 僧柯慄多弭, 梵語

saṃskṛtam...nirvâṇam 有爲涅槃

saṃskṛtasya vastunaḥ 有爲事

saṃskṛtatva 有爲

saṃskṛtaḥ-saṃsāraḥ 有爲世間

saṃskṛtâsaṃskṛta 有爲無爲, 爲無爲

saṃskṛtā vimuktiḥ 有爲解脫

saṃskṛtādharmāḥ 有爲, 有爲法

saṃsparśa-ja

saṃsrsta

saṃstaraka , , ,

saṃstaraṇa

saṃstaraṇaka

saṃstarika 敷座

saṃstavitvāna 稱詠

saṃsthana 形量

saṃstheya 安布

saṃsthito'bhūt 化成

saṃsthâgāra 大殿

saṃsthā 隨住

saṃsthāna-rāga 形貌欲

saṃsthāna-rūpa 形色

saṃsthāpayati 攝住心, 等住

saṃsthāpayitvā 勸助

saṃsthāsyate 存立

saṃstutaṃ vijñair 明立

saṃstutikā 知友

saṃstutāḥ sapraṇayāḥ 親厚

saṃstīrya

saṃsveda-ja 濕生

saṃsveda-jā yoniḥ 濕生

saṃsvedajā-yoni 濕生

saṃsāra 分段身, 輪轉生死

saṃsāra eva nirvâṇam 生死卽涅槃

saṃsāra-avacarin 生死中

saṃsāra-dharma 生死法

saṃsāra-gata 世間行, 生死

saṃsāra-kāntāra-mārga 生死曠野嶮道

saṃsāra-kāya 生死身

saṃsāra-mahârṇava 生死海

saṃsāra-nirvāṇa 生死涅槃

saṃsāra-nirvāṇa-samatā 世間涅槃平等

saṃsāra-nirvāṇâsaṃbhinna 生死涅槃無二無別

saṃsāra-pravartaka 住世間

saṃsāra-saṃgraha 著世間

saṃsāra-saṃsṛti 流轉生死, 生死流轉, 輪轉生死

saṃsāra-srotas 生死, 生死流, 生死道, 輪迴

saṃsāra-sāgarâvagāhana 度生死海

saṃsāra-vinivarti 度生死

saṃsāre saṃsaratā 流轉生死

saṃsāre---saṃsarataḥ 生死流轉

saṃsārâparityāga 不捨衆生

saṃsārāpakarṣaṇa 離於生死

saṃsṛjyamāna 合時

saṃsṛṣṭa-lakṣaṇa 雜相

saṃsṛṣṭa-vihāritā 樂相雜住

saṃsṛṣṭatva

saṃsṛṣṭā 近住

saṃtapta-manas 憂悲

saṃtapye 灼愓

saṃtarpati 充悅

saṃtarpayati 令充足, 令飽滿, 滿足, , 飽滿

saṃtarpayati... jātipramāṇataṃ gacchanti 滋育

saṃtarpayet 豐足

saṃtarpayiṣye 充潤

saṃtarpayiṣyāmi 充潤

saṃtati-pravṛtti 相續生

saṃtati-samārūḍha 相續逼切

saṃtiṣṭhate 能正安住

saṃtoṣayati 歡喜

saṃtoṣaṇā 愛念

saṃtrāsaka

saṃtrāsam ā-√pad

saṃtrāsam āpadyate 有怖畏

saṃtrāsam āpatsyaṃti 驚疑

saṃtuṣto-deva-rājaḥ 珊覩史多天王

saṃtuṣṭi-karin

saṃtāna-samudbhava 續生

saṃtāna-vartin 相續生

saṃtānatas 依相續

saṃtānâbheda 身無差別

saṃtānâbhinna 身無差別

saṃtāpanīya 調練

saṃtāraṇa 導御

saṃtāraṇatā 令度

saṃtīraṇa 推度, 推求

saṃtīraṇā 觀察

saṃtīrita

saṃvak

saṃvara-karaṇīya 禁戒

saṃvara-lābha 得戒

saṃvara-pariśodhana ,

saṃvara-prāpti 得戒

saṃvara-samādāna 受戒

saṃvara-stha 有護, 淨持戒

saṃvara-sthāyin 安住律儀

saṃvara-śīla 律儀, 律儀戒, 攝律儀戒

saṃvaratā 堅持禁戒

saṃvaraḥ karaṇīyaḥ 決定防護

saṃvaraṇa-prahāṇa 律儀斷

saṃvardhayati , 愛育, 長養, 養育

saṃvardhika 長養

saṃvarjaṇa 厭離

saṃvarta-kalpa 壞劫, 滅刧, 滅劫

saṃvarta-siddha-kalpaḥ 空劫

saṃvarta-vivarta 成壞

saṃvarta-vivarta-kalpa 成壞劫

saṃvartamāna 正壞

saṃvartante 能令

saṃvartanyaḥ...tisraḥ 三災

saṃvartanā 斷除

saṃvartanī , 壞劫, 大三災, , 能引

saṃvartanīya-karman 能感

saṃvartate 能證

saṃvartayati , , 破壞

saṃvartu-kāma 供養

saṃvarôtpatti 發戒

saṃvarṇanatā

saṃvarṇeya 歎譽

saṃvasat 和合

saṃvasati 共住

saṃvaseya 共宿

saṃvastavya 應共住

saṃvedayati , , 教化, 獲得

saṃvegam āpadyante 厭患, 離心

saṃvegamāpadyate

saṃvejita 起厭心

saṃveṣita

saṃveṣṭayati

saṃvibhāga 平等而分布

saṃvibhāga-kriyā 給施, 行惠施

saṃvibhāga-śīla

saṃvidyamāna 現有

saṃvidyamāne 若有

saṃvidyante 現有

saṃvidyate , 成就, ,

saṃvij 生厭

saṃvyavahāra 假立, 所行, 言說, 言說事

saṃvāsa 共住

saṃvāsa-anvaya 共住多時

saṃvāsayati , 共宿

saṃvāsika , 住者

saṃvīta

saṃvṛddha-karuṇa 增長悲愍

saṃvṛta-ātman 能自防禁

saṃvṛti-dharma 世間法, 俗法

saṃvṛti-dhī 世俗智, 俗智

saṃvṛti-jñāna 世俗, 世俗智, 世智, , 俗智, 等智

saṃvṛti-pada-sthāna 世諦

saṃvṛti-sat 世俗, 世俗諦, 俗有, 俗諦, 施設有

saṃvṛti-satya 世俗諦, 世諦, 俗諦

saṃvṛti-satya-dharmatā 世諦第一義諦

saṃvṛti-vaśāt 隨順世間

saṃvṛtta

saṃvṛtta-m-abhūt 化成

saṃvṛtti-satyatva 世俗諦

saṃvṛtto bhavati tathāgata-kule 長如來家

saṃyamagatāni 僧炎伽陀尼

saṃyamayati 止息

saṃyamayya 能止息

saṃyoga-dravya

saṃyoga-ja 合生

saṃyojana-bandhana 結縛

saṃyojana-dvaya 二結

saṃyojana-prasaṅga

saṃyojanānām 五下分結

saṃyojanīya 所繫縛

saṃyojayāmi 纏綿

saṃyuta

saṃāgama 相見, 相逢

saṃāhita 定心

saṃśabdita 同名, , 所表

saṃśamaka 息滅

saṃśamanatā

saṃśamayati

saṃśamitu-kāma 欲除

saṃśaya 狐疑

saṃśaya-ccheda , 斷疑, 除疑

saṃśaya-cchedana 斷疑, 疑斷

saṃśaya-hāni 斷疑

saṃśaya-jaha 斷疑

saṃśaya-kaukṛtya 疑悔

saṃśaya-prāpta 疑惑

saṃśaya-vimati 疑惑

saṃśaya-vinaya 斷疑

saṃśaya-vipratisāra 疑悔

saṃśayôpacchedana 斷疑

saṃśliṣyati 現生

saṃśrayatva

saṃśrāvayati ,

saṃśrāvaṇa 令聞

saṃśrāvitaka 聞法者

saṃśuṣka- 枯燥

saṃśīrṇa 圮坼, 褫落, 隤落

saṃūha 積聚

saṅga-nimitta 著相, 著相

saṅgatā , 親近

saṅghātī 納加梨, 衲伽梨

saṅghāṭī 伽梨

saṅkalī-kṛta 鉤鎖

saṅkalī-kṛtaṃ brahma-caryam 鉤鎖梵行

saṅskrit 梵語

saṇghāṭi 伽胝

saṇghāṭī 九品大衣

saṇḍha 扇搋

saṇḍhilā 羼提羅

saṇṇāṃviṣayāṇām 六境

saṛva-loka 一切衆生

science of grammar 記論

secayati 掃灑,

sendriyaḥ kāyaḥ 有根身

senika 先尼

senā-vana 軍林

setu-bhāva

setu-samudghāta 令不生

sevakara

sevanatā 修習, , , , 親近

sevanatāsādhana 修習

sevanā 狎習, 習近, 親近, 親附

sevat

sevate 交啓

sevati 交啓

seyyathīdam 如是

señjita 有動

sicyate

siddhavastu 悉曇章

siddhaṃ 七曇, 悉曇, 悉檀, 悉談

siddhaṃ bhavati 應爾

siddhi-kāla 成就時

siddhi-labdha 得成就

siddhânta 宗趣, 悉彈多, 本宗,

siddhânta-naya-deśanā 宗說

siddhânta-pratyavasthāna-naya 如實法

siddhârtha-mati 成就義

siddhā 成就

siddhāṃ 字母

sidhyate

sidhyati

sidhyet 可成, 應成,

sikthā 飯食

sindhupâra 辛頭波羅香

siria 合昏, 合歡

siro-vedanā 頭痛

sitātapatroṣṇīṣa-dhāraṇī 佛頂咒, 楞嚴咒

siñcet

siñceya

siṃha-hanuta 頷如師子

siṃha-mṛga-rāja 師子坐

siṃha-nāda-nādin 師子吼

siṃha-pūrvârdha-kāyatā 身上半如師子王

siṃha-saudāsa 師子

siṃha-vijṛmbhita-samādhi 師子奮迅三昧

siṃha-vijṛmbhito nāma samādhiḥ 師子奮迅三昧

siṃha-vikrīḍita-samādhi 師子奮迅三昧, 師子遊戲三昧

siṃhaka 師子

siṃhâsana 師子寶床, 師子座, 師子牀

siṅkalā

skabdha 嗹菫, 嗹菫

skambhā-kṛta 叉腰, 扠腰

skandha-dhātv-āyatana 蘊界處, 蘊處界, 陰入界, 陰界入

skandha-mātra 卽五蘊, 唯有諸蘊, , 諸陰

skandha-paripāka 根熟

skandha-parīkṣā 觀五蘊

skandha-pañcaka 五蘊, 五陰

skandha-vyavasthāna 五陰

skandhe 肩上

skandhâlaya 五蘊宅

skandhâyatana-dhātu 蘊處界, 陰入界, 陰界入, 陰界諸入

skandhānām udaya-vyayam 陰衰

skandhānām udayaṃ vyayam 陰衰

skandhāḥ 諸陰

skhandhaka 娑犍圖

skhālitya

smara-saṃkalpa

smarat

smarayati 與作憶念

smarayitavya 憶念

smarita 憶念

smauccita

smita-pūrvaṃgama 含笑爲先

smitaṃ praviṣ-√kṛ 微笑

smitaṃ √kṛ 微笑,

smitaṃ-karoti 欣笑

smrty-upasthāna 念處

smārayati 與作憶念

smārayitavya 憶念

smṛ , 憶念

smṛta 攝意

smṛti-bala 念力

smṛti-buddhi 念慧

smṛti-karaṇānupradāna 與作憶念

smṛti-moṣa 失正念

smṛti-nāśa 失念

smṛti-pariśuddhi 念淸淨

smṛti-pradhāna 持念

smṛti-prajñā 念慧

smṛti-pramoṣa 失念

smṛti-saṃbodhy-aṅga 念等覺支, 念覺支

smṛti-saṃprajanya 正念慧

smṛti-saṃpramoṣa 失念, 忘念, 憶不忘

smṛti-upasthāna 毘跋耶斯

smṛti-vaikalya 失念

smṛti-vibhāga 四念處, 念處

smṛtimat dhīra 總智

smṛtimat-paṇḍita 總智

smṛtir na muṣyate 常思

smṛty-apramoṣatā 無失念

smṛty-upanibaddha 繫念

smṛty-upasthiti 念住, 念處

smṛty-upasthāna-adi 念住等

smṛty-upasthāna-bhāvanā 修四念處

smṛtîndriya 念根

sneha-gata 穢濕

sneha-sthānīya 如膏

snehana 潤澤

snehatva 愛念

snehayati

snigdha-bhāva 柔軟

snigdha-saṃtāna 身心柔軟

snigdha-vacana 軟語, 輭語

snigdhā 柔軟

snāna-parikarman 澡浴

snāna-śalā 浴室

snāpayati 洗滌, 洗除, 澡浴,

snātra-śāṭaka 手巾

so saḥ 彼彼

so'haṃ

sobhañjanaka ,

sodbhava 現在

soma-gupta 月藏

soma-śukla 白月

somaḥ 月曜

sona

sonikôrabhraka 漁捕, 魁膾

sopadhika 有餘依

sopadhikā-bhūmiḥ 有餘依地

sopadhiśeṣa 有餘依

sopadhiśeṣa-nirvāṇa 有餘涅槃, 有餘涅槃

sopekṣa

sopādhiśeṣa-nirvāṇa 有餘依涅槃

sopādānasyavijñānasya 有取識

sopāna-phalaka

sopāyitaka

soratya 柔軟

sotthāna 緣起

sparśa 觸支

sparśa-bhāva

sparśa-bhūta

sparśa-kāya 觸身

sparśa-pratyaya 緣觸

sparśa-rāga 觸欲

sparśa-sukha 妙樂

sparśa-vedanā 觸受

sparśa-vedanā-bīja 觸受種子

sparśa... sarva-saukhya 細柔

sparśana-sparśa 摩觸

sparśanā

sparśayati

sparśayitvā 得證, 開了

sparśita 證得

sparśitavya

sparśâhāra 觸食, 願食

sparśôtpatti 生觸

sparśāyatana 觸處

spaṣṭam 分明, 明了

spaṭikā 頗棃, 頗置迦, 頗胝

spharitvā 普緣, 遍覆

sphaṭikam 塞頗致迦, 水晶, 玻璃, 頗黎

sphoṭam ā-√pad 破裂

sphoṭam āpadyante 分裂

sphoṭayati

sphoṭya

sphuṭam 分明, 周遍,

sphuṭika

sphārayati , 廣大

spraṣṭavya-vijñāna 觸識

spraṣṭavyatva

spraṣṭavyâyatana 所觸, , 觸處

sprśati

spṛha , 貪著

spṛhayamāna-rūpa 深生愛樂

spṛhayamāṇa-rūpa 希求品類

spṛhaṇā 希望,

spṛhentu 望想

spṛhâbhilāṣa 希求,

spṛhā-jāta 深生愛慕, 生愛樂

spṛhā;adhyavasāna 貪求

spṛkka 塞畢力迦

spṛkkā 畢力迦

spṛsṭa 所觸

spṛś 觸證

spṛśati , 觸證

spṛśati sākṣī-karoti 觸證

spṛśemahi 逮得

spṛśiṣyatha 發求

spṛśyate 所觸, 所證得,

spṛṣta

spṛṣṭo bhavati 觸著

sraṃsayati , 懈廢,

sraṃsitavat , 止息

srota-āpanna-sakṛd-āgāmin 須陀洹斯陀含

srota-āpatti-phala 預流果

srota-āpatti-phala-pratipannaka 初果向, 須陀洹, 預流向

srota-āpatti-pratipannaka 預流向

srota-āpatti-āpanna 預流果

srotobhiḥpravṛttiḥ 流轉

srotâpanna 一種, 極七返有, 須陀洹

srotâpatti-phala 須陀洹果, 須陀洹道

srotā-panna 預流果

srstitva 化作

stage of provisioning 資糧位

stainya-saṃvāsika 賊住

stainya-sārtha

stambha-mūla 柱根

stambhanī

stambhâbhicāruka

stava-vandana 禮佛

stavita 讚歎

stena

steya-citta 盜心

steya-saṃkhyāta 盜心

steya-sārtha

steyâpatti 盜罪

steyârtha

stha 停住

sthala-jala 水陸

sthala-jalâkāśa 水陸空

sthale’saṃstīrṇe 空閑地

sthatā

sthavira-Śāriputra 大德舍利弗

sthhāsyatesvaliṅgavān 常住

sthita 已立

sthita-bhāva 住法

sthita-citta 住心

sthita-smṛti 安住正念

sthita-vinaṣṭatā 住滅

sthitaka

sthitatva

sthiti-bhāva 住法

sthiti-kāla 住時

sthiti-saṃjñaka

sthiti-sthiti 住住

sthiti-vidhāna 立住

sthiti-vikrīḍita 遊戲

sthitika , 安住

sthitikatā

sthity-upastambha 任持

sthity-upastambha-mātra-kāraṇa 任持因

sthity-utpatti-pralaya 生住滅

sthity-utpāda 生住

sthitâkampya 住法, 安住

sthitâkampya* 等住

sthitâyoga 無住

sthālikā ,

sthāma-prāpta 得大勢

sthāmatva 勇猛

sthāmaśas 猛利, 由此故, 能正

sthāna, śamatha 止門

sthāna-asthāna 是處非處

sthāna-bhūta 所依,

sthāna-jñāna-bāla 處智力

sthāna-sthāna 處處

sthānaṃ niṣadyā śayyā-abhikramaḥ 行住坐卧, 行住坐臥

sthānâsthāna 處非處

sthānāsthāna 是非

sthāpana

sthāpanârtha

sthāpanā 內住, 具足, , , 成立,

sthāpanīya-vyākaraṇa 捨置記, 置答

sthāpayati , 內住, 唯除, , 安住, 安置, , , , , 能住, 能安立, ,

sthāpeti

sthāsyati 住立, 存立, 存立, 應住, 當住, 當復

sthātra 是中

sthātu-kāma 欲住, 欲建

sthāvarā 安住, 自性不動

sthūla 偸蘭

sthūla-bhittikatas

sthūlâtyaya 偸蘭, 偸蘭遮, 土羅遮, 薩偸羅, , 重罪, 麤罪, 麤罪

sthūlâvadya;aparādha 重說

stoka-stokam

stokam

stomita

straiṇo rāgaḥ 女欲

stry-ākṛti 女相

strîndriya 女根

strī-bhūta

strī-cchanda 女欲

strī-citta 女心

strī-gandha 女香

strī-kāya 女身

strī-nimitta* 女相

strī-paṇḍikā 石女

strī-pumāṃs 男女

strī-puruṣa-paricaryā 男女承事

strī-puruṣêndriya 二根, 女男根

strī-saṃsparśa 女觸

strī-śabda 女聲

strītva-puṃstva 女男根

stupa 脂帝浮圖

stuti-saṃgīti 歌讚

stuvanti 稱揚

stuvanti varṇayati praśaṃsayanti 稱揚讚歎

styaya

styāna-middha 寢寐, 惛沉睡眠蓋, 惛眠, 惛眠蓋, , 睡眠

styāna-middha-nivaraṇa 惛沈睡眠蓋, 惛眠蓋

styāna-middha-āvaraṇa 惛眠蓋, 睡眠蓋

stīna-middha 睡眠

stūpa 浮屠, 窣堵, 窣堵婆, 窣都婆, 靈廟

stūpa-saṃdarśana-parivarta 七寶塔

stūpakārakaṃ 偏刳

stūpavat 有窣堵波

stūpârāma 塔園

stūpābhigṛha 塔院

stṛta 遍布

su-bhāvita 善修習, 極善修習

su-bhāṣita 善言

su-darśana 善見

su-dharma 善法

su-durjaya 極難勝

su-dṛśa 善現

su-gandha 好香, 芬馥

su-grāhya 易解

su-gṛhīta 善取, 善受

su-juṣṭa 善了

su-kṛta 善作

su-kṛta-karmântatā 善修事業

su-labdha 善得

su-lapita 善語

su-manas 心歡喜, 意悅

su-manasikṛta 善思

su-manaska 喜悅, 慰意

su-manasīkṛta 善思

su-maṇḍita 妙莊嚴

su-nirmita 妙化

su-nirukta 善釋

su-paribhāvita 善修習

su-paricita 善通利

su-parijita 善通利

su-paripūrṇa 善周備, 極善圓滿, 極圓滿

su-pariśuddha 善淸淨

su-prati-√vyadh 善入

su-pratibuddha 善達

su-pratividdha 善達

su-pratiṣṭhita 善安住

su-pratiṣṭhita-pāda 足善安住

su-pratiṣṭhita-pādatva 足下善安住相

su-pratiṣṭhitapâdatva 善安住

su-praveśa 易入

su-praveśana 易入

su-prayukta 善修習

su-premaṇīya 限節

su-rakṣita 將御

su-saṃlakṣita 善了

su-saṃniviṣṭa 善安, 善安立

su-saṃniviṣṭatā 善安立

su-saṃpannatva 極善圓滿

su-saṃskṛta 善安其所

su-saṃsparśa 好觸

su-saṃsthita 缺減

su-saṃvṛta 善守

su-saṃvṛtta 善圓滿

su-saṃvṛtta-skandha 肩善圓滿

su-siddhi 悉地

su-sūkṣma 最極微細

su-uddeśa 并說, 幷說

su-vicintita 善思

su-vicārita 善觀察

su-viniścita 善決定

su-viniścitaṃ-praṇidhānam 善決定願

su-viśodhita 善淸淨, 已淨修治

su-viśuddha 最極淸淨, 極善淸淨, 極淸淨

su-viśuddha-cakṣus 極淨眼

su-viśuddhasya pradīpasya 明燈

su-viśuddhasya pradīpasya svabhāvaḥ 明燈體

su-viśuddhatā 善淸淨

su-vyañjana 文巧

su-yāma 蘇夜摩

su-śruta 善聽

su-śukla 鮮白

su-śukla-danta 齒鮮白

su[san]niṣṭhā 善攝受

subanta 蘇槃多, 蘇漫多

subhāṣita dharma 法誨

subhāṣita-gamin

subhīṣma-rūpa 傾搖

sucaukṣa 淸淨

succhādita 張施

suciram 從昔來

sucireṇa 多時

sucitra-citra 麗妙

sucāru 端嚴

sudeśana 善說

sudeśikatva 善說

sudharmatā 妙法

sudharmā 善法堂, 妙法堂

sudharmā nāma deva-sabhā 善法堂

sudhā 天甘露食, 天食, 甘露, , 白土, , 蘇陀, 須陀

sudhā-kṛtaka 白土

sudhīra 勇猛

sudurdama 難調

sudurjayā 難勝地

sudurjayā-bhūmi 極難勝地, 難勝地

sudurmedha 無智

suduḥkhito'smi 愁惱

suduḥkhito'smī 愁惱

sudāruṇāṃ te anubhonti vedanāṃ 憂瘀

sudūra-ga 遠去

sudṛśa 善現, 善見, 愛身天

sudṛḍhatva 堅牢

sugamatva 易了, 易解

sugandha- 快妙

sugandha-cūrṇa 妙香

sugandha-durgandha 香臭

sugandha-taila 香油

sugandhika 須揵提華

sugata 極安隱

sugata-bimba 佛像

sugatasya putraḥ 菩薩

sugatasyaurasāḥ 菩薩

sugatasyaśrāvakāḥ 佛弟子

sugateh...pradeśaḥ 人趣

sugati-gamana 善道, 往善趣, 往善趣

sugati-gati 善趣

sugati-gāmin 往善趣

sugati-paryāpanna 善趣攝

sugatâtmabhāva 如來藏

sugatâtmaja 佛子, 諸佛子

sugītatva 妙語

sugītaṃ 理作

sugṛhitaṃ 善知

suharṣita 歡喜

sujāṭā 善生

sukalyāṇa 吉祥

sukathika 善說法

sukathita 善說

sukha-avaha 樂具

sukha-duḥkha-pratisaṃvedin 領受苦樂

sukha-duḥkhâdi 三受

sukha-duḥkhānubhava 受用苦樂

sukha-kāma 安樂,

sukha-lābha 得樂

sukha-pakṣya 樂品

sukha-prīti 喜樂

sukha-pāramitā 樂波羅蜜

sukha-samarpita 得快樂

sukha-saumanasya 喜樂, 喜樂

sukha-saumanasya-bahula 喜樂

sukha-saumanasyôpekṣêndriya 喜樂捨

sukha-saumanasyôpekṣā 喜樂捨

sukha-saṃjnā

sukha-saṃniṣaṇṇa 安坐不動

sukha-saṃprayukta 樂相應

sukha-saṃsparśa-vihāratā 安樂行

sukha-saṃvedanā 喜樂

sukha-saṃvāsya 易可共住

sukha-sparśaṃ viharati 安樂住

sukha-sthita 安坐

sukha-sthito bhavati 安樂行

sukha-svabhāva

sukha-traya 三樂

sukha-upodāna 樂具

sukha-vedanā 樂受

sukha-vedanīya 樂受

sukha-vedanīyaṃ karma 順樂受業

sukha-vedya

sukha-vihāra-parivarta 安樂行品

sukha-vihāratā 樂住

sukha-vihārin 安樂而住

sukha-vihārârtha 採毅

sukha-viparyāsa 樂顚倒

sukha-viśeṣa 樂勝

sukham 安詳

sukhaṃ 隱定

sukhaṃ phāsuṃ viharati 安樂行

sukhaṃ sparśaṃ viharati 安樂而住

sukhaṃ sparśaṃ vihāram 安樂行

sukhaṃ vihārāya 安樂行

sukhena 安詳

sukhena samanvāgataḥ 身心柔軟

sukhita-duḥkhita 苦樂

sukhita-karma 善業

sukhitāś ca viharanti 安樂行

sukhuma 微妙, 微細,

sukhâsvāda-dhāra 安樂

sukhâvaha-tāpaka 與樂

sukhêndriya , 樂根

sukhôpabhoga-paratva 受極樂

sukhôpadhāna 安樂事

sukhôpapatti 樂生

sukhôpasaṃhāra 與樂

sukhôpekṣā 樂捨

sukhôṣṇa

sukhā-vedanā 樂受

sukhādhyāśaya 安樂意樂

sukhāmatī 須摩提

sukhāvatī 安樂, 安樂世界, 安樂國, 安養世界, 安養淨土, 極樂世界, 極樂國土, 極樂淨土, 淨土, 蘇訶嚩帝, 西方極樂, 西方淨土, 須阿提

sukhāvatī-kṣetra 安樂國

sukhāvatī-lokadhātu 安樂世界

sukhāśaya 安樂意樂

sukhīyati

sukumāratara 柔軟

sukuśala 極善

sukṛta-karma-kārita 善修作

sukṛta-karman 善業, 善行

sukṣmebīja 微妙字

sulabdha 善得, 大利, 大善利, ,

sulapita 善言, 善說

sumagadhi 須摩提

sumanasikṛta 善思惟

sumanaskatā , 喜心

sumanojña 可愛

sumanā 修摩那, 稱意華, 脩摩那, 蘇摩那, 蘇末那, 蘇蔓那, 須摩那, 須曼, 須曼那, 須末那

sumedhatā

sumedhā 妙慧

sumeru-giri 須彌山

sumeru-giri-mūrdhan 須彌山頂

sumeru-kalpa 如須彌山, 須彌頂

sumeru-kūṭa 須彌山

sumeru-mātra 如須彌, 如須彌山

sumeru-mūrdhan 山頂, 須彌頂

sumeru-parvata-rāja 須彌山

sumeru-tala 山頂, 須彌山頂

sumeru-śṛnga 須彌頂

sumitratā 善友

sumānita 親近

sumāpita 度量

sumārga 妙道

sunibaddha

sunidhyapta 善了達

sunigṛhīta 摧伏

sunirmitaḥ-deva-rājaḥ 妙化天王

suniṣpanna 極成

sunātha-sādhukam 諦者

suparibhāvita

suparicita 久習, 善通利

suparigṛhīta 親近

suparikarma-kṛta

supariniṣṭhita , 善瑩, 巧妙, 精熟

suparipakva

suparipūrṇa 具足

suparisphuṭa 周徧

supariśodhita 妙善修治

supariśuddhi

supariśuddhādarśa-maṇḍala 明鏡

suparyavadāpana , 淸淨

suparītta

suparṇa 揭路荼

suparṇi-pakṣin 金翅鳥

supaṇḍita 智人

supina , 臥寤

supinôpama 猶如夢

supita

suprajñapaka 可說

suprajñapta 快善

supramattaka 放逸, 迷醉

supramāṇena 應量

suprasanna-manas 淨心

supratibaddha 棄捨

supratiṣṭhita 善立

supravartita 善轉

supraveśatva 易入

supravyāhṛta 善說

supremaka 親近

supremaṇīya , ,

supta-buddha 睡覺

supuṣpa 肥壯

supuṣya 肥壯

supâpaka

supâṇḍala 鮮白

supūrita

sura 蘇羅

sura-bandhu 天女

sura-ga

sura-kanyā 天女

suracita 結成

suramya 最勝

surata 調伏

suriya , 蘇利耶

suruciraṃ viśāla-netram 智慧眼, 淨慧眼

surā-maireya

surā-maireya-madya-pramādasthānād vairamaṇī 不飮酒

surā-maireya-madya-pāna 飮諸酒, 飮酒

surākṣasa 羅刹

surī 窣唎, 窣羅, 翻酒

susamāpta 具足, 妙圓

susamāpta-śīla 具足戒, 受具

susamārjita 滿足

susamāyukta 圓滿

susarvaga 遍行

susaṃbhava 善生

susaṃbhṛta-saṃbhāra 積功累德

susaṃlakṣita 善了

susaṃnaddha 強猛, 精進鎧

susaṃnaddha dṛḍha-sthāma 無上意

susaṃniviṣṭa 深入, 牢固

susaṃpanna 圓滿, 極淨

susaṃprajñā

susaṃsparśa 好觸

susiddhi 妙成就, , 蘇悉地

susthita-mati 正意

susukhita 安樂

susvāgata 善來, 極善來, 窣莎揭哆

susāṃnidhya 威嚴

sutoṣaka 妙喜

suvaidya 大醫

suvajrâjñā 教令

suvarcalā

suvarṇa-bherī 金鼓

suvarṇa-bhāva , 金性

suvarṇa-bimba 金像

suvarṇa-daṇḍa 金杖

suvarṇa-dhātu 金性

suvarṇa-ghaṇṭā 金鈴

suvarṇa-kuśalasya karmārasya 世間善巧工匠

suvarṇa-nidhi-vṛkṣa 金樹

suvarṇa-paryaṅka 金床

suvarṇa-rūpya 金銀

suvarṇa-rūpyā 紫磨天金

suvarṇa-tantu 金縷

suvarṇa-vālukā 金沙

suvarṇamaya-varṇa 金色

suvarṇapuṣpāṇa kṛtaiś ca dāmair 煒曄

suvarṇapuṣpāṇa sahasradāmair 煒曄

suvibhāga 善分別

suvicitrita 莊嚴

suvicitta 善能通達, 善解

suvidhi-caraṇa 善方便

suvidhi-jña 能知

suvidyu , , 電光

suvidyâgra 妙明

suvidūra 極遠

suvimokṣa 善解脫

suvimukta-citta 已脫

suvimukta-prajña 正智解脫

suvimukti-prajñā 解脫慧

suvipula-jñāna 廣大智

suvismayat 奇雅

suviśuddha-dharma-dhātu 淸淨法界

suvuta 廣大

suvyaktam , 明了

suvyavastha 善成

suvyañjana 言巧妙

suyantritaṃ saṃdhāya 相合

suyāma-deva-putra 妙善

suyāmatva 夜摩天王

suyāmo deva-rājaḥ 蘇夜摩天王

suśodhaka 妙淨, 妙淸淨, 淸淨

suśīla 善戒

suṅgī-bhūta 含花

suṣṭhûpadeśita 善說

suṣṭhū 快言, 苦切

suṣṭhū paribhāṣayitvā 苦切

sv-abhyūhita 善思

sv-alaṃkṛta 妙莊嚴

sv-avasthāna 好處

sv-ākāra 善因室

sva āsane 本座

sva-bala 自力

sva-bhāryā 自妻, 自婦

sva-bhāvatva 同性, 爲性

sva-bhāvatā 自性

sva-bhāvena 自性

sva-bhūmika 同地, 欲界,

sva-bhṛtya 自親屬, 親屬

sva-buddha 自悟

sva-buddhi 自智, 自覺

sva-buddhi-viṣayatā 自覺慧境界

sva-citta 己心, , 本心, 自心, 自性心

sva-citta-vaśa-vartana 心自在轉

sva-citta-vaśitā 於其自心能自在轉

sva-darśana 自見

sva-deha 己身, 身支節

sva-deva 本尊

sva-dharman 己法

sva-dharmatā 自法

sva-dhātuka 同界

sva-dravya 自事

sva-dṛṣṭi 自見

sva-gotra 性理, 自性, 自種姓

sva-hastam 自手

sva-hastena 自手

sva-hṛdaya 自心

sva-hṛdi 於自心

sva-jīvita 自命

sva-kalâpa 自品, 自類

sva-kleśa 自煩惱

sva-kukṣi

sva-kuśala 己德

sva-kāraṇa 自性

sva-kāya 自身

sva-kṛtya 自事

sva-lakṣaṇataś 自相

sva-lābha 己利, 自所得

sva-mano-ratha 隨意

sva-mata 自通, 自許

sva-mati 自心, 自生

sva-nāma 自己名

sva-para 彼我, 自他

sva-para-hita 自利利他

sva-para-hita-pratipatti-saṃpad 自利利他圓滿

sva-para-samatā 自他平等

sva-para-saṃtāna 自他相續, 自他身

sva-para-saṃtāna-kleśa 自他相續煩惱

sva-para-sāṃtānika 自他相續

sva-para-śarīra 自身他身

sva-parârtha 自他利, 自利利他

sva-parârtha-paṭala 自他利品

sva-parôbhayârtha 利自他, 自利利他

sva-phala 自果

sva-prajña 智慧

sva-prakṛti 別性

sva-pratyātma 自覺, 自證, 自身

sva-pudgala

sva-rasa-vāhana 任運轉

sva-rasena 任運, 任運而轉, 任運自然

sva-saukhya 己樂

sva-saṃjñā 自想

sva-saṃtāna 宿習, 自眷屬, 自身

sva-saṃvitti 自證

sva-siddhi 自性, 自成就

sva-siddhânta 自宗

sva-sukha 自樂

sva-suta 己子

sva-sva 任運, 各各自

sva-sāmānya 自共相, 自相同相

sva-sāmānya-lakṣaṇa 自共相, 自相共相, 自相同相

sva-vacana 自語

sva-vikalpa 自分別, 自心分別

sva-vikalpa-vaśa 自分別力

sva-vitti 自證

sva-vāda 自法, 自論

sva-śabda 自名

sva-śarīra-jīvita 身命

svabhava 自有

svabhisaṃbandhita 能善現等覺

svabhāva-buddhi ,

svabhāva-dvaya 二自性

svabhāva-kāya 自性身

svabhāva-lakṣana 體相

svabhāva-lakṣaṇa 一實相, 實相, 性相, 自性, 自性相, 自相

svabhāva-mukha 有門

svabhāva-prahāṇa 自性斷

svabhāva-prajñapti 自性假立

svabhāva-prajñapti-paryeṣaṇā 自性假立尋思, 自性施設求

svabhāva-prajñapty-eṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 自性假立尋思所引如實智

svabhāva-saṃbhūta 自然生

svabhāva-saṃtati 性習

svabhāva-siddhi 自性有

svabhāva-smṛty-upasthāna 性念處

svabhāva-traya 三性, 三自性

svabhāva-vastu 自性事

svabhāva-vigraha 自身,

svabhāva-vikalpa 自性分別, 自性妄想, 自體分別

svabhāva-vimukta 自性解脫

svabhāva-viśeṣa 自性差別

svabhāva-viśeṣaṇa 自性差別

svabhāva-vāda 自然外道

svabhāva-śarīra-vastu 自性體事

svabhāva-śuddha 自性淨

svabhāva-śunya

svabhāva-śīla 自性戒

svabhāva-śūnya 有法空, 皆空, 自性空, 自相空, 體性空

svabhāva-śūnyatā 有法空, 自性空

svabhāva-śūnyatā* 自相空

svabhāvaka 法體相, 自性

svabhāvatas 由自性, 由自相, 約性, 自相

svabhāvataḥ 由自性故, 自性故

svabhāvatva , 自性,

svabhāvatā 實體, , 有自性,

svabhāvavat

svabhāvaḥ sarvadā câsti 法體恆有

svabhāvena pariniṣpannaḥ 自性眞實

svabhāvena śūnyatā 自性空

svabhāvena śūnyatā* 自相空

svabhāvika 自性身

svabhāvâkāraka

svabhāvârtha 實體, 自性, 自體性,

svabhāvâviśeṣa 性無差別

svabhāvâṅga 自體分

svabhīkṣṇa 數數

svabhūmi-dharma 同地

svabhūmika 自地

svabāhu-bala 自力

svacitta-dṛśya 自心現

svacitta-mātra 一心, 但是一心, 唯心

svacitta-paryavadāna 自淨其意

svacitta-paryodapana 自淨其志意

svacitta-prabhava 從自心起

svacitta-vikalpa 自心分別

svacittadṛśyamātra 自心現量

svadeha-parityāga 捨身

svadhyāyamāna 念誦

svadhyāyanti 精修

svadhyāyānam 諷頌

svagotra 自種性

svagotra-vihāra 自種性住

svairam 隨意

svaiḥ svaiḥ , 由自

svaiḥ svaiḥ karmabhiḥ 衆生自業

svajāti-lakṣaṇa 自性

svaka-jana

svaka-svakaṃ karma 自業

svaka-vijita 自境

svakalpa-kalpita 分別

svakarma-vipāka 宿命

svakarmânuṣṭhāna 家業

svakarmôdbhava 依自業而有

svakarmôdbhāva 自業

svakhyāta 善說

svakula-devatā 本尊

svakârtha 己利, 自事義, 自利, 自義, 自義

svakāya-dṛṣṭi 有身見, 身見

svalakṣaṇa-grāhaka 境自相

svalakṣaṇa-kleśa 別相惑

svalakṣaṇa-manaskāra 自相作意

svalakṣaṇa-nirdeśa 說其相

svalakṣaṇa-smṛtyupasthāna 別相念處

svalakṣaṇa-śūnya 自相空

svalakṣaṇa-śūnyatā 自相空

svalakṣaṇâkāra 自相

svalakṣaṇâśuci 自相不淨

svalaṃkṛta 光觀

svalābha-saṃtuṣṭa 少欲知足

svam ātmānam 自身

svamati-vikalpa 自心分別

svanaya-pratyavasthāna 眞實

svapana-yoga 夢觀

svapitṛ 父王

svapna-antaragata 夢中

svapna-kārya 夢中事

svapna-pada 夢見

svapnântaragata

svapnôpabhoga

svapnôpama 如夢, 如夢所見

svapnôpamatva 如夢

svapnôpamatā 如夢

svapnāntara-gatasya citta-pracāraḥ 夢中心行

svapratyātma-bhūmi 證地

svapratyātma-buddhi 自思惟, 自智, 自覺

svapratyātmâdhigama 所證, 自覺, 自身內證

svapratyātmârya-jñāna 自覺聖智

svaputra-mâṃsa 子肉

svarasa-nirodha 自然滅

svarasa-vāhin 任運

svarasena 無功用

svara~... madhura 美響

svareṇa 以聲

svargam ā-√ruh 生天

svargârthaṃ dānam 希天施

svargôpaga 生天上

svargôpapatti 生天

svarâṅga-vibhakti 音詞支具剖析

svarâṇga 音詞支具

svarūpatva

svarṇa-sūtra 金縷, 金鎖,

svasaukhya-saṅga 己樂

svasaṃtati-gatair duḥkhaiḥ 自苦

svasaṃtānâvabhāsa 照自身

svasiddhânta-naya 如實

svastha-citta , 心自在

svasthī-bhūta

svastika-pariyaṅka 結跏趺坐

svastika-paryaṅka 跏趺坐

svastyayanaṃ ..... kariṣyāmo 加施

svataḥ pramāṇam 自量

svataḥ...utpannaḥ 自生

svavacana-viruddha 自語相違, 自語相違過

svavadāpita 善治

svavalokana 妙觀

svavaśa-ga 自在

svavāda-vyavaṣṭhapana 成立一切自論

svayam abhijñayā 自覺

svayam abhijñayā sākṣāt-kṛtvôpasaṃpadya 自證通慧具足

svayam abhijñāya 自通

svayam evâtmanā 於自身

svayam ātmanā 自身

svayam---cintitam 自思惟

svayam-abhāva 自無

svayam-ajāta-samatā 自然不生平等性

svayam-avasthāna 自住

svayam-mṛtyutva 自死

svayam...acarat 自行

svayamṃ-kārin 自能成辦

svayaṃ ghnataḥ 自殺

svayaṃ svayam 各自

svayaṃ svayaṃ-bhuvaḥ 自由

svayaṃ vyupaśamayet 自滅

svayaṃ-bhuva 自在, 自然

svayaṃ-bhāva 自然

svayaṃ-bhū 世尊, 善逝, 大聖, 大自在, 如來, 無師自然, 自在, 自然, 自然性, 自然生, 自覺

svayaṃ-bhū-jñāna 無師自然妙智

svayaṃ-bhūtva 自然, 自起

svayaṃ-kāra 自作

svayaṃ-kārin 獨立

svayaṃ-kāriṇ 自修

svayaṃ-kṛta 自作, 自所作, 自業所作, 自生, 自造

svayaṃ-prabha 拘礙

svayaṃ-yāna 自往, 自伏

svayaṃbhu-jñāna 自然智

svayaṃbhuvaḥ 自然成佛道

svayaṃbhū 自然聖道

svayaṃbhū-dharma 自覺法

svayaṃbhū-jñāna 無師智, 自在智, 自然慧, 自然智, 自然智慧

svayaṃbhū-śāli 自然粳米

svayaṃbhūtva 自在智

svaśura

svaśāstra-viruddha 聲爲常, 自教相違, 自教相違過

svaḥ...ālambanam 自緣

svaṃ

svaṃ cittam 自識

svaṃ śuddhakam 自淨

svaṃ---karma karoti 自作業

svaṃcittam 自心

sve...āsane 本座

svebhyaḥ...avayavebhyaḥ 自分

svedaḥ pragharati 汗流

svena 自內

svena bhāvena 自體性

svena lakṣanena 自體性

svenâtmanā 自體

sveta

svyaṃ-bhū 自然

svâbhāvya 自體

svâdhigama 自所得

svâdhyāya 讀誦

svâdhyāya-kriyā 讚歎

svâdhyāyamāna 念誦

svâdhyāyat 諷學

svâdhyāyati 誦經

svâdhyāyita

svânuvṛtti 自行

svârtha 自利, 自義利

svârtha-anumāna 自比量

svârtha-kriyā 自事

svârtha-parârtha 自利利他

svârtha-prāpti 自利

svârtha-viruddha 自語相違

svâtma-bhāva 己身

svâtman 自相

svâvabodha 自覺

svêcchā 如欲

svêṣṭa-deva 本尊

svābhisaṃbodhi-sthāna 證得

svābhāvikatva 自然得

svādhyātavya 應讀誦

svāditavat

svāgataṃ te astu 善來

svākhyāte 善說

svākoṭita 堅牢

svām...bhāryām 自妻

svāmi-bhūta 爲主, 爲家主

svāmi-vacanaṃ 所屬聲

svāmivacana 屬格

svāni svāni 各各自

svāni...karmāṇi 自宿業

svārakṣita 常護,

svārakṣita-vākyaḥ...abhūt 修習善語

svāsāṃtānika 相續, 自身

svātī

svī-√kṛ 執爲己有, 爲樂, 爲自利, ,

svīkaroti

svīkṛtya 執爲己有

syandanā 動搖, 動轉

syandika 泥水

syāmo 及逮得

syātām 雖有

sÎndraka~ devāḥ 因坻天

sâmagryâbhāva 無聚集

sântar 超外

sântara 有間

sântara-vyantara 有異品無異品

sârdha 一時

sârdha-vihārin 共行, 同住, 同學

sârdham , , , 和合, , 皆亦, 障礙,

sârdhaṃ 共倶

sârdhaṃ sahâgāraśayyāṃ kalpayet 共同室宿

sârdhaṃ saṃmukhaṃ 對相

sârthaka 有義

sêndriya 有根

sôpadhi-śeṣa 有餘

sôtpattika 有因

sôttara 有上

sûdgṛhīta 善取

sûpalakṣita 審思惟

sûpalakṣyatva 易了知

sûpanibaddha 善安住

sûpasthita 善守

sābhirāma , 愛樂

sābhisaṃskāra 作意, 所作, 有加行

sābhisaṃskāraḥ sābhogo nirnimitto vihāraḥ 有加行有功用無相住

sābhoga 有功用, 有開發

sābhogo nirnimitto vihāraḥ 有功用無相住

sābhāsa

sādhana 觀想法

sādhana-dharma-asiddha 能立法不成

sādhanadharma-avyāvṛtta 能立不遣

sādhanasya api sadhyātaḥ 能成

sādhanâbhāsa 似能立

sādharana-siddhi 共同成就

sādharmya-dṛṣṭânta 同法喩

sādharmyeṇa dṛṣṭânta-abhāsaḥ 似同法喩

sādhayat

sādhayati , 呪詛, , 成就, , 能成立

sādhikā 成就, 行人

sādhito bhavati 成立

sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru 善思念之

sādhu suṣṭhu 應善懇到

sādhu sādhu 善哉, 善哉善哉

sādhu vata 唯願

sādhu-cara 善行

sādhu-kāram anupradāsyati 讚善

sādhu-kāraṃ---dadāti 讚善哉

sādhu-mati 善慧, 妙善

sādhu-matī 善慧地

sādhu-matī bhūmiḥ 善慧地

sādhu-rūpa 形貌端嚴

sādhukāraṃ dāsyati 讚歎善

sādhukāraṃ pradāsyanti 讚歎善

sādhukāraṃ pradāsyati 讚歎善

sādhumatī 第九地

sādhv-asādhutva 善惡, 好惡

sādhv-ācābhāsa 似能立

sādhyadharma-siddha 所立不成過, 所立法不成

sādhāranânaikāntika 共不定, 共不定過

sādhāraṇa-karman 共業

sādhāraṇa-phala 共果

sādyadharma-avyāvṛtta 所立不遣, 所立法不遣

sādṛśaka

sādṛśyānuvartin 相似轉

sāgara-buddha-bodhim 道意海

sāgara-mudrā-samādhi 海印三昧

sāgara-tīra 海岸

sāgarêndra

sāgarôpama 如大海, 如大海水

sāgata 沙竭陀,

sāha-carya 同行

sāhacarya-niyama 定相應

sāhariya 卷疊

sāhasra-lokadhātu 千世界

sāhasraś cūḍikaḥ 小千世界

sāhasraś cūḍiko lokadhātuḥ 小千界

sāhasrika-cūḍika-loka-dhātu 小千世界

sāhasrikaś cūḍikaḥ 小千

sāhaṃkāra-manaskāratā 我執

sāhāyyaṃ √gam 佐助

sākalyena 周圍, 邊量

sākalyena nirdeśaḥ 具演說

sākhilya* 和順

sākṣi-karman 證滅

sākṣin-bhava 本有

sākṣitva 證義

sākṣāt-karoti 作證,

sākṣāt-kartavyaṃ satyam 證實

sākṣāt-kartum 能證

sākṣāt-kṛtvā 證已

sākṣāt-kṛtya 已證,

sākṣāt-√kṛ 圓證

sākṣī-kartavya 應證

sāla-puṣpa 天花

sāla-vṛkṣa 堅固, 娑羅樹

sālambanatva 有所緣

sālarāja 沙羅王

sālohito vā bhrātā vā 親里

sālā-sāmantaka 講堂

sāma-vedaḥ 娑摩吠陀

sāmagri 聚集

sāmagrī dātum 佐助

sāmagrī-parīkṣā 觀因果

sāmagrī-samavadhāna 聚集

sāmanta-rājan 諸侯

sāmantaka , 前方便, 加行, 十方界, 周圍, 四邊, 無色定, 近分, 近方便, 近處

sāmantakāt

sāmantakīya 近分

sāmayikī

sāmcaritra 媒媾

sāmiṣa 有財

sāmiṣa-citta 染愛心

sāmiṣa-pātrôdaka 洗鉢水

sāmiṣam udakam 洗鉢水

sāmpradānika 爲格

sāmānya-gata

sāmānya-kleśa 共相惑

sāmānya-lakṣaṇa 總相

sāmānya-lakṣaṇa-prabheda 共相差別

sāmānya-padârtha 大有, 大有性

sāmānya-vaiśeṣikapadârtha 同句義

sāmānya-viṣaya 共相境

sāmānyatas* 總說

sāmānyena , 通相

sāmānyena nirdeśaḥ 通說

sāmānyenâbhidhānam 通名

sāmānyôpagamana 同趣

sāmīcī-karma-śīla 修和敬業

sāmīcī-karman 修和敬業, 修和敬業, 和敬業, 和敬業, 恭敬法

sāmīcī-pratipanna 同得, 和敬行, 隨法行

sāmīcīṃ kṛtvā 恭敬供養

sāntike 近處

sānucāra 隨行

sānuparivarta 隨從, 隨轉

sānusrava 有流

sāpakṣāla 有過失

sāparādhika 得重罪

sāpattika 有犯

sāpekṣā 顧戀

sāpramādika 不放逸

sāra-darśin 見眞實

sāra-dṛḍha 堅固

sāra-gata 在實, 在肉,

sāra-gatasya---jñeyâvaraṇa-pakṣyasya 在肉所知障品

sāra-saṃjñin 堅固想

sārambaṇa 有緣

sārambāṇa 有所緣

sārasa-loman 鴻毛

sārdham

sārthakya 利益

sārva-bhūmika 一切地

sārva-kālikam 一切時

sārvayānikī 一切乘

sārīkā 舍利

sārūpya 同類

sāsrava-jñāna 有漏智

sāsrava-karma-hetuka 有漏業因

sāsrava-karma-klesa 有漏諸業煩惱

sāsrava-karman 有漏業

sāsrava-mārga 有漏路, 有漏道

sāsrava-prajñā 有漏慧

sāsravaṃ cittam 有漏心

sāsravaṃ vastu 有漏法

sāsravânāsrava 有漏無漏

sāsravā dharmāḥ 有流, 有漏法

sāsravālambana 有漏緣

sāta-sukha-sahagata 樂倶行

sātantya-kāri 常恆

sātata

sātata-vihāra 恆住

sātatika

sātatya-karaṇīya 常修習

sātatya-kāritā 常作

sātatyena

sātisāro bhavati 得罪

sātisārobhavati

sātpauruṣya-yukta 善士

sāumanasya indriyam 喜根

sāvadya-karman 惡業, 罪業

sāvadya-sthāna 罪處

sāvadāna 次第

sāvadāna-piṇḍa-pātika 次第乞食

sāvara-buddha-bodhis 道意海

sāvaraṇatva 有障礙

sāvaśeṣā 有餘

sāvidya 有垢穢

sāyāhna-samayam 晡時

sāñjali 叉手

sāśaṅka 有疑

sāśaṅka-saṃmata 有疑

sāśaṅkatva 疑慮

sāśraya 有依, 有所依

sāṃbandhika 相應

sāṃbhogya

sāṃcaritra 行媒媾

sāṃghika-kriyā-kāra 僧制

sāṃghika-vihāra 僧房

sāṃghikaṃ bhaktam 僧食

sāṃghikaṃ dravyam 現前僧物

sāṃghikaṃdravyam 僧物

sāṃghikaṃlābham 僧物

sāṃghikebhikṣu-vihāre 僧房

sāṃjñika-sāttva 有想有情

sāṃkathya-viniścaya 論議決擇

sāṃketika-duḥkha-hetu 世俗苦因

sāṃketika-jñāna 世俗智

sāṃkhya-pakṣa 數論

sāṃkhya-vāda 僧佉, 數論

sāṃkhyīya 僧佉, 數論

sāṃkileśika 塵勞, 煩惱

sāṃkleśika 不淨, 有染汚, , 染汚, 雜染

sāṃkārya ,

sāṃmiñjita

sāṃmukhya

sāṃnidhya

sāṃnidhya-mātra 但在,

sāṃparāyika 後世, 後世者, 未來世, 當來, 當來成佛

sāṃprata 如是, , 現在

sāṃprata-kāla

sāṃpratam , 便

sāṃpreya ,

sāṃpreya-gāmin 能趣

sāṃvarika 律儀, 持戒者

sāṃvṛta 世俗, 世智, 俗智

sāṅgana 有點

sāṅkāśya 僧柯者

sīta 寒時

sīvanī

sīvita

sīvitvā

sīṅgālaka 善生

sōma 月曜

sūcanā

sūcaya

sūcaya(den.)

sūci-tūnī 針鋒

sūcī-chidra 針孔

sūgatī-gata-patha 善趣

sūkṣma-audārika 細麤

sūkṣma-cchavi 薄皮

sūkṣma-citta 細意識

sūkṣma-gambhīra-naya 微細法

sūkṣma-jñāna 微妙智

sūkṣma-mano-vijñāna 細意識

sūkṣma-nimitta 細相

sūkṣma-nimitta-prapañca 細相戲論

sūkṣma-saṃjñā 微細想

sūkṣma-ślakṣṇa 細滑

sūkṣma-ślakṣṇa-tvacatā 身皮細滑

sūkṣmaudārika 麤細

sūkṣme---saṃjñā 細想

sūkṣmārtha 微義

sūkṣmārtha-cintaka 能思微義

sūpacita-kuśala-mūla 積累德本

sūpadhārita 善黠慧

sūpalakṣa 易了知

sūpalakṣya 易了

sūpasthita 修習, , 安住

sūpāsita 親近

sūrata 調伏

sūrya-bhūta 如日

sūrya-grāsa 日蝕

sūrya-prabhā 日光

sūrya-vimāna 日輪

sūryasyābhyudgamana-samaya 日出時

sūryâdi 日等

sūryâvarta-samādhi 日旋三昧, 日輪三昧, 日轉三昧

sūryôdaya 日出

sūryôdaya-kāla 日出時

sūryā-candramas 日月

sūryā-candramasor nakṣatrāṇam 日月星宿

sūsukhita 受樂

sūtikā-madhya-sthita-bāla 嬰兒

sūtra 修妒路, 典詔, 契經, , 直語, , 經說, 線經, , 脩多羅

sūtra-abhipraya 經意

sūtra-anta 微妙經典

sūtra-antara 餘經

sūtra-artha 經意

sūtra-gambhīra 甚深經, 甚深經典

sūtra-pada 修多羅句, 契經, , 經句, 經言, 經說

sūtra-pāṭha 契經, , 經中說, 經說

sūtra-rājan 經王

sūtra-vacana 契經說, 經言

sūtra-vinaya-mātṛkā 契經調伏本母

sūtra-virodha 相違, 違經

sūtram...vinayaḥ...abhidharmaḥ 三藏

sūtrasa

sūtraya (den.)

sūtre 經中

sūtre pratimokṣe 波羅提木叉

sūtre pratimokṣe uddeśam āgacchanti 說波羅提木叉

sūtre vacanāt 作如是言

sūtrânta 典詔, 方等頌經

sūtrânta-dhāraka 受持者, 學持者, 持書

sūtrânta-lekhaka 持書

sūtrânta-pratiśaraṇa 依經

sūtrâvirodha 無相違過

sūtrôddeśa 誦經

sūtrôdgrahaṇa 誦經

sūtrābhipraya 契經言

sūtrānta-dhāraka 書寫者

sūtta 臊陀

sṛja 養者

sṛjati 變生

sṛṣṭitva 化作

tad anena paryāyeṇa 由此道理

tad anena---paryāyeṇa 由是因緣

tad etad abhisamasya 如是略說

tad eva 如是

tad evaṃ 由此

tad upâdāya 以此義, 由此

tad yadi 縱使

tad yathâpi nāma , 猶如, 譬如

tad yathâpi nāma...iva 猶如

tad yathā 卽是, 卽說, 所謂, 猶如, 譬如

tad yathā nāma 猶如

tad-antaram

tad-antare 中間

tad-anurūpa 隨彼彼色類

tad-anusadṛśaiḥ 隨其所應

tad-anyathā 餘物

tad-anyatra 於餘

tad-artham 爲是義

tad-balina 依彼

tad-deha

tad-dhetoḥ 因此

tad-dhetu 彼因

tad-dhetus tat-pratyayam 由是因緣

tad-dviguṇena 倍上數

tad-ekatya 一分

tad-gotra 同性

tad-hetuka 依彼

tad-ubhaya 二種倶, 如是二種

tad-ubhaya-anabhilāṣin 不求彼二

tad-ubhaya-parīta 倶相違

tad-ubhaya-viparīta 倶相違

tad-upama 相似

tad-upamâgama 相稱

tad-upamâgamaṇ dharmam 相稱法

tad-upādāya 是故

tad-uttarim

tad-vaśaṃ √yā 敬愛

tad-vyatirekeṇa 離此更

tad-yathâpi nāma , 譬如

tad-yathā 且如, , 如此, 譬如

tad-ābhāsa 相似顯現

tad-āśraya

tad-āśrita , 能依

tada 過是

tadartham 爲此

tadubhayamabhisamasya

tadvad eva 亦復然

tadyathâpi nāma 假喩

tadyathā 呾你也他, 呾儞也他, 怛他,

tagaraka 多揭羅

tahi āgata 普等心

tahi śāsane 一坐之頃

tahiṃ dāni 爾時

tahiṃ tahiṃ 處處

tahiṃ tahiṃ gacchati 發來

taila pradyota 燈光

tairyagyonika 傍生, 畜生

taj-jātiya 類亦爾

tala-saktikā 合掌

talima

tallakṣaṇa 跋羅攙

talāni pādānām

tamas 翳質

tamas-tamaḥ-parâyaṇa 從冥入冥

tamaḥ-parâyaṇa 趣黑闇者

tamo'ndha-kāra 黑闇

tamo'ndhakāra , 盲闇, 闇蔽

tamo-vadha 破暗, 破闇

tamo’ndha-kāra 昏闇

tamo’ndhakāra 幽冥, 癡冥

tamāla-patra- 靑木榓

tamāla-pattra 多摩羅跋

tamālapattra 多阿摩羅跋陀羅

tan-mārta

tan-naimittika 從此而生

tan-nidāna 因此

tan-nidānam 由彼, 由是因緣, 由此因, 由此因緣

tan-niyati-patita 闡提同位

tanmayatā 有分

tanmātra 唯種

tanmātra-pañcaka 五唯

tantra 坦陀羅, 怛特羅

tantra-ja 依他, 從因生

tantra-vidhi 儀軌

tantrayāna 密宗

tantunā

tanu-carman 薄皮

tanu-doṣa 小罪

tanu-jihvā 廣長舌, 廣長舌相

tanu-tara

tanu-vāṅ-manas 身口意

tanutvaṃ √gam 減少

tanū-bhūmi 薄地

tanū-karoti 得微薄

tapana-narakaḥ 炎熱地獄

tapas-titikṣā

tapasrāga 煩惱

tapo-vana-gata 苦行者

tapyate

tara , 最極

tara-puṭa 浮囊

taratama

taraṅ-ga 水波, 波浪, , 濤波,

taraṅga

taraṅgāya 波浪

taraṇâcārya 渡師

tarjanā 捶打, 罵詈

tarjanī 二指, 期剋印

tarjanīpāśa 期剋印

tarjayati 罵言

tarjitavat 恐畏

tarka /-parīkṣā 審悉

tarka-cāra 尋伺, 覺觀

tarka-dṛṣṭi 惡見

tarka-paryāpannāyāṃ bhūmau 尋伺地

tarkāgocaratva 非思量境界

tarpayati 令具足, 充足, 成熟

tarpayet 充洽, 澤洽

tarpaṇīya 充足

tarsa

taruṇika 年少

taruṇīya 不老

tarṣa-hetutva 愛因

tarṣa-pipāsa

tarṣā 愛著

tasmi kāle 來便

tasmin kāle 是時

tasmin samaye 於一座上, 於爾時, 爾時

tasminkāle

tasminn eva 於如是

tasminn eva deśe 於此處

tasminn eva kṣaṇe 一刹那間

tasmāt paramanyam 過此

tasmāt tarhi 是故, 是故當知

tasya madhye 是中

tasya tatra 便

tasyaitad bhavati 作是思惟

tasyaivôpariṣṭāt 於其上

tasyāivaṃ bhavati 作如是念

tasyānantaram 從此無間

tasyāṃ 卽便, 爾時

tasyāṃ velāyām 卽時, 輒復

tat kasmād dhetoḥ 何以故

tat kasya 所以者何

tat kasya heto 所以者何

tat kasya hetoḥ 何以故

tat kiṃ manyase 於汝意云何, 於意云何

tat ūrdhvam 從此已後

tat-kiṃcid 少物

tat-kāma 信樂

tat-kṛta 此事

tat-kṣaṇa-jāta 初生

tat-kṣaṇam 於刹那頃

tat-kṣaṇikāyām 須臾, 須臾頃

tat-kṣaṇāt 刹那

tat-para 專學

tat-prathama-karmika 初業

tat-prathamatas

tat-prathamataḥ 最初

tat-pṛṣṭha-labdha-jñāna 如量智

tat-pṛṣṭha-labdha-śuddha-laukika-jñāna 後得淸淨世智, 後所得世間淨智

tat-sabhāga 彼同分, 等分

tat-sabhāgânuvartana 隨類

tat-sabhāgānuvartanī upapattiḥ 隨類生

tat-saṃjñā 如是想

tat-tat 彼彼

tata uttara-kālam 從此以後

tata ūrdhvam , 然後

tatauttaram

tataś-côttari 從此已後

tataḥ 如上, 次第, 然後

tataḥ pareṇa 方乃, 此上, 然乃, 然始

tataḥ paścāt , 過是已後

tataḥ punaḥ ,

tatha 如是

tatha-api 同前

tathaiva bhavati 隨成

tathaiva ca 亦復然

tathaiva sthitaḥ 卽前

tathaiva...api 亦然

tathatva 如如, 如實, 如是事, 所應, 眞如, 眞實

tathatâsaṃskṛta 眞如無爲

tathatā 一眞如, 如如, 如實, 如實法, 如性, 如是, 實際, , 本無, 法如如, 眞如, 眞如性, 眞理, 自性, 自然

tathatā-jñāna 如智, 眞如智

tathatā-lakṣaṇa 如實相

tathatā-svabhāva 眞如

tathâgama 眞如

tathā hi , 是故, ,

tathā hy uktam 如契經

tathā tad-yathā

tathā tathā 如是如是

tathā tathā... kathaṃ nu... katha(ṃ) 隨應

tathā yathā

tathā-bhāvita 如此修

tathā-rūpam 如是

tathā-śabda 等言, 言爾

tathābhūta-jñāna 如實智

tathāgata-bala-ādhānena 聖力

tathāgata-bhāṣita 佛說, 如來說

tathāgata-bhūmy-ākāra-praveśa 入如來地

tathāgata-bhūta 如來

tathāgata-bodhi 如來菩提

tathāgata-bodhi-jñāna 如來菩提智

tathāgata-caitya 佛塔, 佛神寺

tathāgata-caryā 如來行

tathāgata-cīvara 如來衣

tathāgata-darśana 奉見如來, 見如來

tathāgata-dharma 佛法, 如來法

tathāgata-dharma-kāya 佛法身, 如來法身, 如來身, 法身

tathāgata-dharma-śarīra 佛法身, 如來法身

tathāgata-dhātu 佛性, 如來性, 如來法界, 如來藏

tathāgata-dūta 如來使

tathāgata-garbha 佛藏, 如來藏

tathāgata-garbha-hṛdaya 如來藏心

tathāgata-gocara 佛所行

tathāgata-gotra 如來性

tathāgata-jñāna 佛慧, 如來妙智, 如來廣大智, 如來慧, 如來智, 如來智慧

tathāgata-jñāna-darśana 佛慧, 佛知見, 如實知見

tathāgata-jñāna-karuṇā 如來力

tathāgata-karaṇīya 如來所作

tathāgata-kośa 如來藏

tathāgata-kula 佛家, 如來地, 如來家

tathāgata-kula-vaṃśa 如來種性

tathāgata-kuleṣu niryātāḥ 生如來家

tathāgata-kāya 佛身, 如來之身, 如來身

tathāgata-kāye duṣṭa-citta-rudhirôtpādaḥ 惡心出佛身血

tathāgata-kāyeduṣti-citta-rudhirôtpādaḥ 出佛身血

tathāgata-kṛtya 如來事業

tathāgata-kṛtya- 如來事

tathāgata-layana 如來室

tathāgata-mahā-karuṇā 如來大悲

tathāgata-mṛḍitā 如來愍菩薩

tathāgata-pratimā 佛像, 如來像, 如來像

tathāgata-pravacana 佛語

tathāgata-pravedita dharma 典教

tathāgata-preṣya 如來使

tathāgata-pāda-mūla 佛所, 諸佛所

tathāgata-pāṇi 如來水

tathāgata-pūjôpasthānatā 供養如來

tathāgata-rddhy-abhisaṃskāra 如來神力

tathāgata-sūrya 如來日

tathāgata-vaṃśa 如來家, 如來種, 如來種性, 如來聖種

tathāgata-vigraha 化像, 如來之身, 如來身

tathāgata-viṣaya 佛境界, 如來境界

tathāgata-yāna 如來乘

tathāgata-yānâbhisamaya-gotra 如來乘種性

tathāgata-śarīra 佛身, 如來身

tathāgata-śāsana 佛教, 佛法, 如來之法, 如來教, 諸佛正法

tathāgatagarbha 佛法藏, 法身, 藏理

tathāgatasya duṣṭa-citta-rudhirôtpādikā 惡心出佛身血

tathāgatasya padam 如來果位

tathāgatasyântike 如來所

tathāgatasyântike duṣṭa-citta-rudhirôtpādana 出佛身血

tathāgatasyântikeduṣti-citta-rūdhirôtpādanam 出佛身血

tathāgatasyâtyayena 如來滅後, 我涅槃後

tathāgatasyôpāyakauśalyaśāsanadvāra 生死門

tathāgatasyôpāyakauśalyaśāsanadvāreṇa 佛教門

tathāgatasyāurasaḥ putraḥ 佛眞子

tathāgatatva 佛法身, 佛道, 如來, 如來性, 如來果, 如來法身, 如來身

tathāgataśāsane dvāra 生死門

tathāgataśāsane dvāreṇa 佛教門

tathāgataḥ-vihāraḥ 如來住

tathāgato 'rhan samyak-saṃbuddhaḥ 如來應正等覺, 如來應正遍知

tathāgato’rhan samyak-saṃbuddhaḥ 作佛

tathāgatâdhiṣṭhāna 如來神力

tathāgatâditya 佛日

tathāgatâjñā 佛教敕, 如來聖教

tathāgatâjñā-supratipanna 已善奉行如來聖教

tathāgatânusmṛti 念佛

tathāgatānām anutpādaḥ 佛前佛後

tathāgatārhat-samyak-saṃbuddha 如來應正等覺

tathāgatāḥ 諸佛如來

tathāgatī 佛地

tathāgatī bhūmiḥ 如來地

tathāhi

tathāiva 如前無異, 隨其

tathātra 如如, 如性, 如是性, 眞實

tathātvena 卽前

tathā–bhūta 彼所有

tato 復更

tato nidānam 以是義故, 依彼故, 由是因緣, 由此因

tato prakramat 去時

tato'pi pareṇa 過是

tato’pi 雖然

tatpuruṣaḥ 依士釋

tatra prathamaṃ tāvat 復次此中, 所謂

tatra tatra 彼彼, 於彼彼處, 隨彼彼處

tatra tāvat 此中且

tatra-tatra 處處

tatra-uttari 若過

tatra-yatra 在在

tatraiva 卽此

tatraiva janmani 現身

tatraiva-janmani 於此生

tatrâdita eva

tatrâditaeva

tatsvabhavaiṣīya-vinaya 自言毘尼

tattva-bodha 實覺

tattva-bodhi 實覺

tattva-darśaka 正見

tattva-darśana 實見, 眞見, 證實

tattva-darśin 見眞, 見眞實, 見諦

tattva-jñā 慧者

tattva-jñāna 實智, 眞實智

tattva-manaskāra 眞實思惟

tattva-vid 悟眞, 眞見

tattva-vādin 佛世尊

tattva-śūnya 實空

tattva-śūnyatā 實空

tattvasya-lakṣaṇam 實相

tattvasya lakṣaṇam 諸法實相

tattvena 如實

tattvânyatva 一異

tattvârtha 性理, 眞實之義, 眞實, 眞實義

tattvârtha-prativedha 達眞實義

tattvârtha-saṃmoha 眞實義愚

tattvâvabodha 眞覺

tattvārthāśaya 眞實義意樂

tatva , 眞實

tau 彼二

tava , 汝說

taxes

tayā 以彼

taṃ

taṃ dharmam 此法

taṃ muktāhāraṃ.... niryātayāmāsa 以持

taṇḍula-phala-śāli 香稻

te 爲汝

te sarvi 此輩

te.... kulaputrā vā kuladuhitaro 倫黨

technique

teja-skandha 大火, , 猛火

tejas 光明

tejas-kṛtsnâyatana 火一切處

tejavat 光曜

tejaḥ-saṃvartanī 火災

tejaḥ-śrī-puṇya 威德

tejo-bala 威德

tejo-bhūta 爲火

tejo-dhātu , 火光定, 火大, 火界, 火種

tejo-grasta 精勤修學

tejo-jala-vāyu 火水風, 火等

tejo-vyādhi 熱病

tejorāśy-uṣṇīṣaḥ 光聚佛頂

tejo’nila-vāri-bhū 地水火風

tejo’nubhāva 威神力

tejôraga 火蛇

tena hetunā tena pratyayena 由此因緣

tena khalu punaḥ samayena 彼時

tena kālena 爾時

tena kāraṇena 是故

tena samayena 爾時

tena tenaiva dhāvanti vidhāvanti 走戲

tena tāvan-mātrakeṇa 以是因緣

tena...āha 是故說

tenaiva 亦然

tenakhalusamayena

tenakālena

tenasamayean

test

tevijjā brāhmaṇā 三明婆羅門

teṣa 倫品

teṣu teṣv adhikaraṇeṣu 於彼彼處

teṣām 彼法, 彼等

teṣāṃ teṣām 彼彼

teṣāṃ vyupaśamaḥ sukhaḥ 寂滅爲樂

thathaiva

thathāgata-dhātu 如來法身

thativa

thatôktam 經說

the limit of form 色究竟

thera 長老

thera-bhikṣu 長老比丘

thoka

ththāgatānām anutpādaḥ 如來不出世

thullaccaya 偸蘭遮

thāma 勢力

thāma-bala 勢力

thūlaccaya 偸蘭遮

thūpa 塔婆

thūti 眞實

ti-r-apāya 三惡趣

tigma-bhānu

tikṣṇa-jñāna 利智

tila-bimba 胡麻

tila-kṛsara 胡麻

timira-nuda

timiṅgila 抵彌

tira

tiraskrta

tiraḥ---gacchati 直過

tiro-bhūta 變異

tiro-rājya 向餘國, 餘國

tiryaak-preta 鬼傍生

tiryag gacchantaḥ

tiryag-aprameya 廣無量

tiryag-yoni-gata 畜生

tiryag-yoni-gate---praṇi-bhūte 蠢動傍生之類

tiryag-yonika 傍生, 畜生

tiryagyoni 畜生

tiryagyoni-gata 傍生

tiryagyoni-gati 傍行, 帝利耶瞿楡泥伽

tiryagyonigatāḥ sattvāḥ 禽獸道

tiryagyony-upapatti 傍生

tiryañc , 傍生, , , 畜生, 畜生道, 衆生, 阿鼻地獄, 阿鼻獄

tiryaṅ-mārga 畜生道

tiryāk 傍生界, 傍生趣, 畜生界

tiryāñc 傍生趣

tisra-loka 三界

tisraḥ eṣaṇāḥ 三求

tisraḥ kṣāntayaḥ 三法忍

tisro bhūmayaḥ 三地

tisro bodhayaḥ 三菩提

tisro dṛṣṭayah 三見

tisrovidyāḥ 三明

tisthati , 住持

tithi-vaiguṇya 失度

titi.lambha 地致婆

titikṣate 能忍

titikṣā 忍辱

titīrṣati 欲度

tiṅ-anta 丁岸哆

tiṅanta 底彦多

tiṣṭhantidhriyanteyāpayanti

tiṣṭhat , 住時, 住立, , , , 現在, 現在世, 現在時

tiṣṭhati 久住

tiṣṭhatā 停住

toya-daivata 水神

toṣaya 令喜樂

toṣayati 歡喜, 歡悅

toṣayatā 悅豫

toṣeti 可悅

trai-cīvarika 三衣

traidhātu 三大

traidhātuka- 三處

traidhātuka-pratisaṃyukta 三界所繫

traidhātuka-purān niṣkramaṇatāyai 超出三界

traidhātuka-samatā 等觀三界

traidhātukena karmaṇā 三界業

traidhātuko rāgaḥ 三界欲, 三界貪

traidhātukâvacara 三界繫

traikālya 三世

trailokya-garbha 三界藏

trailokyavijaya 降三世明, 降三世明王

trailokyānabhiniviṣṭa 不著三界

traimāsikam 三月

traitīyaka

traivācika 三說

traivācikena karmaṇā 三羯磨, 白三羯磨

traivārṣika 三年

traivṛttā

traiya-dhvika 三世

traiyadhva 三際

traiyadhvika 三世法, 過去現在未來

traiyānikasya gaṇasya 三乘之人

trasati

trastāḥ 怖畏

traya āsravāḥ 三漏

traya-cīvara 三妙行

traya-mukha 三門

trayam...ājñāsyāmîndriyâdikam 未知欲知等三根

trayas

trayastriṃśas 三十三天

trayastriṃśat 三十三

trayaḥ pakṣāḥ 三品

trayaḥ prakārāḥ

trayaḥ samādhayaḥ 三定

trayaḥparivartāḥ 三轉

trayo durgatayaḥ 三惡道

trayo rāśayaḥ 三定聚

trayo vihārāḥ 三住

trayo'dhvānaḥ 三世

trayo'ntarāyāḥ 三障

trayobhavāḥ 三有

trayodaśa-saṃghâvaśeṣādharmāḥ 十三僧殘

trayodhātavaḥ 三界

trayo’gnayaḥ 三火

trayo’ntarāyāḥ 三種障

trayo’nuśayāḥ 三惑

trayāṇāṃ dharmāṇām 三法

trayāṇāṃ manomayānāṃ kāyānām 三種意生身

trayāṇāṃ saṃyojanānām 三結

trayāṇāṃ sthānānām 三處

trayāṇāṃ śrāmaṇya-phalānām 三果

tre-māsa 三月

tredhā saṃkleśaḥ 三雜染

tremāsaṃ kārttikī 夏三月

trepiṭaka 三藏, 藏法師

tri saṃyojana 三結

tri-bhavâbhinirviṛtti 生三界

tri-bhuva 三有, 三界

tri-bhū 三地

tri-bhūmi 三地

tri-bhūmika 三地

tri-citta 三種心

tri-dharmacakra 三轉法輪

tri-dhyāna 三定, 三觀

tri-dhātu-nava-bhūmi 三界九地

tri-dhātu-saṃkleśa 三界

tri-durgati 三趣

tri-duḥkhatā 三苦

tri-dvyatiya-dhyānâdhisthāna 二禪三天

tri-dānāni 三施

tri-dṛṣṭi-namitta-mudrā 三法印

tri-gotra 三性

tri-jñāna 三智

tri-kalpâsaṃkhyeya 三無數劫, 三阿僧祇劫

tri-karaṇa 三因緣

tri-karūṇa 三種慈悲

tri-kkhuto 三度

tri-koṭi-pariśuddha 三種淨肉

tri-koṭi-śuddha-mâṃsa 三淨肉, 三種淨肉

tri-kula 三部

tri-kāla-jña 知三世

tri-kāraṇa 三因

tri-kāśyapa 三迦葉

tri-kāṇḍaka 三段, 三節, 三際

tri-kṣānti 三忍

tri-loka-vijaya 降三世

tri-loka-vijayin 降三世

tri-malânta-kara 除三垢

tri-maṇḍala 三世, 三輪

tri-mūla 三根

tri-mūrti 一體三分

tri-nirvāṇa 三涅槃

tri-niḥsvabhāvatā 三無自性

tri-piṭakâcārya 三藏法師

tri-prajñapti 三假, 三假施設

tri-prajñā 三般若

tri-prakāra , 三義, 三部, 通三性心

tri-prathaṃ dhyānâdhisthāna 初禪三天

tri-pratihārya 三示現

tri-puruṣa 三士

tri-rūpa-liṅga 三種相

tri-sahasra 三千界

tri-samaya-rāja 底哩三昧耶不動尊聖者念誦祕密法

tri-samādhi 三三摩地

tri-samāpatti 三觀

tri-saṃgati-pratyaya 三法因緣, 三緣

tri-saṃskāra-karma 三行

tri-saṃskṛta-lakṣaṇa 三有爲相

tri-saṃtati 三相續

tri-siddhi 三品悉地

tri-skandha 三品, 三聚

tri-sugati 三善趣

tri-svabhāva 三性, 三種自性

tri-sāhasra-mahā-sāhasra 三千大千

tri-sāhasra-mahā-sāhasra-loka-dhātu 大千世界

tri-sāhasra-mahā-sāhasro loka-dhātuḥ 一三千, 一大千

tri-tri-gotra 三三品

tri-tri-prakāra 三三品

tri-tri-vidha 三三品

tri-triyadhyānâdhisthāna 三禪三天

tri-vastra 三妙行

tri-vastu 三事

tri-vastu-janaka 能生三事

tri-vedanā 三受

tri-vidhaṃ karma 業有三種

tri-vidho bhavati 有三品

tri-vidhā niḥsvabhāvatā 三無性

tri-vidhāniḥsvabhāva 三無性

tri-vidyā 三達

tri-vikalpa 三分別

tri-viṣa 三毒

tri-vyādhi 三病

tri-y-adhva-jina 三世佛

tri-y-adhva-yukta 三世

tri-y-adhvika 三世

tri-ācāryāḥ 三師

tri-śamatha 三觀

tri-śaraṇa-gamana 三歸依

tri-śatika 三百

tribhava-citta-mātra 三界唯心

tribhava-pāraga 超過三界

tribhava-pāragata 出三有

tribhavêśvara 世尊

tribhayāni 三災

tribhiḥ sthānaiḥ 三處

tribhir mahā-kalpāsṃkhyeyaiḥ 經三無數大劫

tribhiḥ 由三

tricīvaraka 怛哩支伐離迦

tridhā bhidyate 分爲三

tridhā bhittvā 分三

tridhākarma 三業

trijāti 三生, 咥哩若底

trika-samavāya 三和

trika-saṃnipāta 三事和合, 三和合

trikkhatta

trikkhatto 三說

trikā ,

trimaṇḍala-pariśodhita 三輪淸淨

trimaṇḍala-pariśuddhi 三輪淸淨

triratna-dravya 三寶物, 三寶財物

triratna-vaṃśa 三寶種

trisaptâha 三七日

trisāhasra-mahāsāhasra lokadhātu 三千世界, 三千大千國土

trisāhasra-mahāsāhasra-loka-dhātu 三千大千世界, 大千

trisāhasra-mahāsāhasra-pramāṇa 量等三千大千世界

trisāhasra... kṣetra 三千大千界

trisāhasrī 大千界

tritantra 三續

trividha-buddha-kāya 三種身

trividha-dvāra 三業, 三門

trividha-manomayâtmabhāva 三種意生身

trividha-phala 三果

trividham asaṃskṛtam 三無爲

trividham avabodham 三覺

trividhaḥ svabhāvaḥ 三種自性, 三自性

trividhaḥsvabhāvaḥ 三性

trividhaṃ pramāṇam 三量

trividhaṃkarma 三業

trividho'bhisamayaḥ 三觀

trividho’bhisamayaḥ 三觀

trividhā durgatiḥ 三惡趣

trividhā niḥsvabhāvatā 三種無性, 三無差別

trividhā prajñā 三慧

trividhā vedanā 三受

trividhāni smṛty-upasthānāni 三種念住

trividhāni śīlāni 三聚淨戒

trividhārtha 三種義

trividyā 三明智

triyāna-nirdeśa 三乘教

triśaraṇa-gamana 三歸

triḥ-parivarta 三轉

triṃśan niḥsargika-pācattikā dharmāḥ 三十尼薩耆波夜提

triṃśan-nissargika-pācattikā 三十尼薩耆波夜提

triṃśat-nāiḥsargikāḥpāyattikāḥ 三十捨墮

triṣ-kāla 三世

triṣ-kṛtvas , 三帀

triṣu mārgeṣu 三道

triṣu yāneṣu 三乘道

triṣudhātuṣu 三界

try-adhva 三世

try-adhva-ga 三世

try-adhva-samaya 三世

try-adhvahak 三世

try-adhvaka 三世

try-adhvan 三世

try-apāya 三惡趣, 三惡道

try-asaṃskṛtā-dharmāḥ 三無爲法

tryadhva-buddha 三世諸佛

tryadhva-jñāna 三世智

tryadhva-samatā 三世平等

tryadhva-vyavasthitāḥ sarva-buddhāḥ 三世諸佛

tryadhvaika-buddha 三世諸佛

tryanta 底彦多

trāsa-karin 生怖畏

trāsatā

trāsayati

trāsita

trāsya 可畏, 所怖畏

trāyas-triṃśa 忉利天

trāyas-triṃśas 忉利天

trāyastriṃśa 三十三天, 忉利

trāṇa-layana 救濟

trīn...saṃvarān 三律儀

trīni-karmāṇi 三業

trīṇi bandhanāni 三縛

trīṇi bhūtāni 三大

trīṇi cittāni 三心

trīṇi dhyānāni 三定

trīṇi duścaritāni 三惡行

trīṇi guhyāni 三密

trīṇi kalpa-asaṃkhyeyāna 三無數劫

trīṇi karmāṇi 業有三種

trīṇi kuśala-mūlāni 三種善根

trīṇi kāṇḍāni 三節

trīṇi mauneyāni 三牟尼

trīṇi parvāṇi 三節

trīṇi phalāni 三果

trīṇi pramāṇāni 三量

trīṇi pratihāryāṇi 三示導

trīṇi ratnāni 佛法僧

trīṇi smṛty-upasthānāni 三念住, 三念處

trīṇi smṛty-upasthānāni granthataḥ 三念住文

trīṇi sthānāni 三處

trīṇi sucaritāni 三妙行

trīṇi vimokṣa-mukhāni 三解脫門

trīṇi vārāṃ jalpīya 三說

trīṇi yānāni 三乘教, 三乘法

trīṇi yānāny ārabhya dharma 三乘法

trīṇi-dhyānāni 三靜慮

trīṇi...saṃyojanāni 三結

trīṇi...ājñāsyāmîndriyâdīni 未知欲知等三

trīṇiindriyāṇi 三無漏根

trīṇikarmāṇi 三時業

trīṇikarmāṇī 三罰業

trīṇikuśala-mūlāni 三善根

trīṇikāṇḍāni 三際

trīṇilakṣaṇāni 三相

trīṇipratihāryāni 三種示導

trīṇiratnāni 三寶

trīṇiāryāḥ 三聖

trīṇy a-rakṣyāṇi granthataḥ 三不護文

trīṇy arakṣyāṇi 三不護

trīṇy asaṃkhyeyāni 三阿僧祇

trīṇyāvaraṇāni 三障

trīṇîndriyāṇi 三根

tsa

tuhu

tula-kūṭa 斗秤, 斗稱, 稱載

tulanā 稱量

tulanā-samatikrāntatva 過稱量

tulayati 籌量

tulayitvā 籌量

tulya-kalpa , 譬如

tulya-kālam 一時倶, 倶時

tulyate 可得稱, 可稱, 所稱

tulyo na 無勝

tulyâkāra 同相

tulā 秤宮

tulā-daṇḍa 權衡,

tulā-kūṭa 僞秤

tumburu-phala

tupannôtpanna 所生

turiya 伎樂音聲

tuva 仁輩

tuṇa 琴瑟

tuṇadā 箏笛

tuṇava 琵琶

tuṣita-bhavana 兜率天宮

tuṣita-deva 睹史多天

tuṣiteṣu cyutiṃ tataḥ 從兜率天下

tuṣṇi-bhāvena

tuṣṇi-bhūta

tuṣṇī-bhāva , 默然

tuṣṇī-bhūta 默然

tuṣṭamanāḥ 好慕

tuṣṭatā

tv eva

tvacatā 身皮

tvag-gandha 皮香

tvag-gata 在皮,

tvam , 怛縛, , 汝身,

tvaramāṇa ,

tvaramāṇa-rūpa

tvarita-rūpeṇa

tvarita-tvaritam , 卽時, 疾疾, 速疾

tvaritam 速疾

tvaritaṃ tvaritam 速疾

tvayi 於所

tyajyate , 棄捨

tyakta-muktena 決定

tyakta-muktena cittena 心決定

tyāga-citta 捨心

tyāgatā

tyāgavat 能施

tyāgânusmṛti 念布施, 念捨, 念施, 捨隨念

tyājayati 令捨離, 令漸捨離, ,

tyājyatva 可捨

tācchābdya 彼名

tādṛśaka 比像

tādṛśaṃ darśanam 妄見

tāgara 伽羅,

tāisra 重闇

tāla-paṅkti 行樹

tāmra-kārṣâpaṇa 銅錢

tāmṛka 鍮石

tāpa-jvala 瘧病

tāraka-rūpa 星宿

tārakôpame kalpe 星喩劫

tārayati , 度他, 度脫, 得度,

tārayatu 勉濟, 開導根

tārâkāra 衆星

tāsu tāsu 於彼彼

tāthāgata-bhūmi 佛地, 如來地

tāttaka 亦復然, 亦然

tāttika 亦復爾, 亦復然

tāvadbhir dravyaiḥ 爾所事

tāvat-kālika 暫時

tāvat-kālika-yogena 權時

tāvat-kālikatā 暫時

tāvat...yāvat 乃至

tāyaṇa

tāḍanā 杖痛

tāḍayanti

tāḍayati 能打

tāḍayet 能打

tāḍayitavya

tāṇa

tīkṣna-indriya 利根

tīkṣṇa-indriya 有利根

tīkṣṇa-prajña 利慧, 慧利

tīkṣṇêndriya 上根, 利根者, 利根者, 明利根, 根利, 諸根明利

tīkṣṇêndriyāḥ sattvāḥ 利根衆生

tīrtha 聖地

tīrtha-kara 外道

tīrtha-kāra 外道

tīrtha-mata 外典籍

tīrtha-saṃcara 外道行

tīrtha-vāda 外論

tīrtha-yoga 外道行

tīrtheka 外道

tīrthika-citta 外道心

tīrthika-dṛṣṭi 外道見

tīrthika-pūrvin 本外道

tīrthika-saṃmata 外異學

tīrthika-śāstra 異道論

tīrthikâpakrāntika 越濟人

tīrthya-dṛṣṭi 外道諸見, 外道邪見

tīrthya-kara 外道

tīrthya-mārga 外道, 外道法

tīrthya-varga 諸外道

tīrthya-vāda 外道說

tīrṇa-kāṅkṣā 越渡惑

tīrṇa-vicikitsa 斷疑

tīvra-cchanda 猛利樂欲, 猛利欲, 猛利欲樂

tīvra-cchandatā 猛利樂欲

tīvra-dveṣa 猛利瞋

tīvra-kleśa 數行煩惱, 重惑

tīvra-kleśatā 猛利煩惱

tīvra-kṣānti 猛利忍

tīvra-moha 猛利癡

tīvra-paryavasthāna 結使

tīvra-rāga 溺欲, 猛利貪

tīvram ,

tīvrataratā 轉勝妙

tīvreṇa apekṣā 猛利愛

tīvreṇa kleśena 重惑

tīvreṇa praharṣa 猛利樂

tīvreṇa pramodya 猛利樂

tīvreṇa prasāda 猛利信

tūla 兜羅

tūlikā 茵褥

tūlī

tūrya-tāḍâvacara 作衆妓樂, 種種妓樂

tūsnīmbhāva 默然

tūṣṇī 默然

tūṣṇī-bhāva 靜默, , 默然

tūṣṇī-bhāvam 默然

tūṣṇī-bhāvena 默然

tūṣṇī-bhūta 靜默, , 默然

tūṣṇī-bhūtena 默然

tūṣṇī-vyavasthita 默然而住

tūṣṇīm bhavitavyam 默然

tūṣṇīm √bhū 默然而住

tūṣṇīm √sthā 默然而住

tūṣṇīṃ-bhāvena 默然

tṛ-bhava 三有

tṛptitā

tṛsahasrra... lokadhātu 三千大千土

tṛsāhasra-lokadhātu 千世界

tṛtīya-dhyāna 三定, 第三禪, 第三靜慮

tṛtīya-dhyāna-bhūmika 第三靜慮

tṛtīyakam

tṛtīyam padam 第三句

tṛtīyaḥ praharaḥ 三更

tṛtīye janmani 第三生

tṛtīyo dharmaḥ 三法

tṛtīyā koṭiḥ 第三句

tṛtīyā vijñāna-sthitiḥ 第三識住

tṛṇa-gulma 百穀, 草木

tṛṇa-kāṣṭha 草木

tṛṇa-parṇa 草葉

tṛṇa-pradīpa 草燈炬

tṛṇa-saṃstara 草座, 草敷

tṛṇa-saṃstarôpaviṣṭa 草座

tṛṇastāraka-vinaya 草覆地毘尼

tṛṇâsana 草座

tṛṇôlkā 草炬火

tṛṛṇcchada 覆苫

tṛṣa

tṛṣnā

tṛṣv apāyeṣu 三惡趣

tṛṣṇa

tṛṣṇa-ratī 可愛

tṛṣṇâdi 愛等

tṛṣṇôpādāna 愛取

tṛṣṇôpādāna-bhava 愛取有

tṛṣṇôtpāda

tṛṣṇā 愛支

tṛṣṇā-carita 愛行, 愛行者

tṛṣṇā-dāha 愛火

tṛṣṇā-hetu 愛因

tṛṣṇā-jāla 愛網

tṛṣṇā-kāya 愛身

tṛṣṇā-māna 愛慢

tṛṣṇā-nirodha 愛滅

tṛṣṇā-pratyaya 愛緣

tṛṣṇā-samudra 愛欲海, 欲海

tṛṣṇā-samudācāra 生貪愛

tṛṣṇā-utpatti 生愛

tṛṣṇā-vicarita 愛行

tṛṣṭa 渇仰

tṛṣṭi

ubha

ubhau jānu-maṇḍale pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya 長跪

ubhaya-asiddha 倶不成, 兩倶不成

ubhaya-avyāvṛtta 倶不遣

ubhaya-bhāga-vimukta 滅盡定

ubhaya-doṣa-prasaṅga 倶有過

ubhaya-ja 共生

ubhaya-kṣaya 倶盡

ubhaya-prakāra 二種性

ubhaya-sāṃnidhya 具二

ubhaya-vidhatva 具二

ubhaya-vivarjita 倶非

ubhaya-vyañjana 二形, 二形人, 二根

ubhaya-vyañjanaka 二根, 二根者

ubhaya-vyābādha 倶害

ubhayam 具二

ubhayapakṣaikadeśavṛtti-anaikāntika 倶品一分轉

ubhayasmin...pakṣe 二義, 二釋

ubhayataḥ saṃghena 二部衆

ubhayathātva 具二

ubhayato-bhāga 二分,

ubhayato-bhāga-vimukta 倶分解脫, 倶解脫, 滅盡定

ubhayato-bhāga-vimuktaḥ pudgalaḥ 倶分解脫補特伽羅

ubhayato-vimukta , 倶解脫

ubhayena

ubhayâmśa

ubhayâsiddha 兩倶不成過

ubhayâvadya 二罪

ubhayāprasiddha 倶不極成

ubhābhyāṃ jānubhyāṃ dharaṇi-tale praṇipatya 膝著地

uc-chuṣ (√śuṣ). 枯涸

uc-√cal 超出

ucca-kula 尊貴

ucca-nīcatā 高下

ucca-śabda 高聲

uccagghana

uccagghanaṃ kariṣyanty ullapiṣyanti 輕笑

uccagghanôllāpana 輕易

uccagghayika

uccagghayiṣyati 輕易

uccagghika

uccagghitavat ,

uccagghāyati 相謂言

uccagghīyati

uccaistvena , 高顯

uccaiḥ-svara 擧聲

uccataraka

uccatarakâsana 高座

ucceṣu kuleṣu 豪貴家

ucceṣu kuleṣu pratyājāti 生豪貴家

ucchada

ucchagghana

ucchaṅga-caraṇatā 立手摩膝

uccheda-darśana 斷見

uccheda-dṛṣṭi 執斷, 斷滅見, 斷見

uccheda-pada 斷見

uccheda-vāda 斷見, 斷見論

uccheda-vādin 執著斷論, 斷滅論, 斷論

uccheda-śāśvata 斷常

uccheda-śāśvata-vādin 斷常

ucchedakatva 能斷

uccheditva

ucchedânta 斷邊

ucchedāya paraiti 墮斷邊

ucchiṣṭa-piṇḍa-bhojana 乞食, 托鉢

ucchoṣayati 枯涸, 消竭,

ucchoṣaṇatā 消竭,

ucchraya-māna 憍慢, 高慢

ucchraya-viśeṣa 尊勝, 憍傲

ucchrepaṇa 能正策擧

ucchrāpayati

ucchrāpita

ucchrāyita 示現

ucchvasa-āhāra 鄔斜訶羅

ucchāndaka 敷擧

ucchṛta

uccâsana , 高處

uccālayati ,

uccāra-karma 便利

uccāra-mallaka 大小便

uccāra-prasrāva 便利, 便穢, 大小便, 屎尿, 糞壤

uccāra-prasrāva-niṣyanda 便利

uccāra-saṃsṛṣṭa 棄擲

uccāram vā prasrāvaṃ vā 大小便

uccārayat 語言

uccārayati ,

uccāraṇatā

ucyate 作是問, , , 名爲, , 得名, 所言, 正釋, , , 言之, , 說此言,

ud-bhū , 顯揚

ud-dh

ud-dhṛ 拯濟, ,

ud-dhṛ (√dhṛ/√hṛ). 救濟

ud-grah , 領受

ud-tras 恐怖,

ud-vah 忍受

ud-vij 厭離

ud-ā-√hṛ , 談說, 談說

ud-√bandh 自殺

ud-√bhram

ud-√diś 受經, , , ,

ud-√grah 善攝, ,

ud-√gṝ

ud-√i

ud-√tras 生驚怖

ud-√vah 忍受, 擾亂, 能堪忍, 荷負,

ud-√vij 令滅, 起厭

ud-√yam 策勵

ud-√īr 爲說

uda-bhājana 水器

uda-budbuda-phena 水上泡

udagra-citta 欣悅豫

udagraka 踊躍

udagratva 明淨

udaka-bhāva 水想

udaka-bhāṇḍa 水器

udaka-budbuda 水上泡

udaka-candra-bimba 水月

udaka-candrôpama 如水中月

udaka-devatā 水神

udaka-prabhāsa 水淸珠

udaka-prabhāsa-maṇi 水淸珠

udaka-prasāda 淨水

udaka-saras 池水

udaka-srotas 流水

udaka-sthālaka 水甁, 水器

udaka-śāṭikā 浴衣

udakena pūrayitvā 盛水

udakâpaharaṇa 水所漂

udakâpaharaṇa-kṛta 水所漂

udakāgni 水火

udaya-vyaya 生滅

udaya-vyaya-bhāj 生滅

udaya-vyaya-dharmin 生滅法, 生滅相

udaya-vyaya-dharmitva 生滅法

udaya-vyaya-saṃtāna 相續

udaya-vyayatva 生滅

udayana-vatsa-rāja-paripṛcchā 優填王經

udayañātâva

udayika

udbhava 出生

udbhāvaka 所觀,

udbhāvana-artham 爲難

udbhāvanârtham 爲顯

udbhāvanā 稱說, 顯了, 顯揚, 顯示

udbhāvayati 分別顯示, 示現, , , 顯示

udbhāvika , 開示

udbhāvitam 顯示

udbilya-karaṇatā 悅樂

uddeśa-mukha

uddeśa-nirdeśa 略標廣釋

uddeśa-pada 總句

uddeśa-svâdhyāya 受持讀誦, 習誦

uddeśa-svâdhyāya-(rata~). 讀誦讚

uddeśa-svâdhyāya~ 諷誦

uddeśamāgacchati

uddeśasvâdhyāya visthāsi 棄舍, 棄香

uddharati

uddharaṇatā 永拔

uddhareti

uddharitvā

uddhatatā 卒暴

uddhataṃ cittam 掉心

uddhikasya...citrikasya 相形

uddhur 精勤

uddhārayati

uddhārikā

uddhāvana

uddiśati

uddiśyamāna 說時,

uddiśyati

uddiṣṭa 已說

uddiṣṭeṣu dharmeṣu 所受法

uddyotanī

uddyotayati 顯示

uddāha

udgahaṇatā

udgamya ,

udgata

udgharat

udghaṭaka 明了, 通利

udghoṣayati 演說

udghāṭayati , ,

udghāṭiya

udgrah- dhārayit- vācayit- paryavāp- 受持讀誦

udgraha , , 受持, , 貪著

udgrahaṇa-śakti 領受堪能

udgrahītavya 應取, 應受持, 當受, 當受持

udgrahītum

udguṇṭhika 覆頭

udguṇṭhikā 搖頭, 覆頭

udguṇṭhikā-kṛta 覆頭者, 覆頭

udgūraṇa ,

udgṛhītavat , , 受持

udgṛhītavya 應受持

udgṛhṇeya , 自捉

udgṛhṇāti 善攝

udhyāna

uditâditya 日出

udreka-prāpta 增長

udrekatva ,

udrika 增盛

udumbara 優曇缽華, 憂曇缽

udumbara-puṣpa 優曇缽華, 優曇華, 優曇鉢羅

udvahate 忍受

udvahet 能堪忍

udvartayati

udvartāpayati

udvedha

udvedha-vistāra 深廣

udvejayitavya 讚勵

udvejya 厭離

udvigna 不安, , 厭離, 憂慼, 生悲心, 逼惱

udvigna-mānasa 深心厭離

udvijanti 忌難

udvṛtti

udyogam 勇猛精進

udyogam ā-√pad 勤方便, 勤行精進

udyojana 聚落, 聚落,

udyuktā senā 軍陣

udyāna-bhūmi 園地, 園觀

udyūthikā senā 軍陣

udāgama 出生

udāgata

udāharati 宣說

udāharet 談說

udāhriyate

udāna 不請說, 要頌

udāna-varga 出曜經, 阿波陀那

udānam 法句, 自說

udānam udānayati 作如是言, 作如是語, 唱言, 歎言

udānamudānayati

udāra dharmaparyāya 妙典要

udāra-citta 廣大心

udāra-dānatā 廣大施性

udāra-hīna 上下

udāra-rddhi-bala-sthāma 大神通力

udāra-rucitā 大樂

udāra-varṇa 壯色, 顏容端正

udāra-varṇo rañjanīyaḥ 美妙形色

udāram ārṣabhaṃ sthānam 大安隱處

udāratama 上首, 此上

udāratara 無上殊勝

udāreṇāvabhāsena 大光

udārika

udārôdāra 廣大

udārādhimukti 廣大勝解

udāsīna-pakṣa 中品

udīrayanti 宣說

udīrayati , 演說, 爲說, , 言說, , 讚歎,

udīryate 增益

ugga 威德

ugghāṭiya

ugra-bhikṣu 比丘

ugra-viṣa

ugraṃ tapas tapyati 修諸苦行

uhyate

uhyeyuḥ 漂蕩

uj-√jval 照耀

ujjayanī 最勝

ujjaṅgala 高原

ujjaṅghika

ujjhati

ujjheya

ujjhitu-kāma 欲擲棄

ujjuka ,

ujjvalita-tejasa 大威德

ujjvālita 照耀

ukkarikā ‘ 雜物

ukrami teṣa kāye 觸嬈

uktaḥ sūtre 經說

uktaṃ prak 前說

uktaṃ vistareṇa 廣說

ukṣaṇa

ul-√lap 輕笑

ulikā-mukha 燄口

ulkā-mukhaḥ pretaḥ 鬼火

ulkā-pāta 流星, 雷電霹靂

ullambana 倒懸, 烏藍婆, 百種, 盂蘭, 盂蘭會, 盂蘭盆, 盂蘭盆齋, 盂蘭齋, 蘭盆

ullambane 百中, 百衆

ullapana

ullaṅghika

ullokanaka

ullokayati 樂觀, 瞻仰,

ulluka 明見

ullāpayati 輕易

ullāpitavanta ucchagghitavantaḥ

ullāpitavantauccagghitavantaḥ

ullāpitavat 毀呰

ullāḍayitum

umāraka 顚鬼

un-√majj , 踊出

un-√muc 放捨, 棄捨, 違失

un-√nam 還起

un-√nī 養育

unmajja

unmajja-nimajjana 出沒

unmajjana-nimajjana 出沒

unmajjana-yoga 生起

unmatta-citta 愚癡

unmatta-kṣipta-citta 癡狂心亂

unmattaka-saṃmuti 癡狂

unmesa

unmeṣa-nimeṣa 開閉

unmiñjita ,

unmiñjita-nimiñjita 出沒

unnamati 還起

unnati-sthāna 高處

unnatā

unnāmitaṃ śirṣam 低頭

unnāmâvanāma 低昂

upa-dṛś , 示現

upa-labh 可得

upa-lakṣ 解了, 近解了

upa-ni-dhyai 審察

upa-ni-mantraya (den.) 受請, 奉獻, 奉請, 延請

upa-ni-√bandh 係念, 安置, 繫在

upa-ni-√dhyai 審慮, 諦察

upa-ny-√as 可爲

upa-pari-īkṣ 觀察

upa-parîkṣ (√ikṣ). 試驗

upa-parîkṣ (√īkṣ).

upa-sam-√kram , 往趣

upa-sam-√kram upasaṃkramya 往詣

upa-sam-√kram upasaṃkrāmati 往詣

upa-saṃ-hṛ 能引,

upa-saṃ-√hṛ 來至, , 奉施, 奉獻, 惠施, 給施, 能引, 能正授與, 能與, , , 饒益

upa-saṃ-√kram 來逼, , 往到, ,

upa-sthā 近住

upa-vi-√car 數行

upa-√car 假立, 假說爲

upa-√ci 積累, 積集, , 集起

upa-√dhṛ 繫念

upa-√diś 顯揚

upa-√gam ,

upa-√grah 依執,

upa-√guh 利物

upa-√han 勞損, , 損害, 損惱, 爲損

upa-√hṛ

upa-√i

upa-√i; upaiti

upa-√jan 修生, 受生, 所起, 生起

upa-√kram upakrāmati 往詣

upa-√labh 證知

upa-√lakṣ 解了

upa-√nam 從化, 從化, 白言,

upa-√nī , 安處, 將導, ,

upa-√pad 下生入, 受生, 往生,

upa-√sev

upa-√sthā 奉行, 止住, 能使

upa-√sṛp

upa-√viś , 安坐

upa-√yuj 相合

upa-√yā 獲得

upa-√īkṣ 方便棄捨

upa-√śam 消除

upa-√śap

upa-√śliṣ 漸近, 親附

upa-√śubh 掃除, 照耀

upabhoga-vāsa 受用居處

upabhogatva

upabṛṃhayati 令增長, 增長,

upacayaṃ √gam 積集

upaccheda , 斷盡

upacchedana , 斷絕, 永斷

upacita-kuśala-mūla 集善根

upacitatara 轉增長

upacitya 增長

upacitôpacita 積集

upacāra-nāma 假想, 假立名

upacāra-rāga 威儀欲

upacārāḥ kriyante 詮表

upacāya 聚集

upacāyaka

upacīyate 積集

upadarśanârtha 爲顯

upadarśayati 令他見, , 發現, , 示現, 開示, , 顯了, 顯現, 顯示

upadarśayet

upadarśayitavya

upadarśayāmi 導示

upadekṣyāmi 我當說

upadeśa 憂波提舍, 談說, 論議經

upadeśa-mātra 略說

upadeśam anuprayacchati 爲說

upadeśanaṃ 業聲

upadeśanā 業格

upadeśayati 示現, 讚歎, 顯揚

upadeśaḥ 優波提舍

upadeśita

upadeśâcārya 論師

upadeṣṭu-kāma 欲示

upadhyâcāryaḥ 戒和尙

upadhyāna 思惟

upadhārayati 示現,

upadhārayet

upadiśet 令知

upadiśitum 教語

upadiśyamāna 有所說

upadiśyate 名爲, 有所說, , 諸佛所說

upadrava-bhaya 災患畏

upadravôpasarga 災橫

upadrotṛ 傷害

upadrrava 憂哭

upagaman 歸仰

upagamika

upagatatva 所隨

upaghātakârtham 爲損

upaghātika 損惱

upaghātikatva 損害

upaghātāpaka 傷害, 毒害

upahanti

upahanyamāna

upahanyate 勞損

upahatya

upahatêndriya 諸根不具

upajāyate 增長

upajāyeta 應成

upajīvita ,

upajīvyatā 饒益

upajīvyaṃ √kṛ 救濟

upakara 利益, 勝益, , , 長養, 饒益

upakaratva 有益,

upakaraṇa

upakaraṇa-jāta 資生具

upakaraṇa-saṃbhava 資具

upakaraṇa-sneha 資生愛

upakaraṇa-sukha 資具樂

upakaraṇa-vaikalya 貧窮

upakaraṇeṣu pariṣkāreṣu 資生具

upakarṇaka

upakarṇakaṃ jalpati 耳語

upakarṇaṃ jalpati 耳語

upakileśa 煩惱

upakleśa-mala 煩惱垢

upakleśabhūmikāh 小煩惱地法

upakleśana 染汚

upakliṣṭa 所染, , 染汚

upakliṣṭatā 所染,

upakliṣṭo bhavati 所染汚

upakrama-karaṇa

upakramaka 逼迫

upakramika 所逼迫, 逼迫

upakāra-kriyā 饒益之事

upakāra-lakṣaṇa 有饒益相

upakāra-īkṣaṇa 求報恩

upakāraḥ kṛtaḥ 報恩

upakāraḥ kṛto bhavati 施作恩惠

upakāri-bhūta 開化, 饒益

upakāri-kṣetra 恩田

upakāri-pakṣa 恩田

upakārī-bhūta 饒益

upalabdhi-vaśena 由分別

upalabhamāna

upalabhyante 可得

upalabhyate , 可知, 可證, , 所得, 所知, , , , , , 證知, , 逮知,

upalakṣa

upalakṣayati 解了

upalakṣaṇa 優婆羅叉, 優波羅懺

upalakṣaṇā , 觀察

upalakṣyate

upalambha-dṛṣṭi 執見, 有所得見

upalambha-dṛṣṭika 執見, 有見

upalambha-manasikāra 有所得見

upalambha-saṃjñin 有所得心

upalambhika 取著, 執著

upalālayet 饒益

upalāpana

upalāḍana 娛樂

upamatā

upamiśra 和合

upamā-upameya 法喩

upanamanti 從化, 白言

upanamayati

upanayanatā , 得至,

upanayat

upanayati 令得

upanaśyeyuḥ 毀損

upaneya

upanibaddhitavya 繋縛

upanibadhya ,

upanidadhyāt

upanidhyāna 審思惟, 審慮, 審解了, 思惟, 簡擇, 觀察

upanidhyātavya 實解, 應觀察

upanidhyāti 審察, 審慮

upanidhāpayati

upanikṣepaṇa

upanikṣipaṃti te āṇḍakāni bilakāni kṛtvā 藏護

upanikṣipta ,

upanikṣipya

upanimantreya

upanimantrita 勸請, 若有來求,

upanimantryamāṇa 來延請

upanirbaddha

upaniruddha

upanisad 漸次

upaniśraya 依止

upaniśritya 依止

upaniśrāya

upaniṣad-bhāva , 因緣, 爲因緣

upaniṣada 尼薩曇

upaniṣaṇṇa 會衆

upanna

upanyasana

upanâmayati 供養, , 奉上, 奉獻, , 敷置, , ,

upanāhin

upanāmayati

upanāmayitvā 幷會

upanāmayitvā) 幷會

upanāmita 奉施, , ,

upanāmitavya 供給

upanīya 示現

upapadana

upapadya 得往生, , 生已

upapadya-parinirvāyin 生滅, 生般, 生般涅槃

upapadya-vedanīya 生受, 生報, 順次生受, 順生

upapadya-vedanīya-karma 順次生受業

upapadya-vedanīyaṃ karma 順生受業

upapadya-vedya 生報

upapadyamāna 受生, 在在生處, 將受生時, 正生, , 生時

upapadyamāna-kālena 次第

upapadyate , , 往生

upapanna-mātra 受生, 生已

upaparīkṣaka 觀察

upaparīkṣaṇā 觀察

upaparīkṣita 所觀察

upaparīkṣitavya 作念, , 應觀察, 觀察, , 試驗

upaparīkṣyaṃ vastu 所觀境

upapatsyate , 當有

upapattavya 應往, 應生

upapattaye 欲生

upapattaye praṇidhāsyanti 求生

upapattaye praṇidhāsyati 欲生, 願往生, 願欲生, 願生

upapatti 在所生處

upapatti-bhava

upapatti-bhūmi 生地

upapatti-cakṣus 生得天眼

upapatti-deva 生天

upapatti-jñāna 生智

upapatti-kāla 受生時

upapatti-parigraha 攝取

upapatti-pratilambhikaṃ divyaṃ cakṣuḥ 生得天眼

upapatti-pratisaṃdhi 受生相續

upapatti-saṃvartanīya 感生

upapatti-saṃvartanīya-karman 感生業

upapatti-saṃvartanīyeṣu-karmasu 能感生業

upapatti-sthāna 生處

upapatti-sādhana 證成

upapatti-sādhana-yukti 證成道理

upapatti-vaśitā 生自在

upapatti-viśeṣâśrita 勝生

upapattitas 在所生處

upapattiṃ

upapatty-antara 別生, 餘生

upapatty-āyatana 受生處所

upapeta 具足

upaptti-bhave jātasyātmabhāvaḥ 出胎身

upapâdayati 憶念

upapâdayiṣyāmaḥ 當辯

upapâduka-sattva 化生有情

upapâduka-yoni 化生

upapâdukatva 化生, 自然生

upapâdukā yoniḥ 化生

upapâdukānām...sattvānām 化生衆生

upapâdukāḥ pradurbhaviṣyanti 自然化生

uparate 沒已, 滅度後

uparatemunau 佛滅

upari-baddha 相續

upari-mastika

uparima

uparimāt

upariṣṭatas

upariṣṭima

uparodhana

upary upari

upary-antarīkṣa 虛空

upasama 寂滅

upasanti 破薩堤

upasaṃ-√hṛ 授與

upasaṃharana

upasaṃharatha 來至

upasaṃharati 奉施, , 授與, 能引, 能正授與, 能與

upasaṃharaṇatā 施與, 能施

upasaṃharemaḥ

upasaṃharet 授與

upasaṃhareya ,

upasaṃkhyānaṃ kartavyam 具說

upasaṃkhyātavya 應立, ,

upasaṃkleśa 煩惱纏

upasaṃkramo 造詣

upasaṃkramya 來下, 往趣, ,

upasaṃkrāmati

upasaṃkrānti 往趣

upasaṃpadya , 具足

upasaṃpadya viharati 具足安住

upasaṃpadyamāna 受具戒

upasaṃpanna 受近圓

upasaṃpat-prekṣin 受具足戒

upasaṃpādayati 受具足

upasaṃpādita 受具戒, 受具足, 受戒

upasaṃpādya 顯示

upasnāna 澡浴

upastambha-hetu 持因

upastambhayitavya 增長

upasthiheya 供養

upasthita-smṛti 住正念, 安住正念,

upasthita-smṛtitā 專念

upasthāna

upasthāna-kriyā 供侍

upasthāna-paricaryā 供事, 供給, 供養, 承事供養, 給使, 給侍

upasthāpanā-saṃmuti 受具足

upasthāpayati , 供養, , 度弟子, , 攝受, 活命, , , , , 轉增, 近住

upasthāpayitum 受具足

upasthāpeti

upasthāpita 停在, 受具足, , 弟子

upasthīyate 療治

upasvasṛ 姊妹

upasānta

upatāpanatā 侵惱

upatāpayati

upavarjaṇa 隨離

upavasaṭha 烏逋沙他

upavatsayati 慰喩

upavicārika 分別

upavāsa 優波婆娑, 布薩, 布薩日, , 近住, 鄔婆沙, , 齋戒, 齋法

upavāsa-saṃvara 布薩護, 律儀, 近住律儀

upavāsa-stha 近住, 近住律儀

upavāsa-śīla 近住

upavāsam upavasataḥ 受齋

upavāsam upavasati 受齋

upavāsita

upayanti

upayujyate 應成, 所用

upayāti

upaśama 寂滅

upaśama-mātraka 息滅

upaśama-saṃjñā 寂靜想

upaśamayati ,

upaśamayitṛ 能除

upaśamita

upaśamâdhiṣṭhāna 寂靜處

upaśliṣyate

upaśritya , 依止

upaśrota

upaśrutika

upaśānta-gati 淨行

upaśāntatva 遠離

upaśāntā 滅惡

upaṣṭambhaka

upekṣa 優畢叉, 相空

upekṣaka 暫捨

upekṣakakarma 無記業

upekṣakatva

upekṣate 方便棄捨

upekṣendriya 捨根

upekṣâpramāṇa 捨無量心

upekṣêndriya , 捨根, 護根

upekṣā 不遮, 優畢捨, 憂畢叉, 所待, , 捨受, 捨心, 捨根, 捨滅, 捨無量心, 棄捨, 相待, 相空, 行捨, , , , 除捨

upekṣā-citta 捨心

upekṣā-dharma 捨法

upekṣā-nimitta 捨相

upekṣā-sthānīya 處中

upekṣā-sumanaskatā 喜捨

upekṣā-vedanā 捨受, 護根

upekṣā-vihārin 住捨

upekṣāṇa 除捨

upeta 具足

upeyivat

uposatha 增長, 布沙他, 布灑他, 布薩, 淨住,

upoṣadha , 齋法

upoṣtia

uppatti-bhava 生有

upâ-√labh

upâda ,

upâdatta 執受, , 有受, 能取者

upâdhyāya 和尙

upâdhyāyī 親教師

upâdhāya 力生, 鄔波駄耶

upâdi 執受

upâdinna

upâdita

upâdiyati

upâdānīya

upâdātṛ , 受者, 執受, 能取, 能取者

upâdāya-rūpa 所造色, 所造色, 造色

upâdāya-rūpa-bīja 造色種子

upâdāyārtha 依止, 約義,

upânahārūḍhasya 著革屣

upârambha 惱亂, 戲論問者, 所難, 摧伏, 摧伏, , 難詰

upârpayati

upâtta-rūpa 執受色

upâtteṣu skandheṣu 取蘊

upâttika 執受

upâyābhilāpa 方便語

upâyārtha 方便義

upê (√i)

upêkṣ (√īkṣ) 捨棄

upādāna 取支

upādāna-parigraha 攝取攝受

upādāna-pratyaya 取緣

upādāna-skandha 取蘊,

upās (√ās) 獲得

upāsaka 淨人

upāsaka-saṃvara 優婆塞戒, 近事律儀, 鄔波索迦三跋羅

upāsaka-saṃvara-stha 近事律儀

upāsaka-saṃvara-śikṣāpada 近事律儀

upāsaka-saṃvarâṅga 近事律儀

upāsaka-upāsikā 信士信女, 婆差優婆差, 淸信士女

upāsaka-śīla 優婆塞戒

upāsakôpāsikā 淸信士淸信女

upāsikā 信女, 信男, 優婆夷, 優婆斯, 優婆私柯, 優波夷, 優波賜迦, 嗽卑, 在家, 淸信女, 烏波斯迦, 近事, 近事女, 近善女, 鄔婆斯迦, 鄔波斯迦

upāsikā-saṃvara 優婆夷戒

upāya-bala 方便力

upāya-citta 方便心

upāya-hetu 方便因

upāya-jñā 加行智

upāya-jñāna 方便慧, 方便智, 知方便

upāya-jñāna-kauśala 善巧方便

upāya-kauśala 善方便, 方便善巧

upāya-kauśalatva 巧便

upāya-kauśalya 傴和倶舍羅, 傴和拘舍羅, 善巧方便, 善權, 善權方便, 大方便力, 方便, 方便力, 方便善巧, 漚和, 漚和倶舍羅, 漚和拘舍羅

upāya-kauśalya-pāramitā 善巧方便, 方便, 方便善巧波羅蜜多, 方便波羅蜜

upāya-kuśala 善巧方便, 善知方便, 方便力, 方便善巧

upāya-kuśala-vidhi-pūrvaka 以巧方便

upāya-mukha 方便門

upāya-mārga 方便道

upāya-parigrahaṇa 方便所攝

upāya-parigṛhīta 方便攝受

upāya-patita 方便求道, 有求道方便

upāya-prajñā 方便慧, 方便般若

upāya-pravacana 方便說

upāya-pāramitā 方便到彼岸, 方便善巧波羅蜜多, 方便度, 方便波羅蜜, 方便波羅蜜多, 漚波耶波羅蜜

upāya-sahita 方便攝

upāya-saṃgṛhīta 方便所攝

upāya-saṃgṛhītaṃ---kāya-vāṅ-manas-karma 方便所攝身語意業

upāya-vinayanatā 方便調伏

upāya-viśeṣa 正方便

upāyajñe 善權慧

upāyakauśala 漚惒拘舍羅

upāyakauśalya 優波憍舍羅, 權便, 漚惒拘舍羅

upāyāsa 啼泣, 心惱, , , 憂惱, 憂惱, 擾惱, 熱惱, 苦惱, 迷亂

upīḍā

ura

uragasāra-candana 優勒迦娑羅栴檀, 憂陀伽娑羅旃檀, 海此岸栴檀, 海此岸栴檀, 烏洛迦旃檀, 蛇心檀

urv

urvilvā-kāśyapa 迦葉

urṇa-lakṣaṇa 白毫相

usphaṭayi 絞加

ussaya-vāda 諍訟

ut-sah 精勤

ut-sah* 策勵

ut-thā (√sthā) 充足, 從坐起, 從座而起,

ut-√kram

ut-√kruś 唱言, 淚下

ut-√kṣip , , 擧取,

ut-√pad 來生, 修得, 出世, 受得, 受果報, 受生, 引無義, 引起, 得起, 成立, 時生, 生起,

ut-√paṭ

ut-√plu 發出, , 踊出, ,

ut-√sah , , , 希望, 策勵

ut-√sthā 還起

ut-√sṛj , , 棄捨, 永棄捨, , 聽許, 退捨,

ut-√tras , 有怖畏, 驚懼, 驚疑

ut-√tṝ 得至,

utkarṣa-gamana 上昇

utkarṣa-paryantatā 增進邊際

utkarṣatas 最勝

utkarṣayati , 矜高,

utkarṣayitavya 應讚

utkarṣaṃgataḥ 增上

utkarṣaṇatā 矜高

utkarṣâpakarṣa 增減

utkaṅṭhā 思慕

utkaṇṭha 不悅

utkaṇṭhita-manas 憂惱, 苦惱

utkaṇṭhā 惆悵, 憂愁, ,

utkaṭaṃbhavati 增長

utkhoṭeya 發起

utkileśa 煩惱

utkrośayati 貢高

utkuṭuka 脚指行

utkuṭuka-stha 打坐, 胡跪

utkuṭukena √sthā 胡跪

utkuṭukikā , 蹲踞

utkuṭukāsana 嗢倶吒, 嗢屈竹迦, 結跏趺坐, 蹲踞

utkṛtya

utkṛṣṭa / prakṛṣṭa 殊勝

utkṛṣṭa-kālam

utkṛṣṭamadhimātram 增上

utkṛṣṭatara , 增上

utkṛṣṭataraka 增上

utkṛṣṭataratva , 轉勝

utkṛṣṭikā

utkṣepanīya 除卻

utkṣepaṇīya

utkṣepya

utkṣipta-citta 心亂

utkṣiptakā 反抄, 反抄衣

utkṣiptika 自捨

utkṣiptânuvartika 隨擧

utkṣiptâsika 拔劍

utkṣipya

utkṣipyate 堅固

utkṣālya

utpadya 本生

utpadyamāna 受生, 應生, 正生, 生位, , 起時

utpadyante 發生

utpadyate 倶起, 出興, 生在, 發生

utpadyeya

utpanna-bhagna 生滅

utpanna-mātra , 生已, 纔生

utpanna-niruddha 生滅

utpanna-pratyaya 生緣, 能生緣

utpanna-sattva 發心薩埵

utpannavat 出世,

utpannârya-mārga

utpannôtpanna 生起, 當來, 起作, 隨所生起

utpannôtpannānām adhikaraṇānām 隨事

utpannāni

utpannānāṃ akuśalānāṃ prahāṇaṃ 已生惡令滅

utpannānāṃ kuśala-mūlānāṃ saṃrakṣaṇaṃ 未生惡令不生

utpathena 在外, 非道

utpatsyamāna 已生

utpatsyate 應生, 當起

utpatti-dharman 生法

utpatti-dharmin 生法

utpatti-kāraṇatva 生因

utpatti-lābhika 生得

utpatti-nimitta 作生因

utpatti-niḥsvabhāvatā 生無性, 生無自性性

utpatti-pralaya 生滅

utpatti-pratibandha 生障

utpatti-sthāna 受生處

utpatti-sāmagrī 生和合

utpatti-virodha 生起相違

utpattum

utpatty-anukūla 隨生

utpatty-avasthā 生位

utpatty-āvaraṇa 生障

utpatty-āyatana 所生處

utpattṛ 生者, 起者

utplāva 踴躍

utplāvaka 誑惑

utpāda 出世

utpāda-bhaṅga 生死, 生滅, 生滅相

utpāda-bhaṅga-sthiti 生住滅

utpāda-lakṣaṇa 生相

utpāda-nirodha 生滅

utpāda-nirodha-dharma 生滅法

utpāda-nirodha-lakṣaṇa 生滅相

utpāda-sthiti 生住

utpāda-sthiti-bhaṅga 生住滅

utpāda-sthiti-nirodha 生住滅

utpāda-sthiti-vikāra 生住滅

utpāda-sthiti-vyaya 生住滅

utpāda-vigama 不生

utpāda-vināśa 生滅

utpāda-vināśa-hetu 生滅因

utpāda-vyaya 生滅

utpāda-vāda 說生

utpāda-śīla 可生

utpādanatas 因生, 爲生

utpādaya 願說

utpādayanti 興墜

utpādayati , , 修得, 修習, , , 引無義, , 成就, 所起, , 生起, 發心, 發生,

utpādayet 可生

utpādayiṣyati 應生

utpādayti

utpādika , ,

utpādita-citta 旣發心已, 發心已

utpādita-pūrva 先已生

utpāditaṃ cittam 已發心

utpādyamāna 正生時

utpādyate 修得, 所生,

utpādyatva

utpādâbhimukha 正起

utpādôtpāda 生生

utpādād vā tathāgatānām anutpādād vā 如來出世若不出世

utpādād vā tathāgatānām anutpādād vā tathāgatānām 有佛無佛

utpāpaka

utpāṇḍu

utpāṭayati , 制伏, , , 毀壞, 降伏

utpāṭitāścakṣu 盲瞑

utpāṭitāṣī 盲瞑

utpāṭyate

utpīḍya 絞加

utpīḍā , 逼迫

utsada 上妙, , , 增益, 增長, , 最重, 滿, 集會,

utsadana 淨身

utsadatva 增長,

utsadena

utsahate 能堪任

utsahita 勇悍

utsaktikā 交脚, 翹脚

utsarga-vihita 總開

utsarga-viśeṣa 無差別

utshate 策勵

utsiṣṭa

utsoḍhavya , 堪受

utsoḍhaṃ 勸悅

utsoḍhi 勇銳

utsoḍhum 勸悅

utsraṣṭhum 投身入

utsāham 勸悅

utsāhatā 堪能

utsāhayati 欣勇

utsāhaṃ √dā , 勸勵

utsīḍhaṃ 勸悅

utsūḍhi ,

utsṛjati 永棄捨

uttama agrabodhi 上尊佛道

uttama-artha 眞實

uttama-bodhi-cārikā 無上道, 菩提道

uttama-buddha-śīla 佛戒

uttama-caryā 上道

uttama-dharma-saṃgraha 攝法

uttama-kalpa 大劫

uttama-saṃpūrṇa 極圓滿

uttama-siddhi 出世成就, 最上成就

uttama-yāna 最上乘

uttama.... pada 上跡

uttamam ā-√khyā 爲上

uttamamagra-bodhim 佛道

uttame yāne 上乘

uttamâṅga-śiras 上首, 頭首

uttapta 光明

uttapta-vīrya 勤行精進, 熾然精進, 精進勇猛

uttapta-vīryatā 勤修精進, 熾然精進

uttaptatara

uttaptavat 勇猛

uttapti 練根

uttapyate 明利

uttara-kaurava 北洲

uttara-kṣaṇa 後刹那, 後念

uttara-mantrin 道勝行

uttara-manuṣya 過人

uttara-manuṣya-dharma 過人法

uttara-mukha 北向

uttara-samārambha-bhāvanā 上事修習

uttara-uttara 後後勝

uttara-uttara-phala 上上果

uttara-vṛddhi 倍增

uttaram 後後, 然後,

uttarana

uttarasaṅghāṭī 僧祇支

uttari , 上昇, 上進, , 增上, 增過, ,

uttari dvi-rātraṃ tri-rātram 過三宿

uttari-jñāna-viśeṣatā 增上智殊勝性

uttari-manuṣya 過人

uttari-manuṣya-dharma 過人法

uttari-√vad 難言

uttarika 最勝

uttarimanuṣyadharmam 過人法

uttaritvā

uttaro mārgaḥ 上品道

uttarâsaṅga 七條, 七條袈裟, 嗢呾羅僧伽, 欝多羅僧, 漚多羅僧, 郁多, 郁多羅僧伽, 鬱多羅僧伽

uttarâvasthā 上位

uttarôttara 上上, 上上品, 展轉, 後後, 後有

uttarôttara-krama 次第

uttarôttaram 展轉

uttarā saṃghātī 上衣, 鬱多羅僧衣

uttarā saṃghāṭī 中價衣

uttarā-saṃghāṭī 上著衣

uttarā-śaila 北山

uttarāyaṇa 北行

utthala

utthito āsanāto 離坐處

utthādyati

utthānatā 起居

utthāpayati ,

utthāpyaka 能起者

utthāpyate

utthāyâsanāt

uttiṣṭhate 還起

uttras-

uttraset saṃtraset saṃtrāsam āpadyet 驚疑

uttrasiṣyati 驚疑

uttrasyati 生驚怖

uttrāsamāpannasya 怖畏

uttrāsana 恐怖, 驚恐

uttrāsayati 怖畏, 恐怖

uttāna-kriyā 明了

uttāna-mukha-varṇa 舒顏平視

uttāna-śayyaka 嬰兒

uttānakān kṛtva 仰臥

uttānakāni kariyāna 仰臥

uttānatas

uttānī-karma 顯發

uttāpanatā 明淨

uttāpanā

uttārayati , 度脫, 超度

uttārayitṛ 能越度

uttīrṇa-pāra-ga 到彼岸

uvāca 訴訟

uvā’akośalla 漚惒拘舍羅

uvā’akuśala 漚惒拘舍羅

uśati

uḍ-√ḍī

uḍumbara 優曇鉢羅

uṣma-gata , , 煖位, 煖法, ,

uṣmôdaka 暖水

uṣmā 焰熾

uṣnīṣa 佛頂印

uṣṇa-gata

uṣṇa-naraka 熱地獄

uṣṇa-niraya* 熱地獄

uṣṇa-svabhāva

uṣṇa~ rudhira~ 沸血

uṣṇiṣa 佛頂, 尊勝,

uṣṇīṣa-śiraskatā 其頂上現烏瑟膩沙, 肉髻, 肉髻相, 頂上現烏瑟膩沙

uṣṇīṣa-śirṣa 頂上現烏瑟膩沙

uṣṇīṣa-śīrṣa 肉髻

va-√gāh ,

vabhāva-prajñapty-eṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 緣自性如實知, 隨自性施設求如實智

vac

vaca-kuri

vacana-patha , 言詞, 言道, 語路,

vacasā parijitaḥ 言善通利

vacasā su-parijitāḥ 言善通利

vacasā---su-paricitaḥ 言善通利

vacasāparicitān 未善通利

vaco-gata

vacṣyati 當說

vadam 教授

vadatāṃ varaḥ 無上尊

vademi 廣讚

vadeta 廣讚

vadeti 廣讚

vadha-hiṃsā-citta 殺害心

vadhaka-citta 害心

vadhaka-puruṣa 屠人

vadhita

vadhya-ghāta 魁膾

vadhâdi 殺生等

vadhâpatti 殺罪

vadhârtham 欲害, 欲殺, ,

vadhābhipraya 欲害, 欲殺, 殺心

vadyatā

vadyôttama 大醫王

vadāmi 我說

vahanabhirūḍha 駛流

vahneḥ śikhā 火焰

vahuri

vaibhaṅgikaṃ √dā 施物

vaibhutva 自在

vaibhutva-vipakṣa 自在障

vaibhāṣikīya 毘婆沙師

vaibhūtvika 定自在所生色

vaicitrya-naya

vaidharmya-dṛṣṭânta 異喩, 異法喩

vaidharmya-dṛṣṭânta-hetu 因異品

vaidharmyavat 不順法

vaidya-bhikṣu 醫師

vaidya-puruṣa 良醫,

vaidya-viśārada 良醫

vaidyika 醫師

vaidūrya-maṇi-ratna 琉璃寶珠

vaihāyas 虛空

vaihāyasa-kuṭika 重閣

vaijayantaḥ prasādaḥ 殊勝殿

vaijayantī

vaimalya-dhātu 無垢

vaimalya-pariśuddhi 離垢淸淨

vaimalya-viśuddha 離垢淸淨

vaimātratā 分布, 差別, 次第

vainaika 可化

vainaika-sattva 可化衆生

vaineya-vatsa 所化者

vaineyika , 得度, 得調伏, 開化

vaipañcaka 相師

vaipañcika 術士

vaipulya 方正

vaipulya-naya 廣說

vaipulya-sūtra 方廣經, 方等經

vaipulya-sūtrânta 方等經

vaipulyasūtra 大乘經典

vaipulyasūtrânta- 大乘經典

vaipulyatā 廣大

vaira-nipīḍana 報怨

vairambha-vāta 毘嵐風

vairambha-vāyu 毘藍風

vairambhavāta 藍風

vairambhāḥ...vāyavaḥ 吠嵐婆

vairoca 毘盧遮

vairya 勇健

vairâśaya , 怨結

vairāgya-bhūmi 離欲地

vairāgya-kāla 離欲時

vairāgya-viśuddhi 離欲淸淨

vairāgyaṃ karoti 能離欲

vairāgyaṃ-√kṛ 離欲

vairāgyāt parihīyate 離欲退

vairūḍhi 增長

vaistārikī-√bhū 流布

vaistārikīṃ √kṛ 流布

vaisādṛśya 不爾

vaitulya-sūtra 方等經

vaitulya-sūtrânta 方等經

vaitulyasūtra 大乘經典

vaitulyasūtrânta 大乘經典

vaivarjita

vaivartika 鞞跋致

vaivṛti 非世俗

vaiyavadānika 淸淨

vaiyāprtya 營事

vaiyāpṛtya

vaiyāpṛtya-karman 福業

vaiyāpṛtya-kriyā 事業, 供事

vaiyāpṛtya-kāra 營事

vaiyāvṛtya-kara 供事, 執事, 營事, 衆主

vaiyāvṛtya-kriyā 供事

vaiyāvṛtyaṃ kṛtam 供給

vaiśeṣika-guṇa 勝品功德

vaiśeṣikatā 勝進, 殊勝性

vaiśramaṇa 神呪

vaiśyaḥ 商賈

vaiśālī 廣嚴

vaiśāradya-prāpta 得無畏, 畏懼

vaiśāradya-vibhāga 無畏

vaiśāradya-śabda 無畏聲

vaiśāradyaṃ caturvidham 四種無畏

vaiśāradyāni granthataḥ 無畏文

vaiḍūrya-nirbhāsa 琉璃光

vaiṣamika 互相違

vajira 金剛

vajra 縛曰羅

vajra-bandha 金剛縛

vajra-bodhi 金剛智

vajra-buddha 金剛佛

vajra-buddhi 金剛慧

vajra-dhvaja 金剛幢

vajra-dhvani 雷震

vajra-dhātu-maṇḍala 金剛界曼荼羅

vajra-dṛḍha 金剛堅固

vajra-dṛḍhatā 金剛堅固

vajra-ghana 心如金剛

vajra-gīta 金剛歌

vajra-jñāna 金剛智

vajra-kalpa 如金剛, 猶如金剛

vajra-kula 金剛種

vajra-kānti 金剛光

vajra-kāya 金剛身

vajra-maṇḍala 金剛輪

vajra-mukhī 金剛口

vajra-māla 金剛鬘

vajra-netra 金剛眼

vajra-pada 金剛句

vajra-parvata 金剛山

vajra-pāṇi 執金剛, 執金剛神, 金剛力士, 金剛密跡, 金剛手, 金剛神

vajra-pāṇi-yakṣa 執金剛神

vajra-pāṇir mahā-yakṣaḥ 執金剛神

vajra-rakṣā 金剛護

vajra-ratna 金剛寶

vajra-ratna-kośa 金剛寶藏

vajra-saṃhananā 金剛山

vajra-saṃhatana-kāya 金剛身

vajra-stuti-gīta 金剛歌

vajra-sāra-śarīratā 金剛堅固身

vajra-tala-sthāna 金剛際

vajra-tuṣṭi 極喜

vajra-upama 金剛喩

vajra-upama-samādhi 金剛喩定

vajra-vara 金剛杵, 金剛杵

vajra-vaśin 金剛愛

vajra-vaśā 金剛愛

vajra-vidhi 金剛法

vajra-vidāraṇī 金剛摧碎陀羅尼

vajra-vikaṭā 金剛利

vajra-vāc 金剛語

vajra-śṛṅkhalā 金剛鏁

vajradevas 金剛天

vajradhāra 伐折羅陀羅, 持金剛

vajradhātu 嚩日囉馱睹, 金剛界, 金界

vajrajvāla 伐折羅嚩羅

vajrakīlaka 金剛橛

vajrakīlaya 金剛橛

vajrakṣetra 金剛刹

vajramati 金剛智

vajramaya-parvata 金剛山

vajrapâśa 金剛索

vajrapāṇi 持金剛

vajrapāṇinā bodhisattvena mahāsattvena 金剛手菩薩

vajravat 如金剛

vajrayāna 密宗, 金剛乘

vajri-puṣpa 金剛華

vajrodaka 跋折囉鄔陀迦

vajrâcārya 金剛阿闍梨

vajrâsana 金剛座床

vajrâsanī 閃電

vajrâtmaka 金剛身

vajrâtman 金剛身

vajrâḍhya 金剛寶

vajrôdaka 金剛水

vajrôpama 如杵, 如金剛, 金剛

vajrôpamo-nāma-samādhiḥ 金剛喩三摩地

vajrāmaya-parvata 金剛山

vak-tṛ 作是說

vakra-nāsa 偏戾, 曲戻

vakrī 婆利

vaktra-mukha-nirīkṣaṇa 瞻視

vaktāro bhavanti 世間說

vakya-dhāraṇi 法陀羅尼

vakīrṇa 覆蓋

vakṣyati 應知, 當辯

vakṣyāmaḥ 當廣說

vakṣyāmi 今當說, 我今當說, 我今說

valgu-svara 妙聲, 微妙音

valikā

valiśa 婆利

vallakā 簫笛

valī-pracuratā

valīpracuratā 襵多

vamati

vana-cārin 空閑

vana-veṇu 竹林

vanas-pate 叢林

vanasaṇḍa 山林

vanatha 稠林

vandanā , 禮拜

vandanī 敬禮, 盤荼昧

vande 滿泥, 漫提

vandi 稽首

vandika

vanditvā 已畢,

vandyatva 禮敬

vandāmi 盤荼昧

vanij

vanī 婆提

var peta 圓具

vara-bodhi-cārikā 佛行

vara-bodhicitta 無上心

vara-bodhy-uttamā 無上佛菩提

vara-jñāna 勝智

vara-pravara 殊勝

vara-praṇidhāna 弘誓, 超世願,

vara-sūri 菩薩

vara-sūtra 大乘經典

vara-yāna 佛乘, 最勝乘

varam , 可然, ,

varam ā-√khyā 爲高

varam...varaṃ na ,

varasūtra 弘摸

varayati

varca-kuṭī ,

vardalikā 大陰雨, 陰雨,

vardhayati , , 增益, 增進, 長養

vardhayitum 加行

vardhayitvā 更加, 更增

vardhika 長養

varga-cārin 部行

varjayanti 捨棄離

varjayat 能遠離

varjayati , , 遠離, , , 離別

varjayitvā

varjyatva 應離

varna

vartamāna 見在

vartamāna-bhāva 現在分

vartamāna-kālikā 現在

vartamāna-pratyaya 現在緣, 現緣

vartamānam anāgatam 現在未來

vartamānam-adhvānam 現在世

vartamānaḥ pratyayaḥ 現在緣

vartamāne'dhvanis 現世

vartamāne---adhvani 現在世

vartamānâbhyatīta 過現

vartanatā , 修習,

vartanī 東方

vartate

vartura

varâgra 最勝

varâgra-bodhi 無上菩提, 菩提

varâṅga-rūpin 端正

varākā

varṇa-adi 色等

varṇa-bhāṣin 咨嗟

varṇa-kīrti-śabda 名聞

varṇa-nibha 色相

varṇa-puṣkalatā 色類

varṇa-rāga 色愛, 色欲, 色貪

varṇa-rāgâbhāva 無色貪

varṇa-rūpa 色相, 顯色

varṇa-saṃpad 形色具足

varṇa-saṃpanna 形色具足

varṇa-saṃsthāna 形相, 顯形

varṇa-sthāyin 形色

varṇa-vāda 讚說

varṇa-vādita 讚歎

varṇa-vāditā 讚美

varṇa... pravadet 宣譽

varṇasyahartā 讚歎

varṇaya 分別說, 強說, 應如是說,

varṇaya (den.). 有餘師說,

varṇayanti stuvanti praśaṃsanti 稱揚讚歎

varṇayati 稱揚

varṇaṃ 讚功德

varṇaṃ bhāṣeta 讚說

varṇaṃ stutim 讚美

varṇitāṅga 妙臂

varṇo bhāṣitaḥ 讚說

varṇâvarṇa 毀譽

varṣ panāyikā

varṣa-kāla

varṣakī 拔師

varṣavasāna 雨安居

varṣikā 拔師

varṣipālī 婆師

varṣâgra 夏臘

varṣôdaka 雨水

varṣôpanāmayika 雨安居

varṣôpanāyikā 夏安居

varṣôpanāyikāyām...paścimikāyām 後安居

varṣôṣita 夏坐, 夏安居, 安居竟

varṣā-vasita 安居竟

varṣā-vusta 夏安居, 安居竟

varṣā-vāsana 夏安居

varṣāka 拔師

varṣākāla 婆師

varṣām upagacchati 雨安居

varṣās 跋利沙, 雨安居, 雨時

varṣāṇāṃ purimo māsaḥ 夏初一月

varyiṣye 覩眄

vasanta-vayantī 主夜神, 婆珊婆演底

vasanti 住止, 居止, 頓止

vasti-guhya 勢峰, 藏密, 陰莖

vastra-cchedana 割截衣

vastra-prada 施他衣服

vastrôttarīya

vastu-dāna 物施

vastu-grāhaka 事能取

vastu-jñāna 一切智

vastu-mātra 唯事, 唯有事

vastu-nimittârambaṇa 事相

vastu-paryanta 事究竟

vastu-paryeṣaṇā 事尋思, 事求, 義尋思, 隨事求

vastu-pratisaṃyukta 田地

vastu-prativikalpa-vijñāna 分別事識

vastu-saṃgrāhaṇī 攝事

vastu-veṣaṇā-gata-yathābhūta-parijñāna 事尋思所引如實智, 緣物如實知, 隨事求如實智

vastu-śabda

vastujñāna 一切相智

vastv-antâlambana 事邊際所緣

vatabhayaṃ 風災

vataṃsaka , 莊嚴

vatikā

vatsanābha 婆蹉那婆

vatsara

vatī 拔提

vayaṃ 余黨, 徒等,

vañcaituṃ pravṛttaḥ 欺誑

vañcana , 欺誑, , , 誑惑

vañcanā 詭詐

vañcayate

vañcayati , , 欺誑,

vañcita 欺誑

vaśa-vartanatā 隨自在轉

vaśa-vartitva 自在

vaśa-vartitā 自在, 自在而轉, 自屬

vaśam ā-√gam

vaśavarti-deva-rāja 他化自在天王

vaśaṃ 順伏, 順服

vaśaṃ √kṛ 敬愛

vaśaṃ √nī 敬愛

vaśaṃ-karin 敬愛

vaśaṅ-kara 能伏

vaśe vartayat 自在轉

vaśena , 勢力, 由隨

vaśena gacchati 聽隨

vaśi-bhāva 自在

vaśibhūta 自在者

vaśitva-lābha 得自在

vaśitvâvighāta 自在無礙

vaśitā-prāpta 得自在

vaśitā-prāptāḥ... bodhisattvāḥ 大力菩薩

vaśya-putra 孝子

vaśyā bhaviṣyati 得自在

vaśānuga 隨順

vaśāt 由隨

vaśī-bhūta 得自在, 心自在, 心自在者, 自在

vaśī-√bhū 得自在

vaśī-√kṛ 制止,

vaśībhūta 由己行者

vaḍavā-mukha 海門

vaṃ

vaṃka-nāsa 偏戾, 曲戻

vaṃśa ca dāru~ ca..... stambha 椽柱

vaṃśa-gata 障礙,

vaṃśa-vana-gulma 竹林

vaṅka 不相應, , 諂曲

vaṅka-mukha 窊曲

vaṅka-oṣṭha 咼斜, 喎斜

vaṅkī-bhavati

vaṅkī-√bhū

vaṇijyā , 商估, 殉利

vaṇijyā-prayukta 殉利

vedana 領納

vedanaika-deśa 受一分

vedanâbhibhūta 苦惱患

vedanâvasthā 受位

vedanôtpatti 生受

vedanā , 受性, 受支, 受蘊, 受陰, , 所受, , , , 痛痒, , 苦切, 苦惱, 苦樂, 苦痛, , 諸受, 領納

vedanā-bhinna 苦痛

vedanā-gatânusmṛti 受念住

vedanā-kāla 受位

vedanā-kṣaya 受盡

vedanā-nirodha 受滅

vedanā-saṃjñā 受想

vedanā-skandha 受蘊, 受陰

vedanā-smṛty-upasthāna 受念處

vedanā-smṛty-upasthānam 受念住

vedanā-sukha 受樂, 樂受

vedanā-traya 三受

vedanā-tṛṣṇā 受愛

vedanāyāṃ vedanânupaśyanā-smṛtyupasthānam 受念住

vedanīyatā ,

vedayate 所受

vedayati , , 能領納,

vedayita

vedayita-duḥkha 受苦

vedayita-sukha 受樂

vedhāpayati

vedikā 椽梠, 欄楯, 窗牖,

vedita , , 所行處, 行處

vedita-sukha 受樂

vedyate 所領,

vedīn

velācakra 時輪, 薜攞斫羯羅

velāyām 爾時

vetanaka

vetya

vetāḍa 死屍, 毘陀羅, 蠱道符呪, 迷憺羅, , 鬼魅

veśa-rūpa-dhārin 化身

veṇuvana-kāraṇḍaka-nivāpa 鵲園

veṣa-rūpa-dhārin 化身, 變身

veṣṭayati

veṭhitvā 織成

vhavat

vhidyate

vi-bhaj 分別

vi-bhū

vi-car 觀察

vi-cchandaya (den.). 厭背

vi-cchid (√chid) 打破

vi-cin 思擇

vi-dūṣaya (den.). 厭惡

vi-jñā , 正了知

vi-kṣip 散亂

vi-mṛś 推求

vi-ni-√dhā 覆藏

vi-ni-√han

vi-ni-√pat

vi-ni-√vṛt 謝滅

vi-ni-√yuj 處置

vi-nī 調伏

vi-pra-vad 傾滅

vi-pra-√labh

vi-pra-√lap 啼泣

vi-pra-√naś 還滅

vi-pra-√vad 陷逗

vi-pra-√vas 宿, 遺失

vi-prati-√pad 行婬, 起諸邪行,

vi-prati√pad 爲邪行

vi-rāgaya (den.) 厭背

vi-rāgaya (den.).

vi-sam-√vad 誑惑

vi-smṛ 忘失

vi-ṣad 毀犯退屈

vi-ṣad (√sad) , ,

vi-ṣkambh 制伏

vi-ṣṭhā 不能安住, ,

vi-ṣṭhā (√sthā) 懈廢

vi-ṣṭhā (√sthā).

vi-√bhaj 分布, 正分別

vi-√bhram 沈淪, 迷亂

vi-√bhī

vi-√bhū 除遣

vi-√cal 動搖, 離散

vi-√car 動搖, ,

vi-√ceṣṭ 不作饒益,

vi-√ci 審正思擇, 簡擇, 能正思擇, 選擇

vi-√cint 審思, 思念, 簡擇

vi-√dhmā 能破壞, 蠲除

vi-√dhā

vi-√dhāv , 馳走

vi-√dhū 退散

vi-√dru 退散

vi-√dviṣ 憎嫉

vi-√dṝ

vi-√gam 得離, , , 除遣

vi-√garh 呵責, , 訶責,

vi-√grah , 鬪諍

vi-√gup

vi-√han 匱乏

vi-√hiṃs 傷害

vi-√hā 所捨, 斷除, , 棄捨,

vi-√hṛ ,

vi-√ji 摧伏,

vi-√jñā 了境, 正了知, 知得, 能了別, 識境

vi-√jṛmbh 奮迅

vi-√kas

vi-√katth 毀辱

vi-√kram 往還

vi-√kruś 大叫, 大喚,

vi-√krī 衒賣, ,

vi-√krīḍ 遊戲

vi-√kḷp , 起分別

vi-√kṛ 轉變, 遊戲

vi-√kṣip , 輕易, 馳散

vi-√lap 啼哭

vi-√laṅgh 得起, 能越,

vi-√lup 劫奪

vi-√muc 令得解脫, 滅除, 背捨, 證得解脫

vi-√muh 生迷

vi-√mṛś 作念, 善簡擇, 尋求

vi-√naś 失壞, 損壞, 斷壞

vi-√nud 除遣

vi-√nī 荷負, 調, 調伏, 開化, 開誘,

vi-√pac

vi-√pad ,

vi-√ram 永離, 當離

vi-√ru

vi-√ruc 端嚴

vi-√rudh 相違, 違背

vi-√ruh 生起, ,

vi-√rāj , 高顯

vi-√sad 退沒

vi-√smṛ 不希, , 忘失

vi-√spṛdh , ,

vi-√stṛ

vi-√sṛj ,

vi-√tark

vi-√tras

vi-√tṛp

vi-√vad , 諍訟, 違諍

vi-√vas 經宿

vi-√vṛ ,

vi-√vṛdh 得增長, 生長

vi-√vṛt 成立, 退轉, 還退

vi-√yuj 殞歿

vi-√śas 殺害

vi-√śiṣ 勝過, 最勝, 殊勝

vi-√śram , 休息, 止息

vi-√śrambh 信受

vi-√śudh 得淸淨, 成淨

vi-√śudh; viśodhayat 能淨修治

vi-√śudh; viśodhayati 除棄

vi-√śvas

vibandha-karā āvaraṇa-bhūtāḥ 能爲障礙

vibandha-saṃkleśa 障礙雜染

vibandha-sthita 立要, 立要契

vibandha-sthāyī upāyaḥ 共立要契方便善巧

vibandhakatva , 能遮

vibandhatva 能遮

vibhajanatā 分別,

vibhajati 正分別

vibhajya 分別, 分明, , 部分差別

vibhajya vaktavyam 分別記

vibhajya-nirdeśa 分別說

vibhajya-vyākaraṇa 分別記

vibhajyate 分別, 所分

vibhaktavya 應分別

vibhaktitā 差別

vibhava-abhilāṣin 遠離求有

vibhava-dṛṣṭi 無見

vibhava-lakṣaṇa 壞相

vibhava-tṛṣṇā 斷愛, 無有愛

vibhavadṛṣṭi 有無見

vibhavayati

vibhavita

vibhavyate

vibhutva 勢力, , 神通, 自在, 自在力, 變化, , 通力,

vibhutva-lābha 得通

vibhutva-lābhin 得神通

vibhutva-vipakṣa 自在障

vibhutā 化身

vibhā 尾儞也

vibhāgaṃ lakṣayet 分別

vibhāsati 暉曜

vibhāsā 不定, 分別說

vibhāti 暉曜

vibhāvanatā 觀察, 開示, , 顯除

vibhāvanā , 分別, 別境心所, 壞相, 妄想, 正除遣, 觀察, 除遣

vibhāvayat 諦觀

vibhāvayati 分別, , 思惟, 思惟觀察, , 曉了, , 略說, 能知, , , 觀察, 觀想, 除遣

vibhāvita , 修習已, , 棄捨, 滅盡, 滅除, 簡擇, 能除, , 觀察, , 遠離,

vibhāṣā 毘婆娑

vibhūti-sukha 富樂

vibuddhana

vibūta

vicakṣaṇatā 捷利

vicalayitum

vicarci 水腹

vicarcika-dadru-kaṇḍū 水腹

vicaya-vidhi-jña

vicchandana 捨欲, ,

vicchandanā , , 毀呰

vicchandayati 令永斷

viccheda-prasaṅga 成二分

vicchettṛ 能除

vicchindaka

viceṣṭate 不作饒益

vicikitsa 狐疑心,

vicikitsaka , 疑惑

vicikitsat ,

vicikitsati 猶豫, 疑滯

vicikitsita 猶豫, 生疑

vicikitsânuśaya , 疑使

vicikitsā-bahula 多疑

vicikitsā-kathaṃ-kathā

vicikitsā-nivaraṇa 疑蓋

vicikitsā-nīvaraṇa 疑蓋

vicikitsā-prāpta 本志

vicikitsā-sahagataṃ cittam 疑惑心

vicikitsā-saṃyojana 疑結

vicikitsā-āvaraṇa 疑蓋

vicikitsām āpadyeran 沈吟

vicinoti 審正思擇, 簡擇, 能正思擇

vicintayati 熟思

vicintayeyus 思求

vicitra-abha 種種現

vicitra-bhāva 現種種形

vicitra-citra 麗妙

vicitra-rūpa 如斯色像

vicitra-veśa 種種形

vicitra-vijñapti 諸識

vicitratā 種種, 種種事, 莊嚴

vicitrika 所有種, , 衆事

vicitrita 光飾, 莊嚴

vicitrâbha 見種種

vicāra-prīti-varjita 離二

vicārayati , , 心觀, , 思察, 思惟, 思量, , 簡擇, , 觀察

vicārayitavya 應觀

vicāraṇa-citta 觀察心

vicāraṇa-āśaya 深觀

vicāryamāṇa 思量

vicāryate

vidagdhaka-saṃjñā 燒想

vidagdhakasaṃjñā 噉想

vidarbhaṇa

vidarśana 示現, 能示, 覩見, , 觀察

vidarśayati , 現變

vidarśita 已現

viddhika

viddhvā

videṣa

vidhamaka ,

vidhamanatā , , 能破, 除滅

vidhamayati , , 破壞, 能破

vidhartavya

vidheyatāpatti 堪受法

vidhi-yuktam 依法

vidhu 波奴

vidhuniya

vidhvastatā

vidhvaṃsa-kara 摧伏

vidhvaṃsana-dharma 有沒法

vidhvaṃsana-kara 摧伏, , 能破, 能破壞,

vidhâdi 類等

vidhīyate , , 所用, , ,

vidhūpita

vidhūta-pāpa 淨諸業

vidita-dharma 知法

viditva 覲瞻

viditvā 知已

vidu-paṇḍita 具足智慧

vidya 陀羅尼

vidyamāna-dharma 有法

vidyamāna-lakṣaṇa 有相

vidyamāna-lakṣaṇo dharmaḥ 有相法

vidyamāne vastuni 有體事

vidyamāne vastuni nirabhilāpye 離言諸有體事

vidyate , 名爲, 實有, ,

vidyotana 雷電

vidyu

vidyu-mālin 電光

vidyun-mālā

vidyā-caraṇa 明行, 明行足

vidyā-caraṇa-saṃpanna 明行, 明行圓滿, 明行足, 毘侈遮羅那, 毘侈遮羅那三般那, 鞞侈遮羅那, 鞞侈遮羅那三般那

vidyā-caraṇa-saṃpannaḥ 明行圓滿

vidyā-vāda 異論

vidyācarasaṃpanna 明行成

vidyādhara-piṭaka 持明藏

vidyādharapiṭaka 禁呪藏

vidyāt ,

vidyāvidyā 明無明

vidūṣanā 悔過

vidūṣayati 生厭患

vidūṣaṇā 厭惡, , 穢汚

vidūṣaṇā-pratipakṣa 厭患對治

vidṛśyate

vidṛṣṭi 邪見

vigacchanti 除遣

vigacchati 得離

vigarhaka

vigarhante 呵責

vigarhanti 訶責

vigata-bhrūkuṭi 遠離顰蹙

vigata-bhṛkuṭi 遠離顰蹙

vigata-dveṣa 無瞋, 離瞋

vigata-mala 無垢, 離垢

vigata-moha 無癡, 離癡

vigata-māna 離慢

vigata-pratyarthika 無怨

vigata-pāpa 罪滅

vigata-rajas 離垢

vigata-roga 除病

vigata-rāga 無欲, 離欲, 離貪, 離貪心

vigata-rāgaṃ cittam 離貪心

vigata-śoka 離憂

vigatôpakleśa 離隨煩惱

vigayama

vigaḍita 傾斜,

vigha

vighaṭayati

vighna-bhūta , 能礙

vighna-kāra

vighna-kāraṇa 爲礙, 爲障

vighna-kārin

vighnaya

vighuṣṭa-śabda 暢聞

vighāta-kārakatva 匱乏

vighāta-vantaḥ 匱乏

vighātita ,

vigopita

vigraha-vivāda 共諍, 諍竸, 諍訟, 諍論

vigraham āpannā bhavanti 討伐, 討罰

vigrāhayati 受持

vigrāhin ,

viguṇī karoti 違逆

vigṛhya 諍竸

vigṛhya-kathā , 諍竸

vigṛhīta-vivāda 違諍

vihanyamāna 沒在

vihanyate 匱乏, 憂惱, 趣求

viharanti 近住, 遊詣

viharat

viharati

viharaṇtānāṃ vṛṣabho samāno 衆主

viharaṇtīnāṃ vṛṣabhī samānā 衆主

vihartavya

viharāsvāmin 主事

viheṭha 惱亂

viheṭhaka , 惱亂者, , 損害

viheṭhana 不受, , 嬈亂, , 惱亂, 惱他, 惱害, 損惱, 損惱, 擾亂, 逼迫

viheṭhana-karaṇīya 惱害

viheṭhanatā 損惱

viheṭhanā , , 惱亂, 損惱, 擾亂,

viheṭhaya

viheṭhayati 侵害, , 困苦, , 惱亂, 損惱, 擾亂, 破壞, , 逼惱

viheṭhita , , 惱亂, 擾亂

viheṭhā 嬈亂, 嬈害,

viheṭhābhipraya 懷恚惱心

vihiṃsanaka 惱他

vihiṃsā-citta 惱心, 損害心

vihvalī-bhūta 恐怖

vihāni , , , , 退失, 退捨

vihāra 僧院

vihāra-... ratnāmaya 寶舍

vihāra-bhūmi-vibhāga 住相

vihāra-paramatā 住最勝

vihāra-pariśodhana 修治諸住

vihāra-pariśodhanā dharmāḥ 淨修住法

vihāra-stha 住寺

vihāra-sukha , 樂法

vihāra-svāmin 寺主, 摩摩帝

vihāra-vastu 僧房

vihārapāla 婆羅, 毘訶羅波羅, 護寺

vihārasvāmin 毘訶羅莎弭

vihāraḥ adhicittaḥ 增上心住

vihāre 寺中

vihāritva

vihāyasi- kuṭikā 重閣

vihāyasântarīkṣa 虛空

vihīyate ,

vihṛtya 能安住

viiparya 顚倒

viipramukta 遠離

vijahanā ,

vijanapadāni 獨處

vijaya-labdha 能破

vijaṭāpayati

vijitavat 毘指多婆多

vijitya 摧伏

vijitāvin 能伏

vijrmbhita

vijugupsaka 厭離

vijugupsanatā

vijugupsate 凌蔑, , 厭惡, 厭離, 誹謗

vijugupsayanti

vijugupsita , 毀辱

vijña-puruṣa 智者, 有智者

vijñaguru-sthānīya 尊重弟子

vijñair bodhi-sattvaiḥ 有智菩薩

vijñapana , 開悟

vijñapayati

vijñapetvā

vijñapiya

vijñaptam abhūt

vijñapti

vijñapti-karman 表業

vijñapti-mātra 唯識

vijñapti-mātra-jñāna 唯識智

vijñapti-mātraka 唯識

vijñapti-mātratva 唯識性

vijñapti-mātratā 唯識, 唯識實性, 唯識理, 唯識義

vijñapti-mātratā-anartha 唯識無境

vijñapti-rūpa 表色

vijñapti-śīla 作戒

vijñaptika

vijñaptimātratā 毘若底摩呾剌多

vijñaptiḥ...anivṛtâvyākṛtā 無覆無記

vijñapty-avijñapty 表無表, 表無表業

vijñapty-avijñapty-ākhya-karman 表無表, 表無表業

vijñin 慧雅

vijñu 有知

vijñâhāra 識食

vijñāna 識神

vijñāna-adi 識等

vijñāna-anantya 識無邊

vijñāna-anantya-āyatana 識無邊處

vijñāna-bīja 結生識, 識種子

vijñāna-cakṣus 眼識

vijñāna-dhātu 心界, 識界, 識種

vijñāna-gata 識類

vijñāna-kāya 識身

vijñāna-mātratva 唯識性

vijñāna-nirodha 識滅

vijñāna-pariṇāma 識所變, 識轉變

vijñāna-parāvṛtti 轉識

vijñāna-pañcaka 五識

vijñāna-pratyaya 依識, 識緣

vijñāna-pravṛtti 識生, 識轉

vijñāna-rūpa 色識

vijñāna-saṃbhava 識生

vijñāna-saṃtati 識相續

vijñāna-saṃtāna 識相續

vijñāna-saṃāyukta 識相應

vijñāna-skandha 識藏, 識陰

vijñāna-srotas 識相續

vijñāna-sthitayaḥ 識住

vijñāna-sthiti 識住

vijñāna-svabhāva 識性

vijñāna-sāmānya 識同

vijñāna-taraṅga 識波, 識波浪

vijñāna-vipariṇāma 識變異

vijñāna-vādin 唯識論者

vijñāna-āhāra 識食

vijñāna-āśraya 識所依

vijñānam āhāraḥ 識食

vijñānana-lakṣaṇa 了別相

vijñānâhāra 識食

vijñānâlaya 藏識, 阿梨耶識

vijñānânantya-yatana-deva 無邊識處天

vijñānânantyâyatana 識無邊處, 識處

vijñānâyatana 識處

vijñānâṅga

vijñānôtpatti 發識, 識生, 識起

vijñānānamtyāyatanam 識無邊處地

vijñāpanatā 表示

vijñāpayati 令知, , 啓白, , 示現, 能了別, 開啓

vijñāpayet

vijñāpayāmāsuḥ 白言

vijñāpeti

vijñāpetvā

vijñāpyate 應知,

vijñāsyate 應成

vijñātum

vijñāyate 可解, 所知, 所識, , , , 顯示

vijñāyeta 令他知, 令知, 應知, 爲顯

vijñăpayati 假立

vijñū 慧雅

vijānana 了別

vijānanti 解達

vijānanā 了別

vijānate 覩知

vijānati

vijāniyāna 覩衆色像

vijānāti 正了知, 能識

vijātīya 異類

vijṛmbhya 奮迅

vijṛmbhā

vikala-bandhana 不具縛

vikalaṃ maṇḍalam 不圓

vikalpa-buddhi 分別智, 分別解

vikalpa-darśana 分別見

vikalpa-hetoḥ 淨施因緣

vikalpa-hetu 淨施因緣

vikalpa-patita 虛妄分別

vikalpa-pracāra 分別現行

vikalpa-prapañca 分別戲論

vikalpa-prapañca-vastu 分別戲論所依緣事

vikalpa-prapañcādhiṣṭhāna 分別戲論所依

vikalpa-varjita 棄想, 無分別

vikalpakatva 能分別

vikalpakaṃ mano-vijñānam 分別意識

vikalpanā 淨施

vikalpayat 分別

vikalpayataḥ samutpadyate 分別而生

vikalpayati 分別, , 起分別

vikalpayet 作淨

vikalpetvā 淨施

vikalpika 淸淨

vikalpikā 分別

vikalpita-lakṣaṇa 分別相

vikalpitasya jñeya-svabhāvasya 分別所執境界自性

vikalpyate 會釋, 有分別

vikalpâbhiniveśa 計著

vikalpādhiṣṭhāna 分別所依

vikalpādhiṣṭhānasya prapañca-vastunaḥ 分別戲論所依緣事

vikalpālambana 分別所緣

vikalâṅga 所闕

vikalêndriya 根缺

vikalī-bhāva

vikampana 傾動

vikampitatva 動搖, 搖動

vikhykāpana

vikhyāna

vikhyāpayati

vikirayati

vikirayaṃāṇa

viklavī-√kṛ

viklpaka 隨意

vikopa ,

vikopana , 毀壞, 能動, , 變異

vikopanā

vikopayati ,

vikopayitavya , 起惡

vikopita

vikopya

vikrama

vikretum 衒賣

vikriya ,

vikriyete 可作

vikrti 變異

vikrāmin , 勇猛,

vikrānta-gāmin , 行步,

vikrīḍana 娛樂, 遊戲

vikrīḍanatā 遊戲

vikrīḍitâbhijñā 遊諸神通

vikurbaṇa 變化

vikurvamāṇa 神力

vikurvat 自在

vikurvayā 自在神力

vikurvaṇatā 變現

vikuṭṭanā

vikāla-bhojana 非時食

vikāla-bhojanād vairamaṇī (virati) 不非時食

vikālabhojana 不食肉

vikāra-dharmiṇītva 轉變

vikāra-kāriṇ 能壞

vikāra-vikāritva 變異

vikārayati 分別

vikāritva , 轉異

vikārôtpatti 變起

vikārāntara 別果報

vikīmatva 分散

vikīryate 分散, 所吹, , 散滅

vikīrṇatva 散亂

vikṛta-varṇa-vastra 壞色衣

vikṛtajña 無恩, 背恩

vikṣaṇa 一念, 一時

vikṣepa-citta

vikṣepaka , 流動

vikṣepakatva 流動

vikṣepam āpadyate 矯亂

vikṣepsyate 卒妄

vikṣipta-citta , 亂心, 亂意, 心亂, 散亂, 散亂心, 散心

vikṣipta-cittaka 亂心

vikṣiptaka-saṃjñā 離散想

vikṣiptakasaṃjñā 散想

vikṣiptatva

vikṣiptatā 散亂

vikṣiptaṃ cittaṃ 散心

vikṣipyate 散亂, 馳散

vikṣobhya 憤發

vikṣrpa 煩惱

vilaksaṇa 離相

vilakṣaṇatva 相異

vilayaṃsamupanitā 除滅

vilekhya 悔過

vilekhâpanayana

vilepana-cūrṇa 澤香

vilepana-gandha 塗香

vileṭha 懷憂

vilobhayati 愛著

vilohitaka 血塗

vilohitaka-saṃjñā 血塗想, 血塗相

vilohitakasaṃjñā 血塗想

vilokayanti 窺看

vilokayati 觀察,

vilokīta

vilomana 違背

vilomayati 違逆

vilopa-kāraka 損減

vilopayati

vilīnatva

vilūha

vimala-(netra) 明好

vimala-bhāsa 淨照明, 離垢顯曜

vimala-buddha-guṇa 佛無量功德

vimala-datta-samādhi 施離垢三昧

vimala-gaura 白淨

vimala-netra 淨眼

vimala-nirbhāsa 淨光, 離垢光

vimala-prabha 無垢光, 無垢光明

vimala-prabhā 無垢光明

vimala-prabhāsa 淨光, 淨光明, 離垢光

vimala-samādhi 離垢三昧

vimala-śuddhi 離垢淸淨

vimalâbhasvara 淨照明, 離垢顯曜

vimalânana 無塵垢

vimalā 毘摩, 無垢, 離垢, 離垢地

vimalābhūmiḥ 離垢地

vimalābodhisattva-bhūmiḥ 離垢地

vimarda-sahiṣṇu 堪忍問難

vimardasaho bhavati 能堪忍

vimati-prahāṇa 斷疑

vimati-saṃdeha 疑惑

vimbara 避羅, 頻婆羅

vimbi-sāra 頻婆娑羅

vimbohana

vimiśra

vimocanatā

vimocayati 令得解脫, , 度脫, 消除,

vimocayitṛ 令脫

vimoha

vimokṣa 傳記, 惟務, 惟無

vimokṣa-bhavana 解脫處

vimokṣa-dvāra 解脫門,

vimokṣa-mukha 解脫門

vimokṣa-mukha-traya 三脫門, 三解脫門

vimokṣa-mārga 解脫道

vimokṣa-nimittam 爲解脫

vimokṣa-traya 三解脫, 三解脫門

vimokṣa-viśeṣa 解脫勝

vimokṣaṇa

vimucyate 勝解, 永解脫, 證得解脫

vimukhatā 背捨

vimukhī-√bhū 背捨

vimuktaghosa 毘目多羅, 毘目瞿沙

vimukti-jñāna 解脫智, 解脫知見

vimukti-jñāna-darśana 解脫智見, 解脫知見

vimukti-jñāna-darśana-skandha 脫慧所見身, 解脫智見蘊

vimukti-kāya 解脫身

vimukti-lakṣaṇa 解脫相

vimukti-mārga 解脫道

vimukti-paripācinī 成熟解脫

vimukti-rasa 解脫味

vimukti-samatā 解脫同

vimukti-skandha 已脫身, 解脫分, 解脫蘊, 解脫身

vimukti-tulyatva 解脫同

vimuktiḥ---paripūrayati 圓滿解脫

vimukty-eka-rasatā 解脫一味

vimukty-ānantarya-patha 無間解脫

vimukty-āvaraṇa 解脫障

vimukty-āyatana 解脫處

vimāna 毘摩那

vimāna-vāsin 空居天

vimānayati ,

vimātha-kara , 能破

vimātratā 不同, 差別, 種種不同, 種種

vimūḍhâtman 愚癡人

vimṛṣṭa-kāñcana-nibha 眞金色

vin-manas 受意

vinaddha 莊飾

vinata 比那, 比那多, 毘那

vinaya 比尼

vinaya-dhara 律師, 持律, 持律者

vinaya-kriyā 作業, 教化

vinaya-piṭaka 律藏, 比尼藏, 毘尼藏

vinaya-viniścaya 決定毘尼

vinaya-vādin 律語

vinaya-śikṣita 學律

vinayanatā 調伏

vinayann ā bhavāt bhavam 無爲果

vinayapiṭaka 毘柰耶藏

vinayat

vinaye câgame sthitān 三藏學者

vinayena 如律

vinayâtikrama 越比尼罪, 越毘尼, 越毘尼罪

vinayôpāya-dhātu 調伏方便界

vinayābhyupāya 教化方便

vinayāka 廣說者

vinaśyet 騷散

vinaṣṭa-citta 悶絕

vinaṣṭa-dṛṣṭi 邪見

vineduḥ 暢發

vinetavyaṃ manyeta 欲度, 欲調伏

vineya-dhātu 可化衆生, 所調伏界

vineya-kārya

vineya-sasya-paripācana 成熟衆生

vineya-sattva 所化有情

vineya-saṃtāna 化人

vineya-upāya-āprameyaḥ 調伏方便界無量

vineyânurūpa 隨宜

vini bandha 繋縛

vinibaddha 所繫, , 通達

vinibandhana 連續

vinibhāga-gata 別異, 殊異,

vinidhāya

vinidhāya saṃjñāṃ 覆想

vinidhāya-saṃjñā 想轉變, 轉想

vinihatya 殺害

vinikalpa 無分別

vinipāta-gata 入滅

vinipāta-gāmin

vinipāta-sthāna 深坑

vinipātayati

vinirbheda

vinirbhāga 相離,

vinirbhūta

vinirdhāva

vinirdhāvana

vinirvṛtti

vinivaraṇatva 離諸障

vinivarta 退, 遠離

vinivartanatā 令出, 捨離, 遠離,

vinivartate 伏滅

vinivartayati , 超出, , 遠離, , 除滅,

vinivartiya 盡除, 除滅

vinivartya 捨離, 除滅

vinivrtti

vinivārayati

viniyujyate 如應安立

viniścaya-jña 能通

viniścayaṃ kṛtvā 諮講

viniścita-karman 決定業

viniḥsṛta 出離

vinodanatā 除遣

vinodani 斷除

vinodayat 除棄

vinodayati , , , 消除, 能解, 除滅, 除遣

vinânyonyena

vinâpiyatnāt 自然

vinā-bhāva 別離

vinā-bhāvika 別離

vināmayati

vināsita 失利

vināyika 導利

vināśa-dharma 誼法

vināśayati , 失壞, , 能壞

vināśika

vināśānityatā 滅壞無常

vinīlaka-saṃjñā 靑瘀想, 靑瘀相, 靑相

vinīta sūratās 善軟

vinīta-kriyā

vinītavat 度脫

vinītā 調順

vipacya 已熟

vipacyate 得熟, , 成熟, 果報

vipadyamāna

vipakti 所熟, 果生, , 生果

vipakṣa-bhūta 對治, 所對, 相違

vipakṣa-prahāṇa 障斷

vipakṣa-pratikpakṣika 障治

vipakṣa-pratipakṣa 所治能治, 能治

vipakṣa-pratipakṣatā 障對治

vipakṣa-rahitatva 離彼障

vipakṣaikadeśavṛtti sepakṣavyāpī-anaikāntika 異品一分轉同品遍轉

vipakṣe asattvaṃ 異品遍無性

vipakṣika

viparināma-dhārmīn 變壞

viparita

vipariṇāma-dharma 轉法

vipariṇāma-dharmaka 敗壞

vipariṇāma-dharman 變異

vipariṇāma-duḥkhatā 壞苦

vipariṇāmatā 變壞, 變異

viparokṣa 不現

viparokṣaka 不現見

viparokṣāvasthita 不現前

viparsyā 悔還

viparyasta-mati 倒心

viparyasta-saṃjñā 想倒

viparyastâlambana 顚倒緣

viparyasyate 悔還

viparyaya-gata 顚倒者

viparyaya-jñāna 顚倒識

viparyayamāna 顚倒時

viparyayat

viparyayena 相違

viparyayeṇa

viparyayād 相違

viparyāsa-bhūta-nirdeśa 顚倒

viparyāsa-catuṣka 四倒, 四種顚倒, 四顚倒

viparyāsa-mūla 倒根本

viparyāsa-niṣyanda 倒等流

viparyāya 相違, ,

viparīta-anvaya 倒合

viparīta-darśana 顚倒見

viparīta-dṛṣṭi 邪見

viparīta-grāhin 顚倒執

viparīta-hasta-pāda 手脚, 繚關

viparīta-netra 角皇

viparīta-saṃjñin

viparīta-saṃjñā 倒想

viparīta-sādhana 相違因

viparītatva 顚倒

viparītavyātireka 倒離

viparītena---manaskāreṇa 倒作意

vipatti-sthita 不具足者

vipañcanaka 相師

vipañcita 廣顯, 演說, 無戲論,

vipaścika 相師

vipaśyaka ,

vipaśyana

vipaśyanā 內觀, 妙觀, , 智慧, 正見, 毘婆奢那, 毘婆舍那, 毘缽舍那, 毘鉢, , 觀察, 貫穿

vipaśyanā-bala 慧力

vipaśyanā-bhāvanā 修毘婆舍那,

vipaśyanā-carita 觀行

vipaśyanā-mārga 觀道

vipaśyanā-nimitta 觀相

vipaśyanā-pakṣya 觀品

vipaḍumaka 爛壞

vipra-prabha 大光

vipraghātika 殘害

vipraghātikaṃ kurvanti 殘害

vipraharṣa 歡喜

viprakaṭa 有事

viprakrānta 往餘方

viprakrī

viprakīrna

vipralambhayati 欺罔

vipralambhayitṛ

vipralopatā 敗壞

vipralopin

vipramokṣayitvā 令脫

vipramokṣârtham 爲解脫

vipramuṣita

vipranāśa

viprasanna 寂靜, 淸淨

viprasārita-oṣṭha 褰縮

vipratibandha , 要契, ,

vipratibandhenâvatiṣṭhate 立要契, 立要契

vipratipadyeta 起諸邪行

vipratyanīka-virodha 怨敵相違

vipratyanīka-vādin 怨敵異論, 諍論

vipravaseya

vipravasitavya 離衣宿

vipravastavya 宿

vipraveśa 悟入

vipravādana

vipravādayati 陷逗

vipravādayiṣyāmi 傾滅

viprayukta-saṃskāra 不相應行

viprayukta-saṃskāra-svabhāva 不相應行爲性, 不相應行蘊所攝

viprayuktas saṃskārāh 心不相應行法

viprayuktānām...saṃskārāṇām 不相應行

viprayyuktas saṃskārāh 不相應行

vipraṇaṣṭa 敗壞

vipraṇāśayati

viprāyoga-bhaṅgura 離散

vipula-gata

vipula-karuṇâśaya 廣大悲愍意樂

vipula-kārin 所作廣大

vipula-rddhi 威德自在, 弘普

vipula-saṃkṣipta 廣狹

vipula-vīrya 廣大精進

vipulamati 廣慧

vipulaprajñā 廣慧

vipulatara

vipulatā , 廣大, 成大

vipulena mahad-gatena pramāṇena 廣大無量

vipuleṣv ātma-bhāveṣu 身形廣大

vipulâtmaka

vipulāni cittāni 廣心

vipulī-karaṇa 增長

vipuṣpita

vipācanā

vipādanatā 破壞

vipādayati 敗壞

vipāditatva 所壞

vipāka-bhūmi 果地

vipāka-citta 異熟

vipāka-dharmatva 異熟法

vipāka-dāna 與異熟

vipāka-hetu 報因, 異熟因

vipāka-ja , 報得, 報生, 異熟, 異熟生

vipāka-kṣaya 果報盡

vipāka-lakṣaṇa 果相

vipāka-phala , 報果, 果報, 異熟, 異熟果

vipāka-saṃgṛhīta 異熟所攝

vipāka-svabhāva 異熟生

vipāka-vijñāna 異熟識

vipāka-vistara 大果報

vipākaja 果報

vipākaṃ dattvā 生果報

vipākâbhinirvṛtti 生果報, 與果

vipākâkhya 果報, 異熟, 異熟果

vipākântara 別果報, 異熟, 餘異熟

vipākâvakāśa 異熟

vipākâvaraṇa 報障, 異熟障

vipākôtpatti 生果報

vipūti

vipūyaka-saṃjñā 膿爛想

vipṛṣṭhī-√bhū

vipṛṣṭhī-√kṛ

vira-sena

viraha-duḥkha 別離苦

virahayati

virahitatva

virahitatā

viraja vītamala 遠塵離垢

viraja-samādhi , 寂定

virajaṃ 遠塵

virajo vigata-malam 遠塵離垢

virajyamāna 得離欲

virajyate 離欲

virala-danta 露齒

viramaṇa , 遠離,

virameyuḥ 當離

viramyate 能遠離

virati-samādāna 受持遠離

viraḍī-kṛta

virodhatā 乖反

virodhayati ,

virodhitva 相違

viruddha-avyabhicārin 決定相違, 相違決定

viruddha-hetuka 相違因

viruddhahetu 相違因

viruddhatva 永背,

virya 勢力

virya-ṛddhi-pāda 進如意足

virāga-dhātu 離欲界

virāga-hetu 離因

virāga-saṃjñā 離想

virāgita 毀破, 違犯

virāgitā

virūpa-karaṇī jarā 衰老

virūḍha 出生

virūḍhaka 勝生, 增長, 琉璃

virūḍhita 增長

visabhāga-bhūmika 異地

visabhāga-dhātu 他界

visabhāgatā 異分

visabhāge citte 不同分心

visabhāgâśaya 不動, 異分意樂, 異相

visada 廣大

visadṛśôtpatti

visammūddha

visaratā 違犯, 違犯

visarj 分散

visarjaka

visarjayati 令還, 發遣, , 酬答

visarjayitum 發遣

visarjayitvā

visarpat

visaṃjñin

visaṃmūḍha 愚癡, 癡惑, , 迷沒

visaṃprayukta 不具, 不存

visaṃpādayati 敗壞

visaṃvādayati 乖諍, 欺誑, 誑惑

visaṃvādika

visaṃvāditva 虛妄顚倒

visaṃyoga-dravya 擇滅

visaṃyoga-lābha 永離

visaṃyoga-phala 不和合, 相離果, 解脫果, 遠離, , 離繫, 離繫果

visaṃyoga-prāpti 斷得

visaṃyojana 不和合, 遠離,

visaṃyuktatva 不相應

vismara

vismarati 忘失

vismaya-prāpta 愕如

vismayanīyaadbhuta-dharma 希法

vismāpanā 生希有心

vismāpita

vismārayati , 忘失

vispandana 馳散

vispaṣṭam 分明, 明了

vispaṣṭā 分明

visphurat 廣大, 變化

visphārayati 流布

visphāti 開敷

vistara-nirdeśa 廣宣說

vistara-prabheda 廣略

vistara-vibhāga 廣分別, 廣開

vistareṇa , , 廣說

vistareṇa saṃprakāśayati 廣宣, 廣演, 散解, 義要

vistareṇa vibhaktaḥ 廣聞

vistareṇa yāvat 廣說

vistareṇa śrotum 廣聞

vistareṇa...ākhyāyiṣyate 當廣分別, 當廣說

vistareṇasaṃprakāśayiṣyati 開示

vistareṇârocayati 具說

vistareṇôktvā 廣說

vistareṇākhyātam 廣說

vistarī-√kṛ 分布

vistīrṇatva 徧滿

vistīṇa 廣大

visvāsamāna 教益

visāda 退屈

visāriṇī

visṛjana

vita-rāga-bhūmi 離欲時

vitakṣita 簡擇

vitalābha 得利

vitapana

vitarka-carita 尋思行

vitarka-cāra 尋伺, 覺觀

vitarka-pūrvaka 先尋思

vitarka-sthānīya 可尋思, 所尋思

vitarka-vicāra 尋伺, 覺觀

vitarka-vicāra-prīti-sukha 尋伺喜樂

vitarka-vicārāṇāṃ vyupaśamaḥ 離覺觀

vitarkovicāraḥ 覺觀

vitarkâbhāva 無尋

vitarkāḥ 念思想

vitatha-darśana 惡邪見

vitatha-parikalpa 無分別

vitatha-saṃjñin 妄想

vitathatā 顚倒

vitathena 無有眞實

vittatva 自在

vitti-traya 三受

vitāna- 寶幔

vitāpana

vitṛpti 止足

vivakṣitatva 欲說,

vivaram anu-pra-√yam 斷壞

vivaram anupradāsyati 門開

vivaraṇatā 廣開, 開示

vivardhaka 增益, 增長

vivardhamāna 增長, 運運增長

vivardhanatā 增長, 長養

vivardhayati 增益, 增長, 得增長, 熾盛, 生長, 長養

vivarita

vivaritvā 開近顯遠

vivarjanatā 遠離,

vivarjanā 遠離

vivarjayati , 捨離, 棄捨, , 退散, 遠離, ,

vivarjayet 棄除, 蠲捨

vivarjayitavya 當遠離, 遠離

vivarjayitvā 棄離, 解斷

vivarjaṇa 遠離

vivarjitatva

vivarjya 遠離

vivarta kalpa 成劫

vivarta-kalpa 成劫

vivarta-siddha-kalpaḥ 住劫

vivarta-sthāyi-kalpa 住劫

vivartamāna 正成,

vivartanyām 成時

vivartanā

vivartanī , 成世界, 成劫, 成立

vivartayati , , 移轉

vivartiṣyate 應成

vivarto na bhavati 不生不起

vivartya 鞞跋致

vivarântara 中間

vivarṇa-vastra 壞色衣

vivarṇayanti 毀呰

vivaṭāpeti

vivecanatā , 遠離

vivecayitum ,

vivecyamāna 分別, 觀察

viveka-cārin 遠離行

viveka-ja 離生

viveka-jaṃ prīti-sukham 離生喜樂

viveka-je prīti-sukhe 離生喜樂

viveka-jena prīti-sukhena 離生喜樂

viveka-kāma 樂寂靜

viveka-rata 常樂遠離

vivekajaṃ prīti-sukham 離生喜樂

vivekajena...sukham 離生喜樂

vivekatā 分析觀

vividham 種種

vividhā dhātavaḥ 種種界

vivikta 恍忽

vivikta-dharma 寂靜法

vivikta-samatā 解脫平等性

viviktatva 遠離

viviktatā 如實解, , 遠離

vivācayati 毀謗

vivāha-kāla 娶婦,

vivṛddhi-nimittam 爲增長

vivṛti-saṃvṛti 勝義世俗諦, 勝義世俗

vivṛtā 辯了

viya ,

viyogâśaya 離心

viyogā 相應

viyojayati

viyuktatva 不相應,

viyūha , 莊嚴

viyūhana

viśada-dānatā 廣大施

viśada-jñāna 智勝

viśada-pravāraṇa 自恣

viśadam 分明, 增明

viśadatva 勝能,

viśarīra 離身

viśaṅkā ,

viśesana 差別

viśesavat 最勝

viśeṣa-adhigama 勝行處

viśeṣa-bhāgīya 勝分, 勝進分, 決擇分

viśeṣa-gamana 勝進, 勝進

viśeṣa-gāmin 勝行, 勝進

viśeṣa-gāmitā , 最勝

viśeṣa-jñāna 勝智

viśeṣa-lakṣaṇa 勝相, 差別相

viśeṣa-mati 最上意

viśeṣa-muditā 極喜

viśeṣa-mārga 勝進道

viśeṣa-mārga viśeṣôttara 勝進

viśeṣa-phala 勝果

viśeṣa-prajñapti 差別假立

viśeṣa-prajñapti-paryeṣaṇā 差別假立尋思, 差別施設求

viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gata 差別假立尋思所引

viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gataṃ yathābhūta-parijñānam 差別假立尋思所引如實智, 緣差別如實知, 隨差別施設求如實智

viśeṣatā 差別,

viśeṣavat 奇特, 殊勝

viśeṣayati 令見

viśeṣaṇârtham 爲簡

viśeṣeṇa kāruṇya-cittatā 勝悲心

viśeṣitatva 增勝

viśeṣâbhiṣeka 殊勝灌頂

viśeṣâdhigama 勝行, 差別證, 證得

viśeṣāvasthā 勝德位

viśika 臥具

viśista 殊勝

viśiṣyamāna 倍勝

viśiṣyate 有異相

viśiṣṭa phala 尊德果

viśiṣṭa-cāritra 上行

viśiṣṭa-lakṣaṇa 分別相

viśiṣṭa-sthāna-prāpti 豪貴

viśiṣṭatara , 最勝, 殊勝, 轉增

viśiṣṭatva , , 差別, 最勝, 殊勝

viśiṣṭatā , , 差別, 差別性, 最勝, 殊勝

viśiṣṭā-pratipattiḥ 別修, 差別正行

viśiṣṭārtha 差別義

viśleṣita 分離

viśodhaka , 淸淨, 淸淨者

viśodhana 修治, 悉淸淨, , 治心, , 淨修治, 淸淨, 能淨修治

viśodhanârtha 淸淨

viśodhanā 淸淨

viśodhayati 令得淸淨, 令淨, 嚴淨, 得淸淨, 消除, , 淸淨,

viśodhayitavya 應淨, 淸淨

viśodhita 已淨, , 淸淨, 離垢

viśodhya 應淨, , 淸淨

viśodhyaṃ bījam 可修治種子

viśrama-bhūta

viśramitva

viśrāṃaṇa

viśuddha-avasthā 淸淨位

viśuddha-bodhi 淸淨慧, 淸淨覺

viśuddha-citta 淨心

viśuddha-cittaśuddhâdhimukti 淨心

viśuddha-cāritra 淨行, 淸淨行

viśuddha-dāna 淨施

viśuddha-dṛṣṭi 見淨

viśuddha-gocara 空閑

viśuddha-gātra 身淸淨

viśuddha-netra 淨眼

viśuddha-vimala-prajñā 淨智

viśuddha-yoga 淨行

viśuddha-śraddhā 淨信

viśuddha-śīla 淸淨戒

viśuddhatara 淸淨殊勝

viśuddhataratā 轉得明淨

viśuddhatva 極淸淨

viśuddhatā 淸淨

viśuddhaṃ śīlam 淸淨戒

viśuddhi-bhavyatā 堪淨

viśuddhi-deva 淨天, 淸淨天

viśuddhi-dharma 淸淨性

viśuddhi-gocara 淸淨境界

viśuddhi-gocara 淸淨境

viśuddhi-gotra

viśuddhi-hetu 淸淨

viśuddhi-lakṣaṇa 淸淨相

viśuddhi-prekṣā 求淸淨

viśuddhi-samāsanna āśayaḥ 近淸淨意樂

viśuddhi-taratāṃ gacchati 轉復明淨

viśuddhi-tathatā 淸淨如

viśuddhi-tattva 淸淨眞實

viśuddhi-viśeṣa 淸淨勝

viśuddhi-yoni 淸淨

viśuddhiprekṣin 欲求淸淨

viśuddhy-ālambana 淨境, 淸淨境界, 淸淨境

viśuddhâvasthā 淸淨

viśuddhâṅga 淸淨身

viśuddhôpāya 究竟淸淨方便善巧

viśuddhā kṣāntiḥ 淸淨忍

viśuddhā prakṛtiḥ 自性淸淨心

viśuddhānāṃ yoginām 淨行者

viśudhante 成淨

viśudhyate 淸淨

viśudhyati 得淸淨

viśva-varṇa 雜色

viśvasa

viśvasta-mānasa 意堅

viśvāsyatā 仰信

viśākhā 毘舍佉,

viśāla-mati 廣慧

viśālita 廣說

viśāradatva 無所畏

viśāradatā 無畏

viśāta 不正, 不齊,

viśāṇa 毘沙拏

viśīryate 分散, , 散壞, 破壞, 離散

viśīṇa

viḍāla-pada

viḥ

viṃvara 像摸, 頻婆羅

viṃśati upakleśa 二十隨煩惱

viṃśati-kalpa-sahasra 二萬劫

viṃśati-sahasra 二萬

viṇ-mutra 屎尿

viṣa-nāga 毒龍

viṣa-tṛṇa 毒草

viṣa-vāsanā 毒氣

viṣa-śara 毒箭

viṣama-caryā 不平等行, 不平等行, 惡行

viṣama-cārin 不平等行, 行不平等

viṣama-hetu 不平等因, 惡因

viṣama-hetu-vādin 不平等因論者

viṣama-karman 不平等事, 不平等業, 惡業

viṣama-kāla 惡時, 非時

viṣama-sthāna 不平等

viṣame karmaṇi 不平等事業

viṣamâjīva 邪命

viṣamâparihāreṇa kālaṃ karoti 橫死

viṣanna 退屈

viṣauṣadhi 毒藥

viṣaya ābhāsagataḥ 境界現前

viṣaya-bala 境界力

viṣaya-bhāva 爲境界

viṣaya-kāmêndriya 愛樂, 貪欲

viṣaya-nimitta 境相

viṣaya-nirmāṇa 化境

viṣaya-paryeṣṭi 追求

viṣaya-saṃprāpti 境合, 與境合

viṣaya-svāmika 國主

viṣaya-svāmin 國主, 國王

viṣaya-vijñapti 了別境, 了境

viṣaya-vijñāna 境識

viṣayasya vijñaptiḥ 了別境, 了境

viṣayita 境界

viṣayâlambana 緣諸境界

viṣayântara 異境

viṣayôparama 離塵

viṣkabhyate 所伏

viṣkambhana

viṣkambhayitvā 令開

viṣkambhaṇatā

viṣkambhī

viṣyin 境界

viṣāda-pravāraṇa 廣恣

viṣādam āpadyate 退屈

viṣāna

viṣṭhāpana 能障礙

viṣṭhāpayati 徧滿, 悉成, 普徧, 莊嚴

viṣṭāpayati 能成立

viṭhapana 妄想, , 積集, 莊嚴, 變現, 長養

viṭhapita 積集

viṭhapyate

viṭṭālita

vrata-tapa 苦行

vraṇa-mukha 瘡門

vrddhi

vrtta

vrttin 淨行

vrīhi 種子,

vṛṣabha 毘利沙, 牛宮

vspus 色相

vuccati

vuddhi

vunāpeya

vusta

vy-abhi-car 非決定

vy-apa-diś 教授, 起說

vy-apa-√diś 分別說, 廣分別說, 白言, 起言, 起說

vy-apa-√kṛs

vy-apa-√kṛṣ 別離, 除遣

vy-apa-√trap 生愧

vy-apa-√yā 消散

vy-ati-√kram , 永超, , , 過度

vy-ava-lok 觀察, 觀照

vy-ava-sthā 假立, 建立

vy-ava-√bhās

vy-ava-√kṝ 間雜, 雜修

vy-ava-√lok

vy-ava-√sā 比知

vy-ud-√pad 開悟令解

vy-upa-parîkṣ

vy-upa-√śam 最極寂靜, 止息, 除愈

vy-ut-thā (√sthā) 引無義

vy-ut-thā (√sthā). 出觀

vy-ut-√kram 超入,

vy-ut-√pad 得還

vy-ut-√sthā 得還淨

vy-ā-kṛ 記別

vy-ā-pad

vy-ā-vṛt 退還

vy-ā-yam 勇悍

vy-ā-√bādh ,

vy-ā-√dā

vy-ā-√han 違犯

vy-ā-√hṛ , , 語言, 讚言

vy-ā-√khyā 廣說, 廣釋,

vy-ā-√kṛ 受記, 得記, 授記, 答言, 能正答, 能正記別, 與授記, 記說

vy-ā-√likh

vy-ā-√pad , 起瞋

vy-ā-√vṛt 轉捨, 迴轉

vy-ā-√yam 勇猛勤精進, 勝進, 勞苦, 發勤, 精勤修學

vy-√aṃs 欺誑

vyabhicarati 非決定

vyabhicāra 不定

vyabhicārin 不定

vyabhicāritva 不決定

vyaghāta

vyagra-hasta 執持

vyagrakaraṇa 離間

vyajana-vyagra-hasta 以扇

vyajyate , 顯示

vyakta ?

vyakta-darśana 分明

vyakta-nāma 顯名

vyaktam 分明

vyaktatara 明了

vyaktaṃ 多是

vyaktim āpadyate , 顯了

vyaktârtha 了義

vyantī-bhāva 成淸淨, 永變吐

vyantī-kṛta , 無邊際

vyapadiśanti 廣分別說, 起說

vyapadiśati 宣說

vyapadiśitavya

vyapagama 遠離

vyapagata 捨離, 止息, , , ,

vyapagata-khila-mala-pratigha 捨厭意

vyapakarṣa 遠離

vyapakarṣati 除遣

vyapakṛṣṭa 遠離,

vyapanīta

vyaparopa

vyaparopayati , , , , , ,

vyaparopita , 已斷, ,

vyapatrapitā 有愧

vyapatrāpya , 愧恥

vyarpaṇā 納受

vyartha 徒設, 無果

vyasana-saṃvartanīya 毀滅

vyasana-stha 住艱辛

vyasanaugha 苦海

vyasta-lakṣaṇa-smṛty-upasthāna 別相念住

vyastika 叉腰, 扠腰

vyatikrama 侵犯, , , , , 所犯, 毀犯, , , 越罪, , 違反, 違犯, 違越,

vyatikrama-saṃjñapti 他來諫謝

vyatikrama-vyavasthita 安住違犯

vyatikramaṇa

vyatikramya 違越

vyatikrānta 有違犯, 毀犯, 犯已,

vyatikīrṇa 相雜

vyatireka

vyatireka-vacana 遠離言

vyatireka-vyāpti 倒遍

vyativṛtta , , 遠離,

vyatītya

vyavacchinna , 分斷, , , 斷絕, 永斷

vyavacchinnâlambana 別緣

vyavacāra , , 觀察, 觀行, 輪轉

vyavacārayati , , 觀察

vyavacāraṇa 分別, 加行

vyavacāraṇatā ,

vyavacāraṇâvasthā 加行位, 觀察

vyavacāraṇā , 觀察

vyavacārita 修行,

vyavadāna-nimitta 淸淨體

vyavadāna-pakṣa 淨品, 淸淨品

vyavadāna-prakṛti 本性淸淨

vyavadāna-satya-dvaya 寂靜

vyavadāta 明淨, , 淸淨

vyavadāyate 淸淨

vyavadīraṇatā 怯弱, 深生怯弱, 生怯弱

vyavahitatva 所隔,

vyavahāra-mātraka 唯言

vyavahāraṃ kurvan 分部

vyavahārâbhāva 無言說

vyavahṛta

vyavakiraṇa 雜修

vyavakiraṇā 相合

vyavakīryamāṇa 間雜

vyavakīryate 爲雜, 雜修

vyavakīrṇa 間雜, 雜亂, 雜修, 麤獷

vyavakīrṇa-bhāvanā 雜修

vyavakīrṇa-bhāvita 雜修

vyavakīrṇa-bhāvite...dhyāne 雜修

vyavakīrṇa-vipākatva 果報相續

vyavakṛṣṭa 寂靜, 遠離

vyavalokanā , 觀察, 遍觀

vyavalokayat 觀心

vyavalokayati 照見, 瞻仰, , 觀察, 觀照, 觀知, 觀視, 觀達, 顧眄

vyavalokenti 達見

vyavalokita , 觀察

vyavaropayati ,

vyavaropya

vyavasarga-rata 喜捨, 樂棄捨

vyavasthapayati

vyavasthāna 出生, 分位差別, 分別, , , , 安住, 安立, 安置, 安處, 差別, 差別建立, , , 成立, , 施設, , 決了, 示現, , 立爲, , , 說法

vyavasthāpana 安立,

vyavasthāpanā 能成立

vyavasthāpayati 安置

vyavasthāpita , 分別, 安立, 所制, 所安立, 所施設, 所爲立, 所立, , 立爲, ,

vyavasthāpyate , 可謂, 安立, 得立, 所立, , 立爲, ,

vyavasthāpyeta 假建立

vyavasāda 退失

vyavasādam ā-√pad 退沒

vyavatrāpya

vyaya-lakṣaṇa 滅相

vyaya-śīla 可滅

vyañcana 能照, , 顯示

vyañjaka 了別, 能照, , 顯示

vyañjana 便善那, 便社那, 便膳那, , , , 屈曲, , 形相, 悉曇, , 文句, 文字, 文詞, , , 相好, , 言辭, , 身分, , 隱處, , 顯了, 顯示,

vyañjana-hetu 了因

vyañjana-kāya , 文身, 語言

vyañjana-mātra-bheda 義一名異

vyañjana-nānātva 文異

vyañjana-parivṛtti 轉作, 轉根

vyañjana-pratisaraṇa 依文

vyañjana-svara 文字音聲

vyañjanâlambana 字緣

vyañjikā 了別

vyolokenti 達見

vyoma-dhātu , 虛空

vyomanm

vyupaccheda 泯絕

vyupacchedana 永絕

vyupadeśa-karaṇa

vyupakarṣayitum

vyupaparīkṣaṇa 思惟

vyupasama 寂靜

vyupatti-bhāvanā 覺悟修習

vyupaśamana , 最極寂靜

vyupaśamatā

vyupaśamayati 最極寂靜,

vyupaśamayitavya 應永滅

vyupekṣyamāṇa

vyutkramayati

vyutkrāntaka , 超入

vyutpāda 說明

vyutpādakatva 能了

vyutpādanârtham 令識

vyutpādayati 令起, 開悟, 開悟令解

vyutthāna 出觀

vyutthāna-citta 前心

vyutthānatā

vyutthānâśaya 起心

vyutthāpana , 能建立

vyutthāpayati 令出, , 出離

vyutthāpya 拔濟

vyutthāya , 起已

vyuttiṣṭhate 得還淨

vyuttāna 出離

vyā-yam*

vyābādhana 損害

vyābādhya 惱害

vyādha-nara 獵師

vyādhi-cikitsaka 善治病

vyādhi-cikitsā 醫方

vyādhi-cikitsā-vidyā 醫方

vyādhi-durbala , 病人

vyādhi-duḥkha 病苦

vyādhi-jarā-maraṇa 老病死

vyādhi-kleśa 煩惱病

vyādhi-kṣaya 病滅

vyādhi-nirghātana 除病

vyādhi-praśama 救療疹疾

vyādhi-praśamanôpāya 疾病除愈方便

vyādhi-sthānīya 如病

vyādhi-śamana 除病

vyādhitaṃ puruṣam 病者

vyādhi~... sāṃnipātika

vyādhmātaka-saṃjñā 脹相, 膖脹想

vyādhmātakasaṃjñā 脹想

vyādhy-anavanata 病力羸頓

vyāhanyate 有礙

vyāharita

vyāhatatva 有礙, 相違

vyākaraṇa 記別, 記論

vyākaraṇam 記別, 記莂

vyākarin

vyākariṣyasi

vyākariṣyat 應答

vyākarohi 解決

vyākaroti 能正答, 能正記別,

vyākarā 授記

vyākhyāsyāmaḥ 當廣分別, 當廣說

vyākhyāta 已破, 已釋, 已顯, 演說, ,

vyākhyāti

vyākhyāyate ,

vyākriyatām 可記

vyākulatva 雜亂

vyākuruṣva 解決

vyākuryām 若說

vyākṣepa-saṃsarga 諠雜

vyāma-prabhatā 常光一尋

vyāma-prabhā 圓光

vyānīlāyamāna 靑瘀

vyāpadyate 恚害,

vyāpanna-citta , , 瞋心, 瞋恚心

vyāpannacitta 瞋濁

vyāpāda-citta 瞋恚心

vyāpāda-doṣa 瞋怒

vyāpāda-saṃdhukṣaṇa 瞋害

vyāpāda-saṃjñā 瞋想

vyāpāda-viramaṇa 不瞋, 不瞋恚

vyāpādana , 殺害

vyāpādayati

vyāpādaṃprapnoti

vyāpādânunaya 愛恚

vyāpādāt prativiratiḥ 離瞋

vyāpāraṃ gacchati

vyāsaṅga-duḥkha 遽務憂苦

vyāseka-visārin 馳散

vyāskandaka-samāpatti 非非想處

vyāvadhya

vyāvadhya-citta 惱心

vyāvadānika

vyāvartanârtham 爲斷

vyāvartayati , 對治, , 斷除, , 轉去, 轉捨, 轉滅, 迴轉, 除滅,

vyāvartayitavya 應捨,

vyāvartayitvā 棄捨

vyāvartyate

vyāvasāyika 起作

vyāvṛttatva ,

vyāvṛtya ,

vyāyacchamāna 勇猛精進, 勤精進

vyāyacchat 發勤精進

vyāyacchate 勇猛勤精進, 策勵

vyāyacchita 精進

vyāyama

vyāyantavya 勤方便

vyāḍa-mṛga 惡獸

vyūha 莊嚴

vyūha-kalpa 莊嚴劫

vyūha-rāja-samādhi 嚴淨王三昧

vyūhâlaṃkāra 淸淨莊嚴, 莊嚴

vî (√i) 常滅

vîlakya

vā deśyeta 講讚

vā ghṛta-pradīpa 油蘇

vā punaḥ 或復

vā-śabda 復言, 或言

vāc 口聲, 舌根

vācayitavya 應讀誦, 諷誦讀

vācayitu-kāma 樂說

vācayiṣyati.... svādhyāyiṣyati 諷讀

vācaṃ bhāṣamāṇaḥ 發言

vācaṃ bhāṣate 說此言

vācaṃ √bhāṣ

vācikâpatti 口罪

vācikī 口作,

vācita , 諷誦

vācyamāna 讀誦

vācāmanasā 身口意

vāda-adhikaraṇa 論處所

vāda-adhiṣṭhāna 論所依

vāda-alaṃkāra 論莊嚴

vāda-nigraha 論墮負

vāda-niḥsaraṇa 論出離

vādayati ,

vāde bahukarā dharmāḥ 論多所作法

vādha 損惱

vādhaka 害者

vādhana 逼惱

vādhanâtmaka 逼迫

vādhita

vādhā-kāra 損害

vādināṃvaraḥ 大師

vādinī 論者

vāditṛ 論師

vādya-bhāṇḍa 樂器, 鼓伎

vādya-svara 樂音

vādâdhikaraṇa ,

vādāpita 拊弄

vādāpiya 拊弄

vāg-abhilāpa

vāg-dhvani 言聲

vāg-duścarita 語惡行, 語罪

vāg-guhya 語密

vāg-guhyatā 語密

vāg-vastu 語言

vāg-vijñapti , 言教, 言說, 語表

vāg-viśuddhi 淨語

vāg-viṣaya 言境界

vāg-vyāhāra , 言說

vāgvadati 舌根

vāhayati

vāhi-mārga 運轉道

vāk-karman 口業, , , 語業, 語言

vāk-karmânta 語業

vāk-kāya-karma 身語

vāk-kāya-karman 身口

vāk-pratyudāhāra 發言

vāk-pāruṣya 麤言

vāk-samatā 語等

vāk-satya 如實言

vākya 緣具

vākya-artha 所立名

vāla-koṭi 毛端

vāla-patha 毛端, 毛道, 毛頭

vāla-rajju 毛繩

vāla-vejanikā 白拂

vāla-vyajana 白拂

vāla-vījanī 拂子

vālika gaṅgayā 恆河沙

vālikagaṅgayā 恆沙

vālikā 流沙

vālâgra-koṭi , 毛端

vāma-dakṣiṇa 兩邊, 左右

vāminī

vānta-doṣa 離過

vāntam

vāntī-bhūta 寂靜

vāntī-kṛta 消除, 純熟

vānīyaka 孤獨

vāpayati

vāpeti

vāpī-taṭa 池岸

vāpī-toya 池水

vāra-mukhyā 婇女, 婬女

vāram

vārayati 能遮

vāraṃvāram

vāraṇatvam...pāṇḍaram 白象

vāri-dhārā ,

vāri-madhya 水中

vāriṣyante 呵教

vāryate ,

vārāhī 囀羅呬

vārānaseyaka 婆羅痆斯

vārṣika 婆師

vārṣya 伐里沙

vāsanatā 薰習, 餘習

vāsanā 習力

vāsanā-kleśa 煩惱習, 習煩惱

vāsanā-samudghāta 永害習氣

vāsanā-upādāna 習氣執受

vāsanā-vyādhi

vāsaya (den.) 能熏習

vāsaṃ 分別

vāsaṃ kalpayiṣyanti 居跱

vāsaṃ pra-√kḷp 應住

vāstavikatā 眞實

vāta-maṇḍala 風輪

vāta-samaya 風時

vāta-vṛṣṭa 風雨

vāta-vṛṣṭa-samaya 風雨時

vātalikā

vāto vāti 大風

vātsalyam-vistīrṇam 廣大憐愍

vātâyana-cchidra-rajas 日光塵, 隙遊塵

vātêrita 風動, 風所吹

vātôdaka-vṛṣṭi 風水雨

vāyavo vānti 風吹, 風起

vāyavī 西北

vāyayati

vāyu-maṇḍalaka 風輪

vāyu-saṃvartanī 風災

vāyv-ādhika 風疾

vāṅ niścarati 有所說

vāṅ-manas-karman 語業意業

vāṅ-manaḥ-śauca 口意淸淨

vāṅ-mārga 說道

vāṅ-mātratva 但有言說

vāṣpa-mokṣa 啼哭, 啼泣

vīdṛṣṭi

vīhīna

vīpsârtha 種種義

vīra 不能退, 力士, 勇健, , 多力, 志勇精進, 無畏, 無畏者, 精進, 雄猛

vīraṇakacchapa 毘囉拏羯車婆,

vīrya 尾唎也, 毘梨

vīrya-arambha 發起精進

vīrya-bala 精進力

vīrya-bodhyaṅga 精進覺

vīrya-citta 勤心

vīrya-dhanam 勤財

vīrya-pāramita 精進度

vīrya-pāramitā 毘梨耶波羅蜜, 精進波羅蜜, 精進波羅蜜多, 進滿

vīrya-saha 護持

vīrya-saṃbodhy-aṅga 精進等覺支, 精進覺支

vīrya-saṃprāyoga 精進相應

vīrya-ārambha 勤精進, 精進勇猛

vīrya-ṛddhi-pāda 勤神足

vīryam ārabhate 發勤精進

vīryatā 精進

vīryavat 勇猛, 有勤, 精進勇猛

vīryaḥ 精進根

vīryâambha

vīryârambha 勇猛, 發勤, 發勤精進, 精懃, 精進

vīryârambha-saṃjanana 發勤

vīryêndriya 精進根, 進根

vīryêndriyam 精進根

vīta-doṣa 離瞋

vītamala 離垢

vītarāga-bhūmi 離欲地

vīthī-rathyā

vītivṛtta 形服

vūḍha

vṛddha-mahallaka 衰變

vṛddha-nara 尊宿

vṛddha-taraka 耆宿

vṛddha-vedanīya 老年

vṛddha-āloka-samādhi 明增

vṛddhatara 耆宿, 長老

vṛddhataraka 上座, 耆長, 長老

vṛddhi-hrāsau na bhavataḥ 無增減

vṛddhi-kāṣṭhā-gata 至究竟

vṛddhi-nayana 增長

vṛddhi-phala 增長果

vṛddhika 增長

vṛddhiḥ...kuśalehi dharmehi 長養善法

vṛddhiṃgacchati 增長

vṛddhâsana 上座

vṛddhā āsannā 上坐

vṛddhī

vṛhas-pati 太白, 太白星

vṛhat-phala 廣果

vṛkkā

vṛkṣa-gahana 叢林

vṛkṣa-mūla-gata 在樹下

vṛkṣa-vanaspati 樹木

vṛkṣa-vāṭikā 後園

vṛtta-samācāra 戒行

vṛtti-caryā 善行

vṛtty-artha

vṛtty-avṛtti 行不行

vṛttāśaya 遮止意樂

vṛṃhaṇa 增長

vṛṣabhita 牛王

vṛṣabhitā 威神, 自在神力

vṛṣṭiḥ saṃjāyate 降雨

yad idam 何物, 便, , 卽是, 如此, 所謂, 是何,

yad idaṃ 所謂

yad rūpaṃ sā śūnyatā yā śūnyatā tad rūpam 色卽是空空卽是色

yad uta , 卽是, 如是, 所謂, , 是謂, , 而便

yad vā

yad-avastha , , 此位

yad-balena 由此勢力

yad-bhūyasikīya

yad-bhūyasā , 多分

yad-bhūyo vīta-rāgaḥ 倍離欲

yad-ṛcchayā 自然

yadapīcchayā paryeṣamāṇo na labhate tad api duḥkham 求不得苦

yadbhūyas-kārin 多分

yadi saṃghasya prāpta-kālam 若僧時到

yadi saṃghasya prāptakālaṃ 若僧時到

yadi vikalpyate 若謂

yadi vā 將無

yaduta

yady api 縱使,

yadâpi 設使

yadā...tadā

yadṛcchā-siddhitā 隨欲成

yakṣa 藥叉羅刹, 閱叉鬼神, 閲叉

yakṣa-kṛtya 夜叉吉遮, 鬼神形, 鬼神形

yakṣa-rākṣasa 逆魅

yakṣniṇī 夜叉女

yal-lakṣaṇa 如是相

yama-lokika 餓鬼

yama-rākṣasa 琰魔卒

yamalī

yamântika 閻魔

yan-nāmaka 某名

yasaskāma 貪穢

yasmin 於彼彼

yasmin samaye 爾時

yasmāt tūṣṇīm 默然故

yasya... arthaṃ 所以故

yat kiṃcid asti 有法, 若法是有

yat kiṃcit 諸所有

yat tarhi 若爾云何

yat śūnyam 於此而空

yat-kiṃcic ceṣṭate 凡有

yat-kiṃcit 所有一切

yat-kāmam 隨其所欲

yat...tad eva , 卽是

yat...tat

yatantaḥ 久修

yatha

yatha yādṛśaṃ 如應

yatha-jñāna 盡所有智

yatha-r-iva

yatha-r-iva gaṅga-vālikāḥ 如恆沙

yatha-sthāne 如舊

yathaiva

yathartukā-prasāda 三時殿

yathâgamam 依法

yathânupūrvatas 次第

yathâpi 猶如

yathâpi nāma , 猶如, 譬如

yathâpitat

yathâpîha 猶如有

yathârhat 隨其所應

yathârtha 如義

yathârtha-sthāna 眞實義

yathârtha-śāstṛ 大師, 如理師,

yathârtham 如實

yathâtmabhāva 形貌

yathâśaya 應群機, 隨心, 隨心所樂, 隨樂, 隨衆生心

yathêccha 如意

yathêccham 自在, 隨意

yathêcchatas 隨意

yathêcchayā 隨意

yathêcchā 隨意

yathêdam evaṃ rūpam 如是

yathêpsita 隨其欲, 隨意, 隨所愛樂, 隨所樂

yathêpsitam 任意, 隨所欲

yathêṣtam 隨意

yathêṣṭa 好慕, 如意

yathêṣṭam 隨其所欲, 隨意所欲

yathôddiṣṭa 如所說

yathôdita 如說

yathôkta 上所說, 如先所說

yathôktam 如說

yathôtpanna 如生, , 隨得

yathôtpannam 隨有所得

yathôtpatti 如生, 隨生

yathā kāṣṭham 如木

yathā mamābhūt 如我恩化

yathā manah 隨心

yathā manaḥ 如意

yathā padmaṃ suraktam 如蓮

yathā pariṣat 順衆

yathā pūrva-nirdiṣṭābhiḥ 如前所說

yathā pūrva-nirdiṣṭāḥ 如前說

yathā sthānam 隨處

yathā tathā , 隨類

yathā vinayam 如律

yathā yathā 如如

yathā---abhilāpah. ---pravartate 隨起言說

yathā-abhyupagamaṃ

yathā-api tat 又如

yathā-bala 隨力

yathā-bhavyam 所應

yathā-bhūta-darśana 眞見

yathā-cittâdhimuktikatā 隨衆生心

yathā-dharma-pratikaraṇatā 如法悔除

yathā-dharmaṃ pratikaroti 如法悔, 如法悔除

yathā-dhārmikīm 如法

yathā-dṛṣṭa 如是見, 如見, 見如是

yathā-gacchat 行差別

yathā-krama-grahaṇa 如次

yathā-kramaṃ draṣṭavyāḥ 次第應知

yathā-kāma-karaṇīya 所欲爲, 隨所欲爲

yathā-kāmam 如其所欲, 如所欲, 隨其所欲, 隨意, 隨所樂

yathā-kāmatas 隨意

yathā-kāmatā 隨意

yathā-nyāya 正理

yathā-parikīrtita 如所稱, 所開示

yathā-parṣad 順衆

yathā-paurāṇam 如故

yathā-pratyata 隨緣

yathā-pratyayam 隨緣

yathā-praṇidhānam* 如願

yathā-ruta 依語, 名義, 如聲, 如言, 如說, 隨言

yathā-ruta-artha-abhiniveśa 如言取義

yathā-ruta-vicāraṇa 如言而思義

yathā-rutam 如文,

yathā-rūpām 如法

yathā-saṃbhavam 如其所應, 彼一一, 隨其所應

yathā-saṃkhyam 如次, 如此, 次第

yathā-saṃniviṣṭa 安布

yathā-sthānam 隨應

yathā-sthāneṣu 如舊

yathā-sukham 隨意, 隨所樂

yathā-svam 如是, 如自

yathā-sūtraṃ eva vistaraḥ 廣說如經

yathā-sūtrôkta 如經說

yathā-tathya 如實

yathā-uktam 如經言

yathā-vādi tathā-kāritā 如自所言卽如是作

yathā-vādi-tathā-kārin 如說行

yathā-vādin 依言, 如說

yathā-vādiṃ tathā-kārī 如說行者

yathā-vṛddhikāya 次第

yathā-vṛddhikāya upaveṣṭavyam 次第坐

yathā-yogyam 其所應, 如應, 隨應

yathā-yogânurūpa 隨其所應

yathā-śakti yathā-balam 隨力所能

yathā-śaktitas 隨力

yathā-śrutam 依所聞

yathā...evam 如是, 猶如

yathā...tathā 如是

yathā..ṭathā

yathābhipraya 隨心所樂

yathābhipretam 隨其所樂

yathābhūta 如實, 如有, 如此, 如眞, 眞實

yathābhūta-darśana 如實見

yathābhūta-dharma 眞實法

yathābhūta-jñāna 如實智, 實智

yathābhūta-jñāna-darśana 如實知見

yathābhūta-parijñāna 如實智, 如實知, 如實遍智, 如實遍知

yathābhūta-pratyavekṣā 如實觀

yathābhūta-pravṛttatva 如實轉

yathābhūta-sthita 正諦

yathābhūta-vacana 如實言

yathābhūtatva 如實

yathābhūtatā 如實相

yathābhūtaṃ parijānat 如實了知

yathābhūtaṃ prajānāti 如實了知, 如實知, 如實知, 能如實知

yathābhūtaṃ veditavyā 應如實知

yathābhūtaṃ-prajānāti 如是知

yathābhūtârtha 如實

yathābhūtâvabodha 如實覺, 如實覺了

yathācintitaṃ gacchāmi 罣礙

yathālambanam 隨所緣

yathāpîhāikatyaḥ 如有一

yathārham 如其所宜, 如宜

yathārhaṃ yathā-yogam 如應如宜

yathāvad avatiṣṭheran 如實隨住

yathāvad bhāvikatā 如理智

yathāvad-bhāvikatā 如實, 如實修行, 如所有性, 盡其所有

yathāvan-mārga-pratilābha 獲得如實之道

yathāvat-tathatā 如所有性

yatkiṃcit 一切, 所有

yatna-kārin 勇猛

yatnānupâlya 難持

yato yataḥ 彼彼

yato yataḥ...tatra tatraiva 在在處處

yatra yatra 彼彼, 於彼彼

yattakam...tattakam 爾許

yauva

yauvarājyâbhiṣeka 法王位

yava-godhūma-adi 麥等

yavāgu

yavāguya

yaśas kāma 求名

yaśas-prabhāsa 名光

yaśaś-citta 名聞

yaśo 'yaśaḥ 毀譽

yaśo-dharā 名聞

yaḥ 設使

yaḥ paśyati 隨能見者

yaḥ punar bhikṣur 若復苾芻

yaḥpaśyati 見者

yaṃ nūna 寧可

yaṣṭi-vana 申怒林, 申瑟知林

yaṣṭṛ 供施

ye , 有餘師

ye ca 設復

ye...āhuḥ 有人說

yena śūnyam 由彼故空

yeāhuh 有餘師說

yodhayati 鬪戰

yoga-avacara 求道人

yoga-kriyā 修學, 精勤修學

yoga-kṣema-kāma 樂相應安隱

yoga-kṣematva 安危

yoga-parâyaṇa 修行者

yoga-sthāna 瑜伽處

yoga-vaśavartin 觀自在

yoga-vihita 如理作, 應作

yoga-ācāra 瑜伽行

yogam ā-√pad 勤加精進, 勤行, 精勤修學, 繫念思惟

yogamāpadyate 修習

yogamāpattavyam 修習, 精勤

yogaḥ karaṇīyaḥ 勤精進, 當勤修學, 精勤硏究

yogaṃ karoti 精勤修學, 精勤修習

yogena , 方便

yogyāṃ karoti 修學, 精勤修學

yogârtha 相應

yogârtha saṃyoga-sarāgatā 相應義

yogôdvahana , 給濟,

yojayati , 和合,

yojyate

yonau...abhinirvṛttiḥ 託生

yoni-vicaya 正觀

yoniśaḥ cintā 如理思

yoniśaḥ pratividhyati 如理通達

yoniśaḥ prāyogaḥ 如理加行

yoniśo manasi-karoti 如理思惟

yoniśo-manasikara 正作意

yoniśo-manasikāra 正念, 正思惟

yoniśo-manaskāra 如理作意, 正思, 正憶念

yotaka ,

yudhyamāna 剋捷

yudhyante 興擧

yuga-anta 劫盡

yuga-anta-agni 刧盡火, 劫火, 劫盡火

yuga-anta-kāla 劫盡時

yuga-mātra-anusārin 六尺

yuga-naddha-vāhin 雙運

yuga-pad*

yuganadda 雙運

yugapat-kāla 一時, 倶時

yugapat-pravarṣaṇa 雨甘露

yugya-yāna

yugântâgni 劫火

yuj 應理

yujyate 具有, 可成, 可然, 可得成, 可立, 可言, 可說, , , 得成, , 應作, 應成, 應正道理, 應然, 應爾, 應理, 應言, 應道理, , , 是故知, , 理實, 相應,

yukta-artha 理義

yukta-bodhi 育多婆提

yukta-rūpam 如其所宜

yukta-yogitā 相應

yuktaṃ vātsalyam 如理憐愍

yukti-paryāpanna-samgṛhīta 道理所攝

yukti-prasiddha 道理極成

yukti-prasiddha-tattva 道理所成眞實, 道理極成眞實

yukti-vikalpa 我妄想

yukti-virodha 道理相違, 違正理

yukty-upaparīkṣā 如理觀察

yukty-āgama 正理, 理教

yuktyā 以理

yuktā 育坻華

yutatva 相應

yuvā yuvatim 夫妻

yuḥ

yuṣmābhiḥ 汝宗

yuṣmāka 仁等

yā atra pratipattiḥ 行此法

yācanatā 來求

yācanā 來求乞, 來請

yācate 求請, 硏磨

yācayati 呪願

yācitakālaṃkāra 所假借莊嚴具

yācitum

yācitā

yācñā ,

yādṛk...tādṛk 無異

yādṛśa-dharma 法貌

yādṛśaka 如是

yādṛśaḥ...tādṛśaḥ , 極相似

yādṛśaḥ..ṭādṛśaḥ ,

yādṛśo 如應

yāmānāṃsthānam 夜摩天

yāna-akara 諸乘

yāna-bheda 乘差別

yāna-dhirūḍha 騎乘

yāna-dvaya 二乘

yāna-gardabha

yāna-nānātva 假名字

yāna-pratisaṃyukta 乘法

yāna-traya-dharma 三乘法

yāna-vyavasthā 說三乘

yāna-vāhana 輿

yāni kānicit karaṇiyāni tāni sarvāṇi kurudhvam 隨意所

yāni tāni

yānika

yānin

yānitāni 一切

yānâkara

yānânuttarya 無上乘

yānârūḍha 乘乘, 乘車

yānī-kṛta 爲處

yāpanā 令安, , 支持, 相續

yāpayati , 未壞

yātanā-kāraṇa 苦具

yātanā-puruṣa 獄卒

yātayat , 殺害

yāthā-saṃstarika 處如常座

yātrā

yātrā-kalpanatā 存濟

yāttaka 一切

yāttika 一切, 猶如

yāttika-gaṅgā-vālukā 數如恆沙

yāvad bodhi-paryantam 乃至成佛, 乃至涅槃, 乃至菩提, 至成佛道

yāvad brahmalokam uccaistvena 三世界

yāvad iccheta tāvat 隨樂

yāvad āyuṣparyavasānam 盡形壽

yāvad-abhipretam 隨其所樂

yāvad-bhāvikatā 如其所有, 盡所有性

yāvad-iṣṭam 隨其所欲

yāvad-āyuḥ-paryantam 盡形

yāvaj-jīvena 乃至命終, 盡壽

yāvaj-jīvikam 臨終

yāvaj-jīvikā pravāraṇā 長請

yāval-loka-gatam 窮生死際

yāvantaka

yāvantṛtīyakaṃ samanuśrāvayiṣyati 乃至三唱

yāvat kiṃcit 所有一切

yāvat trir apy anuśrāvaṇā 乃至三唱

yāvat-tathatā 如所有性

yāvat-tṛtīyaka 三唱

yāvat....upâdāya

yāvat...paryavasānam 乃至

yāvat...tāvat 中間, 乃至, 以來, 時分, 時量, 障礙,

yāvat..ṭāvat

yāvata-jñāna 如所有智

yāvatika ,

yāvatā

yāśunyataivanirvâṇam 空卽是色

yāṃ yāṃ diśam...tasyāṃ tasyāṃ diśi 隨方

yūkila

yūyaṃ 仁等, 諸仁

yūyu

ê (√i) 來生

ê (√i). 來集

ña-kāra 壤字, 若字

ôpāyāsa 艱辛

Āgama sutras 阿含經

Ārya-Mañjuśrī-nāma-saṃgīti 聖妙吉祥眞實名經

Āryadeśa 聖方

Āṣādha 頞沙荼

ā bhava-agrāt 乃至有頂

ā bodheḥ 成覺

ā maraṇāt 從始至終, 至終

ā niśā-kṣayāt 晝夜

ā patanāt 未墮

ā rātri-parikṣayāt 晝夜

ābandhayati

ābhakṣaṇa-saṃbhakṣaṇa 集會

ābharaṇa... mālya 珠環

ābhatā

ābhayā spharitvā 放大光明

ābhayā sphuṭā bhavanti 光照

ābhedya 不壞,

ābhicāruka 調伏, 降伏

ābhidhārmika 對法師

ābhidhārmikāḥ 對法諸師

ābhimantrya 眞言

ābhipraya 希望

ābhiprayikārtha 密意趣義

ābhisaṃskārika 加行, 有作, 有爲, 有爲行, 有衆生

ābhisaṃskārikin 有作, 有爲行

ābhoga-mātra-pratibaddha 暫發悟

ābhogaṃ kurvataḥ 作意思惟

ābhoogaṃ na karoti 不作意

ābhyantara-karaṇa

ābhyantaraka

ābhyavakāśikā 露地住, 露地坐, 露坐

ābhâvabhāsa 光明

ābhā 光明, 光照

ābhāsa-gata 現前, 現在前, , 顯現

ābhāsa-gataṃ 現在前

ābhāsa-prāpta

ābhāsam ā-√gam 現在前

ābhāsvara 光曜

ābhāsvara(-vimāna) 阿波會

ābhāsī-√bhū 現在前

ābhāṣin

ābhīkṣṇakam 數數

ābhīru 怯劣, 恐怖

ābādha-vipramukta 少病

ābādhayati 中害,

ābādhika 困厄, 所苦, 疹疾,

ābādhāt 除愈

ābādhāt-parimuktā 除愈

ācakṣate 所宣說

ācakṣita

ācar

ācara

ācarati 令修

ācari

ācariya , 師長, 正行, 軌範, 阿遮利耶

ācchedya 劫奪, , 能斷滅

ācchettrī 棄捨

ācchid 奪取

ācchid (√chid). 侵奪,

ācchinatti 奪取

ācchādayati , 被服

ācchādayiṣyāmi

āchedya

āchidyati 不聽

ācinoti 積集

ācāra , 儀軌

ācāra-bhūmi 阿闍浮

ācāra-bhūmika 阿闍浮

ācāra-gupti 威儀, 密行

ācāra-saṃpanna 威儀具足

ācārin 行者, 阿闍梨

ācārya 阿舍梨, 阿闍梨耶, 阿闍棃, 阿闍黎

ācārya-muṣṭi 師拳, 師捲, 祕吝, 祕悋, 隱藏

ācārya-saṃmata 共許爲師

ācārya-vacana 師說

ācāryôpādhyāya 和尙阿闍梨, 師長

ācāryābhiṣeka 阿闍梨灌頂

ād yate

ādaheya 然火

ādara-jāta 深敬, 起尊重

ādarśa-jñāna 大圓鏡智, 鏡智

ādarśa-maṇḍala-pratibhāsa 鏡像

ādarśa-mrāṣṭa 淨明

ādarśa-mukha 鏡面

ādarśa-pṛṣṭhe 淨明

ādarśa-tala 鏡面

ādarśana 明鏡,

ādarśayati 指示, , 現示, 示現, 能現, 顯現, 顯示

ādarṣayati

ādau

ādau kalyāṇam 初善

ādau √kṛ 爲首

ādayeya

ādayitavya 應用,

ādeya-vacana 其言敦肅, 所言眞實, 言敦肅, 誠信言

ādeya-vacano 凡所發言衆咸信奉

ādeya-vacano√bhu 發誠信言

ādeya-vākya 正直

ādeśanā , , 記說, , 說法

ādeśanā-pratihārya 說法神變

ādhamana-bandhana-vikraya 捶縛賣

ādharaṇa 能持

ādhasta

ādhastana

ādhastanīṃ-bhūmim 下地

ādhicaitasika 所證

ādhikarmika 初學, 新學

ādhikya-yoga 具足

ādhimokṣika 信行, 勝解, 願成

ādhipajaṃ phalam 增上果

ādhipata 增上

ādhipataṃ phalam 增上果

ādhipateya 增上, 增上緣力, 威德, 巍巍, 最勝, 自在, 降伏

ādhipateyatā 尊勝,

ādhipatya-parigraha 增上攝受

ādhipatya-parigraha-saṃjñā 增上攝受想

ādhipatya-prāpta 得增上力

ādhipatyatas 增上

ādhirājya-prāpta 登王位

ādhya

ādhyāhāraka

ādhyāmika 內界

ādhyāmikam āyatanam 內處

ādhyātmika-bāhya 內外, 若內若外

ādhyātmika-bāhyâyatana 內外入

ādhyātmika-dvāra 內門

ādhyātmika-vedanā 內受

ādhyātmika-vidyā 內明

ādhyātmikam āyatanam 內入

ādhyātmikatva

ādhyātmikaṃ---vipāka-phalam 內異熟果

ādhyātmikāḥ-dehāḥ 內身

ādhyāyin 能說

ādhyāśayika , 增上意樂

ādhāna-labdha 受得

ādhāna-vartitva

ādhānatā 所任持, 所持

ādhāra-bhūta

ādhāra-bhūtatva 能持

ādhāra-hetutva 持因

ādhāra-pratipakṣa 持對治

ādhārabhūta 能持

ādhārayati , 護持

ādhārayiṣu paryāpuniṣu 講讚

ādhāya

ādhīnatayā 以依

ādhīnatva

ādhīnava

ādi-bhūmi 初地

ādi-grahaṇa 等者

ādi-karmika 初修業, 初學, 初業, 初發心, 初行者, 始業, 新學, 新發意, 治地, 阿闍浮

ādi-kāraṇatva 初因

ādi-kṣaya 本來無

ādi-kṣaṇa 初刹那

ādi-madhya-anta 初中後

ādi-madhya-paryavasāna 初中後

ādi-pariśuddhatva 本來淸淨

ādi-prasthāna 發心

ādi-praśānti 本來寂靜

ādi-viśuddhi 本來淸淨

ādi-śabda 等言

ādi-śuddha 本來淸淨

ādi-śuddhatva 本淸淨, 本來淸淨

ādi-śānta 本來寂靜

ādi-śānta-samatā 本寂平等性

ādika

ādikarmika 阿夷恬

ādikatva 初定

ādikārmika-bodhisattva 新學菩薩

ādipta

ādita eva

āditaḥ 從初

āditya 阿儞底耶

āditya-candra-graha 日月星

āditya-kalpa 如日

āditya-raśmi 日光

ādityôdaya 日出

ādiśāmi 我說

ādy-antavan-madhya 前中後

ādy-antika 初後

ādy-anutpanna 不生

ādy-anutpannatā 本來無生

ādya-darśana 見始, 見根本

ādya-daśama 初十

ādya-mārga-lābha 初得道

ādyanutpanna 阿提阿耨波陀

ādyanutpāda 阿提阿耨波陀

ādyaṃ praṇidhānaṃ kṛtam 發弘誓願

ādyaṃ smṛty-upasthānam 身念住

ādye dhyāne 初定

ādye dve 初二

ādye kṣaṇe 初刹那, 初念

ādyâbhāva 初無

ādyôtpāda 初起

ādāna-sthāna-cyuti 取住捨

ādāna-tyāga 取捨

ādāna-tyāgābhisaṃskāra-vigama-samatā 遠離一切取捨造作平等性

ādāna-viharaṇa 執行

ādāna-vijñāna 執持識, 相續識, 阿陀那識, 阿陁那識

ādāpayati

ādāya...√gam 持去

ādīnava-darśana 見過患

ādīnava-darśin 深見過患, 見過患

ādīnava-nimitta 過患相

ādīnava-saṃjñā 過患想

ādīpayati ,

ādīpta-gṛha 火宅

ādīpta-veśman 火宅

ādīpta-āgāra 燒然

ādīptâgāra 火宅

ādīptâyo-guḍa 熱鐵丸

ādīyate 執捉

āgaccha

āgacchanti 來詣

āgacchanti sma 來詣

āgacchat 正行

āgacchati 來至

āgacchatu 令來

āgahana-carita 稠林行

āgam

āgama , 阿鋡, 阿鋡暮

āgama-dṛṣṭi 阿氏多

āgama-pramāṇa 正教量, 聖教量

āgama-sthāna 來處

āgama-virodha 違教

āgama-viruddha 教相違

āgamaka 不知

āgamana-gamana 來往, 往來

āgamatas 依聖教

āgamaya 且止, 小住, 小住待

āgamayate 待時

āgameṇāptena 至教

āgamika , 來者

āgamiṣu 來詣

āgamiṣyat

āgamâdhigama 教證

āgamôpadeśa 言教

āgantu-kleśa 客塵, 客塵煩惱

āgantuka-doṣa 客塵

āgantuka-kleśa 客塵煩惱, 客塵煩惱, 煩惱客塵

āgantuka-mala 垢染, 客塵, 客塵垢, 客塵煩惱, 煩惱垢

āgantuka-saṃjñā 客想

āgantukair upakleśaiḥ 客塵煩惱

āgantukatva 客塵, 非主

āgantukatā 客塵煩惱

āgantukeṣu dharmeṣu 客法

āgantukâgāra 旅泊

āgantukôpakleśa 客塵

āgantukā bhikṣavaḥ 客比丘

āgantukī saṃjñā 客想

āgati-gati 來去

āgato’nādi-kālikaḥ 從無始來

āgatu... darśanāya 奉面

āgatvā 往到

āgatâgatās 來詣

āgatā abhūvan 來到

āgatāgata 來至, 往彼

āghata

āghrāti 能嗅

āghāta 憂慼

āghāta-bahula 多生嫌恨

āghāta-citta 嫌恨心, 害心, 懷嫌恨心, 損害心

āghāta-cittatā 恚害心, 恚心

āghātayitavya , 損害

āghātākaraṇa 不損惱

āgni 火天

āgāmaka 不知

āgāmin-āpanna 一來果

āgārika 世俗, 在家, 在家人, , 居家, 白衣, 白衣家

āgārād an-āgārikāṃ pravrajeyam 捨家法趣於非家

āgāḍhatara pāpaka karman 殃罪

āgṛhīta , 慳吝, 慳悋, 有慳吝

āha...atra 有頌, 此中說偈

āharaka

āharati 能引

āharaṇatā , , 能致,

āhartṛ 讚美

āhetuka 無因

āho svit

āhriyate 引無義

āhrīkya 無慚, 無慙

āhrīkya-anapatrāpya 無慚無愧

āhrīkyânapatrāpya 無慚愧

āhvanīya 應招延

āhvānāya saṃketaḥ 呼召假名

āhāra

āhāra āharaṇam āyuḥ, saṃtāraṇe 啞曷囉啞曷囉馬麻藹由而傘塔囉尼

āhāra-catuṣka 四食

āhāra-cīvara 衣食

āhāra-gaveṣin 求食

āhāra-kṛtya 所食, 食用, 飮食

āhāra-saṃjñā 食想

āhārakatva 能引

āhārakatā

āhāratva

āhāratā

āhāre pratikūla-saṃjñā 食不淨想

āhāreya

āhāritraka , 能致

āhāritrika 能招

ājanita 從生

ājanya 吉祥, 妙莊嚴

ājava

āje

ājivika 活命

ājnā*

ājnāṃ margya 請教

ājñapti 吿敕

ājñeya 可知, 周知, ,

ājñâkhya

ājñêndriya 已知根, , 知根

ājñā-citta 慧心

ājñā-vyākaraṇa 說示

ājñābhipraya 敬心

ājñāpanīyā 徧知

ājñāpayati , 化導, 善教, , 敕令, 教示,

ājñāsyamîndriyâdi 三無漏根

ājñāsyati 達了

ājñāsyāmy-ākhya 未知欲知

ājñāsyāmîndriya 未知欲知, 未知欲知根, 未知當知根

ājñāsyāmîndriyâdi-traya 未知欲知等三根

ājñāsyāmîndriyôpeta 未知欲知根

ājñātêndriya 已知根, 知根

ājñātāvîndriya 具知根, 已知根

ājñāya 知已

ājānāti

ājātaṃ-√bhū 現在前

ājīva-saṃpad 正命圓滿

ājīvikā 活命

ākalpântara-kriyā 進止

ākampya 不搖, 不動

ākaraṇa 引無義, 引起, 思想, 行相

ākarṣana 鉤召

ākarṣayat 鉤召

ākarṣaṇa-samartha 能引

ākarṣaṇī 召請, 鉤召法, 阿羯沙尼

ākarṣāya 召請童子, 阿羯囉灑

ākaḍḍhana 誘引

ākhoṭa 胡桃

ākhu

ākhya 假立

ākhyāna-kathā 傳論

ākhyānatā 稱歎

ākhyātam 已宣

ākhyātā

ākhyāyaka 戲論

ākhyāyakêtihāsa 戲論

ākhyāyate , 名爲, 說爲,

ākhyāyati 追憶

ākhyāṃ labhate 名爲

ākiñcanyāyatana 無所有處地

ākiṃcanya-āyatana 無所有處

ākoṭana

ākoṭayati

ākoṭhayati

ākoṭita ,

ākoṭāpeti

ākramati mahīm 案地

ākramya 昇進

ākrandatha 倶同

ākrośa-paribhāṣa 輕戲

ākrośa-paribhāṣā 惡罵

ākrośa-tarjana 惡口罵

ākrośika

ākrośitavya

ākruṣṭa* 呵罵

ākrāmate 能往

ākrāmati 侵掠

ākulakara 作亂, 阿鳩羅加羅

ākuñcana

ākuñcana-vikāśana 屈伸

ākāra-liṅga-nimitta 形狀相

ākāratas 行相, 行相差別

ākārayati 唱導, , 能取, 能行

ākāryate 所取, 所行

ākārān bhāvayet 觀想

ākārāprameyatā 品無量

ākārāḥliṅgāninimittāni

ākāśa-anantya 空無邊

ākāśa-dhātu 土界, 空大, 空界, 空界色, 空種, 虛空, 虛空界

ākāśa-dṛṣṭânta 虛空喩

ākāśa-kṛtsnâyatana 空遍處

ākāśa-lakṣaṇa 空相, 虛空相

ākāśa-puṣpa 虛空華

ākāśa-sama 同虛空, 猶如虛空, 與虛空等

ākāśa-sama-dharmatā 虛空平等

ākāśa-samatā 猶如虛空, 等虛空, 與虛空等, 虛空平等

ākāśa-tala 虛空中

ākāśa-varna

ākāśagarbha 虛空孕

ākāśaloka 處世間

ākāśânantyâyatana 空處

ākāśôpamatā 虛空喩

ākāśānantyā-yatanam 空無邊處地

ākāṅkṣ

ākāṅkṣa-māṇah 隨其所樂, 隨所樂

ākāṅkṣam

ākāṅkṣamāṇa 遵求

ākāṅkṣatā 欲受

ākāṅkṣaṇa , 樂欲, 樂求

ākāṇkṣin

ākīraka

ākīryate 雜修

ākīrṇa-bahu-jana-manuṣya 人民熾盛

ākūtana 希求

ākṛti-māna 形量

ākṛti-pramāṇa 形量

ākṣepakatva 能引發

ākṣepakaṃ—-karma 牽引業

ākṣepayati

ākṣepika

ākṣepo hetuḥ 引因

ākṣipyate ,

ākṣoḍaka 胡桃

ālambaka 能緣

ālambana-adhimokṣa 所緣勝解

ālambana-lakṣaṇa 緣相

ālambana-nimitta 所緣相

ālambana-niyama 約所緣

ālambana-pariśuddhi 所緣淸淨

ālambana-pratyaya 所緣緣, 異緣, 量果

ālambana-smṛty-upasthāna 境界念處

ālambana-vastu 所緣事

ālambana-viśuddhi 所緣淸淨

ālambanam 所緣緣

ālambanatas 境界差別, 所緣故, 約所緣

ālambanatva 爲所緣,

ālambanaṃ vastu 所緣事

ālambanaṃ vikalpayati 分別所緣

ālambanâbhāva 無所緣

ālambanāvatāra-mukha 所緣趣入門

ālambanī-kṛtya 緣慮

ālambanī-√kṛ 攀緣, 緣慮

ālambika 能緣

ālambya 所緣性

ālapanā 言論

ālaptaka 語言

ālasya-kausīdya 嬾惰懈怠, 懶惰懈怠

ālasyā

ālaya-vijñāna 藏識, 賴耶識, 阿梨耶本識, 阿梨耶識, 阿黎耶識

ālayavijñāna 初能變, , 所知依, 根本識, 無没識, 眞識, 阿賴耶識, 黎耶識

ālekha 壞心

ālekhabhitti 寶像

ālekhya-bhitti 寶像

ālina 障礙

āliḍha 舞踏

āliṅg- 阿梨宜

āliṅgitatva

āliṅgī 抱觸, 阿梨宜

āloka-gatam 窮生死際

āloka-karin 照曜, 能發光明

āloka-labdha 明得

āloka-rāja 明王

āloka-rūpa 明色

āloka-saṃjñin 窗牖

āloka-saṃjñā 光明想

āloka-tamas 明暗

āloka-tamasī 明闇

āloka-vivṛddhi 明智

āloka-vṛddhi 明增

ālokatā 光明徹照, 明了

ālokayati ,

ālokitavya

ālokâvabhāsa 光明

ālokāvabhāsa 明照

āloḍayati , 相和

ālpêcchā-saṃtuṣṭi 少欲知足

ālābū 葫蘆

ālāpayet 共語

ālāta-cakra 旋火輪

āma-gandha 生臭

āmala , 餘甘子

āmala-jñāna 淨智

āmalī 阿摩勒, 阿摩勒

āmantraya 讚言,

āmantraya (den.) 普吿, , 白言, , 讚曰

āmantraya (den.). ,

āmantraya(den.) 付囑, 語言

āmantrayitvā

āmaraṇa-samayāt 乃至命終

āmiśrita 和合

āmiṣa

āmiṣa-bhojana 飮食

āmiṣa-dāna 物施, 財施

āmiṣa-harṣa 財貪喜

āmiṣa-hetoḥ 爲飮食故

āmiṣa-kiṃcitka 味著, 爲飮食, 爲飮食故

āmiṣa-saṃgraha 以財攝, 財利

āmiṣa-saṃgrāha 財攝

āmiṣôpasaṃhāra 財攝受

āmnāyate ,

āmoṣaṇa 摩觸

āmoṣaṇa-parāmoṣaṇa 摩觸

āmra-vṛkṣa 菴羅樹

āmraka 糞果

āmraphala 餘甘子

āmravana 李園

āmrāta 阿摩洛迦, 阿末羅

āmrātaka 菴婆羅多迦

āmudraya (den.)

āmukha-sthita 普現, 普見

āmukhe 現前

āmukhām 將欲

āmukhī-bhāva 現在前

āmukhī-bhūta 得入, 現入, 現前

āmukhī-karaṇa 現前,

āmukhī-pravṛtta 顯現

āmukhī-√bhū 住現在前, 在前, , 現在前

āmâśaya

āmāśaya 生藏

āmṛśa

ānaiñjya 不動業, 不動行

ānandanā 慶悅

ānandanī-vāc 慶悅語

ānandayati 慶悅

ānandī-jāta 慶喜

ānantara 中間, 中間定

ānantarya-karman 無間業

ānantarya-kārin 逆者, 造無間, 造無間業

ānantarya-mukti-mārga 無間解脫道

ānantarya-mārga 無礙道, 無間道

ānantarya-patha 無間道

ānantarya-prabhā 無礙光

ānantarya-samādhi 無間三摩提, 無間定, 無間禪定

ānantarya-vimukti 無間解脫

ānantarya-vimukti-mārga 無間解脫, 無間解脫道

ānantarya-vimukti-mārgâkhya 無間解脫

ānantaryāṇi karmāni 無間業

ānayayati

ānejya 不動

āneti

āneñja 不動, 不動業

āneñjya 不動, 不動行

āneñjya-saṃskāra 無相行

āneñjyôpaga 不動行

ānimitta 無有相, 無相, 無相三摩地, 無相定

ānimittaṃ samādhi- 無想三昧

ānimittaṃ vimokṣa-mukham 無相解脫門

āniñja 不動, 無動

āniñjya 不傾動, 不動, 不動行, 不移動, 無動, 無動亂

āniñjya-asaṃskṛtā-dharma 不動滅無爲

āniñjya-prajñā 不動智慧

āniñjya-prāpta 決定

āniñjyaṃ karma 不動業

āniṅkṣya 無動

āntarābhavika 中有, 中陰

āntarāyiko dharmaḥ 遮道法, 障礙法, 障道法

āntarāyikā dharmāḥ 障法

ānucchavika 隱覆

ānudhārma 正法

ānudhārmikī 隨法行

ānukūlyatva 隨順

ānulomi 隨順

ānulomikôpāya 隨順會通方便善巧

ānulomikī 柔順, 障礙, , 隨順

ānulomikī kṣāntiḥ 柔順忍, 隨順忍

ānupâlya

ānupūrveṇa 漸漸

ānupūrvika 次第修, 次第者

ānupūrvī 次第,

ānuttarya 無上

ānuśaṃsa , 利益, 功德, 功能, 勝利, ,

ānuśaṃsā 功德, 功德利

ānuśāsanī 師導, 所說教, , 教法, 最勝教

ānuṣaṅgika-prasaṅga 傍論

ānâpāna 出入息, 安般, 安那般那, 阿那波那, 阿那般那, 阿那阿波那

ānâpāna-smṛta 息念

ānâpāna-smṛti 出入息觀, 安隱者, 息念, 息念, 持息念, 數息觀, 阿那波那念

ānâpānasati 安般之

ānāyayati

ānīyati ,

āp ryamāṇa 圓滿

āpadyamāna

āpadyanatā 得罪

āpadyate 違犯

āpanna 具足

āpara-praṇeya 不由他悟

āparimāṇa 無限

āparāddha

āparāntika 盡未來

āpattavya

āpatteḥ vyutthānam 還淨

āpatti-kāya 衆罪

āpatti-pratideśana 說罪

āpatti-pratideśanā 說非, 阿鉢底鉢喇底提舍那

āpatti-sthāna 犯處, 犯處相

āpatti-vipāka 罪報

āpatti-vyutthāna 出罪

āpattika 有犯, 毀犯

āpattim āpadyante 犯於所犯

āpattim āpadyate 所違犯, 毀犯

āpattim āpanno bhavati 違犯

āpattim āpannāṃ vyutthāpayitum 出罪

āpattivyutthāna 阿浮呵那

āpattiṃ nāpadyate 不犯

āpaṇa-vastu 市鄽

āpiṅgala

āpnuyāt

āpoṣaṇa 能資

āppajjiṃ

āpramāṇa-śubha 無量淨天

āpta-māna

āpta-āgama 聖言量

āptatā 眞言

āptâgama 至教

āpyāyita-manaska 養心

āpādanatā 令成

āpādayati

āpāyaka 乳哺

āpāyayati 長養

āpāyika 惡趣, 惡道, 感惡趣, 招惡趣

āpāyikasya karmaṇaḥ 惡趣業

āpūrayati 吹大法螺, 流布

āpūryate , 遍滿

āpṛcchana 請問

āpṛcchana-paripṛcchanā 請問

ārabdha-vīrya 勇猛精進, 勤精進, 勤精進, 發勤精進, 發大精進, 精勤, 精進, 起精進

ārabdha-vīryās 勱勵

ārabh 勤修習

ārabhate 勤加, 發勤

ārabhatekartum , 修行

ārabhda

ārabhyate , 所依止, ,

ārakṣana 守護

ārakṣati 隨護

ārakṣaṇa

ārakṣaṇatā 擁護

ārakṣaṇā 護持

ārakṣita-mānasa 防心

ārakṣā 勤守護, 守護, 擁護, 救護, 營護, 能守護, 衞護, , 護持, 防守, 防護

ārambha-karaṇīya 應作事

ārambha-vastu 難處

ārambhâvasthā 發趣位

ārammaṇa

āranyaka 阿蘭那

āraṇyaka-śayana 阿蘭若處

āraṇyaka-śayanâsana 阿練若處

āraṇyaka-śayyâsana 阿蘭若處

āraṇyakāni prantāni śayanâsanāni 獨處

ārdrā

ārdrāṇi vastrāni 濕衣

ārjita

ārocayati , 具說, 勸進, , , , 往白, , , , ,

ārocayitavya 作白, 宣示

ārocayāmi 吿敕

ārocayāmi... prativedayāmi 宣布詔, 班吿, 頒吿

ārocayāmi.... prativedayāmi 宣語

ārocayāmi......prativedayāmi 班宣, 頒宣

āroceti ,

āroceya

ārocita

āroha-pariṇāha 形量

ārohaṇa

āropya

ārta-svara 號叫

ārthika 貪求

ārtta

ārya 大姊

ārya-bhāṣā 婆羅門言, 聖言

ārya-bhūmi 聖地

ārya-carya 聖行

ārya-darśana 聖見

ārya-dhana 七聖財, 聖財

ārya-dharma 聖法

ārya-divya-brāhma-vihāra 聖住天住梵住

ārya-gati 聖智

ārya-gocara 聖境, 聖境界, 聖智境

ārya-gotra 聖人性, 聖性, 聖種性

ārya-gotra-mārga 聖道

ārya-guru 師長, 本師

ārya-jñāna 妙聖智, 聖智

ārya-jñāna-gocara-viṣaya 聖智境界

ārya-jñāna-gocaratva 聖智境, 聖智境界

ārya-jñāna-vastu 聖智

ārya-kāntāni...śīlāni 聖戒

ārya-kāśyapa 迦葉

ārya-miśrikā 出家之人, 出家人, 尼僧

ārya-mārga-sāmarthya 聖道勢力

ārya-mārgôtpatti 聖道生

ārya-phala 聖果

ārya-prajñā 聖慧

ārya-pratyātma-jñāna 自覺聖智

ārya-pudgala 大聖, , 聖人, 聖位, 聖者, 賢聖, 道人

ārya-samādhi 聖定

ārya-sattva 聖人, 聖者

ārya-satya-parīkṣā 觀四諦, 觀聖諦

ārya-satyam 聖諦

ārya-sūrya 佛日

ārya-upāya-pāramitā 方便波羅蜜菩薩

ārya-vastu-naya 聖法

ārya-vaṃśa 聖種

ārya-vaṃśa-vihārin 安住聖種

ārya-vihāra 聖住

ārya-viśārada 不退轉子

ārya-viṣaya 境界

ārya-vyavahāra-śabda 聖言

ārya-Śāriputra 大德舍利弗

ārya-śrāvaka 聖弟子

āryabhāva-vastu 諸聖法

āryabhāṣā 聖語

āryakā 大姊, 阿梨耶

āryam apa-√vad 謗聖

āryam aṣṭâṅgikaṃ mārgam 八支聖道

āryatā 聖德

āryavaṃśa 賢聖族

āryaḥ...pudgalaḥ 聖人, 聖者

āryaṃ prajñêndriyam 聖慧

ārye...dharma-vinaye 聲聞法

āryeṇa vihāreṇa 聖住

āryo vihāraḥ 聖住

āryânanda 慶喜

āryârhat 聖者, 賢聖

āryârādhika 聖賢

āryâsaṅga 無著

āryâṣṭâṅga 八聖道, 八聖道支

āryâṣṭâṅgasya mārgasya 八支聖道

āryâṣṭâṅgika-mārga 八正, 八正道, 八聖道, 八聖道支

āryâṣṭâṅgo mārga 八支聖道

āryâṣṭâṅgo mārgaḥ 八支聖道, 八支聖道, 八道支

āryâṣṭâṅgo-mārgo 八正道, 八聖道

āryā dhīḥ 聖慧

āryā-vyavahārāḥ 聖語

āryādhīḥ 聖智

āryāḥ...vyavahārāḥ 聖言

āryāṇām apavādakāḥ 謗賢聖者

āryāṇāṃ gocaraḥ 聖行處

āryāṇāṃ satye 聖諦

āryī-bhūta

ārād dharma-bhṛtām 遠離善知識

ārād yātāḥ

ārādhayati 拯濟, 能持

ārādhayiṣyanti 逮獲

ārādhika

ārādhita-citta 心喜

ārādhitavat paryāptavat 講讚

ārāgayatha 來到

ārāgayema 値遇, 值遇

ārāgayiṣyanti 逮獲

ārāgaṇa , 供養, 敬重, , 植遇

ārāgaṇatā , 植遇,

ārāgita 供養, , 植遇, , 親近, 親近供養, 遭見

ārāgitavat

ārāma-vana 園林

ārāma-vāsā 阿羅婆

ārāmatā

ārāḍa-kālāma 懈怠

ārāḍaḥ-kālāma 懈怠

ārūpin 非色

ārūpya 無色, 無色定, 無色界, 非色

ārūpya vimokṣa 無色解脫

ārūpya-avacara 無色行

ārūpya-bhava 無色有, 無色界

ārūpya-bhūmi 無色界

ārūpya-dharma 無色法

ārūpya-dhātu 無色界

ārūpya-pratisaṃyukta 無色界

ārūpya-rāga 無色貪

ārūpya-samāpanna 無色界

ārūpya-samāpatti 無色定

ārūpya-sattva 無色界

ārūpya-tṛṣṇā 無色愛

ārūpyâpta 無色有, 無色界

ārūpyâvacara 無色界

ārūpyâvacara-kliṣṭa 無色染

ārūpyôpapanna 生無色, 生無色界

ārūpyāvacarā tṛṣṇā 無色愛

ārūḍha.ucca

ārṣabhaṃ carman 牛皮

āsana-prajñapta 敷座

āsanna-sthāyin 親近

āsannaka 親近

āsannatā

āsannī-bhūta , 已近, 鄰近, 隣近

āsanôpaviṣṭa 坐座

āsanāt 從座

āsarita 入息

āsaya 期心

āsaṃhita

āsaṃjñika 入無想, 無想, 無想報, 無想天, 無想定, 無想果

āsaṃjñin 無想

āsaṃvarika 不護

āsaṅgatā 無礙, 無罣礙

āsevanānvaya 親近

āsevitatva , 親近

āsevitatvād---bhāvitatvād 親近修習

āsevitavya 應習, 親近

āsevitaṃ---bhāvitam 親近修習

āsevitābhāvitā 修習

āshipatya

āsika 利劍,

āsphānaka 不傾動

āsrava-dharma ,

āsrava-kṣaya 漏永盡, 漏盡, 無漏, 盡漏, 諸漏永盡

āsrava-kṣaya-jñāna 漏盡, 漏盡智, 漏盡通, 無漏智

āsrava-kṣaya-jñāna-bala 漏盡智力

āsrava-kṣaya-jñāna-sākṣāt-kriya-vidyā 漏盡智證明

āsrava-kṣaya-jñāna-sākṣāt-kriyâbhijñā 漏盡智證明, 漏盡智證通

āsrava-kṣaya-jñāna-vaiśāradya 漏永盡無所畏

āsrava-kṣaya-sākṣātkārâbhijñā 漏盡通

āsrava-kṣaya-vidhi 漏盡

āsrava-kṣaya-vijñāna 漏盡通

āsrava-kṣayâbhijñā 漏盡智

āsrava-vipramukta 漏盡

āsravakṣaya-jñāna 無漏門

āstaraṇa-pratyāstaraṇôpacchādana-rāga 敷具貪

āstaraṇaṃ pratyāstaraṇam 臥具

āstāro kaṭhina-cīvaro 受迦絺那衣

āstāro kaṭhino 受迦絺那衣

āsvad 味著

āsvāda-gṛddha 貪味

āsvādana-prekṣī 欲惱

āsvādanâbhiniveśa 味著

āsvādanā

āsvādanīya 和暢, 美好

āsvādanīyatva 所愛味

āsvādayati , , 味著, , , 愛樂, 生味著, , 貪味,

āsvādayitvā 嘗知

āsvādyate 所味著

āsya-anukūlatā 隨順流

āsyânukūlatā 順彼, 順流

āsādanā-prekṣa 欲惱

āsādayati , , , 證得

āsādayet 能得

āsādayeyam 方證

āsādya pratyupasthita 已至

ātapyate

ātapâloka 光明

ātatī

ātaṅka , 疑悔, 辛苦

ātharvaṇa 咒術, 阿達婆那, 阿闥婆那

ātma-abhidhāna 我名

ātma-anugraha 能自攝受

ātma-apekṣā 自觀

ātma-bahu-māna 我慢

ātma-bhāva-saṃpad 自體圓滿

ātma-bhāvābhinirvṛtti 生自體

ātma-citta 我心

ātma-darśana-vaśa 我見力

ātma-darśin 見我

ātma-dvaya 二體

ātma-dṛṣṭi 惡見, , 我執, 我見, 自我, 自見, 身見

ātma-dṛṣṭir ātmīya-dṛṣṭir vā 我及我所

ātma-grāha 執我, 執有我, , 我取, 我執, 我所執, 我相, 我見, 著我, 計有我

ātma-grāha-vāsanā 我執習氣

ātma-jñatā 知己, 自知

ātma-jñā 自知

ātma-klamatha-anuyoga 受用自苦行

ātma-klamathānuyukta 受用自苦行

ātma-kāya 己身

ātma-kṛtya

ātma-lakṣaṇa 我相

ātma-liṅga 神相

ātma-moha 我癡, 我見無明

ātma-nairātmya 無我

ātma-nirapekṣa 不顧身

ātma-para 自他

ātma-para-hita 自他利, 自利利他

ātma-para-samatā 自他平等

ātma-paribhāṣaṇa 自剋責

ātma-parīkṣā 觀法

ātma-pragrāhaka 自高

ātma-prajñapti 我言

ātma-pratibhāsa 變似我

ātma-pāramitā 我波羅蜜

ātma-rahitatva 無我

ātma-rakṣa 自防護

ātma-saṃjñā 我想, 我相

ātma-saṃveda 自悟

ātma-sneha 我執, 我心, 我愛, 自愛

ātma-suhṛd 自身他身

ātma-sādhaka 所立我, 立我

ātma-tapa 自苦

ātma-tulya 與我等

ātma-tṛṣṇā 愛我, 我愛

ātma-utkarṣaṇā 自讚

ātma-viparyāsa 我倒, 我顚倒

ātma-virahita 無主

ātma-viśuddhi 淸淨身

ātma-vyābādha 自害

ātma-vāda 我義, 我言, 我語, 計我論者, 說我

ātma-vādopādāna 我語取

ātma-vādôpādāna 我語

ātma-ātmiya 我我所

ātma-ātmiya-virahata 離我我所

ātma-śaraṇa 自依止

ātma-śarīra-...-jīvita 軀命

ātma-śūnyatā 我空, 生空

ātmabhāva-nirmita 化像

ātmabhāva-parityāga 捐身, 捨身

ātmabhāva-rakṣā 護身

ātmabhāva-vigraha 全身, 舍利身

ātmabhāvā manomayāḥ 意生身

ātmabhāvāmanomayāḥ 意生身

ātmadṛṣṭy-ādi 我見等惑

ātmahita-pratipatti 自利行

ātmahita-pratipatti-saṃpad 自利行滿

ātmahitam 自利

ātmajña 知自身

ātmaka-dharma 自法, 體法

ātmakatva , 爲自性, 爲體, 體性

ātmakatā 自性

ātmanaḥ kāya-cittayoḥ 己身心

ātmano'vadyaḥ 自罪

ātmano---anugrahāya 自饒益

ātmanā maraṇam 自死

ātmanā pari-√bhuj 自食

ātmanā vidyamānaḥ 體恆有

ātmanā √khād 自食

ātmasaṃbhava 人行

ātmata ātmīyataś ca 我我所

ātmatas 由我

ātmaṃ-bhari 我所心

ātmika , 爲性, 爲體,

ātmopabhoga 我受用

ātmya-dṛṣṭi 我見

ātmâbhidhāna 我言

ātmâbhimata 所執我

ātmâbhiniveśa 我執

ātmânupalambha 我不可得

ātmâpekṣā 觀自身

ātmârambaṇa 己事

ātmârtha 自利

ātmârtha-kara 爲自身

ātmârtham 自爲身

ātmârthāya 爲己, 爲身, 自爲身

ātmâsad-grāha 我見

ātmâtmanīna 我我所

ātmâtmīya-rahita 無我我所

ātmâvadhāraṇa 我勝

ātmêti 執有我, 我執

ātmôccheda 我斷

ātmôddeśaka 爲己

ātmôddeśika 爲自己, 爲身, 自爲

ātmôpacāra 假說爲我, 假說我

ātmôpaghāta 自害

ātmôpakrama 害我

ātmôpalambha 執有我, 我執

ātmôpanāyika 依自, 自稱

ātmôtkarṣa 自擧

ātmôtkarṣa-para-paṃsaka 自讚毀他

ātmôtkarṣa-para-paṃsanā 自讚毀他

ātmôtkarṣaka 自稱譽

ātmôtkarṣin 自高, 貢高自大

ātmānam anutkarṣayatā parāṃś cāpaṃsayatā 不自讚毀他

ātmānam apekṣamāṇāsya 觀自身

ātmānam utkarṣayati 自高

ātmānam utkarṣayati parān paṃsayati 自讚毀他

ātmānam utkrośayati 貢高自大

ātmānamutkarṣayati 憍慢, 我慢

ātmānaṃ saṃdhāya 自爲身

ātmānubodha 我覺

ātmāśraya 我所依

ātmīya-dṛṣṭi 我所, 我所見

ātmīyatas 我所

ātmīyaṃ paśyati 我所見

ātta-mana 歡喜, 皆大歡喜

ātta-manaska-√bhū 生歡喜

ātta-manaskatara 大歡喜

ātta-manaskatara-√bhū 心大歡喜

āttamanâttamanas 生大歡喜

ātyantikatva 畢竟

ātāpin viharati 住熱光

āvalī

āvaraṇa-dvaya 二種障, 二障

āvaraṇa-kriyā , 遮止,

āvaraṇa-nâstitva 無罣礙

āvaraṇa-pariccheda 障品

āvaraṇa-prabheda 障差別

āvaraṇa-sthānīya 能障

āvaraṇa-traya 三障

āvaraṇa-śuddhi 障淨

āvaraṇatva 能爲障

āvarhaṇa 出罪, 阿浮訶那

āvarjanatā 能招

āvarjayati

āvarjayitu-kāma 爲引攝

āvarjeya ,

āvarta-dhāraṇī 旋陀羅尼

āvarta-gāmin

āvartana-parivarta 迴轉

āvartika 迴轉

āvartyamāna

āvaṭa 不得

āvedayati

āvedha-vaśa 願到彼岸

āvenikā dharmāḥ 不共功德

āveṇika-buddha-dharma 不共佛法, 不共法

āveṇika-buddha-dharma-śabda 不共法聲

āveṇika-dharma 不共法

āveṇika-guṇa 功德

āveṇika-guṇa-vibhāga 不共

āveṇika-karman 不共業

āveṇikā dharmāḥ 不共德

āvilayati

āvilâmbu 濁水

āviprabhāvana 顯示

āvirbhāva-tirobhāva 隱顯

āvis-√kṛ 發露

āvita 被著

āviḥ-karaṇa

āviṣ-√kṛ 自顯,

āviṣkarotu 應發露

āviṣkartavyā 應發露

āvāha-vivāha 婚姻

āvāhaka , 引發, 所引, , 能引,

āvāhaka-hetu 引因, 引發因

āvāhakatva , 能引

āvāhayati 請召

āvārī

āvāsana

āvāsita 薰習

āvīcika 阿毘, 阿鼻地獄, 阿鼻獄

āvṛhya

āvṛṇoti 能障

āya-drāva 入門

āyanā 阿耶羅

āyasaṃ cakram 鐵輪

āyata-dveṣa 長時瞋

āyata-kleśatā 長時煩惱

āyata-pāda-pārṣṇi 足跟趺長

āyata-pāda-pārṣṇitva 足跟趺長

āyatana

āyatana-dhātu 處界

āyatana-dravya 依處

āyatana-svalakṣaṇa 處自相

āyati-sukha 當樂

āyatyām 於未來世, 於當來世, 當來世

āyatyāṃ nirvāṇa-prāpty-āśayaḥ 於當來世得涅槃意樂

āyatyāṃ samante 未來中, 當來

āyikatā

āyoga-prāyoga 出內, 息利

āyu-kṣaya 歿

āyu-śrī 壽命長久

āyudha-pāṇi 捉弓箭

āyudhā 持壽命

āyur-utsarga 捨命

āyur-vaicitrya 壽量差別

āyur-vaśitā 命自在

āyus 生命

āyus-jīvita 壽命

āyusmat 大德

āyuḥ-kaṣāya 命濁

āyuḥ-kṣaya 壽盡

āyuḥ-kṣepa 壽盡

āyuḥ-pramāṇa , 壽命, 壽量

āyuḥ-saṃpad 壽量具足

āyuḥ-saṃpanna 壽量具足

āyuḥ-saṃskāra 命行, 壽行

āyuṣ-kaṣāya 命濁

āyuṣ-paryanta 壽量邊際

āyuṣ-pramāṇa , 壽命, 壽量, 年壽

āyuṣa 壽命, 壽量

āyuṣamat 具壽

āyuṣaḥ pramāṇam 壽量

āyuṣkatva 壽命, 壽量

āyuṣmatâniruddhena 無滅

āyuṣmān 具壽

āyuṣparyavasānāt 盡形壽

āyuṣparyaṃtatas 盡形壽

āyācana 祈請,

āyācana-hetu 爲祈禱

āyācanaṃ √kṛ 跪拜

āyācanā

āyācate 求欲

āyācitavya 勸請, 請問

āyāsa-bahula 受諸苦惱

āyāsita , 惱亂, 觸惱

āyūha , 取相

āyūha-niryūha-vigata 無來去, 離去來

āyūhat

āyūhyamāna ,

āyūhyate 可取

āśaya-bala 思心, 意樂力

āśaya-buddhi

āśaya-gata 在意樂

āśaya-pariśuddhi 心淸淨, 淸淨意

āśaya-prāyoga 意樂加行

āśaya-viśuddhatā 淸淨意樂

āśaya-viśuddhi 意樂淸淨, 淸淨心

āśaya-śuddha 意樂淨

āśaya-śuddhi 意樂淸淨

āśayataḥ 自所意樂

āśayatva 意地

āśayatā 意樂,

āśayāprameyatā 妙善意樂無量

āśaṅka-saṃmata 恐怖

āśaṅkā , 疑心, 疑慮

āścariya 希法

āścaryam 奇哉, 希法, 甚奇

āścaryam adbhutam 希有心

āścaryamadbhutam 未曾有

āścaryaprāpta 疑怪

āścaryâdbhuta 絕妙

āścaryâdbhutaprāpta 慶幸

āścaryādbhūta 希奇

āśikṣamāṇa 正修學

āśraddhya 不信, 不信心, 無信, 非信

āśraddhya-lakṣaṇa 不信相

āśrava-kṣaya 盡漏

āśraya-artha 爲所依

āśraya-asiddha 所依不成, 所依不成過

āśraya-bala 依止力

āśraya-bhāva , 依止, 所依, 所依性

āśraya-bhāva-niṣṭha 依附依止性

āśraya-bhāvôpagata 依止性所隨

āśraya-daurbalya 身羸劣

āśraya-gata 於所依中

āśraya-kāya 所依身

āśraya-paravṛtti 轉身

āśraya-parimāṇa 身量

āśraya-parivartana 轉依

āśraya-parivṛtta 轉依

āśraya-parivṛtti 依轉, 得轉依, , 轉令明淨, 轉得, 轉身

āśraya-pariśuddhi 所依淸淨, 身淸淨

āśraya-parāvṛtta 轉依

āśraya-pramāṇa 身量

āśraya-pratiṣṭhāna 依處

āśraya-vaśena 隨根

āśraya-viśuddhi 所依淸淨

āśraya-āśrita 所依能依

āśrayaḥ parivartate 得轉依

āśrayaḥ parivṛttaḥ 勝轉依

āśrayâlambana 依境, 依緣

āśrayârtha 依止

āśrayôdaya 依生

āśrayāśrita 能依所依

āśu-gandha 速香

āśu-gatva

āśu-gāmitva 所隨逐

āśu-vṛtti 速疾轉

āśutara , 速疾

āśvasimi 入息

āśvasta 休息, 安穩, 得安

āśvāsa 入息, 安樂, 安穩, 寂靜, 止息, 無畏, 輕安

āśvāsa-apânaka 阿娑頗那伽

āśvāsa-praśvāsa 出入息,

āśvāsanā 安穩, 無畏

āśvāsanī 安慰

āśvāsatva 止息

āśvāsayati 令安, 休息, , 慰喩, , 救濟, 醒悟

āśvāsika 安保, 安息, 安穩

āśvāsita 慰喩

āśârtham

āśûdgrahaṇa 速受

āśāsti 希望, 望得

āśātikā

āśīviṣa.... mahāviṣogra 蚖蛇

āḍhya-kula 富家, 富族

āḥ , 阿字

āḥ-vi-ra-hūm-kham 阿卑羅吽欠

āṃ

āṭavaka 大元帥明王, 阿羅婆迦

āṭāsava

ā√barh

ā√bhās

ā√budh 妙覺

ā√cakṣ , 謂言

ā√car 令修

ā√chid 奪取

ā√ci 積集

ā√dah

ā√dhū

ā√dhṛ 執持

ā√dā , 執捉, 執持, 奪取, , ,

ā√dṛ , 敬重

ā√gam 令來, 來入, 來生, 來至, , 還下, 還來

ā√ghrā 能嗅

ā√ghṛ

ā√han ,

ā√hṛ 能引

ā√jñā 悟入, 應知, 敕令, 教示

ā√kram 侵掠, , , , 漸進, 能往, 能往, ,

ā√kruś , 呵罵, 惡罵, 罵言, 罵詈, 罵辱

ā√kāṅkṣ , 希求, 意欲, 樂欲, 欲問, 疑心, 發意

ā√kṛ 奉獻, 思想

ā√kṛṣ , 鉤召

ā√kṝ 思想

ā√kṣip , 引接, 引無義, 種殖

ā√lamb ,

ā√lap 問訊, , , 請言

ā√likh ,

ā√lok 觀看

ā√lī 執藏

ā√mlā 消除

ā√nī 將來, , ,

ā√pad 毀犯, , 違犯

ā√pat 會遇

ā√rabh 不懈, 勤加, 勤精進, 勤行, 將欲, , 欲起, 發勤, 造作, 造修,

ā√rakṣ 擁護, 隨護

ā√ru

ā√rāgaya 來到

ā√sad 方證, 能得

ā√sic

ā√sphal

ā√sru , 流溢,

ā√sthā , 現作

ā√svad 貪味

ā√svas

ā√vah , , 引無義, , 發現, 能引生

ā√viś 警悟

ā√yā 還生

ā√yāc 求欲, 祈請, 跪拜

ā√śaṃs 希望

ā√śvas 入息

ā√śās 希望

Īśvara devaputro 善天子

Īśvara eva câpi 善天子

īhana

īhate

īkṣaṇikā 伊刹尼

īkṣika 觀察

īkṣyete

īna-citta 心生退屈

īpsa

īraṇā

īrya-patha 威儀

īryavat 威儀具足

īryā-pathika 威儀, 威儀路

īryāpathenâvasthitaḥ 威儀具足

īrṣyā 妬忌, , 嫉心, 憎嫉, 疾心

īrṣyā-mātsarya 嫉慳, 慳嫉

īrṣyā-paṇḍaka 伊梨沙掌拏

īrṣyā-saṃyojana 嫉結

īrṣyāpaṇḍaka 伊梨沙般荼迦

īrṣyāyati

īrṣyāṇa

īsat

īti-bahula 多病

īti-saṃśamana 息苦, 除災

īti-saṃśamanī 除災生

īśvarâdi

īśvarī 主宰

īśā-dhāra 伊沙陀羅

īśānapura 伊沙

īṣad-rūpa 細色

īṣad-rūpatva 色微

īṣā-dhara 伊沙陀羅

Śatabhiṣā 舍多毘沙

Śubhakṛtsna 修乾天, 修乾天

Śārdūlakarṇâvadāna 摩鄧女經

śabda-dhātu , 聲界

śabda-gandha-rasa-spraṣṭavya 聲香味觸

śabda-gandha-rasa-spraṣṭavya-dhātu 聲香味觸

śabda-ghoṣa , , 音聲

śabda-vijñapti

śabda-viṣaya 聲境

śabda-vācā 聲語

śabda-āyatana 聲處

śabda-śloka 聲頌

śabda-śravaṇa 聞聲

śabdatas 以聲

śabdaya

śabdaya (den.).

śabdaṃ śṛṇoti 聞聲

śabdâbhāva 無聲

śabdâpadeśa

śabdâtmaka 聲爲體

śabdâyatana 聲入

śabdānityatve 聲爲無常等

śabdāpayatha , 呼來

śabdāpita , 來已, 呼來

śahaiḥ 漸漸

śaikṣa-bhūmi 學地

śaikṣa-citta 有學

śaikṣa-dharma 學法

śaikṣa-kāla 學位

śaikṣabhūmi 有學地

śaikṣam aśaikṣam 學無學心

śaikṣatva 有學

śaikṣya-bhūtasya bodhisattvasya 菩薩學道

śaikṣyâvasthā 學位, 有學位

śaikṣâvasthā 學位, 有學位

śaikṣâśaikṣa 學無學, 學無學心

śaikṣā 衆學

śaikṣā prajñā 學慧

śaikṣā-pada 學處

śaikṣādharmāḥ 衆學法

śaikṣī

śaikṣī bhūmiḥ 學地

śaila-guhā 石室, 石窟

śaila-gūha ,

śailpasthānika 工巧

śailêndra 大山

śailīka

śaiya

śaka 塞迦

śakas 塞迦

śaknoti 力能

śaknuyāt 有能

śakrâbhilagna-maṇi-ratna 釋迦毘楞伽寶, 釋迦毘楞伽摩尼寶

śaktatva

śakti-hīna 無能

śakti-lābha 堅牢

śakto labdhum 能引生

śaktuka

śakulā

śakuni-pada 鳥迹

śakunā

śakya-karaṇa 所作

śakyate 可令, 可能, ,

śakyeta 可然, 可令,

śakyāḥ kartum anirvṛtāḥ 不入涅槃

śakṛn-mūtra-purīṣa 大小便利

śalākôddeśikā 行籌

śalākā-cāraṇa 行籌

śama-buddhi 寂靜

śamaikāyana-mārga 一向趣寂

śamatha 奢摩他觀

śamatha-bhāvanā 修奢摩他, 止觀

śamatha-carita 修止行

śamatha-jñāna 寂靜智

śamatha-mārga 止道

śamatha-pakṣa

śamatha-pakṣya 奢摩他品

śamatha-vipaśyana 奢摩他毘缽舍那

śamatha-vipaśyanā 奢摩他毘婆舍那, 奢摩他毘缽舍那, 奢摩他毘鉢舍那, 止觀

śamatha-vipaśyanā-bhāvanā 修止觀

śamatha-vipaśyanā-upekṣā 止觀捨

śamathôpastabdha 奢摩他力之所任持

śamayati 寂靜, , , 折伏, , 滅盡, 滅除

śamâtmaka 安靜

śamā pratipat 寂靜行

śamākāra 靜相

śanaiḥ 漸漸

śanaiḥ śanaiḥ , 漸漸

śanti 淸涼

śapatha-hṛdaya 誓心

śara-parṇi 差羅波尼, 灰水

śarati

śaraṇa-bhūta 歸依處

śaraṇa-gamana 三歸, 受三歸, , 歸依, 歸命, 能歸依

śaraṇa-gata

śaraṇa-gati 歸依

śaraṇa-pragata

śaraṇa-pratipatti-viśeṣaṇa 行差別

śaraṇa-traya 三寶, 三歸

śaraṇa-vihīna 無救護

śaraṇatā

śaraṇaṃ gacchatam 應歸

śari 舍利

śarkalā

śarkara-madhu 石蜜

śarān...pañca 五箭

śarāvam 捨囉梵, 瓦碗

śarī 舍利

śarīra-dhātuka 身界

śarīra-gati 便利

śarīra-mâṃsa 身肉

śarīra-pradeśa 身分

śarīra-prakāśa

śarīra-pratimā 形像

śarīra-saṃghāta 全身舍利

śarīra-stūpa 舍利塔

śarīraṃ duḥkham 身苦

śarīrika

śarīrâlambanatva 緣身

śasaka 導示

śastra-hāraka 持刀

śastra-kāra 法主

śastra-kṛt 法主

śastraka 刀兵

śastrādāna 持刀

śastrāghāta-roga-durbhikṣa 三災起

śata-pañcaka 五百

śata-puṇya-lakṣaṇān 百福相, 百福莊嚴相

śata-rasa 百味

śata-rasa-bhojana 百味飮食

śata-sahasra-guṇa 億倍, 百千倍

śata-sahasra-guṇaṃ samākhyātam 說百千數

śata-sahasratama 百千分

śatam śikṣā-karaṇi 百衆學

śatam śikṣā-karaṇīya 百衆學法

śatamdharma 百法

śatapuṇya 百福法

śatatamīṃ---kalām 百倍

śatimā 百分

śatthar 世多羅, 舍怛羅

śatâṣṭa 一百八

śatâṣṭa-vāra 一百八遍

śatāpadī 蚳蛆, 蜈蚣

śatāpadīyo 蚰蜒

śauraya-bodhisattva 大精進菩薩

śauṭīryavat 精進

śay

śaya 臥法

śayanâsana 世耶那薩喃, 敷具, 牀臥具, 被枕

śayyâsana 床座, 臥具, 被枕

śayyāṃ kalpayati 宿, 寢臥

śaśa-dhara 懷兎

śaśa-roma 兎角, 兔角

śaśa-śṛṅga 兎角

śaśorṇa 一兎毛塵

śaśvat dṛṣṭi 常論

śaśâṅka

śaśī 舍支

śaḍha 諛諂

śaṃbhu 息災

śaṃkala

śaṃkalikā

śaṃkalā , , 骨鎖

śaṃkāra 作樂

śaṃsayati

śaṅkara 骸骨

śaṅkha 勝伽, 商佉, 商迦, 珂貝, , 螺鼓, 螺文, , 角貝, 角鬢, , 霜佉, 餉佉

śaṅkha-svara-samācāra 螺音狗行

śaṅkha-varṇa 白色

śaṅkha-śikhā 螺髻

śaṅkita

śaṅkitatva 驚懼

śaṅku ,

śaṅku; aṅka

śaṅkuka ,

śaṅkā 恐慮, , 疑心

śaṇkha-svara-samācāra 螺音狗行

śaṇḍha 奄人, 旃提羅

śaṇḍila 羼提羅

śaṭhaka 修調, 儱戾

śekhiya

śekhiya-dharma 學法

śela

śeṣa-ja 餘生

śeṣa: abhyavakāśa 餘地

śeṣaṃ kṛta-śeṣitam 餘准此

śeṣsa

śeṣâstitva 有餘

śeṣā dharmāḥ 所餘法

śikhi-gata 孔雀

śikhā-jaṭā 辮髮

śikṣ 修學,

śikṣa-dhuta 頭陀功德, 頭陀行

śikṣamāṇa 修學, , 正修學時, 精勤修學

śikṣamāṇā 學法女, 式叉尼, 式叉摩那, 式叉摩那尼

śikṣante 今學

śikṣate 無所學法

śikṣayati

śikṣaṇa-śīla 有學

śikṣaṇa-śīlatva 樂學

śikṣisya 尸棄

śikṣisya tathāgatasya 尸棄如來

śikṣitavat 已學

śikṣiṣyante 當學

śikṣā karanīyā 當勤修學

śikṣā karaṇīyā 尸叉罽賴尼, 應當學, 當學

śikṣā-karaṇīya 修學, 精勤修學

śikṣā-mārga 學道

śikṣā-mārga-saṃgṛhīta 學道所攝

śikṣā-pada-prajñapti 學戒

śikṣā-padaṃ prajñapayanti 制立學處

śikṣā-padaṃ prajñâpayati 結戒

śikṣā-prajñapti 制戒

śikṣā-samādāna 學戒

śikṣā-sāmānya-gata 同學

śikṣā-sāmīcī-samāpanna 具足戒, 受具

śikṣā-traya 三學, , 學處

śikṣākaraṇī 去叉迦羅尼, 尸叉罽羅尼, 式叉罽賴尼, 式叉迦羅尼

śikṣākaraṇīya 百衆學

śikṣām apratyākhyāya 不還戒

śikṣāpadaṃ prajñaptam 制戒

śikṣāpita

śila , , 自性,

śila-bhraṃśa 破戒

śiliṣṭa

śilpa-jñatā-saṃpatti 智成就

śilpa-jñāna 工巧智, 巧智

śilpa-kalā-vidyā 技術

śilpa-karma-sthāna 工巧業處

śilpa-karma-sthāna-vidyā 工業明處, 巧明

śilpa-sthāna-karma-sthāna 工巧業處

śilpa-sthāna-vidya 工巧明

śilpa-vidya 工業明

śilpasthānāni kauśalam 受學技藝

śilāyāṃ piṣṭvā 擣曠, 擣篩

śima 四摩

śiras-kapāla 髑髏

śiras-tuṇḍa-muṇḍana 剃除鬚髮, 剃鬚髮, 除鬚髮

śirasas 從頭

śirasôdvahanān na khedam āpattavyam 頂戴不生厭倦

śirasôdvahatā 頂戴

śirasā 頂禮

śirasā praṇipatya 頭面接足

śirasā vanditvā 頭面禮

śiraś-chinna 斷首

śire 頭上

śiro-vyādhi 頭痛

śiro’rti 頭痛

śirāṃsy avanāmya 低頭

śirī 功德, 吉祥

śirī-bala 功德力

śirṣa

śistavikiraṃ 落飯

śitavana 棄死屍處, 深摩舍那

śithila-gati 懈怠

śithila-prāyoga 慢緩

śitā

śiva-pathikā 塚間

śivikā , 輦輿, 輿

śiṣya-gaṇa 弟子衆, 諸弟子

śiṣya-gotra 聲聞種性

ślaiṣmika

ślakṣṇa-vacana 軟語, 輭語

ślakṣṇair madhuraiḥ 軟美

ślakṣṇatva

ślakṣṇena vacasā 軟言

ślesman ,

śleṣatā

śleṣayati 和合

śliṣtā-bhāvanā 密合修習

śliṣyate ,

śliṣṭa , 相合

śloka-lābha 得名利

ślokârdha 半偈

ślākṣṇya 柔軟

śmaśāna 屍林

śmāśānikaḥ 塚間住

śobhate 爲妙

śobhati 昱鑠, 璨麗

śobhayante 令端嚴, 豐羨

śobhaṃti 豐羨

śobhā-karatva 莊嚴

śobhā. saṃnaddha

śocati 愁憂

śocita

śocāmi 悼感

śodhayati , 淸淨

śodhayitvā

śoka-parideva-duḥkha-daurmanasya-upāyāsa 愁悲苦憂惱

śoka-vigata 離憂

śoka-śalya 毒箭

śokâpagata 無憂

śokâyāsa 憂愁

śoṇita-vireka 出血

śoṇita-śukra 赤白

śoṣayan

śoṣayati 乾竭, 枯涸

śrad-√dhā 能信, 起信心

śraddadhāsyanti 欽樂

śraddadhī 覩信

śraddha-dhānatā 深信

śraddhâbhisamaya 信現觀

śraddhâdhimukta 信樂, 信者, 信解

śraddhâdhimukti 信樂, 信解

śraddhâdhiṣṭhāna 所信

śraddhânusāra 隨信行

śraddhêndriya 信心, 信根

śraddhā 大信

śraddhā---cetasaḥ prasādaḥ 淨信心

śraddhā-adhimukti-viśuddhi 信勝解淨

śraddhā-bala 信力, 大信力

śraddhā-dhana 信財

śraddhā-dharmânusārin 信行法行

śraddhā-gamanīya

śraddhā-jātâdhimukti-gata 生信勝解

śraddhā-mātraka 信心

śraddhā-mūla 信根

śraddhā-prasanna 信心

śraddhā-prasāda 淨信

śraddhā-saṃpanna 圓滿淨信

śraddhā-vimukti 信勝解, 信解, 信解脫

śraddhā-vipakṣa 信所對治

śraddhā-viśuddhi 信淸淨

śraddhā-āśaya 淨增上意

śraddhāgamana

śraddhānīya 可信

śraddhāsyanti 聽受

śrama-klama 勞倦

śramaṇa 止息

śramaṇa-kāraka 作沙門

śramaṇa-pariṣad 沙門衆

śramaṇa-parṣad 沙門衆

śramaṇa-veṣa 沙門像

śramaṇuddesa 沙彌

śramaṇôddeśa 求寂, 沙彌

śrava-vihāra 聞受持, 聽聞受持

śravaṇa-cintanā 聽受思惟

śravaṇam 聽聞

śravaṇatā 徹聽,

śravaṇāya gamiṣyāmaḥ 宜應

śravaṇāya gamiṣyāvaḥ 宜應

śreyo’ham asmîti vidhā 我勝慢類

śreyān asmi 我勝

śreṣṭhaṃpraṇītam 微妙

śreṣṭhi-daharā 長者婦

śritavat

śriye 室囇曳

śriṅkalā

śriṇotu 諦聽

śrota-vijñāna 耳識

śrotavyaka 所聞,

śrotra-cakṣur-abhijñā 天眼耳

śrotra-ghrāṇa 耳鼻

śrotra-indriya 耳根

śrotra-saṃsparśa 耳觸

śrotra-vihīna

śrotra-vikala

śrotra-viṃśati-koṭī 二十億

śrotrâvabhāsa

śrotrâvabhāsam apy āgamiṣyati 但聞

śrotrâyatana 耳處

śrotrêndriya , 耳根, 耳處

śrotrêndriya... prakṛtaka 常耳

śrotrêndriyasyâvabhāsam ā-√gam 得聞

śrotu-kāma 欲聞

śrotâpatti-phala 須陀洹道

śrotāpanna 預流果

śroṇa-koṭī-vimśa 二十億

śroṣyati 當聞

śrunitvā

śruta-bala 聽聞力

śruta-cintā 聞思

śruta-cintā-bhāvanā 聞思修

śruta-cintā-bhāvanā-maya 聞思修所成, 聞思修所生

śruta-cintā-bhāvanā-mayāḥ prajñāyāḥ 聞思修慧

śruta-cintāvat 聞思

śruta-dhara-dhāraṇī 聞持陀羅尼

śruta-maya 聞性

śruta-mayī-prajñā 聞慧, 聞所成慧

śruta-paryavâpti 多聞

śruta-prāyoga 聞所成慧

śruta-vyasana 匱聞

śruta-vāsanā 聞熏習

śrutamayâdikā dhiyaḥ 聞思修三慧

śrutavān-ārya-śrāvaka 多聞聖弟子

śruti-cintā 聞思

śrutvā , 聞已, 聽已, 聽承, 聽聞

śrutâdhāra 聞持

śrutâdi 聞所成慧

śrutâkāra 聞行

śrutâkāra-dharmālokâvabhāsa 聞行正法光明

śruṇitva

śruṇitva... nāyakasya 緣從

śrāddha 欽信

śrāmanera 小道

śrāmaṇera-saṃvara 勤策律儀, 十戒, 沙彌十戒, 沙彌戒

śrāmaṇeraka-saṃvara 勤策律儀, 勤策擁護, 室羅摩拏洛迦三跋羅

śrāmaṇerikā 沙尼, 沙彌尼

śrāmaṇerī 勤策女, 沙彌尼

śrāmaṇerī-saṃvara 沙彌尼戒

śrāmaṇerīka 室羅摩拏理迦

śrāmaṇya-phala 沙門果

śrāmaṇôddeśa 求寂

śrānta-kāya 自苦行邊, 身疲倦

śrāntaḥ klāntaḥ 疲怠, 疲極

śrānti*

śrāvaka 聲聞人

śrāvaka-bhūmi 聲聞地

śrāvaka-bodhi 聲聞菩提

śrāvaka-bodhi-phala 聲聞菩提

śrāvaka-dharma 聲聞法

śrāvaka-gotra 聲聞種姓, 聲聞種性

śrāvaka-kāya 聲聞身

śrāvaka-naya 聲聞道

śrāvaka-piṭaka 聲聞藏, 聲聞藏法

śrāvaka-pratyeka-bodhi 聲聞獨覺

śrāvaka-pratyekabuddha 二乘

śrāvaka-pratyekabuddha-tīrtha 二乘外道

śrāvaka-rūpa 聲聞身

śrāvaka-saṃgha , 弟子衆, 聖弟子衆, 聲聞之衆, 聲聞僧, 聲聞弟子, 聲聞衆

śrāvaka-sūtra 聲聞經

śrāvaka-yāna-gotra 聲聞乘性, 聲聞乘種性

śrāvaka-yāna-pratisaṃyukto dharmaḥ 聲聞乘相應法教

śrāvaka-yānika 聲聞乘

śrāvaka-yāniya 求聲聞

śrāvaka-yānâbhisamaya-gotraḥ 聲聞乘種性

śrāvaka-yānīya 求聲聞者, 聲聞, 聲聞乘, 諸聲聞乘

śrāvakayānika 聲聞人

śrāvakayānīya 聲聞人

śrāvakīya 聲聞乘

śrāvanatva 所聞性

śrāvayitu-kāma 聞服

śrāvaṇa-māsa 室羅筏拏

śrāved avarṇam

śrāvedavarṇam 誹謗

śrāvitaka 聞法者

śrī-ghosa 德音

śrī-kūṭa 妙頂

śrī-mahā-vidya-boddhisattva 大吉祥明菩薩

śrī-samudaya 供養

śrī-saubhāgya 勝樂

śrīguṇa 尸梨伽那

śrīmatī 功德意

śrīvatsa-lakṣaṇa 卍字, 吉祥海雲相, 室利靺蹉洛刹曩, 萬字

śrīvāsas 室利嚩塞迦

śrūyate 曾聞,

śubha- 淨好

śubha-dharma 善法, 白法

śubha-dharma-dhātu 如來性, 淸淨法界

śubha-dvaya 二聚

śubha-grahaṇa 善言

śubha-janman 善生

śubha-jñāna 妙智

śubha-kṛtsna-deva 遍淨天

śubha-kṛtsnāḥ 遍淨天

śubha-manâpa-vastv-ālambana 緣淨妙可意事境

śubha-pratibhāsa 明顯, 發光, 發明

śubha-pāramitā 淨波羅蜜

śubha-ratna-traya 三寶

śubha-saṃjñin 淨想

śubha-saṃjñā 淨想

śubha-vimokṣa 淨解脫

śubha-ātma-sukha-nitya 淨我樂常

śubhakara-siṃha 輸波迦羅

śubham iti saṃjñā 淨想

śubham karma

śubhatā

śubhaṃ-karma 善業

śubhaṃkarma 善業

śubhenamanasā 淨心

śubhin 有善

śubhâmala 善無漏

śubhâśubha 淨不淨

śubhâśubha-karman 淨不淨業

śubhâśubhasya karmaṇaḥ 善惡二業

śubhā laukikī samāpattiḥ 世間可愛妙定

śuci-lakṣaṇa 淨相

śuci-puṣpa-mālya 華纓

śuci-vastu 不淨物, 淨物

śuci-viparyāsa 淨顚倒

śuci-śveta 鮮白

śuci-śveta-vastra 鮮白衣

śuddha-bhūmi 淨地

śuddha-citta 心是淨, 淨心

śuddha-cittânuvṛtti 隨淨

śuddha-gocara 空閑

śuddha-jñāna 淸淨智

śuddha-laukika-jñāna 世間淸淨

śuddha-locana 淸淨觀

śuddha-mâṃsa 淨肉

śuddha-prayaścittika 單墮, 波夜提法, 波逸提

śuddha-pācattikā dharmāḥ 單墮法

śuddha-raśmi-prabha 放光

śuddha-sattvânuvṛtti 淸淨, 隨淨

śuddha-vimala 淸淨無垢

śuddhaka 淸淨定, , 淸淨

śuddhaka-kliṣṭa 淨染

śuddhakaṃ dhyānam 淸淨定

śuddhi-dūra āśayaḥ 遠淸淨意樂

śuddhi-panthaka 周利槃陀伽

śuddhitas 淸淨

śuddhy-abhipraya 淸淨意樂

śuddhâdhivāsa 淨居

śuddhâdhyāśaya 正心, 淨勝意樂, 淸淨增上意樂, 直心

śuddhâdhyāśaya-bhūmi 淨勝意樂地, 淨心地, 淸淨勝意樂地

śuddhâdhyāśayika 淨行

śuddhâjīva 淨命

śuddhâmala 淸淨無垢

śuddhâvāsa-deva 淨居天

śuddhâvāsa-prabhāva 淨居天

śuddhâvāsika-deva 淨居天

śuddhâśaya 意樂淸淨, 淨意樂, 淸淨意樂

śuddhâśaya-bhūmi 淨心地

śuddhâśayatā 淸淨意樂

śuddhā 淸淨, 眞實

śudha ,

śudhyantī 戍輪聿提

śukla-dharma 淨法, 淸白之法, 淸白法, 白法

śukla-gaṇa 白法

śukla-janman 勝生

śukla-karma-patha 白業

śukla-pakṣya 白品

śukla-praṇidhāna 淨願, 白淨願

śukla-vidarśanā-bhūmi 乾慧地

śukla-vipaśyanā 淨觀

śukla-vipaśyanā-bhūmi 乾慧地

śuklamaya 白法

śuklâspada 白業

śuklâṃśa 善根

śuklā 白淨

śuklā dharmāḥ 白法

śukra-visarga 出不淨, 出精

śukra-śoṇita 不淨, 精血, 精血, 赤白

śukra-śoṇita-mahābhūta 精血大種

śukra-śoṇita-vimokṣaṇa 出不淨

śuktatā ,

śukāraka 吸食

śulkayitvā 輸稅

śuluka

śuna

śunya

śunya-bhūta

śunya-dharma

śunya-jñāna-avabodha 空智

śunyaka

śunyatva

śunyatânupaśyanā 空觀

śunyatā-pada 空見

śunyatā-samādhi

śunyatā-vimokṣa-mukha 空解脫門

śunyatāvarūpam 空卽是色

śunyânimittâpraṇihita 空無相無願

śunyânātman 空無我

śunyânātmâkāra 空無我

śunyāḥ sarva-dharmāḥ 一切法空

śura 精進

śuraṃgama-samādhi 健行三摩地, 健行定

śuvetanāya 明日

śuśrūṣamāṇâśuśrūṣamāṇôbhaya 順違倶

śuśrūṣate , 親近

śuśrūṣati

śuṇḍaka

śuṣiratva

śuṣyati

śvabhra-prapāta 丘坑

śveta ṣaḍdanta gajarājan 白象王

śveta-pīta 黃白

śveta-vastra 白衣

śvetâsthika 白骨

śvo-bhakta

śvo-bhūta 明日

śvāna

śvānāḥ 狗犬

śvāsa 出入息

śvāsa-praśvāsa 出息入息

śyānatva

śābdikīya 聲論師

śācī 舍脂

śākya-nāyaka 釋迦

śākya-putra 釋子, 釋氏

śākya-putrīya-bhāva 釋種

śākya-pūrvīya 釋門

śākya-rājan 釋王

śākya-rṣabha 釋迦

śākya-tanaya 釋種

śākyaputriya 釋子

śālakā 舍羅

śālmali 木棉, 舍摩, 舍摩利

śālmalī-vana 刺林, 樹林

śāluka 舍樓伽

śāna 商那, 舍那

śānta saddharma 寂正法

śānta-citta 勝奢摩他

śānta-darśin 靜相

śānta-dharma 寂滅法

śānta-dharmatā 寂靜

śānta-lakṣaṇa 靜相

śānta-mānasa 心寂靜

śānta-nirodha 滅盡

śānta-praśānta 寂滅

śānta-praṇīta 靜妙

śānta-samādhi 勝三昧, , 寂定, 寂滅定

śānta-tara 極靜

śānta-vihāra 靜住

śāntatas 靜相

śāntaṃ nirvāṇam 涅槃寂滅

śāntaṃnirvâṇam 涅槃寂靜

śānti-karī 寂靜

śānti-patha 寂靜處

śānti-prāpta sunirvṛta 善寂滅度

śānti-samādhi 寂靜三昧

śānti-svasty-ayana 安樂

śāntitva

śāntiṃ-gata 入寂滅

śāntā

śāntākāra 靜相

śāradya-bhaya , 怖畏, 怯畏, 恐怖,

śāsana-apavāda 譏謗

śāsana-lopa 教法壞

śāsana-pratihata 憎背聖教

śāsana-pratyarthika 聖教怨敵

śāsanam 佛教

śāsayaṃti 導示

śāsti sma

śāstisma

śāstra-jñatā 善知論, 善知諸論, 知法

śāstra-jñatā-vipakṣa 善知論所對治

śāstra-pāṭha 阿毘達磨藏

śāstra-saṃjñaka 文句

śāstra-saṃjñāka

śāstuś śāsanedharmeṣu 佛法

śāstuḥ 佛教

śāstā deva-manuṣyāṇām 天人師, 舍多提婆摩菟舍喃

śāstā saddharmaṃ 寂正法

śāstādevānāṃcamanuṣyāṇāṃca 天人師

śāstāloke 天人師

śāstṛ 世多羅, 舍怛羅

śāstṛ-kṛtya 佛事

śāstṛ-mārga 師道

śāstṛ-saṃjñā 佛想

śāstṛ-saṃpad 大師圓滿

śāsṛ-kula 佛家

śāthya 誐嚕

śāśana

śāśvata-dṛṣṭi 常見

śāśvata-lakṣaṇa 常住相

śāśvata-prasaṅga 應是常

śāśvata-vāda 常住論, 計常論

śāśvata-vādin 執著常論, 常論

śāśvatam , 法常住

śāśvatatva-prasaṅga

śāśvatânta 常邊

śāśvatôccheda 斷常

śāśvatôccheda-dṛṣṭi 斷常

śāśvatôcchedânta-grāha 常斷邊執

śāśvatāya paraiti 墮常邊

śāṅkha

śāṅkhya

śāṭhiya , 諂曲

śāṭhya , 諂詐

śāṭhya-mada-māyā 諂誑憍

śāṭhyaṃ vā vakratā 欺怠, 欺紿

śāṭikā

śīghra-śīghraṃ tvaramāṇa-rūpaḥ 速疾

śīghram 忽然, , , 速疾

śīla-abhisamaya 戒現觀

śīla-bhāvanā 修戒

śīla-caryā 戒行

śīla-dhana 戒財

śīla-dhara 持戒

śīla-dharma 戒法

śīla-dhāraṇa 結戒

śīla-dṛṣṭi 戒見

śīla-gaurava 敬重戒

śīla-lakṣaṇa 戒相

śīla-maya 戒性

śīla-nimitta 戒相

śīla-pada 戒見

śīla-prasāda 淨尸羅

śīla-pāramitā 尸滿

śīla-samādhi-jñāna 戒定智

śīla-samādhi-prajñā 戒定慧

śīla-saṃpad 具戒, 戒具足, 戒圓滿

śīla-saṃpatti 具戒, 戒圓滿

śīla-saṃvara 尸羅律儀, , 戒律儀, 戒行, 禁戒

śīla-saṃvara-samādāna 受戒, 受戒, 所受戒, 所受淨戒

śīla-skandha 尸羅蘊, 戒藏, 戒蘊, 戒身

śīla-skandhika 戒蘊

śīla-traya 三聚戒

śīla-vat 淨持戒

śīla-vipanna 毀犯, 毀犯淨戒

śīla-vipatti 壞戒, 戒虧損, 破戒

śīla-viśuddhi 尸羅淸淨, 戒淨, 淸淨戒

śīla-vrata-parāmarśa 戒取, 戒禁取

śīla-vrata-parāmarśa-dṛṣṭi 戒禁取, 戒禁取見

śīla-vrata-upādāna 戒禁取

śīla-śuddhi 聖戒

śīlaya

śīlaṃ sam-ā-√dā 受戒法

śīlaṃ samādāya 受持淨戒

śīlaṃ vipātayitvā 毀犯淨戒

śīlaṃrakṣati 持戒

śīlaṃsamādāyavartate 持戒

śīlâcārya 戒師

śīlânusmṛti 念戒, 戒隨念

śīryate

śīrṇa-pakṣa 羽翮摧殘

śīrṣa-duḥkha 頭痛

śīrṣa-pracālaka 搖頭

śīrṣaṃ prasādheti 梳頭

śīta-bhāvam utpadyamānam 凝結

śīta-dā 淸涼

śīta-naraka 寒地獄

śīta-niraya 寒地獄

śīta-saṃsparśa 冷觸

śītalikā 寒時

śītaḥ...aṣṭau 八寒地獄

śīti-bhāva 淸涼

śīti-bhūta 淸涼

śītôṣṇa 冷熱, 寒熱

śūdra 戍達

śūdraḥ 戌陀羅

śūnya 逈絕

śūnya-bhāga 空分

śūnya-bhūta 空寂

śūnya-dharma 空法

śūnya-jñāna 空智

śūnya-jñāna-vihīnatva 空智

śūnya-samanupaśyanā 觀空

śūnyakā 空寂

śūnyataiva nirvâṇam 空卽是涅槃

śūnyatâkāra 空相

śūnyatâlambana 緣空

śūnyatânātmatā 無我空

śūnyatā 自相空

śūnyatā-dṛṣṭi 空見, 計空

śūnyatā-jñāna 空智

śūnyatā-lakṣaṇa 空相

śūnyatā-mukha 空門

śūnyatā-pratisaṃyukta 空性相應

śūnyatā-samādhi 空三摩地, 空三昧, 空定

śūnyatā-satya 空實, 空諦

śūnyatā-svabhāva 空自性

śūnyatā-śūnyatā 空性空, 空空

śūnyatārtha 空義

śūnyatāyā na pṛthag rūpam 色不異空

śūnyâgāra 空室, 空室

śūnyākāra 空行

śūnyārtha 空義

śūnyāḥ sarva-dharmāḥ 一切法無性

śūnyī-√bhū 漸捨

śūraṃ-gamo nāma samādhiḥ 健行三摩地

śūraṃgama-samādhi 健行三昧, 首楞嚴三昧

śūrāmgama-samādhi 勇伏定

śṛṅkhala ,

śṛṅkhalika

śṛṇoti 聽聞, 能聞

śṛṇotu 唯垂聽察, 善聽

śṛṇotu (me) bhante saṃgho, śṛṇotu bhadantaḥ saṃghaḥ 大德僧聽

śṛṇutasādhu 諦聽

śṛṇute 聽采

śṛṇvanti 聽禀

śṛṇvat 聽聞

ūcus 訴訟

ūdhi

ūhanā

ūhyate 所漂

ūhâpoha-samartha 能解

ūna-māna 卑下慢, 卑慢

ūna-pūrṇatā 增減

ūna-viṃśati-varṣa-pudgala 年不滿二十

ūna-vāda 毀訾, 毀讚

ūnamāna 我劣慢

ūnī-√bhū 損減

ūnī-√kṛ 損減

ūrdham

ūrdhva-bhāgīya 上界

ūrdhva-bhūmika 上界

ūrdhva-bhūmikatva 地上

ūrdhva-dhātu 上界

ūrdhva-dhātuka 上界

ūrdhva-gata 上昇,

ūrdhva-janmatas 上生

ūrdhva-mukho bhuñjasi 仰口食

ūrdhva-mukhī-√bhū 向上

ūrdhva-vihāra 上住

ūrdhva-viṣaya 上緣

ūrdhvam 一向, , 上去, 上界, 以上, 以後, , , 向上, 在上地, 已上, 已後, , 於上,

ūrdhvam adhaś ca 上下

ūrdhvam apy adho 'pi 有上有下

ūrdhvasrota-parinirvāyin 半超

ūrdhvaṃ gatiḥ 往上

ūrdhvaṃ tisraḥ 上三

ūrdhvaṃ-gama 上行

ūrdhvaṃ-kāya 身上

ūrdhvaṃ-srotas 上流

ūrdhvaṃ-srotṛ 上流

ūrdhvaṃga-roma 毛上靡

ūrdhvaṃga-romatā 身毛上靡相

ūrdhve'dhaḥ

ūrdhvâdhas 上下

ūrdhvâdho-bhūmika 上下

ūrdhvâlambana 上緣

ūrdhvôpapanna 生上地

ūrdhvāṅga 上分, 上靡

ūrdhvāṅga-roma 身毛上靡

ūrdhvāṅga-romatā 身毛上分

ūrdhvī-√bhū 向上

ūrjā

ūrmi-vega 波浪

ūrṇā kośāto raśmi pramuktā 白毫相光

ūrṇā śvetā 眉間白毫相

ūrṇā-keśa 眉間白毫

ūrṇā-kośa 白毫相, 眉間白毫

ūsma-gata

ūsman

ūḍhā

ūṣma-gata , 暖法, 煖法

ūṣma-gatâvasthā 煖位

ūṣmagata-mūrdhan 煖頂

ḍo

ḷavaṇôdaka

ṃaitrī 慈愛

ṛddhi-bala 威神足力, 神力, 神足力, 神通力

ṛddhi-mantra 神咒

ṛddhi-nagarâvadāna 化城喩

ṛddhi-prabhāva 神力

ṛddhi-pratihārya 神力, 神變, 神足變化, 神足通, 神通力, 神通神變, 神通變化, 神通變現, 變化通

ṛddhi-saṃpad 神通

ṛddhi-sākṣātkriyā 神足

ṛddhi-vaśitā 神足, 神通, 神通自在

ṛddhi-vaśitā-prāpta 神通第一, 神通自在

ṛddhi-vidhi-jñāna 神境通

ṛddhi-vikrīḍita 神通遊戲

ṛddhi-vikurvaṇa-pratihārya 神足變化

ṛddhi-vikurvita 神通事業

ṛddhi-vimokṣa-kriyā kuśala 善證智通

ṛddhi-viṣaya 神境

ṛddhi-viṣaye jñāna-sākṣātkriyâbhijñā 神境智證通

ṛddhika

ṛddhividhi-jñāna 身如意通

ṛddhiḥ...abhinirhṛtā 得神通

ṛddhy-abhijñā 神通

ṛddhy-abhisaṃskāra 神力, 神足行

ṛddhyā 神力

ṛdhi-vikrīḍita-samādhi 神足戲樂三昧

ṛdhyate

ṛdhyati 稱遂

ṛju-dṛṣṭika 正見

ṛju-gātratā 身不僂曲

ṛju-kāyam 端身

ṛju-pratipanna 正入, 質直行

ṛjuka 正直, ,

ṛjuka-jātīya 性質直

ṛjukatva 正直

ṛjuṃ kāyam 端身

ṛjv-ātman 心質直

ṛkta

ṛsabha 牛王

ṛsi 大仙, , 聖人

ṛtīyamāna 深生慚愧

ṛṇa-hāraka 負債人

ṛṣgiri 仙人掘山

ṛṣi jina 人仙

ṛṣi-saṃgha 諸仙

ṛṣya-śṛṅga 善覺

Ṣaṭ-samāsa 殺三摩娑

ṣa-kāra 屣字

ṣac-chāstṛ 六師

ṣa¬āyadan- 沙羅伊檀

ṣaḍ

ṣaḍ aham 六日

ṣaḍ anusmṛtayaḥ 六念, 六念法, 六隨念

ṣaḍ anuttaryāṇi 六無上

ṣaḍ anuśayāḥ 六隨眠

ṣaḍ bāhya-āyatanāni 六外處

ṣaḍ dhātavaḥ 六種

ṣaḍ divaukasaḥ 六天, 六欲天

ṣaḍ dravyāni 六物

ṣaḍ gotrāṇi 六性

ṣaḍ kāmadeva 六欲天

ṣaḍ vedanā-kāyāḥ 六受身

ṣaḍ viṣayāḥ 六境

ṣaḍ ādhyātmika-āyatanāni 六內處

ṣaḍ āśrayāḥ 六根

ṣaḍ-abhijñā 六通

ṣaḍ-anuśaya 六隨眠

ṣaḍ-asaṃskṛta 六無爲

ṣaḍ-aṅga 六根

ṣaḍ-bhūmika 六地

ṣaḍ-bhūta 六大

ṣaḍ-bāhyâyatana 六塵

ṣaḍ-danta-pāṇḍara-gaja-pota 六牙白象

ṣaḍ-dharmāḥ 六法戒

ṣaḍ-dhātavaḥ 六界

ṣaḍ-dhātu 六大, 六大界, 六種

ṣaḍ-dhātūni 六界

ṣaḍ-digbhāga 六方

ṣaḍ-gati 六道

ṣaḍ-gotra 六性

ṣaḍ-grāma 六入

ṣaḍ-indriya 六情, 六根, 聰利, 諸根

ṣaḍ-jagati 六道

ṣaḍ-kāma-deva 欲界六天

ṣaḍ-mūla-kleśa 六根本煩惱

ṣaḍ-prakāro vipakṣaḥ 六蔽

ṣaḍ-pāda-śāstra 六足論

ṣaḍ-rasāḥ 六味

ṣaḍ-vaiśeṣika-padârtha 六句義勝論派

ṣaḍ-vargikā bhikṣavaḥ 六群比丘

ṣaḍ-vargiṇīya 六群

ṣaḍ-varṣa 沙婆婆瑟

ṣaḍ-vedanā 六受

ṣaḍ-vidha-niyati-pāta 六決定, 六種決定

ṣaḍ-vidhaṃ satyam 六諦

ṣaḍ-vidheviṣaye 六境

ṣaḍ-vijñāna 六識

ṣaḍ-vijñāna-dhātu 六識界

ṣaḍ-vijñāna-kāya 六識身

ṣaḍ-vijñāna-kāyaḥ 六識身

ṣaḍ-vijñānâśraya 依六識

ṣaḍ-vikāra 六種

ṣaḍ-vikāram prakampat 六反震動

ṣaḍ-vikārāḥ prakampāḥ 六種震動

ṣaḍ-vipakṣa* 六蔽

ṣaḍ-viṣaya 六塵

ṣaḍ-viṣaya-dhātavḥ 六境

ṣaḍ-ādhyātmikâyatana 六情

ṣaḍ-āyatana nirmukta 離六處

ṣaḍ-āyatana-pratyaya 六入緣

ṣaḍ-āyatana-viśeṣa 六處殊勝

ṣaḍ-āyatanāni 沙羅伊檀

ṣaḍ...deva-nikāyāḥ 六欲天

ṣaḍbhir abhijñābhiḥ 六種神通

ṣaḍbhir māsaiḥ 六月

ṣaḍbhiḥpāramitābhiḥ 六波羅蜜, 六波羅蜜多

ṣaḍhetavaḥ 六因

ṣaḍsaṃvṛta 六境

ṣaḍvidhaḥ sparśaḥ 六觸

ṣaḍvidhe viṣaye 六境界

ṣaḍvijñānāni 六識

ṣaḍāyatana 六入, 六入處, 六處支

ṣaṇḍha-paṇḍaka 扇搋, 扇搋半擇迦, 黃門

ṣaṇḍhaka 半擇迦, 扇搋迦, 旃提羅

ṣaṇḍhilā 五闡提羅, 扇提羅, 闡提羅

ṣaṇḍhâdi 黃門等

ṣaṇṇāṃ viṣayāṇām 六塵

ṣaṣṭhī vijñāna-sthitiḥ 第六識住

ṣaṭ kleśāḥ 六煩惱

ṣaṭ kāmavacarā devāḥ 六欲天

ṣaṭ kāraṇāni 六種因

ṣaṭ padârthāḥ 六句義

ṣaṭ sparśa-kāya 六觸身

ṣaṭ sparśāḥ 六觸

ṣaṭ sātatyā vihārāḥ 六恆住

ṣaṭ tṛṣṇā-kāyāḥ 六愛身

ṣaṭ śāstārāḥ 六師

ṣaṭ-cetanā-kāyāḥ 六思身

ṣaṭ-kāraṇa 六因

ṣaṭ-pāramitā 六度, 六德, 六波羅蜜, 六波羅蜜多, 六種波羅蜜

ṣaṭ-pāramitā-saṃgīti 六波羅蜜

ṣaṭ-pāramitāḥ 六到彼岸

ṣaṭ-samāsa 六離合釋

ṣaṭ-samāsāḥ 六合釋

ṣaṭ-saṃjñā-kāyāḥ 六想, 六想身

ṣaṭ-śāstārāḥ 六師外道

ṣaṭ...deva-nikāyāḥ 六天

ṣaṭ...sparśâyatanāni 六觸處

ṣaṭkāmavacarā deva-nikāyāḥ 六欲天

ṣaṭkāraṇāni 六因

ṣaṭsu bhūmiṣu 六地

ṣaṭsu kāleṣu 六時

ṣoḍaśa-arhantaḥ 十六羅漢

ṣoḍaśa-citta 十六心

ṣoḍaśa-cittaka 十六心

ṣoḍaśa-jāna-pada 十六大國

ṣoḍaśa-mahā-janapadā 十六大國

ṣoḍaśa-vyūha 十六會

ṣoḍaśa-śūnyatā 十六空

ṣoḍaśa...prakīrtitāḥ 十六大士

ṣoḍaśâha 十六日

ṣoḍaśâkāra 十六行, 十六行相

ṣoḍaśâryâkāra* 十六聖行

ṣraddhâdhimukta 信解脫

ṣukla-dharma 善法

ṣvarga-loka

ṣīmā 戒壇

ṭhapanīya-praśna 置答

ṭikkā

ṭikā 釋疏

√ah 對曰, , , 白言, 答言, , , 語言,

√arh ,

√as , 已有

√av 能護

√aṭ 行履

√bandh , 結印, 結成, 繫屬,

√bhaj 生恭敬, 能事

√bhakṣ

√bharts 若言

√bhañj 不續, 打碎, 破裂

√bhaṇ 廣說, , ,

√bhaṇḍ ,

√bhid , 噉食, 打破, 摧破,

√bhikṣ , 乞求

√bhram 周旋, , , 繽紛, 輪轉, 迴轉

√bhrāj , 澄淸, 爲光麗

√bhuj 喫食, , ,

√bhā 影現, 照曜

√bhās 明顯, 晃耀, , 照曜

√bhāṣ 分別解說, , 歌讚, ,

√bhī , 恐畏, 憂怖

√bhū 修習, 具有, 名爲, , 已具, 得成, 數習, , 現在前, 生起, 當具, 當得有, 能有, 能正修,

√brū 名爲, , 記說, ,

√bādh 呵責, , 逼惱

√cal 動搖, 動轉, 感動, 移轉, 運行, 震動, 驚疑

√car 奉行, , 遊化

√ceṣṭ 動作

√chid , 割截, , , 斷截, 斷除, ,

√ci 採集, 集起

√cint 心念言, 心思

√cud , 勸助, , , , 諫誨, 面譏

√cumb 相合

√cur

√cyu 下生, 壽盡, 壽終, 歿, , 現滅

√dah 灰燼, 焚燒, 熾盛, 能燒

√dam 調, 調伏, 調順

√daṃś ,

√dhyai 修靜慮, 攝念, 禪思

√dhā 任持

√dhāv 動搖, 往入, 投身, , , 浣濯, , 馳求

√dhū 滅除

√dhṛ 堅持, 守護, 憶持不忘, 能任持, 貯畜

√div , 啼泣

√diś 宣通, 發露悔除

√druh 損害

√dviṣ 怨憎

√dā , 奉上, 奉獻, 惠捨, 捨施, , 施物, 物施, 給施, , 行布施, 行惠施, 饒益

√dī 持去, 持去

√dīp 顯發

√dṛś 得見, 現見, , 觀視, 諦觀,

√gai 歌詠

√gam 上昇, 交通, 勝進, , 有去, , 行步, , 遍至, 還到, 預在, 飛行,

√gam: 令去

√garh , 毀呰

√garj 出聲, ,

√ghaṭ 修作, 勤精進, 勤行, 奉行, , 營求, 精勤修學

√ghrā

√ghṛṣ

√grah 了別, 執持, , , , , 正照取, 照取, 獲得, 隨執

√gup 厭惡

√han , 損害, , 有損害心, 衰壞, 解除

√has 戲笑,

√hiṃs 傷害, 殺害

√hiṣ 悲鳴

√hu

√hā 棄捨, 減少, 滅除,

√hṛ 侵奪, , 劫奪, , 持去, 盜取

√indh 能然

√iṣ 希求, 樂欲, 欲說, ,

√jalp ,

√jan 初生, 受生, 成立, 誕生

√ji 制伏, 威定,

√jval 晃曜, , 然火, ,

√jñā 了智, 明達, , 立名, 能如實知, 能明了, 能解了, 遍知

√jāgṛ ,

√jīv 命在, 有命者, 正生, , 自活

√jṝ 消化,

√kam 私通

√kamp 動搖, 動轉, 震動

√kath 爲說

√khan 穿鑿,

√khid 厭惡, 懈廢, , 疲倦, 艱難

√khyā , 相顯現

√khād

√klam , , , 爲苦

√kram 得行

√krand 啼哭, 啼泣, 懊惱, , 號叫, 號哭

√krudh 瞋恨

√kruś , 言聲,

√krī ,

√krīḍ , 適悅

√kup 恚惱, , 發動, 瞋恨, 起恚

√kuṭṭ , ,

√kvath , 煎煮

√kāś

√kāṅkṣ 希望, 愛樂

√kḷp 期願,

√kṛ , 修作, 奉行, 成辦所作, 施作, 欲作, , 立爲, 能爲, , 補治, 起作, 造作

√kṛp 哀愍

√kṛt

√kṛṣ ,

√kṣam 修忍, 安忍, , 忍聽, 懺謝, , , 能堪忍, 能忍受, 行忍

√kṣan

√kṣi 減盡,

√kṣip 上生, , , , 擲置, , ,

√kṣubh 動轉, , , 驚懼, 驚疑

√labh 受得, 善得, , 獲得, 能感得,

√lamb

√lap 誦念, 說是言

√lih

√likh , , , 書寫,

√lū

√mad

√majj ,

√man 作念, 作想, , 爲欲, 計執, 讚譽, 顧戀, , 高慢

√mlā

√muc 捨除, , ,

√mud 得樂

√muh , 癡闇, 迷亂, 迷沒, 迷醉,

√muh* 迷惑

√muṣ , 劫奪, ,

√mā 容受

√mṛ 夭沒, 夭沒, 終沒

√mṛj , ,

√mṛkṣ

√mṛṣ 能堪忍

√nad 作聲,

√nam 稽首禮, 轉變,

√nand 欣悅, 生樂

√nard

√naś 亡失, 損壞, 損減執, 調伏

√nind

√nī , 將去, , ,

√pac , 煎煮, , ,

√pat , , 顚墜

√paś 實觀, 得見, 正見, 當觀, , 瞻視, 知見, , 觀已

√paṃs

√paṭh 所誦, 教學, , ,

√phal 受果,

√piṣ ,

√plu 能浮

√prach 作是問, 問言, 問訊, 啓白, 所問, 發問, 白言, 請問, 諮問, 開啓

√prath

√prī 深生愛, 生樂

√puṣ 養育

√pā

√rakṣ 守護, 相護, 能護, 衞護, 護持

√ram 受樂, 受樂, 味著, 娛樂, 安處, 愛樂, 適悅

√ran ,

√ric , 棄捨

√ruc 喜樂, 愛樂

√rud , 啼哭, 啼泣, , 流淚

√ruh 可增,

√sad 安坐, , 迷沒

√sah 堪受, , 荷負

√sañj 希望, 所礙, 染著, 滯礙, 相著, 繫著, 罣礙, 計著

√sic

√sidh 可然, 可得成, 得成, 得成就, 成立,

√siv , , 補治

√smṛ 能憶, 與作憶念, 起念

√snā , 澡浴

√spand 動轉

√sphar 周匝遍照, 周徧, 周遍, , 徧滿, , 能遍, 至心, 遍覆

√sphur 徧滿, , 照耀, 起念, 遍覆

√sphuṭ 得語,

√sphāy

√spṛś 所證得, , 相觸

√sru , 流溢, ,

√sthā 制止, 能住

√stu 歎詠, 讚揚

√suc

√suṣ

√svap

√syand 動發,

√sṛ 變生

√sṛj 變生, 遍生

√sṛp

√tap 明淨, , , 熱惱, 追悔

√taḍ , 打罵, , 能打

√tras

√tras*

√tul 所稱, 測量, , 籌量, 能稱,

√tyaj 令漸捨離, 棄捨,

√tṛp 充足, 具備, 厭足,

√tṝ 得渡

√uh 漂蕩

√ujjh 擲棄

√vac 今當說, , 報言, 我今當說, 所言, , 白言, 答言, , 言曰, 謂言

√vad 答問, , ,

√vah , , , , 漂蕩, 牽引, , , 遊履, 運行

√vand , 稽首禮

√vand: abhi-√vand 禮敬

√vas 宿, 止住, 經宿

√veṣṭ

√vid 作念, , , 逼惱, 領納

√vraj 來生, 安行,

√vyadh ,

√vā 微動, , , 飄鼓

√vīj

√vṛdh 增進, 滋長, 漸漸長

√vṛt 現在前, 生起, 遍在, 集會

√vṛṣ , 注雨

√yaj

√yudh ,

√yuj 可得成, 應正道理, 應言, 應道理, 立爲

√yā ,

√yāc , 硏磨

√āp 得成,

√ās

√īkṣ 瞻仰

√īr

√śak 力能

√śap ,

√śikṣ 今學, 當學, 能正修學

√śiṣ

√śliṣ

√ślāgh 欲饒益

√śru 得聞, 樂聞, 獲聞,

√śru śṛṇoti 得聞

√śubh 照耀, 爲妙, 端嚴

√śuc , , 憂念, 憂惱, 憂愁

√śudh 行淸淨

√śuṣ , 羸瘦

√śās 立教

√śī 寢寐